1. Turaidas muzejrezervāts (tālāk tekstā - «muzejrezervāts») ir kultūras pieminekļu komplekss, kas izsludināts par īpaši aizsargājamo kultūras pieminekli, ar sevišķu vēsturisku, zinātnisku un kultūras vērtību un ir Latvijas Republikas nacionālās bagātības sastāvdaļa. Muzejrezervāts ir pētnieciska un izglītojoša valsts iestāde. Muzejrezervāts izveidots ar Ministru Padomes 1988. gada 4. novembra lēmumu Nr. 361 «Par Turaidas muzejrezervāta izveidošanu» uz Siguldas novadpētniecības muzeja bāzes. Tas darbojas saskaņā ar likumu «Par kultūras pieminekļu aizsardzību» un savā darbībā ievēro likumus, Ministru kabineta lēmumus un šo nolikumu.

2. Muzejrezervāts izveidots, lai saglabātu nākamajām paaudzēm vienu no senākajiem Latvijas valstiskajiem veidojumiem - Turaidas vēsturisko centru. Tā darbība aptver novada kultūras mantojuma izpēti, tautas amatu un tradīciju saglabāšanu.

3. Muzejrezervāts izveidots, ievērojot noteiktā kārtībā saskaņoto ģenerālo shēmu. Kultūras pieminekļi atrodas vēsturiskajā vidē - vietā, kur tie radušies. Fondu kolekcija veidota saistībā ar kultūras pieminekļiem un kultūrvēsturisko vidi. Muzejrezervāts atrodas Rīgas rajona Siguldas pilsētā un Krimuldas pagastā un ir Gaujas nacionālā parka teritorijas daļa. Muzejrezervāta adrese: Rīgas rajons, Sigulda, Turaidas iela 10.

4. Muzejrezervāta ietilpst 11.- 20. gs. Turaidas vēsturiskā centra dabas un kultūras pieminekļi, kurus iedala četros kompleksos objektos:

4.1. Turaidas pilskalns ar lībiešu koka pils pamatiem un Turaidas mūra pili ar priekšpils zonu;

4.2. Turaidas Baznīckalns ar kapsētu un senu baznīcu celšanas vietu, Turaidas Rozes kapu, Turaidas baznīcu un ar valsts aizsargājamo dabas objektu - liepu;

4.3. Turaidas muižas apbūves centrs ar seno priekšpils nocietinājumu - dīķu sistēmu;

4.4. senā Gaujas lībiešu apmetnes vieta ar Tautasdziesmu parku.

5. Muzejrezervāta aizsardzības, apbūves regulācijas un aizsargājamās dabas ainavas zonas un to uzturēšanas režīmu nosaka Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi (apstiprināti ar Ministru Padomes 1992.gada 26.novembra lēmumu Nr. 506 - Ziņotājs, 1993, 7), Gaujas nacionālā parka aizsardzības un izmantošanas noteikumi un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija.

6. Muzejrezervāta pamatuzdevumi ir:

6.1. nodrošināt muzejrezervāta teritorijā esošo kultūras pieminekļu aizsardzību, saglabāšanu, izmantošanu un seno muižas amatu un saimniecības atjaunošanu, veidot ekspozīcijas un izstādes vēsturiskajās ēkās, nocietinājumos, būvēs un kultūrvidē;

6.2. vākt, glabāt un pētīt materiālās un garīgās kultūras vērtības, organizēt arheoloģiskās, etnogrāfiskās un citas zinātniski tematiskās fondu priekšmetu komplektēšanas ekspedīcijas, iepirkt kultūras vērtības, veikt šo vērtību valsts uzskaiti un nodrošināt to saglabāšanu un izmantošanu;

6.3. veikt kultūrizglītojošo darbību Turaidas novada un Vidzemes reģiona vēstures, kultūras, mākslas un tautas tradīciju popularizēšanā, izdot ceļvežus, bukletus, zinātniskus izdevumus un citus iespieddarbus, piedalīties un organizēt vietējās un starptautiskās zinātniskās konferences, seminārus un citus pasākumus;

6.4. restaurēt vēsturisko vidi muzejrezervāta teritorijā, kopt dabas ainavu, veidot dažādas brīvdabas ekspozīcijas;

6.5. atjaunot zudušās vēsturiskās ēkas un būves, apsaimniekot vai iznomāt tās ar muzejrezervāta darbību saistītiem mērķiem.

7. Muzejrezervāts nosaka iekšējo kārtību teritorijā. Tā iekšējās kārtības noteikumus apstiprina direktors. Visām fiziskām un juridiskām personām muzejrezervāta teritorijā jāievēro šis nolikums un iekšējās kārtības noteikumi, likumi, kā arī ar Ministru kabineta lēmumiem noteiktā kārtība.

8. Muzejrezervāts pakļauts Izglītības, kultūras un zinātnes ministrijai. Muzejrezervāts ir juridiska persona, un tam ir zīmogs ar papildinātā Latvijas Republikas valsts mazā ģerboņa attēlu un konti bankā. Muzejrezervātam var būt sava simbolika un atribūtika.

9. Lēmumu par muzejrezervāta reorganizāciju vai likvidāciju pieņem Ministru kabinets.

10. Muzejrezervāta darbu vada direktors, kas ir tieši pakļauts kultūras valsts ministram. Direktors pārstāv muzejrezervātu valsts, sabiedriskajās un tiesu iestādēs, slēdz līgumus, atbild par muzejrezervāta darbu, nosaka iekšējo pārvaldes, zinātnisko un saimniecisko struktūru. Direktors slēdz darba līgumus, pieņem darbā un atbrīvo no darba muzejrezervāta darbiniekus darba likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā, nosaka darbinieku kvalifikācijas kategorijas un mēneša amatalgas, apstiprina štatu sarakstus.

11. Muzejrezervātam ir tiesības nodarboties ar uzņēmējdarbību likumā noteiktajā kārtībā.

12. Muzejrezervatam nepieciešamos līdzekļus veido asignējumi no valsts budžeta un ārpusbudžeta līdzekļi. Ārpusbudžeta līdzekļus veido ienākumi no saimnieciskās darbības, maksas pakalpojumiem, līgumdarbiem, nomas maksas, ziedojumiem un citiem likumos noteiktajiem avotiem. Šie līdzekļi izlietojami muzejrezervāta funkcionēšanai un pamatuzdevumu veikšanai.