Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā «Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās»

Izdarīt likumā «Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 49/50; 1993, 18/19; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 9) šādus grozījumus:

1. Aizstāt 8. pantā vārdus «Zemes reformas trešajā kārtā, bet ne vēlāk kā ar 1994. gada 1. janvāri (Rīgā - ar 1996. gada 1. janvāri) pilsētu pašvaldības:» ar vārdiem «Zemes reformas trešajā kārtā pilsētu pašvaldības:».

2. Izteikt 12. panta pirmās daļas 3. punktu šādā redakcijā: «3) ja uz bijušo zemes īpašnieku zemes atrodas valsts īpaši aizsargājami dabas objekti (vai to da|as), kuru sarakstus apstiprinājusi Vides aizsardzības komiteja, vai ar likumu noteikti valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objekti, nacionālās sporta bāzes, kā arī valsts vai pilsētas nozīmes inženiertehniskās un transporta infrastruktūras objekti - ielas, tilti, tuneļi, ceļu pārvadi, dzelzceļa līnijas un ostas. Tad īpašuma tiesības uz zemi nostiprināmas valstij vai attiecīgajai pašvaldībai pēc tam, kad bijušie zemes īpašnieki vai viņu mantinieki atbilstoši savai izvēlei un likumā noteiktajā kārtībā saņēmuši līdzvērtīgu zemes gabalu citā vietā no tām zemēm, kas uz 1940. gada 21. jūliju piederēja valstij vai pašvaldībai, kā arī no valstij piekrītošām zemēm vai kompensāciju. Ja ar bijušo zemes īpašnieku vai viņa mantinieku vienošanās par līdzvērtīga zemes gabala vai kompensācijas piešķiršanu netiek panākta, tad šiem objektiem zeme atsavināma likumā «Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām» noteiktajā kārtībā.»

3. Papildināt likumu ar 5. nodaļu šādā redakcijā:

«5. NODAĻA ZEMES PIRKŠANAS UN PĀRDOŠANAS KĀRTĪBA ZEMES REFORMAS LAIKĀ

19. pants. Zemes pirkšanas un pārdošanas objekts

Zemes reformas laikā pirkt un pārdot var tikai to zemi, uz kuru atjaunotas īpašuma tiesības vai kura iegūta īpašumā, pamatojoties uz šo likumu, un šīs īpašuma tiesības ir nostiprinātas zemesgrāmatā.

20. pants. Zemes pirkšanas subjekti

Zemi, uz kuru īpašuma tiesības nostiprinātas zemesgrāmatā, zemes reformas laikā var pirkt:

1) Latvijas Republikas pilsoņi;

2) valsts;

3) pašvaldības;

4) Latvijā reģistrētās uzņēmējsabiedrības, no kuru pamatkapitāla vairāk nekā puse pieder Latvijas Republikas pilsoņiem;

5) Latvijā reģistrētās ārvalstu uzņēmējsabiedrības no valstīm, ar kurām Latvijas Republika ir noslēgusi starptautiskus līgumus par ārvalstu investīciju veicināšanu un aizsardzību, ko apstiprinājusi Saeima un kas stājušies spēkā.

21. pants. Zemes pirkšanas kārtība attiecībā uz pilsoņiem un juridiskajām personām

Attiecībā uz Latvijas Republikas pilsoņiem kārtību, kādā pērkama zeme, uz kuru īpašuma tiesības nostiprinātas zemesgrāmatā, regulē Civillikums.

Attiecībā uz Latvijā reģistrētajām juridiskajām personām kārtību, kāda zemes reformas laikā pērkama zeme, uz kuru īpašuma tiesības nostiprinātas zemesgrāmatā, regulē šīs nodaļas noteikumi, bet attiecībās, kuras šī nodaļa neregulē, piemērojami Civillikuma noteikumi.

22. pants. Juridisko personu tiesības iegūt zemi īpašumā

Latvijā reģistrētajām juridiskajām personām ir tiesības pirkt zemi zem ēkām un būvēm, ko tās ieguvušas privatizācijas rezultātā, un ēku un būvju uzturēšanai vai citiem mērķiem nepieciešamo zemi.

Pašvaldības nosaka pārdodamās vai izsolē iegūstamās zemes izmantošanas mērķus, kā arī uzņēmējdarbības veikšanai izmantojamās zemes platības, kuras apstiprina Ministru kabinets.

Latvijā reģistrētās juridiskās personas nevar iegūt īpašumā:

l) pilsētu ģenerālplānos noteiktās lauksaimniecības un meža zemes (pilsētas zemes transformāciju var atļaut pilsētas dome sakarā ar grozījumiem pilsētas ģenerālplānā);

2) valsts īpaši aizsargājamo dabas objektu aizņemtas pilsētu zemes;

3) zemes, ko aizņem ūdenstilpes, kuru platība pārsniedz vienu hektāru;

4) jūras un citu publisko ūdeņu piekrastes aizsargjoslās ietilpstošās zemes;

5) valsts pierobežas joslas zemes.

23. pants. Valsts un pašvaldību zemes pārdošanas kārtība

Zemi, uz kuru īpašuma tiesības zemesgrāmatā nostiprinātas uz valsts vai pašvaldības vārda, var pārdot tikai izsolē. Bijušie zemes īpašnieki vai viņu mantinieki, ja viņi nav varējuši atgūt savu bijušo īpašumu vai tā vietā saņemt līdzvērtīgu zemi, par izsolē iegūto zemi maksā ar īpašuma kompensācijas sertifikātiem, pārējie pretendenti līdz 1995. gada 31. decembrim - tikai ar īpašuma kompensācijas sertifikātiem, bet pēc 1995. gada 31. decembra - Ministru kabineta noteiktā kārtībā - ar naudu un īpašuma kompensācijas sertifikātiem.

Valsts un pašvaldību zemes izsoles kārtību nosaka Ministru kabinets.

Valstij un pašvaldībām jānodrošina zemes pārdošanas atklātums, publicējot attiecīgo informāciju laikrakstā «Latvijas Vēstnesis» un konkrētā rajona laikrakstos.

24. pants. Juridisko personu zemes pirkuma līguma izskatīšanas kārtība

Pārdodot zemi Latvijā reģistrētajām juridiskajām personām, pirkuma līguma noraksts pirms zemes īpašuma tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā iesniedzams Centrālajai zemes komisijai.

Centrālajai zemes komisijai ne vēlāk kā 20 dienu laikā no pirkuma līguma saņemšanas dienas ir tiesības apturēt šā pirkuma līguma galīgo noslēgšanu, ja nav ievērotas šā likuma prasības.

Centrālās zemes komisijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

25. pants. Zemes valdījuma un lietojuma ierobežojumi pierobežas joslā

Aizliegts pierobežas joslā nodot zemi, uz kuru īpašuma tiesības nostiprinātas zemesgrāmatā, tālākā valdījumā un lietojumā, kā arī valdīt un lietot zemi un citu nekustamo īpašumu uz zemes pirkuma prīekšlīguma pamata.

26. pants. Juridisko personu zemes īpašuma tiesību izbeigšanas kārtība

Ja Latvijā reģistrētās juridiskās personas iegūto zemes īpašumu neizmanto pirkuma līgumā paredzētajiem mērķiem (22. panta otrā daļa), attiecīgi nemainot līguma noteikumus, vai tiek pārkāpti šā likuma 20. panta noteikumi, Šis īpašums gada laika ir jāatsavina. Ja šī prasība netiek izpildīta, Valsts īpašuma fondam minētais zemes īpašums jāpārdod izsole, 25 procentus no izsoles summas ieturot balsts laba, bet pārējo izsoles summas daļu izmaksājot īpašniekam.

Uzraudzību par šā panta nosacījumu ievērošanu veic Ministru kabinets.

Strīdus izskata tiesa.

27. pants. Zemes pirkšanas un pārdošanas ierobežojumu izbeigšanās

Zemes pirkšanas un pārdošanas ierobežojumi, izņemot šā likuma 26. panta noteiktos ierobežojumus, izbeidzas ar zemes reformas pabeigšanas dienu katras attiecīgās pašvaldības teritorijā.

Pēc pašvaldības iesnieguma saņemšanas lēmumu par zemes reformas pabeigšanu attiecīgās pašvaldības teritorijā pieņem Saeima.»

Līkums Saeimā pieņemts 1994. gada 24. novembrī.

Valsts prezidents G. ULMANIS

Rīgā 1994. gada 13. decembrī

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Saeima Veids: likums Pieņemts: 24.11.1994.Stājas spēkā: 27.12.1994.Tēma:  Nekustamais īpašums, būvniecībaPublicēts: "Latvijas Vēstnesis", 145 (276), 13.12.1994.
Saistītie dokumenti
  • Grozītais
58922
27.12.1994
84
0
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Vēstnesim 100 Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva