Aptauja ilgs līdz 23. oktobrim.
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu: Par Latvijas Republikas pievienošanos 1973.gada 1.marta Konvencijai par pasažieru un bagāžas starptautisko autopārvadājumu līgumu (CVR) un šīs konvencijas 1978.gada 5.jūlija protokolam
1. pants. 1973. gada 1. martā Ženēvā parakstītā Konvencija par pasažieru un bagāžas starptautisko autopārvadājumu līgumu (CVR) un šīs konvencijas 1978. gada 5. jūlija protokols ar šo likumu pieņemti un apstiprināti. 2. pants. Likums stājas spēkā tā izsludināšanas dienā. Līdz ar likumu izsludināma minētā konvencija un protokols un to tulkojums latviešu valodā. 3. pants. Konvencija un protokols Latvijas Republikā stājas spēkā konvencijas 24. un 25. pantā un protokola 3. un 4. pantā noteiktajā laikā un kārtībā. Likums Saeimā pieņemts 1993. gada 2. decembrī.
Valsts prezidents G.Ulmanis
Rīgā 1993. gada 8. decembrī
Ženēvā 1973. gada 1. martā PREAMBULA LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES, ATZĪSTOT pasažieru un bagāžas starptautisko pārvadājumu līgumu regulējušo noteikumu, unifikācijas vēlamību, VIENOJĀS par sekojošo: 1. NODAĻA PIEMĒROŠANAS SFĒRA 1. pants 1. Šī Konvencija tiek piemērota katram līgumam par pasažieru un attiecīgajos gadījumos viņu bagāžas pārvadājumiem ar autotransportu, kad līgumā ir norādīts, ka pārvadājums tiek veikts pa vismaz divu valstu teritoriju un ka pārvadājuma sākuma vai gala punkts, vai ari kā viens tā otrs atrodas Līgumslēdzējas Valsts teritorijā neatkarīgi no Līgumslēdzēja Puses dzīves vietas un nacionalitātes. 2. Šajā Konvencijā lietoti termini: a) pārvadātājs — jebkura persona, kura komerciālos nolūkos, betdarbodamās savādāk nekā persona, kas sniedz taksometra pakalpojumus vai izīrē transportlīdzekļus kopā ar vadītājiem, apņemas pēc individuāla vai kolektīva pārvadājuma līguma pārvest vienu vai vairākas personas, kā arī attiecīgajos gadījumos viņu bagāžu neatkarīgi no tā, vai šo pārvadājumu izpilda viņš pats vai cits; b) pasažieris — jebkura persona, kuru pārvadātājs pārvadā par maksu vai bez maksas, izpildot ar viņu vai viņa vārdā noslēgto līgumu; c) transportlīdzeklis — jebkurš transporta līdzeklis ar motoru, kuru lieto pārvadājuma līguma izpildīšanai un kurš ir paredzēts cilvēku pārvadāšanai; piekabe tiek uzskatīta par transportlīdzekļa daļu. 3. Šī Konvencija tiek piemērota arī tad, kad pārvadātājs ir valsts vai kāda valsts organizācija. 4. Līgumslēdzējas Valstis apņemas nemainīt šīs Konvencijas noteikumus ar speciāliem līgumiem starp divām vai vairākām Līgumslēdzējām Valstīm, izņemot norādījumus par tās piemērošanu pierobežas pārvadājumiem. 2. pants Ja pārvadājums ar autotransportu tiek pārtraukts un tiek izmantots cits transporta veids, šī Konvencija tomēr tiek piemērota tām pārvadājuma daļām, kas tiek veiktas ar autotransportu, pat tādā gadījumā, kad saskaņā ar 1. pantu tās nav starptautiskas, bet ar noteikumu, ka tie nav palīgpārvadājumi attiecībā pret citiem transporta veidiem. 3. pants Kad transportlīdzeklis kādu ceļa daļu pats tiek vests ar cita veida transporta līdzekli, tad šī Konvencija tiek piemērota, ja ir nodarīts zaudējums ar pārvadājumu saistītā notikumā, kad pasažieris atradies transportlīdzeklī, iekāpis vai izkāpis no tā, vai arī, kad bagāža ir atradusies transportlīdzeklī iekrauta vai izkrauta no tā. 2. NODAĻA PERSONAS, PAR KURĀM PĀRVADĀTĀJS IR ATBILDĪGS Pēc šīs Konvencijas pārvadātājs ir atbildīgs par savu pārstāvju, darbinieku un citu personu, kuru pakalpojumus viņš izmanto, izpildot viņam ar pārvadājuma līgumu uzliktas saistības, darbību un kļumēm tā, it kā šī darbība un kļūmes būtu viņa paša, ja šie pārstāvji, darbinieki un personas darbojas savā kompetencē. 3. NODAĻA TRANSPORTA DOKUMENTI 1. PASAŽIERI 1. Pārvadājot pasažierus, pārvadātājs izsniedz individuālu vai kolektīvu biļeti. Biļetes trūkums, nepareizs noformējums vai zaudējums neietekmē pārvadājuma līguma eksistenci vai derīgumu, tas tāpat ir pakļauts šīs Konvencijas noteikumiem. 2. Biļetē tiek norādīts pārvadātāja nosaukums un adrese, kā arī tajā jābūt norādījumam, ka līgums, pat ja tajā ir pretrunīgi iebildumi, ir pakļauts šīs Konvencijas noteikumiem. 3. Pārvadātājs ir atbildīgs par zaudējumu, kas var rasties pasažieriem, ja pārvadātājs neizpilda tos pienākumus, kas viņam tiek uzlikti atbilstoši šim pantam. 6. pants Biļete ir pirmais pierādījums par tajā sniegtajiem datiem. 7. pants Ja biļetē nav norādīts pasažiera vārds, to pirms brauciena sākuma var nodot citai personai gadījumā, ja biļetē nav pretēju norādījumu. 2. BAGĀŽA 8. pants 1. Pārvadātājs par viņam nododamo bagāžu var izsniegt bagāžas kvīti, kurā norādīts bagāžas raksturojums un skaits pēc pasažiera pieprasījuma bagāžas kvīts izsniegšana ir obligāta. Kvīts tiek izsniegta bez maksas, tomēr tā var būt aplikta ar nodokli. 2. Bagāžas kvītī, ja tā nav apvienota ar biļeti, jābūt pārvadātāja nosaukumam un adresei, kā ari norādījumam par to, ka līgums, pat ja tajā ir pretrunīgi iebildumi, ir pakļauts šīs Konvencijas noteikumiem. 3. Pārvadātājs ir atbildīgs par zaudējumu, kas var rasties pasažierim, ja pārvadātājs neizpilda tos pienākumus, kas viņam tiek uzlikti atbilstoši šim pantam. 9. pants Bagāžas kvīts ir pirmais pierādījums par tajā sniegtajiem norādījumiem un, ja tajā nav uzrādīti iebildumi, tiek pieņemts, ka bagāža nodota labā stāvoklī. 10. pants 1. Tiek uzskatīts, ka apzinīgi strādājošs pārvadātājs ir patiešām nodevis bagāžu, ja viņš to ir nodevis bagāžas kvīts uzrādītājam. Ja bagāžas kvīts netiek uzrādīta, pārvadātājam nav obligāti jāizsniedz bagāža, uz kuru bija izsniegta kvīts, kamēr uz bagāžu pretendējošā persona nevar pierādīt savas tiesības uz to; ļa pierādījumi liekas nepietiekoši, pārvadātājs var pieprasīt par bagāžu atbilstošu nodrošinājumu, kuru atdod pēc viena gada, skaitot kopš iemaksas dienas. 3. Neatkarīgi no tā, vai bagāžas kvīts bija izdota vai ne, bagāža, kura netiek pieprasīta pēc transportlīdzekļa ierašanās, tiek nodota glabāšanā drošā vietā; pārvadātājs uzglabā to uz pasažiera rēķina; šāda uzglabāšana var būt uzticēta tiešai personai; personai, kas uzglabā bagāžu, ir tiesības uz atlīdzību. Visus pārējos gadījumus, kas saistīti ar nepieprasītās bagāžas glabāšanu, regulē tās vietas likums, kur bagāža tiek uzglabāta. 4. NODAĻA PĀRVADĀTĀJA ATBILDĪBA 1. Kaitējumi personām 11. pants 1. Pārvadātājs ir atbildīgs par zaudējumiem, kas saistīti ar pasažiera nāvi, miesas bojājumiem vai kāda cita kaitējuma izdarīšanu tā fiziskai vai garīgai veselībai tāda negadījuma rezultātā, kas saistīts ar pārvadājumu un noticis pasažiera atrašanās laikā transportlīdzeklī, viņa iekāpšanas vai izkāpšanas laikā vai sakarā ar bagāžas iekraušanu vai izkraušanu. 2. Pārvadātājs tiek atbrīvots no atbildības, ja negadījumam par iemeslu ir bijuši apstākļi, no kuriem pārvadātājs nevarēja izvairīties un kuru sekas nevarēja novērst, neskatoties uz to, ka bija veikti katrā konkrētajā gadījumā nepieciešamie pasākumi. 3. Lai izvairītos no atbildības, pārvadātājs nevar atsaukties uz transportlīdzekļa vadītāja fiziskiem vai garīgiem trūkumiem, transportlīdzekļa bojājumiem, personas, no kuras viņš īrē transportlīdzekli, kā arī personu, par kurām tā ir atbildīga saskaņā ar 4. panta noteikumiem, it kā pati būtu pārvadātājs, nelikumīgu rīcību vai nolaidību. 12. pants Ņemot vērā 13. panta 1. punktu, tiesa, kas izskata lietu saskaņā ar tās vietas, kur tiesa atrodas, nacionāliem likumiem, kā arī noteikumiem, kas attiecas uz likumu pretrunīgumu, nosaka kompensējamo zaudējumu apmēru un personas, kurām ir tiesības saņemt kompensāciju par zaudējumiem, sakarā ar pasažiera nāvi, ievainojumu vai cita kaitējuma izdarīšanu tā fiziskai vai garīgai veselībai. 13. pants 1. Kopējā kompensācijas summa, kuru maksā pārvadātājs, sakarā ar vienu un to pašu notikumu, nevar pārsniegt 250 000 franku vienam cietušajam. Tomēr, katra Līgumslēdzēja Valsts var noteikt daudz augstāku kompensācijas robežu vai nenoteikt nekādu robežu. Ja pārvadātāja galvenais uzņēmums atrodas tādā valstī, kura ir vai nav Līgumslēdzēja Puse un kuras likumi paredz daudz augstāku kompensācijas robežu vai neparedz nekādu robežu, kopējās summas noteikšanai tiek piemēroti šīs valsts likumi, neņemot vērā noteikumus, kas attiecas uz likumu pretrunīgumu. 2. Šā panta 1. punktā paredzētajā summā neietilpst tiesu izdevumi, ko Līgumslēdzējas Puses izlieto, lai aizstāvētu savas tiesības, citi izdevumi, kuru samaksa vai atlīdzība var būt uzlikta pārvadātājam, un procenti, kurus aprēķina atbilstoši likumam, kuru piemēro tiesa, kas izskata gadījumu. 3. Pārvadājuma līguma puses var vienoties par daudz lielākas izmaksājamās kompensācijas noteikšanu. Kamēr līgumā nav noteikts citādi, šāda vienošanās attiecas uz visām personām, kam ir tiesības uz atlīdzību. 4. Šajā pantā paredzētos kompensācijas apmēra ierobežojumus piemēro visām prasībām, kas saistītas ar pasažiera nāvi, ievainojumu vai cita kaitējuma izdarīšanu tā fiziskai vai garīgai veselībai. Ja ir vairāki prasītāji un viņu prasību kopējā summa pārsniedz noteikto robežu, izmaksas tiek samazinātas proporcionāli. 2. Ar bagāžu saistītie zaudējumi 14. pants 1. Pārvadātājs ir atbildīgs par zaudējumu, kas saistīts ar bagāžas pilnīgu vai daļēju zaudējumu, kā ari ar tās bojājumu. Pārvadātājs atbild par viņam nodoto bagāžu kopš tās pieņemšanas pārvadājumam līdz nogādāšanas brīdim, vai līdz nodošanai glabāšanā, kā paredzēts 10. panta 3. punktā. Par jebkuru citu bagāžu pārvadātājs atbild tikai, kamēr tā atrodas transportlīdzeklī, bet ja apstākļos, kas ir atšķirīgi no transporta negadījuma, bagāža ir nozagta vai to nevar atrast, pārvadātājs ir atbildīgs tikai tādā gadījumā, ja tā bija nodota viņam uzraudzībā. Šai citai bagāžai tiek pielīdzinātas personīgās mantas, kuras pasažieris valkā vai ved sev līdz. 2. Pārvadātājs tiek atbrīvots no šīs atbildības, ja zaudējums vai bojājums ir saistīts ar bagāžai piemītošu defektu, ar īpašu risku sakarā ar to, ka bagāžas saturā ir vielas vai priekšmeti, kas ātri bojājas vai ir bīstami pārvadāšanai, vai ar apstākļiem, no kuriem pārvadātājs, veicot šajā konkrētajā gadījumā nepieciešamos piesardzības pasākumus, nevarēja izvairīties un kuru sekas nevarēja novērst. 3. Lai izvairītos no atbildības, pārvadātājs nevar atsaukties uz transportlīdzekļa vadītāja fiziskajiem vai garīgajiem trūkumiem, transportlīdzekļa bojājumiem, personas, no kuras viņš īrē transportlīdzekli, kā arī personu, par kurām pārvadātājs ir atbildīgs saskaņā ar 4. panta noteikumiem, nelikumīgu rīcību vai nolaidību. 15. pants 1. Bagāža tiek uzskatīta par pazaudētu, ja tā nav izsniegta četrpadsmit dienu laikā kopš tās dienas, kad pasažieris ir pieprasījis tās izsniegšanu. 2. Ja bagāža, kas bija uzskatīta par pazudušu, atrasta pēc gada kopš tās dienas, kad pasažieris bija to pieprasījis, pārvadātājs veic iespējamos pasākumus, lai paziņotu par to pasažierim. Trīsdesmit dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas pasažieris var pieprasīt nogādāt bagāžu viņam nosūtīšanas vai norādītas piegādes vietā, atlīdzinot saņemto kompensāciju par zaudējumu, bet saglabājot tiesības saņemt kompensāciju par kavētu piegādi. 16. pants 1. Kad pēc šīs Konvencijas noteikumiem kompensāciju par pilnīgu vai daļēju bagāžas zaudējumu vai tās bojājumu maksā pārvadātājs, tad kompensācijas summai jābūt atbilstošai zaudējumu apmēriem, bet šī summa nevar pārsniegt 500 frankus par vienu bagāžasvienību un 2000 franku vienam pasažierim. Turklāt, var pieprasīt izmaksāt kompensāciju par pasažiera personīgās mantas, kuru viņš valkā vai ved līdzi, pilnīgu vai daļēju zaudējumu vai bojājumu, bet šī summa nevar pārsniegt 1000 franku vienam pasažierim. 2. Šā panta 1. punktā norādītajās summās neietilpst tiesu izdevumi, ko Līgumslēdzējas Puses izlieto, lai aizstāvētu savas tiesības, citi izdevumi, kuru samaksa vai atlīdzība var būt uzlikta pārvadātājam, un procenti, kurus aprēķina atbilstoši likumam, kuru piemēro tiesa, kas izskata gadījumu. 3. Pārvadājuma Līgumslēdzējas Puses var vienoties par daudz lielākas izmaksājamās kompensācijas noteikšanu. 3. Vispārīgie noteikumi 17. pants 1. Pārvadātājs tiek pilnīgi vai daļēji atbrīvots no atbildības atbilstoši šai Konvencijai par zaudējumiem vai bojājumiem, kas radušies pasažiera nelikumīgas darbības vai nolaidības rezultātā, kā ari viņa tādas uzvedības dēj, kas neatbilst. normālai pasažiera uzvedībai. 2. Ja pārvadātājs ir atbildīgs par zaudējumiem, bet šo zaudējumu radīšanu ar savu darbību vai nolaidību ir veicinājusi trešā persona, pārvadātājs atbild par visiem šiem zaudējumiem, tomēr viņam nav liegts uzstādīt prasību pret šo trešo personu. 3. Pārvadātājs nav atbildīgs pēc šīs Konvencijas par zaudējumiem, kas radušies sakarā ar kodolincidentu, kad atbilstoši Līgumslēdzējas Valsts speciāliem priekšrakstiem, kas reglamentē atbildību kodolenerģijas laukā, atbildība par šādiem zaudējumiem ir uzlikta kodoliekārtas operatoram vai citai viņu aizvietojošai personai. 1. Visos gadījumos, kurus regulē šī Konvencija, jebkura prasība attiecībā uz atbildību jebkurā jautājumā var būt ierosināta pret pārvadātāju vai citām personām, par kurām viņš ir atbildīgs pēc 4. panta, tikai šīs Konvencijas ietvaros un pēc tās noteikumiem. 2. Ja zaudējuma iemesls ir pārvadātāja vai personas, par kuru viņš ir atbildīgs pēc 4. panta, apzināti nepareiza rīcība vai nolaidība, pārvadātājam nav tiesību izmantot šīs Konvencijas noteikumus, kas pilnīgi vai daļēji izslēdz viņa atbildību vai ierobežo maksājamo kompensāciju. Tas pats noteikums attiecas uz personu, par kuru pārvadātājs ir atbildīgs pēc 4. panta, ja rodas jautājums par šīs personas atbildību un ja zaudējuma iemesls ir tās apzināti nepareiza rīcība vai nolaidība. 3. Ievērojot iepriekšēja punkta priekšrakstus, pārvadātajā un personu, par kurām viņš ir atbildīgs pēc 4. panta, kopējā maksājamās kompensācijas summa nevar pārsniegt summas, kas paredzētas šīs nodaļas iepriekšējās apakšnodaļās. Sājā Konvencijā minētais franks ir 900. raudzes zelta franks, kura svars ir 10/31 g. 5. NODAĻA PRETENZIJAS UN PRASĪBAS 20. pants 1. Ja pasažieris ir saņēmis bagāžu un nav izteicis pretenziju, tas ir pierādījums, ka_ bagāža ir piegādāta pilnīgi un labā stāvoklī. Pretenziju izsaka pārvadātājam mutiski vai rakstiski septiņu dienu laikā pēc tam, kad prasītājs bagāžu ir faktiski saņēmis. Gadījumā, ja bagāža nav nodota pārvadātajam, augstāk minētais termiņš tiek aprēķināts kopš tā laika, kad ir ievērots zaudējums vai bojājums, un ne vēlāk kā kopš tā brīža, kad transportlīdzeklis ieradies pasažiera iebraukšanas vietā. 2. Pasažieris tiek atbrīvots no pienākuma, kurš viņam tiek uzlikts pēc šā panta 1. Punkta, ja bagāžas zaudējums vai tās stāvoklis ir konstatēts pasažiera un pārvadātāja klātbūtnē. 21. pants 1. Par visiem strīdīgiem jautājumiem, kas rodas, veicot pārvadājumus pēc šīs Konvencijas, prasītājs var ierosināt prāvu jebkurā Līgumslēdzēju Pušu norādītajā tiesā vai tribunālā pēc abu pušu vienošanas, vel tādu valstu tiesās vai tribunālos, kuru teritorijā atrodas: a) atbildētāja galvenais uzņēmums, viņa dzīvesvieta vai uzņēmums, ar kura starpniecību ir noslēgts pārvadājuma līgums vai b) vieta, kurā noticis zaudējums vai bojājums, vai c) pārvadājuma sākuma vai gala punkts un nevienā citā tiesā vai tribunāla. 2. Kad rodoties kādam strīdīgam jautājumam, kuram tiek piemērots šā panta 1. punkts, lietu izskata tiesa, kas ir kompetenta pēc šā punkta, vai kad par šādu strīdīgu jautājumu tiesa ir pieņēmusi lēmumu, nevar būt ierosināta jauna prāva starp tām pašām pusēm par to pasu jautājumu, izņemot gadījumus, kad pirmās tiesas prāvas lēmums nav izpildāms valstī, kur ierosināta jauna prāva. 3. Kad par strīdīgu jautājumu, kuram tiek piemērots šā panta 1. punkts, vienas Līgumslēdzējas Valsts tiesa, kura ir kompetenta pēc šā punkta, ir pieņēmusi lēmumu, kas izpildāms šajā valstī, šis lēmums kļūst par izpildāmu ari jebkurā citā Līgumslēdzējā Valstī, tiklīdz ir izpildītas šajā valstī pieņemtas formalitātes. Lietas būtības pārskatīšana netiek veikta. 4. Iepriekšējā punkta noteikumi attiecas uz spriedumiem pēc iztiesāšanas, aizmuguriskiem tiesas spriedumiem, ar tiesas rīkojumiem apstiprinātiem darījumiem, bet nav piemērojami pagaidu spriedumiem vai lēmumiem, kas uzliek prasītājam, kuram pilnīgi vai daļēji atteikts viņa prasībās, pienākumu atlīdzināt zaudējumus papildus tiesas izdevumiem. 5. Tiesas prāvu, kas ierosinātas par pārvadājumiem, kurus veic pēc šīs Konvencijas, izdevumu nodrošinājums netiek prasīts no Līgumslēdzēju Valstu pilsoņiem, kuru dzīvesvieta vai uzņēmums ir vienā no šīm Valstīm. 22. pants 1. Noilguma termiņš prasībai, kas ir saistīta ar pasažiera nāvi, miesas bojājumiem vai jebkuru citu kaitējumu viņa fiziskai vai garīgai veselībai, ir trīs gadi. Noilguma termiņu sāk skaitīt kopš tās dienas, kad persona, kura cietusi zaudējumus, ir par to uzzinājusi vai tai vajadzēja uzzināt. Tomēr šis termiņš nevar pārsniegt piecus gadus kopš negadījuma dienas. 2. Noilguma termiņš visām citām prasībām, izņemot tās, kuras minētas šā panta 1. punktā, bet ir saistītas ar pārvadājumu pēc šīs Konvencijas, ir viens gads. Noilguma termiņu sāk rēķināt kopš transportlīdzekļa ierašanās dienas pasažiera iekāpšanas vietā vai neierašanās gadījumā kopš tās dienas, kad transportlīdzeklim vajadzēja tur ierasties. 3. Rakstiska pretenzija aptur prasības noilgumu līdz tai dienai, kad pārvadātājs ar rakstisku paziņojumu noraida pretenziju un atgriež tai klāt pieliktos dokumentus, kas apstiprina pretenziju. Pretenzijas daļējas atzīšanas gadījumā, prasības noilguma laiks atkal sāk ritēt tikai attiecībā uz to pretenzijas daļu, kas paliek spēkā. Turpmākās pretenzijas, kas attiecas uz to pašu lietu, neaptur prasības noilgumu, ja pārvadātājs nepiekrīt tās izskatīt. 4. Ievērojot iepriekšējā punkta priekšrakstus, noilguma termiņa pagarināšanu nosaka likumu priekšraksti, pēc kuriem vadās tiesa, kas izskata lietu, izņemot noteikumus, kas attiecas uz likumu pretrunīgumu. Šie likumi nosaka arī prāvā no jauna radušās tiesības. 6. NODAĻA KONVENCIJAI NEATBILSTOŠU LĪGUMA NOTEIKUMU ANULĒŠANA 23. pants 1. Jebkurš līguma noteikums, ar kuru tieši vai netieši tiek pieļauta atkāpe no šīs Konvencijas priekšrakstiem, tiek atzīts par spēkā neesošu. Šāda noteikuma neatzīšana neizraisa citu līguma noteikumu neatzīšanu. 2. Piemēram, par spēkā neesošu tiek atzīts jebkurš noteikums, pēc kura pārvadātājam ir piešķirtas priekšrocības, kas izriet no pasažiera labā sastādīta apdrošināšanas līguma, vai jebkurš tam līdzīgs noteikums, kā arī jebkurš noteikums, pēc kura tiek pārlikts pierādīšanas pienākums. 3. Par spēkā neesošu tiek atzīts jebkurš pirms notikuma, kas ir kļuvis par iemeslu zaudējumam, norunāts noteikums par šķīrējtiesas jurisdikciju. 7. NODAĻA NOBEIGUMA NOTEIKUMI 1. Šī Konvencija ir atklāta, lai to parakstītu vai lai tai pievienotos Eiropas ekonomiskās komisijas dalībvalstis un valstis, kas pēc šīs komisijas Darbības nolīguma 8. punkta uzņemtas komisijā ar padomdevēja statusu. 2. Tādas valstis, kas drīkst līdzdarboties noteiktās Eiropas ekonomiskas komisijas aktivitātēs, saskaņā ar šīs komisijas Darbības nolīguma 11. pantu, var kļūt par šīs Konvencijas Līgumslēdzējām Pusēm, pievienojoties tai, kad tā stājas spēkā, 3. Konvencija ir atklāta parakstīšanai līdz 1974. gada 1. martam ieskaitot. Pēc tam tā būs atklāta, lai tai pievienotos. 4. Valstīm, kas šo Konvenciju ir parakstījušas, tā ir jāratificē. 5. Dokumentus par ratifikāciju vai pievienošanos nodod glabāšana Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram. 1. Šī Konvencija stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc tam, kad piecas no 24. panta 1. punktā minētajām valstīm ir nodevušas savus ratifikācijas vai pievienošanās dokumentus glabāšanā. 2. Attiecība uz katru valsti, kas ir ratificējusi vai pievienojusies šai Konvencijai pēc tam, kad piecas valstis ir nodevušas glabāšanā savus ratifikācijas vai pievienošanās dokumentus, šī Konvencija stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc šīs valsts ratifikācijas vai pievienošanās dokumentu nodošanas. 1. Katra Līgumslēdzēja Puse var denonsēt šo Konvenciju iesniedzot Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram notifikāciju. 2. Denonsācija iegūst spēku divpadsmit mēnešus pēc notifikācijas saņemšanas. Ja pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā Līgumslēdzēju Pušu skaits denonsāciju rezultātā ir kļuvis mazāks par pieci, Konvencija pārstāj būt spēkā kopš tās dienas, kad pēdējā no šīm denonsācijām iegūst spēku. 1. Katra valsts ratifikācijas vai pievienošanās dokumentu nodošanas laikā vai jebkurā laikā pēc tam, iesniedzot Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram notifikāciju, var paziņot, ka šī Konvencija ir attiecināma uz visām vai dažām tās teritorijām, par kuru starptautiskajām attiecībām tā ir atbildīga. Konvencija attiecas uz notifikācijā norādīto teritoriju vai teritorijām pēc minētās notifikācijas saņemšanas vai, ja šajā dienā Konvencija vēl nav stājusies spēkā, kopš tās spēkā stāšanās dienas. 2. Katra valsts, kura saskaņā ar šā panta 1. punktu ir paziņojusi, ka šī Konvencija attiecas uz kādu no teritorijām, par kuras starptautiskajām attiecībām tā ir atbildīga, var denonsēt Konvenciju atsevišķi attiecībā uz šo teritoriju saskaņā ar 26. pantu. Jebkuru strīdīgu jautājumu starp divām vai vairākām Līgumslēdzējām Pusēm attiecībā uz šīs Konvencijas interpretāciju vai piemērošanu, ja Puses nevar to nokārtot sarunu vai kādā citā veidā, var pēc jebkuras Līgumslēdzējas Puses ierosinājuma nodot izskatīšanai Starptautiskajā tiesā. 1. Katra Līgumslēdzēja Puse šīs Konvencijas parakstīšanas, ratificēšanas vai tai pievienošanās laikā var iesniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram adresētu notifikāciju, ka tā neuzskata sev par saistošu šīs Konvencijas 29. pantu. Pārējās Līgumslēdzējas Puses nav saistītas ar 29. pantu attiecībā uz katru no Līgumslēdzējām Pusēm, kas izdarījusi šādu atrunu. 2. Šā panta 1. punktā minēto pieteikumu var atsaukt jebkurā laikā, iesniedzot notifikāciju Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram. 1. 1970. gada 5. decembrī Berlīnē parakstītā līguma par pasažieru starptautisko pārvadājumu ar autobusiem vispārīgiem noteikumiem, katra Līgumslēdzēja Puse, parakstot vai ratificējot šo Konvenciju, pievienojoties tauvai jebkurā brīdī pēc tam, var paziņot ar notifikāciju Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram, ka atšķirības gadījumā starp šo Konvenciju un minēto Līgumu tā piemēros pēdējā priekšrakstus tādam pārvadājumam, kuram atbilstoši pārvadājuma līgumam: a) izbraukšanas vieta un gala punkts atrodas valstī, kas izdarīja pieteikumu, vai b) pārvadājums tiek veikts vismaz vienas valsts teritorijā, kas izdarīja šo pieteikumu, un netiek veikts nevienas šīs Konvencijas Līgumslēdzējas Puses teritorijā, kas nav izdarījusi šādu pieteikumu. 2. Šā panta 1. punktā minēto pieteikumu var atsaukt jebkurā laikā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram adresētu notifikāciju. 1. Katra Līgumslēdzēja Puse, parakstot, ratificējot šo Konvenciju, pievienojoties tai vai jebkurā laikā pēc tam ar Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram adresētu notifikāciju, var paziņot, ka tā patur sev tiesības šīs Konvencijas 11. un 14. panta vietā piemērot jebkuras starptautiskas konvencijas, kuras puse tā ir vai var kļūt, atbilstošos priekšrakstus, kuri būtu labvēlīgāki pasažieriem un kuri attiecas uz civilo atbildību par zaudējumu transportlīdzekļu dēļ. 2. Šā panta 1. punktā minēto iebildumu var atsaukt jebkurā laikā, iesniedzot Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram notifikāciju. Citi iebildumi vai paziņojumi, izņemot minētos šīs Konvencijas 30.,31. un 32. pantā, nav atļauti. 1. Pēc tam, kad šī Konvencija ir bijusi spēkā trīs gadus, katra Līgumslēdzēja Puse var, iesniedzot notifikāciju Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram, pieprasīt sasaukt konferenci labojumu izdarīšanai šajā Konvencijā vai tās pārskatīšanai. Ģenerālsekretārs paziņo visām Līgumslēdzējām Pusēm par šo prasību un sasauc šajā nolūkā konferenci, ja četru mēnešu laikā pēc viņa paziņojuma ne mazāk kā ceturtā daļa no Līgumslēdzējām Pusēm paziņo, ka piekrīt šādai prasībai. 2. Ja atbilstoši šā panta 1. punktam konference tiek sasaukta, ģenerālsekretārs paziņo par to visām Līgumslēdzējām Pusēm un aicina tās trīs mēnešu laikā iesniegt tādus priekšlikumus, kurus viņas vēlas izskatīt konferencē. Vismaz trīs mēnešus pirms konferences sākuma ģenerālsekretārs izplata visām Līgumslēdzējām Pusēm konferences provizorisko dienas kārtību, kā arī šo priekšlikumu tekstus. 3. Ģenerālsekretārs uzaicina uz jebkuru atbilstoši šim pantam sasauktu konferenci visas 24. panta 1. punktā noteiktās valstis, kā arī valstis, kas kļuvušas par Līgumslēdzējām Pusēm atbilstoši 24. panta 2. punktam. Papildus 24. pantā noteiktiem paziņojumiem Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs paziņo 24. panta 1. punktā minētajām valstīm, kas kļuvušas par Līgumslēdzējām Pusēm, saskaņā ar 24. panta 2. punktu: a) par ratifikācijām un pievienošanām atbilstoši 24. pantam; b) par šīs Konvencijas spēkā stāšanās datumiem atbilstoši 25. pantam; c) par denonsācijām atbilstoši 26. pantam; d) par šīs Konvencijas anulēšanu atbilstoši 27. pantam; e) par notifikācijām, kas saņemtas atbilstoši 28. pantam; f) par notifikācijām, kas saņemtas atbilstoši 30., 31. un 32. pantam. Pēc 1974. gada 1. marta šīs Konvencijas oriģināls būs nodots glabāšanā Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram, kurš nosūtīs apstiprinātas kopijas katrai valstij, kas minēta 24. panta 1. un 2. punkta. TO APLIECINOT, būdami noteiktajā kārtībā pilnvaroti, ir parakstījuši šo Konvenciju sekojošu valstu vārdā: SAGATAVOTA Ženēvā tūkstoš deviņsimt septiņdesmit trešā gada pirmajā martā vienā oriģināleksemplārā angļu, franču un krievu valodā, turklāt visi teksti vienādi autentiski. Ženēvā 1978. gada 5. jūlijā ŠĀ PROTOKOLA PUSES, BŪDAMAS Konvencijas par pasažieru un bagāžas starptautisko autopārvadājumu līgumu, kas sagatavota Ženēvā 19. maijā 1956. gadā, PUSES, VIENOJĀS PAR SEKOJOŠO: Šajā protokolā ar jēdzienu "Konvencija" saprotama Konvencija par pasažieru un bagāžas starptautisko autopārvadājumu līgumu (CVR). 1. Konvencijas 13. panta 1. punkta teksts ir aizvietots ar šādu: "1. Kopējā kompensācijas summa, kuru maksā pārvadātājs sakarā ar vienu un to pašu notikumu, nevar pārsniegt 83,333 aprēķina vienības vienam cietušajam. Tomēr katra Līgumslēdzēja Valsts var noteikt daudz augstāku kompensācijas robežu vai nenoteikt nekādu robežu. Ja pārvadātāja galvenais uzņēmums atrodas tādā valstī, kura ir vai nav Līgumslēdzēja Puse un kuras likumi paredz daudz augstāku kompensācijas robežu vai neparedz nekādu robežu, kopējās summas noteikšanai tiek piemēroti šīs valsts likumi, izņemot tādus noteikumus, kas attiecas uz likumu pretrunīgumu." 2. Konvencijas 16. panta 1. punkta teksts aizvietots ar šādu: "1. Kad pēc šīs Konvencijas noteikumiem kompensāciju par pilnīgu vai daļēju bagāžas zaudējumu maksā pārvadātājs, tad kompensācijas summai jābūt atbilstošai zaudējumu apmēriem, bet šī summa nevar pārsniegt 166,67 aprēķina vienības par vienu bagāžas vienību un 666,67 aprēķina vienības vienam pasažierim. Turklāt, var pieprasīt izmaksāt kompensāciju par pasažiera personīgās mantas, kuru viņš valkā vai ved sev līdzi, pilnīgu vai daļēju zaudējumu vai bojājumu, bet šī summa nevar pārsniegt 333,33 aprēķina vienības vienam pasažierim." 3. Konvencijas 19. panta teksts ir aizvietots ar šādu: "1. Šajā Konvencijā minētā aprēķina vienība ir Starptautiskā valūtas fonda noteiktā Speciālo aizgūšanas tiesību vienība. Šīs Konvencijas 13. un 16. pantā minētās summas tiek izteiktas tās valsts valūtā, kuras tiesa izskata lietu, pamatojoties uz šīs valūtas vērtību sprieduma nolasīšanas dienā vai dienā, par kuru vienojas Puses. Starptautiskā fonda dalībvalsts nacionālās valūtas vērtība, izteikta Speciālajās aizgūšanas tiesībās, tiek aprēķināta atbilstoši novērtēšanas metodei, kuru jautājuma izskatīšanas dienā izmanto savās operācijās un darījumos Starptautiskais valūtas fonds. Valsts, kas nav Starptautiskā valūtas fonda dalībniece, nacionālās valūtas vērtība, izteikta Speciālās aizgūšanas tiesībās, tiek aprēķināta atbilstoši metodei, ko nosaka šī valsts. 2. Tomēr valsts, kas nav Starptautiskā valūtas fonda dalībniece un kuras likumi neatjauj piemērot šā panta 1. punkta norādījumus, var, ratificējot Protokolu pie CVR, pievienoties tam, vai jebkurā laikā vēlāk paziņot, ka šajā Konvencijā noteiktais atbildības limits, kas piemērojams šajā teritorijā, ir noteikts sekojoši: a) attiecībā uz 13. panta 1. punktu: 250000 valūtas vienības; b) attiecībā uz 16. panta 1. punkta pirmo teikumu: 500 valūtas vienības par vienu bagāžas vienību un 2000 valūtas vienības vienam pasažierim; c) attiecībā uz 16. panta 1. punkta pirmo teikumu: 1000 valūtas vienības. Šajā punktā norādītā valūtas vienība atbilst 10/31 gramiem 900. raudzes zelta. Šo summu pārvēršana nacionālajā valūtā notiek atbilstoši ieinteresētās valsts likumiem. 3. Šā panta 1. punkta pēdējā teikumā minēto aprēķināšanu un šā panta 2. punktā minēto pārvēršanu izdara tādā veidā, lai nacionālajā valūtā pēc iespējas tuvāk izteiktu šīs Konvencijas 13. un 16. pantā norādītās summas reālo vērtību, kas izteikta aprēķina vienībās. Valsts paziņo Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram par aprēķina metodi atbilstoši šā panta 1. punktam un vienmēr, kad šī aprēķina metode tiek mainīta, kā arī aprēķina rezultātu atbilstoši šā panta 2. punktam, iesniedzot dokumentu, kas norādīti Protokola pie CVR 3. pantā." NOBEIGUMA NOTEIKUMI 1. Šis Protokols ir atklāts parakstīšanai valstīm, kas ir parakstījušas Konvenciju vai ir pievienojušās tai un ir Eiropas ekonomiskās komisijas dalībnieces vai ir uzņemtas šajā komisijā ar padomdevēju statusu pēc šīs Konvencijas Darbības nolīguma 8. punkta. 2. Šis Protokols paliek atklāts, lai tam pievienotos jebkura šā panta 1. punktā minētā valsts, kas ir Konvencijas Līgumslēdzēja Puse. 3. Valstis, kas drīkst piedalīties noteiktās Eiropas ekonomiskās komisijas aktivitātēs, atbilstoši šīs komisijas Darbības nolīguma 11. punktam, un ir pievienojušās Konvencijai, var kļūt par šā Protokola Līgumslēdzējām Pusēm, pievienojoties tam pēc tā stāšanās spēkā. 4. Šis Protokols būs atklāts parakstīšanai Ženēvā no 1978. gada 1. septembra līdz 1979. gada 31. augustam, ieskaitot. Pēc tam tas būs atklāts, lai tam pievienotos. 5. Šis Protokols ir ratificējams pēc tam, kad ieinteresētā valsts ratificē Konvenciju vai pievienojas tai. 6. Ratifikācijas vai pievienošanās dokumentus nodod glabāšanā Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram. 7. Katrs dokuments par ratifikāciju vai pievienošanos, kurš nodots glabāšanā pēc šā Protokola labojuma, kas attiecas uz visām Līgumslēdzējām Pusēm, stāšanās spēkā vai pēc visu pasākumu veikšanas, lai šis labojums stātos spēkā attiecībā uz visām Līgumslēdzējām Pusēm, tiek uzskatīts par piederošu pie Protokola, kas pārveidots ar labojumu. 1. Šis Protokols stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc tam, kad piecas no šā Protokola 3. panta 1. un 2. punktā minētajām valstīm nodod savus ratifikācijas vai pievienošanās dokumentus glabāšanā. 2. Tomēr šis Protokols stājas spēkā tikai tad, kad ir stājusies spēkā Konvencija. 3. Katrai valstij, kas pēc tam, kad piecas valstis ir nodevušas glabāšanā savus ratifikācijas vai pievienošanās dokumentus, ratificē šo Protokolu vai pievienojas tam, šis Protokols stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc šīs valsts ratifikācijas vai pievienošanās dokumentu nodošanas. 1. Katra Līgumslēdzēja Puse var denonsēt šo Protokolu, iesniedzot Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram notifikāciju. 2. Denonsācija iegūst spēku divpadsmit mēnešus pēc notifikācijas saņemšanas. 3. Katra Līgumslēdzēja Puse, kas pārstāj būt par Konvencijas Pusi, tajā pašā dienā pārstāj būt par šā Protokola Pusi. Ja pēc šā Protokola stāšanās spēkā Līgumslēdzēju Pušu skaits denonsāciju rezultātā ir kļuvis mazāks par pieci, šis Protokols pārstāj būt spēkā kopš tās dienas, kad pēdējā no šīm denonsācijām iegūs spēku. Tas pārstāj būt spēkā arī kopš tas dienas, kad Konvencija pārstāj būt spēkā. 1. Katra valsts ratifikācijas vai pievienošanās dokumentu nodošanas laikā vai jebkurā laikā pēc tam var paziņot, iesniedzot Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram notifikāciju, ka šis Protokols attiecas uz visām vai dažām tās teritorijām, par kuras starptautiskajām attiecībām tā ir atbildīga un kuras intereses ievērojot, tā iesniedz pieteikumu saskaņā ar Konvencijas 28. pantu. Šis Protokols attiecas uz pieteikumā nosaukto teritoriju vai teritorijām kopš deviņdesmitās dienas pēc tam, kad ģenerālsekretārs ir saņēmis notifikāciju, vai, ja šajā dienā Protokols vēl nav stājies spēkā, kopš tā spēkā stāšanās dienas. 2. Katra valsts, kura saskaņā ar iepriekšējo punktu ir paziņojusi, ka šis Protokols attiecas uz kādu no teritorijām, par kuras starptautiskajām attiecībām tā ir atbildīga, var denonsēt Protokolu atsevišķi attiecībā uz šo teritoriju saskaņā ar 5. panta noteikumiem. 8. pants Jebkuru strīdīgo jautājumu starp divām vai vairākām Līgumslēdzējām Pusēm parašā Protokola interpretāciju vai piemērošanu, ja Puses nevar to nokārtot sarunu vai kādā citā veidā, var pēc jebkuras Līgumslēdzējas Puses ierosinājuma nodot izskatīšanai Starptautiskajā tiesā. 9. pants 1. Katra Līgumslēdzēja Puse, parakstot vai ratificējot šo Protokolu vai pievienojoties tam, var iesniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram notifikāciju, ka tā neuzskata sev par saistošu šā Protokola 8. pantu. Pārējās Līgumslēdzējas Puses nav saistītas ar 8. pantu attiecībā uz katru no Līgumslēdzējām Pusēm, kas izdarījusi šādu atrunu. 2. Šā panta 1. punktā minēto pieteikumu var atsaukt jebkurā laikā, iesniedzot Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram notifikāciju. 1. 1970. gada 5. decembrī Berlīnē parakstītā līguma par pasažieru starptautisko pārvadājumu ar autobusiem vispārīgiem noteikumiem katra Līgumslēdzēja Puse, parakstot vai ratificējot šo Protokolu, pievienojoties tam vai jebkurā brīdī pēc tam, var paziņot ar notifikāciju Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram, ka atšķirības gadījumā starp šo Protokolu un minēto Līgumu tā piemēros pēdējā priekšrakstus tādam pārvadājumam, kuram atbilstoši pārvadājuma līgumam: a) izbraukšanas vieta un gala punkts atrodas valstī, kas izdarīja pieteikumu, vai b) pārvadājums tiek veikts vismaz vienas valsts teritorijā, kas izdarīja šo pieteikumu, un netiek veikts tādas šā Protokola Līgumslēdzējas Puses teritorijā, kas nav izdarījusi šādu pieteikumu. 2. Šā panta 1. punktā minēto pieteikumu var atsaukt jebkurā laikā, iesniedzot Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram notifikāciju. Citi iebildumi un paziņojumi, izņemot minētos šā Protokola 9. un 10. pantā, nav atļauti. 1. Pēc tam, kad šis Protokols ir bijis spēkā trīs gadus, katra Līgumslēdzēja Puse var, iesniedzot notifikāciju Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram, pieprasīt sasaukt konferenci labojumu izdarīšanai šajā Protokolā vai tā pārskatīšanai. Ģenerālsekretārs paziņo visām Līgumslēdzējām Pusēm par šo prasību un sasauc šajā nolūkā konferenci, ja četru mēnešu laikā pēc viņa paziņojuma ne mazāk kā ceturtā daļa no Līgumslēdzējām Pusēm paziņo, ka piekrīt šādai prasībai. 2. Ja atbilstoši šā panta 1. punktam konference tiek sasaukta, ģenerālsekretārs paziņo par to visām Līgumslēdzējām Pusēm un aicina tās trīs mēnešu laikā iesniegt tādus priekšlikumus, kurus viņas vēlas izskatīt konferencē. Ģenerālsekretārs izplata visām Līgumslēdzējām Pusēm konferences provizorisko dienas kārtību, kā arī šo priekšlikumu tekstus vismaz trīs mēnešus pirms konferences sākuma. 3. Ģenerālsekretārs uzaicina uz jebkuru atbilstoši šim pantam sasauktu konferenci visas 3. panta 1. un 2. punktā noteiktās valstis, kā arī valstis, kas kļuvušas par Līgumslēdzējām Pusēm atbilstoši šā Protokola 3. panta 3. punktam. Papildus 12. pantā noteiktajām notifikācijām Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs paziņo 3. panta 1. un 2. punktā minētajām valstīm un valstīm, kas kļuvušas par Līgumslēdzējām Pusēm, saskaņā ar šā Protokola 3. panta 3. punktu: a) par ratifikācijām un pievienošanām saskaņā ar 3. pantu; b) par šā Protokola spēkā stāšanās datumiem atbilstoši 4. pantam; c) par paziņojumiem, kas saņemti sakarā ar 2. panta 3. punktu; d) par denonsācijām atbilstoši 5. pantam; e) par šā Protokola darbības izbeigšanos atbilstoši 6. pantam; f) par notifikācijām, kas saņemtas atbilstoši 7. pantam; g) par notifikācijām, kas saņemtas atbilstoši 9. un 10. pantam. Pēc 1979. gada 31. augusta šā Protokola oriģināls būs nodots glabāšanā Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram, kurš nosūtīs apstiprinātas kopijas katrai valstij, kas minēta šā Protokola 3. panta 1., 2. un 3. punktā. SAGATAVOTS Ženēvā tūkstoš deviņsimt septiņdesmit astotā gada piektajā jūlijā vienā oriģināleksemplārā angļu, franču un krievu valodā, turklāt visi teksti ir vienādi autentiski. TO APLIECINOT, būdami noteiktā kārtībā pilnvaroti, ir parakstījuši šo Protokolu sekojošu valstu vārdā. |
Tiesību akta pase
Nosaukums: Par Latvijas Republikas pievienošanos 1973.gada 1.marta Konvencijai par pasažieru un bagāžas starptautisko ..
Statuss:
Spēkā esošs
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
|