LATVIJAS REPUBLIKAS AUGSTĀKĀS PADOMES LĒMUMS

Latvijas Policijas akadēmijas Satversmes apstiprināšanu

Latvijas Republikas Augstākā Padome nolemj:

1. Apstiprināt saskaņā ar pielikumu 1993. gada 29. marta pieņemto Latvijas Policijas akadēmijas Satversmi.

2. Lēmums stājas spēkā ar tā pieņemšanas dienu.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A. GORBUNOVS

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS

Rīgā 1993. gada 28. aprīlī

 

LATVIJAS POLICIJAS AKADĒMIJAS
SATVERSME

Latvijas Policijas akadēmija izveidota 1991. gada 22. maijā ar Latvijas Republikas Ministru Padomes lēmumu kā Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas akadēmija. 1992. gada 4. maijā ar Latvijas Republikas Valdības lēmumu tā pārdēvēta par Latvijas Policijas akadēmiju.

Latvijas Policijas akadēmijas Satversmi ir pieņēmusi 1992. gada 16. oktobrī Latvijas Policijas akadēmijas Satversmes sapulce.

1. VISPĀRĒJI NOTEIKUMI

1.1. Latvijas Policijas akadēmija ir Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas valsts akadēmiskās un profesionālās izglītības un zinātnes militarizēta iestāde.

1.2. Akadēmijas saīsinātais nosaukums ir LPA. Tās nosaukums citās valodās ir:

Police Academy of Latvia (angļu),

Акадэмiя палiцыi Латвii (baltkrievu),

Lāti Politsei akadeemia (igauņu),

Академия полиции Латвии (krievu),

Latvijos Policijos akadēmija (lietuviešu),

Polizeiakademie Lettlands (vācu).

1.3. Latvijas Policijas akadēmijas darbības tiesiskais pamats ir Satversme, kuru izstrādā un pieņem Akadēmijas Satversmes sapulce un apstiprina Latvijas Republikas augstākā valsts varas institūcija. LPA autonomiju nosaka šī Satversme un Latvijas Republikas likumi. LPA kā militarizēta izglītības un zinātnes iestāde savu darbību veido arī uz iekšlietu iestāžu un Aizsardzības Spēku reglamentu un citu normatīvo aktu pamata.

1.4. LPA ir juridiska persona. Tās zīmogā ir attēlots Latvijas Republikas ģerbonis un ietverti vārdi «Latvijas Policijas akadēmija». LPA ir savs karogs, ģerbonis, devīze un himna.

LPA ierindas un komandējošā sastāva darbiniekiem ir noteikts attiecīgā dienesta formas tērps un Akadēmijas atšķirības zīmes.

LPA dibināšanas diena - 22. maijs - ir Akadēmijas svinamā diena.

2. DARBĪBAS PAMATVIRZIENI, MĒRĶI UN UZDEVUMI

2.1. LPA pamatuzdevums ir gatavot ierindas un komandējošā sastāva darbiniekus iekšlietu iestādēm, dot tiem profesionālo un akadēmisko izglītību, attīstīt zinātni un izkopt kultūru, lai nodrošinātu šo darbinieku garīgo, radošo, fizisko un profesionālo spēju attīstību un pilnveidi.

2.2. Akadēmijas darbības pamatvirzieni ir:

2.2.1. speciālistu sagatavošana patstāvīgam kvalificētam darbam iekšlietu iestādēs, kā arī akadēmiski izglītotu speciālistu sagatavošana šīm iestādēm;

2.2.2. fundamentālu un lietišķu pētījumu veikšana tiesību un citās zinātņu nozarēs, kuri nepieciešami iekšlietu iestāžu un Akadēmijas darbības nodrošināšanai;

2.2.3. iekšlietu iestāžu darbinieku kvalifikācijas paaugstināšana un pārkvalificēšana;

2.2.4. mācību līdzekļu, mācību grāmatu, zinātnisko darbu sagatavošana un izdošana.

2.3. LPA akadēmiskās izglītības ieguve paredz atbilstošu studiju programmu realizāciju bakalaura un maģistra akadēmiskā grāda iegūšanai, kā arī zinātniskās pētniecības darba veikšanu un zinātniskā grāda iegūšanu. Profesionālā sagatavošana paredz Iekšlietu ministrijas un citu valsts institūciju noteikto valsts prasību līmeņa realizāciju un atbilstošas kvalifikācijas piešķiršanu. Akadēmisko grādu, profesionālās kvalifikācijas un zinātniskā grāda iegūšana ir LPA studiju un pētniecības darba juridiski fiksētais (formālais) mērķis.

2.4. LPA atbilstoši valsts pasūtījumam patstāvīgi nosaka studiju saturu un formu, studentu un studējošo uzņemšanas papildu noteikumus, imatrikulācijas kārtību, zinātniskā darba pamatvirzienus, veic promociju un habilitāciju, piešķir kvalifikāciju, izsniedz attiecīgus diplomus un atestātus, kas atzīti Latvijas Republikā, kā arī nostrificē citās valstīs izdotus diplomus, ievel Akadēmijas Goda biedrus un Goda doktorus, nodibina un piešķir Akadēmijas prēmijas, patstāvīgi nosaka savu organizatorisko un pārvaldes struktūru, veido personālsastāvu, nosaka darba samaksu (bet ne mazāku, kā noteikts Latvijas Republikas likumdošanas aktos) un iekšējās kārtības noteikumus (ņemot vērā tradicionālo, starptautiski atzīto augstskolu telpu un teritorijas neaizskaramību, kā arī militarizētas institūcijas statusu), patstāvīgi izlieto tās rīcībā esošos līdzekļus.

2.5. LPA saistībā ar studijām un zinātnisko darbu var organizēt kursus un lekcijas, rīkot kongresus, konferences un sanāksmes, dibināt biedrības un klubus, izņemot partiju, citu sabiedriski politisko organizāciju un kustību apvienības (nodaļas), darboties nacionālajos un starptautiskajos fondos, veidot savus fondus, slēgt līgumus ar mācību, zinātniskajam un citām iestādēm, iestaties asociācijas, veikt uzņēmējdarbību un izdevējdarbību.

2.6. LPA dibinātās biedrības, klubi un citi organizatoriskie veidojumi darbojas saskaņā ar noteiktā kārtā apstiprinātiem statūtiem. Ja to darbība nesaskan ar statūtiem vai ir pretrunā ar Akadēmijas interesēm, tad Akadēmija var pārtraukt vai izbeigt to darbību. LPA ierindas un komandējošā sastāva darbiniekiem uz darba (studiju) laiku Akadēmijā ir jāaptur sava piederība pie partijām un citām sabiedriski politiskajām organizācijām un kustībām.

2.7. LPA dod iespēju iegūt akadēmisko un profesionālo izglītību Latvijas Republikas pastāvīgajiem iedzīvotājiem neatkarīgi no dzimuma, sociālā un mantiskā stāvokļa, rases un nacionālās piederības, politiskajiem uzskatiem un reliģiskās pārliecības, nodarbošanās un dzīvesvietas, atbilstoši Latvijas Republikas likumos noteiktajām prasībām dienestam iekšlietu iestādēs un kuri ir izteikuši vēlēšanos pēc attiecīgās izglītības iegūšanas strādāt Latvijas Republikas iekšlietu iestādēs saskaņā ar iegūto specialitāti (profesiju). Tiesības studēt Akadēmijā uz līguma vai valsts pasūtījuma pamata ir arī citu Latvijas valsts institūciju un citu valstu atbilstoša profila darbiniekiem.

LPA, sākot ar otro mācību gadu, mācību pamatvaloda ir latviešu valoda, bet lekcijas jāspēj klausīties vismaz divās valodās. Augstākajā posmā studentiem, sākot ar otro mācību gadu, jāspēj klausīties lekcijas vismaz trijās valodās. Studentiem, kuriem, stājoties Akadēmijā, valodas zināšanas nav pietiekamas, Akadēmija dod iespēju tās padziļināt līdz specialitātes apguvei nepieciešamajam līmenim.

3. PĀRVALDE

3.1. LPA pārstāvības un vadības institūcijas ir: Satversmes sapulce, Senāts, rektorāts, rektors, prorektori, katedras, nodaļas, ierindas apakšvienības, Revīzijas komisija un Šķīrējtiesa.

LPA studentiem, maģistrantiem un doktorandiem ir arī sava pašpārvalde, kura iekļaujas militarizētas mācību iestādes reglamentu un normu ietvaros.

3.2. Satversmes sapulce ir LPA pastāvīgā personāla pilnvarota augstākā koleģiālā institūcija. Satversmes sapulci veido viss pastāvīgais akadēmiskais personāls, vidējais, vecākais un augstākais komandējošais sastāvs, ievēlēti pārstāvji no apakšvienību un struktūrvienību ierindas un jaunākā komandējošā sastāva, palīgpersonāla un saimnieciskā personāla, kā arī Latvijas Republikas iekšlietu ministra vietnieks un departamentu priekšnieki, kuru pakļautajiem dienestiem attiecīgās kvalifikācijas speciālistus gatavo LPA.

Satversmes sapulces ievēlēšanas kārtību un tās darba reglamentu nosaka LPA personālsastāva referendumā atzīts Akadēmijas Satversmes sapulces nolikums.

Satversmes sapulce:

- pieņem un groza Akadēmijas Satversmi;

- ievēl pārstāvjus Senātā un apstiprina tā darbības nolikumu;

- ievēl un atsauc rektoru;

- ievēl Revīzijas komisiju un apstiprina tās nolikumu;

- ievēl Šķīrējtiesu.

Satversmes sapulce ir tiesīga pieņemt izskatīšanai un izlemšanai arī citus LPA darbības un attīstības konceptuālus jautājumus.

Satversmes sapulci sasauc Senāts ne retāk kā reizi trijos gados. Satversmes ārkārtas sapulce jāsasauc, ja to pieprasa Senāts, rektors jeb ne mazāk kā puse no akadēmiskā personāla vai studentiem.

3.3. Senāts ir LPA augstākā koleģiālā pārvaldes institūcija, kas apvieno un vada Akadēmijas mācību, zinātnisko, pārvaldes un saimniecisko darbību.

Senāta sastāvā ir rektors, prorektori, katedru vadītāji (pēc amata) un Satversmes sapulces uz 5 gadiem līdz ar rektoru ievēlēti 15 pārstāvji no profesoru, docentu, vadošo pētnieku, lektoru un nodaļu priekšnieku (vadītāju) vidus, kā arī studentu, maģistrantu un doktorandu pašpārvaldes vadītāji, Latvijas Republikas iekšlietu ministra vietnieks un departamentu priekšnieki, kuru padotajiem dienestiem attiecīgās kvalifikācijas speciālistus gatavo LPA.

Senāta sēdes vada rektors.

Senāts -

1) ievēl:

- Senāta sekretāru;

- katedru vadītājus, profesorus, docentus, lektorus un asistentus;

- Akadēmijas Goda biedrus un Goda doktorus;

2) apstiprina:

- Akadēmijas mācību plānu un mācību programmas;

- Akadēmijas štatu sarakstu, darbinieku darba samaksu un studentu stipendijas;

- prorektorus un nodalās priekšniekus (vadītājus);

- nolikumu par akadēmiskiem amatiem;

- Akadēmijas struktūrvienību nolikumus, biedrību, klubu, fondu statūtus;

- Akadēmijas iekšējās kārtības noteikumus;

- studentu, maģistrantu un doktorandu papildu uzņemšanas noteikumus un imatrikulācijas kārtību;

- noteikumus par studiju gaitu, zināšanu pārbaudes, akadēmisko grādu (bakalaura, maģistra), kvalifikācijas piešķiršanas un attiecīgo diplomu izsniegšanas kārtību;

- studentu maģistrantu un doktorandu pašpārvaldes nolikumus;

- studentu, maģistrantu un doktorandu uzņemšanas komisiju sastāvu;

- Akadēmijas budžetu un tā līdzekļu izmantošanu;

- rektora gada pārskatu par Akadēmijas darbību;

3) lemj par:

- katedru, nodaļu un citu apakšvienību izveidošanu, reorganizēšanu vai likvidēšanu;

- profesiju, specialitāšu noteikšanu, specializācijas ieviešanu atkarībā no iekšlietu iestāžu vajadzībām, par kvalifikācijas piešķiršanas nosacījumiem;

- mācību līdzekļu, mācību grāmatu, monogrāfiju izdošanu;

- citiem akadēmiskās un zinātniskās darbības jautājumiem, kas nozīmīgi Akadēmijai;

- saimnieciskās darbības būtiskiem jautājumiem;

- Satversmes sapulces sasaukšanu.

Senāts var pieņemt izskatīšanai arī citus Akadēmijas darbības jautājumus, kā arī dot izskaidrojumus par Satversmes normu piemērošanu. Senāts ir tiesīgs izskatīt jautājumus, ja tā sēdē piedalās ne mazāk kā divas trešdaļas senatoru. Lēmumi tiek pieņemti atklāti vai aizklāti balsojot ar vienkāršu senatoru balsu vairākumu. Senāta lēmums stājas spēkā pēc tā izziņošanas ar rektora pavēli. Ja rektors pieņemtajam lēmumam nepiekrīt un mēneša laikā neizdod pavēli, tad jautājums tiek atkārtoti izskatīts Senāta sēdē un stājas spēkā, ja par to atkārtoti ir nobalsojuši ne mazāk kā trīs ceturtdaļas senatoru. Senāta sēdes notiek ne retāk kā trīs reizes semestrī.

3.4. LPA Senāta lēmumus izpilda, kā arī pastāvīgi visu Akadēmijas darbu vada rektorāts - rektors un pēc viņa ieteikuma Senāta apstiprināti prorektori. Rektorāts ir atbildīgs par darba rezultātiem un situāciju Akadēmijā. Rektoru no Akadēmijas profesoru un docentu vidus pēc Latvijas Republikas iekšlietu ministra un Senāta ieteikuma aizklāti balsojot ievēl Satversmes sapulce uz 5 gadiem un amatā apstiprina Latvijas Republikas augstākā valsts varas institūcija. Rektoru amatā nevar ievēlēt vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Akadēmijas intereses valdībā un parlamentā pārstāv Latvijas Republikas izglītības ministrs un Latvijas Republikas iekšlietu ministrs.

Rektors:

1) Satversmes, Senāta lēmumu un likumdošanas aktu robežās vada Akadēmiju un darbojas tās vārdā;

2) savas kompetences ietvaros izdod pavēles, kuru izpilde ir obligāta visiem Akadēmijas darbiniekiem, studentiem, maģistrantiem un doktorandiem;

3) izsludina konkursu akadēmisko un zinātnisko amatu aizvietošanai;

4) Latvijas Republikas likumdošanas aktu un Satversmes noteiktajā kārtībā pieņem darbā un atbrīvo no darba Akadēmijā, apbalvo vai disciplināri soda darbiniekus;

5) piešķir pastāvīgajam personālam speciālās dienesta pakāpes» kapteiņa pakāpi ieskaitot;

6) ieskaita Akadēmija un izslēdz no Akadēmijas studentus, maģistrantus un doktorandus, apbalvo vai disciplināri soda tos;

7) iesniedz Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijai un Finansu ministrijai izdevumu un ieņēmumu tāmi, kontrolē tās izpildi;

8) uztur sakarus ar citām Latvijas Republikas un ārzemju augstskolām, zinātniskajām, policijas, penitenciārajām un citām iestādēm, organizē apmaiņu ar akadēmiskajiem, zinātniskajiem darbiniekiem, studentiem, maģistrantiem un doktorandiem;

9) ik gadus atskaitās par Akadēmijas darbu Senātā;

10) sasauc Senāta sēdes, un noteiktajā kārtībā - ārkārtas Satversmes sapulces;

11) piešķir darbiniekiem atvaļinājumus un izlemj jautājumus par dienesta komandējumiem;

12) nosaka prorektoru kompetenci;

13) risina citus Akadēmijas pārvaldes jautājumus.

3.5. Katedra ir LPA studiju un pētniecības darba pamatvienība, kas veido, organizē un piedāvā studiju programmas un veic zinātniskos pētījumus kādā no zinātnes apakšnozarēm. Katedras izveido ar Senāta lēmumu pēc rektora, prorektora akadēmiskajā darbā vai atsevišķa profesora priekšlikuma un pamatojuma.

Katedras darbību nosaka katedras akadēmiskā personāla sēde. Tā ir tiesīga patstāvīgi izlemt visus mācību un zinātniskās darbības jautājumus, kas saskaņā ar Satversmi nav nodoti Senāta pārziņā. Akadēmiskā personāla sapulce no profesoriem vai docentiem (lietišķajās katedrās izņēmuma kārtā arī no lektoriem) izvirza katedras vadītāju, kuru ievēl Senāts uz 5 gadiem fno lektoru vidus uz 3 gadiem). Katedras valdītājs vada katedras darbu un ir oficiālais pārstāvis visās tās lietās. Katedras darbību nosaka nolikums, ko apstiprina Senāts.

3.6. Vadošos amatus, sākot ar katedras vadītāju un beidzot ar rektoru, var ieņemt personas, ne vecākas par 65 gadiem.

3.7. Akadēmijas nodaļas apvieno atsevišķus tās darbības virzienus (mācību, izdevniecību u. c.) jeb studentu specialitātes (kārtības policijas, kriminālpolicijas, penitenciāro iestāžu darbinieku u. c.). Nodaļas priekšnieku pēc rektora priekšlikuma amatā apstiprina Senāts, un viņš ir atbildīgs par tā kompetencē ietilpstošo pienākumu izpildes organizāciju. Nolikumu par nodaļu apstiprina Senāts.

3.8. Ierindas apakšvienības ir kursi un rotas, kuros dienesta reglamentos noteiktā kārtībā tiek apvienoti ierindas un komandējošā sastāvā iekļautie studenti un maģistranti. Kursus vada kursu priekšnieki un to vietnieki, rotas vada rotu komandieri un to vietnieki, kurus amatā pēc prorektora ieteikuma ieceļ rektors.

Ierindas apakšvienība ir arī Akadēmijas dežūrdaļa. Nolikumus par kursu priekšniekiem, to vietniekiem, rotu komandieriem un to vietniekiem un dežūrdaļu apstiprina rektors.

3.9. LPA Satversmes sapulce ievel uz 5 gadiem no Akadēmijas pastāvīgā akadēmiskā personāla vidus Revīzijas komisiju 5 cilvēku sastāvā. Revīzijas komisijas sastāvā nevar būt senatori. Revīzijas komisija pēc savas iniciatīvas var pieaicināt attiecīgos speciālistus.

Revīzijas komisija revidē LPA saimniecisko un finansiālo stāvokli un ziņo par to Senātam, bet par savu darbu atskaitās Satversmes sapulcei. Revīzijas komisijas nolikumu apstiprina Satversmes sapulce.

3.10. Satversmes sapulce uz 5 gadiem ievēl Šķīrējtiesu 5 cilvēku sastāvā. Šķīrējtiesa izskata strīdus starp LPA amatpersonām, kā arī struktūrvienību pārvaldes institūcijām, kas atrodas pakļautības attiecībās. Šķīrējtiesas locekļi par savu darbu atbild Satversmes sapulcei, un no ieņemamā amata viņus var atbrīvot tikai ar tās piekrišanu. Šķīrējtiesas nolikumu apstiprina Senāts.

3.11. Studentu, maģistrantu un doktorandu pašpārvalde darbojas saskaņā ar nolikumiem, ko izstrādā studējošie un apstiprina Senāts. Senāts var atteikt tos apstiprināt tikai no tiesiskā viedok|a.

Akadēmijā studējošo pašpārvalde:

- reprezentē Akadēmijā studējošos (studentus, maģistrantus un doktorandus) iekšējā un starptautiskajā dzīvē;

- aizstāv un pārstāv studējošo intereses materiālās un kultūras dzīves jautājumos Akadēmijā un citās valsts un saimnieciskajās iestādēs.

Akadēmijā studējošo pašpārvaldes lēmumi ir obligāti visiem studentiem, maģistrantiem un doktorandiem, ja to izpildi nav apturējis rektors un atcēlis Senāts.

4. PERSONĀLS

4.1. Latvijas Policijas akadēmijas personālu veido:

- pastāvīgais personāls;

- pagaidu personāls.

4.2. LPA pastāvīgais personāls ir:

- studenti, maģistranti un doktorandi;

- ievēlētais akadēmiskais personāls - profesori, docenti, vadošie pētnieki, lektori, pētnieki, asistenti, kuriem Akadēmija ir pamatdarba vieta;

- palīgpersonāls, pārvaldes un saimnieciskais personāls, kam Akadēmija ir pamatdarba vieta;

- pastāvīgā personāla statuss ir arī Latvijas Republikas iekšlietu ministra vietniekam un departamentu priekšniekiem, kuru padotajiem dienestiem attiecīgās kvalifikācijas speciālistus gatavo LPA.

4.3. LPA pagaidu personāls ir:

- neklātienē studējošie un eksterni;

- akadēmiskais personāls, ko ieceļ amatos bez velēšanām vai kam Akadēmija nav pamatdarba vieta;

- palīgpersonāls, pārvaldes un saimnieciskais personāls, kam Akadēmija nav pamatdarba vieta;

- pensionētais akadēmiskais, ierindas un komandējošais personāls.

4.4. LPA studenti, maģistranti un doktorandi ir tā personāla daļa, kuri izmanto noteiktā kārtībā Akadēmijā piedāvātās studiju iespējas. Akadēmijas studentos, maģistrantos un doktorandos ietilpst iekšlietu iestāžu ierindas un komandējošā sastāva un citu militāro vai militarizēto institūciju darbinieki, kuri studē dienas un neklātienes nodaļā, eksterni un kvalifikācijas celšanas nodaļas klausītāji. Akadēmijā kā integrētā mācību iestādē studijas tiek organizētas atsevišķos posmos (arodizglītības, vidējās speciālās un augstākās).

Akadēmijas dienas nodaļas pirmajā posmā studijas var uzsākt personas, kuras saskaņā ar spēkā esošiem likumdošanas aktiem var kļūt par iekšlietu iestāžu ierindas un komandējošā sastāva darbiniekiem, bet ne vecākas par 25 gadiem.

Par neklātienes nodaļas, otrā un augstāku posmu studentiem un eksternātiem var kļūt tikai iekšlietu iestāžu ierindas un komandējošā sastāva un citu militāro vai militarizēto institūciju darbinieki.

Uzņemšanas noteikumus un imatrikulācijas kārtību apstiprina Senāts.

Pirmā posma absolventiem tiek izsniegts noteikta parauga diploms par augstākās arodizglītības iegūšanu, otrā posma absolventiem - par vidējās speciālās izglītības iegūšanu, trešā posma absolventiem, apguvušiem augstākās profesionālās izglītības programmu - noteiktā parauga augstskolas diploms, apguvušiem augstākās akadēmiskās izglītības programmu - bakalaura diploms, ceturtā posma absolventiem (maģistrantiem) - maģistra diploms. Personām, kuras papildinājušas savas profesionālās zināšanas kvalifikācijas paaugstināšanas (pārkvalificēšanas) nodaļā, tiek izsniegts noteikta parauga dokuments.

LPA ir doktorantūra, kura tiek veidota saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanas aktiem.

Studenti, kuri nav ieguvuši diplomu vai izturējuši diplomu konkursu uz augstāka posma studijām, tiek nosūtīti tālākajam dienestam iekšlietu vai citās militārajās (militarizētajās) iestādēs saskaņā ar iegūto kvalifikāciju. Pēc gada nostrādāšanas specialitātē viņi diplomu konkursa kārtībā var turpināt studijas augstākā posmā.

4.5. LPA studējošie ir tiesīgi iegūt aroda, profesionālo un akadēmisko izglītību, mācību procesā bez maksas izmantot Akadēmijas telpas, bibliotēkas, laboratorijas, iekārtas un inventāru, izvēlēties studiju virzienus un piedāvātās programmas, vēlēt un tikt ievēlētiem studējošo pašpārvaldē, veidot biedrības, pulciņus, klubus, noteiktā kārtībā izmantot studentu viesnīcas. Dienas nodala studējošie saņern stipendiju un bezmaksas uzturdevu (jeb stipendiju ierindas un komandējošā sastāva darba samaksas apmērā) un formas tērpu. Akadēmija nodrošina studējošo tiesību un veselības aizsardzību, pašcieņas neaizskaramību. Uz studējošiem attiecas iekšlietu iestāžu un Aizsardzības Spēku reglamenti un disciplīna. Studējošiem jāievēro arī Akadēmijas prasības, kas attiecas uz mācību procesu, un Akadēmijas iekšējās kārtības noteikumi. Studiju laiks tiek izmantots tikai mācību procesam un ar to saistītajām vajadzībām. Studējošiem tiek pielietoti atzinības apliecinājumi un sodi saskaņā ar iekšlietu iestāžu disciplinārreglamentu. Dienas nodaļas studentiem, maģistrantiem un doktorandiem, kuri izslēgti no Akadēmijas un atbrīvoti no darba iekšlietu un citās valsts iestādēs sakarā ar zvēresta laušanu, disciplīnas pārkāpumiem, notiesāšanu par nozieguma izdarīšanu un nevēlēšanos mācīties, ir jāatlīdzina mācīšanas un uzturēšanas izdevumi saskaņā ar savstarpēji noslēgto līgumu. Šī prasība pielietojama arī attiecīgā posma absolventiem, kuri konkursa kārtībā neiekļuva augstākā izglītības posmā un atteicās nostrādāt (jeb nenostrādāja) pēc iegūtās specialitātes (profesijas) divus gadus iekšlietu vai citās valsts iestādes. Atsevišķos gadījumos Akadēmijas Senātam ir tiesības nepielietot šos noteikumus.

LPA vadība rūpējas par personāla darba apstākļiem, veselību un atpūtu, nodrošina apstākļus tā profesionālajai darbībai, dod iespējas celt kvalifikāciju un pašizglītoties.

5. ĪPAŠUMS UN FINANSES

5.1. LPA valdījumā var būt zeme, kustamais, nekustamais un intelektuālais īpašums, kā arī naudas līdzekļi Latvijā un ārvalstīs.

5.2. LPA budžeta ienākumus veido:

1} Latvijas Republikas valsts budžeta līdzekļi, kas noteikti Latvijas Republikas valsts budžeta likumā tieši Akadēmijai;

2} Latvijas Republikas valsts budžeta līdzekļi, ko valdība piešķir atsevišķu mērķprogrammu un pasākumu finansēšanai;

3) ienākumi no studentu sagatavošanas par samaksu ārvalstīm;

4) ienākumi no darbinieku sagatavošanas, kvalifikācijas paaugstināšanas un pārkvalificēšanas saskaņā ar līgumiem ar Latvijas Republikas institūcijām un citām juridiskajām personām;

5) ienākumi no zinātniskajiem līgumdarbiem;

6) ienākumi no saimnieciskās darbības un uzņēmējdarbības;

7) juridisko un fizisko personu ziedojumi un dāvinājumi.

Valsts budžeta finansējuma apjoms Akadēmijai nav atkarīgs no papildus iegūtajiem līdzekļiem. Līdzekļi no papildu finansēšanas avotiem veido atsevišķu fondu, un tā izmantošanas kārtību nosaka pati Akadēmija.

5.3. LPA budžeta izveidi, struktūru un izmantošanu nosaka Senāts, bet tā izpildi kontrolē Revīzijas komisija. Centralizētu materiālo vērtību un naudas līdzekļu sadales un izmantošanas kārtību nosaka un apstiprina Akadēmijas Senāts. Ārējo revīziju darbība Akadēmijā pieļaujama tikai likumos noteiktajos gadījumos un kārtībā, kā arī pēc Akadēmijas Senāta vai rektora lūguma.

5.4. LPA ar ieročiem, munīciju, speciālo tehniku, sakaru un speciālajiem līdzekļiem, formas tērpu nodrošina Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija un citi militārie (militarizētie) formējumi saskaņā ar apstiprinātajiem normatīviem.

5.5. LPA ir tiesības savā vārdā Latvijas Republikā un ārvalstīs:

- slēgt līgumus ar juridiskajām un fiziskajām personām, kā arī veikt citas juridiskas darbības;

- izsludināt konkursus, pirkt un pārdot kustamo un nekustamo īpašumu, dažādu mantu un vērtspapīrus;

- veikt Akadēmijas profilam atbilstošu saimniecisko darbību, kuras peļņa ir ieskaitāma Akadēmijas budžetā tās attīstībai, kā arī ieguldīt savus līdzekļus citos uzņēmumos;

- saņemt un izmantot Latvijas Republikas un ārvalstu banku, citu kredītiestāžu, kā arī organizāciju un fizisko personu kredītus, ziedojumus un dāvinājumus.

5.6. LPA ir tiesības uz atvieglojumiem un priekšrocībām, kādas ar likumu noteiktas augstskolām un zinātniskajām iestādēm nodokļu maksājumos, īpašuma pārvietošana pāri valsts robežai un citas jomās, kā arī citas tiesības un privilēģijas, kas ar likumu piešķirtas augstskolām un zinātniskajām iestādēm.

6. NOSLĒGUMA NOTEIKUMI

6.1. LPA Satversmi var pieņemt, grozīt vai atcelt tikai Latvijas Policijas akadēmijas Satversmes sapulce. LPA Satversme un grozījumi tajā stājas spēkā pēc tam, kad tos apstiprinājusi Latvijas Republikas augstākā valsts varas institūcija.

6.2. Latvijas Policijas akadēmijas adrese: LV-1028, Rīgā, Ezermalas ielā 8.