Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
Ministru kabineta noteikumi Nr.126

Rīgā 2002.gada 19.martā (prot. Nr.12 17.§)
Kārtība, kādā Valsts robežsardze veic valsts robežas apsardzību jūrā, izmantojot Nacionālo bruņoto spēku tehniskos līdzekļus, peldlīdzekļus un gaisakuģus
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēki (turpmāk — Jūras spēki) nodrošina Valsts robežsardzi (turpmāk — Robežsardze) ar tehniskajiem līdzekļiem un peldlīdzekļiem tās uzdevumu veikšanai jūrā;

1.2. kārtību, kādā Robežsardze izmanto Jūras spēku un Nacionālo bruņoto spēku Gaisa spēku (turpmāk — Gaisa spēki) tehniskos līdzekļus, peldlīdzekļus un gaisakuģus tās uzdevumu veikšanai jūrā;

1.3. kārtību, kādā robežsargiem, pildot dienesta pienākumus, ir tiesības atrasties uz Jūras spēku peldlīdzekļiem, Gaisa spēku gaisakuģos un minēto spēku veidu informācijas centros, lai izmantotu attiecīgos tehniskos līdzekļus;

1.4. Jūras spēku pienākumus un tiesības valsts robežas apsardzības plānā (turpmāk — robežapsardzības plāns) noteikto uzdevumu izpildē jūrā.

2. Jūras spēki saskaņā ar robežapsardzības plānu sastāda to rīcībā esošo tehnisko līdzekļu un peldlīdzekļu izmantošanas plānu kārtējam gadam un nosaka darbības nodrošināšanai nepieciešamo resursu apjomu.

3. Gaisa spēki saskaņā ar robežapsardzības plānu sastāda to rīcībā esošo gaisakuģu izmantošanas plānu kārtējam gadam un nosaka darbības nodrošināšanai nepieciešamo resursu apjomu.

4. Robežsardzes teritoriālā pārvalde, kura veic valsts robežas apsardzību jūrā (turpmāk — Robežsardzes teritoriālā pārvalde), saskaņā ar robežapsardzības plānu sastāda attiecīgā jūras robežas rajona apsardzības mēneša plānu (turpmāk — robežapsardzības mēneša plāns). Minēto plānu saskaņo ar attiecīgajām Jūras spēku un Gaisa spēku struktūrvienībām.

II. Kārtība, kādā Jūras spēki nodrošina Robežsardzi ar tehniskajiem līdzekļiem un peldlīdzekļiem tās uzdevumu veikšanai jūrā

5. Jūras spēki nodrošina pastāvīgu peldlīdzekļu gatavību robežapsardzības plānā noteikto uzdevumu (turpmāk — robežapsardzības uzdevumi) izpildei jūrā.

6. Lai nodrošinātu robežapsardzības uzdevumu izpildi, Robežsardzei iedala peldlīdzekļus operatīvai rīcībai.

7. Jūras spēki robežapsardzības plānā paredzētajā kārtībā sniedz Robežsardzei informāciju par peldlīdzekļiem, kuri iedalīti robežapsardzības mēneša plānā noteikto uzdevumu izpildei, kā arī par dežurējošiem peldlīdzekļiem, kurus minēto uzdevumu izpildē var iesaistīt pēc Robežsardzes (Robežsardzes teritoriālās pārvaldes) priekšnieka atsevišķa pieprasījuma.

8. Ja robežapsardzības mēneša plānā minētos peldlīdzekļus tehnisku iemeslu dēļ nevar izmantot robežapsardzības uzdevumu veikšanai, Jūras spēki iedala citus peldlīdzekļus un informē par to Robežsardzi.

9. Ja ir saņemta Jūras spēku komandiera pavēle vai rīkojums, Robežsardzes operatīvai rīcībai iedalītā peldlīdzekļa komandieris pārtrauc pildīt robežapsardzības mēneša plānā noteiktos uzdevumus un pēc saskaņošanas ar Robežsardzes (Robežsardzes teritoriālās pārvaldes) priekšnieku pilda citus uzdevumus.

10. Ja, pildot robežapsardzības uzdevumus, peldlīdzekļa komandieris vai Robežsardzes norīkojuma vecākā amatpersona ir saņēmusi informāciju par pārkāpumu vai informāciju, ka ir aizdomas par pārkāpumu, kura pārbaudei un novēršanai nepieciešams mainīt uzdevumu, peldlīdzekļa komandieris:

10.1. ziņo par to attiecīgās Robežsardzes struktūrvienības priekšniekam vai operatīvajam dežurantam;

10.2. pēc šo noteikumu 10.1.apakšpunktā minētās amatpersonas apstiprinājuma saņemšanas uzdevuma maiņai ziņo par to atbildīgajai Jūras spēku amatpersonai, sāk pildīt jaunu uzdevumu un izdara attiecīgu ierakstu kuģa navigācijas sardzes žurnālā.

11. Jūras spēki nodrošina Robežsardzes Galveno pārvaldi un Robežsardzes teritoriālās pārvaldes ar informāciju, kas iegūta, izmantojot tehniskos līdzekļus. Informācijas apjomu un veidu, kā arī datu apkopošanas un informācijas nodošanas kārtību nosaka robežapsardzības plānā.

12. Jūras spēku informācijas centri nodrošina robežsargiem, kas atrodas uz peldlīdzekļiem, informācijas apmaiņu ar Robežsardzes Galveno pārvaldi un Robežsardzes teritoriālajām pārvaldēm.

III. Kārtība, kādā Robežsardze izmanto Jūras spēku un Gaisa spēku tehniskos līdzekļus, peldlīdzekļus un gaisakuģus

13. Jūras spēku peldlīdzekļus robežapsardzības uzdevumu izpildei Robežsardze izmanto šādā kārtībā:

13.1. Robežsardzes priekšnieks izdod pavēli Robežsardzes struktūrvienībām par tās operatīvai rīcībai iedalīto peldlīdzekļu iesaistīšanu robežapsardzības uzdevumu izpildē;

13.2. operatīvai rīcībai iedalītos peldlīdzekļus izmanto saskaņā ar attiecīgās Robežsardzes teritoriālās pārvaldes robežapsardzības mēneša plānu;

13.3. robežsargi robežapsardzības mēneša plānā noteikto uzdevumu izpildi uz peldlīdzekļa sāk, pamatojoties uz attiecīgās Robežsardzes struktūrvienības priekšnieka vai operatīvā dežuranta pieprasījumu peldlīdzekļa izmantošanai. Peldlīdzekļa komandieris par to ziņo atbildīgajai Jūras spēku amatpersonai, uzņem uz peldlīdzekļa robežsargus un sāk pildīt noteiktos uzdevumus. Par to izdara attiecīgu ierakstu kuģa navigācijas sardzes žurnālā.

14. Gaisa spēki robežapsardzības plānā paredzētajā kārtībā sniedz Robežsardzei informāciju par gaisakuģiem, kuri iedalīti robežapsardzības mēneša plānā noteikto uzdevumu izpildei, kā arī par gaisakuģiem, kurus minēto uzdevumu izpildē var iesaistīt pēc Robežsardzes (Robežsardzes teritoriālās pārvaldes) priekšnieka atsevišķa pieprasījuma.

15. Ja robežapsardzības mēneša plānā minētos gaisakuģus tehnisku iemeslu dēļ nevar izmantot robežapsardzības uzdevumu veikšanai, Gaisa spēki iedala citus gaisakuģus un informē par to Robežsardzi.

16. Gaisa spēku gaisakuģus, kuri piemēroti robežapsardzības uzdevumu izpildei jūrā un sagatavoti lidojumam, Robežsardze izmanto šādā kārtībā:

16.1. Robežsardzes priekšnieks izdod pavēli Robežsardzes struktūrvienībām par tai iedalīto gaisakuģu iesaistīšanu robežapsardzības uzdevumu izpildē;

16.2. iedalītos gaisakuģus izmanto saskaņā ar attiecīgās Robežsardzes teritoriālās pārvaldes robežapsardzības mēneša plānu;

16.3. robežsargi robežapsardzības mēneša plānā noteikto uzdevumu izpildi uz gaisakuģa sāk pēc tam, kad Robežsardze (Robežsardzes teritoriālā pārvalde) un Gaisa spēki saskaņojuši lidojuma laiku un maršrutu, un ziņo par to attiecīgās struktūrvienības priekšniekam vai operatīvajam dežurantam. Pildot minētos uzdevumus, gaisakuģi ir Robežsardzes operatīvā rīcībā.

17. Robežsardzes operatīvai rīcībai iedalītā gaisakuģa komandieris ārkārtējos gadījumos pārtrauc pildīt robežapsardzības mēneša plānā noteiktos uzdevumus un pēc Gaisa spēku komandiera pavēles pilda citus uzdevumus. Par doto pavēli Gaisa spēku komandieris informē Robežsardzes (Robežsardzes teritoriālās pārvaldes) priekšnieku.

18. Ja, pildot robežapsardzības uzdevumus, gaisakuģa komandieris vai Robežsardzes norīkojuma vecākā amatpersona ir saņēmusi informāciju par pārkāpumu vai informāciju, ka ir aizdomas par pārkāpumu, kura pārbaudei un novēršanai nepieciešams mainīt uzdevumu, gaisakuģa komandieris:

18.1. ziņo par to attiecīgās Robežsardzes struktūrvienības priekšniekam vai operatīvajam dežurantam;

18.2. pēc šo noteikumu 18.1.apakšpunktā minētās amatpersonas apstiprinājuma saņemšanas uzdevuma maiņai ziņo par to atbildīgajai Gaisa spēku amatpersonai un sāk pildīt jaunu uzdevumu.

19. Saskaņā ar robežapsardzības plānu Robežsardze izmanto:

19.1. informācijas centru tehniskos līdzekļus, lai iegūtu informāciju par novērojamiem objektiem, ņemot vērā attiecīgo tehnisko līdzekļu un pārraidīšanas sistēmu parametrus;

19.2. Nacionālo bruņoto spēku sakaru līdzekļus (ar Jūras spēku informācijas centru starpniecību) informācijas apmaiņai starp robežsargiem, kas atrodas uz peldlīdzekļiem, un Robežsardzes Galveno pārvaldi un Robežsardzes teritoriālajām pārvaldēm.

20. Robežsardzei ir tiesības robežapsardzības plānā noteiktajā kārtībā izmantot Nacionālo bruņoto spēku piestātnes.

21. Nacionālo bruņoto spēku tehniskos līdzekļus, peldlīdzekļus un gaisakuģus robežapsardzības uzdevumu izpildei atbilstoši šo noteikumu 2. un 3.punktā minētajam gada plānam Robežsardze izmanto bez atlīdzības.

IV. Kārtība, kādā robežsargiem, pildot dienesta pienākumus, ir tiesības atrasties uz Jūras spēku peldlīdzekļiem un Gaisa spēku gaisakuģos, kā arī minēto spēku veidu informācijas centros

22. Robežsargiem, pildot dienesta pienākumus, saskaņā ar robežapsardzības plānu ir tiesības atrasties uz Jūras spēku peldlīdzekļiem un Gaisa spēku gaisakuģos, kā arī minēto spēku veidu informācijas centros, uzrādot pavēli par robežapsardzības uzdevumu un dienesta apliecību. Ja ir saņemta Nacionālo bruņoto spēku veida komandiera (štāba priekšnieka) atļauja, robežsargi var atrasties arī uz dežurējošiem peldlīdzekļiem un gaisakuģos laikā, kad tie pilda uzdevumus, kas nav saistīti ar robežapsardzības uzdevumu izpildi.

23. Robežsargiem, kas atrodas uz peldlīdzekļa:

23.1. ir tiesības veikt šādus robežapsardzības uzdevumus jūrā — citu peldlīdzekļu novērošana, atpazīšana, aptauja, peldlīdzekļu un uz tiem esošo personu dokumentu pārbaude, peldlīdzekļu apskate, aizturēšana, pavadīšana un konvojēšana, kā arī izraidīšana no valsts teritoriālās jūras, ja šīs darbības nav pretrunā ar Latvijas Republikas un starptautiskajiem normatīvajiem aktiem un ir saskaņotas ar attiecīgā peldlīdzekļa komandieri. Robežsargiem ir tiesības pieprasīt, lai peldlīdzekļa komandieris veiktu papildu pasākumus valsts robežas apsardzības nodrošināšanai, ja tas nav pretrunā ar kuģošanas drošību;

23.2. jābūt sagatavotiem veikt pasākumus cilvēka dzīvības aizsardzībai jūrā un peldlīdzekļa darbības nodrošināšanai, kā arī instruētiem darba aizsardzības jautājumos;

23.3. ir saistošas visas peldlīdzekļa komandiera prasības, kas attiecas uz peldlīdzekļa iekšējo kārtību un dienesta organizēšanu;

23.4. nepieciešama III kategorijas atļauja pieejai valsts noslēpuma objektiem;

23.5. ir tiesības dienesta ieročus, munīciju un speciālos līdzekļus nodot glabāšanā tiesību aktos noteiktajā kārtībā;

23.6. jābūt iekļautiem peldlīdzekļa personāla sarakstā, kas paredzēts trauksmes gadījumiem, Jūras spēku komandiera noteiktajā kārtībā.

24. Robežsargus, kas valsts robežas apsardzības uzdevumus veic uz peldlīdzekļiem, Robežsardze tās priekšnieka noteiktajā kārtībā nodrošina ar ieročiem, munīciju, robežkontroles līdzekļiem, speciālajiem līdzekļiem, sakaru līdzekļiem, speciālo apģērbu un ēdināšanu.

25. Robežsargiem, kas valsts robežas apsardzības uzdevumus veic, atrodoties gaisakuģī:

25.1. ir tiesības pieprasīt, lai gaisakuģa komandieris veiktu papildu pasākumus valsts robežas apsardzības nodrošināšanai, ja tas nav pretrunā ar lidojumu drošību;

25.2. ir saistošas visas gaisakuģa iekšējā kārtībā noteiktās prasības un lidojumu drošības prasības.

V. Jūras spēku pienākumi un tiesības robežapsardzības uzdevumu izpildē

26. Jūras spēkiem, pildot robežapsardzības uzdevumus, ir šādi pienākumi:

26.1. nodrošināt tehnisko līdzekļu pastāvīgu funkcionēšanu, apkopot iegūtos datus un nodot informāciju Robežsardzei;

26.2. atbilstoši savai kompetencei nodrošināt robežapsardzības uzdevumu izpildi;

26.3. nodrošināt peldlīdzekļu gatavību noteikto uzdevumu sākšanai robežapsardzības mēneša plānā noteiktajā kārtībā;

26.4. pēc Robežsardzes (Robežsardzes teritoriālās pārvaldes) priekšnieka pieprasījuma nodrošināt dežurējošo peldlīdzekļu papildu iesaistīšanu neatliekamu Robežsardzes uzdevumu veikšanai jūrā;

26.5. Nacionālo bruņoto spēku komandiera noteiktajā kārtībā un pēc mācību plāna saskaņošanas ar Robežsardzi apmācīt robežapsardzības uzdevumu izpildē iesaistīto Jūras spēku personālu;

26.6. nodrošināt robežsargus ar atbilstošu ekipējumu cilvēka dzīvības glābšanai jūrā;

26.7. nodrošināt robežsargiem uz peldlīdzekļa tādus sadzīves apstākļus, kas ir līdzvērtīgi apkalpes locekļu sadzīves apstākļiem;

26.8. tiesību aktos noteiktajā kārtībā pieņemt glabāšanā uz peldlīdzekļa robežsargu dienesta ieročus, munīciju un speciālos līdzekļus.

27. Peldlīdzekļa apkalpes locekļiem, pildot robežapsardzības uzdevumus, ir tiesības lietot fizisko spēku, speciālos līdzekļus (roku dzelžus, stekus, asaras izraisošas vielas un citus līdzekļus), lai:

27.1. atvairītu uzbrukumu peldlīdzeklim, tā apkalpei, robežsargiem un citām personām;

27.2. aizturētu personas, kuras nepakļaujas vai pretojas peldlīdzekļa apkalpes locekļiem vai robežsargiem;

27.3. atbrīvotu peldlīdzekļus, kurus ieņēmušas bruņotas personas.

28. Ja ir nepieciešams lietot fizisko spēku vai speciālos līdzekļus, personu brīdina par nodomu tos lietot, izņemot gadījumus, ja vilcināšanās lietot fizisko spēku vai speciālos līdzekļus rada tiešus draudus peldlīdzekļa apkalpes, robežsargu vai citu personu dzīvībai vai veselībai vai var izraisīt citas smagas sekas vai ja šāds brīdinājums konkrētajā situācijā nav iespējams.

29. Speciālo līdzekļu lietošanas veidu nosaka konkrētā pārkāpuma raksturs un pārkāpēja individuālās iezīmes. Lietojot speciālos līdzekļus, maksimāli ierobežo šo līdzekļu nodarīto kaitējumu, kā arī, ja nepieciešams, nodrošina medicīniskās palīdzības sniegšanu cietušajiem. Ja fiziskā spēka vai speciālo līdzekļu lietošanas sekas ir personas ievainojums vai nāve, peldlīdzekļa komandieris nekavējoties ziņo par to tiešajam komandierim. Tiešais komandieris par šo faktu ziņo attiecīgajai prokuratūrai.

30. Aizliegts lietot cīņas paņēmienus un speciālos līdzekļus pret sievietēm, personām ar redzamām invaliditātes pazīmēm un nepilngadīgām personām, izņemot gadījumus, ja minēto personu rīcība apdraud citu personu dzīvību vai veselību vai ja tās izrāda bruņotu pretošanos vai izdara bruņotu uzbrukumu.

31. Peldlīdzekļa apkalpes locekļiem, pildot robežapsardzības uzdevumus, ir tiesības lietot šaujamieročus, lai:

31.1. atvairītu bruņotu iebrukumu Latvijas teritorijā vai izbeigtu uzbrucēju bruņotu pretošanos;

31.2. aizturētu valsts robežas pārkāpēju, ja nav citas iespējas viņu aizturēt;

31.3. atvairītu uzbrukumu un izbeigtu pretošanos, arī neapbruņotu personu uzbrukumu un pretošanos, ja tiek radīti reāli draudi Jūras spēku peldlīdzekļa apkalpes locekļu, robežsargu vai citu personu dzīvībai un citādā veidā tos nav iespējams novērst vai ja ir nepieciešams novērst mēģinājumu vardarbīgi iegūt šaujamieroci;

31.4. apturētu likumpārkāpēju peldlīdzekli, nodarot tam bojājumus, ja tā kapteiņa un/vai apkalpes locekļu rīcība rada reālus draudus Jūras spēku peldlīdzekļa apkalpes locekļu, robežsargu vai citu personu dzīvībai vai veselībai, viņi nepakļaujas prasībai apstādināt savu peldlīdzekli un ja nav citas iespējas viņus aizturēt;

31.5. dotu trauksmes signālu vai izsauktu palīdzību.

32. Par šaujamieroča pielietošanu atzīstams mērķtiecīgs šāviens.

33. Pirms šaujamieroča pielietošanas brīdina par nodomu to darīt. Ja nepieciešams, izdara brīdinājuma šāvienu.

34. Bez brīdinājuma šaujamieroci drīkst pielietot, ja uzbrukums ir pēkšņs vai tajā tiek izmantoti ieroči, peldlīdzekļi vai cita veida mehāniskie transportlīdzekļi.

35. Pēc šaujamieroča pielietošanas, ja nepieciešams, nodrošina medicīniskās palīdzības sniegšanu cietušajam. Ja pēc šaujamieroča pielietošanas persona ir ievainota vai iestājusies tās nāve, peldlīdzekļa komandieris nekavējoties ziņo par to tiešajam komandierim. Tiešais komandieris par šo faktu ziņo attiecīgajai prokuratūrai.

36. Aizliegts lietot šaujamieroci:

36.1. pret sievietēm, personām ar redzamām invaliditātes pazīmēm un nepilngadīgām personām, izņemot gadījumus, ja minēto personu rīcība apdraud citu personu dzīvību vai veselību vai tās izrāda bruņotu pretošanos, vai izdara bruņotu uzbrukumu;

36.2. ja tā pielietošanas dēļ var ciest citas personas.

37. Peldlīdzekļa personāls neatbild par mantisko un fizisko kaitējumu, kas, pildot dienesta pienākumos noteiktos uzdevumus, nodarīts personai, kura aizturēšanas brīdī nepakļaujas vai pretojas.

38. Ja robežsargs, kas veic uzdevumu uz peldlīdzekļa, nepilda tā iekšējā kārtībā un drošības noteikumos noteiktās prasības, peldlīdzekļa komandierim ir tiesības pieprasīt, lai attiecīgo robežsargu aizstātu ar citu robežsargu.

39. Peldlīdzekļa komandieris atbilstoši savai kompetencei ir atbildīgs par robežapsardzības mēneša plānā noteikto uzdevumu izpildi.

40. Par katru dežurējošā peldlīdzekļa iziešanu jūrā un ienākšanu ostā Jūras spēku informācijas centrs informē Robežsardzes struktūrvienības, kas ir saistītas ar valsts robežas apsardzību jūrā.

41. Ja konstatētā pārkāpuma novēršanai ir nepieciešams rīkoties nekavējoties, bet iesaistīt robežsargus nav iespējams un peldlīdzekļa komandieris noteiktā kārtībā ir saņēmis Robežsardzes struktūrvienības priekšnieka vai operatīvā dežuranta pieprasījumu vai atļauju veikt robežapsardzības uzdevumus bez robežsargu klātbūtnes, Jūras spēku peldlīdzekļa apkalpei ir tiesības ar valsts robežas apsardzību saistītos uzdevumus veikt patstāvīgi.

VI. Noslēguma jautājums

42. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1996.gada 5.marta noteikumus Nr.50 “Noteikumi par Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku pienākumiem un tiesībām valsts robežas apsardzībā” (Latvijas Vēstnesis, 1996, 43./44.nr.).

Ministru prezidents A.Bērziņš

Iekšlietu ministrs M.Segliņš
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 126Pieņemts: 19.03.2002.Stājas spēkā: 27.03.2002.Zaudē spēku: 30.06.2010.Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 47 (2622), 26.03.2002.
Tulkojums:
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Citi saistītie dokumenti
60593
27.03.2002
87
0
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Vēstnesim 100 Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva