Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Likums par budžetu un finansu vadību

Šis likums nosaka valsts budžeta un pašvaldību budžetu izstrādāšanas, apstiprināšanas un izpildes kārtību un atbildību budžeta procesā. Finansu vadība šā likuma nozīmē attiecas uz valsts budžeta un pašvaldību budžetu līdzekļiem. Šā likuma noteikumi attiecas uz uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) finansiālo darbību gadījumos, ja tiem piešķirti valsts budžeta vai pašvaldību budžetu līdzekļi, tajos ieguldīta valsts vai pašvaldību kapitāla daļa vai to īpaši nosaka likums vai Ministru kabineta noteikumi.

(Preambula ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.04.1998. un 25.11.1999. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2000.)

I. LIKUMĀ LIETOTIE TERMINI

Aizdevumi — juridiskajām personām nodoti budžeta līdzekļi, ar kuriem šīm personām ir tiesības rīkoties un kurus ir pienākums atdot, kā arī aizdevumi pārņemto saistību pildīšanai, ja aizdevuma ņēmējs palicis parādā valstij vai pašvaldībai.

Aizdevumu atmaksas — valstij vai pašvaldībai atmaksātie aizdevumi.

Apropriācija — budžeta likuma vai cita likuma piešķirtā pilnvara noteiktā apjomā, kas atļauj Valsts kasei asignēt un veikt maksājumus noteiktiem mērķiem no valsts budžeta ieņēmumiem.

Asignējums — pilnvara uzņemties saistības vai veikt no valsts budžeta līdzekļiem maksājumus noteiktam mērķim, pamatojoties uz apropriāciju.

Asignējumu aizkavēšana — valsts budžeta līdzekļu asignējumu piešķiršana nākamajam mēnesim nepilnā apjomā, nemainot kopējo asignējumu apjomu.

Asignējumu samazināšana — valsts budžeta līdzekļu asignējumu samazināšana līdz saimnieciskā gada beigām, mainot attiecīgo mēnešu finansēšanas plānus.

Budžeta finansētas institūcijas — budžeta iestādes, visi pilnīgi vai daļēji tieši no budžeta finansētie uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) un organizācijas.

Budžeta iestādes — visas pilnīgi vai daļēji no budžeta finansētās iestādes.

Budžeta izpildītāji — budžeta finansētu institūciju vadītāji, kuri ar asignējumu pilnvaroti izdarīt budžeta izdevumus vai uzņemties saistības attiecībā uz budžetu.

Budžeta likumprojektu pakete — likumprojektu pakete, kas sastāv no gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta vai gadskārtējā valsts budžeta likuma grozījumu projekta un likumprojektiem, kuri nosaka vai groza ieņēmumus valsts budžetā.

Budžeta programma — tādu savstarpēji saistītu pasākumu vai pakalpojumu programma, kuri orientēti uz kopēju mērķi vai arī cieši saistītiem mērķiem. Budžeta programma var būt sadalīta apakšprogrammās.

Centrālā valsts iestāde — valsts budžeta iestāde, kurai gadskārtējā valsts budžeta likumā budžeta līdzekļus paredz tieši apropriācijas kārtībā.

Dividendes — ieņēmumi no valsts kapitāla izmantošanas, neskaitot procentu maksājumus.

Dotācijas — budžeta līdzekļi, kurus piešķir citiem budžetiem, uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), organizācijām, lai nodrošinātu valsts vai pašvaldību funkciju izpildi.

Dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem — līdzekļi, kurus valsts budžeta institūcijas vai pašvaldības saņem no centralizētā kārtībā valsts budžeta ieņēmumos iemaksātiem nodokļiem, nodevām un citiem maksājumiem ar norādītu (iezīmētu) mērķi vai bez tā.

Finansēšanas plāns — finansu ministra noteiktajā kārtībā sastādīts budžeta finansētas institūcijas vai pasākuma ieņēmumu un izdevumu sadalījums, kas ļauj saņemt Valsts kases asignējumu.

Finansu pārskats — no valsts budžeta tieši finansēta uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) finansu darbības rezultāta aprēķins, kas sastāv no bilances, saimnieciskās darbības rezultāta aprēķina, pašu kapitāla izmaiņu pārskata, ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas pārskata, nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu kustības pārskata un ilgtermiņa un īstermiņa finansu ieguldījumu pārskata un paskaidrojuma.

Ieņēmumi — saskaņā ar nodokļu likumiem savāktie vai saņemtie nodokļu, valsts un pašvaldību nodevu un citi maksājumi budžetos, kā arī valsts un pašvaldību budžeta iestāžu ieņēmumi no to sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi, īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi, aktīvu realizācijas tīrie ieņēmumi, saņemtie procentu maksājumi un dividendes, ārvalstu palīdzība, ziedojumi un dāvinājumi naudā vai natūrā (ar uzskaiti naudā).

Investīcijas — ieguldījumi pamatkapitālā, akcijās, obligācijās un naudas aizdevumi.

Izdevumi — visi maksājumi no budžeta, izņemot parādu pamatsummas atmaksu.

Konsolidētais kopbudžets — valsts pamatbudžeta, valsts speciālā budžeta, pašvaldību pamatbudžetu un pašvaldību speciālo budžetu summa, no kuras atskaitīti transferti — tiešie savstarpējie naudas līdzekļu pārskaitījumi dažādiem budžetiem.

Mērķdotācijas — valsts budžeta līdzekļi, kurus piešķir citiem budžetiem noteikta mērķa finansēšanai.

Pamatbudžets — budžeta daļa, kuru veido visi ieņēmumi, izņemot īpašiem mērķiem iezīmētos ieņēmumus, ziedojumus un dāvinājumus, kā arī izdevumi, kurus paredzēts segt no šiem ieņēmumiem.

Pastāvīga apropriācija — apropriācija, kas stājas spēkā ar likumu, kam nav vajadzīgas papildu apropriācijas.

Pilnvaras saistībām nākotnē — pilnvaras uzņemties saistības uz laikposmu, kas pārsniedz saimnieciskā gada ietvarus.

Resori — ministrijas un citas centrālās valsts iestādes, kurām budžeta līdzekļus paredz tieši apropriācijas kārtībā.

Saistības — iesniegts pasūtījums, noslēgts līgums, saņemts pakalpojums vai tamlīdzīgs darījums, kas jāapmaksā saimnieciskā gada ietvaros.

Speciālais budžets — budžeta daļa, kuru veido īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi, kā arī ziedojumi un dāvinājumi naudā vai natūrā (ar uzskaiti naudā) un kuras līdzekļi izlietojami saistībā ar šiem ieņēmumiem.

Subsīdijas — budžeta līdzekļi, kurus uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) piešķir ar noteiktu preču ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu saistītu izdevumu daļējai vai pilnīgai segšanai.

Tīrais aizdevums — kopējie aizdevumi, kurus no valsts vai pašvaldības budžeta līdzekļiem piešķir juridiskajām personām valsts mērķu sasniegšanai un no kuriem atskaitīti atmaksātie aizdevumi.

Valsts ilgtermiņa saistības — vienotas valsts politikas īstenošanai paredzētie projekti un pasākumi, ieskaitot valsts parādu, kuru izpildes termiņš ir ilgāks par saimniecisko gadu un kurus no budžeta finansētas institūcijas uzņemas īstenot, slēdzot līgumu, kurā noteikti konkrēti izpildes nosacījumi, vai piedaloties Ministru kabineta pieņemto lēmumu īstenošanā.

Valsts parāds — to saistību kopējā summa naudas izteiksmē, kuru sedz no valsts budžeta līdzekļiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.11.1996., 01.10.1997., 01.04.1998. un 25.11.1999. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2000.)

II. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants. Budžets un tā mērķis

(1) Budžets ir līdzeklis valsts politikas realizācijai ar finansiālām metodēm. Budžets ir valdības finansiālās darbības un vadības pamatā.

(2) Budžeta mērķis ir noteikt un pamatot, kādi līdzekļi nepieciešami valdībai, citām valsts institūcijām un pašvaldībām to valsts pienākumu izpildei, kuru finansēšana noteikta ar likumdošanas aktiem, nodrošinot, lai tajā laikposmā, kuram šie līdzekļi paredzēti, izdevumus segtu atbilstoši ieņēmumi. Budžetu izstrādājot, jāņem vērā nepieciešamība nodrošināt vispārējo ekonomisko līdzsvaru.

2. pants. Finansu vadība

(1) Finansu vadība ietver visus budžeta izstrādāšanas un izpildes procesa nodrošināšanai nepieciešamos administratīvos pasākumus, ieskaitot kontroles un atbildības pasākumus.

(2) Ministru kabinets nodrošina valsts budžeta izstrādāšanu un izpildi, kā arī nosaka pašvaldību finansiālās darbības kārtību.

(3) Ministru kabinets izdod rīkojumus, instrukcijas un ieteikumus šā likuma detalizētai piemērošanai.

3. pants. Budžetu iedalījums

(1) Budžetus iedala valsts budžetā un pašvaldību budžetos.

(2) Valsts budžets un pašvaldību budžeti sastāv no pamatbudžeta un speciālā budžeta.

(3) Informatīviem mērķiem veido valsts budžeta un pašvaldību budžetu kopsavilkumu — konsolidēto kopbudžetu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.04.1998. likumu, kas stājas spēkā 17.04.1998.)

4. pants. Saimnieciskais gads

Saimnieciskais gads sākas 1. janvārī un beidzas 31. decembrī.

5. pants. Valsts budžets

(1) Visi maksājumi, kas saskaņā ar likumu vai citu normatīvo aktu vai līgumu ieskaitāmi valsts budžeta ieņēmumos, ir valsts budžeta līdzekļi, kurus saskaņā ar gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktu apropriāciju var apropriēt valsts mērķim.

(2) Valsts budžeta līdzekļus var piešķirt vai saņemt vienīgi ar gadskārtējā valsts budžeta likumā paredzētu apropriāciju.

(3) Valsts budžeta izdevumi sastāv no apropriācijām, kas noteiktas konkrētām valsts vajadzībām saskaņā ar gadskārtējo valsts budžeta likumu (ieskaitot speciālā budžeta kontus).

(4) Valsts budžeta ieņēmumu un izdevumu starpība ir budžeta finansiālais pārpalikums (ja ieņēmumi ir lielāki par izdevumiem) vai budžeta finansiālais deficīts (ja izdevumi ir lielāki par ieņēmumiem).

(5) Valsts budžeta aizdevumi ir valsts budžeta līdzekļi, kas nodoti juridiskajām personām un rada tiesības rīkoties ar tiem un pienākumu atdot saņemto aizdevumu, kā arī aizdevumi no valsts budžeta pārņemto saistību pildīšanai, ja aizdevuma ņēmējs palicis parādā valstij.

(6) Valsts bud žeta aizdevumu atmaksas veido visi atmaksātie aizdevumi.

(7) Valsts budžeta finansiālā pārpalikuma vai finansiālā deficīta (finansiālā bilance) un tīro aizdevumu starpība veido valsts budžeta fiskālo deficītu vai fiskālo pārpalikumu (fiskālo bilanci).

(01.04.1998. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.11.1999. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2000.)

6. pants. Pašvaldību budžeti

(1) Pašvaldību budžeti katram saimnieciskajam gadam ietver visus pašvaldību (pašvaldību institūciju) savāktos vai saņemtos ieņēmumus, kurus pašvaldības apropriē pašvaldību mērķiem.

(2) Pašvaldību budžetu līdzekļus var piešķirt vai saņemt vienīgi ar pašvaldību likumīgā kārtībā izdarītu apropriāciju.

(3) Ieņēmumu sadale starp valsts budžetu un pašvaldību budžetiem, kā arī pašvaldībām piešķiramo valsts budžeta dotāciju un teritoriju ekonomisko iespēju izlīdzināšana noteikta likumos, uz kuriem balstās šie ieņēmumi, īpašos likumos vai gadskārtējā valsts budžeta likumā.

(4) Pašvaldību budžetu tiesības detalizēti regulē īpašs likums.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.11.1996. likumu, kas stājas spēkā 20.12.1996.)

7. pants. Pamatbudžets

(1) Pamatbudžets ir budžeta daļa, kas ietver:

1) visus valsts vai pašvaldības ieņēmumus, kuri paredzēti izdevumu segšanai un nav iezīmēti īpašiem mērķiem;

2) apropriācijas visiem valsts vai pašvaldības izdevumiem, kurus paredzēts segt no pamatbudžeta līdzekļiem.

(2) Valsts budžeta aizdevumi, valsts budžeta aizdevumu atmaksas, izdevumi valsts vārdā izsniegto galvojuma saistību izpildei, kas sedzamas no valsts budžeta līdzekļiem, attiecināmi tikai uz pamatbudžetu, ja likumā nav noteikts citādi.

(01.04.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.04.1998.)

8. pants. Speciālais budžets

(1) Speciālais budžets ietver apropriācijas valsts vai pašvaldības mērķiem šādos gadījumos:

1) ja likums paredz izdevumu segšanu no īpašiem mērķiem iezīmētiem ieņēmumu avotiem;

2) ja valsts, pašvaldība vai noteikta budžeta iestāde (izpildītājs) ir saņēmusi ziedojumu vai dāvinājumu ar norādītu mērķi vai bez tā;

3) (izslēgts ar 25.11.1996. likumu).

(2) Speciālā budžeta kontu atver atbilstoši likumam vai ar finansu ministra atļauju.

(3) Pārskaitījumi no pamatbudžeta konta uz speciālā budžeta kontu ir atjauti tikai ar apropriāciju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.11.1996. un 01.04.1998. likumu, kas stājas spēkā 17.04.1998.)

9. pants. Apropriācijas

(1) Valsts budžeta apropriācijas piešķir saskaņā ar gadskārtējo valsts budžeta likumu un ievērojot šajā likumā noteiktās prasības. Pašvaldību budžetu līdzekļus apropriē šajā likumā kuri citos likumos noteiktajā kārtībā.

(2) Ikviens grozījums, kas attiecas uz apropriācijas mērķiem vai termiņiem, izdarāms atbilstoši šā likuma noteikumiem.

(3) (Izslēgta ar 25.11.1999. likumu.)

(4) Speciālajam budžetam ir pastāvīga apropriācija, kas pieļauj tikai tādus izdevumus, kuri nepārsniedz faktisko ieņēmumu apmērus un līdzekļu atlikumus saimnieciskā gada sākumā.

(5) Visas apropriācijas zaudē spēku saimnieciskā gada beigās.

(6) Valsts budžeta iestāžu ieņēmumus no maksas pakalpojumiem un citus ieņēmumus, kas pārsniedz gadskārtējā valsts budžeta likumā galvenajiem budžeta izpildītājiem noteiktos apjomus un šā likuma 27.pantā noteiktajā kārtībā aprēķināto budžeta iestāžu maksas pakalpojumu ieņēmumu atlikumus saimnieciskā gada sākumā, ar finansu ministra atļauju var novirzīt budžeta izdevumu papildu finansēšanai kā pastāvīgu apropriāciju vai, noslēdzot īpašu vienošanos ar Valsts kasi, izlietot citiem mērķiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.11.1996., 01.04.1998. un 25.11.1999. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2000.)

10. pants. Grozījumi budžeta ieņēmumos un izdevumos

(1) Saeimas lēmumos, kuru pieņemšana saistīta ar budžetā neparedzētiem izdevumiem, atbilstoši Satversmes 66. panta otrajai daļai jāparedz arī līdzekļi, ar kuriem segt šos izdevumus. Likumā paredzētajos gadījumos finansu ministrs iesniedz atsauksmi par iesniegtajiem likumprojektiem ne vēlāk kā divu nedēļu laikā no attiecīgā likumprojekta saņemšanas dienas.

(2) Ja pēc valsts budžeta likuma stāšanās spēkā Saeima pieņem likumus vai Ministru kabinets — lēmumus, kuri kārtējā saimnieciskajā gadā izraisa pašvaldību budžetu izdevumu palielināšanos vai to ieņēmumu samazināšanos, tad šādos likumos vai lēmumos ir jānorāda, no kādiem valsts budžeta līdzekļiem tiks segts pašvaldību budžetu izdevumu pieaugums vai ieņēmumu samazinājums.

(3) Ja pēc valsts budžeta apstiprināšanas Saeima pieņem likumus vai Ministru kabinets — lēmumus, kuri atļauj samazināt pašvaldību budžetu izdevumus vai palielināt to ieņēmumus, tad šādus līdzekļu pārpalikumus valsts budžeta apropriācijas kārtībā var novirzīt valsts vai pašvaldību vajadzībām.

(4) Ja pašvaldības, pārkāpjot savu kompetenci, pieņem lēmumus, kuru darbības rezultātā samazinās valsts budžeta ieņēmumi vai palielinās izdevumi, tad summas, kas nepieciešamas zaudējumu segšanai, ieskaitāmas no pašvaldību budžetiem valsts budžetā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.11.1996. un 01.10.1997. likumu, kas stājas spēkā 09.10.1997.)

11. pants. Klasifikācija

Finansu ministrs nosaka valsts budžeta ieņēmumu, izdevumu, finansēšanas un valsts parāda uzskaites klasifikāciju, kas nodrošina budžeta līdzekļu izlietošanas kontroli un dod iespēju veikt nepieciešamo analīzi atbilstoši administratīvajām, funkcionālajām un ekonomiskajām kategorijām.

(01.04.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.04.1998.)

12. pants. Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem

Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem un nacionāli īpaši nozīmīgiem pasākumiem tiek iekļauti kā sastāvdaļa Finansu ministrijas pārziņā esošās valsts budžeta apropriācijas ietvaros. Finansu ministrs ik ceturksni sniedz pārskatu Saeimai par šādas apropriācijas izlietošanu.

13. pants. Valsts noslēpumi (slepenie izdevumi)

(1) Noteiktiem nacionālās drošības pasākumiem paredzētos slepenos izdevumus gadskārtējā valsts budžeta likumā apstiprina bez izklāsta.

(2) Slepeno izdevumu izklāstu valsts budžetā finansu ministrs iesniedz speciālai Saeimas komisijai, kas par to sniedz atsevišķu ziņojumu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai pirms valsts budžeta apstiprināšanas, ja vien Saeima nav pieņēmusi citādu lēmumu.

(3) Slepeno izdevumu revīzija tiek veikta saskaņā ar noteikumiem, kurus kopīgi izdevuši finansu ministrs un Valsts kontrole.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.04.1998. likumu, kas stājas spēkā 17.04.1998.)

14. pants. Informācijas par budžetu pieejamība

(1) Informācija par valsts budžetu tiek regulāri publicēta pilnīgā visaptverošā un sabiedrībai viegli saprotamā formā. Visi galvenie ziņojumi par valsts budžetu ir sabiedrībai pieejami.

(2) Valsts budžets un tā izpildes rādītāji tiek publicēti oficiālā laikrakstā ne retāk kā reizi ceturksnī. Pašvaldības budžetam jābūt sabiedrībai pieejamam katrā attiecīgajā pašvaldībā.

15. pants. Valsts budžeta izdevumu izmantošanas kartība, ja nav stājies spēkā gadskārtējais valsts budžeta likums

Ja pirms saimnieciskā gada sākuma nav stājies spēkā gadskārtējais valsts budžeta likums, finansu ministrs apstiprina valsts darbībai nepieciešamos valsts budžeta izdevumus ar noteikumu, ka:

1) netiek apmaksāti pakalpojumi (uzdevumi), kas nav sniegti iepriekšējā saimnieciskajā gadā, un netiek veiktas investīcijas, kas nav realizētas iepriekšējā saimnieciskajā gadā;

2) izdevumi mēnesī nepārsniedz divpadsmito daļu no iepriekšējā gada apropriācijas;

3) pilnvarojumi, kas piešķirti saskaņā ar šo pantu, izbeidzas, kad stājas spēkā gadskārtējais valsts budžeta likums, un visi izdevumi no saimnieciskā gada sākuma tiek reģistrēti saskaņā ar jauno gadskārtējo valsts budžeta likumu;

4) tiek turpināta iepriekšējā saimnieciskajā gadā uzsākto pasākumu finansēšana.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.11.1996. un 25.11.1999. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2000.)

III. GADSKĀRTĒJĀ VALSTS BUDŽETA LIKUMA PROJEKTA
(BUDŽETA LIKUMPROJEKTU PAKETES) SAGATAVOŠANA,
IESNIEGŠANA UN PIEŅEMŠANA

(Nodaļas nosaukums 01.10.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.10.1997.)

16. pants. Atbildība par valsts budžeta likuma projekta (budžeta likumprojektu paketes) sagatavošanu

Finansu ministrs ir atbildīgs par gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta (budžeta likumprojektu paketes) un tam pievienojamo paskaidrojumu sagatavošanu.

(01.10.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.10.1997.)

17. pants. Budžeta pieprasījumu sastādīšanas instrukcija

(1) Finansu ministrs izdod budžeta pieprasījumu izstrādāšanas instrukciju, kurā informē resorus par ekonomiskajiem apstākļiem nākamajā saimnieciskajā gadā un sniedz ieteikumus budžeta pieprasījuma izstrādāšanai.

(2) Budžeta pieprasījumu sastādīšanas instrukcija var noteikt finansu ierobežojumus, kas jāievēro, gatavojot budžeta aprēķinus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.04.1998. likumu, kas stājas spēkā 17.04.1998.)

18. pants. Budžeta pieprasījumu sastāvs

(1) Budžeta pieprasījumos:

1) norāda noteiktiem mērķiem paredzēto naudas līdzekļu daudzumu pagājušajam, kārtējam, nākamajam un aiznākamajam saimnieciskajam gadam saskaņā ar noteikto klasifikāciju;

2) dod kopsavilkumu par štata vienībām, pedagogu likmēm;

3) norāda kapitālajiem izdevumiem — kapitālremontam, pamatlīdzekļu iegādēm — plānojamo naudas līdzekļu apjomu;

4) norāda investīcijām plānojamo naudas līdzekļu apjomu un plānojamos ikgadējos ekspluatācijas izdevumus pēc projekta pabeigšanas turpmākajos piecos gados;

5) plāno valsts ilgtermiņa saistības;

6) norāda valsts budžeta programmu (apakšprogrammu) darbības rezultatīvos rādītājus;

7) iesniedz citus valsts budžeta finansētas institūcijas finansu darbības rādītājus saskaņā ar finansu ministra izdoto budžeta pieprasījuma izstrādāšanas instrukciju.

(2) Pilnvaras, kas attiecas uz valsts ilgtermiņa saistībām, atspoguļo gadskārtējā valsts budžeta likumā atsevišķi no budžeta gada apropriācijām.

(3) Budžeta finansētas institūcijas, kas tieši saņem valsts budžeta dotāciju, izstrādā valsts budžeta pieprasījumu saskaņā ar finansu ministra izdoto budžeta pieprasījuma izstrādāšanas instrukciju.

(25.11.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2000.)

19. pants. Valsts budžeta pieprasījuma un valsts budžeta likuma projekta izstrādāšana un analīze

(1) Ministru kabinets, konsultējoties ar Latvijas Banku un ņemot vērā makroekonomiskās attīstības tendences, nosaka finansu stratēģiju, kas izmantojama nākamā saimnieciskā gada valsts budžeta pieprasījuma un valsts budžeta likuma projekta izstrādē. Finansu ministrs nosaka, kādu kopējo budžeta ieņēmumu un izdevumu apjomu valstī var plānot nākamā saimnieciskā gada budžetā, un valsts ilgtermiņa saistību apjomus un veidus turpmākajiem gadiem, kā arī novērtē deficīta līmeni.

(2) Finansu ministrs sastāda gadskārtējo valsts budžeta likuma projektu, pamatojoties uz budžeta pieprasījumiem, kas iesniegti atbilstoši šā likuma 17. un 18. panta noteikumiem.

(3) Finansu ministrs jebkurā valsts budžeta likuma projekta izstrādes stadijā ir tiesīgs izvērtēt budžeta pieprasījumus pēc to atbilstības paredzētajiem mērķiem, ekonomiskuma un efektivitātes. Pamatojoties uz šāda izvērtējuma rezultātiem, finansu ministrs pieņem lēmumu par budžeta pieprasījumu iekļaušanu valsts budžeta likuma projektā līdz tā iesniegšanai Ministru kabinetam. Finansu ministrs jebkurā valsts budžeta likuma projekta izskatīšanas stadijā var izteikt savu viedokli, pievienot nepieciešamos atzinumus, kā arī atsevišķu revīziju rezultātus.

(4) Saeimas budžeta pieprasījums budžeta pieprasījumu izskatīšanas procesā līdz budžeta likuma projekta iesniegšanai Saeimā bez pieprasījuma iesniedzēja piekrišanas nav grozāms.

(5) Ministru kabinets akceptē katrai ministrijai un citām centrālajām valsts iestādēm maksimāli pieļaujamo budžeta izdevumu apjomu nākamajam saimnieciskajam gadam. Ministru kabinetam ir tiesības iekļaut valsts budžetā bez budžeta pieprasījuma līdzekļus neparedzētiem izdevumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.11.1996., 01.04.1998. un 25.11.1999. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2000.)

20. pants. Valsts budžeta likuma projekta (budžeta likumprojektu paketes) izskatīšana Ministru kabinetā

(1) Visi resori saņem valsts budžeta likuma projektu (budžeta likumprojektu paketi) un divu nedēļu laikā var iesniegt finansu ministram motivētas pretenzijas attiecībā uz šo projektu.

(2) Finansu ministrs cenšas panākt vienošanos ar attiecīgo resoru vadītājiem. Ja vienošanās netiek panākta, viņš Ministru kabinetam iesniedzamajam valsts budžeta likuma projektam (budžeta likumprojektu paketei) pievieno izziņu par tām pretenzijām, attiecībā uz kurām vienošanās nav panākta.

(3) Finansu ministrs iesniedz valsts budžeta likuma projektu (budžeta likumprojektu paketi) un tā paskaidrojumus Ministru kabinetam.

(4) Jautājumus, kas nav atrisināti budžeta pieprasījumu izskatīšanas procesā, resoru vadītāji var nodot izšķiršanai Ministru kabinetam.

(5) Ministru kabinets lemj par valsts budžeta likuma projekta (budžeta likumprojektu paketes) iesniegšanu Saeimā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.10.1997. likumu, kas stājas spēkā 09.10.1997.)

21. pants. Gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta (budžeta likumu projektu paketes) iesniegšana

(1) Ministru kabinets līdz attiecīgā gada 1.oktobrim iesniedz Saeimai pieņemšanai gadskārtējo valsts budžeta likuma projektu (budžeta likumu projektu paketi) nākamajam saimnieciskajam gadam, priekšlikumus par grozījumiem likumos, lai tie atbilstu budžeta pieprasījumiem, un valsts budžeta likuma projekta (budžeta likumu projektu paketes) paskaidrojumus.

(2) Valsts budžeta likuma projekta (budžeta likumu projektu paketes) paskaidrojumi ietver:

1) Ministru prezidenta ievadziņojumu;

2) finansu ministra ziņojumu, kurā sniegti galvenie valsts budžeta likuma projekta (budžeta likumu projektu paketes) paskaidrojumi;

3) informāciju par valsts ekonomisko stāvokli un valsts budžeta pamatā liktās makroekonomiskās stratēģijas aprakstu;

4) ieņēmumu kopapjomu, aprēķinus un analīzi pa ieņēmumu veidiem;

5) izdevumu kopapjomu, līdzekļu sadalījumu pa budžeta klasifikācijas kategorijām, ar jauniem pasākumiem saistīto izdevumu pamatojumu;

6) pieprasījumu attiecībā uz valsts investīciju programmas projekta īstenošanai nepieciešamajiem līdzekļiem un sīkāku izklāstu par finansēšanas avotiem;

7) pieprasījumu attiecībā uz investīciju projekta pabeigšanai nepieciešamajiem izdevumiem nākamajos gados, ja pieprasījums ir saistīts ar jaunu projektu, kas pārsniedz saimnieciskā gada ietvarus, kā arī ikgadējos ekspluatācijas izdevumus pēc projekta pabeigšanas;

8) priekšlikumus par tiem likumos izdarāmajiem grozījumiem, kuri nav ietverti valsts budžeta likuma projektā (budžeta likumu projektu paketē), lai šie likumi atbilstu budžeta pieprasījumiem;

9) izdevumu finansēšanai ieteiktos valsts aizņēmumus, paskaidrojumu par saistībām un operācijām ar aizņēmumiem iepriekšējā, kārtējā, nākamajā un aiznākamajā saimnieciskajā gadā;

10) nodokļu atvieglojumu (atlaižu) un nodokļu parādu summas;

11) konsolidētā kopbudžeta projektu, kas ietver valsts budžeta projekta un pašvaldību budžetu projektu kopsavilkuma prognozes;

12) valsts parādu un galvojumu finansiālo saistību kopsavilkumu attiecībā uz kārtējo saimniecisko gadu un vismaz pieciem turpmākajiem gadiem, šajos aprēķinos norādot valdības rīcības pieļaujamās robežas, lai segtu izdevumus, kas var rasties, pildot uz valsts budžetu attiecināmās parāda saistības;

13) pašvaldību finansu izlīdzināšanas aprēķinus;

14) valsts ilgtermiņa saistības;

15) valsts budžeta aizdevumu un atmaksu apjomus saskaņā ar iepriekšējos saimnieciskajos gados noslēgtajiem līgumiem, Valsts investīciju programmas projektiem un Ministru kabineta atbalstītajām programmām.

(3) Saeimas vēlēšanu gadā gadskārtējā valsts budžeta likuma (budžeta likumprojektu paketes) projekts iesniedzams Saeimai ne vēlāk kā divus mēnešus pēc tam, kad jaunievēlētā Saeima izteikusi Ministru kabinetam savu uzticību.

(01.04.1998. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.11.1999. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2000.)

22. pants. Gadskārtējā valsts budžeta likuma pieņemšana

(1) Ministru kabineta iesniegto valsts budžeta likuma projektu (budžeta likumprojektu paketi) Saeima pārbauda un apstiprina likumdošanas kārtībā.

(2) Valsts budžeta likums ietver:

1) valsts parāda un budžeta fiskālā deficīta maksimāli pieļaujamo summu saimnieciskā gada beigās, fiskālā deficīta segšanai izlietojamā valsts aizņēmuma maksimāli pieļaujamo summu saimnieciskā gada beigās, kā arī valsts vārdā izsniegto galvojumu saistību izpildei paredzamo summu valsts parādā un no jauna saimnieciskajā gadā izsniedzamo galvojumu apjomus;

2) to līdzekļu apjomus, kas nākamajā saimnieciskajā gadā apropriācijas kārtībā piešķirami katrai izdevumu kategorijai saskaņā ar budžeta klasifikāciju, norādot katras kategorijas līdzekļu izmantošanas mērķi;

3) to līdzekļu apjomus no iepriekšējiem gadiem (ja šādi līdzekļi ir), kuriem nepieciešama atkārtota apropriācija;

4) pilnvaras nākotnes saistībām katrai attiecīgajai izdevumu kategorijai budžeta klasifikācijā;

5) noteikumus, kas pievienojami visām vai atsevišķām apropriācijām.

(3) Uz valsts budžeta likuma projekta (budžeta likumprojektu paketes) izskatīšanu attiecas šā likuma 10.panta pirmajā daļā paredzētie noteikumi.

(4) Saeimas apstiprināto valsts budžeta likumu (budžeta likumu paketi) izsludina Satversmē noteiktajā kārtībā.

(01.10.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.04.1998. un 25.11.1999. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2000.)

IV. VALSTS BUDŽETA IZPILDE

23. pants. Valsts kase

Valsts kase ir Finansu ministrijas pakļautībā esoša iestāde, kas asignē un veic maksājumus noteiktiem mērķiem no valsts budžeta ieņēmumiem, organizē un veic valsts budžeta kontroles un uzskaites funkcijas, valsts parāda vadības funkcijas, kā arī citas ar finansu vadību saistītās funkcijas.

(01.04.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.04.1998.)

24. pants. Izdevumi, kurus paredz likums

(1) Valsts budžeta izpildītāji var izdarīt valsts budžeta izdevumus vai uzņemties saistības tikai to finansēšanas plānos noteikto asignējumu ietvaros, kurus izsniedz Valsts kase ar finansu ministra pilnvaru.

(2) Vienīgi Valsts kase var piešķirt asignējumus tādiem izdevumiem, kas noteikti apropriācijas kārtībā saskaņā ar likumu, pamatojoties uz finansu ministra noteiktajā kārtībā izstrādātiem finansēšanas plāniem.

(3) Finansu ministra noteiktajā kārtībā Valsts kasē reģistrētas budžeta finansētas institūcijas ilgtermiņa saistības atzīstamas par valsts ilgtermiņa saistībām.

(25.11.1996. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.11.1999. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2000.)

25. pants. Ieņēmumu un izdevumu kontrole

(1) Valsts kase, sadarbojoties ar Valsts ieņēmumu dienestu, seko tam, lai visi ieņēmumi, kas pienākas valsts budžetam, tiktu saņemti laikā un attiecīgajā apjomā, un nodrošina to, lai valsts budžeta izdevumi tiktu izdarīti saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem.

(2) Finansu ministrs ziņo par nepieciešamo asignējumu aizkavēšanu vai samazināšanu, ja ir paredzams, ka valsts budžeta fiskālais deficīts pārsniegs gadskārtējā valsts budžeta likumā apstiprināto fiskālā deficīta līmeni. Ministru kabinets septiņu darba dienu laikā no finansu ministra ziņojuma dienas pieņem lēmumu par šo asignējumu aizkavēšanu vai samazināšanu un ne vēlāk kā triju darba dienu laikā pēc lēmumu pieņemšanas iesniedz izskatīšanai Saeimā priekšlikumus par grozījumiem gadskārtējā valsts budžeta likumā.

(3) (Izslēgta ar 25.11.1999. likumu.)

(4) Speciālā budžeta asignējumus Valsts kase izdara tā, lai kopējie izdevumi šā budžeta mērķiem nebūtu lielāki par līdzekļiem, kas šiem mērķiem saņemti speciālajā budžetā, un par naudas līdzekļu atlikumu saimnieciskā gada sākumā.

(5) Finansu ministrijai ir tiesības veikt pārbaudes valsts budžeta finansētu institūciju ieņēmumu un izdevumu plānošanas, uzskaites un grāmatvedības pārskatu sniegšanas jomā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.11.1996., 01.04.1998. un 25.11.1999. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2000.)

26. pants. Apropriāciju grozījumi

(1) Valsts budžeta apropriācijas, arī to apjomus, mērķus un termiņus, var grozīt tikai tad, ja tas noteikts gadskārtējā valsts budžeta likumā.

(2) Izdevumus mērķiem, kas nav iekļauti pieņemtajā apropriācijā, var izdarīt vienīgi tad, ja tiek pieņemts likums par apropriācijas grozīšanu. Priekšlikumi par apropriāciju grozīšanu šādiem mērķiem iesniedzami un izskatāmi kārtībā, kāda noteikta budžeta pieprasījumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.11.1996. un 01.04.1998. likumu, kas stājas spēkā 17.04.1998.)

27. pants. Kontu atvēršana un slēgšana

(1) Budžeta finansētas institūcijas kontus var atvērt tikai Valsts kasē.

(2) Valsts kase katru gadu 31.decembrī slēdz visus kārtējā saimnieciskajā gadā atvērtos kontus. Pamatbudžeta līdzekļu kontus atver budžeta finansētām institūcijām nākamajā saimnieciskajā gadā saskaņā ar finansēšanas plānos piešķirtajiem asignējumiem. Gada beigās budžeta finansētu iestāžu kontos esošo līdzekļu atlikumi, kas radušies no to ieņēmumiem par sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem, ja šo ieņēmumu atlikums nepārsniedz gada laikā faktiski saņemto līdzekļu apmēru, paliek budžeta finansētu iestāžu rīcībā un var tikt izlietoti nākamajā gadā. Speciālā budžeta līdzekļu kontus atver nākamajā saimnieciskajā gadā, ieskaitot tajos visus atlikumus no iepriekšējā gada.

(25.11.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2000.)

28. pants. Ziņojums par valsts budžeta izpildes gaitu

(1) Ministru kabinets līdz kārtējā gada 1. jūnijam iesniedz Saeimai ziņojumu par valsts finansiālo stāvokli un vienlaikus izvērtē makroekonomiskās attīstības prognozi un pieņēmumus, kas tika izmantoti, apstiprinot valsts budžetu, kā arī ņem vērā ekonomisko situāciju attiecīgajā laikposmā.

(2) Ziņojumā par valsts budžeta stāvokli ieņēmumu, izdevumu, deficīta un aizdevumu kopsavilkumi tiek salīdzināti ar valsts budžeta likumā apstiprinātajiem attiecīgajiem līmeņiem, kā arī tiek sniegti paskaidrojumi par galvenajiem grozījumiem.

V. UZSKAITE UN FINANSU PĀRSKATI

29. pants. Uzskaite

(1) Valsts kase kārto oficiālo finansu uzskaiti, reģistrējot visus valsts budžeta norēķinus, aktīvus, pasīvus un saistības.

(2) Budžeta izpildītāji, ievērojot Valsts kases noteikumus, reģistrē norēķinus grāmatvedības reģistros, un šie reģistri tiek saskaņoti ar Valsts kases grāmatvedības reģistriem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.11.1996. likumu, kas stājas spēkā 20.12.1996.)

30. pants. Pārskati un ziņojumi Valsts kasei

(1) Budžeta finansētas institūcijas saskaņā ar Valsts kases rīkojumiem un instrukcijām iesniedz grāmatvedības pārskatus un ziņojumus par budžeta izpildi. Budžeta iestādes, mainoties budžeta izpildītājam, iesniedz arī ziņojumus par lietu nodošanu un pieņemšanu.

(2) Pašvaldības saskaņā ar Valsts kases rīkojumiem un instrukcijām iesniedz detalizētus pārskatus un ziņojumus par visu ieņēmumu, izdevumu un aizņēmumu, arī speciālo budžetu, apjomu.

(3) Ministrijas, centrālās valsts iestādes un pašvaldības iesniedz Valsts kasei tās noteiktajos termiņos gada pārskatu, kam pievienots Valsts kontroles atzinums par gada pārskata sastādīšanas pareizību.

(4) Ministrijas un centrālās valsts iestādes iesniedz Valsts kasei to pārziņā esošo uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) finansu pārskatus un finansu informāciju Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apjomā. Šajā daļā minētie finansu pārskati iesniedzami arī Valsts kontrolei.

(5) Šā panta noteikumi neattiecas uz Saeimu, kuras saimniecība tiek pārbaudīta Saeimas kārtības rullī noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.11.1996., 01.04.1998. un 25.11.1999. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2000. Trešā daļa stājas spēkā 01.01.2001. Sk. Pārejas noteikumus.)

31. pants. Saimnieciskā gada pārskats

(1) Ministru kabinets iesniedz Saeimai saimnieciskā gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem (to finansiālo stāvokli) attiecīgajā saimnieciskajā gadā.

(2) Saimnieciskā gada pārskats ietver:

1) visu valsts budžeta norēķinu gada slēguma bilances salīdzinājumā ar iepriekšējā gada bilancēm;

2) pārskatu par ieņēmumiem un izdevumiem visos valsts budžeta norēķinos salīdzinājumā ar valsts budžeta apropriāciju un iepriekšējā gada ieņēmumiem un izdevumiem kopā ar pielikumu par ieņēmumu atlikumiem saskaņā ar 27.pantu;

3) pārskatu par izdevumiem sakarā ar neparedzētiem gadījumiem gada laikā (saskaņā ar 12. pantu);

4) salīdzinājuma tabulu, kas parāda:

a) neatmaksāto valsts parādu un maksājumus, kas saskaņā ar parāda saistībām veikti kārtējā gadā un pēdējos trijos gados,

b) ikgadējās parāda saistības attiecībā uz pieciem turpmākajiem gadiem;

5) neatmaksāto valsts parādu, valsts ņemto aizņēmumu un doto aizdevumu pilnīgu sarakstu;

6) pārskatu par valsts vārdā izsniegtajiem galvojumiem, kā arī darījumiem sakarā ar valsts galvojumu saistībām;

7) pārskatu par finansu ministra veiktajām investīcijām šā likuma 34. panta kārtībā;

8) pašvaldību budžetu izpildes un kopbudžetu izpildes kopsavilkumu;

9) citus paskaidrojumus, kurus finansu ministrs atzīst par nepieciešamiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.11.1999. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2000.)

32. pants. Valsts kontroles veiktā revīzija

(1) Finansu ministrs iesniedz Valsts kontrolei saimnieciskā gada pārskatu līdz pārskata gadam sekojošā saimnieciskā gada 30. maijam.

(2) Saimnieciskā gada pārskatu kopā ar Valsts kontroles atzinumu saskaņā ar likumu "Par Valsts kontroli" finansu ministrs iesniedz Ministru kabinetam. Ministru kabinets saimnieciska gada pārskatu kopa ar Valsts kontroles atzinumu iesniedz Saeimai līdz pārskata gadam sekojošā kārtējā saimnieciskā gada 30. septembrim.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.11.1996. un 25.11.1999. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2000.)

VI. BANKU LIETAS UN INVESTĪCIJAS

33. pants. Valsts kases budžeta konti banku iestādēs

(1) Valsts kase rīko visus valsts budžeta līdzekļu kontus bankās, un tos sauc par Valsts kases budžeta kontiem.

(2) Finansu ministrs var pilnvarot Valsts kasi vai citu juridisko personu atvērt un izmantot kontus vai arī atvērt kontus līdzekļiem, kas tiek ieskaitīti Valsts kases budžeta kontos.

34. pants. Valsts budžeta naudas līdzekļu investēšana

(1) Finansu ministrs naudas vadības ietvaros, izmantojot naudas līdzekļus, kas atrodas Valsts kases budžeta kontos, var veikt investīcijas valsts vērtspapīru vai depozītu veidā uz tādiem termiņiem un ar tādiem noteikumiem, kādus viņš atzīst par pieņemamiem, kā arī likvidēt šādas investīcijas, lai nodrošinātu valsts budžeta izpildi.

(2) Finansu ministrs nosaka kārtību, kādā veicama šā panta pirmajā daļā noteiktā valsts budžeta līdzekļu investēšana un saņemto procentu ieskaitīšana valsts pamatbudžetā.

(25.11.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2000.)

VII. AIZŅĒMUMI UN AIZDEVUMI

35. pants. Aizņēmumu ierobežojumi

(1) Finansu ministrs valsts vārdā var ņemt aizņēmumus gadskārtējā valsts budžeta likumā atļautajos apmēros. Aizņēmumu līdzekļi ir valsts budžeta līdzekļi, kas tiek izlietoti tikai apropriācijas kārtībā. Finansu ministrs valsts vārdā var ņemt aizņēmumus tikai valsts budžeta fiskālā deficīta finansēšanai un valsts parāda refinansēšanai, kā arī citiem mērķiem, ja tie noteikti gadskārtējā valsts budžeta likumā.

(2) Finansu ministrs ekonomijas un efektivitātes labad var izraudzīties aizdevēju, aizņēmuma veidu un valūtu.

(3) Aizņēmumus var ņemt Latvijā vai ārvalstīs, izlaižot vērtspapīrus, noslēdzot aizņēmuma līgumus vai izmantojot citus aizņēmuma līdzekļus.

(4) Gadskārtējais valsts budžeta likums nosaka neatmaksātā valsts parāda un valdības rīcības pieļaujamās robežas neparedzētu apstākļu izraisītu valdības saistību gadījumā. Šīs robežas tiek noteiktas latos atbilstoši Latvijas Bankas valūtas apmaiņas kursam, kāds bijis spēkā attiecīgā gada valsts budžeta likuma pieņemšanas brīdī.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.11.1996., 01.04.1998. un 25.11.1999. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2000.)

36. pants. Aizņēmuma vai aizdevuma pilnvarojums

(1) Tikai finansu ministrs drīkst kārtot valsts aizņēmumu vai aizdevumu lietas gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktajos ietvaros, tāpēc viņš:

1) pārstāv valsti visos aizņēmuma vai aizdevuma līgumos;

2) pilnvaro atbildīgo institūciju glabāt dokumentu oriģinālus un visu valsts vārdā noslēgto aizņēmuma un aizdevuma līgumu un valsts vārdā izsniegto galvojumu reģistrus, kā arī neparedzētu apstākļu radīto parādu saistību reģistrus;

3) nosaka aizdevumu izsniegšanas un apkalpošanas kārtību;

4) dara sabiedrībai zināmus valsts vārdā noslēgto līgumu noteikumus attiecībā uz aizņēmumiem naudas vai kapitāla tirgū.

(2) Budžeta institūciju vadītājiem nav tiesību iestādes personā saņemt aizdevumus un slēgt līzinga līgumus ar kredītiestādēm vai citām institūcijām bez saskaņošanas ar finansu ministru.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.11.1996. un 01.04.1998. likumu, kas stājas spēkā 17.04.1998.)

37. pants. Galvojumi

(1) Tikai finansu ministrs valsts vārdā var gadskārtējā valsts budžeta likuma ietvaros dot galvojumus, kas uzliek saistības valsts līdzekļiem, ar noteikumu, ka:

1) viņš ir saņēmis un izskatījis nepieciešamo pamatojumu un saistības sakarā ar ierosinātajiem vai jau esošajiem galvojumiem;

2) izdevumi, kas rodas sakarā ar šo galvojumu saistību izpildi, tiek attiecināti uz valsts parādu.

(2) Galvojumu apkalpošanas kārtību nosaka finansu ministrs.

(01.04.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.04.1998.)

38. pants. Aizņēmuma noteikumu nemainība

(1) Valdība nevar vienpusēji mainīt aizņēmuma līguma noteikumus un saistības attiecībā uz neatmaksātu aizņēmumu.

(2) Šā panta pirmajā daļā teiktais neizslēdz valdībai iespēju piedāvāt aizņēmuma saistību parādzīmju pirmstermiņa izpirkšanu, ja attiecīgie līgumi šādu izpirkšanu atļauj.

39. pants. Valsts parāda atmaksas apropriācija

Izdevumiem parāda saistību kārtošanai, arī parāda atmaksai un procentu maksājumiem, ir pastāvīga apropriācija. Izdevumi parāda saistību kārtošanai ir jāizdara saskaņā ar aizņēmuma līgumu neatkarīgi no gadskārtējā valsts budžetā šiem mērķiem paredzētā līdzekļu apjoma. Ja finansu ministrs konstatē, ka izdevumi valsts parāda kārtošanai var pārsniegt gadskārtējā valsts budžetā šiem mērķiem paredzēto līdzekļu daudzumu, viņš nekavējoties par to informē Ministru kabinetu un Saeimu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.11.1996. likumu, kas stājas spēkā 20.12.1996.)

40. pants. Aizdevumi pašvaldībām

Finansu ministrs izsniedz aizdevumus pašvaldībām tikai gadskārtējā valsts budžeta likumā paredzētajā apjomā un Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(25.11.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2000.)

VIII. PAŠVALDĪBU BUDŽETA TIESĪBAS UN PROCEDŪRAS

41. pants. Budžeta tiesības

(1) Pašvaldībām ir tiesības patstāvīgi veidot un apstiprināt savus budžetus.

(2) Pašvaldību budžetiem ir jāatspoguļo pašvaldību administratīvās struktūras un jāatbilst šā likuma 11.pantā noteiktajām prasībām.

(3) Pašvaldību budžeta tiesības un ietvarus (apjomus) nosaka īpaši likumi.

(4) Ja pašvaldības darbojas kā valsts pārstāvji, valsts pilnībā sedz to izdevumus. Pēc valsts budžeta pieņemšanas finansu saistības pašvaldību budžetiem nedrīkst uzlikt, ja nav norādīti līdzekļu avoti, kurus valsts piešķīrusi šo saistību izpildei.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.04.1998. likumu, kas stājas spēkā 17.04.1998.)

42. pants. Pašvaldību tiesības uz ieņēmumiem

(1) Pašvaldībām ir tiesības uz budžeta ieņēmumiem saskaņā ar likumiem, lai nodrošinātu pastāvīgu un drošu, makroekonomiskās stabilitātes prasībām atbilstošu ieņēmumu bāzi.

(2) Pašvaldībām ir tiesības uzlikt pašvaldību nodevas likumos noteiktajā kārtībā un apmēros.

43. pants. Pašvaldību finansu uzskaite

(1) Finansu ministrs nosaka pašvaldībām vienotu budžeta ieņēmumu, izdevumu, finansēšanas un parādu uzskaites klasifikāciju, kā arī izvirza noteikumus budžeta pārskatu sastādīšanai.

(2) Visas pašvaldību finansiālās darbības atbilstoši Valsts kases norādījumiem tiek reģistrētas oficiālajā pašvaldību finansu uzskaitē. Sastādāmie pārskati tiek iesniegti likumos, Valsts kases instrukcijās un rīkojumos noteiktajā kārtībā.

(25.11.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.12.1996.)

44. pants. Dotācijas pašvaldību budžetiem

(1) Pašvaldību budžetiem piešķiramo valsts budžeta dotāciju struktūru nosaka īpaši likumi.

(2) Pašvaldību budžetiem piešķiramās valsts budžeta dotācijas tiek noteiktas gadskārtējā valsts budžeta likumā.

(3) Dotācijas, arī ar vispārējo finansiālo palīdzību saistītās dotācijas un mērķdotācijas, ar gadskārtējo valsts budžeta likumu var piešķirt tādu pasākumu veikšanai, kuros valstij un pašvaldībām ir kopējas intereses.

(4) Ja pēc valsts budžeta un pašvaldību budžetu apstiprināšanas Saeima pieņem likumus vai Ministru kabinets — lēmumus, kuri atļauj samazināt pašvaldību budžetu izdevumus vai palielināt to ieņēmumus, tad var tikt izdarīti grozījumi pašvaldībām piešķirto dotāciju vai mērķdotāciju apmēros.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.11.1996. likumu, kas stājas spēkā 20.12.1996.)

45. pants. Pašvaldību aizņēmumi

(1) Lai saglabātu vispārējo ekonomisko līdzsvaru un nodrošinātu vienotu valsts finansiālo politiku, gadskārtējā valsts budžeta likumā atsevišķi tiek noteikti pašvaldību aizņēmumu un galvojumu apjomi.

(2) Pašvaldībām jānodrošina pilnīga aizņēmumu un galvojumu uzskaite un pārskatu sastādīšana atbilstoši Valsts kases instrukcijām un rīkojumiem.

(3) Ja pašvaldības nenodrošina aizņēmumu līgumos fiksēto saistību savlaicīgu izpildi, Valsts kasei ir tiesības norakstīt līdzekļus no pašvaldību budžeta.

(25.11.1996. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.11.1999. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2000.)

IX. ATBILDĪBA UN SANKCIJAS

46. pants. Atbildība par budžeta izpildi

(1) Budžeta finansētu institūciju vadītāji ir atbildīgi par šajā likumā noteiktās kārtības un prasību ievērošanu, izpildi un kontroli, kā arī par valsts budžeta līdzekļu efektīvu un ekonomisku izlietošanu atbilstoši paredzētajiem mērķiem.

(2) Finansu ministrs atbild par valsts budžeta izpildes procesa organizāciju un vadību, kā arī uzrauga Valsts kases darbību atbilstoši šā likuma prasībām.

(3) Valsts kases amatpersonas ir atbildīgas par finansu vadību atbilstoši šā likuma prasībām.

(4) Saistības, ko personas uzņēmušās attiecībā uz valsts budžeta līdzekļiem bez pilnvarojuma (asignējuma) vai pārsniedzot piešķirto pilnvarojumu (asignējumu), nav uzskatāmas par valsts saistībām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.04.1998. un 25.11.1999. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2000.)

47. pants. Šā likuma pārkāpumi un sankcijas

(1) Par valsts budžetam pienākošos summu nesavlaicīgu vai nepilnīgu iemaksu Valsts kases budžeta kontos Valsts kase, ja tas nav paredzēts citas valsts institūcijas kompetencē, piedzen iemaksāšanai pamatbudžeta ieņēmumos neiemaksāto summu un var piedzīt nokavējuma naudu 0,1 procenta, apmērā no laikā nenomaksātās summas par katru nokavēto maksājuma dienu, ja likumos un Ministru kabineta noteikumos nav noteikta cita kārtība.

(2) Lai segtu budžetam radušos zaudējumus, Valsts kase var ieskaitīt summas pamatbudžeta ieņēmumos, uzlikt administratīvos sodus vainīgajām personām, atsaukt vai apturēt asignējumus, ja:

1) nav laikā iesniegti vai ir nepilnīgi saskaņā ar šo likumu paredzētie ziņojumi par budžetu un finansu vadību;

2) likumā noteiktajā kārtībā nav reģistrēti budžeta līdzekļi un darījumi ar šiem līdzekļiem, kā arī nav ziņots par tiem;

3) uzskaite neatbilst noteiktajai kārtībai un tādējādi tiek slēpti budžetam pienākošies līdzekļi;

4) budžeta iestādes vadītājs ir pārkāpis šā likuma 24.panta nosacījumus un uzņēmies saistības, pārsniedzot Valsts kases sniegto asignējumu.

(3) Ja ir pārkāpti finansu vadības noteikumi, arī finansēšanas plānu izstrādāšanas kārtība, saskaņā ar šo likumu finansu ministrs, kā arī Valsts kases pārvaldnieks un resoru vadītāji attiecībā uz budžeta izpildītājiem, kuriem viņi piešķīruši asignējumus, var veikt šādus pasākumus:

1) uz laiku atņemt pilnvarojumu asignēt vai rīkot budžeta ieņēmumus vai izdevumus;

2) noteikt budžeta kontu lietošanas ierobežo jumus;

3) atsaukt vai apturēt asignējumus, lai tiktu atlīdzināti nelikumīgi izlietotie līdzekļi, vai arī pieprasīt nelikumīgi izlietoto līdzekļu atmaksāšanu;

4) iesniegt tiesā civilprasību vai nodot materiālus krimināllietas ierosināšanai.

(4) Valsts kasei atbilstoši likumam par pašvaldību finansu izlīdzināšanu ir tiesības bezstrīdus kārtībā piedzīt no pašvaldības budžeta līdzekļiem naudas summas, ko attiecīgā pašvaldība nav savlaicīgi vai pilnā apmērā ieskaitījusi pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā, norakstot šīs summas no attiecīgās pašvaldības budžeta.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.11.1996., 01.04.1998. un 25.11.1999. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2000.)

48. pants. Šā likuma pārkāpumu izskatīšanas kārtība

(1) Ministru kabinets vai finansu ministrs var izveidot komisiju šajā likumā minēto pārkāpumu izskatīšanai, par to paziņojot Valsts kontrolei. Pamatojoties uz komisijas lēmumu, finansu ministrs savas kompetences ietvaros veic attiecīgus pasākumus pārkāpuma seku novēršanai.

(2) Jebkura persona, kurai piemērojamas sankcijas saskaņā ar šo likumu, var iesniegt sūdzību finansu ministram un, ja tā nav apmierināta ar finansu ministra lēmumu, — pārsūdzēt to tiesā vai rīkoties citādā likumā paredzētajā veidā.

(3) Par lēmumiem, kas pieņemti sakarā ar finansu vadības noteikumu pārkāpumiem, finansu ministram, Valsts kasei un budžeta izpildītājiem nekavējoties jāpaziņo Valsts kontrolei.

(4) Ja finansu vadības noteikumus ir pārkāpis finansu ministrs, persona, kas konstatējusi šo pārkāpumu, rakstveidā ziņo par to Valsts kontrolei, Ministru kabinetam un Saeimai, minot konkrētus faktus, kas raksturo šo pārkāpumu.

Pārejas noteikumi

1. Finansu ministrs nodrošina nepieciešamo rīkojumu, instrukciju un ieteikumu izstrādāšanu un ieviešanu 1994. saimnieciskā gada laikā.

2. Ar šā likuma spēkā stāšanos likuma "Par Latvijas Republikas budžeta tiesībām" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1990, 29; 1992, 29/31) 1.18., 20. un 21. pants tiek atzīti par spēku zaudējušiem.

Piezīme. Pārējie likuma "Par Latvijas Republikas budžeta tiesībām" panti zaudē spēku līdz ar likuma par pašvaldību budžetiem stāšanos spēkā.

3. Šā likuma 30.panta trešā daļa stājas spēkā 2001.gada 1.janvārī.

(25.11.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2000.)

Likums Saeimā pieņemts 1994. gada 24. martā.
Valsts prezidents G.ULMANIS
Rīgā 1994. gada 6. aprīlī
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Saeima Veids: likums Pieņemts: 24.03.1994.Stājas spēkā: 26.04.1994.Tēma:  Bankas, finanses, budžetsPublicēts: Latvijas Vēstnesis, 41 (172), 06.04.1994.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 8, 28.04.1994.
Dokumenta valoda:
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Uz tiesību akta pamata izdotie
  • Satversmes tiesas nolēmumi
  • Skaidrojumi
  • Grāmatas
  • Citi saistītie dokumenti
58057
{"selected":{"value":"01.01.2000","content":"<font class='s-1'>01.01.2000.-31.12.2000.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"01.01.2020","iso_value":"2020\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2020.-...<\/font> <font class='s-2'>N\u0101kotnes<\/font>"},{"value":"01.06.2019","iso_value":"2019\/06\/01","content":"<font class='s-1'>01.06.2019.-31.12.2019.<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"13.04.2019","iso_value":"2019\/04\/13","content":"<font class='s-1'>13.04.2019.-31.05.2019.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"09.02.2019","iso_value":"2019\/02\/09","content":"<font class='s-1'>09.02.2019.-12.04.2019.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"13.12.2018","iso_value":"2018\/12\/13","content":"<font class='s-1'>13.12.2018.-08.02.2019.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2018","iso_value":"2018\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2018.-12.12.2018.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2017","iso_value":"2017\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2017.-31.12.2017.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"11.05.2016","iso_value":"2016\/05\/11","content":"<font class='s-1'>11.05.2016.-31.12.2016.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"27.01.2016","iso_value":"2016\/01\/27","content":"<font class='s-1'>27.01.2016.-10.05.2016.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2016","iso_value":"2016\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2016.-26.01.2016.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2015","iso_value":"2015\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2015.-31.12.2015.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"04.11.2014","iso_value":"2014\/11\/04","content":"<font class='s-1'>04.11.2014.-31.12.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"14.02.2014","iso_value":"2014\/02\/14","content":"<font class='s-1'>14.02.2014.-03.11.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2014","iso_value":"2014\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2014.-13.02.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"04.10.2013","iso_value":"2013\/10\/04","content":"<font class='s-1'>04.10.2013.-31.12.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"26.04.2013","iso_value":"2013\/04\/26","content":"<font class='s-1'>26.04.2013.-03.10.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2013","iso_value":"2013\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2013.-25.04.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2012","iso_value":"2012\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2012.-31.12.2012.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"24.11.2011","iso_value":"2011\/11\/24","content":"<font class='s-1'>24.11.2011.-31.12.2011.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"29.07.2011","iso_value":"2011\/07\/29","content":"<font class='s-1'>29.07.2011.-23.11.2011.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"07.07.2011","iso_value":"2011\/07\/07","content":"<font class='s-1'>07.07.2011.-28.07.2011.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.06.2011","iso_value":"2011\/06\/01","content":"<font class='s-1'>01.06.2011.-06.07.2011.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2011","iso_value":"2011\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2011.-31.05.2011.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"24.11.2010","iso_value":"2010\/11\/24","content":"<font class='s-1'>24.11.2010.-31.12.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2010","iso_value":"2010\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2010.-23.11.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"19.09.2009","iso_value":"2009\/09\/19","content":"<font class='s-1'>19.09.2009.-31.12.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2009","iso_value":"2009\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2009.-18.09.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"10.06.2009","iso_value":"2009\/06\/10","content":"<font class='s-1'>10.06.2009.-30.06.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2009","iso_value":"2009\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2009.-09.06.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"26.11.2008","iso_value":"2008\/11\/26","content":"<font class='s-1'>26.11.2008.-31.12.2008.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2008","iso_value":"2008\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2008.-25.11.2008.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"29.11.2007","iso_value":"2007\/11\/29","content":"<font class='s-1'>29.11.2007.-31.12.2007.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2007","iso_value":"2007\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2007.-28.11.2007.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2006","iso_value":"2006\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2006.-31.12.2006.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2005","iso_value":"2005\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2005.-31.12.2005.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2004","iso_value":"2004\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2004.-31.12.2004.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2003","iso_value":"2003\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2003.-31.12.2003.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2001","iso_value":"2001\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2001.-31.12.2002.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2000","iso_value":"2000\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2000.-31.12.2000.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"17.04.1998","iso_value":"1998\/04\/17","content":"<font class='s-1'>17.04.1998.-31.12.1999.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"09.10.1997","iso_value":"1997\/10\/09","content":"<font class='s-1'>09.10.1997.-16.04.1998.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"20.12.1996","iso_value":"1996\/12\/20","content":"<font class='s-1'>20.12.1996.-08.10.1997.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"20.04.1994","iso_value":"1994\/04\/20","content":"<font class='s-1'>20.04.1994.-19.12.1996.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
01.01.2000
84
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva