Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Latvijas Zinātņu akadēmijas paziņojums

Rīgā 2000. gada 29. februārī

Par ozona slāņa sarukšanas bīstamajām sekām

Latvijas Zinātņu akadēmija uzskata, ka nepieciešams plašāk informēt sabiedrību par briesmām, ko cilvēku veselībai var izraisīt un jau pašreiz izraisa "siltumnīcas efekts" un ozona slāņa sarukšana atmosfērā.

Latvijas Zinātņu akadēmija savā gada pilnsapulcē 2000. gada 18. februārī noklausījās LZA īstenā locekļa prof. G.Dubura lekciju "Skābekļa aktīvās formas un veselība", kurā izmantota jaunākā literatūra, Latvijas zinātnieku pētījumi, Apvienoto Nāciju Vides programmas, Latvijas vēža slimnieku reģistra un Valsts hidrometeoroloģijas pārvaldes dati. Akadēmisko aprindu uzmanība tika pievērsta tam, ka hloru un fluoru saturošu organisko savienojumu (freona, halona un citu dzesējošu, ugunsdzēsības sastāvu, aerosolu sastāvdaļu utt.) iedarbības dēļ stratosfērā samazinās ozona daudzums. Pēc lekcijas zinātnieku diskusijas, kā arī pārrunas ar viesi Somijas Zinātņu akadēmijas prezidentu prof. Jarmo Visakorpi pauda bažas par ozona slāņa sarukšanas kaitīgo ietekmi uz tautas veselību Ziemeļeiropā, tātad arī Latvijā. Dienvidu puslodē jau konstatētas katastrofālas sekas: Austrālijā novērojama ādas vēža endēmija, saslimšanu tur ir daudz vairāk nekā citur. Taču arī ziemeļu puslodē (virs Kanādas un Ziemeļeiropas) sarūk ozona slānis. Šā gada janvārī konferencē Kirunā (Zviedrija) speciālisti konstatēja, ka ozona slānis virs ziemeļvalstīm būtiski kļuvis plānāks, un tādējādi palielinājies Eiropas iedzīvotājiem risks saslimt ar ādas vēzi. Gaidāms, ka šī saslimšana ik gadu augs par 5 līdz 7%. Latvijā pēdējos astoņos gados (1992.-1999.) ievērojami biežāk saslimst ar melanomu - vīrieši par 30% un sievietes par 40%, salīdzinot šī laika posma pirmo un otro pusi; vīrieši par 90% un sievietes par 116%, salīdzinot 1996.-1999. g. ar 1980.-1984. g. Intensīva ultravioletā starojuma ietekmē tiek bojātas acis, attīstās katarakta, tiek grauta imūnsistēma, pazemināta reakcija uz ultravioletā starojuma inducētiem audzējiem, tiek sekmēta infekciju slimību attīstība; rodas ādas iekaisumi, notiek ādas fotonovecošana. Diemžēl atmosfēras augstāko slāņu piesārņojums ar ozonu graujošām vielām vēl turpināsies ilgi, lai gan vairākas starptautiskas vienošanās paredz ozonu noārdošo vielu ražošanas un noplūdes samazināšanu, aizstājot visbīstamākās vielas ar mazāk bīstamām, vēlāk - ar nekaitīgām. Taču atbilstoši starptautiskai programmai aizstāšana turpināsies līdz 2040. gadam, tādēļ maksimālā saslimstība ar ādas vēzi var būt aktuāla vēl ap 2060. gadu. Pašlaik novērojamais "siltumnīcas efekts" ozona slāņa sarukšanu pastiprina. Bīstamu efektu var izraisīt arī nekvalitatīvas solāriju iekārtas.

Ozona slāņa sarukšana īpaši bīstama ir Latvijai ar tās skaisto jūrmalu - plašo liedagu ar baltajām, mirdzošajām smiltīm, kas labi atstaro Saules ultravioletos starus, izraisot spēcīgu ietekmi uz atpūtniekiem. Ja Latvija grib attīstīt tūrisma industriju, kas varētu dot jūtamus ienākumus, tai jāņem vērā minētie faktori.

Ozona koncentrācija stratosfērā samazinās (un tas ir slikti), bet troposfērā (Zemei piegulošajos gaisa slāņos) ozona un citu piesārņojumu koncentrācija aug (kas arī ir slikti). Ozons aktivē plaušu makrofāgus, inducē iekaisumus. Pēc Valsts hidrometeoroloģijas pārvaldes datiem, Latvijā ozona 8 stundu vērtības gaisā bieži pārsniedz cilvēka veselībai pieļaujamo robežlielumu (1998. gadā Rīgā 92 gadījumos, Daugapvilī 93 gadījumos, Saldus rajona Zaņas pagastā, kas atrodas Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcas tuvumā - 138 gadījumos).

Arī staru terapija, ko lieto onkoloģiskajās klīnikās, izraisa nevēlamus blakus efektus: dermatītus, radionekrozes, grūti dzīstošas čūlas.

Minētie efekti ir vispārēji, globāli, Latvijas ieguldījums tos būtiski nevar ietekmēt (izņemot solārijus); Latvijas daļa ozonu noārdošo vielu noplūdē ir neliela. Taču ir iespējams ne tikai brīdināt iedzīvotājus, bet arī veicināt iedzīvotāju apzinīgu rīcību, lai izsargātos no pārmērīga UV starojuma, lietotu piemērotus aizsardzības un ārstniecības līdzekļus. Šajā ziņā Latvija spēj dot savu ieguldījumu globālu problēmu risināšanā.

Latvijas Organiskās sintēzes institūtā atklāta antioksidantu - efektīvu bioprotektoru klase, izstrādāts radioprotektors dietons, ko ar labiem panākumiem lieto ādas aizsardzībai pret radiācijas bojājumiem staru terapijas gadījumos un radiācijas bojājumu ārstēšanai (ražo a/s "Olainfarm"). Dietons aizsargā ādu pret UV starojumu un sekmē audu reģenerāciju. Nepieciešams izstrādāt preparātus gļotādu aizsardzībai, plaša patēriņa produktus aizsardzībai pret intensīvu UV starojumu. Iesakām atbalstīt Latvijas Organiskās sintēzes institūta un Latvijas Medicīnas akadēmijas pētījumus (ar Latvijas onkoloģiskā centra līdzdalību), to sadarbību ar attiecīgajām ražotnēm nepieciešamo radioprotektoru un UV protektoru izstrādei, šo aizsarglīdzekļu lietošanu saskaņā ar mediķu ieteikumiem.

Latvijas Zinātņu akadēmija vēlas pievērst Saeimas, valdības, Labklājības ministrijas un plašas sabiedrības uzmanību jaunu ārstniecības un profilakses preparātu izstrādāšanai, ražošanai un lietošanai Latvijā, starptautiskai sadarbībai šajā jomā, domājot par Latvijas iedzīvotāju veselības aizsardzības un tūrisma attīstības ilgtermiņa stratēģiju. Būtu vēlama komisijas dibināšana globālo dabas pārmaiņu izraisīto problēmu apzināšanai Latvijā.

Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Jānis Stradiņš

 

 

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Par ozona slāņa sarukšanas bīstamajām sekām Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Latvijas Zinātņu akadēmija Veids: paziņojums Pieņemts: 29.02.2000.Stājas spēkā: 29.02.2000.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 166, 09.05.2000.
5859
29.02.2000
940
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)