Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Rīgas domes saistošie noteikumi Nr.27

(prot.Nr.53, 4.§) Rīgā 2002.gada 7.maijā

Personu, kurām nepieciešama pašvaldības palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā, reģistrācijas un pašvaldības palīdzības sniegšanas kārtība

Izdoti saskaņā ar

Latvijas Republikas likumiem "Par dzīvojamo telpu īri",

"Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā",

"Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām

dzīvojamām mājām" un "Par sociālo palīdzību"

1. Vispārīgie noteikumi

1.1. Šie noteikumi nosaka personas, kuras ir tiesīgas saņemt pašvaldības palīdzību dzīvokļa (turpmāk tekstā - dzīvojamā telpa) jautājumu risināšanā (turpmāk tekstā - palīdzība), kārtību, kādā personas reģistrējamas palīdzības reģistrā un izslēdzamas no tā, palīdzības sniegšanas kārtību, kā arī Rīgas domes institūcijas, kuras reģistrē personas un sniedz Latvijas Republikas likuma "Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 3.pantā noteikto palīdzības veidu.

1.2. Personas, kurām ir nepieciešama palīdzība dzīvojamo telpu jautājumu risināšanā un kuras ir tiesīgas to saņemt, reģistrē:

1.2.1. Rīgas domes Komunālā departamenta Dzīvokļu pārvalde (turpmāk tekstā - Dzīvokļu pārvalde):

1.2.1.1. pašvaldībai piederošo dzīvojamo telpu izīrēšanai;

1.2.1.2. sociālo dzīvokļu un dzīvokļu sociālajās mājās izīrēšanai;

1.2.1.3. nodrošināšanai ar pagaidu dzīvojamo telpu;

1.2.1.4. palīdzības sniegšanai īrētās dzīvojamās telpas apmaiņā pret citu īrējamu dzīvojamo telpu;

1.2.2. Rīgas domes Labklājības departamenta Sociālās palīdzības pārvalde Rīgas domes noteikumos par pašvaldības sociālajiem pabalstiem noteiktajā kārtībā pabalsta piešķiršanai dzīvojamās telpas īres maksas un maksas par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, segšanai;

1.2.3. Rīgas domes Komunālā departamenta Komunālās saimniecības pārvalde Rīgas domes saistošajos noteikumos noteiktajā kārtībā:

1.2.3.1. vienreizēja pabalsta piešķiršanai dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas remontam;

1.2.3.2. dzīvojamo telpu remontam.

1.3. Persona, kura dzīvo un ir pierakstīta (bija pierakstīta) Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā (pēc dzīvesvietas deklarēšanas likuma spēkā stāšanās - deklarējusi dzīvesvietu Rīgā), iesniedz iesniegumu un dokumentus, kas apliecina, ka persona ir tiesīga saņemt palīdzību šo noteikumu 1.2.punktā noteiktajā Rīgas domes institūcijā, iesniegumā norādot, kādi palīdzības veidi personai nepieciešami. Ja iesniegumu iesniedz ģimene, to paraksta visi pilngadīgie ģimenes locekļi.

1.4. Personas tiesības saņemt palīdzību dzīvojamo telpu jautājumu risināšanā nosaka Latvijas Republikas likumi "Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā", "Par dzīvojamo telpu īri", "Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām", "Par sociālo palīdzību" un šie noteikumi.

1.5. Lēmumu par to, vai persona ir tiesīga saņemt palīdzību un ir iekļaujama palīdzības reģistrā atbilstoši palīdzības veidam, kāds norādīts personas iesniegumā, kā arī lēmumu par personas izslēgšanu no palīdzības reģistra pieņem noteikumu 1.2.1., 1.2.2.apakšpunktā minēto Rīgas domes institūciju izveidota komisija, ja saskaņā ar Rīgas domes lēmumu nav noteikts citādi.

 

2. Reģistrācijas grupas

2.1. Palīdzības reģistrs iekārtojams atbilstoši katram noteikumu 1.2.1., 1.2.2., 1.2.3.apakšpunktā noteiktajam palīdzības veidam.

2.2. Rīgas pašvaldība sniedz palīdzību tikai palīdzības reģistrā iekļautām personām, izņemot gadījumus, kad stihiskas nelaimes vai avārijas rezultātā personas īrētā vai īpašumā esošā dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja ir gājusi bojā vai daļēji sagruvusi un persona ir iesniegusi attiecīgajai Rīgas domes institūcijai iesniegumu par palīdzības saņemšanu.

2.3. Personas, kurām nepieciešama palīdzība un kuras ir tiesīgas to saņemt pirmkārt, reģistrē šādās grupās:

2.3.1. personas, kurām saskaņā ar Latvijas Republikas likumu "Par dzīvojamo telpu īri" ir sniedzama palīdzība gadījumos, ja tās tiek izliktas no īrētās dzīvojamās telpas un ja tās ir:

2.3.1.1. maznodrošinātas personas, kuras sasniegušas pensijas vecumu vai ir darbnespējīgas invaliditātes dēļ;

2.3.1.2. maznodrošinātas personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, aizgādnībā esoša persona, maznodrošināta pensijas vecumu sasniegusi persona vai maznodrošināta persona, kura ir darbnespējīga invaliditātes dēļ;

2.3.2. personas, kuras tiek izliktas no tām piederoša dzīvokļa, ja pret dzīvokļa īpašumu ir vērsta piedziņa sakarā ar maksājumiem par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, mājas uzturēšanu, ekspluatāciju un remonta izdevumiem, un ja tās ir:

2.3.2.1. maznodrošinātas personas, kuras sasniegušas pensijas vecumu vai ir darbnespējīgas invaliditātes dēļ;

2.3.2.2. maznodrošinātas personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, aizgādnībā esoša persona, maznodrošināta pensijas vecumu sasniegusi persona vai maznodrošināta persona, kura ir darbnespējīga invaliditātes dēļ;

2.3.3. bērni bāreņi un bērni, kuri palikuši bez vecāku gādības un audzināti bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē, audžuģimenē vai pie aizbildņa, ja beigusies viņu uzturēšanās bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē, audžuģimenē vai pie aizbildņa vai arī ja viņi beiguši mācības izglītības iestādē, pēc obligātā militārā dienesta beigšanas, ja viņiem nav iespējams likumā noteiktajā kārtībā iemitināties agrāk aizņemtajā dzīvojamā telpā, ja bērnu dzīvesvieta līdz viņu nodošanai ārpusģimenes aprūpē bijusi Rīgā;

2.3.4. maznodrošināti repatrianti, kuri izceļojuši no Latvijas līdz 04.05.1990. un kuriem nav iespējams likumā noteiktajā kārtībā iemitināties pirms izceļošanas no Latvijas aizņemtajā dzīvojamā telpā, kura atrodas Rīgā un kurā repatriants vai viņa vecāki vai vecvecāki pastāvīgi dzīvojuši pirms izceļošanas;

2.3.5. maznodrošinātas personas, kuras pēc soda izciešanas atbrīvotas no ieslodzījuma vietas, ja tās pirms notiesāšanas dzīvoja Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā un ja tām nav iespējams likumā noteiktajā kārtībā iemitināties agrāk aizņemtajā dzīvojamā telpā;

2.3.6. maznodrošinātas personas, kuras no dzīvojamām telpām izliktas par Latvijas Republikas Civillikumā noteikto saistību neizpildi, zaudējušas dzīvojamo telpu krāpniecisku darbību rezultātā, par ko ierosināta krimināllieta, ir izliktas saskaņā ar tiesas spriedumu (izņemot personas, kuras tiesības uz dzīvojamo telpu zaudējušas sakarā ar Latvijas Republikas likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 28.1panta 1.daļā minētajiem īres līguma pārkāpumiem) un atbilst Latvijas Republikas likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 36.1 pantā noteiktajai personu kategorijai;

2.3.7. maznodrošinātas personas, kuras līdz 31.12.1993. saskaņā ar Latvijas Republikas likuma "Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" normām bija reģistrētas 1.grupā valsts un pašvaldību palīdzības dzīvokļa jautājuma risināšanā saņemšanai un 2001.gadā tika pārreģistrētas atbilstoši likumdošanas aktu prasībām;

2.3.8. personas, kuru īrētā vai īpašumā esošā dzīvojamā telpa (dzīvojamā māja) ir avārijas stāvoklī, ja Rīgas domes Komunālā departamenta Dzīvojamā fonda tehniskā stāvokļa vērtēšanas komisija pieņēmusi lēmumu par iedzīvotāju izvietošanu;

2.3.9. denacionalizēto vai likumīgajiem īpašniekiem atdoto namīpašumu īpašnieki (viņu mantinieki), kuri vēlas aizņemt dzīvokli savos namīpašumos un iesnieguši pašvaldībai pieteikumu;

2.3.10. personas, kuru personiskajā īpašumā bijusī māja nojaukta sakarā ar zemes gabala atsavināšanu valsts vai sabiedrības vajadzībām, ja šīm personām un to ģimenes locekļiem, kas kopā pastāvīgi dzīvojuši nojauktajā mājā, kā kompensācija par atsavināto īpašumu piešķirts dzīvoklis (dzīvokļi) no valsts vai sabiedriskā dzīvokļu fonda, kas Latvijas Republikas likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" spēkā stāšanās brīdī atradās mājā, kura denacionalizēta vai atdota bijušajiem īpašniekiem (vai viņu mantiniekiem), vai mājā, par kuras atdošanu bijušajiem īpašniekiem (vai viņu mantiniekiem) Latvijas Republikas likumā "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā" vai Latvijas Republikas likumā "Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem" noteiktajā termiņā ir iesniegts pieteikums un pārējie dokumenti.

2.4. Noteikumu 2.3.3., 2.3.4., 2.3.5. un 2.3.6.apakšpunktā un Latvijas Republikas likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 28.2 pantā minētās personas palīdzības saņemšanai reģistrējamas un ar dzīvojamo telpu nodrošināmas tikai tad, ja iesniegums par dzīvojamās telpas izīrēšanu saņemts ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad personas ir ieguvušas tiesības uz nodrošinājumu ar dzīvojamo telpu. Ja šis termiņš nav ievērots attaisnojošu iemeslu dēļ, 1.5.punktā minētā komisija ir tiesīga to atjaunot.

2.5. Palīdzības saņemšanai vispārējā kārtībā reģistrē personas:

2.5.1. zemesgabala īpašniekus, uz kuru zemes uzcelta daudzdzīvokļu māja un kuriem saskaņā ar Latvijas Republikas likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 21.panta 4.daļu ir tiesības pēc savas izvēles privatizēt šajā mājā vienu privatizācijai publiski piedāvātu neizīrētu dzīvokli;

2.5.2. personas, kuras līdz 31.12.2001. saskaņā ar Latvijas Republikas likuma "Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" normām bija reģistrētas 1.grupā valsts un pašvaldību palīdzības dzīvokļa jautājuma risināšanā saņemšanai un 2001.gadā tika pārreģistrētas atbilstoši likumdošanas aktu prasībām (izņemot noteikumu 2.3.7.apakšpunktā jau reģistrētās maznodrošinātās personas);

2.5.3. personas, kuras līdz 31.12.2001. saskaņā ar Latvijas Republikas likuma "Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" normām bija reģistrētas 3.grupā valsts un pašvaldību palīdzības dzīvokļa jautājuma risināšanā saņemšanai un 2001.gadā tika pārreģistrētas atbilstoši likumdošanas aktu prasībām.

2.6. Pēc noteikumu stāšanās spēkā reģistrē maznodrošinātas personas:

2.6.1. kuru ģimenēs ir trīs un vairāk nepilngadīgi bērni;

2.6.2. kuras audzina bērnu invalīdu;

2.6.3. kuru ģimenēs visi pilngadīgie ģimenes locekļi ir pensionāri vai invalīdi;

2.6.4. atsevišķi dzīvojošas pensijas vecuma personas, kurām nav apgādnieku;

2.6.5. atsevišķi dzīvojošus invalīdus, kuriem nav apgādnieku;

2.6.6. politiski represētās personas.

2.7. Noteikumu 2.6.punktā minētās personas tiek reģistrētas, ja tās:

2.7.1. īrē tādu dzīvojamo telpu, ka vienā istabā jādzīvo dažāda dzimuma personām (izņemot laulātos), kuras vecākas par deviņiem gadiem un kuras pierakstītas (dzīvesvietu deklarējušas) šajā dzīvojamā telpā, kā arī ja šādu dzīvojamo telpu īrē ģimene, kurā ir trīs un vairāk nepilngadīgi bērni;

2.7.2. ja personas īrētā dzīvojamā telpa nav piemērota dzīvošanai.

2.8. Palīdzības saņemšanai īrētās dzīvojamās telpas apmaiņā pret citu dzīvojamo telpu reģistrē personas, kuras vēlas Rīgas domes īpašumā vai valdījumā esošo dzīvojamo telpu apmainīt pret mazāku dzīvojamo telpu, pret dzīvojamo telpu, par kuru jāmaksā zemāka maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu (dzīvojamā telpa ar zemāku labiekārtojuma līmeni), kā arī veselības stāvokļa dēļ vēlas dzīvojamo telpu dzīvojamo māju pirmajos stāvos vai citā Rīgas priekšpilsētā (rajonā).

 

 

3. Personas reģistrācija palīdzības reģistrā

un izslēgšana no tā

3.1. Persona apliecina tiesības saņemt palīdzību, pievienojot iesniegumam šādus dokumentus:

3.1.1. noteikumu 2.3.1., 2.3.2. un 2.3.6.apakšpunktā minētās personas:

- dzīvesvietas izziņu (veidlapa 22-dz; turpmāk tekstā - dzīvesvietas izziņa) vai arhīva izziņu no pēdējās dzīvesvietas, kurā norādīts dzīvojamās telpas labiekārtojuma līmenis, istabu skaits, platība (pēc dzīvesvietas deklarēšanas likuma stāšanās spēkā - īres līguma kopiju);

- tiesas sprieduma, kurš stājies spēkā, kopiju, uzrādot oriģinālu;

- Rīgas priekšpilsētas (rajona) Sociālās palīdzības dienesta (turpmāk tekstā - SPD) izziņu par maznodrošinātas personas statusu;

- pases, bērna dzimšanas apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu;

- pensionāra, invalīda, politiski represētās personas apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu;

- invalīdiem - Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijas (turpmāk tekstā - VDEĀK) izziņas kopiju, uzrādot oriģinālu;

- ja reģistrēta laulība vai ir nepilngadīgs bērns, kas pierakstīts citā dzīvesvietā, laulātā un bērna dzīvesvietas izziņas kopiju;

- kriminālpolicijas vai prokuratūras izziņu par krimināllietas ierosināšanu (2.3.6.apakšpunkts);

3.1.2. noteikumu 2.3.3.apakšpunktā minētās personas:

- lēmumu par vecāku varas pārtraukšanu vai atņemšanu un bērna bāreņa ievietošanu valsts audzināšanas iestādē;

- izziņas par bērna bāreņa atrašanos valsts audzināšanas iestādēs;

- dzimšanas apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu;

- pases kopiju, uzrādot oriģinālu;

- invalīdiem - VDEĀK izziņas kopiju, uzrādot oriģinālu;

3.1.3. noteikumu 2.3.4.apakšpunktā minētās personas:

- arhīva izziņu par repatrianta, viņa vecāku vai vecvecāku pēdējo pastāvīgo pierakstu pirms izceļošanas no Latvijas;

- repatrianta uzziņas kopiju, uzrādot oriģinālu;

- izziņu no SPD par maznodrošinātas personas statusu;

- pases, bērna dzimšanas apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu;

- pensionāra, invalīda, politiski represētās personas apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu;

- invalīdiem - VDEĀK izziņas kopiju, uzrādot oriģinālu;

- ja reģistrēta laulība vai ir nepilngadīgs bērns, kas pierakstīts citā dzīvesvietā, laulātā un bērna dzīvesvietas izziņu;

3.1.4. noteikumu 2.3.5.apakšpunktā minētās personas:

- personas, kura pēc soda izciešanas atbrīvota no ieslodzījuma vietas, atbrīvojuma izziņas (veidlapa A) kopiju;

- arhīva izziņu no pēdējās dzīvesvietas (izziņā uzrādot pieraksta ilgumu, pierakstītās personas un radniecību ar tām);

- pases kopiju, uzrādot oriģinālu;

- invalīdiem - VDEĀK izziņas kopiju, uzrādot oriģinālu;

- pensionāra apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu;

- SPD izziņu par maznodrošinātas personas statusu;

- ja reģistrēta laulība vai ir nepilngadīgs bērns, kas pierakstīts citā dzīvesvietā, laulātā un bērna dzīvesvietas izziņu;

3.1.5. noteikumu 2.3.7.apakšpunktā, 2.6.punktā minētās personas:

- dzīvesvietas izziņu, norādot dzīvojamās telpas labiekārtojuma līmeni, istabu skaitu, platību (pēc dzīvesvietas deklarēšanas likuma stāšanās spēkā - īres līguma kopiju);

- dzīvokļa plānu;

- SPD izziņu par maznodrošinātas personas statusu;

- pases, bērna dzimšanas apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu;

- pensionāra, invalīda, politiski represētās personas apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu;

- invalīdiem - VDEĀK izziņas kopiju, uzrādot oriģinālu;

- ja reģistrēta laulība vai ir nepilngadīgs bērns, kas pierakstīts citā dzīvesvietā, laulātā un bērna dzīvesvietas izziņu;

3.1.6. noteikumu 2.2.punktā minētās personas:

- pases, bērna dzimšanas apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu;

- dzīvesvietas izziņu;

3.1.7. noteikumu 2.3.9.apakšpunktā minētās personas:

- denacionalizācijas apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu;

- namīpašuma nodošanas un pieņemšanas akta kopiju, uzrādot oriģinālu;

- īpašnieka pases kopiju, uzrādot oriģinālu;

- īpašnieka dzīvesvietas izziņu;

- ja namīpašumam ir vairāki īpašnieki - pārējo īpašnieku rakstisku piekrišanu (parakstus apstiprina Dzīvokļu pārvaldes speciālists vai notārs) vai namīpašuma lietošanas kārtības līguma kopiju, uzrādot oriģinālu;

- īrnieka dzīvesvietas izziņu;

- pieprasītā dzīvokļa plānu;

3.1.8. noteikumu 2.6.punktā minētās personas:

- dzīvesvietas izziņu;

- dzīvokļa plānu;

- dzīvojamās telpas īres līguma kopiju, uzrādot oriģinālu;

- SPD izziņu par maznodrošinātas personas statusu;

- pases, bērna dzimšanas apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu;

- pensionāra, invalīda, politiski represētās personas apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu;

- invalīdiem - VDEĀK izziņas kopiju, uzrādot oriģinālu;

- ja reģistrēta laulība vai ir nepilngadīgs bērns, kas pierakstīts citā dzīvesvietā, laulātā un bērna dzīvesvietas izziņu;

- ja pēdējo piecu gadu laikā mainīta dzīvesvieta, tad arhīva izziņu no iepriekšējās dzīvesvietas, norādot dzīvojamās telpas labiekārtojuma līmeni, istabu skaitu, platību (pēc dzīvesvietas deklarēšanas likuma stāšanās spēkā - īres līguma kopiju, uzrādot oriģinālu);

3.1.9. noteikumu 2.3.8.apakšpunktā minētās personas:

- dzīvesvietas izziņu;

- dzīvokļa plānu;

- dzīvojamās telpas īres līguma kopiju, uzrādot oriģinālu;

- pases, bērna dzimšanas apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu;

- pensionāra, invalīda, politiski represētās personas apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu;

- invalīdiem - VDEĀK izziņas kopiju, uzrādot oriģinālu;

- ja reģistrēta laulība vai ir nepilngadīgs bērns, kas pierakstīts citā dzīvesvietā, laulātā un bērna dzīvesvietas izziņu;

3.1.10. noteikumu 2.3.10.apakšpunktā minētās personas:

- arhīva izziņas oriģinālu par nojauktā namīpašuma piederību īpašniekam - fiziskai personai namīpašuma nojaukšanas brīdī;

- izpildinstitūcijas lēmumu par arhīva izziņā norādītā namīpašuma nojaukšanu;

- izpildinstitūcijas lēmumu par dzīvokļa piešķiršanu nojauktā namīpašuma īpašniekam un viņa ģimenes locekļiem, kas kopā ar viņu dzīvojuši un bijuši pierakstīti;

- piešķirtā dzīvokļa orderi vai tā kopiju;

- īres līguma kopiju, uzrādot oriģinālu;

- dzīvesvietas izziņu;

- dzīvokļa plānu;

- ģimenes locekļu radniecību apstiprinošus dokumentus, ja pēc namīpašuma nojaukšanas un dzīvokļa saņemšanas ģimenes locekļi mainījuši vārdu, uzvārdu;

- dzīvokļa kompensācijas pieprasītāja pases kopiju, uzrādot oriģinālu;

3.1.11. noteikumu 2.5.1.apakšpunktā minētās personas:

- pases kopiju, uzrādot oriģinālu;

- zemesgrāmatu akta kopiju, uzrādot oriģinālu;

- zemes robežu plāna kopiju, uzrādot oriģinālu;

- Rīgas pilsētas zemes komisijas lēmuma kopiju, uzrādot oriģinālu;

3.1.12. noteikumu 2.5.2.apakšpunktā minētās personas:

- dzīvesvietas izziņu;

- SPD izziņu par maznodrošinātas personas statusu;

3.1.13. noteikumu 2.8.punktā minētās personas:

- dzīvesvietas izziņu;

- dzīvokļa plānu;

- dzīvojamās telpas īres līguma kopiju, uzrādot oriģinālu;

- pases, bērna dzimšanas apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu;

- pensionāra, invalīda, politiski represētās personas apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu;

- invalīdiem - VDEĀK izziņas kopiju, uzrādot oriģinālu;

- izziņu, kas apliecina, ka veselības stāvokļa dēļ nepieciešama dzīvojamās telpas apmaiņa.

3.2. Nepieciešamības gadījumā var tikt pieprasīti papilddokumenti informācijas precizēšanai.

3.3. Palīdzības reģistrā iekļautās personas pienākums ir iesniegt SPD izziņu par maznodrošinātas personas statusa pagarināšanu, VDEĀK izziņas kopiju par invaliditātes termiņa pagarinājumu, dzīvesvietas izziņu vai īres līguma kopiju (ja mainījies ģimenes sastāvs) un citus dokumentus par izmaiņām ģimenē.

3.4. Personas, kuras noteikumu 1.5.punktā noteiktajā kārtībā atzītas par tiesīgām saņemt palīdzību un iekļaujamas palīdzības reģistrā, reģistrē tādā secībā, kādā tās iesniegušas pašvaldībai iesniegumu attiecīgā palīdzības veida saņemšanai.

3.5. Ja personai nepieciešams saņemt citu palīdzības veidu, nekā tā lūgusi iepriekš, tad šai personai jāiesniedz jauns iesniegums un ar šī iesnieguma iesniegšanas dienu tā tiek ieskaitīta cita palīdzības veida palīdzības reģistrā.

3.6. Persona tiek izslēgta no palīdzības reģistra noteikumu 1.5.punktā noteiktajā kārtībā, ja:

3.6.1. persona iesniegusi rakstisku iesniegumu;

3.6.2. persona sniegusi nepatiesas ziņas par apstākļiem, kuri bijuši par pamatu šīs personas reģistrēšanai palīdzības reģistrā;

3.6.3. zuduši apstākļi, kuri bijuši par pamatu šīs personas reģistrēšanai palīdzības reģistrā;

3.6.4. persona atkārtoti nav iesniegusi dokumentus, kuri apliecina tiesības saņemt iesniegumā norādīto palīdzību;

3.6.5. persona saņēmusi iesniegumā norādīto palīdzību.

Ne vēlāk kā 2 nedēļas pirms personas izslēgšanas no palīdzības reģistra tai nosūtāms rakstveida paziņojums.

3.7. Ja persona pēdējo 5 gadu laikā ir pasliktinājusi dzīves apstākļus (apmainot dzīvojamo telpu pret mazāku, pārdodot vai citādi to atsavinot, iemitinot tajā radiniekus, kuru iemitināšanai nepieciešama izīrētāja piekrišana), kā rezultātā ir radusies iespēja prasīt palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā saskaņā ar noteikumu 2.6.punktu, tad palīdzības sniegšanu atliek uz pieciem gadiem.

 

 

4. Dzīvojamo telpu piedāvāšanas kritēriji un secība

4.1. Ikvienu neizīrētu pašvaldībai piederošu dzīvojamo telpu vispirms piedāvā īrēt noteikumu 2.2.punktā minētajām personām, ievērojot nosacījumu, ka personai jāpiedāvā līdzvērtīga dzīvojamā telpa.

4.2. Personai piedāvā īrēt dzīvojamo telpu (izņemot noteikumu 2.2.punktā, 2.3.9., 2.3.10. un 2.5.1.apakšpunktā minētās personas), ievērojot šādus kritērijus:

4.2.1. 2.3.4., 2.3.7., 2.3.8., 2.5.2.apakšpunktā, 2.6. un 2.7.punktā minētajām personām:

- vienistabas dzīvokli - ģimenei, kurā ir 1 līdz 3 cilvēki;

- divistabu dzīvokli - ģimenei, kurā ir 3 līdz 5 cilvēki;

- trīsistabu un lielākus dzīvokļus - ģimenei, kurā ir vairāk nekā 5 cilvēki;

4.2.2. 2.3.1., 2.3.2., 2.3.6.apakšpunktā minētajām personām - dzīvokli bez ērtībām vai dzīvojamo platību dienesta viesnīcas plānojuma mājā;

4.2.3. 2.3.3.apakšpunktā minētajām personām - mazgabarīta vienistabas dzīvokli ar daļējām vai visām ērtībām;

4.2.4. 2.3.5.punktā minētajām personām - dzīvojamo telpu (vienistabas dzīvokli vai istabu dienesta viesnīcas plānojuma mājā) bez ērtībām.

4.3. Noteikumu 2.3.9. un 2.3.10.apakšpunktā minētajām personām piedāvā īrēt līdzvērtīgu dzīvojamo telpu.

4.4. Ja nav saņemti iesniegumi no noteikumu 2.2.punktā minētajām personām vai tās visas rakstveidā atteikušās īrēt attiecīgo dzīvojamo telpu, to piedāvā īrēt noteikumu 2.3.punktā minētajām personām, vispirms piedāvājot tām 2.3.1.apakšpunktā minētajām personām, kurām palīdzība jānodrošina saskaņā ar Latvijas Republikas likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 36.3panta prasībām un noteikumu 2.3.9.apakšpunktā minētajām personām, ar kurām dzīvojamās telpas īres līgums tiek izbeigts, ja dzīvojamā telpa nepieciešama denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā namīpašuma īpašniekam (viņa mantiniekam) saskaņā ar Latvijas Republikas likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 28.5panta prasībām.

4.5. Ja nav saņemti iesniegumi no noteikumu 2.2. un 2.3.punktā minētajām personām, kurām izīrējamā dzīvojamā telpa piedāvājama atbilstoši noteikumu 4.1., 4.2. un 4.3.punkta nosacījumiem vai tās visas rakstveidā atteikušās īrēt dzīvojamo telpu, kura piedāvāta atbilstoši noteikumu 4.2.punktam, iesniegumu reģistrācijas secībā dzīvojamo telpu piedāvā īrēt personām, kuras reģistrētas palīdzības reģistrā 2.5.punktā noteiktajā kārtībā.

4.6. Noteikumu 2.8.punktā minētajām personām dzīvojamo telpu piedāvā apmaiņai iesniegumu reģistrācijas secībā, vispirms piedāvājot maznodrošinātām personām.

4.7. Personai, kura reģistrēta palīdzības reģistrā vai kurai neatliekami sniedzama palīdzība, tiek piedāvātas piedāvājuma izteikšanas dienā pašvaldības neizīrēto dzīvojamo telpu sarakstā iekļautās telpas, ievērojot Latvijas Republikas likuma "Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" un noteikumu 4.2. un 4.3.punktā noteiktos nosacījumus.

4.8. Ja personai bijusi iespēja iepazīties ar vismaz 3 dažādu dzīvošanai derīgu izīrējamo dzīvojamo telpu piedāvājumiem un izvēlēties, bet persona no šiem piedāvājumiem nepamatoti atteikusies vai arī nav sniegusi Dzīvokļu pārvaldei atbildi par saņemtajiem piedāvājumiem, šī persona tiek pārreģistrēta palīdzības reģistrā ar pēdējo kārtas numuru.

 

Pārejas noteikumi

1. Rīgas domes Komunālajam departamentam viena mēneša laikā pēc noteikumu pieņemšanas izstrādāt saistošos noteikumus par šo noteikumu 1.2.3.punktā noteiktās palīdzības sniegšanu.

2. Atzīt par spēku zaudējušiem:

- Rīgas domes 08.12.1998. nolikumu Nr.44 "Rīgas domes Sociālo dzīvojamo māju dzīvokļu pieprasījumu sagatavošanas komisijas nolikums";

- Rīgas domes valdes 10.12.1998. lēmumu Nr.2170 "Par Rīgas domes Sociālo dzīvojamo māju dzīvokļu pieprasījumu sagatavošanas komisijas sastāva apstiprināšanu";

- Rīgas domes valdes 24.02.2000. lēmumu Nr.2812 "Par grozījumiem Rīgas domes valdes 10.12.1998. lēmumā Nr.2170".

3. Saistošie noteikumi publicējami likumā noteiktajā kārtībā; tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

Rīgas domes priekšsēdētājs G.Bojārs

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Rīgas dome Veids: saistošie noteikumi Numurs: 27Pieņemts: 07.05.2002.Stājas spēkā: 22.05.2002.Zaudē spēku: 31.03.2004.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 75, 21.05.2002.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Grozījumi
  • Izdoti saskaņā ar
62279
22.05.2002
424
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva