Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU PADOMES LĒMUMS Nr. 356

Par bīstamo iekārtu avāriju izmeklēšanas kārtību

Saskaņā ar Latvijas Republikas 1993. gada 30. marta likumu «Par valsts tehnisko uzraudzību» Latvijas Republikas Ministru Padome nolemj:

Apstiprināt pievienoto Nolikumu par bīstamo iekārtu avāriju izmeklēšanu un avārijas izmeklēšanas akta paraugu.

Latvijas Republikas Ministru Padomes priekšsēdētājs I. GODMANIS

Latvijas Republikas rūpniecības un enerģētikas ministrs A. MILLERS

Rīgā 1993. gada 7. jūlijā

APSTIPRINĀTS
ar Latvijas Republikas Ministru Padomes
1993. gada 7. jūlija lēmumu Nr. 356

NOLIKUMS
par bīstamo iekārtu avāriju izmeklēšanu

I. Vispārīgie noteikumi

1. Nolikums par bīstamo iekārtu avāriju izmeklēšanu nosaka vienotu bīstamo iekārtu avāriju izmeklēšanas kārtību saskaņā ar Latvijas Republikas likumu «Par valsts tehnisko uzraudzību».

2. Šis nolikums obligāti jāievēro, izmeklējot valsts tehniskās uzraudzības iestāžu kontrolē esošo bīstamo iekārtu avārijas.

3. Avāriju izmeklēšanas mērķis ir noskaidrot avāriju cēloņus, izstrādāt nepieciešamos pasākumus līdzīgu gadījumu novēršanai un iekārtu drošības līmeņa paaugstināšanai.

4. Nolikuma 8. punktā minētajos gadījumos avāriju izmeklē Latvijas Republikas Ministru Padomes Galvenā tehniskās uzraudzības pārvalde, bet 9. punktā minētajos gadījumos - valsts uzņēmuma «Latvenergo» filiāles «Energokontrole» energoinspekcija, pieaicinot nepieciešamos speciālistus un bīstamās iekārtas valdītāju. Atsevišķos gadījumos avāriju izmeklē Latvijas Republikas Valdības izveidota speciāla komisija.

Ekspluatācijas gaitā atklātos bīstamo iekārtu bojājumus un defektus izmeklē bīstamo iekārtu valdītājs.

II. Paziņošana par avāriju

5. Bīstamo iekārtu valdītājs avārijas gadījumā nekavējoties izsauc nepieciešamos avārijas dienestus, ziņo pašvaldībai un valsts tehniskās uzraudzības iestādei, kuras uzraudzībā ir avarējusī iekārta. Ja avārijas rezultātā cietusi cilvēki, jāziņo arī Latvijas Republikas Valsts darba inspekcijai. Ziņojumā jānorāda uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) nosaukums, datums, laiks, notikuma vieta, īsi jāraksturo apstākļi un veicamie darbi, jānorāda cietušo skaits (ja tādi ir).

6. Bīstamo iekārtu valdītājs likumā noteiktajā kārtībā atbild par neziņošanu par bīstamo iekārtu avārijām.

III. Avāriju izmeklēšana

7. Visas avārijas jāizmeklē un par katru jāsastāda avārijas izmeklēšanas akts (pielikumā).

8. Latvijas Republikas Ministru Padomes Galvenā tehniskās uzraudzības pārvalde izmeklē avārijas šādos gadījumos:

8.1. cēlējierīču tehniskās uzraudzības iekārtās:

izlices pašgājējceltņu, torņa celtņu un portālceltņu, tilta tipa celtņu, speciālās pielietošanas celtņu, kabeļceltņu, pasažieru vajadzībām paredzēto trošu gaisa piekarceļu, liftu, hidraulisko autotorņu vai to nesošo konstrukciju sagraušana (sabrukšana), paliekošas deformācijas, krišana vai apgāšanās;

8.2. katlu tehniskās uzraudzības iekārtās:

tvaika un ūdenssildāmo katlu, spiedtverņu, cisternu sprādzieni, cauruļvadu un katlu sildvirsinas cauruļu plīsumi, kā arī plaisas vai paliekošas deformācijas šo iekārtu korpusā vai galvenajos elementos, kas darbojas ar spiediena slodzi;

8.3. ķīmisko procesu tehniskās uzraudzības iekārtās:

sprādzieni vai aizdegšanās gadījumi, kuru rezultātā deformētas vai sagrautas telpas metalkonstrukcijas, tehnoloģiskās iekārtas, ka arī kaitīgo un sprādzienbīstamo vielu noplūde atmosfērā, kas radusies tehnoloģisko sistēmu hermetizācijas bojājumu vai pašu iekārtu bojājumu rezultātā;

8.4. kalnrūpniecības tehniskās uzraudzības iekārtās: pulpas nosēddīķa dambja pārrāvumi, iekārtu vai komunikāciju bojājumi (postījumi pēc kuriem nepieciešams kapitālremonts vai rekonstrukcija, kā arī sprādzieni vai ugunsgrēki sprāgstvielu noliktavās un sprāgstvielu transportēšanas līdzekļos;

8.5. gāzes tehniskās uzraudzības iekārtās:

maģistrālo gāzes vadu, gāzes regulēšanas staciju, pilsētu un pagastu dzīvojamo un sabiedrisko ēku, lauku māju, rūpniecības, lauksaimniecības, komunālo un citu uzņēmumu gāzes vadu, gāzes regulēšanas punktu un gāzes regulēšanas ietaišu, sašķidrinātās gāzes cisternu un balonu grupu iekārtu un to uzpildes staciju, automobiļu stacionāro uzpildes staciju, rūpniecības, lauksaimniecības, komunālo un citu uzņēmumu iekšējo gāzes vadu un gāzes iekārtu, maģistrālo naftas vadu un naftas produktu vadu, Inčukalna pazemes gāzes krātuves avārijas, kas radījušas vietēja rakstura bojājumus vai postījumus, kā arī gāzes, naftas vai naftas produktu padeves pārtraukumus;

8.6. metalurģijas tehniskās uzraudzības iekārtās: ugunsgrēki šihtas padeves uti pārstrādes pārlaidēs; ugunsgrēki, ko izraisījusi izkausēti un nokaitēti materiāli, kas izmesti no metalurģiskajiem agregātiem, ja rezultātā nepieciešams ēku, būvju, pamat-agregātu kapitālremonts vai nomaiņa; ugunsgrēki skābekļa stacijās un iekārtās; izkausēto un nokaitēto materiālu noplūde; dūmvadu un cauruļvadu (ar viegli uzliesmojošiem šķidrumiem vai degošām gāzēm) bojājumi vai sabrukšana, ja rezultātā nepieciešams ēku, būvju vai pamatagregātu kapitālremonts vai nomaiņa;

8.7. dzelzceļa tehniskās uzraudzības iekārtās:

tādu kravas vilcienu sadursme ar citiem vilcieniem vai ritošo sastāvu, kas pārvadā bīstamās kravas; kravas vilcienu ritošā sastāva nobraukšana no sliedēm ceļa posmos un stacijās, ja rezultātā lokomotīves un vagoni bojāti līdz norakstīšanas pakāpei, pilnīgs kustības pārtraukums iecirknī pārsniedz seku likvidācijas normatīvo laiku (Avārijas seku likvidācijas normatīvais laiks apstiprināts ar Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas Informatīvajiem noteikumiem); ritošā sastāva sadursmes un nobraukšana no sliedēm manevrējot, ekipējot vai citādi pārvietojoties.

9. Valsts uzņēmuma «Latvenergo» filiāles «Energokontrole» energoinspekcija izmeklē avārijas šādos gadījumos:

9.1. elektroenerģijas lietotāju transformatoru apakšstaciju un sadales iekārtu, elektropārvades līniju normālas darbības traucējumi, ja rezultāta iedarbojušās aizsardzības sistēmas un tikusi pārtraukta elektroenerģijas padeve valsts uzņēmuma «Latvenergo» bilancē esošajās elektroietaisēs;

9.2. sprādzieni vai aizdegšanās gadījumi, kam par iemeslu varētu būt elektroenerģijas lietotāju elektroietaišu neapmierinošs tehniskais stāvoklis vai nepareiza ekspluatācija.

10. Bīstamās iekārtas valdītājs par defektiem, kas atklājušies bīstamās iekārtas ekspluatācijas gaitā, ziņo valsts tehniskās uzraudzības iestādei Valsts tehniskās uzraudzības normatīvajos aktos noteiktajos termiņos.

11. Bīstamo iekārtu valdītajam jāsaglabā avārijas vietas situācija līdz avārijas izmeklēšanas sākumam, ja tas nerada avārijas seku stāvokļa pasliktināšanos un neapdraud cilvēku dzīvību un veselību, materiālās vērtības un vidi.

Ja nepieciešams steidzīgi uzsākt remontdarbus, bīstamas iekārtas valdītājam jāfiksē (jānofotografē, jāuzskicē, jāuzzīmē shēma) avārijas vieta un jāsaglabā visu elementu bojātas daļas.

12. Avārijas cēloņu izmeklēšana jāveic 10 dienu laikā.

13. Izmeklēšanas gaitā amatpersonām ir tiesības saņemt rakstveida vai mutiskus paskaidrojumus no lieciniekiem, atbildīgajam amatpersonām u. c.

14. Bīstamās iekārtas valdītāja pienākums ir pēc amatpersonas, kura izmeklē avāriju, norādījuma:

- pieaicināt speciālistus ekspertus;

- izdarīt tehniskos aprēķinus, laboratorijas pārbaudes un citus darbus;

- nofotografēt bojāto iekārtu un iesniegt komisijai citus pieprasītos materiālus;

- nodrošināt ar darba apģērbu, individuālajiem aizsarglīdzekļiem, transportu un sakariem, kas nepieciešami izmeklēšanas darbiem;

- nodrošināt avārijas izmeklēšanas materiālu pārrakstīšanu un pavairošanu.

15. Bīstamās iekārtas valdītājam jānodrošina izdevumu samaksa par tehniskiem aprēķiniem un pārbaudēm laboratorijās, ka arī par citiem darbiem, kas saistīti ar avārijas izmeklēšanu.

16. Izmeklēšanas gaitā nepieciešams noskaidrot avārijas cēloņus, personas, kuru nepareizas rīcības vai bezdarbības dēļ pieļauti iekārtas būves un drošas ekspluatācijas noteikumu pārkāpumi, un noteikt pasākumus avārijas seku likvidēšanai un līdzīgu gadījumu novēršanai, ka arī nepieciešamības gadījuma iesniegt paziņojumu par noziegumu Latvijas kriminālprocesa kodeksā noteiktajā kārtībā.

IV. Dokumentu noformēšana

17. Avārijas izmeklēšanas materiālos iekļaujami:

- avārijas izmeklēšanas akts:

- notikuma vietas plāns, shēma un fotogrāfijas;

- liecinieku un ar avāriju saistīto amatpersonu paskaidrojumi;

- ziņas par apkalpojošā personāla instruktāžu un apmācībām;

- pavēlos, rīkojumi, ari par ekspertu komisijas izveidošanu;

- izraksti no valsis tehniskās uzraudzības normatīvajiem aktiem, kuru neievērošana ir bijusi par cēloni bīstamās iekārtas avārijai.

Latvijas Republikas rūpniecības un enerģētikas ministrs A. MILLERS

 

APSTIPRINĀTS
ar Latvijas Republikas Ministru Padomes
 
1993. gada 7. jūlija lēmumu Nr. 356

Paraugs

AVĀRIJAS IZMEKLĒŠANAS AKTS

199____. gada _____________

Avāriju izmeklēja:

_________________________________________________________________
(vārds, uzvārds, ieņemamais amats, darbavieta)

_________________________________________________________________

_________________________________________________________________

piedaloties speciālistiem _______________________________________________

_________________________________________________________________
(vārds, uzvārds, ieņemamais amats, darbavieta)

_________________________________________________________________

veica avārijas izmeklēšanu un sastādīja šo aktu.

1. Uzņēmuma nosaukums _____________________________________________

_________________________________________________________________

adrese ____________________________________________________________

_________________________________________________________________

2. Avārija notikusi 199___. gada «___» ___________ plkst.

3. Ziņas par uzņēmumu, iekārtu, avārijas vietu _______________________________

_________________________________________________________________

_________________________________________________________________

4. Avārijas apstākļi __________________________________________________

_________________________________________________________________
(ziņas par apstākļiem, kas varēja izraisīt avāriju)

_________________________________________________________________

5. Avārijas cēloņi ____________________________________________________

_________________________________________________________________
(nosaukt avārijas cēloņus un pārkāptās normatīvo dokumentu prasības)

_________________________________________________________________

6. Secinājumi un priekšlikumi ___________________________________________

_________________________________________________________________

_________________________________________________________________

Avārijas izmeklēšanas dalībnieki:

     

(vārds, uzvārds)

 

(paraksts)

     

(vārds, uzvārds)

 

(paraksts)

     
     
     
     

 

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Par bīstamo iekārtu avāriju izmeklēšanas kārtību Izdevējs: Ministru Padome Veids: lēmums Numurs: 356Pieņemts: 07.07.1993.Stājas spēkā: 16.07.1993.Zaudē spēku: 08.05.1996.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 50, 15.07.1993.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 28, 19.08.1993.; Diena, 143, 16.07.1993.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
59311
16.07.1993
136
0
  • X
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"