Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Ministru kabineta noteikumi Nr.168

(prot. Nr. 41 6. §)

Latvijas Jūrniecības noteikumi (Jūras kodekss)

Izdoti Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā

1. NODAĻA

JŪRLIETU PĀRVALDĪŠANA

1. pants. Jūrniecības noteikumu darbība

Latvijas Jūrniecības noteikumi (Jūras kodekss; turpmāk tekstā - «kodekss») regulē administratīvās, saimnieciskās un civilās attiecības, kuras rodas starp subjektiem ar jūrlietām saistīto tiesisko attiecību jomā.

2. pants. Kodeksa piemērošana

(1) Šis kodekss piemērojams visiem kuģiem, kas atrodas Latvijas Republikas jurisdikcijā esošajos ūdeņos (turpmāk tekstā - «Latvijas ūdeņi»), visiem Latvijas kuģiem, kā arī cita veida objektiem, kas saistīti ar Latvijas kuģiem vai kuģošanu Latvijas ūdeņos.

(2) Šis kodekss neattiecas uz Latvijas karakuģiem un to personālu.

3. pants. Starptautiskie līgumi

Ja starptautiskā līgumā, kura dalībniece ir Latvijas Republika, paredzēti citi noteikumi nekā tie, kas ietverti šajā kodeksā, piemēro starptautiskā līguma noteikumus.

4. pants. Citu Latvijas likumdošanas aktu piemērošana

Latvijas civilie, administratīvie vai citi likumdošanas akti piemērojami tādos ar jūrlietām saistītos jautājumos, kurus neregulē šis kodekss.

5. pants. Atbildība par kodeksa neievērošanu

Atbildība par kodeksa neievērošanu nosakāma saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

6. pants. Valsts pārvaldes institūciju kompetence

(1) Valsts pārvaldes institūcijas savas kompetences ietvaros nosaka vispārējos ar jūrlietām saistītos jautājumus, realizē to izpildi un jūrlietu tiešu pārvaldi Latvijas Republikā, izdod nepieciešamos normatīvos aktus un veic uzraudzības un kontroles funkcijas.

(2) Satiksmes ministrija (turpmāk tekstā - «ministrija»), ministrijas Jūrniecības departaments un tā pakļautībā esošā Jūras administrācija ir valsts pārvaldes institūcijas, kuru pārziņā ir visa Latvijas jūrniecība. Ministrijas tiesības un pienākumi ir:

1) noteikt jūrniecības attīstības stratēģiju un galvenos virzienus;

2) vadīt tās pakļautībā esošās jūrniecības valsts pārvaldes institūcijas.

(3) Jūrniecības departamenta tiesības un pienākumi ir:

1) vadīt Jūras administrāciju;

2) izstrādāt jūrniecības nozares perspektīvās prognozes un attīstības programmas projektus;

3) sagatavot un apstiprināt noteiktajā kārtībā jūrniecību reglamentējošas instrukcijas;

4) sagatavot starptautiskos kuģošanas līgumus, piedalīties šo līgumu noslēgšanā vai pēc Ministru kabineta pilnvarojuma tos noslēgt pastāvīgi, attīstīt un koordinēt nozares starptautiskos sakarus, pārstāvēt Latvijas Republiku starptautiskajās jūrniecības organizācijās, sadarboties ar citu valstu jūrniecības organizācijām un institūcijām, pētīt un ieviest starptautisko pieredzi;

5) izstrādāt un realizēt valsts politiku ostu, jūras un upju transporta attīstībā;

6) veicināt labvēlīgus tiesiskos un ekonomiskos apstākļus uzņēmējdarbības attīstībai jūrniecības nozarē;

7) pārstāvēt valsts intereses Latvijas ostās;

8) izsniegt speciālās atļaujas (licences) uzņēmējdarbības veikšanai jūrniecības nozarē;

9) kopīgi ar citām valsts pārvaldes institūcijām piedalīties nodokļu un investīciju politikas, kā arī ostu tarifu, nodevu un citu ekonomisko normatīvu izstrādāšanā un ieviešanā;

10) veikt ar jūrniecību saistītās informācijas apkopošanu un apstrādi; ,

11) kopīgi ar Latvijas Jūras akadēmiju izstrādāt perspektīvās attīstības programmas nozares speciālistu sagatavošanai. Sadarboties ar jūrniecības mācību iestādēm;

12) veikt citus šajā kodeksā noteiktos pienākumus.

(4) Jūras administrācijas tiesības un pienākumi ir:

1) veikt kuģošanas drošības valsts kontroles un uzraudzības funkcijas iekšējos, arī ostu un teritoriālajos jūras ūdeņos (turpmāk tekstā - «teritoriālie ūdeņi»);

2) nodrošināt kuģu kustības operatīvo vadību ostās un ostu pievadceļos;

3) reģistrēt kuģus, ari mazos kuģus un jahtas;

4) veikt to kuģu un jahtu tehnisko uzraudzību, kurus neuzrauga starptautiskās klasifikācijas sabiedrības;

5) veikt cilvēku glābšanu ostās un jūrā;

6) organizēt jūrā notikušo nelaimes gadījumu izraisīto naftas piesārņojuma seku likvidāciju;

7) veikt Latvijas jūrnieku reģistrāciju;

8) nodrošināt kuģošanas drošību Latvijas ūdeņos, aprīkojot krastu un kuģu ceļus ar bākām, bojām un citām navigācijas zīmēm, uzturēt šo aprīkojumu un kontrolēt to darbību;

9) organizēt jūras karšu un plānu, lociju un citu ar navigāciju saistītu palīglīdzekļu publikāciju un ar jūrniecību saistīto normatīvo aktu izdošanu un izplatīšanu;

10) vākt navigācijas informāciju un izdot navigācijas brīdinājumus un paziņojumus, ņemot vērā saņemto un apkopoto informāciju;

11) veikt hidrogrāfiskos mērījumus un pētījumus;

12) kontrolēt ugunsdrošības noteikumu ievērošanu uz kuģiem;

13) kontrolēt ostu piestātņu un ostas būvju atbilstību kuģošanas drošības prasībām, apstiprināt ostas būvju projektus un nodošanu ekspluatācijā;

14) izsniegt atļaujas nogrimušas mantas izcelšanai Latvijas ūdeņos un ostās;

15) kontrolēt hidrotehnisko darbu izpildes atbilstību apstiprinātajiem projektiem un tehniskajiem normatīviem, kā ari kontrolēt ūdenslīdēju kvalifikāciju, darba drošības noteikumu ievērošanu un viņu veselības atbilstību noteiktām prasībām;

16) piedalīties ar jūrniecību saistītās uzņēmējdarbības licencēšanas komisijās;

17) veikt citus šajā kodeksā noteiktos pienākumus.

(5) Jūras administrācijas sastāvā ir šādas struktūrvienības:

1) Jūras administrācijas Rīgas rajons;

2) Jūras administrācijas Ventspils rajons;

3) Jūras administrācijas Liepājas rajons;

4) Latvijas Kuģu reģistrs;

5) Latvijas Jūrnieku reģistrs;

6) Latvijas Hidrogrāfijas dienests;

7) Meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs;

8) Ugunsdrošības dienests;

9) tehniskie dienesti.

7. pants. Latvijas ūdeņi

Latvijas ūdeņi ir ūdeņi, kas saskaņā ar starptautisko tiesību normām ir pakļauti Latvijas Republikas jurisdikcijai. Jurisdikcija šā kodeksa izpratne ir likumdošanas institūciju vai tiesas piekritība atbilstoši speķa esošajiem Latvijas Republikas likumdošanas aktiem vai starptautisko tiesību normām.

2. NODAĻA

KUĢU REĢISTRĒŠANA

8. pants. Kuģis un ar to saistītās personas

(1) Kuģis ir jebkurš kuģošanas līdzeklis, izņemot airu laivu, kā ari tiesību un pienākumu kopums, kas piemīt kuģa kapteinim, īpašniekam, operatoram vai aģentam, ja kodeksā nav noteikts citādi.

(2) Kuģošanas līdzeklis ir jebkurš peldošs lldzeklis, kurš tiek izmantots transportēšanai pa ūdeni vai kurš ir piemērots šādai izmantošanai.

(3) Latvijas kuģis ir kuģis, kas saskaņā ar šo kodeksu:

1) reģistrēts Latvijā,

2) atbrīvots no reģistrācijas.

(4) Latvijas valsts kuģis ir Latvijas Republikas valsts īpašumā esošs kuģis, izņemot kuģus, kas ietilpst Latvijas Jūras spēku sastāvā.

(5) Ārvalsts kuģis ir kuģis, kas nav Latvijas kuģis.

(6) Zvejas kuģis šās nodaļas izpratnē ir jebkura lieluma kuģis ar jebkuru dzinēju, kuru izmanto vai kurš ir paredzēts zvejai peļņas nolūkā.

(7) Pasažieru kuģis šās nodaļas izpratnē ir kuģis, kas ir būvēts vai parasti (atsevišķos gadījumos) tiek izmantots vairāk nekā divpadsmit pasažieru pārvadāšanai.

(8) Kravas kuģis šās nodaļas izpratnē ir kuģis, kas nav pasažieru vai zvejas kuģis.

(9) Izpriecceļojumu kuģis ir kuģis (ar jebkuru dzinēju), kuru izmanto vienīgi izpriecceļojumiem un kurš nepārvadā pasažierus vai kravu uz nomas līguma pamata vai par maksu.

(10) Aģents attiecībā uz kuģi ir kuģa īpašnieka aģents, kurš nav operators un kuram īpašnieks devis noteiktas pilnvaras.

(11) Amatpersona šās nodaļas izpratnē attiecībā uz jebkuru funkciju vai darbību saskaņā ar šo kodeksu ir persona, kura ir pilnvarota izpildīt attiecīgo funkciju vai darbību, kā ari konsulārā amatpersona.

īpašnieks šās nodaļas izpratnē attiecība uz kuģi ir arī persona, kura rīkojas ar kuģi, pamatojoties uz dimaiza un berbouta līgumu, un kuģa operators.

(13) Kuģa operators attiecībā uz kuģi ir jebkura persona, kura nav aģents un kurai kuģa īpašnieks devis pilnvaras kuģa pārvaldīšanai un ekspluatācijai.

9. pants. Latvijas kuģu reģistra izveidošana un kuģu reģistratora iecelšana

Latvijas kuģu reģistrs ir Jūras administrācijas struktūrvienība, kas risina ar Latvijas kuģu reģistrēšanu saistītos jautājumus. Latvijas Kuģu reģistru vada Latvijas kuģu reģistrators (turpmāk tekstā - «kuģu reģistrators»), kuru ieceļ Jūras administrācijas direktors.

10. pants. Latvijā reģistrējamie kuģi

Latvijā var reģistrēt kuģi, kas:

1) pieder Latvijā pastāvīgi dzīvojošai personai vai personām;

2) kuģi, kas likumīgi pieder likumā noteiktajā kārtībā Latvijā reģistrētam uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai);

3) pieder ārvalstu fiziskajām vai juridiskajām personām, ja tām Latvijā ir pilnvarots pārstāvis, kuram ir tiesības pieņemt šāda kuģa īpašniekiem adresētās pretenzijas;

4) saskaņā ar berbouta līgumu (čartera līgums, ar kuru persona nofraktējusi kuģi bez tā apkalpes un iegūst uz līguma noslēgšanas laiku kuģi turējumā) nodots šā panta L, 2. vai 3. punkta minēto personu turējumā.

11. pants. Latvijas Kuģu reģistrā reģistrējamie kuģi

(l) Ņemot vērā šā kodeksa 10. pantu, Latvijas Kuģu reģistrā reģistrējami visi jūras un iekšējo ūdeņu kuģi ar šādiem raksturojumiem:

1) kuģi ar mehānisko dzinēju, kuru jauda pārsniedz 55 kilovatus (75 zirgspēkus);

2) kuģi bez mehāniskā dzinēja, kuru bruto tonnāža pārsniedz 80 bruto tonnas vai 80 ūdens izspaida tonnas (ja nav iespējams aprēķināt bruto tonnās).

(2) Visus pārējos kuģošanas līdzekļus attiecīgi reģistrē vai licencē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija vai ostas kapteinis.

12. pants. Kuģu reģistrēšanas kārtība un samaksa

Latvijā kuģu reģistrēšanas kārtību un samaksas apmērus reglamentē ministrijas apstiprināts Nolikums par Latvijas Kuģu reģistru.

13. pants. Kuģu reģistratora pienākumi un pilnvaras

Saskaņā ar Nolikumu par Latvijas Kuģu reģistru kuģu reģistrators nosaka, vai kuģi var reģistrēt Latvijas Kuģu reģistrā, un izsniedz minētajā nolikumā paredzētās apliecības vai citus dokumentus.

14. pants. Nosacījumi kuģu reģistrēšanai Latvijas Kuģu reģistrā

Ņemot vērā šā kodeksa 15. pantu:

1) Latvijas Kuģu reģistrā nedrīkst reģistrēt kuģi, iekams tas nav izslēgts no iepriekšējā reģistra un kompetentas iestādes nav izsniegušas apliecību par šādu izslēgšanu;

2) Latvijas Kuģu reģistrā nedrīkst iekļaut kuģi, kuram iepriekšējā reģistrā ir reģistrēta hipotēka, iekams nav saņemta hipotekārā kreditora rakstveida piekrišana;

3) kuģa reģistrācija tiek anulēta, ja atklājas, ka kuģis ir jau reģistrēts kādā ārvalsts reģistrā vai ir pazudis, vai iznīcināts. Šis noteikums neattiecas uz dubulto reģistrāciju, kas ir pieļaujama Latvijas Kuģu reģistrā.

15. pants. Kuģa berbouta līguma reģistrācijas noteikumi

(1) Ja atbilstoši kuģa berbouta līgumam turējumā iegūtais kuģis saskaņā ar šā kodeksa 10. panta 4. punktu tiek reģistrēts Latvijas Kuģu reģistrā, jāievēro šādi noteikumi:

1) reģistrā jāfiksē kuģa īpašnieka, nofraktētāja un izfraktētāja vārds, uzvārds, adrese un citas ziņas par viņiem;

2) reģistra kartotēkā jāiekļauj notariāli apliecināts kuģa berbouta līguma noraksts;

3) reģistrācijas iesniegumā nofraktētājam jāinformē kuģu reģistrators par hipotēku vai citām saistībām, kas reģistrētas attiecībā uz kuģi jebkurā kuģu reģistrā, un kuģu reģistratoram šīs ziņas jāiekļauj Latvijas Kuģu reģistrā;

4) Latvijas Kuģu reģistrā tiek reģistrētas attiecīgā kuģa hipotēkas.

(2) Ja kuģa īpašnieks nav Latvijas pilsonis vai Latvijā reģistrēts uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), ar kuģa piederību vai īpašnieka interesēm saistītie jautājumi nav pakļauti Latvijas Republikas likumiem, izņemot gadījumus, kad šajā kodeksā vai Latvijas Republikas likumos ir noteikts citādi. Kamēr kuģis ir reģistrēts Latvijas Kuģu reģistrā, visi pārējie ar kuģi saistītie jautājumi jārisina saskaņā ar šo kodeksu vai atbilstoši citiem ar to saistītiem likumiem.

(3) Izbeidzoties kuģa berbouta līguma darbībai, ja līgums netiek pagarināts (bet nepārsniedzot kopā divu gadu līguma darbības termiņu), kuģis jāizslēdz no Latvijas Kuģu reģistra un jāizsniedz apliecība par kuģa izslēgšanu no Latvijas Kuģu reģistra.

(4) Ja kuģa berbouta līguma darbības laikā mainās kuģa īpašnieks, nofraktētājam nekavējoties par to jāinformē kuģa reģistrators, un Latvijas Kuģu reģistrā jāiekļauj ziņas par jauno īpašnieku.

16. pants. Pārreģistrēšana ar hipotekārā kreditora piekrišanu

Ja Latvijas Kuģu reģistrā ir reģistrēta hipotēka attiecībā uz Latvijas kuģi, kuģu reģistrators nedrīkst atļaut šāda kuģa pārreģistrēšanu bez visu tā hipotekāro kreditoru rakstveida piekrišanas.

17. pants. Kuģa pieraksta osta

Ostas, kurās var pierakstīt Latvijas kuģus, nosaka Jūrniecības departaments. Šo ostu nosaukumi tiek paziņoti ar pavēli un publicēti oficiālā Valdības izdevumā.

18. pants. Latvijas kuģu reģistra grāmatas

Kuģu reģistratoram jāiekārto šādas Latvijas Kuģu reģistra grāmatas (turpmāk tekstā - «reģistra grāmata»), kurās jāizdara ieraksti:

1) kuģu reģistra grāmata;

2) būvējamo kuģu reģistra grāmata;

3) atsevišķa reģistra grāmata katram šā kodeksa 11. panta otrajā daļā minētajam kuģu tipam;

4) kuģu berbouta līgumu reģistra grāmata.

19. pants, īpašuma tiesību pierādījums

Latvijā nevar reģistrēt kuģi, ja kuģu reģistratoram nav iesniegts pirkšanas līgums vai citi īpašuma tiesības apliecinoši dokumenti, vai kuģa berbouta līgums, kuru kuģu reģistrators atzīst par likumīgu.

20. pants. Kuģa īpašuma daļas

(1) Kuģa vērtība sadalāma ne vairāk kā 64 daļās. Par viena kuģa īpašniekiem vienlaikus var reģistrēt ne vairāk kā 64 fiziskās vai juridiskās personas.

(2) Par kuģa daļas kopīpašniekiem var^ reģistrēt ne vairāk kā piecas fiziskās vai juridiskās personas. Kopīpašnieki uzskatāmi par vienu personu, turklāt nevienam no viņiem atsevišķi nav tiesību rīkoties ar jebkurām prasījuma tiesībām attiecībā uz šo daļu.

21. pants. Kuģa īpašnieka fiksēšana reģistra grāmatā

Par kuģa īpašniekiem jāatzīst tikai tie individuālie īpašnieki un kopīpašnieki (gan fiziskās, gan juridiskās personas), kuri reģistra grāmatā fiksēti par īpašniekiem neatkarīgi no tā, kas ir peļņas īpašnieki. Kuģu reģistratoram jāreģistrē visu šajā pantā minēto

personu vārds, uzvārds un pilsonība (juridiskām personām - nosaukums un reģistrācijas valsts), adrese un citas ziņas par šīm personām.

22. pants. Kuģa vārds

Katram reģistra grāmatā fiksētajam kuģim ir nepieciešams vārds un reģistra numurs. Divus un vairāk kuģus vienādi nosaukt nedrīkst. Latvijas kuģi identificējami tikai pēc reģistrētā vārda. Kuģu reģistrators apstiprina reģistrācijas pieteicēja izraudzīto vārdu un, ja nepieciešams, konsultējas ar Latvijas Kultūras fonda Vietvārdu komisiju.

23. pants. Vārda maiņa

Reģistrēta Latvijas kuģa vārdu nedrīkst mainīt bez kuģu reģisratora rakstveida piekrišanas. Vārda maiņa notiek atbilstoši nolikumā par Latvijas Kuģu reģistru noteiktajai kārtībai. Kuģu reģisrators neapstiprina vārdu, iekams nav pārliecinājies, ka visi reģisrētie kuģa hipotekārie kreditori ir informēti par ierosināto vārda maiņu.

24. pants. Identifikācijas signāls

Latvijas kuģim, kam ir radiostacija vai radiotelefona iekārta, ir nepieciešams starptautiski reģistrēts kodēts nosaukums, tas ir, starptautiski identifikācijas burti vai cipari, ko fiksē kuģa reģistrācijas valsts.

25. pants. Atļauja lietot radioiekārtas

Katram Latvijas kuģim, kam ir šā kodeksa 24. pantā minētās radioiekārtas, jāsaņem Latvijas Valsts elektrosakaru inspekcijas atļaujas tās lietot.

26. pants. Būvējamo kuģu reģistra grāmata

Būvējamo kuģi reģistrē būvējamo kuģu reģistra grāmatā ar to datumu, kad kuģim ielikts ķīlis, vai citā līdzīgā būvniecības stadijā, līdz brīdim, kad būve ir pabeigta un kuģis tiek ierakstīts citā reģistra grāmatā vai pārreģistrēts citā reģistrā.

27. pants. Kuģa tonnāžas noteikšana

Pirms kuģa reģistrēšanas Latvijas Kuģu reģistrā tas jāizmēra atbilstoši 1969. gada Londonas Starptautiskajai kuģu tonnāžas noteikšanas konvencijai (turpmāk tekstā - «Tonnāžas konvencija»). Šādā veidā noteiktā tonnāža uzskatāma parašā kuģa tonnāžu, ja vien, kuģi pārveidojot, nerodas vajadzība tā tonnāžu pārrēķināt un noteikt atkārtoti.

28. pants. Kuģu izmērīšanas noteikumi

Lai noteiktu kuģa tonnāžu un regulētu ar to saistītus jautājumus, Jūrniecības departaments saskaņā ar Tonnāžas konvenciju var izstrādāt kuģu izmērīšanas noteikumus.

29. pants. Starptautiskā tonnāžas apliecība

Pēc kuģa tonnāžas noteikšanas saskaņā ar šā kodeksa 27. panta nosacījumiem klasifikācijas sabiedrība izsniedz starptautisko kuģa tonnāžas apliecību.

30. pants. Kuģa reģistrācijai nepieciešamā tonnāžas apliecība

Vienlaikus ar iesniegumu par kuģa reģistrēšanu Latvijas Kuģu reģistram jāiesniedz arī starptautiskā kuģa tonnāžas apliecība.

31. pants. Atbrīvošana no pienākuma saņemt starptautisko kuģa tonnāžas apliecību

Jūras administrācija ir tiesīga atbrīvot atsevišķus kuģus no pienākuma saņemt starptautisko kuģa tonnāžas apliecību, ja kuģi neizpilda starptautiskos reisus un ir īsāki par 24 metriem.

32. pants. Latvijas kuģu karogs

Latvijas kuģu karogs ir Latvijas valsts karogs. Tikai Latvijas Kuģu reģistrā reģistrētiem kuģiem ir tiesības pacelt Latvijas valsts karogu. Latvijas valsts karogs uz kuģa paceļams saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem. Par to pārkāpšanu kuģa kapteinis ir atbildīgs saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

33. pants. Latvijas valsts karoga nelikumīga lietošana

Ja uz kuģa nelikumīgi paceļ Latvijas valsts karogu un nelikumīgi izmanto Latvijas kuģim raksturīgās nacionālās pazīmes, Jūras administrācija ir tiesīga celt prasību tiesā par šāda kuģa konfiskāciju un kuģi ir tiesības aizturēt, izņemot gadījumu, kad atbilstoši kara laika likumiem karogs tiek lietots, lai izvairītos no ienaidnieka gūsta. Persona, kas saskaņā ar šo pantu nelikumīgi lietojusi Latvijas valsts karogu, atbild saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

34. pants. Latvijas kuģim raksturīgo nacionālo pazīmju slēpšana

Ja kuģa īpašnieks vai tā kapteinis mēģina slēpt Latvijas kuģim raksturīgās nacionālās pazīmes, viņš atbild saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

35. pants. Karoga apliecība

Pirms kuģa reģistrēšanas Latvijas Kuģu reģistrā kuģu reģistrators izsniedz karoga pagaidu apliecību, bet pēc reģistrēšanas - attiecīgi noformētu karoga apliecību.

36. pants. Karoga apliecības uzglabāšana un uzrādīšana

Karoga apliecībai vienmēr jāatrodas uz kuģa, un tā jāizmanto tikai likumīgai uzrādīšanai. Karoga apliecība jāuzrāda jebkurai personai, kas ar likumu ir pilnvarota pieprasīt tās uzrādīšanu, izņemot gadījumus, kad ir pamatots iemesls noraidīt šādu prasību.

37. pants. Pārveidotā kuģa reģistrēšana

Ja Latvijas kuģis ir tā pārveidots, ka vairs neatbilst Latvijas Kuģu reģistrā ierakstītajām ziņām par tonnāžu vai tā aprakstam, tas jāpaziņo kuģu reģistratoram, pievienojot inspicēšanas ziņojumu, kurā detalizēti uzrādīti pārveidojumi. Kuģu reģistrators var fiksēt šos pārveidojumus vai pieprasīt, lai kuģi reģistrē no jauna.

3. NODAĻA

AR KUĢI SAISTĪTAS MANTISKĀS INTERESES

38. pants. Uzņēmuma bankrots

Bankrots ir maksātnespējīga uzņēmuma piespiedu atsavināšana vai likvidācija nolūkā iegūt līdzekļus kreditoru likumpamatoto prasījumu apmierināšanai.

39. pants. Kuģa vai tā daļu īpašuma tiesības kuģa pārdošanas gadījumā

(1) Kuģa vai tā daļu atsavināšanas līgumā jāietver kuģa reģistratora noteikts kuģi identificējošs apraksts.

2) Kuģa vai tā daļu kopīpašniekiem ir pirmpirkuma tiesības kuģa vai tā daļu atsavināšanas gadījumā, atteikums no šīm tiesībām notariāli jāapliecina.

(3) Kuģi vai tā daļas nedrīkst atsavināt bez kuģa kreditoru piekrišanas.

40. pants. Kuģa vai tā daļu mantošana īpašnieka nāves gadījumā

Ja kuģa vai tā daļu īpašuma tiesības pāriet reģistrētā kuģa īpašnieka nāves gadījumā, uz īpašuma tiesībām pretendējošajai personai jāizpilda noteikta parauga īpašuma tiesību pāriešanas deklarācija, kas identificē kuģi, kā arī jāiesniedz ziņojums par to, kāda veidā šī īpašuma tiesību pāriešana notikusi. Deklarācijas paraugu apstiprina Latvijas Kuģu reģistrs. Deklarācijai jāpievieno tiesas apstiprināts testamentārs dokuments, kas apliecina pretendenta likumīgas tiesības uz miruša īpašnieka mantu. Kopīpašnieka nāves gadījumā deklarāciju

apstiprina pārējie kopīpašnieki atbilstoši kuģu reģistratora prasībām.

41. pants. Kuģa vai tā daļu īpašuma tiesības bankrota vai maksātnespējas gadījumā

Ja kuģa vai tā daļu īpašuma tiesības pāriet reģistrētā kuģa īpašnieka bankrota vai maksātnespējas gadījumā, uz īpašuma tiesībām pretendējošajai personai jāizpilda noteikta parauga īpašuma tiesību pāriešanas deklarācija kas identificē kuģi, kā arī jāiesniedz ziņojums par to, kādā veidā šī īpašuma tiesību pāriešana notikusi. Deklarācijas paraugu apstiprina Latvijas Kuģu reģistrs. Deklarācijai jāpievieno dokumentāri pierādījumi, kas apliecina to personu īpašuma tiesības, kuras iesniedz prasību bankrota vai maksātnespējas gadījumā, un kurus atzinusi par derīgiem tiesa.

42. pants, īpašuma tiesības, kuģi vai tā daļu pārdodot tiesas ceļā

(1) Ja kuģi vai tā daļu pārdod tiesas ceļā, tiesa ar savu lēmumu piešķir tajā minētajai personai tādas pašas tiesības rīkoties ar attiecīgo kuģi vai tā daļu, kādas bija reģistrētajam kuģa īpašniekam.

(2) Kuģi vai tā daļu pārdodot tiesas ceļā, nav nepieciešama kuģa kreditoru piekrišana. Tiesai par šādu kuģa pārdošanu ir jābrīdina kreditori ne mazāk kā trīs mēnešus iepriekš.

43. pants. Tiesas tiesības aizliegt darījumus

Tiesa likumā noteiktajos gadījumos pēc jebkuras ieinteresētās personas prasības var taisīt spriedumu vai pieņemt lēmumu, ar kuru uz noteiktu laiku tiek aizliegti jebkādi darījumi ar kuģi vai tā daļu. Kuģu reģistratoram izsniedz apliecinātu tiesas sprieduma vai lēmuma norakstu.

44. pants. Kuģa vai tā daļas hipotēka

(1) Reģistrētu kuģi vai tā daļu drīkst izmantot kā saistību nodrošinājumu. Kuģa obligācija par to jānoformē atbilstoši Latvijas Kuģu reģistra prasībām. Kuģa vai tā daļas obligācija kļūst par kuģa hipotēkas obligāciju un stājas spēkā ar tās reģistrācijas brīdi Latvijas Kuģu reģistra grāmatā.

(2) Kuģu reģistrators fiksē kuģu obligācijas tādā kārtībā, kādā tās viņam tiek uzrādītas, uz katras obligācijas norādot dienu un stundu, kad izdarīts attiecīgais ieraksts, un apstiprina to ar savu parakstu. Kuģa hipotekāro kreditoru prioritāti nosaka obligācijas reģistrācijas secība Latvijas Kuģu reģistra grāmatā. Kuģa hipotēkas prasījuma tiesību pāriešana vai maiņa neietekmē tās prioritātes secību.

(3) Kuģa hipotekāro kreditoru uz hipotēkas pamata nevar uzskatīt par kuģa vai tā daļas īpašnieku, tāpat nevar uzskatīt, ka hipotekārais parādnieks uz šā pamata būtu zaudējis īpašuma tiesības, izņemot gadījumus, kad ieķīlāto kuģi vai tā daļu nepieciešams izmantot kuģa hipotēkas parāda dzēšanai.

45. pants. Kuģa hipotēka, ja kuģim ir pagaidu karoga apliecība

(1) Ja kuģim ir pagaidu karoga apliecība, ārpus Latvijas noformētu kuģa obligāciju var uzrādīt konsulam, kura pienākums ir informēt kuģu reģistratoru par šādas obligācijas uzrādīšanu, kā arī par hipotekārā kreditora un hipotekārā parādnieka rekvizītiem un hipotēkas summu. Šāda kuģa obligācija iespējami drīz jāuzrāda kuģu reģistratoram, lai viņš to iereģistrētu.

(2) Tiklīdz kuģu reģistrators ir saņēmis informāciju par kuģa obligācijas uzrādīšanu, šī obligācija uzskatāma par reģistrētu kuģa hipotēku. Tās prioritāte iestājas ar brīdi, kad kuģu reģistrators ir saņēmis informāciju par kuģa obligāciju, vai ar brīdi, kad ir saņemta kuģa obligācija, - atkarībā no tā, kas notiek vispirms. Kuģu reģistratoram jāizdara atbilstošs ieraksts Latvijas Kuģu reģistrā.

(3) Izdarot kuģa galīgo reģistrāciju, saglabājas visu saskaņā ar šo pantu reģistrēto kuģa hipotēku prioritāte pat tad, ja pagaidu reģistrācijas termiņš ir izbeidzies pirms galīgās kuģa reģistrācijas.

46. pants. Ieraksts par kuģa hipotēkas dzēšanu

Ja reģistrētā kuģa hipotēka ir dzēsta, kuģu reģistratoram, pamatojoties uz attiecīgi parakstītu un apstiprinātu kuģa hipotēkas obligāciju un apstiprinātu kvīti par hipotēkas dzēšanas naudu, jāizdara ieraksts reģistra grāmatā par to, ka hipotēka ir dzēsta. Šāda ieraksta izdarīšana izbeidz kuģa hipotekārā kreditora prasījuma tiesības.

47. pants. Hipotekārā kreditora tiesības pārdot kuģi vai tā daļu

(1) Ja kuģa hipotekārā saistība netiek laikā nokārtota, hipotekārais kreditors var ar tiesas starpniecību pārdot ieķīlāto kuģi izsolē vai pārdot to bez tiesas starpniecības, ja hipotekārais parādnieks viņam šo tiesību ir piešķīris. Latvijas valstij piederošu kuģi hipotekārais kreditors var pārdot tikai saskaņā ar tiesas spriedumu.

(2) Ja vienam un tam pašam kuģim vai tā daļai ir reģistrēti vairāki hipotekārie kreditori, neviens hipotekārais kreditors nedrīkst pārdot kuģi vai tā daļu bez vienošanās ar prioritātes secībā noteikto iepriekšējo kreditoru, izņemot gadījumus, kad ir tiesas spriedums.

48. pants. Bankrota ietekme uz kuģa hipotēku

Kuģa hipotekārā kreditora bankrots neietekmē reģistrētu kuģa vai tā daļu hipotēku, un hipotēkas prasījuma tiesībai jādod priekš-

roka attiecība pret citu parādnieka kreditoru, kā arī pret viņa pilnvaroto pārstāvju vai juridisko mantinieku tiesībām, pretenzijām vai prasībām.

49. pants. Kuģa hipotēkas obligācijas cesija

Reģistrētu kuģa vai tā daļas hipotēkas obligāciju drīkst cedēt jebkurai personai. Obligācijas cedēšana jāizdara atbilstoši Latvijas Kuģu reģistra prasībām. Kad kuģu reģistratoram tiek uzrādīta cedēta obligācija, viņam tā jāreģistrē, reģistra grāmatā ierakstot cesionāra vārdu un uzvārdu un fiksējot viņu kā kuģa vai tā daļas hipotekāro kreditoru. Kuģu reģistratoram ar savu parakstu uz cedētās obligācijas jāapstiprina, ka viņš cesiju ir iereģistrējis, un jānorāda reģistrēšanas diena un stunda.

50. pants. Kuģa hipotēkas prasījuma tiesību maiņa vai pāriešana

Ja pāriet vai mainās kuģa hipotekārā kreditora hipotēkas prasījuma tiesības uz kuģi vai tā daļu, tas jāapliecina ar tās personas deklarāciju, kurai šīs prasījuma tiesības pāriet, norādot, kādā veidā un kam šīs tiesības ir pārgājušas, un pievienojot tādus pašus pierādījumus, kādi tiek pieprasīti mantota kuģa vai tā daļu īpašuma tiesību pāriešanas gadījumos. Kuģu reģistrators pēc deklarācijas saņemšanas un pierādījumu uzrādīšanas ieraksta reģistra grāmatā tās personas vārdu un uzvārdu, kas hipotēkas prasījuma tiesību pāriešanas ceļā kļūst par kuģa vai tā daļas hipotekāro kreditoru.

51. pants. Tiesības pārdot un ieķīlāt kuģi ārpus Latvijas

Ja reģistrēta Latvijas kuģa vai tā daļas īpašnieks vēlas šo kuģi vai tā daļu pārdot vai ieķīlāt ārpus Latvijas, viņš iesniedz kuģu reģistratoram rakstveida pieteikumu, kurā norāda šādas ziņas:

1) tās personas, kuru pilnvaro pārdot vai ieķīlāt kuģi, vārdu, uzvārdu (juridiskajai personai - nosaukumu) un adresi, kā arī pārdošanas minimālo cenu (ja ir nolemts noteikt šādu minimumu), bet ieķīlāšanas gadījumā - maksimālo summu (ja ir nolemts to noteikt);

2) vietu, kur šo pilnvarojumu drīkst izmantot; ja šāda vieta nav noteikta, jāpievieno atļauja izmantot pilnvarojumu jebkurā vietā saskaņā ar šo kodeksu;

3) šā pilnvarojuma izmantošanas termiņu.

52. pants. Kuģa pārdošana vai ieķīlāšana ārpus Latvijas

(1) Saņemot šā kodeksa 51. pantā minēto pieteikumu, kuģu reģistratoram Latvijas Kuģu reģistrā precīzi jāieraksta pieteikumā norādītās ziņas un jāizsniedz pieteikuma iesniedzējam pārdošanas apliecība vai kuģa hipotēkas apliecība.

(2) Kuģu reģistrators nedrīkst vienlaicīgi izdot vairāk par vienu hipotēkas vai pārdošanas apliecību.

(3) Pārdošanas apliecība un kuģa hipotēkas apliecība:

1) jāizraksta atbilstoši Latvijas Kuģu reģistra noteiktajam paraugam;

2) nedod tiesības pārdot vai ieķīlāt kuģi vai tā daļu Latvijā, kā arī dod tiesības veikt šīs darbības tikai apliecībā minētajām personām;

3) ietver pieteikumā norādītās ziņas, arī ziņas par visām reģistrētajām kuģa vai tā daļu hipotēkām, hipotēkas apliecībām un pārdošanas apliecībām.

53. pants. Vispārīgie noteikumi attiecībā uz kuģa pārdošanas apliecību

(1) Šā kodeksa 52. pantā minētā pārdošanas apliecība tiek izsniegta tikai tajos gadījumos, kad kuģi pārdod kopumā. Pilnvaras, ko piešķir šāda apliecība, izmantojamas saskaņā ar tajā minētajiem norādījumiem.

(2) Pārdošanas līgumu, kas noslēgts, pircējam labticīgi īstenojot ar pārdošanas apliecību piešķirtās pilnvaras, nedrīkst apšaubīt, pamatojoties uz to, ka pilnvaras devējs laikā starp pilnvaras izdošanu un pārdošanas līguma izpildīšanu ir nomiris.

(3) Ja pārdošanas apliecībā norādīta pilnvaras realizēšanas vieta un termiņš, pārdošanu, kas veikta 12 mēnešu laikā no pilnvaras izsniegšanas brīža, pircējam rīkojoties labticīgi, nedrīkst apšaubīt, ja pircējs nav iepriekš brīdināts par pilnvaras devēja bankrotu vai maksātnespēju.

54. pants. Kuģa pārdošana uz Latvijā izsniegtās pārdošanas apliecības pamata

(1) Ja, īstenojot pilnvaras, ko piešķir saskaņā, ar šo kodeksu izsniegtā pārdošanas apliecība, tiek pārdots Latvijas kuģis, kuģa īpašuma tiesības pāriet, izrakstot pārdošanas rēķinu. Pareizi izpildīti pārdošanas rēķins un pārdošanas apliecība jāuzrāda pilnvarotai amatpersonai šā kuģa pārdošanas vietā. Šī amatpersona pārdošanas apliecību paraksta, apstiprinot pārdošanas faktu, un nekavējoties informē par to kuģu reģistratoru.

(2) Saskaņā ar šo kodeksu kuģi drīkst reģistrēt no jauna, tiklīdz kuģu reģistrators ir saņēmis no šās amatpersonas pārdošanas apliecību un kuģa reģistrācijas apliecību (abām šīm apliecībām jābūt parakstītām, konstatējot pārdošanu). Reģistratoram attiecīgas ziņas jāieraksta reģistra grāmatā.

(3) Ja, īstenojot pilnvaras, ko piešķir saskaņā ar šo kodeksu izsniegtā pārdošanas apliecība, pārdošanas līgums netiek noslēgts,

apliecība jānodod kuģu reģistratoram, kas to anulē, reģistra grāmatā izdarot attiecīgu ierakstu. Šādi anulēta apliecība uzskatāma par spēku zaudējušu.

55. pants. Uz ārvalsts izsniegtas pārdošanas apliecības pamata pārdota kuģa reģistrēšana Latvijā

(1) Ja, īstenojot pilnvaras, ko piešķir saskaņā ar ārvalsts^ likumdošanas aktiem izsniegta pārdošanas apliecība, tiek pārdots ārvalstī reģistrēts kuģis, personai, kas vēlas to reģistrēt Latvijā, ir jāiesniedz kuģu reģistratoram adresēts reģistrācijas pieteikums, pievienojot tam pārdošanas rēķinu, pārdošanas apliecību un kuģa reģistrācijas apliecību.

(2) Reģistrējot kuģi, kuģu reģistrators patur gan pārdošanas apliecību, gan reģistrācijas apliecību, uz abām ar savu parakstu apstiprinot, ka pārdošanas fakts ir reģistrēts. Pēc tam šīs apliecības nosūtāmas bijušās kuģa pieraksta ostas reģistratoram, bet reģistra grāmatā jāieraksta ziņas, kuras šajā kodeksā pieprasītas kuģa reģistrācijai Latvijā, kā arī jāiereģistrē visas pārdošanas apliecībā minētās reģistrētās kuģa hipotēkas vai kuģa hipotēkas apliecības.

56. pants. Noteikumi attiecībā uz kuģa hipotēkas apliecību

Attiecībā uz kuģa hipotēkas apliecību jāievēro šādi noteikumi:

1) pilnvaras, ko piešķir apliecība, jāizmanto saskaņā ar apliecībā ietvertajiem norādījumiem;

2) par katru noformētu kuģa obligāciju tiek izdarīts uzraksts uz apliecības, turklāt to izdara tās vietas amatpersona, kur ir notikusi ieķīlāšana, un par šādas obligācijas noformēšanu parādnieks informē kuģu reģistratoru;

3) labticīgu ieķīlāšanu nedrīkst apšaubīt, pamatojoties uz to, ka pilnvaras devējs laikā starp pilnvaras izdošanu un ieķīlāšanu ir miris;

4) ja apliecībā ir norādīti pilnvaras realizēšanas vieta un termiņš, hipotekārā kreditora interesēs izdarīto ieķīlāšanu, kas veikta 12 mēnešu laikā no pilnvaras izsniegšanas brīža, nedrīkst apšaubīt, ja kreditors nav iepriekš brīdināts par pilnvaras devēja bankrotu vai maksātnespēju;

5) katra kuģa hipotēka, par kuru izdarīts minētais uzraksts uz kuģa hipotēkas apliecības, ir prioritāra attiecībā pret visām pārējām tā paša kuģa vai šā kuģa daļu hipotēkām, kas noformētas pēc datuma, kad šī apliecība fiksēta reģistra grāmatā. Ja ir vairākas šādi reģistrētas kuģa hipotēkas, attiecīgo hipotekāro kreditoru prioritāti nosaka atbilstoši datumam un stundai, kad katra kuģa hipotēka fiksēta apliecībā. Nekāda tieša vai netieša papildu informācija netiek ņemta vērā;

6) pamatojoties uz šiem noteikumiem, katram hipotekārajam kreditoram, kuru kuģa hipotēka fiksēta apliecībā, ir jāpiešķir tādas pašas tiesības un pilnvaras, kā arī jāuzliek tādi paši pienākumi, kādi tam būtu, ja kuģa hipotēka tiktu fiksēta reģistra grāmatā;

7) ikvienas kuģa hipotēkas apliecībā fiksētas kuģa hipotēkas dzēšanu kuģu reģistrators vai pilnvarota amatpersona var apliecināt uz apliecības, ja tiek iesniegti pierādījumi, kas nepieciešami, lai kuģu reģistrators kuģa hipotēkas dzēšanu fiksētu reģistra grāmatā. Šāds apliecinājums izbeidz hipotekārā kreditora prasījuma tiesības;

8) ja kuģu reģistratoram tiek uzrādīta kuģa hipotēkas apliecība, ko viņš pats ir izsniedzis, viņš fiksē reģistra grāmatā atbilstoši prioritātes principam visas nedzēstās kuģa hipotēkas, kas fiksētas apliecībā, un anulē apliecību, bet tās anulēšanas faktu atspoguļo Latvijas Kuģu reģistrā. Visas šādi anulētās apliecības uzskatāmas par spēku zaudējušām.

57. pants. Pārdošanas apliecības vai kuģa hipotēkas apliecības nozaudēšana

(1) Ja kuģu reģistratoram jebkurā laikā pierāda, ka pārdošanas apliecība vai kuģa hipotēkas apliecība ir nozaudēta, iznīcināta vai līdz nederīgumam sabojāta, un tiesības, ko šie dokumenti piešķir, nekad nav tikušas realizētas, reģistrators drīkst bez pārbaudes, bet, ja šīs tiesības ir realizētas, pēc nepieciešamās pārbaudes izdarīšanas atkarībā no apstākļiem vai nu izsniegt jaunu apliecību vai izdarīt Latvijas Kuģu reģistrā tādu ierakstu, vai veikt tādas darbības, kas tiktu veiktas, ja dokumenti nebūtu nozaudēti, iznīcināti vai sabojāti.

(2) Par nepatiesu pierādījumu sniegšanu vainīgā persona atbild saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

58. pants. Pārdošanas apliecības vai kuģa hipotēkas, apliecības atsaukums

(1) Reģistrēts Latvijas kuģa vai tā daļas īpašnieks, kuram izsniegta pārdošanas apliecība vai kuģa hipotēkas apliecība, kurā norādīta vieta, kur ar apliecību piešķirtās pilnvaras drīkst izmantot, var pilnvarot kuģu reģistratoru, kas šo apliecību izsniedzis, jebkurā norādītajā vietā informēt pilnvaroto amatpersonu, ka apliecība ir atsaukta. Tiklīdz šāda informācija ir fiksēta, apliecība uzskatāma par atsauktu attiecībā uz jebkuru pārdošanu vai ieķīlāšanu, kas bija jāveic norādītajā vietā.

(2) Attiecīgajai amatpersonai, reģistrējot jebkuru šādu informāciju, jāinformē kuģu reģistrators, kas šo apliecību izsniedzis, par to, vai pirms šādas informācijas saņemšanas ir izmantotas ar apliecību piešķirtās pilnvaras.

59. pants. Jūrniecības prasījuma tiesības

(1) Ar jūrniecības prasījuma tiesībām pret kuģa īpašnieku, kuģa nomnieku, kuģa operatoru (pārvaldnieku) tiek nodrošinātas šādas prasības:

1) prasības par algām un citām izmaksām, kas pienākas kapteinim, virsniekiem un citiem kuģa apkalpes locekļiem sakarā ar viņu darbu uz kuģa, ieskaitot atgriešanās izmaksas un sociālos pabalstus;

2) prasības attiecībā uz dzīvības zaudējuma vai veselības kaitējuma gadījumiem, kas tieši saistīti ar kuģu ekspluatāciju kā uz sauszemes, tā jūrā;

3) prasības sakarā ar atlīdzību par kuģa glābšanu;

4) prasības par ostu, kanālu un citām ūdensceļu nodevām, kā arī loču nodevām;

5) prasības sakarā ar kaitējumu, kas rodas, pilnīgi zaudējot vai sabojājot kuģi tā ekspluatācijas laikā, izņemot zaudējumus vai bojājumus, kas rodas kravas un konteineru dēļ vai pasažieru darbības rezultātā.

(2) Ar kuģi nedrīkst saistīt šā panta pirmās daļas 2. un 5. punktā minētās prasības, kas rodas no:

1) zaudējumiem, kas saistīti ar naftas vai citu bīstamu vai kaitīgu vielu pārvadāšanu pa jūru, par ko atbilstoši starptautiskajām konvencijām vai spēkā esošajiem likumdošanas aktiem prasītājam ir jāsaņem atlīdzību, paredzot atbildību un obligāto apdrošināšanu vai citas prasību garantējošas darbības;

2) vielu radioaktīvajām īpašībām vai radioaktīvo vielu savienojumiem ar toksiskām, eksplozīvām vai citām bīstamām kodoldegvielām vai no bīstamiem radioaktīviem produktiem vai atkritumiem.

(3) Attiecības, kas izriet no šā panta otrajā daļā minētajām prasībām, tiek regulētas saskaņā ar šā kodeksa 20. nodaļas prasībām.

60. pants. Jūrniecības prasījuma tiesības kuģa piespiedu pārdošanas gadījumā

(1) Kuģa piespiedu pārdošanas gadījumā no kuģa pārdošanas ieņēmumiem vispirms ir jāsedz sakarā ar kuģa arestu vai apķīlāšanu radušies izdevumi un izmaksas. Šie izdevumi un izmaksas ietver tās kuģa uzturēšanas izmaksas un kuģa apkalpes algu, kā arī citas summas un izmaksas saskaņā ar šā kodeksa 59. panta pirmās daļas 1. punktu, kas radušās pēc kuģa aresta vai apķīlāšanas.

(2) Nelaimes gadījumā cietuša vai nogrimuša kuģa piespiedu pārdošanas gadījumā, ja pēc tam kompetenta valsts institūcija veic šāda kuģa pārvietošanu, lai nodrošinātu navigācijas drošību vai aizsargātu jūras vidi, nelaimes gadījumā cietuša vai nogrimuša kuģa pārvietošanas izmaksas sedz no kuģa pārdošanas ieņēmumiem,

iekams tiek apmierinātas citas prasības, kas nodrošinātas ar jūrniecības prasījuma tiesībām.

(3) Ja kuģa piespiedu pārdošanas laikā kuģis atrodas kuģu būvētāja vai kuģu remontētāja valdījumā un ja šīm personām ir aizturējuma tiesība, tad viņiem ir jāatsakās no kuģa valdījuma pircēja labā, bet šie kuģu būvētāji vai remontētāji ir tiesīgi saņemt no kuģa pārdošanas ieņēmumiem atlīdzību par savām prasībām pēc šā kodeksa 59. pantā noteikto jūrniecības prasījumu tiesību apmierināšanas.

(4) Kuģa piespiedu pārdošanas ieņēmumu summa jāsadala saskaņā ar šā kodeksa prasībām tādā apmērā, kas nepieciešams, lai apmierinātu attiecīgās prasības. Pēc visu prasību apmierināšanas ieņēmumu atlikums, ja tāds ir, jāizmaksā kuģa īpašniekam.

61. pants. Kuģa piespiedu pārdošanas paziņojums

(1) Pirms kuģa piespiedu pārdošanas tiesai jāizsniedz paziņojums par kuģa piespiedu pārdošanu, un tas jāsaņem šādām personām:

1) kuģu reģistratoram;

2) visu to reģistrēto hipotēku vai citu saistību turētājiem, kuras nav noformētas uz uzrādītāju;

3) visu to reģistrēto hipotēku vai citu saistību turētājiem, kuras noformētas uz uzrādītāju, un šā kodeksa 59. pantā noteikto jūrniecības prasījumu tiesību turētājiem, ja šīs personas ir informējušas tiesu par attiecīgajām prasījuma tiesībām;

4) reģistrētajiem kuģa īpašniekiem.

(2) Šāds paziņojums jāizsniedz 30 dienas pirms kuģa piespiedu pārdošanas datuma, un tam jāsatur šādas ziņas:

1) kuģa piespiedu pārdošanas laiks, vieta un citas ziņas, kas nepieciešamas, lai šā panta pirmajā daļā minētās personas varētu aizsargāt savas intereses;

2) ja kuģa piespiedu pārdošanas laiku un vietu nevar precīzi noteikt, tad jāpaziņo aptuvenais kuģa piespiedu pārdošanas laiks un paredzamā vieta, un citas ziņas, kas nepieciešamas, lai šā panta pirmajā daļā minētās personas varētu aizsargāt savas intereses.

(3) Ja paziņojums ir izsniegts saskaņā ar šā panta otrās daļas 2. punktu, ir jāizsniedz atkārtots paziņojums par konkrētu kuģa piespiedu pārdošanas laiku un vietu. Šāds atkārtots paziņojums jāizsniedz ne vēlāk kā septiņas dienas pirms kuģa piespiedu pārdošanas.

(4) Šā panta otrajā daļā minētais paziņojums jānoformē rakstveidā un jānosūta vai nu ar ierakstīto pastu, vai jāizmanto citi sakaru līdzekļi, kas nodrošina apstiprinājumu par šāda paziņojuma saņemšanu. Minētais paziņojums jāpublicē oficiālā Valdības izdevumā, un, ja tiesa uzskata to par nepieciešamu, tas jādara zināms arī citādā veidā.

62. pants. Kuģa piespiedu pārdošanas sekas

(1) Kuģa piespiedu pārdošanas gadījumā visas reģistrētās kuģa hipotēkas vai citas saistības, izņemot tās, kuras ar šo saistību turētāju piekrišanu ir pārņēmis pircējs, kā ari visas jūrniecības prasījuma tiesības un citi jebkura veida apgrūtinājumi zaudē spēku attiecībā uz kuģi - ar noteikumu, ka:

1) pārdošanas laikā kuģis atrodas Latvijas Republikas jurisdikcijā esošajā teritorijā;

2) pārdošana realizēta saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem, kā arī ar šā kodeksa 61. panta un šā panta noteikumiem.

(2) Kuģa piespiedu pārdošanas gadījumā kompetenta valsts institūcija uz pircēja lūguma pamata izdod apliecību, kas nosaka, ka kuģis pārdošanas brīdī ir brīvs no reģistrētām kuģu hipotēkām un citām saistībām, izņemot tās, ko uzņēmies pircējs, kā arī to, ka tas ir brīvs no visām jūrniecības prasījuma tiesībām un citiem apgrūtinājumiem, paredzot, ka tiek ievēroti šā kodeksa noteikumi attiecībā uz kuģa hipotēkām. Saskaņā ar šādu apliecību reģistratoram ir pienākums anulēt visas reģistrētās hipotēkas vai saistības, izņemot tās, kuras uzņēmies pircējs, kā arī reģistrēt pircēju par kuģa īpašnieku vai izdot apliecību par kuģa izslēgšanu no reģistra.

63. pants. Jūrniecības prasījuma tiesību prioritāte

(1) Jūrniecības prasījuma tiesības, kas noteiktas šā kodeksa 59. pantā, ir prioritāras attiecībā pret kuģa hipotēkām un citām saistībām; šā kodeksa 60. panta pirmajā un otrajā daļā noteiktās jūrniecības prasījuma tiesības ir prioritāras attiecībā pret šā kodeksa 59. pantā noteiktajām jūrniecības prasījuma tiesībām, kā arī saskaņā ar šo kodeksu reģistrētajām kuģu hipotēkām un citām saistībām.

(2) Jūrniecības prasījuma tiesības sakarā ar atlīdzību par kuģa glābšanu ir prioritāras attiecībā pret visām citām jūrniecības prasījuma tiesībām, neņemot vērā to, ka tās ir radušās, pirms notika darbības, kas izraisīja jūrniecības prasījuma tiesības sakarā ar atlīdzību par kuģa glābšanu.

(3) Jūrniecības prasījuma tiesības sakarā ar atlīdzību par kuģa glābšanu jāapmierina apgrieztā secībā, ņemot vērā laiku, kad šādas jūrniecības prasījuma tiesības ir radušās. Uzskatāms, ka šādas jūrniecības prasījuma tiesības rodas tajā datumā, kad tiek pabeigts katrs glābšanas pasākums (operācija).

(4) Jūrniecības prasījuma tiesības, kas minētas šā kodeksa 59. pantā, sakārtojamas šajā pantā noteiktajā kārtībā, ņemot vērā šā panta otrās daļas noteikumus. Jūrniecības prasījuma tiesības, kas noteiktas šā kodeksa 59. panta pirmās dalās L, 2., 4. un 5. punktā, jāapmierina vienlaicīgi un proporcionāli.

(5) Pārējie obligātie valsts noteiktie maksājumi jāapmierina pēc šā panta ceturtajā daļā minēto prasību apmierināšanas.

64. pants. Aizturējuma tiesības

(1) Ja personas valdījumā atrodas kuģis, aizturējuma tiesības ir:

1) kuģu būvētājam, lai nodrošinātu prasības par kuģu būvi;

2) kuģu remontētājam, lai nodrošinātu prasības par remontu, arī kuģa rekonstrukciju, kas veikta kuģim, atrodoties šādā valdījumā.

(2) Šādas aizturējuma tiesības izbeidzas, ja tiek pārtraukta kuģa atrašanās kuģu būvētāja vai remontētāja valdījumā, izņemot aresta gadījumu.

65. pants. Jūrniecības prasījuma tiesību raksturojums

Izņemot gadījumus, kas noteikti šā kodeksa 62. pantā, jūrniecības prasījuma tiesības seko kuģiem, neņemot vērā izmaiņas īpašuma tiesībās un reģistrācijā vai karoga maiņu.

66. pants. Jūrniecības prasījuma tiesību noilguma termiņš

(1) Šā kodeksa 59. pantā noteiktajām jūrniecības prasījuma tiesībām, ja nav noteikts citādi, ir viena gada noilguma termiņš - ar nosacījumu, ka pirms šā termiņa izbeigšanās kuģis nav ticis arestēts un šāda aresta rezultātā nav pārdots piespiedu kārtā.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētais jūrniecības prasījuma tiesību viena gada noilguma termiņš sākas:

1) attiecībā uz šā kodeksa 59. panta pirmās daļas 1. punktā minētajām jūrniecības prasījuma tiesībām, izbeidzoties prasītāja darba attiecībām uz konkrēta kuģa;

2) attiecībā uz šā kodeksa 59. panta pirmās daļas 2., 3., 4. un 5. punktā minētajām jūrniecības prasījuma tiesībām - ar prasības rašanās brīdi.

(3) Šādu termiņu nedrīkst pārtraukt vai apturēt. Termiņā neiekļauj to laiku, kad kuģis ir nelikumīgi arestēts.

67. pants. Jūrniecības prasījuma tiesību pārrakstīšana un subrogācija

(1) Jūrniecības prasījuma tiesību pārrakstīšana un subrogācija stājas spēkā ar jūrniecības prasījuma tiesību pārrakstīšanas vai subrogācijas bridi.

(2) Prasītājam, kuram ir jūrniecības prasījuma tiesības, var netikt subrogētas tiesības uz kompensāciju, ko saskaņā ar apdrošināšanas līgumu maksā kuģa īpašniekam.

68. pants. Karoga pagaidu maiņa

Ja Latvijā reģistrētam kuģim ir atļauts braukt uz laiku zem citas valsts karoga, vai arī citā valstī reģistrētam kuģim uz laiku ir atļauts braukt zem Latvijas karoga, attiecībā uz šo kuģi jāievēro šādi noteikumi:

1) atzīstot reģistrētas kuģa hipotēkas un citas saistības, piemēro kuģa hipotēku reģistrācijas valsts likumdošanas aktus;

2) kuģu reģistratoram jāfiksē Latvijas Kuģu reģistrā valsts, zem kuras karoga kuģim uz laiku ir atļauts braukt. Tāpat kuģu reģistratoram ir jāfiksē Latvijas Kuģu reģistrā attiecīgā kuģa reģistrācijas valsts, ja kuģim uz laiku ir atļauts braukt zem Latvijas karoga;

3) Latvijā reģistrētam kuģim nedrīkst dot atļauju uz laiku braukt zem citas valsts karoga, ja iepriekš nav dzēstas visas reģistrētās kuģa hipotēkas un citas saistības attiecībā uz šo kuģi vai ja nav saņemta visu šo hipotēku un saistību turētāju piekrišana;

4) tiesai paziņojums par kuģa piespiedu pārdošanu ir jāizsniedz ari par kuģu reģistrāciju atbildīgajai tās valsts institūcijai, zem kuras karoga kuģim uz laiku ir atļauts braukt;

5) pēc tam, kad izsniegta šā kodeksa 62. panta otrajā daļā noteiktā apliecība par kuģa izslēgšanu no Latvijas Kuģu reģistra, kuģu reģistrators uz pircēja lūguma pamata izsniedz apliecību par to, ka kuģim, kuram uz laiku bija atļauts braukt zem Latvijas karoga, ir atceltas šīs tiesības braukt zem Latvijas karoga.

4. NODAĻA

KUĢA APKALPES KOMPLEKTĒŠANA UN JŪRNIEKU KVALIFIKĀCIJAS DOKUMENTI

69. pants. Kuģa apkalpes komplektēšanas vispārīgie noteikumi

(1) Katrs Latvijas kuģis ir jānokomplektē ar paredzētajam reisam vai cita veida darbībai kuģošanas drošību garantējošu apkalpi, kura atbilst šai prasībai kā skaitliski, tā kvalitatīvi visu reisa vai cita veida darbības laiku.

(2) Latvijas Republikā ir spēkā tie jūrnieku diplomi un kvalifikācijas apliecības, kuras ir apstiprinājis Jūrniecības departaments.

70. pants. Kuģa apkalpes komplektēšana atbilstoši kuģošanas drošības un apkalpes kvalifikācijas prasībām

(1) Jūrniecības departaments, izvirzot prasības no kuģošanas drošības viedokļa un citiem ar to saistītiem aspektiem attiecībā uz Latvijas kuģu, arī iekšējo ūdeņu kuģu, apkalpi nosaka:

1) Latvijas kuģu kategorijas, ņemot vērā to tilpību, tonnāžu, pārvadājamās kravas veidu un kuģošanas rajonus, kā ari funkcijas, kas jāizpilda, vai ari reisus, kuri tiem jāveic;

2) prasības, kas jāievēro, komplektējot kuģu kategorijām vai uzdevumiem^ atbilstošas kuģošanas drošību garantējošas apkalpes, obligāti norādot nepieciešamo visu kategoriju virsnieku, kvalificētu ārstu un kvalificētu pavāru, kā arī visu citu kategoriju jūrnieku skaitu;

3) nosacījumus, kas jāievēro attiecība uz to personu pilsonību, kuras strādā uz jebkura Latvijas kuģa (ari iekšējo ūdeņu kuģa);

4) uz kuģa jābūt atestētam kapteinim un sardzē gan uz jūras, gan ostā vienmēr jāatrodas attiecīgi atestētiem virsniekiem;

5) jūrniekiem un citām personām, kuras veic noteiktus uzdevumus Latvijas kuģu ekspluatācijā un uzturēšanā, ir jābūt šādiem kvalifikācijas dokumentiem: virsniekiem - attiecīgiem darba diplomiem, bet ierindas jūrniekiem un citām personām - kvalifikācijas apliecībām, kas apliecina viņu profesionalitāti un kompetenci, kā arī viņu atbilstību citām Jūrniecības departamenta izvirzītajām prasībām. Jūras administrācija nodrošina šādu darba diplomu un apliecību izsniegšanu, anulēšanu, pagarināšanu, apstiprināšanu, apturēšanu, apliecināšanu vai nomaiņu, kā ari to noformēšanu un reģistrēšanu.

(2) Nosakot apmācības kārtību, Jūrniecības departamentam ir tiesības:

1) noteikt prasības, kas jāievēro attiecībā uz atestācijas eksāmeniem, darba diplomu un apliecību izsniegšanu, eksaminējamo un eksaminētāju kvalifikāciju, kā arī noteikt eksaminētāju iecelšanas un atcelšanas kārtību un darba samaksu, risināt citus ar atestācijas eksāmeniem saistītus jautājumus, kurus tā uzskata par nepieciešamiem un lietderīgiem;

2) pieprasīt, lai būtu nodrošinājums ar jūrnieku mācību programmām un mācību plāniem;

3) iegūt informāciju par to, kā tiek izveidotas, uzturētas un darbojas jūrskolas, kā ari licencēt iestādes, kas varētu būt mācību bāzes vai filiāles;

4) noteikt kārtību, kādā ierosināmas lietas izskatīšanai izmeklēšanas komisijā, ko ieceļ saskaņā ar šā kodeksa 74. pantu, un komisijas sēžu norises procedūru.

71. pants. Kuģa apkalpe, tās darba organizācija un drošība

(1) Kuģa apkalpes sastāvā ir kapteinis, kuģa virsnieki un ierindas jūrnieki. Kuģa virsnieki ir stūrmaņi, radiooperatori, radioelektroniķi, ārsts, bocmanis, pasažieru dienesta priekšnieks, vecākais mehāniķis, mehāniķi, elektromehāniķi un saldēšanas iekārtu mehāniķi. Pārējie apkalpes locekļi ir ierindas jūrnieki. Ja nepieciešams, kapteinis savus dienesta pienākumus var nodot vecākajam stūrmanim, bet vecākais mehāniķis - otrajam mehāniķim.

(2) Kuģa īpašniekam ir jānodrošina katrs jūrnieks ar dienesta instrukciju.

(3) Dienesta organizācijai uz katra Latvijas kuģa jāatbilst šādām prasībām:

1) katram kuģa apkalpes loceklim ir jāzina un jāpilda drošības tehnikas, vides aizsardzības, ugunsdrošības, robežapsardzības, muitas un sanitārie noteikumi un instrukcijas. Par šo noteikumu ievērošanu katrs kuģa apkalpes loceklis ir atbildīgs personīgi;

2) noteiktu kuģa apkalpes locekļu pārziņā tiek nodoti visi kuģa tehniskie līdzekļi; apgādes un aprīkojuma priekšmeti, kā arī kuģa telpas, lai nodrošinot kuģa drošību un gatavību darbam, saglabātu cilvēku dzīvību un aizsargātu apkārtējo vidi no piesārņošanas;

3) kuģa apkalpes locekli atbrīvot no darba uz kuģa var tikai ar kapteiņa atļauju. Šādas atbrīvošanas gadījumā uz kuģa ir jāpaliek skaita ziņā tādai apkalpei, kas garantē kuģa drošību;

4) kuģa apkalpes loceklis var nokāpt no kuģa, ja ir saņemta atļauja no sardzes stūrmaņa (sardzes mehāniķa). Par savu atgriešanos viņam ir jāpaziņo attiecīgam sardzes virsniekam. Sardzes mehāniķim ir jāpilda sardzes stūrmaņa rīkojumi;

5) katram kuģa apkalpes loceklim ir jāzina savi īpašie pienākumi kuģa trauksmes («Kuģa kopējā trauksme!», arī: «Cīņa ar uguni!», «Cīņa ar ūdeni!»; «Cilvēks aiz borta!»; «Atstāt kuģi!») gadījumā. Pēc trauksmes izziņošanas viņam bez kavēšanās jāierodas norādītajā vietā pilnā gatavībā uzsākt nepieciešamo darbību. Kuģa īpašniekam jānodrošina darbības plāns trauksmes gadījumiem un jāiepazīstina ar to kuģa apkalpe;

6) ierindas jūrniekiem jāpilda sardzes pienākumi gan ostā, gan jūrā, jāpilda darbi uz kuģa atbilstoši saviem dienesta pienākumiem un kuģa virsnieku norādījumiem.

4) Kuģa apkalpes locekļu konkrētos dienesta pienākumus, kas nav iekļauti šā panta trešās daļas noteikumos, nosaka koplīgums, apkalpes līgums, dienesta instrukcijas, kuģa īpašnieka un kapteiņa norādījumi un pavēles.

(5) Kuģa īpašniekam jāgādā, lai uz kuģa būtu visi nepieciešamie dokumenti un aprīkojums cilvēku dzīvības saglabāšanai, ugunsdrošības garantēšanai, aizsardzībai pret ūdeni, naftas, tās produktu un citu ķīmisko vielu izplūdi, kuģa stabilitātes nodrošināšanai dažādos apstākļos, kā arī jāsagatavo kuģa apkalpe šo dokumentu un aprīkojuma izmantošanai. Minēto dokumentu formu un saturu var noteikt Jūras administrācija. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izstrādā tipveida prasības jautājumos, kas skar naftas, tās produktu un citu apkārtējai videi kaitīgo ķīmisko vielu izplūdi.

72. pants. Starptautiskās darba organizācijas konvencijas

Izstrādājot nolikumus vai citus normatīvos aktus saskaņā ar šā kodeksa 70. pantu, Jūrniecības departamentam jāievēro to Starptautiskās darba organizācijas konvenciju prasības, kuras ir saistošas Latvijas Republikai, kā ari tas var ievērot citus Starptautiskās darba organizācijas konvenciju noteikumus.

73. pants. Tiesības atbrīvot kuģus no tiem izvirzītajām prasībām

Jūras administrācijai pēc saskaņošanas ar Jūrniecības departamentu ir tiesības jebkuru kuģi vai kuģu kategoriju atbrīvot no šā kodeksa 70. pantā noteiktajām prasībām. Šāds atbrīvojums var attiekties uz noteiktu laikposmu vai arī uz vienu vai vairākiem konkrētiem reisiem.

74. pants. Darba diploma vai kvalifikācijas apliecības anulēšana vai to derīguma apturēšana

(1) Ja ir saņemta informācija, ka jūrniekam ir kāds kaitīgs ieradums, garīgs vai fizisks trūkums (to sarakstu apstiprina Jūrniecības departaments un Labklājības ministrija), kas viņam neļauj kuģot, vai ka, pildot jūrnieka pienākumus, viņš bijis negodīgs, nekompetents vai pārkāpis uzvedības normas, vai ieguvis darba diplomu vai kvalifikācijas apliecību, sniedzot maldinošas, nepatiesas vai viltotas ziņas, Jūras administrācija izveido izmeklēšanas komisiju, kurā ir jāuzaicina kāds no kuģa virsniekiem paskaidrojumu sniegšanai. Šī komisija izskata saņemto informāciju un rakstveidā paziņo Jūras administrācijai savus slēdzienus un ieteikumus.

(2) Jūras administrācija, rīkojoties saskaņā ar izmeklēšanas komisijas ieteikumiem, kas atbilst šā panta pirmās daļas prasībām, var anulēt saskaņā ar 70. pantu izdoto darba diplomu vai kvalifikācijas apliecību vai apturēt to derīgumu un norādīt darba diploma vai kvalifikācijas apliecības nodošanas vietu un laiku.

75. pants. Dienesta pienākumu pildīšana bez atbilstoša darba diploma vai kvalifikācijas apliecības

Uz Latvijas kuģa neviens dienesta pienākumus nedrīkst pildīt bez darba kategorijai atbilstoša un derīga darba diploma vai kvalifikācijas apliecības. Ikviens, kas uz paša atbildību vai kā aģents pieņem kādu personu darbā, nepārliecinoties, vai šai personai ir likumīgs un atbilstošs darba diploms vai kvalifikācijas apliecība, atbild saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

76. pants. Atbildība par nelikumīgām darbībām attiecībā uz darba diplomu vai kvalifikācijas apliecību

Par nelikumīgām darbībām attiecībā uz jūrnieku kvalifikācijas dokumentiem, arī to viltošanu, vainīgā persona atbild saskaņā ar Latvijas kriminālkodeksu.

77. pants. Atteikšanās nodot darba diplomu vai kvalifikācijas apliecību

Ikviens jūrnieks, kas bez pamatota iemesla nepakļaujas izdotajam Jūras administrācijas rīkojumam, kurš izdots atbilstoši šā

kodeksa 74. panta prasībai par darba diploma vai kvalifikācijas apliecības nodošanu, atbild saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

78. pants. Darba diploma vai kvalifikācijas apliecības derīguma termiņa saglabāšanās

Izdotā darba diploma vai kvalifikācijas apliecības likumību neietekmē šo dokumentu izdošanas laiks, tāpēc šāda darba diploma vai kvalifikācijas apliecības īpašnieks līdz šā dokumenta derīguma termiņa izbeigšanās brīdim uzskatāms par šajā kodeksā minētā darba diploma vai kvalifikācijas apliecības īpašnieku.

5. NODAĻA

JŪRNIEKU DARBS UN LABKLĀJĪBA

79. pants. Kuģa kapteinis un kuģa apkalpe

(1) Kuģa kapteinis ir persona, kas uz likumīga pamata komandē kuģi (veic vispārējo vadību).

(2) Kuģa apkalpes sastāvā ir jūrnieki un praktikanti.

(3) Jūrnieks ir persona, kas pieņemta darbā uz kuģa vai veic kādu darbu uz kuģa, kā arī locis vai persona, kas pieņemta darbā uz to laiku, kamēr kuģis ir ostā.

(4) Praktikants ir persona, kas profesionālās apmācības programmas ietvaros strādā uz kuģa.

80. pants. Latvijas Jūrnieku reģistrs un tā uzdevumi

Latvijas Jūrnieku reģistrs ir Jūras administrācijas struktūrvienība, kuras uzdevumi ir:

1) noformēt, izsniegt, uzskaitīt un glabāt jūrnieku grāmatiņas;

2) izsniegt jūrnieku diplomus un kvalifikācijas apliecības;

3) veikt jūrnieku faktisko uzskaiti pa specialitātēm;

4) veikt citas Nolikumā par Latvijas Jūrnieku reģistru noteiktās funkcijas.

81. pants. Apkalpes līgums

(1) Apkalpes līgums ir rakstveida vienošanās starp kuģa kapteini vai kuģa īpašnieku (turpmāk tekstā - «darba devējs») un personu, kuru pieņem darbā uz kuģa, saskaņā ar kuru šī persona apņemas veikt noteiktu darbu, pakļaujoties kuģa iekšējās kārtības noteikumiem un kapteiņa rīkojumiem. Līgumu ar kapteini slēdz kuģa īpašnieks.

(2) Apkalpes līgums nav spēkā, ja tas neatbilst šim kodeksam un starptautisko^ līgumu noteikumiem, kurus noslēgusi Latvijas Republika, kā ari noteikumiem, kurus attiecībā uz darba līgumiem izvirza spēkā esošie likumdošanas akti, kas regulē darba attiecības.

82. pants. Apkalpes līguma spēka stāšanas, grozījumi un izbeigšanās

(1) Apkalpes līgumu var slēgt tikai ar personu, kurai ir noteiktas kvalifikācijas darba diploms vai kvalifikācijas apliecība un medicīniskās apskates apliecība. Pirms stāšanās darbā uz kuģa ir jāsaņem darba drošības tehnikas, ugunsdzēsības un citas nepieciešamās instruktāžas, kuras sniedz kuģa kapteinis vai viņa pilnvarota persona.

(2) Apkalpes līgums stājas spēkā ar tā parakstīšanas brīdi, ja tajā nav paredzēta citāda spēkā stāšanās kārtība. Kuģa kapteinim apkalpes līgums jāparaksta pirmajam.

(3) Jebkuras izmaiņas apkalpes līgumā izdarāmas tikai rakstveidā ar abu ieinteresēto pušu piekrišanu.

(4) Apkalpes līgums tiek izbeigts, izbeidzoties tā termiņam^ pēc līgumslēdzēju pušu vienošanās, jūrnieka nāves vai kuģa bojāejas gadījumā, kā arī gadījumos, kad kuģis zaudējis jūrasspēju.

(5) Izbeidzoties darba attiecībām uz kuģa, kapteiņa pienākums ir atdot apkalpes loceklim personas dokumentus, kas bjja nodoti kapteiņa glabāšanā, uzsākot darba attiecības uz kuģa, kā ari jāizsniedz attiecīgs dokuments par darba attiecību izbeigšanos.

83. pants. Apkalpes līguma saturs

(1) Apkalpes līgumā jānorāda tā noslēgšanas vieta un datums, jūrnieka vārds un uzvārds, pilsonība (kods), dzimšanas vieta un datums un abu līgumslēdzēju pušu adrese, tiesības un pienākumi, kā arī šādas precīzas ziņas:

1) tā kuģa vārds, uz kura jūrnieks apņemas strādāt;

2) paredzētā reisa vai apkalpes līguma termiņš, apkalpes locekļu atbrīvošanas osta, arī ostas vai vietas (ja tādas ir), uz kurām šis līgums neattiecas;

3) ja nepieciešams, norādīt, kur un kad jūrniekam jāierodas uz kuģa vai jāsāk strādāt;

4) jūrnieka ieņemamais amats;

5) jūrniekam paredzētā alga;

6) ikgadējā atvaļinājuma kalendāro dienu skaits un valsts svētku brīvdienas, kā to paredz šis kodekss;

7) darba laiks un citi noteikumi saskaņā ar līgumslēdzēju pušu vienošanos.

84. pants. Darba koplīgums

Kuģa apkalpe ar darba devēju noslēdz darba koplīgumu. Kapteinim jānodrošina, lai kuģa apkalpei pieejama vieta tiktu novietots darba koplīguma noraksts bez parakstiem, ja tāda nav, - apkalpes līguma veidlapa. Darba koplīgums neaizstāj apkalpes līgumu.

85. pants. Atbrīvošana kuģa reģistra maiņas gadījuma

Ja Latvijas kuģis tiek izslēgts no Latvijas Kuģu reģistra, visi uz tā strādājošie jūrnieki ir jāatbrīvo, ja vien viņi rakstveidā neapliecina, ka piekrīt turpināt darbu uz šā kuģa. Šādā gadījumā algu viņiem nosaka atbilstoši šā kodeksa noteikumiem par jūrniekam izmaksājamo algu. Darba strīdu gadījumos jūrnieku reģistrators dod savu atzinumu, un šādi darba strīdi tiek izskatīti saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

86. pants. Minimālais vecums darbam uz Latvijas kuģiem

Darbā uz Latvijas kuģiem nedrīkst pieņemt nevienu personu, kas ir jaunāka par 15 gadiem.

