Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr.127

Rīgā 2002.gada 19.martā (prot. Nr.12 21.§)
Epizootiju uzliesmojuma likvidēšanas un draudu novēršanas kārtība
Izdoti saskaņā ar Veterinārmedicīnas likuma 26.panta pirmo daļu un 27.panta trešo daļu
(MK 17.02.2004. noteikumu Nr.84 redakcijā)
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka epizootisko slimību (pielikums) profilakses pasākumus un to paziņošanas kārtību, ierobežojumus mājdzīvnieku un mājas apstākļos audzētu savvaļas dzīvnieku iespējamas saslimšanas gadījumā, apkarošanas pasākumu kopumu pēc karantīnas noteikšanas, uzliesmojuma likvidēšanas un draudu novēršanas pasākumus, ja ir saslimuši savvaļas dzīvnieki, dzīvnieku pārvadāšanas ierobežojumus, transportlīdzekļu tīrīšanas un dezinfekcijas kārtību, ierobežojumus dzīvnieku izcelsmes produktu iegūšanai un dzīvnieku izcelsmes atkritumproduktu izmantošanas un savvaļas dzīvnieku medību kārtību slimību apkarošanas laikā, slimību apkarošanas pasākumos iesaistīto institūciju un personu darbību un pienākumus.

(Grozīts ar MK 17.02.2004. noteikumiem Nr.84)

2. Ja ir epizootiskas slimības (turpmāk — slimība) uzliesmojums (situācija, kad dzīvniekam ir konstatēta saslimšana, kuras apstiprināšanai laboratoriskie izmeklējumi veikti Valsts veterinārmedicīnas diagnostikas centrā saskaņā ar Pārtikas un veterinārā dienesta noteiktajām metodēm (turpmāk — oficiāli apstiprināta diagnoze)), Pārtikas un veterinārā dienesta valsts galvenais pārtikas un veterinārais inspektors informē ārkārtējo situāciju valsts operatīvo komisiju par iespējamo ārkārtējo situāciju valstī. Ja slimības uzliesmojums ir tuvu valsts robežai un karantinējamā vai inficētā zona aptver divu vai vairāku valstu teritorijas, slimības apkarošanas pasākumi tiek veikti, ievērojot Starptautiskā epizootiskā biroja rekomendācijas.

(Grozīts ar MK 17.02.2004. noteikumiem Nr.84)

3. Noteikumu uzraudzību un kontroli veic:

3.1. Pārtikas un veterinārais dienests sadarbībā ar Valsts meža dienestu —, ja ir saslimuši savvaļas dzīvnieki;

3.2. Pārtikas un veterinārais dienests —, ja ir saslimuši mājdzīvnieki un mājas apstākļos audzēti savvaļas dzīvnieki.

4. Pārtikas un veterinārais dienests slimības apkarošanas laikā:

4.1. noskaidro slimības inkubācijas periodā no inficētās novietnes (novietne, kurā atrodas slims dzīvnieks) izvesto dzīvnieku, dzīvnieku izcelsmes produktu, dzīvnieku barības, piesārņoto materiālu un priekšmetu atrašanās vietu un tos iznīcina;

4.2. informē novietnes īpašniekus, dzīvnieku tirgotājus, presi un citus sabiedrības informācijas līdzekļus, izstāžu un konkursu rīkotājus par kārtību, kāda jāievēro slimības apkarošanas laikā;

4.3. izveido ekspertu grupu slimības apkarošanas pasākumu plānošanai, slimības izplatības novērtēšanai, prognozēšanai un efektīvai novēršanai;

4.4. reģionālās un valsts mēroga ārkārtējās situācijas un tās draudu gadījumā ziņo ārkārtējo situāciju valsts operatīvajai komisijai par slimības attīstību un apkarošanas pasākumiem, kā arī pilda komisijas dotos uzdevumus. Informē dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu pārstrādes uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) īpašniekus un slimības apkarošanas procesā iesaistītās valsts institūcijas par rīkojumiem un pieņemtajiem lēmumiem, ka arī to izpildes kontroli un slimības apkarošanas gaitu;

4.5. informē Eiropas Komisiju par tās uzdoto uzdevumu izpildes gaitu, kā arī ziņo par slimības uzliesmojumu, slimības apkarošanas gaitu un veiktajiem pasākumiem.

(Grozīts ar MK 17.02.2004. noteikumiem Nr.84; 4.5. apakšpunkts stājas spēkā 01.05.2004., sk. 75. punktu)

5. Slimības apkarošanas laikā Pārtikas un veterinārais dienests nosaka kārtību, kādā veicamas attiecīgās nepieciešamās darbības:

5.1. novietnes, piesārņotu telpu, transportlīdzekļu, piesārņotu, bet neiznīcināmu materiālu mazgāšana un dezinfekcija;

5.2. paraugu ņemšana laboratoriskajiem izmeklējumiem, kā arī laboratoriskā diagnostika un diferenciāldiagnostika;

5.3. dzīvnieku vakcinācija un vakcinēto dzīvnieku apzīmēšana;

5.4. kravas un transportlīdzekļu aizzīmogošana un kontrole, ja tajos tiek pārvadāti inficēti dzīvnieki, dzīvnieku izcelsmes produkti, dzīvnieku barība vai inficēti materiāli;

5.5. reģistra izveidošana un attiecīgas informācijas saglabāšana novietnēs, kurās tiek turēti uzraudzībai un ierobežojumiem pakļautie dzīvnieki;

5.6. dzīvnieku ievietošana novietnē pēc tās nobeiguma mazgāšanas un dezinfekcijas;

5.7. inficētu dzīvnieku, dzīvnieku izcelsmes produktu, dzīvnieku barības vai iznīcināmu materiālu atrašanās vietas noskaidrošana (izsekošana) un to iznīcināšana.

(MK 17.02.2004. noteikumu Nr.84 redakcijā)

II. Epizootisko slimību profilakses pasākumi un to paziņošanas kārtība

6. Dzīvnieku profilaktiskā vakcinācija pret slimībām ir aizliegta, izņemot vakcināciju pret Ņūkāslas slimību. Pret Ņūkāslas slimību vakcinētus putnus seroloģiski izmeklē, nosakot intracerebrālās patogenitātes indeksu.

7. Slimību profilaksei un apkarošanai nedrīkst lietot hiperimūno serumu.

8. Vakcinētos dzīvniekus marķē un pārvieto vakcinācijas teritorijas ietvaros, izņemot šajos noteikumos minētos gadījumus.

9. Slimību uzliesmojuma un apkarošanas laikā Pārtikas un veterinārā dienesta veterinārais inspektors (turpmāk — inspektors) organizē:

9.1. dzīvnieku līķu, kautķermeņu, dzīvnieku izcelsmes produktu un dzīvnieku izcelsmes atkritumu likvidēšanu. Dzīvnieku līķu apglabāšanas vietu saskaņo ar reģionālo vides pārvaldi;

9.2. barības, mēslu, vircas vai citu piesārņotu materiālu likvidēšanu.

(Grozīts ar MK 17.02.2004. noteikumiem Nr.84)

10. Dzīvnieku īpašnieks vai praktizējošs veterinārārsts nekavējoties ziņo Pārtikas un veterinārā dienesta teritoriālajai struktūrvienībai, bet attiecīgā struktūrvienība — Pārtikas un veterinārajam dienestam, kā arī rajona pašvaldībai:

10.1. ja ir aizdomas par slimību uzliesmojumu;

10.2. ja ir konstatēti dzīvnieki, kas tiešā vai netiešā ceļā ir kontaktējušies ar kādu no slimības ierosinātājiem un kuriem parādās slimības klīniskās pazīmes (turpmāk — iespējami slimi dzīvnieki);

10.3. par patologanatomiskās sekcijas rezultātiem, kas netieši norāda uz saslimšanu ar kādu slimību.

11. Konstatējot ar mutes un nagu sērgu iespējami slimu dzīvnieku, Pārtikas un veterinārā dienesta teritoriālā struktūrvienība divu dienu laikā sniedz Sabiedrības veselības aģentūras teritoriālajai institūcijai rakstisku informāciju, kurā norāda:

11.1. slimības konstatēšanas vietu;

11.2. slimības ierobežošanai veiktos pasākumus.

III. Pasākumi mājdzīvnieku un mājas apstākļos audzētu savvaļas dzīvnieku iespējamas saslimšanas gadījumā

12. Pēc paziņošanas par dzīvnieku iespējamo saslimšanu inspektors nodrošina to novietņu uzraudzību, kurās atrodas iespējami slimi dzīvnieki un kurās ar cilvēku, dzīvnieku vai priekšmetu starpniecību no inficētās novietnes ir ienests slimības ierosinātājs (turpmāk — iespējami inficēta novietne). Praktizējošs veterinārārsts, kurš noslēdzis līgumu ar Pārtikas un veterinārā dienesta teritoriālās struktūrvienības vadītāju par konkrētu pretepizootisko pasākumu veikšanu (turpmāk — veterinārārsts), vai inspektors:

12.1. veic dzīvnieku klīnisko un, ja nepieciešams, patologanatomisko izmeklēšanu;

12.2. ņem paraugus laboratoriskai izmeklēšanai.

(MK 17.02.2004. noteikumu Nr.84 redakcijā)

13. Dzīvniekus, kurus diagnozes noteikšanai uz laboratoriju nosūta dzīvus, pārvieto apstākļos, kas nodrošina slimības neizplatīšanos.

(MK 17.02.2004. noteikumu Nr.84 redakcijā)

14. Pārtikas un veterinārais dienests izveido ekspertu grupu, kas organizē epizootoloģiskos pētījumus un:

14.1. iegūst informāciju par dzīvnieku saslimšanas perioda ilgumu;

14.2. iegūst informāciju par slimības iespējamiem izcelsmes avotiem;

14.3. identificē un reģistrē novietnes un tos dzīvniekus, kuri, kontaktējoties ar kādu slimības ierosinātāju, var saslimt (turpmāk — uzņēmīgs dzīvnieks);

14.4. identificē un reģistrē iespējami inficētās novietnes;

14.5. noskaidro dzīvnieku, personu, transportlīdzekļu, gaļas, kautķermeņu, dzīvnieku izcelsmes produktu, piesārņotu materiālu un priekšmetu pārvietošanas ceļus un galamērķi;

14.6. noskaidro kukaiņu — slimības pārnēsātāju — klātbūtni un izplatību attiecīgajā ar slimību inficētajā teritorijā.

(Grozīts ar MK 17.02.2004. noteikumiem Nr.84)

15. Novietnē, kur ir konstatēti iespējami slimi dzīvnieki, līdz karantīnas noteikšanai inspektors organizē uzraudzības pasākumus un nodrošina šādu prasību izpildi:

15.1. veterinārārsts par visām novietnē esošajām dzīvnieku sugām, ņemot vērā dzīvnieku vecumu un fizioloģiskās grupas, izveido reģistru. Reģistrā norāda to dzīvnieku skaitu, kuri ir nobeigušies, kuriem ir slimības klīniskās pazīmes, kuriem nav slimības klīnisko pazīmju, pārbaudes laikā dzimušo dzīvnieku vai izšķīlušos cāļu skaitu. Veterinārārsts regulāri pārbauda novietni un papildina reģistru;

15.2. dzīvnieku īpašniekam aizliegts pārvietot dzīvniekus ārpus to atrašanās vietas, izņemot gadījumus, ja veterinārārsts atļauj tos izvietot novietnes teritorijā ar nosacījumu, ka dzīvnieki nenonāks kontaktā ar citiem dzīvniekiem un kukaiņiem — slimības pārnēsātājiem;

15.3. dzīvnieku īpašniekam aizliegts uzņēmīgos dzīvniekus ievest saimniecības teritorijā vai izvest ārpus tās bez veterinārārsta atļaujas;

15.4. personas, dzīvnieki, transportlīdzekļi, gaļa, liemeņi, dzīvnieku barība, darbarīki, atkritumi, mēsli, virca vai piesārņoti produkti tiek pārvietoti uz novietni vai no tās, ja ir veterinārārsta atļauja;

15.5. īpašnieks pie novietnes ieejas un izejas saskaņā ar veterinārārsta norādījumiem novieto dezinfekcijas paklājus, kurus piesūcina ar dezinficējošiem šķīdumiem, kas iedarbojas uz attiecīgo slimības ierosinātāju;

15.6. saskaņā ar šo noteikumu 14.punktā minētajām prasībām veic epizootoloģiskos pētījumus;

15.7. ja ir aizdomas par klasisko cūku mēri, šajā punktā minētos ierobežojumus var attiecināt uz citām novietnē esošām dzīvnieku sugām;

15.8. ja 15 dienu laikā klasiskā cūku mēra slimības diagnoze nav oficiāli apstiprināta, dzīvniekus var pārvietot uz kautuvi, lai tos nekavējoties nokautu. No šiem dzīvniekiem iegūto gaļu drīkst izplatīt pēc termiskas apstrādes, kas garantē slimības ierosinātāja iznīcināšanu;

15.9. ja ir aizdomas par mutes un nagu sērgu, aizliegts izvest pienu. Novietnē, kurā nav nodrošināti attiecīgi piena glabāšanas apstākļi, pienu nosūta uz piena pārstrādes uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) termiskai apstrādei ar metodēm, kuras nodrošina slimības ierosinātāja iznīcināšanu;

15.10. ja ir aizdomas par Ņūkāslas slimību, olas nosūta uz olu produktu ražošanas uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību);

15.11. ja ir aizdomas par putnu gripu, olas nosūta uz olu produktu ražošanas uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību);

15.12. ja ir aizdomas par Āfrikas zirgu mēri vai zilās mēles slimību, novietnē un tās apkārtnē iznīcina kukaiņus — slimības pārnēsātājus;

15.13. ja ir aizdomas par cūku vezikulāro slimību, veterinārārsts divdesmit astotajā dienā pēc pirmo paraugu nosūtīšanas laboratoriskai izmeklēšanai atkārtoti ņem paraugus.

(Grozīts ar MK 17.02.2004. noteikumiem Nr.84)

16. Šo noteikumu 15.punktā minētos pasākumus inspektors var piemērot citām novietnēm, kuru izvietojums vai saistība ar iespējami inficēto novietni tieši apdraud tās vai pieļauj tālāku slimības izplatīšanos.

17. Uzraudzības pasākumus, kas veicami, ja ir konstatēti iespējami slimi dzīvnieki, atceļ, ja laboratoriskajos izmeklējumos oficiāli apstiprināts, ka dzīvnieki nav inficējušies. Ja ir aizdomas par cūku vezikulāro slimību, pasākumus īsteno līdz šo noteikumu 15.13.apakšpunktā minēto prasību izpildei.

(Grozīts ar MK 17.02.2004. noteikumiem Nr.84)

IV. Slimību apkarošanas pasākumi pēc karantīnas noteikšanas

18. Pēc karantinējamās teritorijas norobežošanas inficētajā novietnē:

18.1. veic šo noteikumu 15.punktā minētos pasākumus;

18.2. visus novietnē esošos uzņēmīgos dzīvniekus veterinārārsta uzraudzībā nogalina turpat novietnē. Dzīvniekus nogalinot, izvēlas metodes, lai nodrošinātu slimības tālāku neizplatīšanos un dzīvnieku labturības prasību izpildi;

18.3. nogalinātos un mirušos dzīvniekus, kā arī piesārņotos atkritumus, materiālus un priekšmetus likvidē, lai neradītu slimības tālākas izplatīšanās risku;

18.4. noskaidro dzīvnieku izcelsmes produktu, inkubējamo olu, izšķīlušos cāļu un laikposmā no slimības ierosinātāja iekļūšanas organismā līdz saslimšanas klīnisko pazīmju parādīšanās brīdim (turpmāk — inkubācijas periods) iegūto jaundzimušo dzīvnieku atrašanās vietu un tos likvidē;

18.5. pēc šo noteikumu 18.2. un 18.3.apakšpunktā minēto pasākumu izpildes novietni, tās apkārtni, piesārņotos transportlīdzekļus un ekipējumu mazgā un dezinficē veterinārārsta uzraudzībā.

(Grozīts ar MK 17.02.2004. noteikumiem Nr.84)

19. Pēc oficiāli apstiprinātas diagnozes par dzīvnieku saslimšanu ar Āfrikas zirgu mēri vai zilās mēles slimību 20 kilometru rādiusā ap inficēto novietni izvietotajās novietnēs veic vienu no šādiem pasākumiem:

19.1. piemēro šo noteikumu 15.punktā noteiktās prasības, kā arī vakcinē un marķē visus uzņēmīgos dzīvniekus;

19.2. ņemot vērā ģeogrāfiskos, ekoloģiskos un meteoroloģiskos apstākļus, kā arī dzīvnieku kustības intensitāti un slimības izplatīšanās ātrumu un gaitu attiecīgajā teritorijā, piemēro šo noteikumu 18.punktā noteiktās prasības.

(Grozīts ar MK 17.02.2004. noteikumiem Nr.84)

20. Šo noteikumu 18.punktā minēto pasākumu kopumu inspektors var piemērot citām novietnēm, kuru izvietojums vai saistība ar inficēto novietni tieši apdraud tās vai pieļauj slimības tālāku izplatīšanos.

21. Novietnē, kurā ir divi vai vairāk nodalītu dzīvnieku ganāmpulku un kādā no tiem nav novērota dzīvnieku iespējamā saslimšana vai oficiālie laboratoriskie izmeklējumi to neapliecina, slimības neskartajam ganāmpulkam var nenoteikt ierobežojumus un slimību apkarošanas pasākumus, ja:

21.1. nodrošina dzīvnieku atsevišķu turēšanu, kopšanu, slaukšanu un barošanu, nepieļaujot slimības tālāku izplatīšanos;

21.2. slimības neskartajā ganāmpulkā piemēro aizsardzības zonā veicamos pasākumus.

22. Ja ir slimības uzliesmojums, valsts galvenais pārtikas un veterinārais inspektors nekavējoties nosaka karantīnas teritoriju — skarto punktu (inficēto novietni), kā arī aizsardzības zonu un uzraudzības zonu šādā attālumā:

22.1. aizsardzības zonu nosaka triju kilometru rādiusā ap skarto punktu (inficēto novietni) un uzraudzības zonu — 10 kilometru rādiusā, ja konstatēta Ņūkāslas slimība, putnu gripa, mutes un nagu sērga, klasiskais cūku mēris, cūku vezikulārā slimība, vezikulārais stomatīts, govju mēris, mazo atgremotāju mēris, nodulārais dermatīts, Rifta ielejas drudzis, aitu un kazu bakas vai briežu hemorāģiskā slimība;

22.2. aizsardzības zonu nosaka 100 kilometru rādiusā ap skarto punktu (inficēto novietni) un uzraudzības zonu — 150 kilometru rādiusā, ja konstatēts Āfrikas zirgu mēra vai zilās mēles slimības uzliesmojums.

(MK 17.02.2004. noteikumu Nr.84 redakcijā)

23. Aizsardzības zonā esošajās novietnēs ievēro šādas prasības:

23.1. ja ir klasiskā cūku mēra uzliesmojums, dzīvniekus pārvieto ārpus aizsardzības zonas, ja pēc inficētās novietnes mehāniskas tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas ir pagājusi 21 diena. Klīniski veselus dzīvniekus, neievērojot noteikto 21 dienas ierobežojumu, var pārvietot uz aizsardzības vai uzraudzības zonā esošu kautuvi vai aizsardzības zonā esošu novietni;

23.2. ja ir Ņūkāslas slimības vai putnu gripas uzliesmojums, putnus, kurus paredzēts nekavējoties nokaut ārpus novietnes, var izvest uz aizsardzības vai uzraudzības zonā esošu kautuvi;

23.3. ja ir Ņūkāslas slimības uzliesmojums, diennakti vecus cāļus un jaunas dējējvistas var izvest:

23.3.1. uz uzraudzības zonā esošu novietni, ja šajā teritorijā neatrodas putnu novietne;

23.3.2. ārpus aizsardzības un uzraudzības zonas, nodrošinot izvesto putnu uzraudzību. Ja novietnē, no kuras tika atvesti putni, ir konstatēta putnu iespējama saslimšana vai oficiālie laboratoriskie izmeklējumi to apliecina, tad turpmākās 21 dienas laikā ārpus aizsardzības un uzraudzības zonas esošajā novietnē izvietotos putnus var izvest uz kautuvi, lai tos nekavējoties nokautu;

23.4. ja ir Ņūkāslas slimības un putnu gripas uzliesmojums, inkubējamās olas var izvest uz inkubatoru, ja putniem nav konstatēta saslimšana un pirms pārvadāšanas olas un to iepakojums ir dezinficēts;

23.5. ja ir putnu gripas uzliesmojums, diennakti vecus cāļus un jaunas dējējvistas var izvest uz uzraudzības zonā esošu novietni, ja šajā teritorijā neatrodas putnu novietne un izvestos putnus pakļauj uzraudzībai. Ja novietnē, no kuras tika atvesti putni, ir konstatēta putnu iespējama saslimšana vai oficiālie laboratoriskie izmeklējumi to apliecina, tad no novietnes, kurā tika ievietoti putni, turpmākās 21 dienas laikā putnus var izvest uz kautuvi, lai tos nekavējoties nokautu;

23.6. ja ir mutes un nagu sērgas uzliesmojums, dzīvniekus ārpus novietnes var izvest, ja kopš aizsardzības zonas noteikšanas ir pagājušas ne mazāk kā 15 dienas. Ja novietnē nav konstatēti klīniski slimi dzīvnieki, tos var nosūtīt uz aizsardzības vai uzraudzības zonā esošu kautuvi, neievērojot 15 dienu termiņu;

23.7. ja ir mutes un nagu sērgas uzliesmojums, dzīvnieku apsēklošana pirmās 15 dienas pēc aizsardzības zonas noteikšanas ir aizliegta, ja apsēklošanai netiek izmantota sperma, kas atvesta pirms oficiāli apstiprinātas diagnozes, vai sperma, kas atvesta tieši no mākslīgās apsēklošanas stacijas;

23.8. ja ir Āfrikas zirgu mēra vai zilās mēles slimības uzliesmojums:

23.8.1. klīniski veselus dzīvniekus var nosūtīt uz aizsardzības vai uzraudzības zonā esošu kautuvi;

23.8.2. dzīvniekus vakcinē saskaņā ar šo noteikumu 19.1.apakšpunktā minētajām prasībām;

23.8.3. zonas teritorijā identificē visas novietnes, kurās audzē dzīvniekus;

23.8.4. noskaidro uzņēmīgos dzīvniekus un kukaiņus — slimības pārnēsātājus — un tos laboratoriski izmeklē;

23.8.5. aizliedz pārvietot dzīvniekus ārpus zonas robežām, izņemot dzīvniekus, kuri uzturējušies teritorijā, kurā nav kukaiņu — slimības pārnēsātāju;

23.9. ja ir mazo atgremotāju mēra, govju mēra, briežu epizootiskās hemorāģiskās slimības, aitu un kazu baku, vezikulārā stomatīta, Rifta ielejas drudža, nodulārā dermatīta uzliesmojums, klīniski veselus dzīvniekus var izvest uz aizsardzības vai uzraudzības zonā esošu kautuvi;

23.10. ja ir cūku vezikulārās slimības uzliesmojums:

23.10.1. cūkas no novietnes var pārvietot karantinējamās teritorijas robežās, ja kopš inficētās novietnes tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas ir pagājusi ne mazāk kā 21 diena;

23.10.2. aizsardzības zonā esošajās novietnēs dzīvniekus seroloģiski izmeklē. Izmeklēšanu turpina ne mazāk kā 28 dienas pēc inficētās novietnes tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas.

(Grozīts ar MK 17.02.2004. noteikumiem Nr.84)

24. Slimību apkarošanas pasākumus aizsardzības zonā atceļ, ja veikta inficētās novietnes noslēguma mazgāšana un dezinfekcija un pēc dezinfekcijas ir:

24.1. pagājusi ne mazāk kā 21 diena govju mēra, mazo atgremotāju mēra, aitu un kazu baku, vezikulārā stomatīta, Ņūkāslas slimības un putnu gripas uzliesmojuma gadījumā;

24.2. pagājušas ne mazāk kā 28 dienas nodulārā dermatīta uzliesmojuma gadījumā;

24.3. pagājušas ne mazāk kā 40 dienas zilās mēles slimības, briežu epizootiskās hemorāģiskās slimības uzliesmojuma gadījumā;

24.4. pagājušas ne mazāk kā 30 dienas Rifta ielejas drudža uzliesmojuma gadījumā;

24.5. pagājušas ne mazāk kā 30 dienas klasiskā cūku mēra uzliesmojuma gadījumā. Šis periods var tikt pagarināts, lai visās aizsardzības zonā esošajās novietnēs veiktu cūku klīnisko izmeklēšanu un ņemtu paraugus seroloģiskiem izmeklējumiem;

24.6. pagājušas ne mazāk kā 15 dienas mutes un nagu sērgas uzliesmojuma gadījumā;

24.7. pagājuši ne mazāk kā 12 mēneši Āfrikas zirgu mēra uzliesmojuma gadījumā. Šis periods var tikt saīsināts, ja dzīvnieki ir vakcinēti saskaņā ar šo noteikumu 19.1.apakšpunktu.

(Grozīts ar MK 17.02.2004. noteikumiem Nr.84)

25. Pēc cūku vezikulārās slimības uzliesmojuma konstatēšanas slimību apkarošanas pasākumus aizsardzības zonā atceļ, ja:

25.1. inficētā novietne ir mazgāta un dezinficēta;

25.2. visas cūkas ir klīniski izmeklētas un neuzrāda saslimšanas pazīmes;

25.3. izlases veidā ir ņemti paraugi seroloģiskiem izmeklējumiem un iegūtie rezultāti ir negatīvi.

26. Normatīvajos aktos par civilo aizsardzību un ārkārtas situāciju operatīvo komisiju minētās institūcijas, kas iesaistītas ārkārtējo situāciju operatīvajā pārvaldīšanā un ārkārtējā reaģēšanā, un dzīvnieku īpašnieks aizsardzības un uzraudzības zonā nodrošina šādu prasību izpildi:

26.1. Pārtikas un veterinārais dienests:

26.1.1. identificē uzņēmīgo dzīvnieku novietnes un sastāda attiecīgu datu reģistru;

26.1.2. veic uzņēmīgo dzīvnieku novietņu regulāras pārbaudes un dzīvnieku klīnisko izmeklēšanu;

26.1.3. nodrošina datu ievadi reģistrā un to saglabāšanu;

26.1.4. organizē paraugu ņemšanu laboratoriskiem izmeklējumiem un to rezultātu ievadi reģistrā;

26.1.5. veic pasākumus, kas saistīti ar slimības diagnozes apstiprināšanu, ja ir saņemts dzīvnieku īpašnieka ziņojums par dzīvnieku saslimšanu;

26.1.6. organizē dzīvnieku, dzīvnieku izcelsmes produktu, dzīvnieku barības, piesārņotu materiālu un atkritumu pārvadāšanas transportlīdzekļu un to aprīkojuma dezinfekciju un nodrošina to kontroli uz zonas robežas;

26.1.7. aizliedz rīkot dzīvnieku izstādes, pārdošanas vai skates;

26.1.8. ierīko diennakts kontroles posteņus pie norobežotās zonas, norobežo inficētās novietnes teritoriju, izvieto brīdinājuma plakātus, nodrošina robežu šķērsojošo personu un transportlīdzekļu dezinfekciju, veic dzīvnieku, dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu un citu iespējami inficētu produktu pastiprinātu kontroli;

26.2. dzīvnieku īpašnieks ir atbildīgs:

26.2.1. par dzīvnieku turēšanu to atrašanās vietā vai izolēšanu novietnes teritorijā, lai nebūtu saskares ar citiem dzīvniekiem un kukaiņiem — slimības pārnēsātājiem;

26.2.2. par dezinfekcijas paklāju izvietošanu pie novietnes ieejas un izejas. Paklājus pēc veterinārārsta norādījumiem piesūcina ar dezinficējošu šķidrumu, kas iznīcina attiecīgo infekcijas slimības ierosinātāju;

26.2.3. lai bez veterinārārsta atļaujas netiktu pārvietoti vai izkaisīti pakaiši, mēsli vai virca;

26.2.4. lai dzīvnieki netiktu pārvietoti bez veterinārārsta atļaujas;

26.2.5. par informācijas sniegšanu (mutiski, telefoniski) inspektoram vai veterinārārstam par visiem beigtajiem vai slimajiem dzīvniekiem;

26.2.6. par dzīvnieku, dzīvnieku izcelsmes produktu, atkritumu, piesārņoto materiālu un dzīvnieku barības pārvadāšanas transportlīdzekļu un to aprīkojuma mehānisku tīrīšanu, mazgāšanu un dezinfekciju saskaņā ar veterinārārsta norādījumiem;

26.3. Ceļu policija:

26.3.1. kontrolē dzīvnieku, dzīvnieku izcelsmes produktu, atkritumu, piesārņoto materiālu pārvadāšanas transportlīdzekļu kustību, dzīvnieku un minēto produktu pārvadāšanas atbilstību noteiktajām prasībām, kā arī pārbauda veterināros pavaddokumentus;

26.3.2. aizliedz uzņēmīgo dzīvnieku pārvadāšanu caur aizsardzības zonu, izņemot pārvadāšanu tranzītā, pa dzelzceļu un maģistrālajiem autoceļiem, ja nav paredzēta dzīvnieku izlādēšana un apstāšanās šajā zonā. Dzīvniekus var pārvietot saimniecības robežās.

(Grozīts ar MK 17.02.2004. noteikumiem Nr.84)

27. Uzraudzības zonā esošajās novietnēs ievēro šādas prasības:

27.1. ja ir klasiskā cūku mēra uzliesmojums:

27.1.1. pirmajās septiņās dienās pēc uzraudzības zonas noteikšanas aizliegts pārvietot jebkuras sugas dzīvniekus;

27.1.2. cūkas var pārvietot uz aizsardzības vai uzraudzības zonā esošu kautuvi vai aizsardzības zonā esošu novietni, ja pēc inficētās novietnes mazgāšanas un dezinfekcijas ir pagājušas ne mazāk kā septiņas dienas;

27.2. ja ir Ņūkāslas slimības vai putnu gripas uzliesmojums:

27.2.1. pirmajās 15 dienās pēc uzraudzības zonas noteikšanas putnus aizliegts izvest ārpus šīs teritorijas, izņemot gadījumus, ja tos izved uz kautuvi;

27.2.2. inkubējamās olas var pārvadāt uz inkubatoru ārpus zonas, ja pirms pārvadāšanas olas un to iepakojumu dezinficē;

27.3. ja ir mutes un nagu sērgas uzliesmojums, pirmajās 15 dienās pēc uzraudzības zonas noteikšanas aizliegts dzīvniekus izvest ārpus novietnes. Laikposmā starp piecpadsmito un trīsdesmito dienu klīniski veselos dzīvniekus var nosūtīt uz kautuvi;

27.4. ja ir Āfrikas zirgu mēra vai zilās mēles slimības uzliesmojums:

27.4.1. klīniski veselos dzīvniekus var nosūtīt uz aizsardzības vai uzraudzības zonā esošu kautuvi;

27.4.2. dzīvnieku vakcinācija uzraudzības zonā ir aizliegta, un tajā esošajās novietnēs veic aizsardzības zonai noteiktos pasākumus;

27.5. ja ir mazo atgremotāju mēra, govju mēra, zilās mēles slimības, briežu epizootiskās hemorāģiskās slimības, aitu un kazu baku, vezikulārā stomatīta, Rifta ielejas drudža, nodulārā dermatīta uzliesmojums, izvest dzīvniekus ārpus zonas šo noteikumu pielikumā norādītajā inkubācijas periodā ir aizliegts. Beidzoties inkubācijas periodam, klīniski veselos dzīvniekus var pārvietot uz kautuvi;

27.6. ja ir cūku vezikulārās slimības uzliesmojums:

27.6.1. cūkas var pārvietot uz kautuvi vai uzraudzības zonā esošu novietni, ja novietnē 21 dienu pirms pārvietošanas nav ievietota neviena cūka;

27.6.2. ārpus uzraudzības zonas var pārvietot klīniski veselas cūkas, ja 24 stundas pirms pārvietošanas visi novietnē esošie dzīvnieki ir klīniski izmeklēti un tie ir veseli, kā arī ja ne mazāk kā 14 dienas pirms paredzamās pārvietošanas izvedamajām cūkām izlases veidā ir veikti seroloģiskie izmeklējumi un iegūtie rezultāti ir negatīvi.

(Grozīts ar MK 17.02.2004. noteikumiem Nr.84)

28. Pēc inficētās novietnes mazgāšanas un dezinfekcijas uzraudzības zonā noteiktos pasākumus atceļ, ja:

28.1. ir pagājusi ne mazāk kā 21 diena govju mēra, mazo atgremotāju mēra, aitu un kazu baku un vezikulārā stomatīta uzliesmojuma gadījumā;

28.2. ir pagājušas ne mazāk kā 28 dienas nodulārā dermatīta uzliesmojuma gadījumā;

28.3. ir pagājušas ne mazāk kā 40 dienas zilās mēles slimības, briežu epizootiskās hemorāģiskās slimības uzliesmojuma gadījumā;

28.4. ir pagājušas ne mazāk kā 30 dienas mutes un nagu sērgas, Rifta ielejas drudža, Ņūkāslas slimības un putnu gripas uzliesmojuma gadījumā;

28.5. ir pagājušas ne mazāk kā 15 dienas klasiskā cūku mēra uzliesmojuma gadījumā. Šajā laikā visās zonas novietnēs cūkas klīniski izmeklē un izlases veidā ņem paraugus seroloģiskajiem izmeklējumiem;

28.6. ir pagājuši ne mazāk kā 12 mēneši Āfrikas zirgu mēra uzliesmojuma gadījumā. Šis periods var tikt saīsināts, ja veic šo noteikumu 19.1.apakšpunktā minētos vakcinācijas pasākumus.

(Grozīts ar MK 17.02.2004. noteikumiem Nr.84)

29. Cūku vezikulārās slimības uzliesmojuma laikā uzraudzības zonā noteiktos pasākumus atceļ, ja ir veikti:

29.1. inficētās novietnes tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas pasākumi;

29.2. uzraudzības pasākumi aizsardzības zonā.

30. Ja konstatē slimības, kuras tiek pārnestas ar kukaiņu — slimības pārnēsātāju — starpniecību, Pārtikas un veterinārajam dienestam, ņemot vērā slimības izplatību un attīstības gaitu, atļauts noteikt:

30.1. ierobežojumu ilgumu aizsardzības un uzraudzības zonā;

30.2. nepieciešamību uzņēmīgos dzīvniekus ievietot inficētajā novietnē;

30.3. nepieciešamību paplašināt vai samazināt aizsardzības zonu un uzraudzības zonu. Attiecīgo lēmumu pieņem, ņemot vērā ekoloģiskos un meteoroloģiskos faktorus un zonu ģeogrāfisko izvietojumu, vektoru klātbūtni un izplatības intensitāti, epizootoloģisko pētījumu un laboratorisko izmeklējumu rezultātus, kā arī nepieciešamību veikt dezinsekciju.

(MK 17.02.2004. noteikumu Nr.84 redakcijā)

31. Ja uzraudzības zonā pasākumi norisinās ilgāk nekā aizsardzības zonā, tad, beidzoties ierobežojumiem aizsardzības zonā, turpmāk šajā teritorijā tiek piemēroti uzraudzības zonas ierobežojumi.

32. Ja ir klasiskā cūku mēra uzliesmojums, dzīvniekus inficētajā novietnē ievieto ne agrāk kā 30 dienas pēc mazgāšanas un dezinfekcijas, ievērojot šādu kārtību:

32.1. novietnē, kurā dzīvnieki tiek turēti aplokos, 50 % no ievietojamiem sivēniem seroloģiski izmeklē, lai noteiktu klasiskā cūku mēra antivielu klātbūtni divdesmit pirmajā un četrdesmit otrajā dienā pēc atvešanas. Ja rezultāti ir negatīvi, var pievienot atlikušos dzīvniekus;

32.2. novietnē, kurā dzīvnieki netiek turēti aplokos:

32.2.1. var ievērot šo noteikumu 32.1.apakšpunktā noteikto kārtību;

32.2.2. var ievietot uzreiz visus dzīvniekus, kurus astoņu dienu laikā atved no novietnēm ārpus aizsardzības vai uzraudzības zonas. 60 dienu laikā pēc pēdējā dzīvnieka atvešanas novietnē nedrīkst ievietot nevienu cūku, un 30 dienu laikā seroloģiski jāizmeklē viss ganāmpulks.

(Grozīts ar MK 17.02.2004. noteikumiem Nr.84)

33. Ja ir mutes un nagu sērgas, Ņūkāslas slimības, putnu gripas, govju mēra, mazo atgremotāju mēra, zilās mēles slimības, briežu epizootiskās hemorāģiskās slimības, aitu un kazu baku, vezikulārā stomatīta, nodulārā dermatīta, Rifta ielejas drudža uzliesmojums, dzīvniekus inficētajā novietnē ievieto ne agrāk kā 21 dienu pēc inficētās novietnes tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas.

(Grozīts ar MK 17.02.2004. noteikumiem Nr.84)

34. Ja ir cūku vezikulārās slimības uzliesmojums, uzņēmīgos dzīvniekus inficētajā novietnē ievieto, ievērojot šādus nosacījumus: novietne tiek mazgāta un dezinficēta trīs reizes, un pēc pirmās mazgāšanas un dezinfekcijas ir pagājušas ne mazāk kā četras nedēļas. Pēc minēto pasākumu izpildes, ņemot vērā cūku turēšanas sistēmu, sivēnus novietnē ievieto šādā kārtībā:

34.1. novietnēs, kurās dzīvnieki tiek turēti aplokos, 50 % no ievietojamiem sivēniem seroloģiski izmeklē, lai noteiktu cūku vezikulārās slimības antivielu klātbūtni, pirms ievietošanas un divdesmit astotajā dienā pēc ievietošanas. Atlikušās cūkas ievieto, ja seroloģisko izmeklējumu rezultāti ir negatīvi;

34.2. ja cūkas audzē citādi, nekā noteikts šo noteikumu 34.1.apakšpunktā:

34.2.1. ganāmpulku var atjaunot šo noteikumu 34.1.apakšpunktā noteiktajā kārtībā;

34.2.2. novietnē var ievietot uzreiz visas cūkas, kuras astoņu dienu laikā atved no novietnēm ārpus aizsardzības un uzraudzības zonas, ja seroloģisko izmeklējumu rezultāti ir negatīvi. Ne mazāk kā 60 dienas pēc pēdējās cūkas atvešanas novietnē neievieto nevienu cūku, bet atjaunoto ganāmpulku seroloģiski izmeklē 28 dienu laikā pēc pēdējās cūkas atvešanas.

35. Ja ir Āfrikas zirgu mēra uzliesmojums, dzīvniekus inficētajā novietnē ievieto saskaņā ar šo noteikumu 5.punktā minētajām prasībām, kā arī pēc kukaiņu — slimības pārnēsātāju — likvidēšanas.

36. Ja laboratorisko izmeklējumu laikā tiek konstatēts, ka Ņūkāslas slimības vīrusa celma intracerebrālās patogenitātes indekss ir lielāks par 0,7 un mazāks par 1,2 un tāpēc nav iespējams konstatēt saslimšanu vai vakcinācijas sekas (ja vakcinācijā izmantota novājināta, dzīva vakcīna), inspektors var 30 dienas uz novietni attiecināt šo noteikumu 15.1., 15.2., 15.4., 15.5. un 15.10.apakšpunktā minētos ierobežojumus.

37. Ja ir Ņūkāslas slimības oficiāli apstiprināta diagnoze, ap inficēto putnu novietni nosaka vakcinācijas teritoriju, kurā veic putnu piespiedu vakcināciju:

37.1. noteiktu kategoriju putniem, ja tie netiek turēti novietnē, kurā ir noteikti šo noteikumu 15.punktā minētie ierobežojumi;

37.2. putniem, kuri ir izšķīlušies vai ievesti vakcinācijas teritorijā.

38. Pret Ņūkāslas slimību vakcinētos putnus izvest ārpus vakcinācijas teritorijas nedrīkst šādos gadījumos:

38.1. ja diennakti vecus cāļus pēc ievietošanas citā novietnē nevakcinē;

38.2. ja putni paredzēti nosūtīšanai uz vakcinācijas teritorijā esošu kautuvi. Ārpus vakcinācijas teritorijas var nosūtīt klīniski veselus putnus.

39. Ja putnu piespiedu vakcinācija pret Ņūkāslas slimību pārtraukta, ārpus vakcinācijas teritorijas var izvest:

39.1. gaļas ieguvei paredzētus diennakti vecus cāļus uz novietni, kur tos vakcinē. Līdz nosūtīšanai uz kautuvi putnus pakļauj uzraudzībai;

39.2. putnus, kas ir vakcinēti ne mazāk kā 21 dienu pirms nosūtīšanas uz kautuvi;

39.3. inkubējamās olas, kas iegūtas no putniem, kuri ne mazāk kā 21 dienu līdz olu savākšanai ir vakcinēti. Pirms nosūtīšanas inkubējamās olas un to iepakojumu dezinficē.

40. Šo noteikumu 37.2.apakšpunktā un 39.punktā minētie ierobežojumi ir spēkā ne mazāk kā trīs mēnešus.

41. Pārtikas un veterinārais dienests var noteikt putnu sugas, kuras izmanto zinātniskiem pētījumiem un netiek pakļautas piespiedu vakcinācijai pret Ņūkāslas slimību, nodrošinot šo putnu periodisku seroloģisko kontroli.

42. Ja konstatēta nebrīvē turēto baložu un savvaļas putnu iespējama saslimšana ar Ņūkāslas slimību, inspektors nodrošina iespējami inficētās novietnes uzraudzību, kā arī lai:

42.1. neviens putns vai citi vīrusa pārnēsātāji netiktu ievietoti novietnē;

42.2. veterinārārsts veiktu pasākumus, kas saistīti ar diagnozes noteikšanu;

42.3. tiktu saglabāti ierobežojumi, kamēr ir aizdomas par putnu saslimšanu vai oficiāli veiktie laboratoriskie izmeklējumi (laboratoriskie izmeklējumi, kuri veikti Valsts veterinārmedicīnas diagnostikas centrā) norāda, ka putni ir veseli.

43. Ja oficiāli apstiprināta diagnoze norāda par nebrīvē turēto savvaļas putnu vai baložu saslimšanu ar Ņūkāslas slimību, inspektors nodrošina inficētās novietnes uzraudzību, kā arī epizootoloģisko pētījumu veikšanu saskaņā ar šo noteikumu 14.punktu un veic vienu no šādiem pasākumiem:

43.1. piemēro šo noteikumu 18.2., 18.3. un 18.5.apakšpunktā minētās prasības. Putnus inficētajā novietnē var ievietot 21 dienu pēc novietnes mazgāšanas un dezinfekcijas;

43.2. 60 dienas pēc pēdējo klīnisko pazīmju konstatēšanas aizliedz izlaist putnus ārpus novietnes. Šajā laikā īpašnieks dezinficē un likvidē visus piesārņotos materiālus, priekšmetus un atkritumus, lai nepieļautu slimības tālāku izplatīšanos.

44. Ja oficiāli apstiprināta diagnoze apliecina dzīvnieku saslimšanu ar klasisko cūku mēri, nosaka vakcinācijas teritoriju un uzsāk dzīvnieku piespiedu vakcināciju. Cūkas aizliegts izvest ārpus vakcinācijas teritorijas, izņemot gadījumu, ja tās pārvieto uz kautuvi, kas atrodas šīs teritorijas tuvumā.

(Grozīts ar MK 17.02.2004. noteikumiem Nr.84)

45. Vakcināciju pret klasisko cūku mēri veic ne mazāk kā sešus mēnešus un šajā laikā:

45.1. dzīvniekus, kuru seroloģisko izmeklējumu rezultāti ir pozitīvi, var nosūtīt uz kautuvi, lai tos nekavējoties nokautu;

45.2. sivēnus, kas iegūti no seroloģiski pozitīvām sivēnmātēm, var nosūtīt uz kautuvi vai veterinārārsta norādītu novietni, no kuras pēc nobarošanas tos nosūta uz kautuvi. Audzēšanai paredzētus sivēnus var nosūtīt uz kautuvi, ja tie ir seroloģiski izmeklēti un rezultāti ir negatīvi.

(Grozīts ar MK 17.02.2004. noteikumiem Nr.84)

46. Ja oficiāli apstiprināta diagnoze apliecina dzīvnieku saslimšanu ar govju mēri, mazo atgremotāju mēri, cūku vezikulāro slimību, zilās mēles slimību, briežu epizootisko hemorāģisko slimību, aitu un kazu bakām, vezikulāro stomatītu, nodulāro dermatītu vai Rifta ielejas drudzi, nosaka vakcinācijas teritoriju un uzsāk dzīvnieku piespiedu vakcināciju. Dzīvnieku izvešana ārpus vakcinācijas teritorijas ir aizliegta, izņemot gadījumu, ja tos sūta uz kautuvi, kas atrodas šīs teritorijas tuvumā.

(Grozīts ar MK 17.02.2004. noteikumiem Nr.84)

47. Ja konstatētas šo noteikumu 46.punktā minētās slimības, ir aizliegta dzīvnieku vakcinācija novietnēs, kurās ir noteikti šo noteikumu 15.punktā minētie ierobežojumi.

48. Ja Ņūkāslas slimības un putnu gripas apkarošanas laikā epizootoloģiskajos pētījumos konstatē, ka slimības ierosinātājs no iespējami inficētās vai inficētās novietnes tiek pārnests uz citu novietni:

48.1. tajā veic šo noteikumu 15.1., 15.2., 15.3., 15.4., 15.5. un 15.6.apakšpunktā minētos pasākumus. Ierobežojumus var piemērot atsevišķai novietnes daļai, ja putni tiek turēti, baroti un kopti citā novietnes daļā;

48.2. no tās aizliegts izvest putnus, ja kopš ierosinātāja pārnešanas nav pagājusi 21 diena, izņemot gadījumu, ja klīniski veselus putnus nosūta uz kautuvi.

49. Ja mutes un nagu sērgas apkarošanas laikā epizootoloģiskajos pētījumos konstatē:

49.1. novietni, no kuras slimības ierosinātājs ir pārnests uz iespējami inficēto novietni un izplatīts tālāk, attiecīgajās novietnēs veic šo noteikumu 15.1., 15.2., 15.3., 15.4., 15.5. un 15.6.apakšpunktā minētos pasākumus. Turpmāko 15 dienu laikā klīniski veselus dzīvniekus no šīm novietnēm var nosūtīt uz kautuvi. Ierobežojumus var noteikt atsevišķai novietnes daļai, ja dzīvnieki tiek turēti, baroti un kopti citā novietnes daļā;

49.2. ka inficētajā novietnē slimības ierosinātājs ir ievests no citas novietnes, attiecīgajā novietnē veic šo noteikumu 15.1., 15.2., 15.3., 15.4., 15.5. un 15.6.apakšpunktā minētos pasākumus. Turpmāko 15 dienu laikā klīniski veselus dzīvniekus var nosūtīt uz kautuvi. Ierobežojumus var noteikt atsevišķai novietnes daļai, ja dzīvnieki tiek turēti, baroti un kopti citā novietnes daļā;

49.3. ka slimības ierosinātājs no inficētās novietnes tiek pārnests uz citu novietni, attiecīgajā novietnē veic šo noteikumu 15.1., 15.2., 15.3., 15.4., 15.5. un 15.6.apakšpunkā minētos pasākumus. Turpmākās 21 dienas laikā klīniski veselus dzīvniekus var nosūtīt uz kautuvi.

50. Ja govju mēra, mazo atgremotāju mēra, zilās mēles slimības, briežu epizootiskās hemorāģiskās slimības, aitu un kazu baku, vezikulārā stomatīta, nodulārā dermatīta, Rifta ielejas drudža apkarošanas laikā epizootoloģiskajos pētījumos konstatē, ka slimības ierosinātājs:

50.1. iespējami inficētajā novietnē ir ievests no citām novietnēm un izplatīts tālāk, tad novietnēs, no kurām ir ievests vai uz kurām pārnests slimības ierosinātājs, veic šo noteikumu 15.1., 15.2., 15.3., 15.4., 15.5. un 15.6.apakšpunktā minētos pasākumus un ierobežojumus atceļ, ja oficiāli veiktie laboratoriskie izmeklējumi apliecina, ka dzīvnieki ir veseli. Ierobežojumus var noteikt atsevišķai novietnes daļai, ja dzīvnieki tiek turēti, baroti un kopti citā novietnes daļā;

50.2. inficētajā novietnē ir ievests no citām novietnēm un pārnests tālāk, tad novietnēs, no kurām ir ievests vai uz kurām ir pārnests slimības ierosinātājs, veic šo noteikumu 15.1., 15.2., 15.3., 15.4., 15.5. un 15.6.apakšpunktā minētos pasākumus un ierobežojumus atceļ ne agrāk kā slimības inkubācijas perioda beigās. Ierobežojumus var piemērot atsevišķai novietnes daļai, ja dzīvnieki tiek turēti, baroti un kopti citā novietnes daļā.

(Grozīts ar MK 17.02.2004. noteikumiem Nr.84)

51. Ja cūku vezikulārās slimības apkarošanas pasākumu laikā epizootoloģiskajos pētījumos konstatē, ka slimības ierosinātājs no inficētās vai iespējami inficētās novietnes ir pārnests uz citu novietni, tad cūkas, kuras ir nosūtītas uz šo novietni, pārvieto uz aizsardzības vai uzraudzības zonā esošu kautuvi vai aizsardzības zonā esošu novietni.

52. Šo noteikumu 51.punktā minētos ierobežojumus atceļ pēc 28 dienām, ja seroloģiskajos izmeklējumos konstatēti negatīvi rezultāti. Šajā laikā novietnē:

52.1. dzīvniekus klīniski izmeklē;

52.2. izlases veidā ņem paraugus seroloģiskajiem izmeklējumiem.

53. Ja klasiskā cūku mēra apkarošanas laikā epizootoloģiskajos pētījumos konstatē, ka slimības ierosinātājs:

53.1. iespējami inficētajā novietnē ir ievests no citas novietnes un pārnests tālāk, tad attiecīgajās novietnēs veic šo noteikumu 15.1., 15.2., 15.3., 15.4., 15.5. un 15.6.apakšpunktā minētos pasākumus un ierobežojumus atceļ, ja oficiāli veiktie laboratoriskie izmeklējumi apliecina, ka dzīvnieki ir veseli. Ierobežojumus var noteikt atsevišķai novietnes daļai, ja dzīvnieki tiek turēti, baroti un kopti citā novietnes daļā;

53.2. inficētajā novietnē ir ievests no citas novietnes, tad attiecīgajā novietnē veic šo noteikumu 15.1., 15.2., 15.3., 15.4., 15.5. un 15.6.apakšpunktā minētos pasākumus un ierobežojumus atceļ, ja oficiāli veiktie laboratoriskie izmeklējumi apliecina, ka dzīvnieki ir veseli. Ierobežojumus var piemērot atsevišķai novietnes daļai, ja dzīvnieki tiek turēti, baroti un kopti citā novietnes daļā;

53.3. no inficētās novietnes ir izplatīts uz citu novietni, tad attiecīgajā novietnē veic šo noteikumu 15.1., 15.2., 15.3., 15.4., 15.5. un 15.6.apakšpunktā minētos pasākumus un ierobežojumus atceļ, ja oficiāli veiktie laboratoriskie izmeklējumi apliecina, ka dzīvnieki ir veseli.

(Grozīts ar MK 17.02.2004. noteikumiem Nr.84)

V. Slimību uzliesmojuma likvidēšanas un draudu novēršanas pasākumi un medību noteikumi, ja ir saslimuši savvaļas dzīvnieki

54. Ja rodas aizdomas par savvaļas dzīvnieku saslimšanu ar šo noteikumu pielikumā minētajām slimībām, praktizējošs veterinārārsts vai mednieks ziņo Pārtikas un veterinārajam dienestam, bet Pārtikas un veterinārais dienests attiecīgi ziņo mājdzīvnieku īpašniekiem un mednieku formējumu vadītājiem, kā arī organizē visu nobeigušos, arī nošauto dzīvnieku laboratorisko izmeklēšanu.

55. Pēc oficiāli apstiprinātas diagnozes par savvaļas dzīvnieku saslimšanu ar kādu no šo noteikumu pielikumā minētajām slimībām rīkojas saskaņā ar šo noteikumu 2.punktā noteiktajām prasībām. Valsts galvenais pārtikas un veterinārais inspektors, ievērojot dzīvnieku migrāciju, klimatiskos un ģeogrāfiskos apstākļus, sniedz priekšlikumus ārkārtējo situāciju valsts operatīvajai komisijai par inficētās teritorijas noteikšanu vietā, kur tika atrasts slimais dzīvnieks.

56. Pārtikas un veterinārā dienesta izveidotā ekspertu grupa organizē epizootoloģiskos pētījumus, lai iegūtu informāciju par:

56.1. visiem beigtajiem, arī nošautajiem uzņēmīgajiem dzīvniekiem;

56.2. ģeogrāfisko rajonu, kurā tika nošauti vai atrasti nobeigušies uzņēmīgie dzīvnieki;

56.3. datumu, kad tika nošauti vai tika atrasti nobeigušies uzņēmīgie dzīvnieki;

56.4. personu, kura nošāva vai atrada nobeigušos uzņēmīgos dzīvniekus;

56.5. uzņēmīgo dzīvnieku dzimumu un aptuvenu vecumu;

56.6. slimības simptomiem pirms uzņēmīgo dzīvnieku nošaušanas;

56.7. līķa stāvokli, ja tika atrasti nobeigušies dzīvnieki;

56.8. laboratorisko izmeklējumu rezultātiem.

(Grozīts ar MK 17.02.2004. noteikumiem Nr.84)

57. Inficētajā teritorijā inspektors sadarbībā ar Valsts meža dienesta darbiniekiem:

57.1. pēta uzņēmīgo dzīvnieku populācijas izplatību;

57.2. konstatē lielus dabiskos vai cilvēku radītos šķēršļus uzņēmīgo dzīvnieku pārvietošanās ceļā;

57.3. konstatē aptuvenu uzņēmīgo dzīvnieku skaitu, to grupu lielumu un skaitu;

57.4. organizē nošauto vai nobeigušos uzņēmīgo dzīvnieku patologanatomisko un laboratorisko izmeklēšanu;

57.5. organizē uzņēmīgo dzīvnieku populācijas samazināšanu;

57.6. veic izskaidrošanas darbu par slimību apkarošanas pasākumu nozīmīgumu;

57.7. nodrošina to novietņu uzraudzību, kurās tiek turēti uzņēmīgie dzīvnieki;

57.8. organizē epizootoloģiskos pētījumus saskaņā ar šo noteikumu 56.punktā noteiktajām prasībām.

58. Pēc oficiāli apstiprinātas diagnozes par dzīvnieku saslimšanu inficētajā teritorijā visus savvaļas dzīvnieku līķus seroloģiski izmeklē un, ja konstatē pozitīvu rezultātu, likvidē kā augsta riska materiālu.

59. Inficētajā teritorijā nošautajiem dzīvniekiem veic:

59.1. seroloģiskos izmeklējumus. Ja konstatē seroloģiski pozitīvu rezultātu, nošauto dzīvnieku likvidē kā augsta riska materiālu;

59.2. veterināro ekspertīzi. Ja ekspertīzē netiek konstatētas pazīmes, kas raksturīgas kādai pielikumā minētajai slimībai, gaļu atļauts izmantot patēriņam cilvēku uzturā.

60. Inspektors nodrošina inficētajā teritorijā esošo novietņu uzraudzību, kā arī:

60.1. to uzskaiti un identifikāciju;

60.2. novietņu reģistra izveidošanu, kurā uzskaita uzņēmīgos dzīvniekus un to kategorijas;

60.3. regulāras veterinārārsta vizītes uz attiecīgajām novietnēm un reģistra datu papildināšanu;

60.4. dzīvnieku izolāciju novietnē, lai nepieļautu to kontaktu ar savvaļas dzīvniekiem vai kukaiņiem — slimības pārnēsātājiem;

60.5. dzīvnieku izvešanu ārpus novietnes tikai ar veterinārārsta atļauju;

60.6. lai novietnes īpašnieks veiktu nepieciešamos aizsardzības pasākumus un nepieļautu savvaļas dzīvnieku iekļūšanu novietnē vai piekļūšanu priekšmetiem, ar kuru starpniecību slimības ierosinātājs varētu nonākt novietnē un izraisīt dzīvnieku saslimšanu;

60.7. pie novietnes izejas un ieejas infekcijas slimību ierosinātāju iznīcināšanai izvieto ar dezinfekcijas līdzekli piesūcinātus paklājus;

60.8. lai veterinārārsts veiktu to dzīvnieku laboratorisko izmeklēšanu (ņem paraugus), kuriem ir saslimšanas pazīmes vai kuri ir nobeigušies;

60.9. lai novietnes teritorijā nebūtu nobeigušos vai nošautu savvaļas dzīvnieku vai to daļu.

VI. Ierobežojumi dzīvnieku izcelsmes produktu iegūšanai slimību apkarošanas laikā

61. Dzīvniekus, kuri kautuvē nonāk no iespējami inficētajām vai uzraudzības zonā esošajām novietnēm:

61.1. izolē no citiem kautuvē esošiem dzīvniekiem;

61.2. nekavējoties nokauj atsevišķi no veselajiem dzīvniekiem.

62. Pēc šo noteikumu 61.punktā minēto dzīvnieku nokaušanas kautuves telpas, iekārtas un aprīkojumu mehāniski tīra, mazgā un dezinficē ar līdzekļiem, kas iznīcina slimības ierosinātāju.

63. Kautuvē, kurā ir konstatēta slimība, inspektors nosaka ierobežojumus un nodrošina:

63.1. lai nekavējoties tiktu nokauti visi dzīvnieki;

63.2. lai tiktu likvidēti kautprodukti un produkti, kas nonākuši saskarē ar slimajiem dzīvniekiem vai to kautproduktiem, un netiktu pieļauta slimības ierosinātāja izplatīšanās;

63.3. visu ar slimības ierosinātāju piesārņoto materiālu, priekšmetu, transportlīdzekļu, ēku un aprīkojuma mehānisku tīrīšanu, mazgāšanu un dezinfekciju;

63.4. epizootoloģisko pētījumu veikšanu saskaņā ar šo noteikumu 14.punktā noteiktajām prasībām;

63.5. lai neviens uzņēmīgs dzīvnieks netiktu ievietots kautuvē agrāk kā 24 stundas pēc tās mazgāšanas un dezinfekcijas.

64. Olas no Ņūkāslas slimības vai putnu gripas iespējami inficētās novietnes uz olu produktu ražošanas uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) var nosūtīt, ja tās ir:

64.1. iepakotas un iepakojums ir noslēgts saskaņā ar šo noteikumu 5.punktā noteiktajām prasībām;

64.2. tīras, ar attīstītām un nesaplēstām čaumalām un nav bijušas pakļautas inkubācijas procesam;

64.3. ieplēstas, bet ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc šķirošanas tiek nodrošināta to izmantošana.

65. Olu produktu ražošanas uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā) var pārstrādāt no Ņūkāslas slimības vai putnu gripas iespējami inficētās novietnes atvestās olas, ja:

65.1. tās izolē no citām olām;

65.2. iegūtās čaumalas un olu membrānas savāc un pārstrādā kā augsta riska materiālu;

65.3. iepakojamo materiālu, kā arī transportlīdzekļus mehāniski tīra, mazgā un dezinficē ar līdzekļiem, kas likvidē Ņūkāslas slimības vai putnu gripas ierosinātājus;

65.4. uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) telpas, kā arī visus materiālus un priekšmetus, kas nonākuši kontaktā ar iespējami inficētām olām, mehāniski tīra, mazgā un dezinficē ar līdzekļiem, kas likvidē slimību ierosinātājus.

VII. Dzīvnieku izcelsmes atkritumproduktu izmantošanas kārtība

(Nodaļa zaudējusi spēku ar 01.05.2004.; sk. 76. punktu)

VIII. Pārvadāšanas ierobežojumi un transportlīdzekļu tīrīšanas un dezinfekcijas kārtība

70. Lai slimības apkarošanas laikā varētu pārvadāt dzīvniekus, dzīvnieku izcelsmes produktus, inficētu barību vai materiālus, nepieciešams saņemt normatīvajos aktos noteiktos veterināros pavaddokumentus.

(MK 17.02.2004. noteikumu Nr.84 redakcijā)

71. Pirms un pēc pārvadāšanas dzīvnieku, dzīvnieku izcelsmes produktu, dzīvnieku barības, atkritumu vai piesārņoto materiālu pārvadāšanas transportlīdzekļus, to ritošo daļu un piesārņoto aprīkojumu mehāniski tīra, mazgā un dezinficē ar slimības ierosinātāju iznīcinošiem līdzekļiem.

72. Dzīvniekus, dzīvnieku izcelsmes produktus, dzīvnieku barību, atkritumus vai piesārņotos materiālus iekrauj un izkrauj veterinārārsta uzraudzībā.

73. Pirms dzīvnieku, dzīvnieku izcelsmes produktu, piesārņotu materiālu, atkritumu vai dzīvnieku barības pārvadāšanas transportlīdzekli aizzīmogo saskaņā ar šo noteikumu 5.punktā noteiktajām prasībām. Pārvadāšanas laikā zīmogu nedrīkst noņemt.

74. Pārvadājums ir atļauts, ja:

74.1. inspektors, kura uzraudzībā atrodas dzīvnieki, dzīvnieku izcelsmes produkti, piesārņoti materiāli, atkritumi vai dzīvnieku barība, ir informējis inspektoru, kura uzraudzībā atrodas kautuve, novietne, dzīvnieku izcelsmes produktu uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), inkubators, poligons vai dzīvnieku izcelsmes atkritumu pārstrādes uzņēmums (uzņēmējsabiedrība);

74.2. pirms pārvadāšanas visi novietnē esošie dzīvnieki ir klīniski izmeklēti un tiem nav konstatētas saslimšanas pazīmes;

74.3. visi nosūtāmie dzīvnieki ir identificējami un marķēti;

74.4. visi vakcinētie dzīvnieki ir marķēti saskaņā ar šo noteikumu 5.punktā noteiktajām prasībām;

74.5. (zaudējis spēku ar 01.05.2004.; skat. 76. punktu).

(Grozīts ar MK 17.02.2004. noteikumiem Nr.84)

IX. Noslēguma jautājumi

(Nodaļa MK 17.02.2004. noteikumu Nr.84 redakcijā)

75. Noteikumu 4.5.apakšpunkts stājas spēkā ar 2004.gada 1.maiju.

76. Noteikumu VII nodaļa un 74.5.apakšpunkts zaudē spēku ar 2004.gada 1.maiju.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

(MK 17.02.2004. noteikumu Nr.84 redakcijā)

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvām 80/217/EEC, 85/511/EEC, 92/40/EEC, 92/66/EEC, 92/119/EEC, 92/35/EEC un 2000/75/EC.

Ministru prezidents A.Bērziņš

Zemkopības ministra vietā — iekšlietu ministrs M.Segliņš
Pielikums
Ministru kabineta
2002.gada 19.marta noteikumiem Nr.127
Epizootisko slimību saraksts

(Pielikums grozīts ar MK 17.02.2004. noteikumiem Nr.84)

Nr.p.k.

Slimības kods

Slimības nosaukums

Inkubācijas perioda ilgums

1.

A 010

Mutes un nagu sērga

14 dienu

2.

A 020

Vezikulārais stomatīts

21 diena

3.

A 030

Cūku vezikulārā slimība

28 dienas

4.

A 040

Govju mēris

21 diena

5.

A 050

Mazo atgremotāju mēris

21 diena

6.

A 070

Nodulārais dermatīts

28 dienas

7.

A 080

Rifta ielejas drudzis

30 dienu

8.

A 090

Zilās mēles slimība

40 dienu

9.

A 100

Aitu un kazu bakas

21 diena

10.

A 110

Āfrikas zirgu mēris

40 dienu

11.

(Svītrots ar MK 17.02.2004. noteikumiem Nr.84)

 

 

12.

A 130

Klasiskais cūku mēris

40 dienu

13.

A 150

Putnu gripa

21 diena

14.

A 160

Ņūkāslas slimība

21 diena

15.

(Svītrots ar MK 17.02.2004. noteikumiem Nr.84)

 

 

16.

Briežu epizootiskā hemorāģiskā slimība

40 dienu

Zemkopības ministra vietā — iekšlietu ministrs M.Segliņš
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 127Pieņemts: 19.03.2002.Stājas spēkā: 27.03.2002.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 47, 26.03.2002.
Dokumenta valoda:
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Izdoti saskaņā ar
  • Citi saistītie dokumenti
60594
{"selected":{"value":"01.05.2004","content":"<font class='s-1'>01.05.2004.-06.12.2004.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"01.03.2019","iso_value":"2019\/03\/01","content":"<font class='s-1'>01.03.2019.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2019","iso_value":"2019\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2019.-28.02.2019.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"16.06.2017","iso_value":"2017\/06\/16","content":"<font class='s-1'>16.06.2017.-31.12.2018.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"16.08.2013","iso_value":"2013\/08\/16","content":"<font class='s-1'>16.08.2013.-15.06.2017.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"04.10.2012","iso_value":"2012\/10\/04","content":"<font class='s-1'>04.10.2012.-15.08.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"23.01.2010","iso_value":"2010\/01\/23","content":"<font class='s-1'>23.01.2010.-03.10.2012.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"09.09.2009","iso_value":"2009\/09\/09","content":"<font class='s-1'>09.09.2009.-22.01.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"16.04.2009","iso_value":"2009\/04\/16","content":"<font class='s-1'>16.04.2009.-08.09.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"15.12.2007","iso_value":"2007\/12\/15","content":"<font class='s-1'>15.12.2007.-15.04.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"23.06.2007","iso_value":"2007\/06\/23","content":"<font class='s-1'>23.06.2007.-14.12.2007.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"19.08.2005","iso_value":"2005\/08\/19","content":"<font class='s-1'>19.08.2005.-22.06.2007.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"07.12.2004","iso_value":"2004\/12\/07","content":"<font class='s-1'>07.12.2004.-18.08.2005.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.05.2004","iso_value":"2004\/05\/01","content":"<font class='s-1'>01.05.2004.-06.12.2004.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"20.02.2004","iso_value":"2004\/02\/20","content":"<font class='s-1'>20.02.2004.-30.04.2004.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"27.03.2002","iso_value":"2002\/03\/27","content":"<font class='s-1'>27.03.2002.-19.02.2004.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
01.05.2004
87
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva