LATVIJAS
REPUBLIKAS MINISTRU PADOMES LĒMUMS Nr. 186
Par grozījumiem
ar Latvijas Republikas Ministru Padomes 1993. gada 12. februāra
lēmumu Nr. 76 apstiprinātajos Iedzīvotāju pierakstīšanas un
izrakstīšanas noteikumos Latvijas Republikā
Sakarā ar Latvijas Republikas likuma «Par dzīvojamo telpu īri»
pieņemšanu Latvijas Republikas Ministru Padome
nolemj:
1. Izdarīt grozījumus ar Latvijas Republikas Ministru Padomes
1993. gada 12. februāra lēmumu Nr. 76 «Par iedzīvotāju
pierakstīšanas un izrakstīšanas noteikumiem» apstiprinātajos
Iedzīvotāju pierakstīšanas un izrakstīšanas noteikumos Latvijas
Republikā un izteikt tos jaunā šim lēmumam pievienotā
redakcijā.
2. Šis lēmums stājas spēkā ar tā parakstīšanas brīdi.
Latvijas Republikas Ministru
Padomes priekšsēdētājs I. GODMANIS
Latvijas Republikas iekšlietu
ministrs Z. ČEVERS
Rīgā 1993. gada 13. aprīlī
PIELIKUMS
Latvijas Republikas Ministru Padomes
1993. gada 13. aprīļa lēmumam Nr. 186
Iedzīvotāju
pierakstīšanas un izrakstīšanas
NOTEIKUMI
I.
NOTEIKUMOS LIETOTIE TERMINI
Pierakstīšana - personas reģistrācija dzīvesvietā.
Izrakstīšana - personas noņemšana no uzskaites
dzīvesvietā.
II.
VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI
1. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā iedzīvotāji tiek
pierakstīti savās dzīvesvietās un izrakstīti, izbraucot uz citu
dzīvesvietu.
2. Visām personām, kuras dzīvo Latvijas Republikā vai ierodas
no citām valstīm uz laiku, ilgāku par trīs mēnešiem, obligāti
jāpierakstās dzīvesvietā.
3. Pierakstīšanas veidi ir:
3.1. nenorādot termiņu, - pastāvīgs pieraksts;
3.2. norādot termiņu, - pieraksts uz noteiktu laiku (pieraksts
uz laiku).
4. Pierakstot personu, tiek izdarīta attiecīga spiedoga atzīme
pasē.
Bērniem, kuri nav sasnieguši 16 gadu vecumu un tiek
pierakstīti atsevišķi no vecākiem (aizbildņiem, aizgādņiem),
atzīme izdarāma bērna dzimšanas apliecībā, ārvalstniekiem atzīme
izdarāma uzturēšanās atļaujā un bezvalstniekiem - personas
apliecībā vai uzturēšanās atļaujā.
5. Pierakstu uz noteiktu laiku noformē:
5.1. uz īres, dienesta dzīvojamās telpas īres vai apakšīres
līgumā norādīto termiņu;
5.2. uz mācību laiku (augstāko un vidējo speciālo mācību
iestāžu klātienes nodaļu studentiem, maģistratūras studentiem,
doktorandiem, ordinatoriem, speciālistu sagatavošanas vai
kvalifikācijas celšanas kursu dalībniekiem);
5.3. uz darba līguma, ievēlēšanas vai komandējuma laiku;
5.4. uz uzturēšanās atļaujās norādīto laiku (ārvalstniekiem un
bezvalstniekiem, kuri ierodas no citām valstīm un saņem
uzturēšanās atļaujas saskaņā ar Latvijas Republikas likumu «Par
ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas
Republikā»).
6. Personu var pierakstīt, ja personas dokumentos ir atzīme
par izrakstīšanu no iepriekšējās dzīvesvietas, izņemot gadījumus,
ja pieraksta uz laiku, īsāku par 6 mēnešiem, kā arī ja pieraksta
ārvalstniekus un bezvalstniekus, kuri ierodas Latvijā no citām
valstīm.
7. Iedzīvotāju pierakstīšanu un izrakstīšanu valsts,
pašvaldību, kooperatīvo sabiedrību un fizisko personu īpašumā
esošajās mājās, kā arī dienesta viesnīcās veic pilsētu, Rīgas
pilsētas rajonu (priekšpilsētu) un pagastu pašvaldības.
III.
PIERAKSTĪŠANAS NOTEIKUMI
8. Mājas vai dzīvokļa īpašnieki, kā arī viņu ģimenes locekļi,
kuri iemitināti likumā noteiktā kārtībā, tiek pierakstīti
īpašnieka dzīvojamā telpā.
9. īrnieki un apakšīrnieki, kā arī viņu ģimenes locekļi tiek
pierakstīti uz laiku vai pastāvīgi brīvās dzīvojamās telpās, ja
viņi ir iemitinājušies attiecīgajā dzīvojamā telpā, pamatojoties
uz dzīvojamās telpas īres vai apakšīres līgumiem, kas noslēgti
saskaņā ar Latvijas Republikas likumu «Par dzīvojamo telpu
īri».
Dienesta dzīvojamās telpās (dienesta dzīvoklī vai dienesta
viesnīcā) personas pieraksta tikai uz laiku saskaņā ar likumā
noteiktajā kārtībā noslēgtajiem dienesta dzīvojamo telpu īres
līgumiem.
10. īres līguma darbības laikā bez īpašas atļaujas un
saskaņošanas pierakstāmi:
10.1. īrnieks un viņa ģimenes locekļi pēc to pagaidu
prombūtnes, ja saskaņā ar likumu «Par dzīvojamo telpu īri» viņiem
ir saglabājušās tiesības uz dzīvojamo platību;
10.2. personas, kuru tiesības uz dzīvojamo telpu noteiktas ar
tiesas lēmumu;
10.3. pēc īrnieka vai viņa ģimenes locekļa iesnieguma - viņa
nepilngadīgie bērni (arī adoptētie).
Pēc īrnieka iesnieguma, ko parakstījuši arī visi viņa
pilngadīgie ģimenes locekļi, pierakstāmi: īrnieka vai viņa
ģimenes locekļa laulātais, vecāki (adoptētāji), darba nespējīgie
vai nepilngadīgie brāļi un māsas, ka arī darba nespējīgie
pilngadīgie bērni, kuriem nav savas ģimenes.
Citu personu pierakstīšanai īrētajā dzīvojamā telpā bez
īrnieka un visu viņa pilngadīgo ģimenes locekļu piekrišanas
nepieciešama arī izīrētāja piekrišana.
Pašvaldību īpašumā esošajās mājās un dzīvokļos šādu piekrišanu
noformē ar pašvaldības pilnvarotas institūcijas lēmumu, bet
valsts īpašumā esošās mājās un dzīvokļos - ar attiecīgās valsts
institūcijas lēmumu pēc tās valsts iestādes vai uzņēmuma
atzinuma, kuras pārziņā ir dzīvojamā telpa vai dzīvoklis.
Dienesta viesnīcās īrnieks var pierakstīt īrētajā platībā
tikai laulāto un nepilngadīgos bērnus, ja tas paredzēts dienesta
telpas īres līgumā vai arī ja šāda pierakstīšana notiek ar
izīrētāja rakstisku piekrišanu.
11. Tikai pēc uzturēšanās atļaujas saņemšanas pieraksta šādu
kategoriju ārvalstniekus un bezvalstniekus:
11.1. personas, kuras ieceļojušas Latvijā pēc 1992. gada 1.
jūlija;
11.2. personas, kuras 1992. gada 1. jūlijā uzturējās Latvijā
bez pastāvīga pieraksta;
11.3. personas, kuras 1992. gada 1. jūlijā bija pierakstītas
uzņēmumu, iestāžu un organizāciju kadru daļās;
11.4. NVS un Krievijas bruņoto spēku virsniekus, praporščikus,
mičmaņus un virsdienesta karavīrus, kas pēc 1991. gada 21.
augusta atvaļināti rezervē, kā arī viņu ģimenes locekļus, ja viņi
ieradušies Latvijā sakarā ar attiecīgās militārpersonas
dienestu.
12. Personas, kas ieradušās hroniskiem slimniekiem
paredzētajās speciālajās ārstniecības iestādēs, veco ļaužu
pansionātos un bērnu internātskolās uz laiku, ilgāku par 3
mēnešiem, tiek pierakstītas šajās iestādēs.
13. Personas, kas ieradušās no citām valstīm vai no citām
Latvijas Republikas apdzīvotajām vietām sanatorijās, atpūtas
namos un pansionātos, kā arī viesnīcās, administrācija reģistrē
ierašanās dienā uz visu uzturēšanās laiku bez atzīmes izdarīšanas
pase.
IV.
PIERAKSTĪŠANAS UN IZRAKSTĪŠANAS KĀRTĪBA
14. Personu pierakstīšanai dzīvesvietā nepieciešami šādi
dokumenti:
14.1. Latvijas Republikas pilsoņu pases vai bijušas PSRS
pilsoņu pases (līdz to anulēšanai), ja tās ir reģistrētas
Iedzīvotāju reģistrā, vai arī citu valstu pases vai personas
apliecības, ja personas ir Latvijas Republikā pastāvīgi
pierakstītas;
14.2. šo noteikumu 11. punktā minētajam personām - uzturēšanās
atļaujas;
14.3. bērniem, kuri jaunāki par 16 gadiem un dzīvo atsevišķi
no vecākiem (aizbildņiem, aizgādņiem), - dzimšanas
apliecības;
14.4. noteikta parauga iesniegums ar izīrētāja, īrnieka vai
mājas, dzīvokļa īpašnieka un ar viņu kopa dzīvojošo pilngadīgo
ģimenes locekļu rakstveida piekrišanu pierakstīšanai (šajos
noteikumos paredzētajos gadījumos);
14.5. izrakstīšanas lapiņa ar spiedogu «Noņemts no uzskaites»
no iepriekšējās dzīvesvietas, ja ierodas uz laiku, ilgāku par 6
mēnešiem;
14.6. pierakstot brīvās dzīvojamās platībās, - likumā
noteiktajā kārtībā noslēgts īres vai dienesta telpu īres
līgums;
14.7. apakšīrniekiem un viņu ģimenes locekļiem - noteiktā
kārtībā noslēgts apakšīres līgums;
14.8. valsts dienestam pakļautajām personām - valsts dienesta
uzskaites apliecinājuma dokuments;
14.9. attiecīgās dokumentācijas veidlapas;
14.10. mājas grāmata, - ja pieraksta fizisko un juridisko
personu īpašumā esošajās mājās vai dzīvokļos;
14.11. personām, kuras atgriežas no soda izciešanas vietām, -
izziņa par atbrīvošanu;
14.12. dokumenti, kas apstiprina ģimenes stāvokli,
radnieciskās attiecības ar dzīvojamās platības īpašnieku vai
īrnieku (izņemot pierakstīšanos brīvās dzīvojamās platībās).
15. Piecu dienu laikā pēc ierašanās jaunajā dzīvesvietā
personai jāiesniedz pierakstīšanai nepieciešamie dokumenti namu
pārvaldē, dzīvokļu īpašnieku kooperatīvajā sabiedrībā, ielu
komitejā vai citā institūcijā personai, kas pilnvarota darbam ar
pasēm. Pilnvarotā persona pārbauda dokumentus, aizpilda un
apstiprina iesniegumu, sastāda pierakstīšanas lapiņas, no kurām
vienu nosūta Iekšlietu ministrijas Izziņu un adrešu birojam, otru
- pilsētas, rajona valsts policijas pasu dienesta izzinu un
adrešu birojam.
Pilnvarotā persona vienlaikus sastāda iedzīvotāju reģistra
ziņu atjaunināšanas talonu un statistiskās uzskaites talonu (ja
tas ir nepieciešams) un 3 dienu laikā attiecīgajā pašvaldības
iestādē noformē pierakstīšanu.
16. Statistiskās uzskaites taloni nav jāsastāda šādos
gadījumos:
16.1. ja maina dzīvesvietu tajā pašā apdzīvotajā vietā vai
rajona robežās - no viena pagasta uz citu;
16.2. ja saņem pasi, sasniedzot 16 gadu vecumu;
16.3. visos pases apmaiņas gadījumos.
Par ziņu pareizību, kas norādītas iesniegumā, atbild persona,
kura pilnvarota darbam ar pasēm.
17. Par personas pierakstīšanu jāmaksā valsts nodeva saskaņā
ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Maksu neiekasē, ja
pierakstīšanu veic sakarā ar jaunās Latvijas Republikas pilsoņa
pases saņemšanu, ka arī par to personu pierakstīšanu, kuras
atrodas valsts apgādībā.
18. Bērnus, kuri nav sasnieguši 16 gadu vecumu un dzīvo kopā
ar vecākiem (aizbildņiem, aizgādņiem), pieraksta, ierakstot ziņas
mājas grāmatā un vienā no vecāku (aizbildņu, aizgādņu)
attiecīgajiem pierakstīšanas dokumentiem, kā ari attiecīgajā
dokumentācijas veidlapā. Jaundzimušos pieraksta mātes
dzīvesvietā, ierakstot ziņas par viņiem mātes pierakstīšanas
dokumentos.
19. Pierakstot personas, kuras atgriezušās no soda izciešanas
vietām, kā arī personas, kurām sodāmība nav dzēsta likumā
noteiktajā kārtībā, pierakstīšanas lapiņas labajā augšējā stūri
izdara atzīmi, vienlaikus izdarot tādu pašu atzīmi attiecīgajā
dokumentācijas veidlapā, norādot sodāmības dzēšanas termiņu. Par
šādām personām sastāda kartīti, kuru kopā ar noteikta parauga
paziņojumu trīs dienu laikā nosūta Iekšlietu ministrijas
attiecīgajai policijas struktūrvienībai.
20. Personas, kuras izbrauc uz pastāvīgu dzīvi cita apdzīvota
vietā, pirms izbraukšanas tiek izrakstītas. Valsts dienestam
pakļautās personas, kā arī jauniešus, kuri attiecīgajā gadā
sasniedz 17 gadu vecumu, noņem no uzskaites rajona vai pilsētas
valsts dienesta pārvaldē,
21. Personas, kuras iesauc valsts dienesta, netiek izrakstītas
no pastāvīgās dzīvesvietas.
22. Personas izrakstīšanai nepieciešami šādi dokumenti:
22.1. noteikta parauga iesniegums, norādot izbraukšanas
iemeslu un vietu, uz kurieni izbrauc;
22.2. pase, personības apliecība, bet, ja bez vecākiem
dzīvesvietu atstāj bērni, kuri nav sasnieguši 16 gadu vecumu, -
dzimšanas apliecība;
22.3. valsts dienesta uzskaites dokuments;
22.4. attiecīgā dokumentācijas veidlapa vai mājas grāmata;
22.5. tiesas spriedums - gadījumā, ja persona zaudējusi
dzīvojamās telpas lietošanas tiesības un nav labprātīgi
izrakstījusies.
23. Personas izrakstīšanai nepieciešamie dokumenti jāiesniedz
namu pārvaldē, dzīvokļu īpašnieku kooperatīvajā sabiedrība, ielu
komitejā vai citā institūcijā (pēc dzīvesvietas) personai, kas
pilnvarota darbam ar pasēm.
24. Pilnvarotā persona saņemtos dokumentus pārbauda, sastāda
izrakstīšanas lapiņas, no kurām vienu nosūta Iekšlietu
ministrijas Izziņu un adrešu 'birojam, otru - pilsētas, rajona
valsts policijas pasu dienesta izziņu un adrešu birojam, trešo -
izsniedz personai pievienošanai pierakstīšanas dokumentiem
jaunajā dzīvesvietā.
25. Ja nepieciešams, tiek sastādīts izrakstīšanas statistiskās
uzskaites talons. Izrakstīšanas statistiskās uzskaites talons nav
jāsastāda:
25.1. ja persona maina dzīvesvietu Latvijas teritorijas
robežas;
25.2. ja izraksta mirušo.
26. Ja persona maina pasi sakarā ar uzvārda, vārda vai
dzimšanas datu maiņu, ir jāsastāda izrakstīšanas lapiņa ar
iepriekšējiem datiem.
27. Izrakstot notiesātos vai personas, kurām sodāmība nav
dzēsta likumā noteiktajā kārtībā, izrakstīšanas lapiņas labajā
augšējā stūri izdara atzīmi.
28. Pilnvarotā persona 3 dienu laikā attiecīgajā pašvaldības
iestādē noformē izrakstīšanu.
29. Pašvaldības darbinieks, kurš noformē izrakstīšanu,
attiecīgajās dokumentācijas veidlapās vai mājas grāmatā, kā arī
izrakstīšanas lapiņā, ko izsniedz personai, iespiež spiedogu
«noņemts no uzskaites», tajā ierakstot, uz kurieni persona
izbrauc. Attiecīgas atzīmes par izrakstīšanu tiek izdarītas
pilsoņa pasē, personas apliecībā vai dzimšanas apliecībā.
30. Personas, kuras ir notiesātas ar brīvības atņemšanu, kā
arī personas, kuras notiesātas nosacīti ar brīvības atņemšanu,
notiesāto obligāti iesaistot darbā, izraksta, kad spriedums par
šo personu notiesāšanu stājies spēkā.
Ar brīvības atņemšanu notiesātās personas izraksta Iekšlietu
ministrijas Ieslodzījuma vietu izmeklēšanas izolatora
amatpersona, iespiežot attiecīgu zīmogu notiesātā pasē (ja tāda
ir) un obligāti nosūtot noteikta parauga paziņojumu par notiesātā
izrakstīšanu attiecīgajai pašvaldībai, - izrakstīšanas
noformēšanai dzīvesvietā.
31. Mirušos izraksta pēc miršanas reģistrācijas dokumentu
noformēšanas, sastādot izrakstīšanas lapiņas un izdarot atzīmi
attiecīgajās dokumentācijas veidlapās vai mājas grāmatā.
32. Pierakstīšanas un izrakstīšanas lapiņas pēc pierakstīšanas
un izrakstīšanas noformēšanas nākamajā dienā (ja tas nav
iespējams, tad ne retāk kā divas reizes nedēja) nogādā
attiecīgajam policijas pasu dienestam. Statistiskās uzskaites
taloni par pagājušo mēnesi līdz nākošā mēneša trešajam datumam
jānogādā Valsts statistikas komitejas vietējām iestādēm.
V.
ATBILDĪBA PAR PIERAKSTĪŠANAS UN IZRAKSTĪŠANAS NOTEIKUMU
NEIEVĒROŠANU
33. Par pierakstīšanas un izrakstīšanas noteikumu neievērošanu
vai pārkāpumiem iedzīvotāji un amatpersonas ir atbildīgas likumā
noteiktajā kārtībā.
Latvijas Republikas iekšlietu
ministrs Z. ČEVERS