87. pants. Darba devēja pārskats par jūrnieku iekārtošanu darbā

Katrs darba devējs, kā ari jūrnieku darbā iekārtošanas biroji reizi ceturksnī iesniedz Latvijas Jūrnieku reģistram pārskatu par jūrniekiem, kas uzsākuši vai beiguši darba attiecības uz kuģa.

88. pants. Kuģa kapteiņa nomaiņa

Ja kāda iemesla dēļ kuģa kapteinis pārtrauc vadīt kuģi, viņa pienākums ir nodot savam pēctecim karoga apliecību, kuģa īpašuma apliecību un pārējos ar kuģa navigāciju un apkalpi saistītos dokumentus, kas atrodas viņa glabāšanā. Kuģa žurnālā jāieraksta kuģa kapteiņa nomaiņas iemesls. Kuģa kapteiņa pēctecim, uzņemoties kuģa vadīšanu, nekavējoties jāieraksta kuģa žurnālā savs vārds, uzvārds, datums un stunda, kad viņš sācis pildīt kuģa kapteiņa amata pienākumus, kā arī viņam nodoto dokumentu uzskaitījums.

89. pants. Darba apstākļi

Jūrniecības departaments izstrādā noteikumus par:

1) darba apstākļiem uz Latvijas kuģiem;

2) jūras praksi;

3) starptautisko konvenciju izpildi attiecībā uz jūrnieka darba, dzīves un drošības apstākļiem, diplomēšanu un statusu sakarā ar viņa darbu uz kuģa;

4) uz Latvijas kuģiem strādājošo personu, ari praktikantu tiesībām un minimālo darba samaksu;

5) jūrnieku un praktikantu darba un sadzīves apstākļu nodrošināšanu uz kuģa;

6) jūrnieku un praktikantu nodrošināšanu ar ērtībām uz kuģa,

par telpu izvietojumu un ērtību normām, kā ari par visiem ar to

saistītajiem jautājumiem.

90. pants. Algu izmaksas laiks un kārtība

Latvijas kuģa īpašniekam (pilnvarojuma gadījumā - kuģa kapteinim) divu dienu laikā pēc kuģa ierašanās ostā, kurā paredzēts atbrīvot apkalpi vai atsevišķu jūrnieku, jāizmaksā katram uz kuģa strādājošajam jūrniekam algas atlikums. Kuģa kapteiņa vai kuģa īpašnieka pienākums ir pirms norēķināšanās ar jūrnieku vai viņa atbrīvošanas izsniegt jūrniekam pilnu algas aprēķinu, kurā norādīti visi ieturētie atvilkumi un atskaitījumi. Algu izmaksas laiku un kārtību var mainīt pēc abpusējas vienošanās.

91. pants. Jūrnieku reģistratora lēmums par algām

(1) Ja kuģa kapteinim vai kuģa īpašniekam rodas strīds ar kādu no apkalpes locekļiem par algu vai par citiem ar to saistītiem jautājumiem, prasība tiek iesniegta jūrnieku reģistratoram, kuram tā jāizskata un jāsniedz par to atzinums. Ja jūrnieku reģistratora sniegtais atzinums neapmierina kādu no pusēm, lietu izskata Darba strīdu komisija vai tiesa.

(2) Jūrnieku reģistratoram ir tiesības pieprasīt, lai kuģa īpašnieks, kuģa kapteinis vai kuģa kapteiņa pilnvarota persona uzrāda kuģa žurnālu un citus ar izskatāmo lietu saistītus dokumentus.

92. pants. Valūtas maiņas kurss

Ja apkalpes līgumā paredzēts, ka jūrnieka algu vai dalu no tās izmaksā kādā noteiktā valūtā un ja jūrnieks piekrīt saņemt aļģu citā valūtā, nekā tas paredzēts līgumā, izmaksājot algu, jāņem vērā Latvijas Bankas noteiktais valūtas maiņas kurss jūrnieka algas izmaksas dienā.

93. pants. Jūrnieka algas daļas izsniegšana pēc pilnvaras Kuģu īpašniekam ir tiesības noteikt algas daļas apmēru, kuru saņemt jūrnieks drīkst pilnvarot citu personu.

94. pants. Alga darba uzteikšanas gadījumā

(1) Ja jūrnieks darbu izbeidz pirms apkalpes līgumā norādītā termiņa un viņu atstāj krastā ārzemēs tāpēc, ka nav darbam piemērots vai nespēj turpināt reisu, viņam izmaksā algu par faktiski nostrādāto laiku.

(2) Izbeidzoties darba attiecībām, kuģa pazušanas vai bojāejas gadījumā, jūrnieka darba alga saglabājas noteiktajā apmērā trīs mēnešus pēc darba attiecību izbeigšanās.

95. pants. Jūrnieka tiesības uz aizsardzību

(1) Apkalpes līgums, kas ir pretrunā ar jūrnieka jūrniecības prasījuma tiesībām attiecībā uz kuģi un viņa tiesībām uz nopelnīto algu, ja kuģis pazudis vai gājis bojā, uzskatāms par spēkā neesošu.

(2) Kuģu glābšanas dienestā strādājošam jūrniekam līgumā jāparedz atlīdzība par glābšanas darbiem, ko veic šis kuģis.

96. pants. Kapteiņa tiesības uz atalgojumu un kompensāciju

Latvijas kuģa kapteinim ir tiesības saņemt kompensāciju par izdevumiem, kas radušies, pildot darba pienākumus saskaņā ar šo kodeksu, citiem likumiem un jūrniecības prasījuma tiesībām.

97. pants. Tiesības uz algu nesaistīšana ar frakti

Tiesības uz algu nav atkarīgas no ienākumiem par kravas pārvadāšanu, un katram jūrniekam vai praktikantam saskaņā ar attiecīgajam gadījumam piemērojamo likuma pantu un apstākļiem ir tiesības pieprasīt un saņemt algu neatkarīgi no tā, vai ir saņemta frakts. Ja kuģis ir pazudis vai gājis bojā un šā kodeksa 347. pantā minētā komisija konstatējusi, ka jūrnieks nav darījis visu, lai glābtu kuģi kravu vai kuģa krājumus, viņam tiek liegtas tiesības uz algu. Ja jūrniekam vai praktikantam saskaņā ar šo pantu ir bijušas tiesības saņemt algu, bet viņš ir gājis bojā, iekams alga izmaksāta, ar šādu algu jārīkojas tāpat kā ar reisa laikā miruša jūrnieka algu.

98. pants. Atteikšanās strādāt

Jūrniekam nav tiesību saņemt algu par to laiku, kad viņš nelikumīgi atteicies strādāt pēc apkalpes līguma spēkā stāšanās vai ari pēc norādītā darba uzsākšanas datuma, ja tāds ir. Šis noteikums attiecas arī uz laiku, kad jūrnieks saskaņā ar tiesas spriedumu ir atradies ieslodzījumā, ja vien tiesa nav devusi citādus norādījumus.

99. pants. Jūrniekā paviršības dēļ radies darbspējas zudums

(1) Ja jūrnieks slimības dēļ nevar pildīt savu darbu un ja ir iespējams pierādīt, ka viņš šo slimību izraisījis apzināti vai tā radusies paša paviršības dēļ, kā ārija jūrnieks, apkalpes līgumu slēdzot, apzināti slēpis slimību vai garīgu vai fizisku trūkumu, viņam nav tiesību saņemt slimības pabalstu par to laiku, kad viņš slimības dēļ nav varējis pildīt savu darbu.

(2) Šis pants neattiecas uz tiesībām saņemt pabalstus vai citas izmaksas, kas saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem pienākas traumas guvušajiem vai saslimušajiem darbiniekiem.

100. pants. Jūrnieka atbrīvošana, pārkāpjot noteikto kārtību

Ja jūrnieku, ar kuru noslēgts apkalpes līgums, atbrīvo pirms šā līguma termiņa izbeigšanās, pamatojoties uz kādu citu, nevis līgumā minēto iemeslu, tiek piemērotas Latvijas darba likumu kodeksa attiecīgās normas.

101. pants. Ar darba algu saistīta strīda izskatīšana tiesā

Izskatot ar darba algu saistītus strīdus, kā ari ja kuģa īpašnieks ir bankrotējis vai kuģis ir arestēts vai pārdodams tiesas ceļā, tiesai pēc prasības pieteikuma saņemšanas jāizspriež par darba algas piedziņu saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

102. pants. Apkalpes līguma anulēšana

Ja kuģa kapteinim vai kuģa īpašniekam izceļas strīds ar jūrnieku vai praktikantu uz savstarpējo attiecību pamata un šāda lieta ierosināta tiesā, tad, izskatot lietas apstākļus, pēc tiesas ieskata ar spriedumu var anulēt kuģa kapteiņa vai kuģa īpašnieka līgumu ar jūrnieku vai arī līgumu vai tā pantus, kas attiecas uz praktikantu.

103. pants. Ikgadējais atvaļinājums un valsts svētku brīvdienas

Uz Latvijas kuģiem strādājošo jūrnieku atvaļinājumu un valsts svētku brīvdienas regulē šādi nosacījumi:

1) visiem apkalpes locekļiem par katriem nostrādātajiem 12 mēnešiem pienākas ne mazāk kā 30 kalendāro dienu ilgs apmaksāts ikgadējais atvaļinājums;

2) katram jūrniekam ir tiesības saņemt atalgojumu par darbu sestdienās un svētdienās vai arī apmaksātas papildu dienas pie atvaļinājuma, turklāt par darbu valsts svētku dienās pienākas gan atalgojums, gan apmaksātas papildu dienas pie atvaļinājuma;

3) šā panta 1. un 2. punktā minētajā atvaļinājumā nav iekļaujams darbnespējas laiks;

4) laikposms starp diviem secīgiem apkalpes līgumiem vai darba pārtraukumi līdz trīs nedēļām, ja tos nav izraisījusi paša jūrnieka rīcība vai paviršība, jāiekļauj šā panta 1. un 2. punktā minētajā aprēķinā par 12 nepārtraukti nostrādātajiem mēnešiem;

5) ja nostrādāti mazāk nekā 12 mēneši, šā panta 1. un 2. punktā minētais atvaļinājums tiek piešķirts proporcionāli nostrādātajam laikam;

6) jūrniekam ir tiesības atvaļinājumu saņemt apkalpes līguma noslēgšanas vietā, turklāt ceļā uz atvaļinājuma vietu pavadītās dienas netiek ieskaitītas apmaksātā atvaļinājuma laikā;

7) jūrnieka atvaļinājuma sākuma laiks ir jānosaka apkalpes līgumā, ko kuģa kapteinis vai kuģa īpašnieks noslēdzis ar jūrnieku. Ievērojot kuģošanas drošības noteikumus attiecībā uz apkalpes sastāvu, kuģa kapteinis vai kuģa īpašnieks drīkst atlikt atvaļinājuma sākumu, neņemot vērā jūrnieka prasību attiecībā uz atvaļinājuma sākumu, tomēr šādu atvaļinājuma atlikšanu nedrīkst izdarīt nepamatoti;

8) ja ir galēja nepieciešamība, jūrnieku var atsaukt no apmaksātā atvaļinājuma, viņu par to attiecīgi informējot;

9) jebkurš līgums, kas jūrniekam liedz iespēju izmantot atvaļinājumu saskaņā ar šo kodeksu, uzskatāms par spēkā neesošu.

104. pants. Miruša jūrnieka īpašums

(1) Ja reisa laikā nomirst uz Latvijas kuģa strādājošs jūrnieks, kuģa kapteinim ir jārūpējas par mirušā jūrnieka naudu un mantām, kas atrodas uz kuģa.

(2) Kuģa kapteinim nekavējoties jāiesniedz jūrnieku reģistratoram ziņojums par mirušā jūrnieka īpašumu.

105. pants. Miruša jūrnieka īpašuma nodošana

īpašumu un pārskatu par šo īpašumu kuģa kapteinis vai kuģa īpašnieks piemērotā veidā nodod miruša jūrnieka mantojuma aizbildnim vai jūrnieku reģistratoram.

106. pants. Darba aizsardzības noteikumi

(1) Jūrniecības departaments izstrādā uz Latvijas kuģiem strādājošo jūrnieku darba aizsardzības un darba drošības noteikumus un pieprasa:

1) sniegt ziņas par jūrnieku traumām uz kuģa;

2) uzturēt darba kārtībā, kontrolēt un pārbaudīt iekārtas un ievērot to lietošanas noteikumus, kā arī aizliegt kādas iekārtas ekspluatāciju;

3) lietot aizsargtērpus un aizsarglīdzekļus;

4) nodrošināt jūrniekus ar aizsargtērpiem;

5) ierobežot jūrnieku darba laiku, ja viņi veic kādu īpašu darbu vai strādā īpašos apstākļos.

(2) Šie noteikumi jāizstrādā saskaņā ar likumu «Par darba aizsardzību».

107. pants. Noteikumi par jūrnieku veselību

Jūrniecības departaments, izstrādājot noteikumus par medicīniskās apskates apliecības izdošanu, ievēro Starptautiskās darba organizācijas 1946. gada Konvenciju par jūrnieku veselības pārbaudi.

108. pants. Noteikumi par kuģa apkalpes darba un atpūtas telpām

(1) Jūrniecības departaments izstrādā noteikumus par Latvijas kuģu apkalpju darba un atpūtas telpām un nosaka tajos šādus sanitāros un sanitārtehniskos normatīvus:

1) katram cilvēkam paredzēto minimālo platību jūrnieku guļamtelpās un maksimālo cilvēku skaitītajās;

2) aprīkojumu, kādam jābūt jūrnieku guļamtelpās, ēdamtelpās, sanitārajos mezglos un virtuvē;

3) kuģa platību, kurā jāizvieto apkalpei paredzētās telpas, un normas, kas jāievēro, būvējot, iekārtojot un mēbelējot šīs telpas;

4) apkalpe uz kuģa jāpasargā no traumām, mitruma, karstuma, aukstuma un trokšņa;

5) kuģa īpašniekam jānodrošina, lai uz kuģa būtu ūdens, apkure, apgaismojums, ventilācija un labierīcības;

6) kuģu inspektoram jāsaņem apkalpei paredzēto telpu iekārtošanas vai pārveidošanas plāni vai tehniskā dokumentācija un jāpārbauda veikto darbu norise;

7) kādiem mērķiem izmantojamas apkalpei paredzētās telpas, paredzot šo telpu uzturēšanu un remontu un nosakot aizliegumus vai ierobežojumus šo telpu lietošanai neparedzētiem nolūkiem;

8) kuģa īpašniekam jānodrošina apkalpei paredzēto telpu pārbaude, izmērīšana un marķēšana, kā arī sertifikācija, lai varētu noteikt kuģa tonnāžu;

9) kuģa kapteinim vai virsniekam, ko viņš šim nolūkam pilnvarojis, jāpārbauda apkalpei paredzētās telpas.

(2) Sājā pantā minētās apkalpes telpas ir guļamtelpās, ēdamtelpas, virtuve, sanitārie mezgli un noliktavas, kas paredzētas jūrniekiem, bet nav pasažieriem paredzētās telpas vai platības.

(3) Izstrādājot šajā pantā minētos noteikumus, Jūrniecības departamentam jāņem vērā Starptautiskās darba organizācijas Konvencija par kuģa apkalpei paredzētajām telpām (pārstrādāta 1949. gadā un papildināta 1970. gadā).

109. pants. Nepieciešamība pēc kvalificēta pavāra

Uz katra Latvijas kuģa, uz kura strādā vairāk par desmit jūrniekiem, jābūt attiecīgi kvalificētam kuģa pavāram. Jūras administrācija, ņemot vērā darba specifiku, var mainīt šo nosacījumu.

110. pants. Medikamentu sagāde

Jūrniecības departaments pēc saskaņošanas ar Labklājības ministriju nosaka, kādām zālēm, medikamentu krājumiem, aparātiem un medicīnas rokasgrāmatām jābūt uz kuģa, bet katra kuģa kapteinim un kuģa īpašniekam jānodrošina, lai uz kuģa būtu šīs nepieciešamās zāles, medikamentu krājumi, aparāti un rokasgrāmatas. Ja šie noteikumi netiek ievēroti, kuģi var ostā aizturēt likumā noteiktajā kārtībā.

111. pants. Jūrnieka nāve, kuģim atrodoties jūrā

Ja jūrnieks nomirst, kuģim atrodoties jūrā, viņa līķis jāsaglabā uz kuģa un jānodod attiecīgai amatpersonai apbedīšanai pirmajā ostā, kur kuģis piestāj, vai atkarībā no apstākļiem - citā vietā. Ja paredzams, ka kuģis ilgstoši atradīsies atklātā jūrā un līķi nebūs iespējams saglabāt, saskaņā ar jūras tradīcijām kuģa kapteinis rīko bēres jūrā.

112. pants. Medicīniskās aprūpes un bēru izdevumi

Ja uz Latvijas kuģa strādājošs jūrnieks saņem neatliekamu ķirurģisko vai ārstniecisko palīdzību darbspēju saglabāšanai, darba devēja pienākums ir atlīdzināt izdevumus, kas sakarā ar to radušies. Ja jūrnieks nomirst un tiek apbedīts ārvalstīs, bēru izdevumi ir jāsedz viņa darba devējam.

113. pants. Nepieciešamība pēc medicīnas speciālista

(1) Uz katra Latvijas kuģa ir jābūt īpaši apmācītam virsniekam, kas ir pastāvīgi atbildīgs par medicīniskās palīdzības sniegšanu un zāļu pielietošanu.

(2) Ja uz Latvijas kuģa, kas atstāj Latvijas ostu, ir 100 vai vairāk cilvēku, tā apkalpes sastāvā jābūt attiecīgi kvalificētam medicīnas speciālistam (kuģa ārstam).

114. pants. Sūdzības iesniegšanas kārtība

Ja uz Latvijas kuģa strādājošs jūrnieks informē kuģa kapteini, ka vēlas tiesai, attiecīgai amatpersonai vai jūrnieku reģistratoram iesniegt sūdzību par kapteini vai kādu no apkalpes locekļiem, kuģa kapteinim iespējami drīzāk jāļauj jūrniekam nokļūt krastā, lai viņš varētu iesniegt sūdzību.

115. pants. Kuģi apdraudoša rīcība

(1) Jūrniekam ir jāveic un viņš nedrīkst atteikties no jebkuras likumīgas darbības, lai pasargātu kuģi no tūlītējas bojāejas vai nopietniem bojājumiem vai lai pasargātu uz tā esošos cilvēkus no tiešām dzīvības briesmām vai traumām.

(2) Uz Latvijas kuģa strādājošs jūrnieks, kas apzināti nepilda savus pienākumus, izturas pret tiem pavirši vai atrodas intoksikācijas stāvoklī, kā arī ja viņš ar savu rīcību var izraisīt kuģa bojāeju vai bojājumu nodarīšanu tam vai apdraud uz kuģa strādājošo vai uz tā esošo cilvēku drošību, ir atbildīgs saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

116. pants. Jūrnieka atbrīvošanas apliecības neizsniegšana

Ja jūrnieku reģistratoram iesniegti pierādījumi, ka uz Latvijas kuģa strādājošs jūrnieks apzināti vai pārpratuma dēļ nav ieradies uz kuģa, jūrnieku reģistratoram ir tiesības noteikt, ka kapteinim ir tiesības neizsniegt jūrnieka atbrīvošanas apliecību uz laiku, kādu reģistrators uzskata par nepieciešamu.

117. pants. Sods par uzturēšanos uz kuģa bez atļaujas

Ja kāds paslēpjas uz kuģa un izbrauc jūrā, nesaņēmis atļauju ne no kuģa kapteiņa, ne īpašnieka, ne citas personas, kurai ir tiesības šādu atļauju dot, viņš ir atbildīgs saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

118. pants. Jūrnieku darba tiesības un darba strīdi

(1) Jūrniecībā strādājošas personas var apvienoties arodu organizācijās. Šo organizāciju darbību regulē attiecīgie Latvijas Republikas likumdošanas akti.

(2) Jūrnieki nedrīkst izmantot streiku savu tiesību aizsardzībai,

ja kuģis nav stabili noenkurots droša piestātne vai streiks var apdraudēt cilvēku dzīvību vai kuģošanas drošību.

(3) Darba strīds šā kodeksa izpratnē ir jebkurš ar apkalpes līgumu vai darba apstākļiem saistīts strīds starp darba devēju un jūrnieku. Šādus strīdus izskata, ievērojot Latvijas darba likumu kodeksa normas.

(4) Ja kuģis ir noenkurots drošā piestātnē Latvijā, jūrniekam sakarā ar darba strīdu ir tiesības pārtraukt darbu uz kuģa, atstājot to, ja viņš 48 stundas iepriekš ir brīdinājis kapteini par savu nodomu. Jūrniekam ir tiesības šo 48 stundu laikā atsaukt savu brīdinājumu, un, ja viņš to nav darījis, jūrnieku nedrīkst piespiest iziet jūrā.

119. pants. Jūrnieka repatriācija

(1) Ja līgums kādu iemeslu dēļ tiek lauzts citā ostā, nevis tā slēgšanas ostā, jūrnieks par kuģa kapteiņa vai īpašnieka līdzekļiem jānogādā piemērotā atgriešanās ostā. Kuģa kapteinim, īpašniekam vai aģentam jāveic nepieciešamie pasākumi, lai segtu visus ar jūrnieka atgriešanos saistītos izdevumus.

(2) Kuģa kapteiņa, īpašnieka vai aģenta pienākums ir samaksāt par jūrnieka uzturēšanos un ārstēšanos līdz tam brīdim, kad viņš ierodas piemērotā atgriešanās ostā, kā arī nodrošināt, lai jūrniekam nav jādzīvo par citas valsts līdzekļiem.

(3) Ja apkalpes līguma darbības laikā uz Latvijas kuģa strādājoša jūrnieka darbs tiek pārtraukts pret viņa gribu, kuģa kapteiņa pienākums ir izsniegt jūrniekam šajā kodeksā paredzēto atbrīvošanas apliecību un izmaksāt viņam algas atlikumu, kā arī veikt atbilstošus pasākumus jūrnieka uzturēšanai un nosūtīšanai uz viņam piemērotu atgriešanās ostu. Par veiktajiem pasākumiem kapteinis izdara precīzu ierakstu kuģa žurnālā.

(4) Ja kapteinis bez dibināta iemesla neievēro šā panta trešajā daļā minētos noteikumus, jūrnieka uzturēšanai un nokļūšanai viņam piemērotā apgriešanās ostā nepieciešamie izdevumi:

1) jāatlīdzina jūrniekam kā alga, ja tos sedzis jūrnieks,

2) jāatlīdzina par tā kuģa līdzekļiem, uz kura jūrnieks strādāja, ja tos sedzis jūrnieku reģistrators vai attiecīgā amatpersona, vai kāda cita persona.

(5) Izdevumus šā panta ceturtās daļas 2. punktā minētajā gadījumā var piedzīt no tās personas, kurai kuģis pieder, bet, ja kuģis ir pazudis vai gājis bojā, - no tās personas, kurai kuģis piederēja pazušanas vai bojāejas brīdī.

120. pants. Gadījumi, kad jūrniekam pašam jāsedz repatriācijas izdevumi

(1) Ja jūrnieku atbrīvo vai atstāj krastā tāpēc, ka viņš ir dezertējis, atrodas ieslodzījumā vai nattaisnotu iemeslu dēļ nevar ierasties uz kuģa, vai tāpēc, ka atklājusies apkalpes līguma parakstīšanas

laika apzināti slēpta slimība vai garīgs vai fizisks trūkums, tad par viņa repatriāciju nav jāmaksā kuģa kapteinim vai īpašniekam, kā tas noteikts šā kodeksa 119. pantā.

(2) Tā kuģa kapteinim, kuģa īpašniekam vai aģentam, uz kura kuģa šā panta pirmajā daļā minēto iemeslu dēj jūrnieks ir atbrīvots vai atstāts krastā, jānodrošina, lai tiktu segti visi jūrnieka nogādāšanai piemērotā atgriešanās ostā nepieciešamie izdevumi tā, it kā jūrniekam uz to būtu tiesības, bet šos izdevumus drīkst ieturēt no jūrnieka algas.

121. pants. Jūrnieku reģistratora pienākums

Ja jūrnieks jāatbrīvo vai jāatstāj citā ostā, nevis apkalpes līguma slēgšanas ostā, jūrnieku reģistrators vai attiecīgā konsulārā amatpersona drīkst pieprasīt, lai kuģa kapteinis, īpašnieks vai aģents pienācīgi izpilda jebkuru no šā kodeksa 119. un 120. pantā minētajām saistībām.

122. pants. Krastā atstātā jūrnieka īpašums

(1) Krastā atstātā jūrnieka vai parādā palikušā jūrnieka manta un aprēķinātā alga vai jūrnieka manta un aprēķinātā alga, kas jūrniekam pienākas brīdī, kad viņš atstāj kuģi vai tiek atbrīvots no darba uz tā, šā panta kontekstā ir pārskats:

(2) Visi izdevumi, ko jūrnieks ir parādā kuģa kapteinim vai kuģa īpašniekam, ir ieturējumu norēķins.

(3) Ja uz Latvijas kuģa strādājošu jūrnieku atstāj citā ostā, nevis viņam piemērotā atgriešanās ostā, kuģa kapteinim kuģa žurnālā jāieraksta ziņojums par krastā atstātā jūrnieka īpašumu, ko viņš atstājis uz kuģa, un par algu, kas viņam pienācās kuģa atstāšanas brīdī.

(4) Kad beidzies reiss, kura laikā jūrnieks ticis atstāts krastā, un kuģis ieradies reisa galaostā, kapteinim nekavējoties jāiesniedz jūrnieku reģistratoram (ja reiss ir beidzies Latvijā) vai attiecīgajai konsulārajai amatpersonai (ja reiss ir beidzies ārvalsts ostā) pārskats un ieturējumu norēķins kopā ar šos norēķinus apliecinošiem dokumentiem.

(5) Kapteinim jānodod jūrnieku reģistratoram vai attiecīgajai konsulārajai amatpersonai jūrnieka īpašums atbilstoši pārskatam un norēķinam par algu, no kuras atskaitīti šā panta piektajā daļā paredzētie ieturējumi. Jūrnieku reģistrators vai attiecīgā konsulārā amatpersona izsniedz kapteinim kvīti par nodoto jūrnieka īpašumu.

(6) Ar jūrnieku reģistratora piekrišanu kapteinim ir tiesības ieturēt no jūrnieka algas jebkuru ieturējumu norēķinā norādīto summu.

(7) Jūrnieku reģistratoram vai attiecīgajai konsulārajai amatpersonai Jūrnieka īpašums jāizsniedz Jūras administrācijas noteiktajā kārtībā.

123. pants. Kuģa kapteiņa atbildība

Latvijas kuģa kapteinim nav jāatbild par citā ostā, nevis jūrniekam piemērotā atgriešanās ostā atbrīvota vai palikuša jūrnieka mantas pazušanu vai bojāšanu, ja kapteinis var pierādīt jūrnieku reģistratoram vai attiecīgajai konsulārajai amatpersonai, ka šās mantas pazušanu vai bojāšanu nav izraisījusi kapteiņa nolaidība pēc tam, kad jūrnieks ir atstājis kuģi.

124. pants. Gadījumi, kad nav piemērojams 122. pants

Šā kodeksa 122. pants nav piemērojams attiecībā uz promesošu jūrnieku, ja kapteinis ir konstatējis, ka jūrnieks nav atstājis uz kuģa kapteinim zināmas mantas un ir saņēmis no kapteiņa nopelnīto algu.

125. pants. Jūrnieka atbrīvošana kuģa īpašnieka maiņas gadījumā

Ja mainās Latvijas kuģa īpašnieks, visi uz tā strādājošie jūrnieki jāatbrīvo, ievērojot Latvijas darba likumu kodeksa normas, ja vien viņi rakstveidā neapliecina, ka piekrīt turpināt darbu uz šā kuģa līdz reisa beigām, un ja reiss netiek pārtraukts. Ja jūrnieku atbrīvo, saskaņā ar šo kodeksu viņam tiek izsniegta atbrīvošanas apliecība un sniegta palīdzība nokļūšanai viņam piemērotā atgriešanās ostā.

126. pants. Krastā atstātā jūrnieka atbrīvošanas apliecība

(1) Latvijas kuģa kapteinis nedrīkst atstāt jūrnieku ārvalsts ostā vai citā vietā, izņemot gadījumus, kad jūrnieks atbrīvots saskaņā ar šo kodeksu, ja vien kapteinis nav saņēmis no jūrnieku reģistratora vai attiecīgās amatpersonas, kas akceptējusi apkalpes līgumu, pieprasījumu, kurā norādīts jūrnieka atstāšanas iemesls.

(2) Jūrnieku reģistratoram vai attiecīgajai amatpersonai, kurai jāizsniedz šajā pantā minētais pieprasījums, ir jāpārbauda iemesli, kuru dēļ jūrnieks jāatsauc, un vai nu jāiesniedz pieprasījums, vai prasība jānoraida, tomēr prasību nedrīkst noraidīt bez dibināta pamatojuma.

127. pants. Krastā atstātā jūrnieka algas aprēķins

Ja Latvijas kuģa kapteinis atstāj jūrnieku kādā ārvalsts ostā vai citā vietā tāpēc, ka jūrnieks neatbilst amatam, nespēj vai nedrīkst doties jūrā, kuģa kapteiņa pienākums ir sniegt attiecīgās valsts jūrnieku reģistratoram (attiecīgajai amatpersonai) pilnīgu jūrnieka darba algas aprēķinu.

128. pants. Jūrnieka algas izmaksāšana attiecīgajai amatpersonai

(1) Ja jūrnieku atstāj krastā tāpēc, ka viņš neatbilst amatam vai nespēj doties jūrā, un jūrnieks pats kādu iemeslu dēļ nevar algu

saņemt, kuģa kapteiņa pienākums ir izmaksāt jūrnieka algu jūrnieku reģistratoram vai attiecīgajai amatpersonai, kura, pārliecinājusies par aprēķina pareizību, izsniedz kvīti par jūrnieka algas saņemšanu.

(2) Ja jūrnieku atstāj krastā tāpēc, ka viņš neatbilst amatam vai nespēj doties jūrā, un viņa algu izmaksā jūrnieku reģistratoram vai attiecīgajai konsulārajai amatpersonai, ar šo summu turpmāk jārīkojas šādi:

1) ja jūrnieks stājas darbā ostā, kur šāda izmaksa izdarīta, vai to atstāj, attiecīgā konsulārā amatpersona saskaņā ar šā kodeksa noteikumiem atvelk no saņemtās summas kuģa kapteiņa vai īpašnieka izdevumus un atlikumu izmaksā jūrniekam, kā arī izsniedz viņam kvīti par naudu, kas saņemta un viņa vārdā iztērēta jūrnieka vajadzībām;

2) ja jūrnieks nomirst, iekams kuģis atstāj ostu, amatpersonai ar naudu jārīkojas kā ar miruša jūrnieka īpašuma daļu;

3) ja jūrnieku nosūta uz viņam piemērotu atgriešanās ostu par valsts līdzekļiem, no jūrnieka algas attiecīgos izdevumus atvelk valsts labā, ja vien šie izdevumi nav jāsedz kuģa kapteinim, īpašniekam vai aģentam, bet ar naudas atlikumu rīkojas tāpat kā ar jūrnieka algu.

129. pants. Pabalsts nelaimē nonākušam jūrniekam

(1) Ja jūrnieks nonācis nelaimē pēc Latvijas kuģa avārijas ārpus Latvijas vai pēc atbrīvošanas no darba uz Latvijas kuģa, vai pēc viņa atstāšanas krastā ārpus Latvijas, jūrnieku reģistratoram vai attiecīgajai konsulārajai amatpersonai jāizsniedz nelaimē nonākušajam jūrniekam pabalsts saskaņā ar šo kodeksu.

(2) Pabalsts jāsniedz, ja tas nepieciešams:

1) lai par Latvijas valsts līdzekļiem nogādātu jūrnieku viņam piemērotā atgriešanās ostā vai uzturētu, līdz viņš var izbraukt uz šādu ostu;

2) lai segtu bēru izdevumus jūrnieka nāves gadījumā;

3) lai kuģa avārijā cietušajam jūrniekam segtu visus izdevumus par viņa nogādāšanu ostā pēc kuģa avārijas un viņa uzturēšanu ceļā uz ostu.

130. pants. Pabalstu un atgriešanās izdevumu atlīdzināšana

(1) Ja šā kodeksa 129. pantā minētos izdevumus Latvijas Valdības vārdā sedzis konsulāts vai kādas ārvalsts valdība, ministrijai attiecīgā summa jāatmaksā konsulātam vai šās ārvalsts valdībai.

(2) Nauda, ko ministrija saskaņā ar šā panta pirmo daļu samaksājusi konsulātam vai attiecīgās ārvalsts valdībai, un alga kas izmaksāta nelaimē nonākušajam jūrniekam, uzskatāma par tā kuģa parādu Latvijas Valdībai, uz kura strādājis jūrnieks, un tas jāpiedzen:

1) no tā kuģa īpašnieka, kam kuģis piederēja tā bojāejas brīdī, vai pēc viņa pilnvarojuma - no kuģa kapteiņa vai aģenta;

2) ja mainījies kuģa īpašnieks, - no kuģa pašreizējā īpašnieka vai no tās personas, kurai kuģis piederējis pirms īpašuma tiesību pāriešanas;

3) ja bojā gājis ārvalsts kuģis, - ari no tās personas, kura jūrnieku iekārtojusi darba uz šā kuģa.

(3) Sājā pantā minēto parādu, kā ari visas soda naudas un konsulārās nodevas ministrija atlīdzina likumā noteiktajā kārtībā Latvijas valsts vārda.

(4) Ja tiesas procesā, kas ierosināts, lai tiktu atlīdzināti šajā panta minētie paradi, var uzradīt oficiālu aprēķinu par izdevumiem un pierādīt, ka Latvijas Valdība nomaksājusi vai tās vārdā ir nomaksāti šādi izdevumi, saskaņā ar šo kodeksu tie uzskatāmi par acīm redzamu pierādījumu tam, ka Valdība šādus maksājumus ir veikusi.

131. pants. Jūrnieka nelikumīga atstāšana krastā

Latvijas kuģa kapteinis vai kuģa apkalpe nedrīkst jūrnieku nelikumīgi piespiedu kārtā atstāt krastā vai citādā veidā panākt, lai viņš nelikumīgi paliktu krastā.

132. pants. Piemērota atgriešanās osta

Šā kodeksa izpratnē piemērota atgriešanās osta ir osta, kurā jūrnieks uzkāpa uz kuģa vai tika salīgts darbā, vai gadījumā, ja ; jūrnieku atbrīvo no darba, kāda cita osta, par kuru vienojas ,ar jūrnieku, atbrīvojot viņu no darba.

133. pants. Jūrnieka atgriešanās kārtība

(1) Jūrnieku var nosūtīt uz piemērotu atgriešanās ostu pa jebkuru piemērotu maršrutu. Jūrnieka atgriešanās jānodrošina, sagādājot viņam piemērotu darbu uz kuģa, kurš ir ceļā uz atgriešanās ostu un kuram apkalpes nokomplektēšanai nepieciešami cilvēki, vai arī nopērkot jūrniekam kuģa vai gaisa kuģa, vai cita sabiedriskā transportlīdzekļa biļeti un nodrošinot viņa uzturēšanu ceļā.

(2) Kuģa kapteinim jārūpējas par atbrīvotā jūrnieka nogādāšanu piemērotā atgriešanās ostā. Kapteinim ir tiesības jūrnieku nevis nodrošināt ar biļeti vai ceļanaudu, bet gan izsniegt attiecīgajai amatpersonai tādu summu, kādu šī amatpersona uzskata par pietiekamu, lai nodrošinātu jūrnieka atgriešanos piemērotā ostā.

(3) Ja jūrnieku repatriē kā apkalpes locekli, viņam ir tiesības saņemt atbilstošu atalgojumu par reisa laikā padarīto darbu.

134. pants. Jūrnieka atgriešanās piemērotā ostā

Jautājums par to, uz kuru ostu jūrnieks jānosūta vai kādā veidā jānosūta, ir jāizlemj jūrnieku reģistratoram vai attiecīgajai konsulārajai amatpersonai. Jūrnieku reģistratoram vai attiecīgajai konsulārajai amatpersonai jāņem vērā gan jūrnieka intereses, gan ceļa izdevumi, gan ari tas, vai uz piemērotu atgriešanās ostu vai ostu netālu no tās dodas kuģis, kura apkalpes nokomplektēšanai ir nepieciešami cilvēki.

135. pants. Ministrijas tiesības piešķirt vienreizēju pabalstu

(1) Ministrija var pēc saviem ieskatiem piešķirt vienreizēju pabalstu avarējuša kuģa jūrniekam, kā arī trūcīgam vai citādi nelaimē nonākušam jūrniekam, kuram ne saskaņā ar šo kodeksu, ne ar kuģa reģistrācijas valsts likumiem nav paredzētas tiesības saņemt pabalstu, vai ari uz ārvalsts kuģa strādājošam Latvijas Republikas pilsonim, kurš ir atbrīvots no darba vai atstāts krastā ārvalstī.

(2) Visus līdzekļus, kas izlietoti, izmaksājot vienreizējus pabalstus šajā pantā minētajiem avarējušu kuģu jūrniekiem, kā ari trūcīgiem vai citādi nelaimē nonākušiem jūrniekiem, ministrijai atlīdzina to kuģu īpašnieki, uz kuru kuģiem attiecīgie jūrnieki strādāja. Ministrija ir tiesīga panākt šo izdevumu atlīdzināšanu valsts labā tādā pašā veidā, kādā piedzen līdzekļus, kas izdoti ārpus Latvijas, lai palīdzētu nelaimē nonākušiem jūrniekiem.

136. pants. Neatļauta atrašanās uz kuģa

Ja Latvijā vai ārvalstī reģistrēts kuģis atrodas Latvijas ostā un uz tā bez kapteiņa vai pilnvarotas personas piekrišanas uzturas persona, kas nav amatpersona, kaut ari kapteinis, policists, muitnieks vai ministrijas pilnvarots pārstāvis ir pieprasījis, lai tā atstāj kuģi, šī persona ir izdarījusi pārkāpumu, un tā atbild saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

137. pants. Latvijas kuģa kapteiņa pilsonība

Latvijas kuģa kapteinim ir jābūt Latvijas Republikas pilsonim.

138. pants. Kuģa kapteiņa tiesības atbrīvot apkalpes locekli no darba uz kuģa

(1) Bez kuģa kapteiņa piekrišanas nedrīkst norīkot darbā uz Latvijas kuģa nevienu apkalpes locekli.

(2) Saskaņā ar šo kodeksu un Latvijas darba likumu kodeksu kuģa kapteinim ir tiesības atbrīvot no darba uz kuģa jebkuru jūrnieku.

139. pants. Kuģa kapteiņa pilnvaras

(1) Kuģa kapteinis komandē apkalpi un atbild par kuģa vispārējo vadību un navigāciju. Viņam jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu kuģa jūrasspēju un drošību. Kapteiņa rīkojumi viņa pilnvaru ietvaros bez ierunām jāizpilda visām personām, kas atrodas uz kuģa.

(2) Saskaņa ar šā kodeksa noteikumiem kapteinim ir tiesības uzlikt disciplinārsodu jebkuram apkalpes loceklim, kas nepakļaujas viņa likumīgam rīkojumam.

140. pants. Kuģa kapteiņa pilnvaras nozieguma gadījumā

(1) Ja apkalpes locekļa nodarījumā ir nozieguma sastāvs vai kuģa kapteinim ir pamatotas aizdomas, ka apkalpes locekļa rīcība varētu būt noziedzīga un tādējādi apdraudēt kuģi vai citas personas uz tā, kā arī šās rīcības rezultātā varētu tikt bojāts, iznīcināts vai apdraudēts kuģa īpašums vai citu personu īpašums uz kuģa, ari kuģa krava, kapteinis šādu personu drīkst izolēt, tiklīdz kuģis ierodas pirmajā Latvijas ostā, kur viņam attiecīgā persona jānodod atbilstošām varas iestādēm krastā.

(2) Pildot šā panta pirmajā daļā minētos pienākumus, kuģa kapteinim ir tiesības lietot spēku, ciktāl tas nepieciešams, kā arī aicināt palīgā citus kuģa apkalpes locekļus, lai aizturētu šādu personu un to ievietotu atsevišķā telpā.

(3) Ja nodarījums, kurā ir nozieguma sastāva pazīmes, ir izdarīts laikā, kad kuģis atrodas atklātā jūrā, un attiecīgā persona ir jāizolē, bet kuģim nav paredzēts iegriezties Latvijas ostā, kuģa kapteinis pirmajā ostā, kurā kuģis iegriežas var informēt attiecīgu amatpersonu par notikušo un nodot aizturēto šai amatpersonai, lai tā rīkotos saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

(4) Ja tiesa atzīst, ka kuģa kapteinis bez dibināta iemesla, neattaisnoti un nepamatoti izolējis kādu personu, viņš par to atbild saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

141. pants. Kuģa kapteiņa pilnvaras rekvizēt pārtiku

Ja kuģis atrodas jūrā un pēc inventarizācijas atklājas, ka pārtikas un ūdens krājumi uz tā ir nepietiekami, kapteinim ir tiesības cilvēku dzīvības saglabāšanas un uzturēšanas nolūkā normēt pārtiku un ūdeni, rekvizēt visām uz kuģa esošajām personām piederošo pārtiku un ūdeni, kā ari ēšanai un dzeršana derīgo kuģa kravu, lai sadalītu to visiem, kam tā nepieciešama. Šādi rekvizēto pārtikas produktu vērtību kuģa īpašnieks atlīdzina to likumīgajiem īpašniekiem.

142. pants. Kuģa kapteiņa pilnvaras sagādāt līdzekļus reisa pabeigšanai

(1) Ja reisa laikā kuģis nonāk finansiālās grūtībās, bet nauda ir vajadzīga, lai pabeigtu reisu, piemēram, lai izdarītu kuģa remontu vai iegādātos pārtiku kuģa apkalpei, taču kapteinim nav iespējams saņemt kuģa īpašnieka rīkojumu vai palīdzību, viņš drīkst pārdot daļu kuģa īpašuma vai kravas, lai iegūtu reisa pabeigšanai nepieciešamo naudu. Šādos apstākļos kapteinim reisa pabeigšanai nepieciešamie līdzekļi jāizvēlas tā, lai kuģa īpašniekam un kravas īpašniekiem nodarītu iespējami mazākus zaudējumus.

(2) Saskaņa ar šā kodeksa noteikumiem par vispārējo avāriju un glābšanas darbiem, kā arī citiem noteikumiem, kuģa īpašnieka pienākums ir pārdotās kravas vērtību atlīdzināt kravas īpašniekiem.

6. NODAĻA

KUĢU ŽURNĀLS

143. pants. Kuģa žurnāls

(1) Uz katra Latvijas kuģa jābūt noteikta parauga kuģa žurnālam. Tas jāizpilda pareizi un savlaicīgi saskaņā ar šā kodeksa noteikumiem. Jebkurš ieraksts kuģa žurnālā jāizdara tūlīt pēc attiecīga notikuma. Ierakstam un tā datumam jāatspoguļo notikuma norise un laiks.

(2) Visus ierakstus kuģa žurnālā izdara kuģa kapteinis vai sardzes stūrmanis. Ja ieraksts ir saistīts ar apkalpes locekļu slimību, traumu vai nāvi, to paraksta arī kuģa medicīnas speciālists, ja tāds ir.

(3) Katrs kuģa žurnālā izdarītais ieraksts tiesā uzskatāms par fakta juridisku apstiprinājumu.

(4) Ja nepieciešams: uz kuģa jāiekārto kuģa mašīnu žurnāls, kuģa radiostacijas žurnāls un citi žurnāli, ko noteikusi Jūras administrācija. Visus kuģa žurnālus apstiprina Jūras administrācija, un tie ir reģistrējami kuģu žurnālu reģistrā.

144. pants. Ieraksti kuģa žurnālā

(1) Kārtējie ieraksti kuģa žurnālā jāveic saskaņā ar Jūrniecības departamenta apstiprinātajiem kuģa žurnāla noteikumiem. Kuģa kapteinis kuģa žurnālā pats ieraksta vai uzdod sardzes stūrmanim ierakstīt:

1) ziņas par attiecībā uz kuģa apkalpes locekli spēkā stājušos tiesas spriedumu un uzlikto sodu;

2) ziņas par kuģa apkalpes locekļa izdarīto pārkāpumu un ar to saistītajiem zaudējumiem, kā ari ziņojumu par ieraksta noraksta izsniegšanu vai ieraksta nolasīšanu vainīgajam un viņa paskaidrojumu (ja tāds bijis), kā ari par vainīgajam uzlikto sodu;

3) visus apkalpes locekļu slimības un traumu gadījumus un to aprakstu, ziņas par ārstēšanu, ja tāda bijusi, un apkalpes locekļu atteikšanos lietot medikamentus;

4) katru dzimšanas vai nāves faktu;

5) ziņas par katru personu, kas stājusies darbā uz kuģa un pārstājusi būt par apkalpes locekli, - tās vārdu un uzvārdu, vietu un laiku, kur un kad attiecīgā persona pārstājusi būt par apkalpes locekli, iemeslu, kāpēc tas noticis, un apstākļus, kādos tas noticis;

6) ziņas reisa laika miruša jūrnieka algas apmēra un visu no tās ieturamo atvilkumu kopsummas aprēķināšanai, kā arī mirušā jūrnieka atstātās naudas summas un viņa mantas aprakstu;

7) ziņas par katru sadursmi ar kuģiem vai citiem objektiem un par apstākļiem, kādos sadursme notikusi, kā arī par jebkuriem avārijas un nelaimes gadījumiem, kas notikuši uz kuģa vai ir saistīti ar to;

8) datumu un laiku, kad uz kuģa notikušas glābšanas un ugunsdzēsības apmācības un citas darbības, kurās pārbaudītas nepieciešamās ierīces un iekārtas, lai pārliecinātos, ka tās ir piemērotas un derīgas lietošanai, kā ari ziņas par katras šādas pārbaudes rezultātiem. Glābšanas un ugunsdzēsības mācībām jānotiek saskaņā ar Starptautiskās konvencijas par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (SOLAS-74) prasībām, kā arī Jūrniecības departamenta noteiktajos termiņos. Ja uz kāda kuģa minētās ierīces un iekārtas norādīta jā laikā netiek pārbaudītas, kapteinim jāizdara ieraksts kuģa žurnālā, paskaidrojot, kāpēc tas nav izdarīts;

9) datumu un laiku, kad uz kuģa izlikta precīza uzskatāmā informācija par kuģa iegrimi un brīvsānu augstumu;

10) jebkuru citu informāciju, kura saskaņā ar šo kodeksu jāieraksta kuģa žurnālā.

(2) Visus ierakstus kuģa žurnālā ar savu parakstu apliecina kuģa kapteinis.

145. pants. Kuģa žurnāla uzglabāšana

Kuģa žurnāls uz kuģa uzglabājams divus gadus, pēc tam tas nododams Latvijas Kuģu reģistra arhīvā.

146. pants. Rīcība ar kuģa žurnālu kuģa bojāejas gadījumā

Ja kuģis iet bojā, jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai glābtu kuģa žurnālu un citus svarīgus dokumentus. Kuģa žurnāls un dokumenti jānodod jūrniecības departamenta rīcībā jūras negadījuma apstākļu izmeklēšanai.

147. pants. Pārkāpumi kuģa žurnāla kārtošanā

Visi, kas apzināti iznīcina, bojā, izdzēš vai padara nesalasāmu ierakstu kuģa žurnāla vai apzināti izdara viltotu ierakstu vai ierakstu krāpšanas nolūkā, veicina šādu rīcību vai piedalās tajā, vai ari veicina ziņu neierakstīšanu, atbild saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

148. pants. Kuģa apkalpes saraksta nodošana

(1) Katra Latvijas kuģa kapteinim jāsastāda un jāparaksta noteikta parauga kuģa apkalpes saraksts, kura jāietver šāda precīza informācija:

1) kuģa vārds, reģistra numurs un datums, reģistra tonnāža un garums, reisa vai uzdevuma vispārīgs raksturojums;

2) katra apkalpes locekļa vārds un uzvārds, dzimšanas laiks un vieta, ieņemamais amats uz kuģa, pēdējā darba vieta uz kuģa vai cita darbavieta, kā arī datums un vieta, kad un kur attiecīgais apkalpes loceklis stājies darbā uz šā kuģa;

3) tās personas vārds un uzvārds, kura pārstājusi būt par apkalpes locekli, kā arī Jānorāda vieta, laiks un iemesls, kura dēļ attiecīgā persona pārstājusi būt par apkalpes locekli;

4) katra trauma vai ievainojumu guvuša apkalpes locekļa vārds un uzvārds, norādot traumas vai ievainojuma gūšanas vietu, laiku, iemeslu un apstākļus.

(2) Kuģa kapteiņa vai īpašnieka pienākums ir līdz 1. aprīlim, 1. jūlijam, 1. oktobrim un 1. janvārim iesniegt Latvijas Jūrnieku reģistram kuģa apkalpes sarakstu par gada iepriekšējo ceturksni, kurā jāatspoguļo kuģa apkalpes sastāvā notikušās izmaiņas.

(3) Ja Latvijas kuģis ir gājis bojā, pazudis vai atstāts, kuģa kapteiņa vai kuģa īpašnieka pienākums ir nekavējoties, ja vien tas iespējams, iesniegt Jūras administrācijai attiecīgi sastādītu sarakstu, kurā iekļauti visi apkalpes locekļi, kas bijuši uz kuģa līdz tā bojāejai, pazušanas vai pamešanas brīdim.

(4) Vārds «apkalpe» šajā nodaļā attiecas arī uz kapteini un praktikantiem.

149. pants. Ziņojums par dzimšanu un nāvi uz Latvijas kuģa

Latvijas kuģa kapteinim tūlīt pēc ierašanās jebkurā ostā vai - pēc Jūras administrācijas norādījuma - citā vietā un laikā jāiesniedz Latvijas Jūrnieku reģistram vai attiecīgajai konsulārajai amatpersonai ārvalstī ziņojums par katru reisa laikā notikušu dzimšanas vai nāves faktu, kas kapteinim bija jāfiksē atbilstoši šā kodeksa 144. pantā noteiktajām prasībām. Kapteinim ziņojumā par nāvi jāmin personas, kuras mirušais nosaucis par saviem tuvākajiem radiniekiem, un jāinformē tās. Ja šādu ziņojumu raksta ārpus Latvijas, attiecīgajai konsulārajai amatpersonai jānosūta Latvijas Jūrnieku reģistram apliecināts ziņojuma noraksts.

150. pants. Ziņojums par Latvijas pilsoņu dzimšanu un nāvi uz ārvalsts kuģa

Ja ārvalsts kuģis ierodas Latvijas ostā, kapteinim tūlīt pēc ierašanās jāziņo Latvijas Jūrnieku reģistram par Latvijas pilsoņu dzimšanas vai nāves gadījumu uz ārvalsts kuģa. Latvijas Jūrnieku reģistram jāgādā, lai šādā ziņojumā fiksētā informācija tiktu nosūtīta attiecīgajām iestādēm.

7. NODAĻA KUĢU

SADURSMJU NOVĒRŠANA UN KUĢOŠANAS DROŠĪBA

151. pants. Kuģu sadursmju novēršanas noteikumi

(1) Prasības, ko izvirza Starptautiskā konvencija par sadursmju novēršanu jūrā (ar 1972. gadā izdarītajiem grozījumiem; turpmāk tekstā - «sadursmju novēršanas noteikumi»), jāievēro visiem Latvijas kuģiem un hidroplāniem attiecībā uz:

1) sadursmju novēršanu jūrā,

2) ugunīm, kuras jāuzstāda uz kuģa,

3) kuģošanas un kuģu vadīšanas noteikumiem.

(2) Jūrniecības departaments var izstrādāt tādus noteikumus par kuģošanu iekšējos ūdeņos, kuri ir plašāki par sadursmju novēršanas noteikumiem vai atšķiras no tiem.

(3) Par šajā pantā minēto noteikumu neievērošanu kuģa īpašnieks un kapteinis atbild saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

152. pants. Sadursmju novēršanas noteikumu ievērošana

Visiem Latvijas kuģu kapteiņiem, apkalpes locekļiem un īpašniekiem jāievēro sadursmju novēršanas noteikumi. Uz kuģa nedrīkst uzstādīt vai lietot citādas ugunis vai lietot citus miglas signālus, nekā norādīts šajos noteikumos. Ja pierādīts, ka kuģa kapteinis, apkalpes locekļi vai īpašnieks apzināti nav ievērojuši sadursmju novēršanas noteikumus, vainīgais atbild saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

153. pants. Ārvalstu kuģi Latvijas ūdeņos

Sadursmju novēršanas noteikumi un jebkuri citi noteikumi, kas pieņemti saskaņā ar šā kodeksa 151. panta otro dalu, Latvijas ūdeņos ir jāievēro visiem ārvalstīs reģistrētajiem kuģiem un hidroplāniem. Ikvienā gadījumā, kuru izskata Latvijas tiesa sakarā ar sadursmju novēršanas noteikumu neievērošanu Latvijas ūdeņos, ārvalstu kuģiem un hidroplāniem piemēro tās pašas normas kā Latvijas Kuģu reģistrā reģistrētajiem kuģiem un hidroplāniem.

154. pants. Atbildība par kuģu sadursmi

(1) Atbildība par zaudējumiem, kas kuģu sadursmes rezultātā radušies kuģiem, kravai, apkalpei un pasažieriem, kā arī par trešajām personām piederošajai mantai nodarītajiem bojājumiem tiek noteikta atbilstoši katra sadursmē iesaistītā kuģa vainas pakāpei.

(2) Ja nav iespējams noteikt katra kuģa vainas pakāpi vai sadursmē iesaistīto kuģu vaina ir vienāda, atbildība starp tiem sadalāma vienlīdzīgi.

(3) Nevienu kuģi nedrīkst uzskatīt par vainīgu sadursmju novēršanas noteikumu neievērošanā, kamēr nav pierādīts citādi.

(4) Ja sadursme notikusi nejauši vai nepārvaramas varas rezultātā, kā ari ja nav iespējams konstatēt sadursmes cēloņus, zaudējumus sedz tas, kurš tos ir cietis. Šo noteikumu piemēro ari tad, ja kuģi vai viens no tiem nelaimes gadījuma brīdī bija noenkurots vai citādā veidā nostiprināts.

(5) Ja sadursme notikusi viena kuģa vainas dēļ, zaudējumus sedz tā puse, kuras vainas dēļ notikusi sadursme.

(6) Par zaudējumiem, kas radušies cilvēku nāves vai ievainojumu rezultātā, vainīgo kuģu īpašnieki atbilstoši katra vainas pakāpei ir solidāri atbildīgi trešajām personām, turklāt kuģa īpašniekam, kas saskaņā ar šā panta pirmo un otro dalu samaksājis lielāku summu, nekā no viņa pienākas, ir regresa prasījuma tiesības attiecībā uz otra vainīgā kuģa īpašnieku vai citiem vainīgo kuģu īpašniekiem.

(7) Sājā pantā noteiktā atbildība iestājas arī tad, kad sadursme notikusi loča vainas dēļ, neatkarīgi no tā, vai loča pakalpojumu izmantošana bijusi obligāta vai ne.

(8) Tiesības uz sadursmes rezultātā radušos zaudējumu atlīdzību nav atkarīgas no protesta iesniegšanas vai kādu citu nebūtisku prasību izpildes.

155. pants. Atbildība par faktiski nenotikušu sadursmi

Ja, kuģim izpildot vai neizpildot manevru vai neievērojot sadursmju novēršanas noteikumus, sadursme faktiski nav notikusi, atbildību par zaudējumiem, kas tomēr radušies negadījumā iesaistītajiem kuģiem, mantai vai attiecīgajām personām, nosaka saskaņā ar šā kodeksa 154. pantu.

156. pants. Sadursmju novēršanas noteikumu ievērošanas kontrole

Kuģu inspektors Latvijas ostā var pārbaudīt ikvienu kuģi, lai pārliecinātos, vai tas ir nodrošināts ar ugunīm, zīmēm un skaņu signālu iekārtām, kā to prasa sadursmju novēršanas noteikumi. Ja inspektors konstatē, ka kuģis nav atbilstoši nodrošināts, viņam rakstveidā jāpieprasa pārbaudes laikā konstatēto trūkumu novēršana, bet kuģis jāaiztur līdz šo trūkumu novēršanai. Aizturēšanu realizē ostas kapteinis.

157. pants. Pienākums pēc sadursmes sniegt palīdzību

(1) Pēc kuģu sadursmes katra kuģa kapteinim, ja viņš to var izdarīt, savu iespēju robežās, nenodarot zaudējumus savam kuģim, apkalpei un pasažieriem:

1) jābūt gatavam sniegt palīdzību citam kuģim, kamēr viņš nav pārliecinājies, ka tam palīdzība nav nepieciešama;

2) jāveic viss iespējamais, lai sniegtu citam kuģim nepieciešamo palīdzību un glābtu to no briesmām, ko radījusi sadursme;

3) jāpaziņo otra kuģa kapteinim sava kuģa vārds un pieraksta osta, ka ari izbraukšanas osta un osta, uz kuru kuģis dodas.

(2) Ja kuģa kapteinis bez pamatota iemesla nepilda šā panta pirmajā daļa minētos pienākumus, viņš atbild saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

158. pants. Pienākums brīdināt par briesmām kuģošanā

(1) Jebkura Latvijas kuģa kapteinim, sastopoties ar bīstamu ledu, atstātu kuģi, tropiskām vētrām vai citām kuģošanu apdraudošām briesmām, ar jebkuru viņa rīcībā esošu sazināšanās līdzekļu palīdzību saskaņā ar Jūras administrācijas izstrādātajiem noteikumiem jānosūta brīdinājums visiem tuvumā esošajiem kuģiem un attiecīgajām krasta iestādēm.

(2) Katrai par radiostaciju atbildīgai personai Latvijā vai uz jebkura Latvijas kuģa par radiostaciju atbildīgai personai, tiklīdz tā saņēmusi noteikumos paredzēto signālu, ka tiek raidīts ziņojums par briesmām, jāatturas no citu ziņojumu pārraidīšanas tik ilgi, līdz arī citas stacijas šādu ziņojumu saņēmušas, un pēc tam noteiktā veidā jānoraida ziņojums tālāk.

(3) Šajā pantā minētā tropiskā vētra ir orkāns, taifūns, ciklons vai cita līdzīga veida vētra. Kuģa kapteinim ir jāuzskata, ka viņš sastapies ar tropisko vētru, ja viņam ir pamats uzskatīt, ka šāda vētra ir tuvākajā apkārtnē.

159. pants. Kapteiņa pienākumi, kuģojot bīstamā rajonā

Kad kļūst zināms, ka kuģa kustības virzienā vai tā tuvumā ir ledus vai citas kuģošanu apdraudošas briesmas, Latvijas kuģa kapteinim jākuģo ar ātrumu, kas šādos apstākļos garantē drošību, vai jāmaina kuģa kurss tā, lai tā kustības virziens būtu pietiekami brīvs no ledus un atrastos tālāk no bīstamā rajona, kā ari no citām briesmām. Kapteinis, kas neievēro šā panta noteikumus, atbild saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

160. pants. Pienākums sniegt palīdzību nelaimē nokļuvušajiem kuģiem

Saņemot jūrā no jebkura avota signālu par briesmās nokļuvušu kuģi vai gaisa kuģi, vai glābšanas līdzekli, Latvijas kuģa kapteinim ar maksimāli drošu ātrumu jādodas sniegt palīdzību nelaimē nonākušajiem un, ja iespējams, jāinformē viņi par savu rīcību. Ja kapteinim nav iespējas informēt šīs personas vai viņš uzskata šādas palīdzības sniegšanu par nevajadzīgu vai neiespējamu, viņam ir jāieraksta kuģa žurnālā savs rīcības iemesls. Kuģa kapteinis atbrīvojams no šādiem pienākumiem, ja viņam ir zināms, ka cits kuģis vai kuģi izpilda šā kodeksa 161. pantā minētās prasības. Ja kapteinis neievēro šo nosacījumu, viņš ir atzīstams par vainīgu un atbild saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

161. pants. Tiesības pieprasīt palīdzību briesmu gadījumos

Briesmās nokļuvuša kuģa kapteinim pēc sazināšanās, ciktāl tas ir iespējams, ar citu kuģu kapteiņiem, kas ir atbildējuši uz viņa lūgumu pēc palīdzības, ir tiesības pieprasīt, lai viens vai vairāki no šiem kuģiem, kuru palīdzību viņš uzskata par labāko, dotos sniegt šo palīdzību, bet pieprasīto (izsaukto) kuģu kapteiņu pienākums ir doties ar maksimāli drošu ātrumu sniegt palīdzību nelaimē nonākušajiem. Pieprasītā (izsauktā) kuģa kapteinis atbrīvojams no šā pienākuma, ja viņš saņēmis informāciju no nelaimē nonākušajiem vai cita kuģa kapteiņa, kas nelaimē nonākušos jau sasniedzis, ka šāda palīdzība vairs nav nepieciešama.

162. pants. Pienākums sniegt palīdzību jūrā apdraudētām personām

Kuģa kapteinim, nepakļaujot nopietnām briesmām savu kuģi un apkalpi, jāsniedz, ciktāl tas ir iespējams, palīdzība katram cilvēkam, arī ienaidniekam, kam jūrā draud bojāeja. Ja kapteinis šo norādījumu neizpilda, viņš atbild saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

163. pants. Jūrā apdraudēta kuģa atstāšana

Ja kuģim jūrā draud briesmas un kapteinis, izvērtējis visus apstākļus un izlietojis visus līdzekļus saskaņā ar jūras praksi, nolemj, ka uz kuģa esošo cilvēku dzīvības drošības interesēs kuģis jāatstāj, viņam jādod komanda kuģi atstāt. Vispirms kuģi atstāj sievietes un bērni, pēc tam pārējie pasažieri un tad kuģa apkalpe. Kapteinis, veicis visus iespējamos pasākumus, lai glābtu visus kuģa dokumentus, navigācijas kartes, instrukcijas un instrumentus, kā arī visu citu, kas nepieciešams jūrā, lai noturētos līdz palīdzības saņemšanai vai līdz krasta sasniegšanai, atstāj kuģi pēdējais.

164. pants. Kapteiņa pienākumi karadarbības apstākļos

Karadarbības apstākļos vai citu militāru briesmu gadījumos kapteinim jāveic visi iespējamie pasākumi, lai pasargātu kuģi no aresta vai sagrābšanas, kā arī lai pasargātu uz kuģa esošos cilvēkus, kravu un citu mantu, ari kuģa dokumentus.

165. pants. Avārijas, briesmu un ārkārtējie signāli

(1) Avārijas, briesmu vai citos neatliekamos gadījumos jālieto tikai tie signāli, kas paredzēti sadursmju novēršanas noteikumos un Starptautiskajā konvencijā par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (SOLAS-74). Aizliegts lietot šos signālus citos nolūkos, kā arī lietot jebkuru citu signālu, kuru varētu sajaukt ar kādu no minētajiem signāliem.

(2) Persona, kas nav ievērojusi šā panta pirmajā daļā paredzētos norādījumus, ir vainojama pārkāpumā un papildus jebkuram

uzliktajam sodam ir atbildīga arī par kompensāciju, ja šā pārkāpuma dēļ veikti darbi, radies risks vai radīti zaudējumi. Ja šī persona ir diplomēts vai atestēts jūrnieks, tās darbība jāpakļauj izmeklēšanai saskaņa ar šo kodeksu.

166. pants. Ziņojumi par kuģu sadursmi

(1) Ja kuģis cietis sadursmē vai izraisījis sadursmi, kuras rezultāta cilvēki zaudējuši dzīvību vai ieguvuši nopietnus miesas bojājumus vai kuģa korpusam vai mehānismiem nodarīti bojājumi, un šie bojājumi ietekmē tā jūrasspēju, kuģa kapteinim, īpašniekam un aģentam iespējami drīzā laikā rakstveidā jāpaziņo Jūras administrācijai par notikušo sadursmi vai bojājumu.

(2) Ziņojumā jānorāda kuģa vārds, reģistrācijas numurs un pieraksta osta, kuģa atrašanās vieta, apstākļi, kādos notikusi avārija vai radušies bojājumi, un to iespējamie iemesli.

167. pants. Kuģa zaudējums

Ja Latvijas kuģa īpašniekam vai aģentam kuģa neierašanās vai citu apstākļu dēļ ir pamats uzskatīt, ka kuģis pazudis, viņam jāuzsāk kuģa meklēšana un iespējami drīzā laikā jānosūta Jūras administrācijai rakstveida ziņojums ar savu parakstu, norādot kuģa vārdu, reģistrācijas numuru un pieraksta ostu, kā arī ziņojums par kuģa zaudējumu, šāda zaudējuma apstākļiem un iespējamiem iemesliem.

168. pants. Paziņojumi jūrniekiem un navigācijas brīdinājumi

Jūras administrācijai jāveic noteikti pasākumi, lai informētu jūrniekus un sabiedrību par ikvienu situāciju, kas varētu apdraudēt kuģošanas drošību. Šāda informācija jāsniedz kā Paziņojumi jūrniekiem un Navigācijas brīdinājumi, kurus atkarībā no apstākļiem var izdot un izplatīt jebkurā veidā un ar jebkuriem līdzekļiem. Jūrniecības departaments var pieprasīt palīdzību šādas informācijas izplatīšanā.

169. pants. Navigācijas tehnisko līdzekļu uzstādīšana un pārraudzība

(1) Šā kodeksa izpratnē navigācijas tehniskie līdzekļi ir bākas, bojas, signalizācijas ugunis, radionavigācijas līdzekļi, navigācijas līdzekļi vai citas ugunis, signāli vai zīmes, kas uzstādītas, lai palīdzētu jūras navigācijā, kā ari celtnes, pietauvošanās vietas un citas būves un ar to saistītie darbi.

(2) Latvijā jābūt tādiem navigācijas tehniskajiem līdzekļiem, kas nepieciešami, lai sekmētu kuģošanas drošību Latvijas ūdeņos.

(3) Nevienu navigācijas tehnisko līdzekli nedrīkst uzstādīt 'bez Jūras administrācijas rakstveida piekrišanas. Turklāt visiem navigācijas tehniskajiem līdzekļiem ir jāatbilst paredzētajiem noteikumiem.

(4) Jūras administrācija nosaka uguņu sistēmu un tās raksturojumus, navigācijas tehnisko līdzekļu zīmes un to īpašības, ievērojot Starptautiskās bāku pārvalžu asociācijas (IALA) saskaņoto «A sistēmu» vai citas starptautiskās boju sistēmas, ar kurām var aizstāt «A sistēmu». Bez Jūrniecības departamenta rakstveida atļaujas nevienu navigācijas tehniskā līdzekļa darbību nedrīkst pārtraukt vai mainīt, kā arī nedrīkst mainīt uguņu parametrus vai citas navigācijas tehnisko līdzekļu raksturīgas īpašības.

(5) Jūras administrācija veic visu navigācijas tehnisko līdzekļu vispārējo pārraudzību un atbild par visu navigācijas tehnisko līdzekļu uzstādīšanu un uzturēšanu. Tā nodrošina, lai visi navigācijas tehniskie līdzekļi būtu uzstādīti atbilstoši noteikumiem un tehniskajai dokumentācijai un lai tie tiktu uzturēti darba kārtībā. Jūras administrācijas pienākums ir informēt jūrniekus un pārējo sabiedrību par izmaiņām attiecībā uz navigācijas tehniskajiem līdzekļiem, kā arī par to nepilnībām.

170. pants. Navigācijai veltītie izdevumi

Jūras administrācija organizē navigācijas tehnisko līdzekļu aprakstu sagatavošanu un izdošanu, kā arī grozījumu izdarīšanu tajos un atzīst jebkuru citu publikāciju par izdevumiem navigācijas jomā. Tiesas procesā Jūrniecības departamenta apstiprināts izdevums navigācijas jomā ir atzīstams par pierādījumu ar navigāciju saistītā lietā.

171. pants. Atbildība par pārkāpumiem sakarā ar navigācijas tehniskajiem līdzekļiem

Personas, kas:

1) pārkāpj šā kodeksa 169. pantā minētos nosacījumus;

2) tīši vai nolaidības dēļ bojā, iznīcina vai pieļauj, ka kuģis sabojā navigācijas tehniskos līdzekļus;

3) ar tīšu vai nolaidīgu rīcību veicina navigācijas tehnisko līdzekļu darbības traucējumus, tādējādi izraisot navigācijas tehnisko līdzekļu efektivitātes samazināšanos;

4) tīši, nolaidības dēļ vai bez likumīgām pilnvarām veicina navigācijas tehnisko līdzekļu efektīvas izmantošanas traucējumus;

5) ļaunprātīgā nolūkā vai bez likumīga attaisnojuma atrodas pie navigācijas tehniskā līdzekļa vai uz tā, kā arī teritorijā, kur uzstādīts šāds līdzeklis,

atlīdzina papildu izdevumus, kas saistīti ar navigācijas tehniska līdzekļa atjaunošanu, un atbild saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

172. pants. Kuģa aizturēšana

Ja kuģis ir sabojājis vai iznīcinājis navigācijas tehnisko līdzekli, kuģi var aizturēt krastā likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā līdz brīdim, kad tas atlīdzina zaudējumus vai iesniedz garantiju par to

zaudējumu atlīdzināšanu, kuri radušies navigācijas tehnisko līdzekļu remonta, nomainīšanas vai atjaunošanas rezultātā.

173. pants. Gaismas avoti un ugunis, kas traucē navigācijai

(1) Ja gaismas avoti vai ugunis deg vai parādās tādā vietā un tādā veidā, ka maldina Latvijas ūdeņos esošos kuģus, Jūras administrācija var rakstveidā pieprasīt, lai personas, kas izvietojušas vai lieto gaismas avotus vai ugunis, tās aizsedz, maina, likvidē vai pārvieto Jūras administrācijas norādītajā veidā un laikā.

(2) Ja persona, kurai atbilstoši šā panta pirmās daļas noteikumiem ir iesniegts Jūras administrācijas pieprasījums, to neizpilda norādītajā laikā, tā atbild saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

(3) Jūrniecības departamentam ir tiesības pavēlēt, lai tiktu likvidētas jebkuras ugunis, par kurām iesniegts Jūras administrācijas pieprasījums saskaņā ar šo pantu, ja persona, kurai šis pieprasījums adresēts, neizpilda tajā izvirzītās prasības.

(4) Lai likvidētu viltus ugunis vai nelikumīgi uzstādītās ugunis, Jūras administrācijas pilnvarotajam pārstāvim jāierodas gaismas avotu uzstādīšanas vietā un nekavējoties tas jālikvidē, nenodarot nevajadzīgus bojājumus, un jāpieprasa atlīdzināt zaudējumus, kas Jūras administrācijai radušies, likvidējot šo gaismas avotu.

174. pants. Vraka atrašanās vietas iezīmēšana un norobežošana

(1) Ja Jūrniecības departaments uzskata, ka Latvijas ūdeņos nelaimes gadījumā cietušais kuģošanas līdzeklis tā atrašanās vietas vai citu iemeslu dēļ var radīt draudus cilvēku dzīvībai vai mantai, tas var uzlikt par pienākumu Jūras administrācijai iezīmēt vraka atrašanās vietu un norobežot to, bet rajonu ap to pasludināt par kuģošanai aizliegtu rajonu.

(2) Sāļā pantā norādītajā kārtībā jāidentificē vraks, jānosaka tā atrašanās vieta un kuģošanai aizliegtais rajons tādā attālumā no vraka, kāds norādīts Jūras administrācijas rīkojumā.

(3) Persona, kas bez Jūras administrācijas rakstveida pilnvaras iekļūst kuģošanai aizliegtajā rajonā kā virs ūdens, tā zem ūdens, atbild saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem. Nevar uzskatīt, ka persona ir pārkāpusi šā panta nosacījumus, ja tā veic likumīgu darbību, pilda amatpersonas rīkojumu vai arī tās darbība ir saistīta ar jebkuriem neparedzētiem apstākļiem.

175. pants. Navigācijas šķēršļu pārvietošana

(1) Jūras administrācija var likt pārvietot jebkuru objektu, kas nav kuģošanas līdzeklis un kas var kļūt par navigācijas šķērsli vai traucēkli ostā vai ceļā uz to. Ja pārvietojamais objekts ir tā apzīmēts, ka var ātri noteikt tā piederību kādai personai, Jūras administrācija viena mēneša laikā no brīža, kad šāds objekts nonācis tās

turējuma, iesniedz attiecīgajai personai paziņojumu, kura noteikts, ka tai jāpārņem savs īpašums paziņojumā norādītajā vietā un laikā. Ja 14 dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas īpašums netiek pārņemts, tas pāriet Jūras administrācijas turējumā.

(2) Jūras administrācijai nav tiesību pārvietot objektu, ko kāda persona vai iestāde novietojusi vai uzcēlusi saskaņā ar šo kodeksu vai citu likumdošanas aktu.

(3) Ja šā panta pirmajā daļā minētais pārvietojamais objekts nav apzīmēts tā, ka var ātri noteikt tā piederību kādai personai, vai ir attiecīgi apzīmēts, bet Jūras administrācijai nav zināma tā īpašnieka atrašanās vieta un triju mēnešu laikā neviena persona nav iesniegusi pieprasījumu attiecībā uz šo īpašumu, pierādot savas tiesības uz to, šis īpašums nonāk Jūras administrācijas turējumā.

(4) Jūras administrācija drīkst jebkurā laikā un veidā atbrīvoties no šā panta otrajā daļā minētā īpašuma, ja tam piemīt bīstamība vai ja tā uzraudzība saistīta ar pārmērīgi lieliem izdevumiem vai sagādā neērtības, kaut ari īpašums nav Jūras administrācijas turējumā. Šāda īpašuma pārdošanas gadījumā ienākumi jāizlieto Jūras administrācijas izdevumu segšanai. Ja īpašums ir pārdots, no ienākumiem jāatrēķina Jūras administrācijas izdevumi, un ja triju mēnešu laikā no brīža, kad minētais īpašums nonācis Jūras administrācijas turējumā, neviena persona nepierāda savas īpašuma tiesības uz to, no realizētā īpašuma atlikusī ienākumu daļa pāriet Jūras administrācijas turējumā.

(5) Ja saskaņā ar šā panta ceturto daļu Jūras administrācija pārdod pārvietojamo objektu, bet pārdošanas rezultātā iegūtie ienākumi nav pietiekami, lai segtu izdevumus, kas radušies tā pārvietošanas dēļ, vai šo objektu nav iespējams pārdot, Jūras administrācija var iesniegt prasību tiesā par daļēju vai pilnīgu izdevumu segšanu, piedzenot tos no personas, kas bijusi objekta īpašnieks tajā laikā, kad objekts ticis pārvietots, vai kas bijusi šā objekta īpašnieks tā atstāšanas vai zaudēšanas laikā.

Ministru prezidenta vietā - valsts reformu ministrs, Ministru prezidenta biedrs M. GAILIS

Satiksmes ministrs A. GŪTMANIS

Rīgā 1994. gada 16. augustā

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 168Pieņemts: 16.08.1994.Stājas spēkā: 11.09.1994.Zaudē spēku: 01.08.2003.Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 106 (237), 10.09.1994.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Izdoti saskaņā ar
  • Citi saistītie dokumenti
57588
11.09.1994
87
0
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Vēstnesim 100 Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva