EIROPAS KOPIENA, EIROPAS ATOMENERĢĒTIKAS KOPIENA UN EIROPAS OGĻU UN TĒRAUDA KOPIENA, tālāk tekstā - "Kopiena", no vienas puses,

un LATVIJAS REPUBLIKA, tālāk tekstā - "Latvija", no otras puses,

Atsaucoties uz Pušu vēsturiskajām saitēm un kopējām vērtībām, un, ievērojot vēlēšanos atjaunot šīs saites, kā arī dibināt ciešas un ilgstošas attiecības uz abpusējības pamatiem, kas ļautu Latvijai piedalīties Eiropas integrācijas procesā, iepriekš dibināto attiecību, īpaši ar tirdzniecības un sadarbības līgumu nodibināto, atjaunošanā un attīstībā;

Ņemot vērā to, ka šis Līgums veicina Asociācijas mērķu sasniegšanu;

Ievērojot to, ka Pušu saistības politisko un ekonomisko brīvību pastiprināšanai, kuras veido pamatu jaunajam tirdzniecības līgumam, un nepieciešamai Latvijas pārejai uz jaunu ekonomisku un politisku sistēmu, kura ievēro, saskaņā ar EDSA kontekstā veiktajiem pasākumiem, likuma varu un cilvēka tiesības, ieskaitot minoritāšu tiesības, daudzpartiju sistēmu ar brīvām un demokrātiskām vēlēšanām un liberalizāciju, kuras mērķis ir tirgus ekonomikas izveidošana.

Ņemot vērā Pušu kopējo izpratni par to, ka Latvija ir veikusi vērā ņemamu un veiksmīgu reformu procesu gan politiskā, gan ekonomiskā ziņā un ka šis process turpinās;

Ievērojot Pušu apņemšanos pildīt saistības EDSA ietvaros, īpaši saistības, kuras izriet no Helsinku Noslēguma Akta, Madrides, Vīnes un Kopenhāgenas sanāksmēs pieņemtajiem dokumentiem, Parīzes Hartas jaunajai Eiropai, EDSA Bonnas konferences, EDSA Helsinku 1992. gada dokumenta, Eiropas Enerģētiskās Hartas; kā arī Eiropas Cilvēktiesību Konvencijas principus;

Ievērojot tirdzniecības nozīmīgumu Eiropas stabilitātes sistēmas radīšanai uz sadarbības principa pamatiem, kura viens no balstiem ir Eiropas Kopiena;

Ņemot vērā to, ka ir nepieciešams ar Eiropas Kopienas palīdzību turpināt Latvijas ekonomiskās un politiskās reformas;

Ņemot vērā Kopienas vēlēšanos dot savu ieguldījumu reformu īstenošanā un palīdzēt Latvijai pārvarēt strukturālo pārmaiņu radītās ekonomiskās un sociālās sekas;

Ievērojot, ka līguma pilnīga izpilde ir saistīta ar atbilstošas Latvijas ekonomiskās un politiskās reformas programmas izpildi;

Ņemot vērā to, ka Puses atzīst Baltijas valstu savstarpējās sadarbības nepieciešamību un ievērojot, ka ciešākai integrācijai starp Eiropas Savienību (ES) un Baltijas valstīm un integrācijai starp pašām Baltijas valstīm jānotiek paralēli;

Ievērojot Pušu apņemšanos liberalizēt tirdzniecību pamatojoties uz GATT principiem;

Ievērojot to, ka Puses paredz, ka šis Līgums radīs jaunu gaisotni ekonomiskajām attiecībām starp tām un vispirms tirdzniecības un ar tirdzniecību saistīto jautājumu un ieguldījumu attīstībai, kuri ir būtiski ekonomiskai pārbūvei un tehnoloģijas atjaunošanai;

Atzīstot, ka ir svarīgi, lai tiktu veicināts Pušu politiskais dialogs;

Ņemot vērā to, ka Puses atzīst faktu, ka Latvijas galamērķis ir kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti un ka ar šī Līguma palīdzību veiktais solis asociācijas virzienā, pēc Pušu ieskatiem, palīdzēs Latvijai sasniegt šo mērķi;

Ir nolēmušas noslēgt šo Līgumu un ar tādu nolūku nozīmē kā savus pilnvarotos,

EIROPAS KOPIENA un EIROPAS ATOMENERĢĒTIKAS KOPIENA:

———————————————

EIROPAS OGĻU UN TĒRAUDA KOPIENA:

———————————————

LATVIJAS REPUBLIKA:

———————————————

KAS, apmainoties ar atbilstoši noformētām pilnvarām,

Vienojās PAR SEKOJOŠO:

I SADAĻA

VISPĀRĒJIE PRINCIPI

1. pants

1. Demokrātijas principu un cilvēktiesību, kas pamatojas uz Helsinku noslēguma dokumentu un Parīzes Hartu Jaunajai Eiropai, ievērošana, kā arī tirgus ekonomikas principi, nosaka Pušu iekšējo politiku un ārpolitiku un veido šī Līguma būtisku sastāvdaļu.

2. Puses uzskata, ka reģiona labklājībai un stabilitātei nākotnē ir būtiski, lai Baltijas valstis uzturētu un attīstītu sadarbību savā starpā, un Puses darīs visu nepieciešamo, lai padziļinātu šo procesu.

3. Puses uzskata šī Līguma izpildi par izšķirošu soli virzienā uz drīzāku Eiropas Līguma noslēgšanu starp Latviju un Eiropas Kopienu.

II SADAĻA

BRĪVĀ PREČU KUSTĪBA

2.pants

1. Kopiena un Latvija pakāpeniski nodibinās brīvās tirdzniecības telpu ar pārejas periodu ne ilgāku kā 4 gadus no Līguma spēkā stāšanās brīža, saskaņā ar šī Līguma nosacījumiem un atbilstoši GATT (Vispārējā vienošanās par tarifiem un tirdzniecību) noteikumiem.

2. Preču klasifikācijai tirdzniecībā starp abām Pusēm tiks pielietota kombinētā preču nomenklatūra balstīta uz Harmonizēto Sistēmu.

3. Katrai precei sākotnējie preču tarifi, uz kuriem attiecas šajā Līgumā noteiktais pakāpeniskais samazinājums, tiks noteikti šī Līguma Pielikumos II-N un X, vai arī tiks noteikti erga omnes ar 1995. gada 1. janvāri, taču jebkurā gadījumā zemākie no tiem.

4. Ja pēc Līguma stāšanās spēkā brīža jebkāda tarifu samazināšana tiek pielietota uz erga omnes bāzes, īpaši samazinājumi, izrietoši no tarifu līguma, kurš noslēgts GATT Urugvajas raunda rezultātā, šādi samazināti tarifi nomainīs 3.punktā minētos pamattarifus, sākot no tā datuma, kad tiek pielietots samazinājums.

5. Kopiena un Latvija savstarpēji paziņos viena otrai attiecīgos pamattarifus.

I NODAĻA

Rūpniecības preces

3.pants

1. Šīs nodaļas nosacījumi attiecas uz precēm, kuras ražotas Kopienā un Latvijā un kuras uzskaitītas kombinētās nomenklatūras 25.-97. nodaļās, izņemot preces, kuras uzskaitītas Pielikumā I.

2. 4.- 8. (ieskaitot) pantu nosacījumi neattiecas uz precēm, kuras minētas 10. Pantā.

3. Tirdzniecība starp abām Pusēm ar precēm, kuras pakļaujas Vienošanās par Eiropas Atomenerģētikas Kopienas dibināšanu darbībai, tiks noteikta saskaņā ar šis Vienošanās nosacījumiem.

4.pants

1. Importam uzliekamie muitas nodokļi Kopienā Latvijas izcelsmes precēm jāatceļ ar šī Līguma spēkā stāšanos brīdi.

2. Importa daudzuma ierobežojumi un pasākumi ar līdzīgu efektu Kopienā Latvijas izcelsmes precēm jāatceļ ar šī Līguma spēkā stāšanās datumu.

5.pants

1. Latvijā pielietojamie importa muitas tarifi Kopienas izcelsmes precēm, izņemot tām, kuras ir uzskaitītas Pielikumā II un III, jāatceļ ar šī Līguma spēkā stāšanās datumu.

2. Latvijā pielietojamie importa muitas tarifi Kopienas izcelsmes precēm, kuras ir uzskaitītas Pielikumā II, pakāpeniski jāsamazina atbilstoši sekojošam grafikam:

- vienu gadu pēc šī Līguma spēkā stāšanās brīža katrs tarifs jāsamazina par 50% no pamata tarifu likmes,

- divus gadus pēc šī Līguma spēkā stāšanās brīža jāatceļ atlikušie tarifi.

3. Latvijā pielietojamie importa muitas tarifi Kopienas izcelsmes precēm, kuras ir uzskaitītas Pielikumā III, pakāpeniski jāsamazina atbilstoši sekojošam grafikam:

- divus gadus pēc šī Līguma spēkā stāšanās brīža katrs tarifs jāsamazina par 50% no pamata tarifu likmes,

četrus gadus pēc šī Līguma spēkā stāšanās brīža jāatceļ atlikušie tarifi.

4. Latvijas importa kvantitatīvie ierobežojumi Kopienas izcelsmes precēm un pasākumi ar līdzīgu efektu jāatceļ ar šī Līguma spēkā stāšanās brīdi.

6.pants

Nosacījumi, kas skar importa muitas tarifu atcelšanu, attiecas arī uz fiskālas dabas muitas maksājumiem.

7.pants

Kopienai un Latvijai, savstarpējā tirdzniecībā, ar šī Līguma spēkā stāšanās brīdi jāatceļ jebkādi importa maksājumi ar muitas tarifiem līdzvērtīgu efektu.

8.pants

1. Kopienai un Latvijai savstarpēji, ar šī Līguma spēkā stāšanās brīdi, jāatceļ muitas eksporta tarifi un maksājumi ar līdzvērtīgu efektu, izņemot tos, kuri uzskaitīti Pielikumā IV un kurus Latvijai jāatceļ vēlākais līdz ceturtā gada beigām pēc šī Līguma spēkā stāšanās brīža.

2. Kvantitatīvie ierobežojumi eksportam uz Latviju un jebkādi pasākumi ar līdzīgu efektu Kopienai jāatceļ līdz ar šī Līguma spēkā stāšanos.

3. Kvantitatīvie ierobežojumi eksportam uz Kopienu un jebkādi pasākumi ar līdzīgu efektu Latvijai jāatceļ līdz ar šī Līguma spēkā stāšanos.

9.pants

Katra Puse paziņo savu gatavību samazināt tās muitas tarifus tirdzniecībā ar otru Pusi daudz ātrāk nekā ir norādīts 4. un 5. pantā, ja tās vispārējā ekonomiskā situācija un attiecīgā ekonomikas sektora situācija to atļauj.

Kopīgā Komisija, kas minēta 36. pantā (tālāk tekstā - "Kopīgā Komisija"), drīkst sniegt rekomendācijas šajā sakarā.

10.pants

1. Latvijas izcelsmes tekstila preces, kuras ir minētas šī Līguma Pielikumā V, iegūs no muita tarifu atcelšanas importam uz Kopienu saskaņā ar šajā Pielikumā minētajiem nosacījumiem. Pielikums var tikt pārskatīts ar Kopīgās Komisijas lēmumu saskaņā ar 38. pantā noteikto kārtību.

2. Protokols I izklāsta pārējos nosacījumus, kuri piemērojami šajā protokolā minētajām tekstila precēm.

11.pants

1. Šīs nodaļas nosacījumi neliedz Kopienai saglabāt lauksaimniecības sastāvdaļu tarifos, kura piemērojama Pielikumā VI uzskaitītajām precēm, kas attiecas uz Latvijā ražotajām precēm.

2. Šīs nodaļas nosacījumi neliedz Latvijai ieviest lauksaimniecības sastāvdaļu tarifos, kura piemērojama Pielikumā VI uzskaitītajām precēm, kas attiecas uz Kopienā ražotajām precēm.

II NODAĻA

Lauksaimniecība

12.pants

1. Šīs nodaļas nosacījumi attieksies uz lauksaimniecības precēm, kuru izcelsme ir Kopiena un Latvija.

2. Termins "lauksaimniecības preces" attiecas uz precēm, kuras uzskaitītas kombinētās nomenklatūras l.-24. nodaļā un uz precēm, kuras uzskaitītas Pielikumā I, bet izņemot zivju produkciju, kā noteikts 16.(2) pantā.

l3.pants

Protokols II nosaka tirdzniecības nosacījumus pārstrādātajai lauksaimniecības produkcijai, kura turpat uzskaitīta.

14.pants

1. No datuma, kad šis Līgums stājas spēkā, kvantitatīvie ierobežojumi neattiecas ne uz Latvijas izcelsmes lauksaimniecības preču importu Kopienā, ne arī uz Kopienas izcelsmes lauksaimniecības preču importu Latvijā.

2. Kopiena un Latvija piešķirs viena otrai atlaides, par kurām tiek runāts Pielikumos VII - XI, saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti turpat.

3. Atlaides, kuras izklāstītas 2. punktā, var tikt pārskatītas pēc Pušu vienošanās 3 gadu laikā pēc šī Līguma stāšanās spēkā, balstoties uz 4. punktā izklāstītajiem principiem un kārtību.

4. Ņemot vērā lauksaimniecības produktu tirdzniecības apjomu starp tām, šo produktu īpašo jūtīgumu, Kopienas Vienotās Lauksaimniecības Politikas noteikumus, Latvijas lauksaimniecības politikas noteikumus, lauksaimniecības lomu Latvijas ekonomikā, tās tradicionālo nozaru un tirgu, ražošanas un eksporta potenciālu, Kopiena un Latvija Kopīgās Komisijas ietvaros izskatīs iespēju sniegt viena otrai tālākās atlaides uz regulāriem un abpusējiem pamatiem, izskatot preci pret preci.

15.pants

Neskatoties uz citiem šī Līguma nosacījumiem un it īpaši 24.pantu, ja, ņemot vērā lauksaimniecības tirgus īpašo jūtīgumu, vienas Puses izcelsmes preču imports, kas pakļaujas l4.pantā noteiktajām atlaidēm, izraisa nopietnus traucējumus otras Puses tirgū, tad abām Pusēm nekavējoties jāuzsāk konsultācijas, lai atrastu piemērotu atrisinājumu. Līdz atrisinājuma atrašanai, attiecīgā līgumslēdzēja Puse var spert tādus soļus, kādus uzskata par nepieciešamiem.

III NODAĻA

Zvejniecība

l6.pants

1. Šīs nodaļas nosacījumi attieksies uz zvejniecības produkciju, kuras izcelsme ir Kopiena un Latvija.

2. Termins "zvejniecības produkcija" attiecas uz precēm, kuras uzskaitītas kombinētās nomenklatūras 3. Nodaļā un preču grupām ar kombinētajiem nomenklatūras kodiem: 051191110, 05119190, 1604, 1605, 19022010, 23012000.

l7.pants

1. Kopiena un Latvija piešķirs viena otrai atlaides, kuras minētas Pielikumos XII - XIII, saskaņā ar nosacījumiem, kuri izklāstīti turpat. 2. 14.(4) un 15. pantu nosacījumi attieksies uz zvejniecības produkciju mutatis mutandis.

IV NODAĻA

Kopējie nosacījumi

l8.pants

Šīs nodaļas nosacījumi attieksies uz tirdzniecību ar visām abu Pušu izcelsmes precēm, izņemot gadījumus, kuri ir noteikti šeit vai Protokolos I un II.

19.pants

1. No šī Līguma spēkā stāšanās dienas tirdzniecībā starp Kopienu un Latviju:

- nekādi jauni importa vai eksporta muitas tarifi vai maksājumi ar līdzvērtīgu efektu netiks ieviesti un esošie netiks palielināti,

- nekādi jauni kvantitatīvie ierobežojumi importam vai eksportam vai pasākumi ar līdzvērtīgu efektu netiks ieviesti un esošie netiks pastiprināti.

2. Bez zaudējumiem attiecībā uz atlaidēm, kuras noteiktas ar 14. pantu, šī panta 1. punkta noteikumi nekādā veidā neierobežo ne attiecīgo Latvijas un Kopienas lauksaimniecības un zvejniecības politikas izpildi ne arī jebkādus pasākumus šo politiku ietvaros.

20.pants

1. Abas Puses atturēsies no jebkādiem pasākumiem vai iekšējas fiskālas dabas prakses, kas tieši vai netieši radis diskrimināciju starp vienas Puses precēm un līdzīgām precēm, kuru izcelsme ir otras Puses teritorija.

2. Preces, kuras tiks eksportētas uz otras Puses teritoriju nedrīkstēs iegūt priekšrocības no iekšējo nodokļu atmaksāšanas, kas pārsniegtu uz tām attiecināto tiešo un netiešo nodokļu apjomus.

21.pants

1. Šis Līgums netraucēs uzturēt vai dibināt muitas savienības, brīvās tirdzniecības telpas vai pierobežas tirdzniecības pasākumus, izņemot gadījumus, kad tie izmaina šajā Līgumā paredzētos tirdzniecības nosacījumus.

2.Pušu konsultācijas par līgumiem, kas nodibina šādas muitas savienības brīvās tirdzniecības telpas un, pēc pieprasījuma, par citiem svarīgiem jautājumiem, kas saistīti ar tirdzniecības politiku attiecībā pret trešajām valstīm, notiks Kopīgās Komisijas ietvaros. Īpaši, gadījumā, ja trešā valsts pievienosies Kopienai, šādas konsultācijas notiks, nodrošinot, lai tiktu ievērotas abpusēji gan Kopienas, gan Latvijas intereses, kas noteiktas šajā Līgumā.

22.pants

Izņēmuma pasākumi ar ierobežotu darbības ilgumu, kuri ir pretrunā ar 5. panta un 19. (1) panta pirmās atkāpes nosacījumiem, drīkst tikt pielietoti Latvijā paaugstinātu muitas tarifu veidā.

Šie pasākumi drīkst skart tikai jaunveidojamās nozares, vai atsevišķas , rekonstruējamās vai nopietnās grūtībās nonākušās nozares, ja šīs grūtības rada nopietnas sociālas problēmas.

Importa muitas tarifi attiecībā uz Kopienas izcelsmes precēm, kuri tiks ieviesti ar šo pasākumu palīdzību, nedrīkst pārsniegt 25% ad valorem un Kopienas izcelsmes precēm tiks paredzēti priekšrocību elementi.

Preču importa kopējais apjoms, uz kuru attieksies šie pasākumi, nedrīkstēs pārsniegt 15% no Kopienas rūpniecības preču kopējā importa apjoma pēdējā gadā par kuru ir pieejama statistika, kā tas ir noteikts 1.nodaļā.

Šie pasākumi tiks pielietoti laika periodā, kas nepārsniegs trīs gadus, ja vien Kopīgā Komisija nepagarinās šo termiņu. Tie jāpārtrauc ne vēlāk kā pārejas perioda beigās.

Šādi pasākumi nevarēs tikt ieviesti attiecībā uz precēm, ja ir pagājuši vairāk kā trīs gadi kopš visu tarifu un kvantitatīvo ierobežojumu, maksājumu vai pasākumu ar līdzvērtīgu efektu atcelšanas šim precēm.

Latvija informēs Kopīgo Komisiju par jebkuriem izņēmuma pasākumiem, kurus tā paredz ieviest un pēc Kopienas pieprasījuma Kopīgā Komisijā notiks konsultācijas par šiem pasākumiem un nozarēm, kurās tie tiks pielietoti, pirms tie tiks ieviesti. Ieviešot šos pasākumus, Latvija iesniegs Kopīgajai Komisijai grafiku šajā pantā minēto pasākumu atcelšanai. Šim grafikam jāparedz šo tarifu atcelšanas sākumu vēlākais divus gadus pēc to ieviešanas vienlīdzīgu ikgadēju apjomu ietvaros. Kopīgā Komisija var pieņemt arī citu grafiku.

23.pants

Ja viena no Pusēm konstatēs, ka tirdzniecībā ar otru Pusi ir noticis dempings, kā tas ir minēts Vispārējās Vienošanās par Tarifiem un Tirdzniecību VI pantā, tā drīkstēs veikt atbilstošus pasākumus pret šo darbību saskaņā ar Līgumu, kas saistīts ar šī Vispārējās Vienošanās par Tarifiem un Tirdzniecību VI panta pielietošanu, ar attiecīgu iekšēju likumdošanu un ar nosacījumiem un kārtību, kas noteikti 27.pantā.

24.pants

Ja jebkāda prece tiek importēta tādos pieaugošos apjomos un tādos apstākļos, kas rada vai draud radīt:

- nopietnus zaudējumus līdzīgu vai tieši konkurējošu preču vietējiem ražotājiem vienas Puses teritorijā,

vai

- nopietnus traucējumus jebkurā tautsaimniecības nozarē vai grūtības, kuras var nest nopietnu ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanos reģionā,

Kopiena vai Latvija, kuru tas skar, šādā gadījumā drīkst veikt atbilstošus pasākumus apstākļos un saskaņā ar kārtību, kuri noteikti 27. pantā.

25.pants

Ja saskaņā ar 8. un 19. panta nosacījumiem seko:

(i) reeksports uz trešajām valstīm, pret kurām eksportētāja Puse patur attiecīgajai precei kvantitatīvos eksporta ierobežojumus, eksporta tarifus vai līdzīgus pasākumus;

vai

(ii) nopietns deficīts vai tā draudi, precei, kas ir būtiska eksportētājai Pusei,

un, ja augstākminētais stāvoklis ir radījis vai viss liecina par to, ka tas rada lielas grūtības eksportētājai Pusei, tad šādā gadījumā šī Puse drīkst veikt attiecīgus pasākumus apstākļos un saskaņā ar kārtību, kuri noteikti 27. pantā. Pasākumi nebūs diskriminējoši un tiks atcelti, kad apstākļi vairs neattaisnos to uzturēšanu.

26.pants

Eiropas Savienības dalībvalstis (turpmāk tekstā "dalībvalstis") un Latvija pakāpeniski pārveidos jebkādus komerciāla rakstura valsts monopolus tā, lai līdz ceturtā. gada beigām, no šī Līguma spēkā stāšanās likvidētu jebkādu diskrimināciju attiecībā uz apstākļiem, kādos preces tiek ražotas vai tirgotas starp Latvijas un dalībvalstu personām. Apvienotā Komiteja tiks informēta par pasākumiem, kas veikti, lai panāktu šo mērķi.

27.pants

1. Gadījumā, ja Kopiena vai Latvija pakļauj preču importu, kurš var radīt 24. pantā minētās grūtības, administratīvai procedūrai ar mērķi iegūt operatīvu informāciju par tirdzniecības plūsmu tendenci, tai jāinformē otra Puse.

2. 23., 24. un 25. pantos minētajos gadījumos, pirms šeit paredzēto pasākumu pielietošanas vai gadījumos, kuros pielieto 3 (d) punktu, šajā gadījumā Kopiena un Latvija, cik drīz vien iespējams, sniegs Kopīgajai Komisijai visu atbilstošo informāciju, ar mērķi atrast atrisinājumu, kas ir pieņemams abām Pusēm.

Izvēloties pasākumus, priekšroka tiks dota tiem, kuri vismazāk traucē šī Līguma darbībai.

Šie drošības pasākumi tiks nekavējoties paziņoti Kopīgajai Komisijai un būs periodisku konsultāciju priekšmets šajā Komitejā un, konkrēti, lai noteiktu laiku, kurā tie jāatceļ, cik ātri vien apstākļi to atļauj.

3. 2. punkta izpildīšanai tiks pielietoti sekojoši nosacījumi:

a) Attiecībā uz 24. pantu, visas grūtības, kuras rodas no šajā pantā minētās situācijas, tiks paziņotas Kopīgajai Komisijai izskatīšanai, kura var pieņemt jebkādu lēmumu, lai likvidētu šis grūtības.

Ja Kopīgā Komisija vai eksportējošā Puse nav pieņēmusi lēmumu, lai likvidētu grūtības, vai arī nav sasniegts nekāds cits pieņemams risinājums 30 dienu laikā no brīža, kad paziņots par lietu, importējošā Puse var pielietot atbilstošus pasākumus problēmas atrisināšanai. Šie pasākumi nedrīkst pārsniegt apjomu, kurš ir nepieciešams radušos grūtību novēršanai.

b) Attiecībā uz 23. pantu, Kopīgā Komisija jāinformē par dempinga gadījumiem, tiklīdz importējošās Puses iestādes ir ierosinājušas izmeklēšanu. Ja dempings nav apstādināts vai nekāds cits pieņemams atrisinājums nav atrasts 30 dienu laikā kopš brīža, kad Kopīgajai Komisijai paziņots par lietu, importējošā Puse drīkst pielietot atbilstošus pasākumus.

c) Attiecībā uz 25. pantu, visas grūtības, kuras rodas no šajā pantā minētās situācijas, tiks paziņotas izpētīšanai Kopīgajai Komisijai.

Kopīgā Komisija var pieņemt jebkādu lēmumu, kas nepieciešams lai likvidētu šis grūtības. Ja tas netiek pieņemts 30 dienu laikā kopš jautājuma paziņošanas, eksportējošā Puse drīkst pielietot atbilstošus pasākumus attiecībā uz eksportējamo produktu.

d) Ja izņēmuma apstākļos, kuri prasa tūlītēju darbību, sākotnējā informācija vai izpētīšana nav iespējamas, Kopiena vai Latvija situācijās, kuras ir minētas 23., 24. un 25. pantā, var nekavējoties pielietot aizsardzības pasākumus, kuri ir konkrēti nepieciešami situācijas atrisināšanai.

28.pants

Protokols 3 nosaka izcelsmes noteikumus tarifu priekšrocību piešķiršanai, kas paredzētas šajā Līgumā, kā arī ar to saistītās administratīvās sadarbības metodes.

29.pants

Šis Līgums neatceļ aizliegumus vai ierobežojumus preču importam, eksportam vai tranzītam, ja to prasa sabiedrības morāle, sabiedrības politika vai sabiedrības drošība; cilvēku, dzīvnieku un augu veselības un dzīvības aizsardzība; mākslas, vēstures un arheoloģiskas nozīmes nacionālo bagātību aizsardzība vai intelektuāla, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma aizsardzība vai noteikumi attiecībā uz zeltu un sudrabu. Šādi aizliegumi vai ierobežojumi nesaturēs nepamatotu diskrimināciju vai slēptus ierobežojumus tirdzniecībā starp Pusēm.

30.pants

Protokols 4 nosaka īpašus nosacījumus, kuri tiek attiecināti uz tirdzniecību starp Latviju no vienas puses un Spāniju un Portugāli no otras puses un kuri būs spēkā līdz 1995. gada 31. decembrim.

III SADAĻA

MAKSĀJUMI, KONKURENCE UN CITI EKONOMISKIE NOSACĪJUMI

31.pants

Puses apņemas atzīt jebkurus maksājumus brīvi konvertējamā valūtā tekošo maksājumu bilances kontā līdz apmēriem, kādos darījumi, kuri ir šo maksājumu pamatā, attiecas uz preču kustību starp Pusēm, kas ir liberalizēta saskaņā ar šo Līgumu.

32.pants

1. Sekojošais nav savienojams ar šī Līguma pareizu darbību, tik tālu cik tas drīkst ietekmēt tirdzniecību starp Kopienu un Latviju:

(i) visi līgumi starp uzņēmumiem, to apvienību lēmumi un vienošanās prakse starp šiem uzņēmumiem ar mērķi vai kā rezultātu apsteigt, ierobežot vai izkropļot konkurenci;

(ii) viena vai vairāku uzņēmumu dominējošā stāvokļa, Kopienas vai Latvijas visā teritorijā vai tās būtiskā daļā, ļaunprātīga izmantošana;

(iii) jebkāda valsts palīdzība kas ir par labu kādam no uzņēmumiem, kas izkropļo vai draud izkropļot konkurenci vai atsevišķu preču ražošanu;

2. Jebkura darbība, kas ir pretrunā ar šo pantu tiks novērtēta pamatojoties uz kritērijiem, kuri piemērojami saskaņā ar Eiropas Ekonomiskās Kopienas dibināšanas līguma noteikumiem 85., 86. un 92. pantos, precēm, kuras iekļautas Eiropas Ogļu un Tērauda Kopiena (EOTK) Līgumā, uz EOTK Līguma attiecīgo noteikumu pamata, ieskaitot pakārtoto likumdošanu.

3. Kopīgā Komisija trīs gadu laikā no šī Līguma spēkā stāšanās pieņems ar savu lēmumu nepieciešamos noteikumus, lai izpildītu 1. un 2. punktu prasības.

Līdz šo noteikumu ieviešanai tiks piemēroti šī Līguma 1.(iii) punkta un saistītā 2. punkta daļu noteikumi tādā izpratnē, kā tas tiek pielietots Vispārējās Vienošanās par Tarifiem un Tirdzniecību VI, XVI un XXIII pantos.

4.a) Ar mērķi piemērot 1.punkta (iii) apakšpunkta nosacījumus, Puses atzīst, ka pirmo piecu gadu laikā pēc šī Līguma spēkā stāšanās, jebkāda valsts palīdzība no Latvijas puses tiks vērtēta ņemot vērā faktu, ka Latvija tiek uzskatīta par apgabalu, kurš ir identisks Kopienas apgabaliem, kuri minēti Eiropas Ekonomiskās Kopienas dibināšanas Līguma 92.3(a) pantā. Kopīgā Komisija, ņemot vērā ekonomisko situāciju Latvijā, nolems vai periods jāpagarina vēl uz nākošajiem pieciem gadiem.

b) Katrai Pusei būs jānodrošina atklātība valsts palīdzības jomā, inter alia katru gadu ziņojot otrai Pusei par piešķirtās palīdzības kopējiem apjomiem un tā sadalījumu, un pēc pieprasījuma jāsniedz informāciju par palīdzības plāniem. Pēc vienas no Pušu pieprasījuma, otra Puse sniegs informāciju par valsts palīdzību konkrētos atsevišķos gadījumos.

5. Attiecībā uz precēm, kuras minētas II sadaļas II un III nodaļā:

- 1.punkta (iii) apakšpunkta nosacījumi netiek pielietoti,

- jebkura darbība, kas ir pretrunā ar 1.punkta (i) apakšpunktu tiks vērtēta saskaņā ar Kopienas kritērijiem, pamatojoties uz Eiropas Ekonomiskās Kopienas dibināšanas Līguma 42. un 43. pantiem un īpaši uz Padomes Noteikumiem No. 26/1962.

6. Ja Kopiena vai Latvija nolemj, ka atsevišķa darbība ir nesavienojama ar šīs nodaļas 1.punkta noteikumiem, un

- nav attiecīgi saistīta ar izpildes noteikumiem, kuri minēti 3. punktā, vai

- šādu noteikumu iztrūkuma gadījumā, un šāda darbība izraisa vai draud izraisīt nopietnu kaitējumu otras Puses interesēm vai materiālus zaudējumus tās vietējai rūpniecībai, ieskaitot tās pakalpojumu sektoru,

tā drīkst veikt atbilstošus pasākumus pēc konsultācijām Kopīgajā Komisijā vai pēc nākamajām 30 darba dienām pēc šādas konsultācijas pieprasījuma.

Gadījumos, ja darbība ir nesavienojama ar šīs nodaļas 1.punkta (iii) apakšpunktu, šādi atbilstoši pasākumi drīkst, ja uz tiem attiecas Vispārējās Vienošanās par Tarifiem un Tirdzniecību nosacījumi, tikt pieņemti tikai saskaņā ar kārtību un nosacījumiem, kuri noteikti ar Vispārējo Vienošanos par Tarifiem un Tirdzniecību un ar jebkādiem citiem līdzekļiem, kuri ir tās pakļautībā un tiek pielietoti starp Pusēm.

7. Neskatoties uz jebkādiem nosacījumiem, kuri būtu pretrunā pieņemtajiem saskaņā ar 3. punktu, Puses apmainīsies ar informāciju, ņemot vērā ierobežojumus, kurus nosaka profesionālo un uzņēmējdarbības noslēpumu prasības.

33.pants

1. Puses centīsies izvairīties no ierobežojošu pasākumu pielietošanas, tajā skaitā no pasākumiem, kas veikti importa maksājumu bilances nolūkā. To ieviešanas gadījumā, Puse, kura tādus ir ieviesusi, pēc iespējas ātrāk iesniegs otrai Pusei laika grafiku to atsaukšanai.

2. Ja vienā vai vairākās Kopienas dalībvalstis vai Latvijā ir nopietns maksājumu bilances deficīts vai arī ir nenovēršami tā draudi, tad Kopiena vai Latvija, saskaņā ar Vispārējās Vienošanās par Tarifiem un Tirdzniecību paredzētajiem noteikumiem varēs pieņemt ierobežojošus pasākumus, ieskaitot arī pasākumus attiecībā uz importu, kuriem jābūt ierobežotiem pēc ilguma un tie nedrīkst pārsniegt nepieciešamo laiku, lai uzlabotu maksājumu bilances stāvokli. Kopiena vai Latvija tādos gadījumos paziņos par to otrai Pusei nekavējoties.

34.pants

Attiecībā uz valsts uzņēmumiem un uz uzņēmumiem, kuriem tiek piešķirtas īpašas vai izņēmuma tiesības, Kopīgā Komisija nodrošinās, ka, sākot ar ceturto gadu no šī Līguma spēkā stāšanās brīža, tiks atbalstīti Eiropas Ekonomiskās Kopienas dibināšanas līguma, īpaši tā 90. panta principi, atbilstoši EDSA principi, īpaši attiecībā uz uzņēmēju lemšanas brīvību.

35.pants

1. Puses uzņemas saistības attīstīt muitas sadarbību, ar nolūku pietuvot Latvijas muitas sistēmu Kopienas līmenim.

2. Sadarbība iekļaus īpaši sekojošo:

- informācijas apmaiņu;

- semināru organizēšanu un izvietošanu;

- vienotas administratīvās dokumentācijas ieviešanu un Kopienas un Latvijas tranzītsistēmu sasaistīšanu;

- kontroles un formalitāšu vienkāršošana attiecībā uz preču pārvadāšanu;

- informācijas apmaiņu par izmeklēšanas metodēm.

Tehniskā palīdzība tiks sniegta, kad tā būs nepieciešama un pieprasīta.

3. Puses nodrošinās savstarpēju administratīvo palīdzību saskaņā ar 5.Protokola nosacījumiem.

36. pants

1. Puses atzīst, ka svarīgs nosacījums, lai tiktu izveidota brīvā tirdzniecība starp Latviju un Kopienu, un lai notiktu tālāka ekonomikas integrācija Kopienā, ir Latvijas esošās un nākotnes likumdošanas saskaņošana ar Kopienas likumdošanu. Latvija centīsies nodrošināt, lai tās tirdzniecības un ar tirdzniecību saistītā likumdošana tiktu pakāpeniski saskaņota ar Kopienas likumdošanu.

2. Likumu saskaņošana tiks veikta ar tirdzniecību saistītajos jautājumos, īpaši dempinga, konkurences noteikumu, muitas likumdošanas, ; statistikas, tehnisko noteikumu un standartu jomā.

3. Lai varētu veikt šos pasākumus, Kopiena nodrošinās Latviju ar sekojošu tehnisko palīdzību:

- ekspertu apmaiņa;

- nosacījumi par ātru informēšanu, sevišķi, par attiecīgo likumdošanu;

- semināru organizēšana;

- apmācības pasākumi;

- palīdzība likumdošanas attiecīgo sektoru tulkošanā;

- palīdzība muitas procedūru un statistikas uzlabošanā;

- palīdzība likumdošanas jomā, kas skar ar tirdzniecību saistītos jautājumus saistībā ar Latvijas likumdošanas saskaņošanu ar Eiropas Savienības likumiem.

IV SADAĻA

INSTITUCIONĀLIE, VISPĀRĒJIE UN NOBEIGUMA NOSACĪJUMI

37. pants

Kopīgā Komisija, kura radīta saskaņā ar 1992. gada 11. maijā parakstīto Līgumu par Tirdzniecību un Komerciālo un Ekonomisko Sadarbību starp Eiropas Ekonomisko Kopienu un Latviju, apņemas pildīt šajā Līgumā noteiktos pienākumus.

38. pants

Kopīgajai Komisijai šajā Līgumā paredzētajos gadījumos ir tiesības pieņemt lēmumus, lai panāktu šī Līgumā izvirzītos mērķus. Pieņemtajiem lēmumiem jābūt saistošiem abām Pusēm, kuras veiks nepieciešamos pasākumus, lai ieviestu pieņemtos lēmumus. Kopīgā Komisija var sniegt arī piemērotas rekomendācijas.

Tā pieņem savus lēmumus un rekomendācijas pēc vienprātības principa.

39. pants

1. Katra no Pusēm var griezties Kopīgajā Komisijā jebkurā strīdus gadījumā, kas attiecas uz šī Līguma pielietošanu vai interpretāciju.

2. Kopīgā Komisija var risināt strīdu, pieņemot lēmumu.

3. Katra Puse būs spiesta veikt pasākumus, lai realizētu 2. punktā minēto pieņemto lēmumu.

4. Gadījumā, ja nav iespējams izšķirt strīdu saskaņā ar 2. punktu, katra no Pusēm var informēt otru Pusi par šķīrējtiesneša nozīmēšanu, tad otrai Pusei jānozīmē otrs šķīrējtiesnesis divu mēnešu laikā.

Kopīgajai Komisijai jānozīmē trešais šķīrējtiesnesis.

Šķīrējtiesnešu lēmumam jābūt pieņemtam ar balsu vairākumu.

Katrai strīdus Pusei jāveic nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu šķīrējtiesnešu lēmuma īstenošanu.

40. pants

Šī Līguma ietvaros, katra Puse apņemas nodrošināt otras Puses fizisko un juridisko personu brīvu un nediskriminējošu, salīdzinājumā ar savas valsts pilsoņiem, pieeju attiecīgās valsts kompetentām tiesām un administratīvām

iestādēm, lai aizstāvētu to individuālās tiesības un to īpašumtiesības, ieskaitot intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma tiesības.

41. pants

Nekas šajā Līgumā netraucē līgumslēdzējām Pusēm veikt jebkuru no pasākumiem:

a) kurus tā uzskata par nepieciešamiem, lai nepieļautu tās būtiskām drošības interesēm svarīgas informācijas atklāšanu;

b) kuri attiecas uz ieroču, munīcijas vai militārās produkcijas ražošanu vai tirdzniecību, vai izpēti, izstrādi vai ražošanu, kas nepieciešama aizsardzības nolūkos, ja tas nepasliktinās apstākļus preču, kuras nav paredzētas militāriem mērķiem, konkurencei;

c) kurus tā uzskata par būtiskiem tās pašas drošībai nopietnu iekšēju nemieru gadījumā, kuri ietekmē likuma un kārtības uzturēšanu, kā arī kara laikā vai nopietna starptautiskā saspīlējuma gadījumā, kas satur kara draudus vai, lai izpildītu saistības, kuras tā ir uzņēmusies miera uzturēšanas un starptautiskās drošības nolūkos;

42. pants

Saskaņā ar šī Līguma darbības sfēru un neietekmējot jebkādus citus speciālus nosacījumus, kuri minēti tajā:

- nosacījumi, kurus Latvija pielieto attiecībā uz Kopienu, neizraisīs jebkādu diskrimināciju starp dalībvalstīm, to fiziskajām personām vai to kompānijām vai firmām;

- nosacījumi, kurus Kopiena pielieto attiecībā uz Latviju, neizraisīs diskrimināciju starp Latvijas fiziskajām personām vai tās kompānijām vai firmām.

43. pants

Latvijā ražotām precēm, kuras tiek importētas Kopienā, netiek piešķirta lielāka labvēlība kā tā, kas pastāv starp dalībvalstīm.

44. pants

1. Puses pielietos jebkurus vispārējus vai specifiskus pasākumus, kas nepieciešami, lai izpildītu to saistības attiecībā uz šo Līgumu. Tām jāseko līdzi, lai šajā Līgumā izvirzītie mērķi tiktu sasniegti.

2. Ja viena no Pusēm uzskata, ka otra Puse nepilda šī Līguma noteiktās saistības, tā var pielietot attiecīgu pasākumus. Pirms tam, izņemot īpaši

steidzamus gadījumus, tai jāiesniedz Kopīgajai Komisijai visa iespējamā informācija, kas nepieciešama stāvokļa pārbaudei, ar nolūku atrast Pusēm pieņemamu risinājumu.

Izvēloties pasākumus, priekšroka ir jādod tiem, kuri vismazāk traucē šī Līguma darbību. Par šiem pasākumiem nekavējoties jāziņo Kopīgajai Komisijai, un tiem jābūt izskatītiem Kopīgās Komisijas konsultācijās, ja otra Puse to pieprasa.

45. pants

Protokoli 1,2,3,4,5 un 6 un Pielikumi I līdz XIII veidos šī Līguma neatņemamu sastāvdaļu.

46. pants

Šis Līgums ir noslēgts uz nenoteiktu laiku.

Katra no Pusēm var atsaukt šo Līgumu, paziņojot par to otrai Pusei. Šis Līgums zaudē spēku sešus mēnešus pēc attiecīgās paziņošanas.

47. pants

Šis Līgums attiecas, no vienas puses, uz teritorijām, uz kurām tiek attiecināti Eiropas Ekonomiskās Kopienas, Eiropas Atomenerģētikas Kopienas, kā arī Eiropas Ogļu un Tērauda Kopienas Līgumi un šo Līgumu noteikumi, un, no otras puses, uz Latvijas Republikas teritoriju.

48. pants

Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariāts būs šī Līguma depozitārijs.

49. pants

Šis Līgums ir sastādīts dāņu, holandiešu, angļu, franču, vācu, grieķu, itāļu, portugāļu, spāņu un latviešu valodās visi tā teksti ir vienādi autentiski.

50. pants

Šis Līgums tiks apstiprināts saskaņā ar katras Puses pašas noteikto kārtību.

Šim Līgumam jāstājas spēkā ar 1995. gada 1. janvāri.

Līgums starp Eiropas Ekonomisko Kopienu un Latviju par Tirdzniecību un Komerciālo un Ekonomisko Sadarbību kurš ir parakstīts 1992. gada 11. maijā, līdz ar tā spēkā stāšanās brīdi tiks pārveidots sekojoši:

- 3. un 5. līdz 12. pantam ieskaitot, kā arī 13.(1) un (4) pants tiek atcelti,

- 4. pantā vārdi "tirdzniecību un pārējo" tiek atcelti,

- 13.(2) pantā vārdi "Šī panta mērķu sekmēšanai un" tiek atcelti.

51.pants

1. Gadījumā, ja šis Līgums stāsies spēkā pēc 1995. gada 1. janvāra bet vēlākais 3l.decembri, attiecībā uz šī Līguma II un III sadaļu un 1., 2., 3., 4., 5. un 6. Protokoliem šeit un turpmāk termins "līguma stāšanās spēkā datums" nozīmēs:

- līguma stāšanās spēkā datumu attiecībā uz saistībām, kas stājas spēkā šajā datumā, un

- 1995. gada 1. janvāri attiecībā uz saistībām, kas stājas spēkā pēc spēkā stāšanās datuma atsaucoties uz spēkā stāšanās datumu.

2. Ja šis Līgums stājas spēkā pēc 1. janvāra, jāvadās pēc 6. Protokola nosacījumiem.