Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr.118

Rīgā 2002.gada 12.martā (prot. Nr.11 40.§)
Noteikumi par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti
Izdoti saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu" 12.panta otro daļu un likuma "Par vides aizsardzību" 18.panta otro daļu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kvalitātes normatīvus virszemes un pazemes ūdeņiem.

2. Pasākumi, kas veikti šo noteikumu prasību īstenošanai, nedrīkst tieši vai netieši palielināt ūdens, gaisa vai augsnes piesārņojumu.

3. Ja uz vienu ūdenstilpi vai ūdensteci attiecas šajos noteikumos vai citos normatīvajos aktos noteikti atšķirīgi ūdens kvalitātes normatīvi, piemēro tos kvalitātes normatīvus, kuri nosaka stingrākas prasības.

II. Ūdens kvalitātes normatīvi virszemes ūdeņiem

4. Ūdens kvalitātes normatīvi, kas nosaka īpaši bīstamu vielu (1.pielikums) un bīstamu vielu (2.pielikums) robežlielumus ūdenī, attiecas uz visiem virszemes ūdeņiem, to skaitā prioritārajiem zivju ūdeņiem, peldūdeņiem un dzeramā ūdens ieguvei izmantojamiem virszemes ūdeņiem.

5. Piemērojot šo noteikumu 1. un 2.pielikumā noteiktos ūdens kvalitātes normatīvus, ņem vērā ietekmētās teritorijas paredzamo izmantošanas veidu, kā arī nepieciešamību novērst ūdens piesārņojumu ar šo noteikumu 1.pielikumā minētajām vielām un samazināt ūdens piesārņojumu ar šo noteikumu 2.pielikumā minētajām vielām.

6. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ne retāk kā reizi četros gados izvērtē šo noteikumu 2.pielikumā ietverto informāciju un, ja nepieciešams, papildina to, pamatojoties uz:

6.1. datiem par ķīmiskās vielas vai vielu grupas bīstamību ūdens videi un cilvēku veselībai;

6.2. ķīmisko vielu riska novērtējuma rezultātiem;

6.3. attiecīgās ķīmiskās vielas importēto, saražoto un izmantoto daudzumu, lietošanas vai uzglabāšanas apstākļiem;

6.4. fizisko un juridisko personu iesniegtiem pamatotiem ierosinājumiem un ekspertu atzinumu.

7. Par šo noteikumu 2.pielikumā ietvertās informācijas izvērtēšanu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija informē sabiedrību, vides aizsardzības un veselības aizsardzības valsts institūcijas, kā arī citas attiecīgās institūcijas.

III. Ūdens kvalitātes normatīvi prioritārajiem zivju ūdeņiem

(Nodaļa stājas spēkā 01.01.2003.; sk. 48. punktu)

8. Prioritārie zivju ūdeņi ir saldūdeņi, kuros nepieciešams veikt ūdens aizsardzības vai ūdens kvalitātes uzlabošanas pasākumus, lai nodrošinātu zivju populācijai labvēlīgus dzīves apstākļus. Prioritārie zivju ūdeņi noteikti šo noteikumu 2.1 pielikumā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar Zemkopības ministriju ne retāk kā reizi sešos gados izvērtē prioritāro zivju ūdeņu sarakstu.

(MK 01.10.2002. noteikumu Nr.446 redakcijā)

9. Šīs nodaļas nosacījumi neattiecas uz dabiskiem vai mākslīgiem dīķiem, kurus izmanto intensīvai zivju audzēšanai.

10. Prioritāros zivju ūdeņus iedala:

10.1. lašveidīgo zivju ūdeņos, kuros dzīvo vai kuros iespējams nodrošināt lašu (Salmo salar), taimiņu un strauta foreļu (Salmo trutta), alatu (Thymallus thymallus) un sīgu (Coregonus) eksistenci;

10.2. karpveidīgo zivju ūdeņos, kuros dzīvo vai kuros iespējams nodrošināt karpu dzimtas (Cyprinidae) zivju, kā arī līdaku (Esox lucius), asaru (Perca fluviatilis) un zušu (Anguilla anguilla) eksistenci.

11. Lai kontrolētu prioritāro zivju ūdeņu kvalitātes atbilstību šo noteikumu prasībām, ūdens paraugus ņem 12 mēnešus vienā un tajā pašā vietā, ievērojot šo noteikumu 3.pielikumā noteikto paraugu ņemšanas biežumu. Prioritāro zivju ūdeņu kvalitāte atbilst šo noteikumu prasībām, ja:

11.1. prasībām, kas noteiktas šo noteikumu 3.pielikumā minētajiem parametriem — pH, BSP5, nejonizētais amonjaks, amonijs, nitrīti, kopējais brīvā hlora atlikums, cinks un varš —, atbilst 95 % paraugu. Ja paraugus ņem retāk nekā reizi mēnesī, minētajām prasībām jāatbilst visiem paraugiem;

11.2. prasībām, kas noteiktas šo noteikumu 3.pielikumā minētajiem parametriem — temperatūra un izšķīdušais skābeklis —, atbilst šo noteikumu 3.pielikumā noteiktais paraugu daudzums;

11.3. suspendēto vielu vidējā koncentrācija atbilst šo noteikumu 3.pielikumā noteiktajām prasībām;

11.4. īpaši bīstamo vielu un bīstamo vielu koncentrācija nepārsniedz šo noteikumu 1. un 2.pielikumā noteiktos kvalitātes normatīvus;

11.5. nav apstākļu, kas rada kaitējumu zivju populācijai.

12. Nosakot šo noteikumu 11.punktā minēto paraugu daudzumu, neņem vērā paraugus, kuru neatbilstību izraisījuši plūdi vai citas dabas katastrofas.

13. Prioritāro zivju ūdeņu kvalitātes neatbilstība šo noteikumu 3.pielikumā noteiktajiem kvalitātes normatīviem nav pretrunā ar šo noteikumu prasībām, ja neatbilstību izraisa augsnes sastāvā esošas vielas, kas dabisku procesu dēļ nonāk ūdeņos (turpmāk — dabiskā ūdeņu bagātināšanās).

IV. Ūdens kvalitātes normatīvi peldūdeņiem

14. Peldūdeņi ir normatīvajos aktos noteiktās peldvietas, kā arī ūdeņi, kuros peldēšanās nav aizliegta un kuri tradicionāli tiek izmantoti par peldvietām, izņemot ārstnieciskiem nolūkiem izmantotos ūdeņus un peldbaseinus.

15. Ūdens kvalitātes normatīvi peldūdeņiem noteikti šo noteikumu 4.pielikumā. Minētie normatīvi neattiecas uz peldvietām, kuras noteiktas Ministru kabineta 1998.gada 11.augusta noteikumu Nr.300 "Peldvietu iekārtošanas un higiēnas noteikumi" 1.pielikumā.

16. Lai kontrolētu peldūdeņu kvalitātes atbilstību šo noteikumu prasībām, ūdens paraugus ņem vienā un tajā pašā vietā, ievērojot šo noteikumu 4.pielikumā noteikto paraugu ņemšanas biežumu. Peldūdeņu kvalitāte atbilst šo noteikumu prasībām, ja:

16.1. šo noteikumu 4.pielikumā noteiktajiem robežlielumiem atbilst 95 % paraugu;

16.2. šo noteikumu 4.pielikumā noteiktajiem mērķlielumiem atbilst 90 % paraugu (80 % paraugu, analizējot kopējo koliformu un fekālo koliformu skaitu);

16.3. atlikušie paraugi, kas neatbilst kvalitātes normatīviem, atšķiras no tiem ne vairāk kā par 50 % (šis nosacījums neattiecas uz mikrobioloģiskajiem parametriem, pH un izšķīdušo skābekli);

16.4. kvalitātes normatīviem atbilst attiecīgo parametru vērtības tajos ūdens paraugos, kuri pēc neatbilstoša parauga konstatēšanas ņemti ar tādu laika intervālu, kas nodrošina datu statistisko ticamību.

(Punkts stājas spēkā 01.01.2003.; sk. 48. punktu)

17. Nosakot šo noteikumu 16.punktā minēto paraugu daudzumu, neņem vērā paraugus, kuru neatbilstību izraisījuši plūdi vai citas dabas katastrofas, vai neraksturīgi laikapstākļi.

18. Peldūdeņu neatbilstība šo noteikumu 4.pielikumā noteiktajiem kvalitātes normatīviem nav pretrunā ar šo noteikumu prasībām, ja neatbilstību izraisa dabiskā ūdeņu bagātināšanās un ja šī neatbilstība nerada kaitējumu cilvēka veselībai.

V. Ūdens kvalitātes normatīvi dzeramā ūdens ieguvei izmantojamiem virszemes ūdeņiem

19. Virszemes ūdeņus, kurus izmanto vai kurus paredzēts izmantot dzeramā ūdens ieguvei un kurus piegādā, izmantojot ūdensapgādes sistēmu (turpmāk — dzeramā ūdens ieguvei izmantojamie virszemes ūdeņi), iedala trīs kategorijās atbilstoši izmantotajām ūdens attīrīšanas metodēm:

19.1. A1 kategorija — izmantota vienkārša fizikāla attīrīšana un dezinfekcija;

19.2. A2 kategorija — izmantota fizikāla un ķīmiska attīrīšana un dezinfekcija;

19.3. A3 kategorija — izmantota intensīva fizikāla un ķīmiska attīrīšana, pastiprināta attīrīšana un dezinfekcija.

20. Dzeramā ūdens ieguvei izmantojamie virszemes ūdeņi atbilstoši iedalījumam šo noteikumu 19.punktā minētajās kategorijās norādīti šo noteikumu 5.pielikumā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ne retāk kā reizi četros gados izvērtē šo noteikumu 5.pielikumā ietverto informāciju.

21. Ūdens kvalitātes normatīvi dzeramā ūdens ieguvei izmantojamiem virszemes ūdeņiem noteikti šo noteikumu 6.pielikumā. Kvalitātes normatīvus piemēro pirms ūdeņu attīrīšanas atbilstoši noteiktajai kategorijai.

22. Lai kontrolētu dzeramā ūdens ieguvei izmantojamo virszemes ūdeņu kvalitātes atbilstību šo noteikumu prasībām, ūdens paraugus ņem vienā un tajā pašā vietā, ievērojot šo noteikumu 6.pielikumā noteikto paraugu ņemšanas biežumu. Dzeramā ūdens ieguvei izmantojamo virszemes ūdeņu kvalitāte atbilst šo noteikumu prasībām, ja:

22.1. šo noteikumu 6.pielikumā noteiktajiem robežlielumiem atbilst 95 % paraugu;

22.2. pārējām šo noteikumu 6.pielikumā noteiktajām prasībām atbilst 90 % paraugu;

22.3. atlikušie paraugi, kas neatbilst kvalitātes normatīviem, atšķiras no tiem ne vairāk kā par 50 % (šis nosacījums neattiecas uz mikrobioloģiskajiem parametriem, temperatūru, pH un izšķīdušo skābekli), bet tas nerada kaitējumu cilvēku veselībai;

22.4. kvalitātes normatīviem atbilst attiecīgo parametru vērtības tajos ūdens paraugos, kuri pēc neatbilstoša parauga konstatēšanas ņemti ar tādu laika intervālu, kas nodrošina datu statistisko ticamību.

23. Nosakot šo noteikumu 22.punktā minēto paraugu daudzumu, neņem vērā paraugus, kuru neatbilstību izraisījuši plūdi vai citas dabas katastrofas, vai neraksturīgi laikapstākļi.

24. Dzeramā ūdens ieguvei izmantojamo virszemes ūdeņu neatbilstība šo noteikumu 6.pielikumā noteiktajiem kvalitātes normatīviem nav pretrunā ar šo noteikumu prasībām, ja neatbilstību izraisa plūdi, cita dabas katastrofa vai dabiskā ūdeņu bagātināšanās un ja šī neatbilstība nerada kaitējumu cilvēka veselībai.

VI. Ūdens kvalitātes normatīvi pazemes ūdeņiem, kurus izmanto dzeramā ūdens ieguvei

25. Šo noteikumu 9.pielikumā noteiktos ūdens kvalitātes normatīvus piemēro pazemes ūdeņu horizontiem un to kompleksiem, kuru ūdeni bez apstrādes izmanto par dzeramo ūdeni un kuros vidējais ūdens ieguves apjoms pārsniedz 10 m3 dienā, kā arī pazemes ūdeņu horizontiem un to kompleksiem, kuru ūdeni bez apstrādes paredzēts izmantot par dzeramo ūdeni.

(MK 01.10.2002. noteikumu Nr.446 redakcijā)

26. Ja hlorīdu, sulfātu, elektriskās vadītspējas, dzelzs vai permanganāta indeksa kvalitātes normatīvi ir pārsniegti dabisku procesu dēļ, nav pieļaujama nekāda tieša vai netieša emisija vai citas darbības, kas varētu izraisīt attiecīgo parametru vērtību palielināšanos konkrētajā ūdens horizontā vai to kompleksā.

VII. Ūdens kvalitātes monitorings

27. Latvijas Vides aģentūra nosaka konkrētas paraugu ņemšanas vietas, to attālumu līdz tuvākajai piesārņojošo vielu emisijas vietai un paraugu ņemšanas dziļumu īpaši bīstamo un bīstamo vielu un prioritāro zivju ūdeņu monitoringam. Sabiedrības veselības aģentūra nosaka paraugu ņemšanas vietas peldūdeņu monitoringam.

28. Šo noteikumu prasību izpildei nepieciešamās analīzes veic akreditētā laboratorijā. Laboratorijai ir tiesības izmantot citas testēšanas metodes, nekā noteikts šo noteikumu 3., 4., 8. un 9.pielikumā, ja attiecīgie Latvijas nacionālie standarti vai Latvijā adaptētie starptautiskie standarti paredz metožu maiņu un iegūtie rezultāti ir salīdzināmi ar rezultātiem, ko iegūst ar šo noteikumu 3., 4., 8. un 9.pielikumā minētajām testēšanas metodēm, un ja ar citu testēšanas metodi sasniedzama tikpat augsta noteikšanas robeža, precizitāte un pareizība, ņemot vērā, ka:

28.1. noteikšanas robeža ir mazākā nosakāmā vielas koncentrācija paraugā, ko var konstatēt, bet ne vienmēr var izteikt kā noteiktu vērtību;

28.2. precizitāte ir atšķirība starp neatkarīgu testu rezultātiem, kas veikti noteiktos apstākļos (gadījuma kļūda);

28.3. pareizība ir atšķirība starp liela skaita atkārtoto mērījumu vidējo vērtību un pieņemto references vērtību (sistemātiskā kļūda).

29. Operators, kas virszemes vai pazemes ūdeņos novada īpaši bīstamās vai bīstamās vielas, veic īpaši bīstamo un bīstamo vielu emisijas monitoringu. Monitoringu un kontroli veic saskaņā ar Ministru kabineta 2002.gada 22.janvāra noteikumiem Nr.34 "Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī".

30. Vides valsts monitoringa vajadzībām reģionālā vides pārvalde apzina īpaši bīstamo vai bīstamo vielu emisijas ietekmētās teritorijas. Latvijas vides aģentūra apkopo savākto informāciju un ietekmētajās teritorijās kontrolē ūdeņu piesārņojumu ar īpaši bīstamajām un bīstamajām vielām, ievērojot Ministru kabineta 2002.gada 22.janvāra noteikumu Nr.34 "Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī" prasības.

(Punkts stājas spēkā 01.01.2003.; sk. 48. punktu)

31. Latvijas Vides aģentūra veic prioritāro zivju ūdeņu monitoringu atbilstoši šo noteikumu 3.pielikuma prasībām.

(Punkts stājas spēkā 01.01.2003.; sk. 48. punktu)

32. Ja monitoringa dati liecina, ka lašveidīgo zivju ūdeņos skābekļa koncentrācija ir mazāka par 6 mg/l, bet karpveidīgo zivju ūdeņos — mazāka par 4 mg/l, Latvijas Vides aģentūra un reģionālās vides pārvaldes noskaidro skābekļa koncentrācijas pazemināšanās iemeslus un veic pasākumus, lai novērstu kaitējumu zivju populācijai.

(Punkts stājas spēkā 01.01.2003.; sk. 48. punktu)

33. Ja monitoringa dati liecina, ka prioritāro zivju ūdeņu kvalitāte ir augstāka par šo noteikumu 6.pielikumā noteiktajām prasībām, Latvijas Vides aģentūrai ir tiesības samazināt paraugu ņemšanas biežumu. Ja Latvijas Vides aģentūra konstatē, ka konkrētus prioritāros zivju ūdeņus piesārņojums neietekmē vai nav apstākļu, kas varētu pasliktināt šo ūdeņu kvalitāti, tai ir tiesības uz diviem gadiem pārtraukt šādu ūdeņu paraugu ņemšanu.

(Punkts stājas spēkā 01.01.2003.; sk. 48. punktu)

34. Sabiedrības veselības aģentūra veic peldūdeņu monitoringu atbilstoši šo noteikumu 4.pielikumā noteiktajām prasībām. Peldūdeņu monitoringa programmā ietvertajās peldvietās paredz vienu paraugu ņemšanas vietu peldvietā. Paraugus ņem katru gadu divas nedēļas pirms peldsezonas sākuma un peldsezonas laikā 30 cm dziļumā no ūdens virsmas. Paraugu minerāleļļu noteikšanai ņem no ūdens virsmas. Pirms peldsezonas sākuma, kā arī sezonas laikā, ja pasliktinājusies ūdens kvalitāte, ir radušās aizdomas vai saņemta informācija par iespējamo ūdens piesārņojumu, ņem papildu paraugu 1 km attālumā no peldvietas pret straumi ūdenstecēs vai 1 km attālumā uz abām pusēm no peldvietas — netekošās ūdenstilpēs un jūrā. Peldūdeņu kvalitātes kontroli veic Valsts sanitārā inspekcija.

(MK 01.10.2002. noteikumu Nr.446 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.01.2003.; sk. 48. punktu)

35. Ūdens lietotājs, kas sagatavo dzeramo ūdeni un piegādā to patērētājiem, veic dzeramā ūdens ieguvei izmantojamo virszemes ūdeņu monitoringu atbilstoši šo noteikumu 6., 7. un 8.pielikumā noteiktajām prasībām.

36. Dzeramā ūdens ieguvei izmantojamo virszemes ūdeņu paraugus ņem ūdens ņemšanas vietās pirms ūdens novadīšanas uz attīrīšanas iekārtām. Ūdens paraugu ņemšanai lietotie trauki, kā arī reaģenti un metodes, kas tiek izmantotas parauga daļas konservēšanai, paraugu transportēšana, uzglabāšana un konservēšana nedrīkst būtiski ietekmēt analīžu rezultātus. Analīzes veic pēc parauga izkāšanas caur stiepļu sietu, lai to atbrīvotu no peldošiem gružiem, tai skaitā koka un plastmasas gabaliem.

37. Dzeramā ūdens ieguvei izmantojamo virszemes ūdeņu paraugu ņemšanas un analīžu biežums nedrīkst būt mazāks par šo noteikumu 7.pielikumā noteikto minimālo biežumu gadā. Paraugus ņem visu gadu ar vienādiem laika intervāliem, lai iegūtu pilnīgu informāciju par ūdeņu kvalitāti.

38. Ja monitoringa dati liecina, ka dzeramā ūdens ieguvei izmantojamo virszemes ūdeņu kvalitāte atsevišķos parametros ir augstāka par šo noteikumu 6.pielikumā noteiktajām prasībām, Sabiedrības veselības aģentūrai ir tiesības atļaut operatoram attiecīgos paraugus ņemt retāk, nekā noteikts šo noteikumu 7.pielikumā.

39. Ūdens lietotājs, kas sagatavo dzeramo ūdeni un piegādā to patērētājiem, veic dzeramā ūdens ieguvei izmantojamo pazemes ūdeņu monitoringu atbilstoši šo noteikumu 9.pielikumā noteiktajām prasībām un ūdens ieguves atradņu pases nosacījumiem.

40. Šo noteikumu 9.pielikuma 1.tabulā minēto parametru koncentrācijas noteikšanai lieto tādas testēšanas metodes, ar kurām sasniedzama tikpat augsta noteikšanas robeža, precizitāte un pareizība, kā minēts šo noteikumu 9.pielikuma 2.tabulā. Neatkarīgi no izmantotās testēšanas metodes jutības rezultātus norāda ar tādu pašu decimāldaļu skaitu kā šo noteikumu 9.pielikuma 1.tabulā.

VIII. Pasākumi piesārņojuma novēršanai

41. Ja monitoringa rezultāti vai citi dati liecina, ka kvalitātes normatīvi konkrētajā ūdenstilpē nav sasniegti vai netiks sasniegti plānotajos termiņos, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija uzdod vides aizsardzības institūcijām:

41.1. izpētīt neatbilstības cēloņus;

41.2. pārskatīt attiecīgos nosacījumus, kuri ietverti atļaujā A vai B kategorijas piesārņojošu darbību veikšanai vai ūdens lietošanas atļaujā, samazinot noteiktos emisijas limitus;

41.3. pārskatīt monitoringa programmas un izdarīt tajās grozījumus;

41.4. veikt citus pasākumus, kas novērstu turpmāku ūdens kvalitātes pasliktināšanos un veicinātu tās uzlabošanos.

42. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija neuzdod veikt šo noteikumu 41.punktā minētos pasākumus, ja neatbilstības cēloņi ir nepārvaramas varas apstākļi, tai skaitā lieli plūdi vai ilgstošs sausums.

43. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija atbilstoši likuma "Par piesārņojumu" 17.pantam izstrādā:

43.1. rīcības programmu prioritāro zivju ūdeņu piesārņojuma samazināšanai un šo noteikumu 3.pielikumā noteiktajām prasībām atbilstošas kvalitātes nodrošināšanai;

43.2. rīcības programmu peldūdeņu piesārņojuma samazināšanai un kvalitātes nodrošināšanai atbilstoši šo noteikumu 4.pielikumā noteiktajām prasībām.

IX. Informēšana

44. Lai par ūdens vides aizsardzību informētu sabiedrību, valsts un pašvaldību iestādes, Latvijas Vides aģentūra:

44.1. reizi divos gados sagatavo ziņojumu par virszemes un pazemes ūdeņu aizsardzību, ietverot informāciju par šo noteikumu 13., 18. un 24.punktā noteikto prasību piemērošanu un attiecīgi veiktajiem pasākumiem;

44.2. pārskatā par Latvijas vides stāvokli katru gadu ietver informāciju par monitoringa rezultātiem saskaņā ar šo noteikumu 29., 30., 31., 34., 35. un 39.punktā noteiktajām prasībām;

44.3. nodrošina, lai sabiedrībai būtu pieejama informācija, kas tiek sniegta Eiropas Savienības Komisijai saskaņā ar šo noteikumu 45.punktu.

45. Lai informētu Eiropas Savienības Komisiju, Latvijas Vides aģentūra:

45.1. vismaz reizi četros gados ziņo par grozījumiem šo noteikumu 1. un 2.pielikumā;

45.2. ziņo par prioritāro zivju ūdeņu un peldūdeņu noteikšanu un grozījumiem to sarakstos;

45.3. informē par šo noteikumu 13., 18., 24. un 42.punktā noteikto prasību piemērošanu un attiecīgi veiktajiem pasākumiem;

45.4. reizi trijos gados ziņo par virszemes un pazemes ūdeņu aizsardzību un šo noteikumu izpildi, bet reizi gadā — par peldūdeņu aizsardzību. Ziņojumu par virszemes un pazemes ūdeņu aizsardzību nosūta deviņu mēnešu laikā pēc attiecīgā kalendāra gada beigām, bet ziņojumu par peldūdeņu aizsardzību — pirms attiecīgā kalendāra gada beigām;

45.5. sniedz informāciju par šo noteikumu 43.punktā minētajām rīcības programmām:

45.5.1. pirmo reizi — sešu mēnešu laikā pēc to publicēšanas;

45.5.2. turpmāk aktualizētu informāciju — katru otro gadu līdz 30.jūnijam;

45.6. sešu mēnešu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas sniedz informāciju par atbilstoši šo noteikumu VII nodaļas prasībām veiktā monitoringa rezultātiem;

45.7. sniedz informāciju par virszemes un pazemes ūdeņu monitoringa metodēm.

46. Ja prioritārie zivju ūdeņi šķērso vai veido valsts robežu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pēc attiecīgās valsts pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas konsultējas ar attiecīgajām valstīm, lai noteiktu, kuriem ūdeņiem piemērojami šo noteikumu 3.pielikumā noteiktie kvalitātes normatīvi, un noteiktu to sasniegšanai nepieciešamos pasākumus.

47. Ja šajos noteikumos noteiktie kvalitātes normatīvi nav sasniegti vai plānotajos termiņos netiks sasniegti pārrobežas ūdeņos, reģionālā vides pārvalde informē Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroju, kas savukārt informē attiecīgās valstis.

X. Noslēguma jautājumi

48. Šo noteikumu III nodaļa, 16., 30., 31., 32., 33. un 34.punkts stājas spēkā ar 2003.gada 1.janvāri.

49. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izstrādā un līdz 2004.gada 1.janvārim iesniedz apstiprināšanai Ministru kabinetā šo noteikumu 43.punktā minētās rīcības programmas.

50. Šo noteikumu 44.3.apakšpunkts un 45.punkts stājas spēkā ar īpašiem noteikumiem.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

(MK 01.10.2002. noteikumu Nr.446 redakcijā)

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvas 75/440/EEC, 76/160/EEC, 76/464/EEC, 78/659/EEC, 79/869/EEC, 86/280/EEC un 2000/60/EC.

Ministru prezidents A.Bērziņš

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs
1.pielikums
Ministru kabineta
2002.gada 12.marta noteikumiem Nr.118
Robežlielumi īpaši bīstamajām vielām virszemes ūdeņos

Nr.
p.k.

CAS numurs

Vielas nosaukums

Robežlielums (1), µg/l

sālsūdeņos

saldūdeņos

1.

107-06-2

1,2-dihloretāns

10

10

2.

120-82-1

1,2,4-trihlorbenzols

0,4

0,4

3.

309-00-2

aldrīns

0,01

0,01

4.

50-29-3

dihlordifeniltrihloretāns (DDT)
(dihlordifenildihloretāns (DDD) un dihlordifenildihloretilēns (DDE))

0,002

0,002

5.

60-57-1

dieldrīns

0,01

0,01

6.

-

dzīvsudrabs un tā savienojumi

0,3 (2)

1,0

7.

772-20-8

endrīns

0,005

0,005

8.

87-68-3

heksahlorbutadiēns jeb perhlorbutadiēns

0,1

0,1

9.

118-74-1

heksahlorbenzols

0,03

0,03

10.

608-73-1

heksahlorcikloheksāns (visi izomēri)

0,01

0,01

11.

67-66-3

hloroforms

12

12

12.

465-73-6

izodrīns

0,005

0,005

13.

-

kadmijs un tā savienojumi

2,5

5

14.

127-18-4

perhloretilēns jeb tetrahloretilēns

10

10

15.

87-86-5

pentahlorfenols

2

2

16.

56-23-5

tetrahlorogleklis jeb tetrahlormetāns

12

12

17.

79-01-6

trihloretilēns

10

10

18.

-

trihlorbenzols, tehnisks maisījums

0,4

0,4

Piezīmes.

(1) Tabulā norādīta maksimāli pieļaujamā koncentrācija vidēji gadā.

(2) Pārejas ūdeņiem robežlielums ir 0,5 µg/l.

Par metālu koncentrāciju uzskatāma šo elementu jonu koncentrācija ūdenī.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs
2.pielikums
Ministru kabineta
2002.gada 12.marta noteikumiem Nr.118
Robežlielumi bīstamajām vielām virszemes ūdeņos

(Pielikums grozīts ar MK 01.10.2002. noteikumiem Nr.446)

Nr.
p.k.

CAS numurs

Vielas nosaukums

Robežlielums (1), µg/l

sālsūdeņos

saldūdeņos

1

2

3

4

5

I. Metāli un citas vielas

1.

-

arsēns un tā savienojumi

36

150

2.

-

cinks un tā savienojumi

81

120

3.

-

hroms un tā savienojumi

50

11

4.

-

niķelis un tā savienojumi

8,2

52

5.

-

svins un tā savienojumi

8,1

2,5

6.

-

varš un tā savienojumi

3,1

9,0

II. Organiskās vielas

7.

75-35-4

1,1-dihloretilēns

100

100

8.

94-75-7

2,4-dihlorfenoksietiķskābe

10

10

9.

107-05-1

3-hlorpropēns

100

100

10.

107-13-1

akrilonitrils

8

8

11.

1912-224-9

atrazīns

1

1

12.

109-89-7

dietilamīns

100

100

13.

95-50-1

541-73-1

106-46-7

1,2-dihlorbenzols

1,3-dihlorbenzols

1,4- dihlorbenzols

10

10

14.

75-09-2

dihlormetāns

10

10

15.

124-40-3

dimetilamīns

10

10

16.

60-51-5

dimetoāts jeb rogors

1

1

17.

106-89-8

epihlorhidrīns

100

100

18.

122-14-5

fenitrotions

0,01

0,01

19.

-

fenoli (fenolu indekss)

300

300

20.

50-00-0

formaldehīds

1000

1000

21.

67-72-1

heksahloretāns

10

10

22.

95-51-2

108-42-9

106-47-8

2-hloranilīns

3-hloranilīns

4-hloranilīns

10

10

23.

108-90-7

hlorbenzols

1

1

24.

-

hlornaftalīni, tehniskais maisījums

0,01

0,01

25.

330-55-2

linurons

1

1

26.

121-75-5

malations

0,01

0,01

27.

91-20-3

naftalīns

1,2

1,2

28.

-

alvas organiskie savienoju
(izteikti kā alva)

0,01

0,01

29.

-

polihlorbifenili (PHB)

0,01

0,01

30.

122-34-9

simazīns

1

1

31.

126-73-8

tributilfosfāts

100

100

32.

1582-09-8

trifluralīns

0,1

0,1

33.

71-55-6

79-00-5

1,1,1- trihloretāns

1,1,2- trihloretāns

100

100

34.

95-95-4

933-78-8

88-06-2

2,4,5-trihlorfenols

2,3,5-trihlorfenols

2,4,6- trihlorfenols

   

III. Naftas produkti

35.

-

monoaromātiskie ogļūdeņraži (benzols, toluols, etilbenzols, ksiloli) ar summāro rādītāju BTEX

10

10

36.

-

necikliskie naftas ogļūdeņraži

100

100

37.

-

poliaromātiskie ogļūdeņraži (PAO)

0,001

0,001

Piezīme.

(1) Tabulā norādīta maksimāli pieļaujamā koncentrācija vidēji gadā.

Par metālu koncentrāciju uzskatāma šo elementu jonu koncentrācija ūdenī.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs
2.1pielikums
Ministru kabineta
2002.gada 12.marta noteikumiem Nr.118
Prioritārie zivju ūdeņi

(Pielikums MK 01.10.2002. noteikumu Nr.446 redakcijā)

1.tabula

Upes un upju posmi, kas noteikti par prioritārajiem zivju ūdeņiem

Nr.
p.k.

Sateces
baseins

Upes
nosaukums

Rajons

Posma
robežu apraksts

Ūdeņu
tips

1

2

3

4

5

6

1.

Daugava

Aiviekste

Madonas, Aizkraukles, Jēkabpils

visa upe

K1

2.

Daugava

Arona

Madonas

visa upe

L2

3.

Daugava

Asūnīca

Krāslavas

no Asūnes līdz valsts robežai

K

4.

Daugava

Balupe

Balvu

visa upe

K

5.

Daugava

Daugava

Krāslavas, Daugavpils, Preiļu, Jēkabpils, Aizkraukles, Ogres, Rīgas

no valsts robežas līdz grīvai

K

6.

Daugava

Dubna

Krāslavas, Daugavpils, Preiļu

visa upe

K

7.

Daugava

Feimanka

Preiļu

visa upe

K

8.

Daugava

Indrica

Krāslavas

visa upe

K

9.

Daugava

Kuja

Madonas

visa upe

L

10.

Daugava

Līčupe

Cēsu, Ogres

no Kliģenes līdz grīvai

L

11.

Daugava

Lielā Jugla

Rīgas

no Sudas un Mērgupes satekas līdz Zaķmuižai

L

12.

Daugava

Lielā Jugla

Rīgas

no Zaķmuižas līdz Juglas ezeram

K

13.

Daugava

Malta

Rēzeknes

no Viļāniem līdz grīvai

K

14.

Daugava

Mazā Jugla

Ogres

no Suntažiem līdz Dobelniekiem

L

15.

Daugava

Mazā Jugla

Rīgas

no Dobelniekiem līdz Juglas ezeram

K

16.

Daugava

Mērgupe

Cēsu, Rīgas

no Nītaures līdz grīvai

L

17.

Daugava

Nereta

Preiļu, Jēkabpils

no Turkiem līdz grīvai

K

18.

Daugava

Ogre

Madonas, Ogres

no Ērgļiem līdz Ogresgalam

L

19.

Daugava

Ogre

Ogres

no Ogresgala līdz grīvai

L

20.

Daugava

Pededze

Alūksnes, Gulbenes

no valsts robežas līdz Litenei

L

21.

Daugava

Pededze

Gulbenes, Madonas

no Litenes līdz grīvai

K

22.

Daugava

Pērse

Aizkraukles

no Ūsiņiem līdz grīvai

K

23.

Daugava

Rēzekne

Rēzeknes

no Sakstagala līdz Lubāna ezeram

K

24.

Daugava

Saka

Jēkabpils

visa upe

K

25.

Daugava

Tartaks

Daugavpils, Preiļu

visa upe

K

26.

Daugava

Tumšupe

Rīgas

no Allažmuižas līdz grīvai

L

27.

Daugava

Veseta

Madonas, Aizkraukles

no Vietalvas- Vestienas ceļa tilta līdz grīvai

L

28.

Daugava

Ziemeļsusēja

Jēkabpils

no Ošāniem līdz grīvai

K

29.

Gauja

Abuls

Valkas, Valmieras

no Trikātas līdz grīvai

L

30.

Gauja

Amata

Cēsu

no Melnupes grīvas līdz grīvai

L

31.

Gauja

Brasla

Cēsu, Rīgas

no Straupes līdz grīvai

L

32.

Gauja

Egļupe

Rīgas

visa upe

L

33.

Gauja

Gauja

Cēsu, Gulbenes

no Taurenes ezera līdz Rankai

K

34.

Gauja

Gauja

Gulbenes, Alūksnes

no Rankas līdz Gaujienai

L

35.

Gauja

Gauja

Alūksnes, Valkas

no Gaujienas līdz Strenčiem

K

36.

Gauja

Gauja

Valkas, Valmieras

no Strenčiem līdz Mellupes grīvai

L

37.

Gauja

Gauja

Valmieras, Cēsu

no Mellupes grīvas līdz Cēsu pilsētas tiltam

K

38.

Gauja

Gauja

Cēsu, Rīgas

no Cēsu pilsētas tilta līdz Inčukalna pagasta tiltam

L

39.

Gauja

Gauja

Rīgas

no Inčukalna pagasta tilta līdz grīvai

K

40.

Gauja

Kumada

Cēsu

visa upe

L

41.

Gauja

Lenčupe

Cēsu

no Kalna dzirnavām līdz grīvai

L

42.

Gauja

Līgatne

Cēsu

visa upe

L

43.

Mustjegi

Melnupe

Alūksnes

visa upe

K

44.

Gauja

Palsa

Valkas

visa upe

L

45.

Gauja

Pērļupe

Cēsu

visa upe

L

46.

Gauja

Rakšupe

Cēsu

visa upe

L

47.

Gauja

Rauna

Cēsu

no Raunas līdz grīvai

L

48.

Gauja

Raunis

Cēsu

visa upe

L

49.

Gauja

Rauza

Valkas

no Jeiskas HES līdz grīvai

L

50.

Gauja

Šepka

Valkas

no Smiltenes- Gulbenes ceļa tilta līdz grīvai

L

51.

Gauja

Skaļupe

Cēsu

visa upe

L

52.

Gauja

Strīķupe

Cēsu, Valmieras

visa upe

L

53.

Gauja

Tirza

Madonas, Gulbenes

no Liezeres-Druvienas ceļa tilta līdz grīvai

L

54.

Mustjegi

Vaidava

Alūksnes

no Alūksnes- Māriņkalna ceļa tilta līdz grīvai

L

55.

Gauja

Vaive

Cēsu

visa upe

L

56.

Gauja

Vecpalsa

Alūksnes, Valkas

visa upe

L

57.

Gauja

Vija

Valkas

visa upe

K

58.

Gauja

Vikmeste

Rīgas

visa upe

L

59.

Gauja

Vildoga

Cēsu

visa upe

L

60.

Gauja

Vizla

Valkas, Alūksnes

no Vizlas līdz grīvai

L

61.

Rīgas līcis- Vidzeme

Aģe

Limbažu, Rīgas

no Mandagas līdz grīvai

L

62.

Rīgas līcis- Vidzeme

Pēterupe

Limbažu, Rīgas

visa upe

L

63.

Rīgas līcis- Vidzeme

Svētupe

Limbažu

no Pāles līdz grīvai

L

64.

Rīgas līcis- Vidzeme

Vitrupe

Limbažu

no Ķirbižiem līdz grīvai

L

65.

Rīgas līcis- Kurzeme

Dursupe

Talsu, Tukuma

no Dursupes līdz grīvai

L

66.

Rīgas līcis- Kurzeme

Dzedrupe

Talsu

no Dzedriem līdz grīvai

L

67.

Baltijas jūra- Kurzeme

Engure

Ventspils

no Usmas ezera līdz Puzes ezeram

K

68.

Baltijas jūra- Kurzeme

Irbe

Ventspils

visa upe

K

69.

Rīgas līcis- Kurzeme

Lāčupe

Tukuma

no Cērkstes līdz grīvai

L

70.

Baltijas jūra- Kurzeme

Lonaste

Ventspils

no Raķupes un Pāces satekas līdz grīvai

L

71.

Rīgas līcis- Kurzeme

Melnsilupe

Talsu

visa upe

L

72.

Baltijas jūra- Kurzeme

Pāce

Talsu, Ventspils

no Pāces līdz grīvai

L

73.

Rīgas līcis- Kurzeme

Pilsupe

Talsu

visa upe

L

74.

Baltijas jūra- Kurzeme

Raķupe

Talsu, Ventspils

no Ameles līdz grīvai

L

75.

Baltijas jūra- Kurzeme

Rinda

Ventspils

visa upe

K

76.

Rīgas līcis- Kurzeme

Roja

Talsu

no Lubes līdz grīvai

L

77.

Rīgas līcis- Kurzeme

Slocene

Tukuma

no Valguma ezera līdz Kaņiera ezeram

K

78.

Baltijas jūra- Kurzeme

Stende

Ventspils

no Ances līdz grīvai

K

79.

Lielupe

Auce

Dobeles, Jelgavas

no Kroņauces līdz grīvai

K

80.

Lielupe

Bērze

Dobeles, Jelgavas

no Dobeles līdz grīvai

K

81.

Lielupe

Dienvid- susēja

Jēkabpils, Aizkraukles

no Aknīstes līdz grīvai

K

82.

Lielupe

Iecava

Bauskas, Jelgavas

no Iecavas līdz grīvai

K

83.

Lielupe

Lielupe

Bauskas, Jelgavas, Rīgas

visa upe

K

84.

Lielupe

Mēmele

Bauskas

visa upe

K

85.

Lielupe

Misa

Rīgas, Jelgavas

no Plakanciema līdz grīvai

K

86.

Lielupe

Mūsa

Bauskas

no valsts robežas līdz grīvai

K

87.

Lielupe

Svēte

Jelgavas

no Mūrmuižas līdz grīvai

K

88.

Lielupe

Tērvete

Dobeles, Jelgavas

no Tērvetes līdz grīvai

K

89.

Lielupe

Viesīte

Aizkraukles

no Aizkraukles- Neretas ceļa tilta līdz grīvai

K

90.

Baltijas jūra

Bārta

Liepājas

no valsts robežas līdz Bārtas-Dunikas ceļa tiltam

L

91.

Baltijas jūra

Bārta

Liepājas

no Bārtas-Dunikas ceļa tilta līdz Liepājas ezeram

K

92.

Baltijas jūra

Durbe

Liepājas

visa upe

K

93.

Baltijas jūra

Rīva

Kuldīgas, Liepājas, Ventspils

visa upe

L

94.

Baltijas jūra

Ruņa

Liepājas

visa upe

L

95.

Baltijas jūra

Saka

Liepājas

visa upe

K

96.

Baltijas jūra

Sventāja

Liepājas

upes posms gar valsts robežu

L

97.

Baltijas jūra

Tebra

Liepājas

no Aizputes līdz grīvai

L

98.

Baltijas jūra

Užava

Ventspils

no Tērandes līdz grīvai

L

99.

Salaca

Briede

Valmieras

no Valmieras- Matīšu ceļa tilta līdz grīvai

K

100.

Salaca

Jaunupe

Limbažu

visa upe

L

101.

Salaca

Korģe

Limbažu

no Korģenes līdz grīvai

L

102.

Salaca

Rūja

Valmieras

no Rūjienas līdz grīvai

K

103.

Salaca

Salaca

Valmieras

no Burtnieka līdz Iģes grīvai

K

104.

Salaca

Salaca

Limbažu

no Iģes grīvas līdz grīvai

L

105.

Salaca

Seda

Valmieras

no Rencēnu- Rūjienas ceļa tilta līdz grīvai

K

106.

Veļikajas baseins

Ludza

Ludzas

no Lielā Ludzas ezera līdz valsts robežai (ieskaitot posmu gar robežu)

K

107.

Veļikajas baseins

Rītupe

Ludzas

no Kārsavas- Goliševas ceļa līdz valsts robežai (ieskaitot posmu gar robežu)

K

108.

Veļikajas baseins

Zilupe

Ludzas

no Pasienes līdz valsts robežai

K

109.

Venta

Abava

Tukuma, Talsu, Ventspils

no Pūres līdz Rendai

K

110.

Venta

Abava

Ventspils

no Rendas līdz grīvai

L

111.

Venta

Amula

Tukuma

no Pūces līdz grīvai

L

112.

Venta

Ciecere

Saldus, Kuldīgas

no Pakuļu ūdenskrātuves līdz grīvai

L

113.

Venta

Ēda

Kuldīgas

visa upe

L

114.

Venta

Imula

Tukuma

no Pūces līdz grīvai

L

115.

Venta

Koja

Kuldīgas

no Rudbāržu dzirnavām līdz grīvai

L

116.

Venta

Lētīža

Liepājas, Saldus, Kuldīgas

visa upe

L

117.

Venta

Riežupe

Kuldīgas

no Kuldīgas-Rīgas šosejas tilta līdz grīvai

L

118.

Venta

Šķervelis

Kuldīgas

no Nīkrāces līdz Ventai

L

119.

Venta

Venta

Saldus, Kuldīgas

no valsts robežas līdz Skrundai

L

120.

Venta

Venta

Kuldīgas

no Skrundas līdz Kuldīgas-Rīgas šosejas tiltam

K

121.

Venta

Venta

Kuldīgas

no Kuldīgas-Rīgas šosejas tilta līdz Zlēku pagasta Zlēku tiltam

L

122.

Venta

Venta

Ventspils

no Zlēku pagasta Zlēku tilta līdz grīvai

K

123.

Venta

Zaņa

Saldus

no Pampāļiem līdz grīvai

K

Piezīmes.

1 K — karpveidīgo zivju ūdeņi.

2 L — lašveidīgo zivju ūdeņi.

2.tabula

Ezeri, kas noteikti par prioritārajiem zivju ūdeņiem

Nr.
p.k.

Sateces
baseins

Ezera
nosaukums

Rajons

Ūdeņu
tips

1

2

3

4

5

1.

Baltijas jūra

Durbes

Liepājas

K1

2.

Rīgas līcis

Kaņiera

Tukuma

K

3.

Baltijas jūra

Liepājas

Liepājas

K

4.

Baltijas jūra

Papes

Liepājas

K

5.

Rīgas līcis

Engures

Talsu, Tukuma

K

6.

Baltijas jūra

Puzes

Ventspils

L2

7.

Baltijas jūra

Usmas

Ventspils

L

8.

Daugava

Tērpes

Krāslavas

L

9.

Daugava

Alauksts

Cēsu

L

10.

Daugava

Alūksnes

Alūksnes

L

11.

Daugava

Ārdavas

Krāslavas

L

12.

Daugava

Bešēnu

Preiļu

L

13.

Daugava

Cārmaņa

Krāslavas

L

14.

Daugava

Cirišs

Preiļu

K

15.

Daugava

Dagdas

Krāslavas

L

16.

Daugava

Drīdzis

Krāslavas

L

17.

Daugava

Dubuļu

Krāslavas

L

18.

Daugava

Ežezers

Krāslavas

L

19.

Daugava

Feimaņu

Preiļu, Rēzeknes

K

20.

Daugava

Galšūns

Krāslavas

L

21.

Daugava

Geraņimovas Ilzas

Krāslavas

L

22.

Daugava

Inesis

Cēsu

K

23.

Daugava

Jazinkas

Krāslavas

L

24.

Daugava

Juglas

Rīgas

K

25.

Daugava

Ķīšezers

Rīgas

K

26.

Daugava

Laucesas

Daugavpils, Lietuva

L

27.

Daugava

Lejas

Krāslavas

L

28.

Daugava

Lielais Baltezers

Rīgas

K

29.

Daugava

Lielais Gusena

Krāslavas

L

30.

Daugava

Lobes

Ogres

K

31.

Daugava

Lubāns

Madonas, Rēzeknes

K

32.

Daugava

Rāznas

Rēzeknes

L

33.

Daugava

Riču

Daugavpils, Baltkrievija

L

34.

Daugava

Rušons

Preiļu, Rēzeknes

K

35.

Daugava

Sīvers

Krāslavas

L

36.

Daugava

Stirnu

Krāslavas

L

37.

Daugava

Sventes

Daugavpils

L

38.

Daugava

Varnaviču

Krāslavas

L

39.

Daugava

Zosnas

Rēzeknes

L

40.

Lielupe

Babītes

Rīgas

K

41.

Lielupe

Saukas

Jēkabpils

K

42.

Salaca

Burtnieku

Valmieras

K

43.

Veļikaja

Cirma

Ludzas

K

44.

Veļikaja

Lielais Ludzas

Ludzas

K

45.

Veļikaja

Nirzas

Ludzas

L

Piezīmes.

1 K — karpveidīgo zivju ūdeņi.

2 L — lašveidīgo zivju ūdeņi.

3.pielikums
Ministru kabineta
2002.gada 12.marta noteikumiem Nr.118
Ūdens kvalitātes normatīvi prioritārajiem zivju ūdeņiem

Nr.
p.k.

Parametrs/
mērvienība

Lašveidīgo zivju ūdeņi

Karpveidīgo zivju ūdeņi

Testēšanas metode

Mazākais paraugu ņemšanas biežums

mērķlielums

robežlielums

mērķlielums

robežlielums

1

2

3

4

5

6

7

8

 

1.

Amonija joni
(mg/l NH4-)

< 0,03

< 0,78(1)

< 0,16

< 0,78(1)

- spektrofotometrija

- destilēšana un titrimetrija

- plūsmas analīze

2.

Bioloģiskais skābekļa patēriņš BSP5
(mg/l O2)

< 2

 

< 4

 

piecu dienu inkubācijas metode LVS EN 1899-1,2:1998 (skābekli nosaka ar Vinklera metodi vai elektroķīmiski)

 

3.

Cinks
(mg/l Zn)

 

< 0,3

 

< 1,0

atomu absorbcijas spektrofotometrija

reizi mēnesī

4.

Fenoli (fenolu indekss)
(mg/l C6H5OH)

 

0,005

 

0,005

- spektrofotometrija

- plūsmas analīze

 

5.

Izšķīdušais skābeklis
(mg/l O2)

50 % > 9

100 % > 7

50 % > 9

50 % > 8

100 % > 5

 

50 % > 7

- Vinklera metode

- elektroķīmiskā metode

reizi mēnesī vismaz viens paraugs, kas norāda dienas zemāko O2 koncentrāciju (jāņem līdz plkst.12.00 dienā). Ja iespējamas lielas svārstības, jāņem vismaz 2 paraugi dienā

6.

Kopējais brīvais hlors
(mg/l HOCl)

 

< 0,005(2)

 

< 0,005(2)

DPD metode (ar dietil-p-fenilēndiamīnu)

reizi mēnesī

7.

Kopējais fosfors
(mg/l P)

< 0,065

 

< 0,100

 

1) spektrofotometrija

2) plūsmas analīze

 

8.

Naftas ogļūdeņraži

 

(3)

 

(3)  

- vizuāla pārbaude

- gāzu hromatogrāfija

- infrasarkanā spektrofotometrija

reizi mēnesī(4)

9.

Nejonizētais amonjaks
(mg/l NH3)

< 0,005

< 0,025(5)

< 0,005

< 0,025(5)

aprēķina no amonija jonu koncentrācijas, ņemot vērā pH līmeni un temperatūru

reizi mēnesī

10.

Nitrītjoni
(mg/l NO2-)

< 0,01

 

< 0,03

 

- spektrofotometrija

- šķidruma hromatogrāfija

- plūsmas analīze

 

11.

pH
(pH vienības)

 

6- 9(0), (6)

 

6- 9(0), (6)

elektroķīmiskā metode ar pH metru

reizi mēnesī

12.

Suspendētas vielas
(mg/l)

< 25(0), (7)

 

< 25(0), (7)  

 

filtrēšana caur stikla šķiedras filtru LVS EN 872:1996

 

13.

Temperatūra
(°C)

 

(8)

 

(8)

termometrija

reizi nedēļā, līdz plkst.12.00 dienā

14.

Varš
(mg/l Cu)

< 0,04

 

< 0,04

 

atomu absorbcijas spektrofotometrija

 

Piezīmes.

Par metālu koncentrāciju uzskatāma šo elementu jonu koncentrācija ūdenī.

(0) Šo normatīvu drīkst pārsniegt neraksturīgu hidroloģisku vai meteoroloģisku apstākļu dēļ.

(1) Koncentrācija, kas pārsniedz šo robežlielumu, nav pretrunā ar šo noteikumu prasībām, ja to izraisa neraksturīgi hidroloģiski vai meteoroloģiski apstākļi, zemas ūdens temperatūras vai palēnināta nitrifikācija vai ja reģionālā vides pārvalde ir saņēmusi Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūta atzinumu, ka šāda koncentrācija kaitīgi neietekmē zivju populāciju.

(2) Šāda koncentrācija pieļaujama, ja ūdens pH vērtība ir 6. Augstākām pH vērtībām pieļaujama augstāka kopējā brīvā hlora koncentrācija.

(3) Naftas produkti ūdenī drīkst būt tikai tādā daudzumā, kas:

1) neveido redzamu plēvīti uz ūdens virsmas vai pārklājumu uz ūdensteču un ezeru grunts;

2) nepiešķir zivīm jūtamu "ogļūdeņražu" garšu;

3) kaitīgi neietekmē zivju populāciju.

(4) Pārbaudes laikā vizuāli nosaka, vai uz ūdens virsmas novērojama naftas produktu plēvīte, un paņem grunts paraugus, lai konstatētu naftas produktu pārklājuma esamību. Šādu pārbaudi veic reizi mēnesī. Zivju garšu pārbauda tikai tad, ja pastāv pamatotas aizdomas par prioritāro zivju ūdeņu piesārņojumu ar naftas produktiem.

(5) Šis normatīvs nav pārkāpts, ja dienas laikā novēroti atsevišķi īslaicīgi nejonizētā amonjaka koncentrācijas paaugstinājumi.

(6) Emisiju ietekmē ir pieļaujamas prioritāro zivju ūdeņu dabīgās pH vērtības izmaiņas par ±0,5 pH vienībām, ja šādas izmaiņas ir no pH 6 līdz pH 9 un ja tās nepastiprina citu ūdenī esošo vielu kaitīgo ietekmi.

(7) Šī suspendēto vielu vidējā koncentrācija nav piemērojama, ja suspendēto vielu sastāvā ietilpst bīstamās vielas. Ir pieļaujama suspendēto vielu koncentrācijas ievērojama palielināšanās plūdu laikā.

(8) Prasības prioritāro zivju ūdeņu temperatūrai nosaka, ņemot vērā šādus nosacījumus:

1) prioritāro zivju ūdeņu temperatūra lejpus termālās izplūdes vietas (mērot pie sajaukšanās zonas robežas) nedrīkst pārsniegt izplūdes neietekmētu ūdeņu temperatūru par:

1,5 °C - lašveidīgo zivju ūdeņos;

3 °C - karpveidīgo zivju ūdeņos.

Termālās izplūdes, kas rada lielāku temperatūras paaugstinājumu, ir pieļaujamas, ja saņemts Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūta atzinums, ka šāda paaugstināta ūdeņu temperatūra kaitīgi neietekmē zivju populāciju;

2) prioritāro zivju ūdeņu temperatūra lejpus termālās izplūdes vietas (mērot pie sajaukšanās zonas robežas) nedrīkst pārsniegt:

(0) 21,5 °C - lašveidīgo zivju ūdeņos;

(0) 28 °C - karpveidīgo zivju ūdeņos;

3) ja prioritāros zivju ūdeņus apdzīvo zivju sugas, kuru nārstam nepieciešams auksts ūdens, nārsta periodos šādu ūdeņu temperatūra termālās izplūdes dēļ nedrīkst pārsniegt:

(0) 10 °C - lašveidīgo zivju ūdeņos;

(0) 10 °C - karpveidīgo zivju ūdeņos;

4) noteiktos temperatūras ierobežojumus drīkst pārsniegt ne vairāk kā 2 % apmērā no kopējā mērījumu skaita.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs
4.pielikums
Ministru kabineta
2002.gada 12.marta noteikumiem Nr.118
Ūdens kvalitātes normatīvi peldūdeņiem

Nr.
p.k.

Parametrs/
mērvienība

Mērķlielums

Robežlielums

Testēšanas metode

Minimālais paraugu ņemšanas biežums

1

2

3

4

5

6

I. Mikrobioloģiskie rādītāji

1.

Enterovīrusi (PFU 10 litros)

0

Vīrusu indikācija vismaz 3 dažādās audu kultūrās

(2)

2.

Fekālo koliformu skaits (E. coli)

(100 mililitros)

100

2000

Fermentācija daudzpakāpju atšķaidījumu mēģenēs.
Pozitīvo subkultūru apstiprināšana uz barotnēm.
Skaitīšana ar VIS (visvairāk iespējamā skaitļa metode) vai membrānu filtrēšana un
kultivēšana uz piemērotas kultūrbarotnes. Aizdomīgu koloniju subkultivēšana un identifikācija.
Nosakot gan kopējo koliformu skaitu, gan fekālo koliformu skaitu, inkubācijas t°
ir variabla.
LVS EN ISO 9308-1:2001
LVS ISO 9308-2:1990

Reizi divās nedēļās(1)

3.

Zarnu enterokoku skaits (100 mililitros)

100

Skaitīšana ar VIS (visvairāk iespējamā skaitļa metode) vai membrānu filtrēšanas metodi. Kultivēšana uz piemērotas kultūrbarotnes.
LVS EN ISO 7899-1:1998
LVS EN ISO 7899-2:2001

(2)

4.

Koliformu baktēriju skaits (100 mililitros)

500

10000

Tāpat kā fekālajām koliformām

Reizi divās nedēļās(1)

5.

Salmonellas
(1000 mililitros)

0

Koncentrēšana ar membrānu filtrēšanas metodi. Inokulēšana standartbarotnēs.
Savairošana - subkultivēšana uz izolēšanas agara - identifikācija.
LVS ISO 6340:1995

(2)
II. Fizikāli ķīmiskie rādītāji
6.

Amonija joni
(mg/l NH4+)

Absorbcijas spektrofotometrijas, Neslera vai zilā indofenola metode

(3)
7. Caurredza­mība (m) 2 1(0) Mērījumi paraugu ņemšanas vietā ar Sekki disku Reizi divās nedēļās(1)
8.

Cianīdjoni
(mg/l CN-)

Absorbcijas spektrofometrija, lietojot specifiskus reaģentus (2)
9.

Fenoli (fenolu indekss)
(mg/l C6H5OH)

< 0,005

Nav specifiskas smakas < 0,005

Fenola raksturīgās specifiskās smakas pārbaude vai absorbcijas spektrofotometrijas metode ar 4- aminoantipirīnu (4 AAP)

Reizi divās nedēļās(1), (2)
10

Izšķīdušais skābeklis - piesātinājums
(% O2 )

80-120 Vinklera metode vai elektrometriskā metode (oksimetrs) (2)
11.

Slāpeklis (mg/l N)

Kjeldāla metode (3)
12.

Krāsa (Pt/Co skala)

Nav neparastu pārmaiņu (0)

Vizuāla pārbaude vai fotometrija ar standartu pēc Pt/Co skalas Reizi divās nedēļās(1), (2)
13.

Minerāleļļas (mg/l)

< 0,3 Nav raksturīgās smakas un peldošas plēves

Vizuāla pārbaude vai ekstrakcija, lietojot atbilstošu tilpumu un nosverot sauso atlikumu.
Ekstrakcija ar atbilstošu šķīdinātāju un noteikšana ar infrasarkano spektrofotometru vai gāzu hromatogrāfu.

Reizi divās nedēļās(1), (2)
14

Nitrātjoni un fosfātjoni
(mg/l NO3-
mg/l PO43-)

Atomu absorbcijas spektrofotometrija, lietojot specifiskus reaģentus

(3)
15. Peldošie piemaisījumi (piemēram, koks, plast­masa, gumija, pudeles, darva,
skai­das, atkritumi)
Nedrīkst būt Vizuāla pārbaude Reizi divās nedēļās(1)
16.

pH
(pH vienības)

6 - 9(0) Elektrometrija ar kalibrēšanu pēc standarta buferšķīduma ar pH 7 un 9 (2)
17.

Pesticīdi(4) (mg/l)

Ekstrakcija ar atbilstošu šķīdinātāju un hromatogrāfiska noteikšana (2)
18.

Smagie metāli arsēns (As), kadmijs (Cd, hroms (Cr (VI)), varš (Pb), dzīvsudrabs (Hg)(mg/l)

Atomu absorbcijas metode (iespējams lietot ekstrakcijas koncentrēšanu) (2)
19. Virsmas aktīvās vielas, kas reaģē ar metilēnzilo (mg/l (Na dodecil-
benzosulfo­nāts))
< 0,3 Nav ilgstošu putu Vizuālā pārbaude vai absorbcijas spektrofotometrija ar metilēnzilo Reizi divās nedēļās(1), (2)

Piezīmes.

Par metālu koncentrāciju uzskatāma šo elementu jonu koncentrācija ūdenī.

(0) Neraksturīgos hidroloģiskos vai meteoroloģiskos apstākļos Sabiedrības veselības aģentūra var pieļaut atkāpes no šim parametram noteiktajiem normatīviem, ja šāda rīcība nerada kaitējumu cilvēku veselībai.

(1) Ja iepriekšējo gados iegūtie monitoringa rezultāti liecina, ka ūdens kvalitāte ir ievērojami augstāka par šajā pielikumā noteiktajām prasībām un ja nav radušies iepriekš nebijuši apstākļi, kas varētu pazemināt ūdens kvalitāti, Sabiedrības veselības aģentūrai ir tiesības ņemt šādus paraugus divas reizes retāk.

(2) Sabiedrības veselības aģentūra kontrolē šī parametra koncentrāciju peldūdeņos, ja konstatēts, ka tā klātbūtne ūdenī ir iespējama vai ka pasliktinājusies peldūdeņu kvalitāte.

(3) Sabiedrības veselības aģentūra kontrolē šīs vielas koncentrāciju, ja ūdeņi kļuvuši vai varētu kļūt eitrofiski.

(4) Parametrs "pesticīdi" apzīmē visu to pesticīdu summu, kuri konstatēti un kuru daudzums noteikts monitoringa gaitā. Pesticīdi ietver organiskos insekticīdus, organiskos herbicīdus, organiskos fungicīdus, organiskos nematocīdus, organiskos agricīdus, organiskos rodenticīdus, organiskos slimicīdus, ar tiem saistītos produktus (to skaitā augšanas regulatorus), kā arī svarīgākos metabolītus, degradācijas un reakciju produktus. Kontrolē tikai tos pesticīdus, kuru klātbūtne attiecīgajā ūdenstilpē ir iespējama.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs
5.pielikums
Ministru kabineta
2002.gada 12.marta noteikumiem Nr.118
Dzeramā ūdens ieguvei izmantojamie virszemes ūdeņi atbilstoši to iedalījumam kategorijās

Nr.
p.k.

Nosaukums

Paraugu ņemšanas vieta

Attīrīšanas metodes

Kategorija

1.

Daugava
Ūdens attīrīšanas stacija "Daugava"

Ūdens attīrīšanas stacijas "Daugava" paraugu ņemšanas telpa

Ozonēšana (divkārša), koagulācija/flokulācija/ sedimentācija, pH korekcija (divkārša), filtrēšana (divkārša), dezinfekcija

A3

2.

Mazais Baltezers Sudrabezers Venču ezers Sekšu ezers
Ūdens sūkņu stacija "Baltezers"

Ūdens paraugu ņemšanas platforma pirms infiltrācijas ūdeņu sūkņu stacijas

Mākslīga pazemes ūdeņu papildināšana dabīgas ūdens infiltrācijas rezultātā un dezinfekcija

A1

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs
6.pielikums
Ministru kabineta
2002.gada 12.marta noteikumiem Nr.118
Ūdens kvalitātes normatīvi dzeramā ūdens ieguvei izmantojamiem virszemes ūdeņiem atbilstoši to iedalījumam kategorijās

Nr.
p.k.

Parametrs/
mērvienība

A1

A2

A3

mērķlielums

robežlielums

mērķlielums

robežlielums

mērķlielums

robežlielums

1

2

3

4

5

6

7

8

 

1.

Adsorbējamie organiskie halogenīdi (AOX) (µg/l)

 

(1)

 

(1)

 

(1)

2.

Alumīnijs (mg/l)

 

0,2

 

0,5

 

0,5

3.

amonija joni
(mg/l Al)

0,05

0,5

1

1,5

2

4(0)

4.

Antimons (mg/l Sb)

 

0,005

 

0,005

 

0,005

5.

Arsēns (mg/l As)

 

0,01

 

0,05

0,05

0,1

6.

Bārijs (mg/l Ba)

 

0,1

 

1

 

1

7.

Benzols (mg/l C6H6)

 

0,001

 

0,001

 

0,002

8.

Bioķīmiskais skābekļa patēriņš (BSP5) (20 °C, neveicot nitrifikāciju) (mg/l O2)

< 3

 

< 5

 

< 7

 

9.

Bors (mg/l B)

1

1

1

 

1

 

10.

Cianīdjoni (mg/l CN-)

 

0,05

 

0,05

 

0,05

11.

Cinks (mg/l Zn)

0,5

3

1

5

1

5

12.

Dzelzs (mg/l Fe)

0,1

0,2

1

2

1

 

13.

Dzīvsudrabs (mg/l Hg)

0,0005

0,001

0,0005

0,001

0,0005

0,001

14.

Elektrovadītspēja (µS/cm)

1000

 

1000

 

1000

 

15.

Fekālo koliformu skaits (100 mililitros)

20

 

2000

 

20000

 

16.

Zarnu enterokoku skaits (100 mililitros)

20

 

1000

 

10000

 

17.

Fenoli (fenolu indekss) (mg/l)

 

0,001

0,001

0,005

0,01

0,1

18.

Fluorīdjoni(2) (mg/l F-)

0,7-1

1,5

0,7-1,7

 

0,7-1,7

 

19.

Fosfātjoni (mg/l PO43-)

0,18

 

0,3

 

0,3

 

20.

Hlorīdjoni (mg/l Cl-)

200

250

200

 

200

 

21.

Izšķīdušais skābeklis, piesātinājums % (% O2)

> 70

 

> 50

 

> 30

 

22.

Kadmijs (mg/l Cd)

0,001

0,005

0,001

0,005

0,001

0,005

23.

Kopējais hroms (mg/l Cr)

 

0,05

 

0,05

 

0,05

24.

Kopējais koliformu skaits 37 °C (100 mililitros)

50

 

5000

 

50000

 

25.

Kopējais organiskais ogleklis (TOC) (mg/l C)

(1)

 

 

 

 

 

26.

Kopējie pesticīdi(3) (mg/l)

 

0,005

 

0,005

 

0,005

27.

Kopējās suspendētās vielas (mg/l)

25

 

 

 

 

 

28.

Krāsa (pēc vienkāršas filtrēšanas) (Pt/Co skala)

10

20(0)

50

100(0)

50

200(0)

29.

Ķīmiskais skābekļa patēriņš(ĶSP) (mg/l O2)

 

 

 

 

30

 

30.

Mangāns (mg/l Mn)

0,05

0,05

0,1

 

1

 

31.

Naftas ogļūdeņraži (mg/l)

 

0,05

 

0,2

0,5

1

32.

Nātrijs (mg/l Na)

 

200

 

200

 

200

33.

Niķelis (mg/l Ni)

 

0,02

 

0,02

 

0,02

34.

Nitrātjoni (mg/l NO3- )

25

50(0)

 

50(0)

 

50(0)

35.

Nitrītjoni (mg/l NO2- )

 

0,5

 

0,5

 

0,5

36.

Permanganāta indekss (mg/l O2)

 

5,0

 

10

 

20

37.

Pesticīdi(3), (4) (mg/l)

 

0,001

 

0,001

 

0,001

38.

pH (pH vienības)

6,5-8,5

 

5,5-9

 

5,5-9

 

39.

Policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži (PAO)(5) (mg/l)

 

0,0001

 

0,0002

 

0,001

40.

Salmonellas
(1000 mililitros un 5000 mililitros)

0

 

0

 

 

 

41.

Selēns (mg/l Se)

 

0,01

 

0,01

 

0,01

42.

Slāpeklis, ar Kjeldāla metodi, izņemot NO3- (mg/l N)

1

 

2

 

3

 

43.

Smarža (smaržas slieksnis 25 °C)

3

 

10

 

20

 

44.

Sulfātjoni (mg/l SO42-)

150

250

150

250(0)

150

250(0)

45.

Svins (mg/l Pb)

 

0,01

 

0,05

 

0,05

46.

Temperatūra (°C)

22

25(0)

22

25(0)

22

25(0)

47.

Tetrahloretilēns (tetrahloretēns) un trihloretilēns (trihloretēns)(6) (mg/l)

 

0,001

 

0,001

 

0,001

48.

Varš (mg/l Cu)

0,02

0,05(0)

0,05

 

1

 

49.

Virsmas aktīvās vielas (kas reaģē ar metilēnzilo) (mg/l (Na dodecil­benzosulfonāts))

0,2

 

0,2

 

0,5

 

Piezīmes.

Par metālu koncentrāciju uzskatāma šo elementu jonu koncentrācija ūdenī.

(0) Šo normatīvu drīkst pārsniegt neraksturīgos meteoroloģiskos un hidroloģiskos apstākļos.

(1) Nav konstatētas netipiskas pārmaiņas.

(2) Augstākā pieļaujamā fluorīdjonu koncentrācija augstā un zemā gada vidējā temperatūrā.

(3) Parametrs "kopējie pesticīdi" apzīmē visu kontrolēto pesticīdu summu. Pesticīdi ietver organiskos insekticīdus, organiskos herbicīdus, organiskos fungicīdus, organiskos nematocīdus, organiskos agricīdus, organiskos rodenticīdus, organiskos slimicīdus, ar tiem saistītos produktus (ieskaitot augšanas regulatorus), kā arī svarīgākos metabolītus, degradācijas un reakciju produktus. Nosaka tikai tos pesticīdus, kuru klātbūtne ir iespējama attiecīgajā ūdenstilpē.

(4) Šis robežlielums attiecas uz katru atsevišķo pesticīdu. Robežlielums aldrīnam, dieldrīnam, heptahloram un heptahlora epoksīdam ir 0,030 µg/l (visu kategoriju ūdeņiem).

(5) Benzo(b)fluorantēna, benzo(k)fluorantēna, benzo(g, h, i)perilēna, indeno(1, 2, 3-c, d)pirēna koncentrāciju summa.

(6) Robežlielumi attiecas uz abu minēto savienojumu summēto kon­centrāciju.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs
7.pielikums
Ministru kabineta
2002.gada 12.marta noteikumiem Nr.118
Dzeramā ūdens ieguvei izmantojamo virszemes ūdeņu kontroles parametru grupas un paraugu ņemšanas biežums

I. Kontroles parametru grupas, kurām 2.tabulā noteikts paraugu ņemšanas biežums

1.tabula

I parametru grupa

II parametru grupa

III parametru grupa

Amonija joni

Alumīnijs

Adsorbējamie organiskie halogenīdi

Bioķīmiskais skābekļa patēriņš (BSP5)

Cinks

Arsēns

Elektrovadītspēja

Dzelzs

Bārijs

Fosfātjoni

Fekālo koliformu skaits

Benzols

Hlorīdjoni

Fenolu indekss

Bors

Izšķīdušais skābeklis - piesātinājums

Kopējais koliformu skaits

Cianīdjoni

Kopējās suspendētās vielas

Mangāns

Dzīvsudrabs

Krāsa

Slāpeklis (ar Kjeldāla metodi noteiktais)

Zarnu enterokoku skaits

Ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP)

Sulfātjoni

Fluorīdjoni

Nātrijs

Varš

Kadmijs

Nitrātjoni

Virsmas aktīvās vielas

Kopējais hroms

Nitrītjoni

Naftas ogļūdeņraži

Permanganāta indekss

Niķelis

PH

Pesticīdi

Smarža

Policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži (PAO)

Temperatūra

Salmonellas

Selēns

Svins

Tetrahloretilēns un trihloretilēns

II. Minimālais paraugu ņemšanas biežums gadā

2.tabula

Apkalpoto iedzīvotāju skaits

Virszemes ūdeņu kategorija A1

Virszemes ūdeņu kategorija A2

Virszemes ūdeņu kategorija A3

I para­metru grupa (PG)

II PG

III PG

I PG

II PG

III PG

I PG

II PG

III PG

< 10000

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

2

1

1

> 10000
< 30000

1

1

(*)

2

1

(*)

3

1

1

> 30000
< 100000

2

1

(*)

4

2

1

6

2

1

> 100000

3

2

(*)

8

4

1

12

4

1

Piezīme.

(*) Paraugu ņemšanas biežumu katrai konkrētai ūdens ņemšanai vietai nosaka institūcija, kas izsniedz atļauju A vai B kategorijas piesārņojošu darbību veikšanai vai ūdens lietošanas atļauju.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs
8.pielikums
Ministru kabineta
2002.gada 12.marta noteikumiem Nr.118
Dzeramā ūdens ieguvei izmantojamo virszemes ūdeņu testēšanas metodes

Nr.
p.k.

Parametrs/ mērvienība

Noteikšanas robeža

Precizitāte

Pareizība

Testēšanas metode

Ieteicamais trauka materiāls

1

2

3

4

5

6

7

1.

Alumīnijs
(mg/l Al)

0,02

10 %

10 %

- atomu absorbcijas spektrofotometrija

- spektrofotometrija

2.

Amonija joni
(mg/l NH4-)

0,01(1)

0,1(2)

0,03(1)

10 %(2)

0,03(1)

10 %(2)

- spektrofotometrija ar plūsmas analīzes metodi

- spektrofotometrija

3.

Antimons
(mg/l Sb)

0,0005

25 %

25 %

- atomu absorbcijas spektrofotometrija

4.

Arsēns(3)
(mg/l As)

0,002(1)

10 %

10 %

- atomu absorbcijas spektrofotometrija

0,01(4)

- atomu absorbcijas spektrofotometrija

- spektrofotometrija

5.

Bārijs(3)
(mg/l Ba)

0,02

15 %

30 %

- atomu absorbcijas spektrofotometrija

6.

Benzols
(mg/l C6H6)

0,0001

25 %

25 %

- gāzes hromatogrāfija

7.

Bioķīmiskais skābekļa patēriņš (BSP5) 20 °C, neveicot nitrifikāciju
(mg/l O2)

2

1,5

2

- skābekļa patēriņa noteikšana piecu dienu inkubācijas periodā

LVS EN 1899-1,2:1998

8.

Bors(3)
(mg/l B)

0,1

10 %

10 %

- atomu absorbcijas spektrofotometrija

- spektrofotometrija

materiāli, kuri nesatur boru ievērojamā daudzumā

9.

Cianīdjoni(5)
(mg/l CN- )

0,01

20 %

30 %

- spektrofotometrija

10.

Cinks(3)
(mg/l Zn)

0,01(1)

0,02

10 %

10 %

20 %

20 %

- atomu absorbcijas spektrofotometrija

- atomu absorbcijas spektrofotometrija

- spektrofotometrija

11.

Dzelzs
(mg/l Fe)

0,02

10 %

10 %

- atomu absorbcijas spektrofotometrija

- spektrofotometrija

12.

Dzīvsudrabs(3)
(mg/l Hg)

0,0001

0,0002(4)

20 %

20 %

- atomu absorbcijas spektrofotometrija (aukstā tvaika metode)

13.

Elektrovadīt­spēja 20 °C
(µS/cm)

-

5 %

10 %

- konduktometrija

14.

Fekālo
koliformu skaits (E.coli)
(100 mili­litros)

2(1)

200(6)

- vispārīgie norādījumi kultivētu mikro­organismu uzskaitei LVS ISO 8199:1988

- membrānu filtrācijas metode LVS EN ISO 9308-1:2001

- daudzpakāpju atšķaidījumu (visiespējamākā skaita) metode LVS ISO 9308- 2:1990

- mikrometode LVS EN ISO 9308-3:1998

sterilizēts stikls, plastikāts

15.

Zarnu enterokoku skaits (100 mililitros)

2(1)

200(6)

- membrānu filtrācijas metode LVS EN ISO 7899-2:2001

sterilizēts stikls, plastikāts

16.

Fenoli (fenolu indekss)
(mg/l
C6H5OH)

0,0005

0,001(7)

0,0005

30 %

0,0005

50 %

- spektrofotometrija ar plūsmas analīzes metodi

- spektrofotometrija

stikls

17.

Fluorīdjoni
(mg/l F- )

0,05

10 %

10 %

-spektrofotometrija, ja nepieciešams, pēc destilācijas

- jonu selektīvie elektrodi

- šķidruma hromatogrāfija

18.

Fosfātjoni
(mg/l PO43- )

0,02

10 %

20 %

- spektrofotometrija

- šķidruma hromatogrāfija

19.

Hlorīdjoni
(mg/l Cl- )

10

10 %

10 %

- titrimetrija (Mora metode)

- šķidruma hromatogrāfija

- spektrofotometrija

20.

Izšķīdušais skābeklis, piesātinājums (% O2)

5

10 %

10 %

- Vinklera metode

- elektrometriskā metode

stikls

21.

Kadmijs(3)
(mg/l Cd)

0,0002

0,001(4)

10 %

10 %

- atomu absorbcijas spektrofotometrija

- polarogrāfija

22.

Kopējais hroms(3)
(mg/l Cr)

0,01

10 %

10 %

- atomu absorbcijas spektrofotometrija

- spektrofotometrija

23.

Kopējais koliformu skaits
(100 mililitros)

5(1)

500(6)

- membrānu filtrācijas metode LVS EN ISO 9308- 1:2001

- vispārīgie norādī­jumi kultivētu mikroorganismu uzskaitei LVS ISO 8199:1988

- daudzpakāpju atšķaidījumu (visiespējamākā skaita) metode LVS ISO 9308- 2:1990

sterilizēts stikls, plastikāts

24.

Kopējais organiskais ogleklis (TOC)
(mg/l C)

- organiskā oglekļa oksidēšana sadedzinot, CO2 noteikšana ar IS spektrofotometriju, elektrovadītspēju, termālo elektrovadītspēju, CO2 sensoriem

materiāli, kuru sastāvā nav mērķa komponentu un kuri nemazina to koncentrā­ciju paraugā

25.

Kopējie pesticīdi(3, 8, 9)
(mg/l)

0,000125

25 %

25 %

- gāzu hromatogrāfija

- šķidruma hromatogrāfija

stikls

26.

Kopējās suspendētās cietās vielas
(mg/l)

-

5 %

10 %

- gravimetrija LVS EN 872:1996

27.

Krāsa (pēc parauga filtrēšanas)
(Pt/Co skala)

5

10 %

20 %

- filtrēšana caur stikla šķiedras membrānu un fotometriskā metode, izmantojot platīna- kobalta skalu

- vizuālā metode

28.

Ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP)
(mg/l O2)

15

20 %

20 %

- kālija dihromāta metode

- titrimetrija

- elektroķīmiskā metode

29.

Mangāns
(mg/l Mn)

0,005 0,01(1)

10 %

10 %

10 %

20 %

- atomu absorbcijas spektrofotometrija

0,02(2) 10 % 20 %

- atomu absorbcijas spektrofotometrija

- spektrofotometrija

30.

Naftas ogļūdeņraži
(mg/l)

0,01

0,04(2)

20 %

30 %

- gāzu hromatogrāfija

- infrasarkanā spektrofotometrija

stikls

31.

Nātrijs
(mg/l Na)

20

10 %

10 %

- liesmas emisijas spektrofotometrija

32.

Niķelis
(mg/l Ni)

0,002

10 %

10 %

- atomu absorbcijas spektrofotometrija

33.

Nitrātjoni
(mg/l NO3-)

2

10 %

10 %

- reducēšana Cd kolonnā un spektrofotometriska detektēšana

- spektrofotometrija

- šķidruma hromatogrāfija

34.

Nitrītjoni
(mg/l NO2-)

0,00005

10 %

10 %

- spektrofotometrija

35.

Permanganāta indekss (10)
(mg/l O2)

0,5

25 %

25 %

- titrimetriskā metode ar KMnO4

36.

Pesticīdi(9) (mg/l)

0,000025
(0,0000075) (11)

25 %

25 %

- gāzu hromatogrāfija

- šķidruma hromatogrāfija

stikls

37.

pH
(pH vienības)

-

0,1

0,2

- elektrometrija

38.

Policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži(3, 12) (PAO)
(mg/l)

0,000025

50 %

50 %

- gāzu hromatogrāfija

- šķidruma hromatogrāfija

stikls vai alumīnijs

39.

Salmonellas(13)
(5000 mili­litros 1000 mililitros)

- LVS ISO 6340:1995

- ūdens parauga lielu tilpumu (1,0-5,0L) filtrē caur membrānu filtru (0,45mm) baktēriju koncentrēšanai.

Koncentrēto baktēriju paraugu kultivē standarta metodē norādītās šķidrās un/vai cietās selektīvās barotnēs, izolē tipiskās kolonijas un apstiprina diferenciālās barotnēs, identificē ar bioķīmiskiem un seroloģiskiem testiem.

sterilizēts stikls, plastikāts

40.

Selēns(3)
(mg/l Se)

0,001

10 %

10 %

- atomu absorbcijas spektrofotometrija

41.

Slāpeklis,
ar Kjeldāla metodi, izņemot NO2 un NO3
(mg/l N)

0,3

0,5

0,5

- mineralizācija, destilācija ar Kjeldāla metodi un amonija noteikšana ar molekulārās absorbcijas spektrofotometriju vai titrēšanu

- aprēķinu ceļā, nosakot kopējo slāpekli un atsevišķas slāpekļa formas

42.

Smarža
(smaržas slieksnis 25 °C temperatūrā)

-

-

-

- paraugu vairākas reizes atšķaida

stikls

43.

Sulfātjoni
(mg/l SO42- )

10

10 %

10 %

- gravimetrija

- šķidruma hromatogrāfija

44.

Svins(3)
(mg/l Pb)

0,001

10 %

10 %

- atomu absorbcijas spektrofotometrija

- polarogrāfija

45.

Temperatūra (°C)

-

0,5

1

- termometrija

(Mēra uz vietas paraugu ņemšanas laikā bez iepriekšējas parauga apstrāde)

46.

Tetrahloreti­
lēns (tetrahlore­tēns) un trihloretilēns (trihloretēns)
(mg/l)

0,0005

25 %(14)

25 %(14)

- gāzes hromatogrāfija

47.

Varš(3)
(mg/l Cu)

0,005

10%

20%

- atomu absorbcijas spektrofotometrija

- polarogrāfija

0,02(15) 10 % 20 %

- atomu absorbcijas spektrofotometrija

- spektrofotometrija

- polarogrāfija

48.

Virsmas aktīvās vielas, kas reaģē ar metilēnzilo
(mg/l (Na dodecilbenzo­sulfonāts))

- spektrofotometrija

LVS ISO 7875- 1:1996
LVS ISO 7875- 2:1984

Piezīmes.

(1) A1 kategorijas ūdeņiem (mērķlielums).

(2) A2 un A3 kategorijas ūdeņiem.

(3) Ja paraugi satur tik daudz suspendēto vielu, ka tos nepieciešams iepriekš attīrīt, izņēmuma kārtā ir pieļaujams pārsniegt tabulā noteikto pareizību un uzskatīt tabulā noteikto lielumu par mērķi, ko jācenšas sasniegt. Šādus paraugus apstrādā tā, lai nodrošinātu, ka analīze aptver kontrolējamās vielas vislielāko daudzumu.

(4) A1, A2 un A3 kategorijas ūdeņiem (robežlielums).

(5) Ar šo testēšanas metodi nosaka kopējo cianīdjonu daudzumu visās to formās.

(6) A2 un A3 kategorijas ūdeņiem (mērķlielums).

(7) A2 kategorijas ūdeņiem (robežlielums) un A3 kategorijas ūdeņiem.

(8) Parametrs "kopējie pesticīdi" apzīmē visu to pesticīdu summu, kuri konstatēti un kuru daudzums noteikts monitoringa gaitā. Pesticīdi ietver organiskos insekticīdus, organiskos herbicīdus, organiskos fungicīdus, organiskos nematocīdus, organiskos agricīdus, organiskos rodenticīdus, organiskos slimicīdus, ar tiem saistītos produktus (ieskaitot augšanas regulatorus), kā arī svarīgākos metabolītus, degradācijas un reakciju produktus. Kontrolē tikai tos pesticīdus, kuru klātbūtne attiecīgajā ūdenstilpē ir iespējama.

(9) Testēšanas metodes precizitāte, pareizība un noteikšanas robeža nosakāma katram konkrētam pesticīdam un ir atkarīga no attiecīgā pesticīda īpašībām.

(10) Oksidāciju veic 10 minūtes 100 °C temperatūrā skābā vidē ar permanganātu.

(11) Noteikšanas robeža aldrīnam, dieldrīnam, heptahloram un heptahlora epoksīdam ir 0,0000075 mg/l.

(12) Benzo(b)fluorantēna, benzo(k)fluorantēna, benzo(g, h, i)perilēna, indeno(1, 2, 3-c, d)pirēna koncentrāciju summa.

(13) Salmonellas netiek konstatētas 5000 ml ūdens (mērķlielums A1 kategorijas ūdeņiem) un 1000 ml (mērķlielums A2 kategorijas ūdeņiem).

(14) Metodes pareizība, precizitāte un noteikšanas robeža attiecināma uz katru minēto vielu atsevišķi 50 % koncentrācijā no šo noteikumu 6.pielikumā noteiktās vērtības.

(15) A3 kategorijas ūdeņiem.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs
9.pielikums
Ministru kabineta
2002.gada 12.marta noteikumiem Nr.118
Kvalitātes normatīvi pazemes ūdeņiem, kurus izmanto dzeramā ūdens ieguvei, un prasības šādu ūdeņu monitoringam

I. Kvalitātes normatīvi pazemes ūdeņiem, kurus izmanto dzeramā ūdens ieguvei

1.tabula

Nr.
p.k.

Parametrs

Mērvienība

Robežlielums

Testēšanas metodes princips

1

2

3

4

5

1.

Amonija joni

mg/l NH4+

0,50

- spektrofotometrija ar plūsmas analīzes metodi

- spektrofotometrija

2.

Antimons

µg/l Sb

5,0

atomu absorbcijas spektrofotometrija

3.

Arsēns

µg/l As

10

atomu absorbcijas spektrofotometrija

4.

Benzo(a)pirēns

µg/l

0,010

hromatogrāfija

5.

Benzols

µg/l C6H6

1,0

hromatogrāfija

6.

Bors

mg/l B

1,0

- atomu absorbcijas spektrofotometrija

- spektrofotometrija

7.

Cianīdjoni

µg/l CN-

50

spektrofotometrija

8.

Dzelzs

µg/l Fe

200

- spektrofotometrija

- atomu absorbcijas spektrofotometrija

9.

Dzīvsudrabs

µg/l Hg

1,0

atomu absorbcijas spektrofotometrija

10.

Elektrovadītspēja

µS/cm st 20 °C

2500

elektrometrija

11.

Fluorīdjoni

mg/l F-

1,5

- spektrofotometrija

-šķidruma hromatogrāfija

12.

Hlorīdjoni(1)

mg/l Cl-

250

- titrimetrija

- spektrofotometrija

- šķidruma hromatogrāfija

13.

Hlororganiskie šķīdinātāji(2)

µg/l

10

hromatogrāfija

14.

Hroms

µg/l Cr

50

atomu absorbcijas spektrofotometrija

15.

Mangāns

µg/l Mn

50

- atomu absorbcijas spektrofotometrija

- spektrofotometrija

16.

Kadmijs

µg/l Cd

5,0

atomu absorbcijas spektrofotometrija

17.

Nātrijs

mg/l Na

200

liesmas emisijas spektrofotometrija

18.

Niķelis

µg/l Ni

20

atomu absorbcijas spektrofotometrija

19.

Nitrātjoni(3)

mg/l NO3-

50

- spektrofotometrija ar plūsmas analīzes metodi

- spektrofotometrija

20.

Nitrītjoni

mg/l NO2-

0,50

- spektrofotometrija ar plūsmas analīzes metodi

- spektrofotometrija

21.

Permanganāta indekss

mg O2/l

5,0

titrimetrija

22.

Pesticīdi(4)

µg/l

0,10

hromatogrāfija

23.

Pesticīdi (kopējie)(5)

µg/l

0,50

hromatogrāfija

24.

pH

pH vienības

> 6,5 un < 9,5

potenciometrija

25.

Policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži (PAO)(6)

µg/l

0,10

hromatogrāfija

26.

Selēns

µg/l Se

10

atomu absorbcijas spektrofotometrija

27.

Sulfātjoni

mg/l SO42-

250

- šķidruma hromatogrāfija

- gravimetrija

- turbidimetrija

28.

Svins

µg/l Pb

10

atomu absorbcijas spektrofotometrija

29.

Varš

mg/l Cu

2,0

atomu absorbcijas spektrofotometrija

Piezīmes.

Par metālu koncentrāciju uzskatāma šo elementu jonu koncentrācija ūdenī.

(1) Ūdens nedrīkst būt ar korodējošu iedarbību.

(2) Hlororganiskie šķīdinātāji ir tetrahloretilēns (tetrahloretēns) un trihloretilēns (trihloretēns). Robežlielums attiecas uz abu minēto vielu summēto koncentrāciju.

(3) Jāizpilda šāds nosacījums - (nitrātjonu (NO3-) koncentrācija mg/l)/50 + (nitrītjonu (NO2-) koncentrācija mg/l)/3 < 1. Nitrītjonu koncentrācija pēc ūdens attīrīšanas nedrīkst pārsniegt 0,1 mg/l.

(4) Robežlielums attiecas uz katru atsevišķo pesticīdu. Aldrīnam, dieldrīnam, heptahloram un heptahlora epoksīdam robežlielums ir 0,030 µg/l.

(5) Pesticīdi apzīmē organiskos insekticīdus, organiskos herbicīdus, organiskos fungicīdus, organiskos nematocīdus, organiskos acaricīdus, organiskos algicīdus, organiskos rodenticīdus, organiskos slimicīdus, tiem līdzīgas vielas (ieskaitot augšanas regulatorus), kā arī ar tiem saistītos metabolītus, degradācijas un reakciju produktus.

(6) Benzo(b)fluorantēna, benzo(k)fluorantēna, benzo(g, h, i)perilēna, indeno(1, 2, 3-c, d)pirēna koncentrācijas summa.

II. Testēšanas metožu pareizība, precizitāte un noteikšanas robeža

2.tabula

Nr.
p.k.

Parametrs

Pareizība procentos no robežlieluma

Precizitāte procentos no robežlieluma

Noteikšanas robeža procentos no robežlieluma

1.

Amonija joni

10

10

10

2.

Antimons

25

25

25

3.

Arsēns

10

10

10

4.

Benzo(a)pirēns

25

25

25

5.

Benzols

25

25

25

6.

Bors

10

10

10

7.

Cianīdjoni(1)

10

10

10

8.

Dzelzs

10

10

10

9.

Dzīvsudrabs

20

10

20

10.

Elektrovadītspēja

10

10

10

11.

Fluorīdjoni

10

10

10

12.

Hlorīdjoni

10

10

10

13.

Hlororganiskie šķīdinātāji(2)

25

25

10

14.

Hroms

10

10

10

15.

Kadmijs

10

10

10

16.

Mangāns

10

10

10

17.

Nātrijs

10

10

10

18.

Niķelis

10

10

10

19.

Nitrātjoni

10

10

10

20.

Nitrītjoni

10

10

10

21.

Oksidējamība(3)

25

25

10

22.

Pesticīdi(4)

25

25

25

23.

Pesticīdi (kopējie)

25

25

25

24.

pH

(5)

(5)

25.

Policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži(6)

25

25

25

26.

Selēns

10

10

10

27.

Sulfātjoni

10

10

10

28.

Svins

10

10

10

29.

Varš

10

10

10

Piezīmes.

(1) Nosaka kopējo cianīdu jonu daudzumu visās to formās.

(2) Tabulā noteiktā precizitāte, pareizība un noteikšanas robeža attiecas uz katru atsevišķu hlororganisko šķīdinātāju 50 % koncentrācijā no 1.tabulā noteiktās vērtības.

(3) Oksidāciju veic 10 minūtes 100 °C temperatūrā skābā vidē ar permanganātu.

(4) Testēšanas metodes precizitāte, pareizība un noteikšanas robeža nosakāma katram konkrētam pesticīdam un ir atkarīga no attiecīgā pesticīda īpašībām.

(5) Ūdeņraža jonu koncentrācijas (pH) noteikšanai izmanto mērlīdzekļus, ar ko iespējams noteikt norādītās vērtības ar patiesumu 0,2 pH vienības un precizitāti 0,2 pH vienības.

(6) Metodes precizitāte, pareizība un noteikšanas robeža attiecināma uz katru atsevišķu vielu 25 % koncentrācijā no 1.tabulā norādītās vērtības.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 118Pieņemts: 12.03.2002.Stājas spēkā: 04.04.2002.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 50, 03.04.2002.
Dokumenta valoda:
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Izdoti saskaņā ar
  • Latvijas standarti
  • Citi saistītie dokumenti
60829
{"selected":{"value":"01.01.2003","content":"<font class='s-1'>01.01.2003.-30.04.2004.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"03.10.2015","iso_value":"2015\/10\/03","content":"<font class='s-1'>03.10.2015.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2010","iso_value":"2010\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2010.-02.10.2015.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"03.10.2009","iso_value":"2009\/10\/03","content":"<font class='s-1'>03.10.2009.-31.12.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"15.08.2009","iso_value":"2009\/08\/15","content":"<font class='s-1'>15.08.2009.-02.10.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"12.07.2008","iso_value":"2008\/07\/12","content":"<font class='s-1'>12.07.2008.-14.08.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"08.10.2005","iso_value":"2005\/10\/08","content":"<font class='s-1'>08.10.2005.-11.07.2008.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.05.2004","iso_value":"2004\/05\/01","content":"<font class='s-1'>01.05.2004.-07.10.2005.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2003","iso_value":"2003\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2003.-30.04.2004.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"05.10.2002","iso_value":"2002\/10\/05","content":"<font class='s-1'>05.10.2002.-31.12.2002.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"04.04.2002","iso_value":"2002\/04\/04","content":"<font class='s-1'>04.04.2002.-04.10.2002.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
01.01.2003
87
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva