Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Likums par ostām
Pirmā nodaļa
VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants. Likuma darbība

Šis likums reglamentē ostu darbības principus un pārvaldes kārtību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.05.2000. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2000.)

2. pants. Ostas jēdziens

Osta ir ar robežām noteikta Latvijas sauszemes teritorijas dala, ieskaitot mākslīgi izveidotos uzbērumus, un iekšējo ūdeņu daļa, ieskaitot iekšējos un ārējos reidus un kuģuceļus ostas pieejā, kas iekārtoti kuģu un pasažieru apkalpošanai, kravas, transporta un ekspedīciju operāciju veikšanai un citai saimnieciskai darbībai. Ostas izmantošanu aizsardzības vajadzībām reglamentē Ministru kabineta noteikumi un attiecīgās ostas noteikumi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.03.1997. likumu, kas stājas spēkā 24.04.1997.)

3. pants. Ostas robežu noteikšana

Ostas robežas, iekļaujot tajās teritorijas, kuras, ņemot vērā ģeogrāfisko stāvokli, varētu izmantot ostas perspektīvai attīstībai, tai skaitā valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslas platības, nosaka Ministru kabinets pēc attiecīgās pašvaldības, ostas pārvaldes un valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja ieteikuma.

(11.05.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2000.)

4. pants. Nekustamais īpašums ostā

(1) Ostas teritorijas sauszemes daļa (turpmāk — ostas zeme) var būt valsts, pašvaldības vai citas juridiskās vai fiziskās personas īpašums.

(2) Ostas iekšējo ūdeņu daļa (turpmāk — akvatorija) ir valsts īpašums.

(3) Valsts zemi un akvatoriju nodod valdījumā attiecīgās ostas pārvaldei, izņemot to valsts zemi, uz kuras izvietota valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma josla, kuru nodod valdījumā valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam. Valsts zemi nodod valdījumā satiksmes ministrs. Pašvaldības zemi nodod valdījumā ar attiecīgās pilsētas domes vai pagasta padomes lēmumu.

(4) Ostas kopējās hidrotehniskās būves (moli, straumes regulēšanas dambji, viļņlauži, krasta nostiprinājumi), kuģuceļi Rīgas, Liepājas un Ventspils ostās ir valsts vai pašvaldības īpašums, kas atrodas attiecīgās ostas pārvaldes valdījumā. Navigācijas iekārtas un ierīces visās ostās ir ostas pārvaldes valdījumā. Piestātnes Rīgas, Liepājas un Ventspils ostās var būt arī citu juridisko un fizisko personu īpašums. Citās ostās kopējās hidrotehniskās būves un piestātnes var būt valsts vai pašvaldības, kā arī citu juridisko vai fizisko personu īpašums.

(5) Ostas pārvalde valstij vai pašvaldībai piederošo zemi var izīrēt vai iznomāt, vai apgrūtināt to ar servitūtiem ēku un būvju, virszemes un pazemes komunikāciju celtniecībai vai citas saimnieciskās darbības veikšanai, it sevišķi attiecībā uz lietojuma vai būvlietojuma tiesībām. Ostas pārvalde šajos darījumos rīkojas zemes īpašnieku vārdā.

(6) Ostas zemes nomas un īres līgumu, kā arī ostas pārvaldei vai ar ostas pārvaldes starpniecību citām juridiskajām vai fiziskajām personām nodibināto servitūtu tiesību termiņš nedrīkst pārsniegt 30 gadus, izņemot gadījumu, ja ostā plānoto un plānotajā termiņā ieguldīto investīciju apjoms pārsniedz 50 miljonus latu. Ostas zemes nomas maksas apmēru katrā ostā nosaka ostas valde.

(7) Ostas pārvaldei ir tiesības citām juridiskajām vai fiziskajām personām piederošo ostas zemi uz līguma pamata vai piespiedu kārtā, pamatojoties uz šo likumu, apgrūtināt ar sev nepieciešamo Civillikumā paredzēto servitūtu. Līguma pamatnoteikumus, piespiedu apgrūtināšanas kārtību un atlīdzību reglamentē Ministru kabineta noteikumi. Ostas zemi vai citu nekustamo īpašumu var arī atsavināt likumā "Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts un sabiedriskajām vajadzībām" noteiktajā kārtībā.

(8) (Izslēgta ar 11.05.2000. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.03.1997., 11.05.2000., 22.03.2001. un 23.10.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2003.)

Otrā nodaļa
OSTAS PĀRVALDE

5. pants. Ostu darbību reglamentējošie dokumenti

Ostas darbojas, pamatojoties uz likumiem, Latvijas Republikas apstiprinātajiem starptautiskajiem līgumiem, Ministru kabineta izdotajiem aktiem, attiecīgās ostas pārvaldes nolikumu un ostas noteikumiem.

6. pants. Ostas noteikumi

(1) Ostas noteikumus izstrādā ostas pārvalde un apstiprina satiksmes ministrs. Ostas noteikumos jānorāda:

1) apstiprinātās ostas zemes un akvatorijas robežas;

2) kuģu pieņemšanas tehniskās iespējas sadalījumā pa ostas rajoniem (piestātnēm);

3) noteikumi par kuģu satiksmi akvatorijā — kārtība, kādā sniedzama informācija par kuģu ienākšanu ostā un iziešanu no ostas, noformējami dokumenti, izmantojama sakaru sistēma, noteikumi attiecībā uz loču pakalpojumiem, kustības ātrumu, manevrēšanas rajoniem;

4) kuģu stāvēšanas noteikumi — stāvvietu koordinātas reidā, pietauvošanās un attauvošanās kārtība, kuģu apsardze ostā, stāvēšanas laikā veicamo remontdarbu kārtība, kravas operāciju noteikumi;

5) vides aizsardzības noteikumi ostā;

6) ostas padziļināšanai izvirzāmās prasības;

7) ostas drošības uzraudzības pamatprincipi;

8) muitas, robežapsardzības, sanitārais, ugunsdrošības režīms ostā;

9) atbildība par ostas noteikumu pārkāpšanu;

10) ostā ņemamās maksas;

11) citas ostas darbību reglamentējošās normas.

(2) Ostas noteikumi ir obligāti visām juridiskajām un fiziskajām personām, kuras darbojas vai uzturas ostā, un to izpildi pārrauga ostas pārvalde.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.1999. un 11.05.2000. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2000.)

7. pants. Ostas pārvaldes funkcijas

(1) Ostas pārvalde ir iestāde, kuru izveido attiecīgās pilsētas dome vai pagasta padome un kura šajā likumā noteiktajos ietvaros ir arī Ministru kabineta pārraudzībā. Turklāt Rīgas ostas pārvalde ir atvasināta publisko tiesību juridiskā persona. Rīgas ostas pārvaldes nolikumu Rīgas Dome iesniedz apstiprināšanai Ministru kabinetam. Citu ostu pārvalžu nolikumus apstiprina attiecīgā pašvaldība saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātu paraugnolikumu. Liepājas ostas pārvaldi nosaka Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likums.

(2) Ostas pārvaldīšanu nodrošina ostas pārvalde, kura kā publisko tiesību subjekts veic šādas valsts pārvaldes funkcijas:

1) nosaka ostas maksu un tarifu robežlīmeņus šā likuma 15.pantā minētajiem pakalpojumiem;

2) nodrošina ostas maksas un nomas (īres) maksas iekasēšanu;

3) nosaka apsardzes un caurlaižu režīmu ostā;

4) savas kompetences ietvaros kontrolē ostas noteikumu ievērošanu;

5) savas kompetences ietvaros kontrolē ostas uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) darbības atbilstību likumiem, Ministru kabineta normatīvajiem aktiem un attiecīgās ostas pārvaldes nolikumam;

6) kontrolē ostas teritorijas aizsardzību pret piesārņojumu, nodrošina ostas teritorijā radušos piesārņojuma seku likvidēšanu, piedalās piesārņojuma seku likvidēšanā jūrā, organizē kuģu radīto atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšanu, kā arī izstrādā kuģu radīto atkritumu apsaimniekošanas plānu ostās. Ministru kabinets nosaka kuģu radīto atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšanas kārtību un kuģu radīto atkritumu apsaimniekošanas plānu izstrādes kārtību;

7) nodrošina ziemas navigāciju ostā saskaņā ar Latvijas Jūras administrācijas izstrādāto kārtību, kuru apstiprina satiksmes ministrs.

(3) Ostas pārvalde kā privāto tiesību subjekts veic šādas funkcijas:

1) izstrādā ostas attīstības programmas projektu atbilstoši apstiprinātai Latvijas ostu attīstības koncepcijai un attiecīgās pašvaldības attīstības programmai un teritorijas plānojumam;

2) nodrošina Latvijas Ostu padomē akceptētās ostas attīstības programmas realizāciju;

3) apsaimnieko īpašumā esošo vai valdījumā nodoto īpašumu — hidrotehniskās būves, piestātnes, kuģuceļus, navigācijas iekārtas un ierīces ostā, akvatoriju un navigācijas ierīces Satiksmes ministrijas noteiktajos apsaimniekošanas rajonos, kā arī ar ostas darbību saistīto infrastruktūru;

4) izstrādā un apstiprina ostas pārvaldes nolikumā noteiktajā kārtībā finanšu līdzekļu izlietojuma tāmes projektu nākamajam kalendārajam gadam un turpmākajiem pieciem gadiem un, ja nepieciešams, precizējumus iepriekšējā gadā iesniegtajā perspektīvajā finanšu līdzekļu izlietojuma tāmē;

5) organizē ostas izbūvi un ar ostas darbību saistītās infrastruktūras izbūvi ostas teritorijā atbilstoši ostas attīstības programmai;

6) veic ostas pakalpojumu pieprasījuma un piedāvājuma izpēti;

7) slēdz līgumus ar uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) par to darbību ostā, lai nodrošinātu un pilnveidotu ostas pakalpojumu kompleksu atbilstoši ostas pārvaldes nolikumam un ostas attīstības programmai;

8) savu pilnvaru ietvaros rīkojas ar ostas zemi un uz tās esošajiem valdījumā nodotajiem valsts vai pašvaldības īpašuma objektiem;

9) nodrošina tās īpašumā esošās vai valdījumā nodotās infrastruktūras uzturēšanu un attīstību, kā arī piedalās ar ostas darbību saistītās infrastruktūras attīstīšanā.

(4) Privātajās ostās pārvaldes kārtību nosaka ostas īpašnieks, bet kuģošanas drošība tiek nodrošināta šā likuma piektajā nodaļā noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.03.1997., 11.11.1999., 11.05.2000., 22.03.2001., 19.06.2003. un 23.10.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2003.)

8. pants. Ostas pārvalde

(1) Ostas pārvaldes struktūru, ostas valdes un ostas pārvaldnieka tiesības un pienākumus nosaka ostas pārvaldes nolikums.

(2) Ostas pārvalde ir juridiskā persona. Tās sastāvā ir ostas valde, kas ir augstākā lēmējinstitūcija, un tai pakļauts izpildaparāts, kuru vada ostas pārvaldnieks.

(3) Rīgas ostas valdē un Ventspils ostas valdē katrā ir astoņi valdes locekļi: četri attiecīgās pašvaldības pārstāvji, kurus amatā ieceļ un no amata atbrīvo ar attiecīgās pilsētas domes lēmumu, un četri — ekonomikas ministra, finanšu ministra, satiksmes ministra un vides ministra izvirzīti pārstāvji, kurus amatā ieceļ un no amata atbrīvo Ministru kabinets. Rīgas ostas valde un Ventspils ostas valde ir lemttiesīgas, ja to sēdēs piedalās ne mazāk kā seši valdes locekļi, un lēmumu pieņem, ja par to nobalso ne mazāk kā pieci valdes locekļi. Mazo ostu valdes tiek ieceltas saskaņā ar šā likuma 26.pantu.

(4) Rīgas ostas valdes un Ventspils ostas valdes locekļi, atklāti balsojot, no sava vidus ieceļ valdes priekšsēdētāju.

(5) Ostas pārvaldnieku ieceļ ostas valde.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.03.1997., 11.05.2000., 22.03.2001., 19.06.2003. un 23.10.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2003.)

9. pants. Ierobežojumi ostas valdes locekļiem

Uz ostas valdes priekšsēdētāja un valdes locekļu uzņēmējdarbību, ienākumu gūšanu, amatu savienošanu un darbu pildīšanu attiecas Korupcijas novēršanas likuma nosacījumi.

(11.05.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2000.)

10. pants. Latvijas Ostu padome

(1) Valsts politiku ostu attīstībā un visu ostu darbību koordinē Latvijas Ostu padome.

(2) Ministru kabinets izveido Latvijas Ostu padomi šādā sastāvā:

padomes priekšsēdētājs — Ministru prezidents; padomes locekļi:

satiksmes ministrs un divi Satiksmes ministrijas pārstāvji;

Rīgas domes priekšsēdētājs;

Liepājas domes priekšsēdētājs;

Ventspils domes priekšsēdētājs;

Rīgas, Liepājas un Ventspils ostu pārvaldnieki;

citu Latvijas ostu pārstāvis, kuru ieteikusi Latvijas Mazo ostu asociācija;

Latvijas Jūras administrācijas direktors;

Latvijas Attīstības aģentūras pārstāvis;

finanšu ministrs;

ekonomikas ministrs;

reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs;

vides ministrs;

zemkopības ministrs;

Jūrniecības savienības pārstāvis;

Aizsardzības ministrijas pārstāvis;

Latvijas Ostu asociācijas pārstāvis.

(3) Pārstāvji Latvijas Ostu padomē tiek deleģēti ar attiecīgās institūcijas vadītāja lēmumu.

(4) Latvijas Ostu padomes nolikumu apstiprina Ministru prezidents.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.1997., 11.05.2000. un 19.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 24.07.2003.)

11. pants. Latvijas Ostu padomes galvenie uzdevumi

Latvijas Ostu padomes galvenie uzdevumi ir šādi:

1) koordinēt Latvijas ostu attīstības koncepcijas izstrādāšanu;

2) izvērtēt ilglaicīgu ostu attīstības programmu un likumu vai citu normatīvo aktu projektu atbilstību Latvijas ostu attīstības koncepcijai;

3) izvērtēt priekšlikumus par investīciju piesaistīšanu ostu un ar tām saistīto infrastruktūras objektu attīstībai;

4) sniegt atzinumu par priekšlikumiem atsavināt nekustamo īpašumu ostās valsts vai sabiedriskajām vajadzībām;

5) apstiprināt ostu attīstības fonda līdzekļu izlietojumu.

(11.05.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2000.)

Trešā nodaļa
OSTAS PĀRVALDES FINANŠU LĪDZEKĻI

(Nodaļas nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 24.07.2003.)

12. pants. Finanšu līdzekļu avoti

(1) Ostas pārvaldes finanšu līdzekļus veido:

1) atskaitījumi no ostas maksām;

2) zemes nomas maksa;

3) nomas (īres) maksa par ostas pārvaldes valdījumā nodoto nekustamo īpašumu iznomāšanu (izīrēšanu);

4) investīcijas;

5) maksa par ostas pārvaldes sniegtajiem pakalpojumiem.

(2) Ostas pārvaldes finanšu līdzekļi tiek izmantoti, ievērojot bezpeļņas organizācijas principus: ostas pārvaldes rīcībā esošos finanšu līdzekļus var izmantot tikai ostas un tās infrastruktūras apsaimniekošanai un attīstīšanai un šā likuma 7. pantā noteikto funkciju izpildei.

(3) Ostas pārvalde nedrīkst ar saviem finanšu līdzekļiem piedalīties uzņēmējsabiedrību darbībā ārpus ostas teritorijas.

(4) Ostas pārvalde kārto saimnieciskas darbības un finanšu operāciju uzskaiti saskaņā ar likumu "Par grāmatvedību" un iesniedz pārskatus saskaņā ar likumu "Par uzņēmumu gada pārskatiem".

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.1999., 11.05.2000., 22.03.2001. un 19.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 24.07.2003.)

Ceturtā nodaļa
OSTAS MAKSAS, TO SADALĪJUMS UN MAKSA PAR PAKALPOJUMIEM

(Nodaļas nosaukums 11.05.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2000.)

13. pants. Ostas maksas

(1) Latvijas ostās var noteikt šādas ostas maksas:

1) tonnāžas maksu;

2) kanāla maksu;

3) sanitāro maksu;

4) mazo kuģu maksu;

5) enkura maksu;

6) ledus maksu;

7) piestātnes maksu;

8) kravas maksu;

9) loču maksu;

10) pasažieru maksu.

(2) Ostas pārvalde var apvienot ostas maksas, ievērojot šā likuma 14.pantā minētos nosacījumus.

(3) Ostas maksas un tarifus nosaka ostas pārvalde un publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Ostas maksas paaugstinājumi stājas spēkā četrdesmit piecas dienas pēc to publicēšanas.

(4) No ārvalstu karakuģiem netiek iekasētas ostas maksas, izņemot ledus maksu, loču maksu un sanitāro maksu, ja tiek izmantoti attiecīgie pakalpojumi.

(11.05.2000. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.03.2001. un 10.05.2001. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2001.)

14. pants. Ostas maksu sadalījums

(1) Ostās iekasēto tonnāžas, kanāla, mazo kuģu, enkura, ledus, kravas, loču maksu, kā arī piestātnes, pasažieru un sanitāro maksu saņem ostas pārvalde.

(2) Desmit procenti no tonnāžas, kanāla, mazo kuģu un enkura maksas tiek ieskaitīti pašvaldības speciālajā budžetā un izmantojami ar ostas darbību saistītās infrastruktūras attīstībai.

(3) 2001.gadā trīs procenti no visām ostas maksām tiek ieskaitīti ostu attīstības fondā un izlietojami atbilstoši ostu attīstības fonda nolikumam.

(4) 2002.gadā 1,5 procenti no ostas maksām tiek ieskaitīti ostu attīstības fondā un izlietojami mazo ostu attīstībai.

(11.11.1999. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.05.2000. un 22.03.2001. likumu, kas stājas spēkā 20.04.2001.)

15. pants. Maksa par pakalpojumiem

(1) Ostas pārvalde apstiprina šādus tarifu robežlīmeņus šādiem pakalpojumiem, ko sniedz ostā:

1) maksu par tauvošanas darbu izpildi;

2) maksu par dzeramā ūdens piegādi;

3) maksu par atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšanu;

4) maksu par ostas velkoņu un citu peldošo līdzekļu izmantošanu;

5) maksu par ugunsdzēsēju pakalpojumiem.

(2) Ostas maksas pakalpojumu tarifu robežlīmeņi stājas spēkā četrdesmit piecas dienas pēc to publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(3) Latvijas ostās tiek iekasēta maksa par navigācijas pakalpojumiem, kuras tarifu pēc Latvijas Jūras administrācijas padomes priekšlikuma apstiprina satiksmes ministrs, kas nosaka arī šīs maksas iekasēšanas kārtību.

(4) Latvijas Jūras administrācijas budžetu pēc Latvijas Jūras administrācijas padomes priekšlikuma apstiprina Latvijas Jūras administrācijas akcionāru pilnsapulce.

(5) Latvijas Jūras administrācijas padomes funkcijas veic seši akcionāru pilnsapulces iecelti padomes locekļi: trīs Satiksmes ministrijas amatpersonas, Rīgas brīvostas pārvaldnieks, Liepājas ostas pārvaldnieks un Ventspils brīvostas pārvaldnieks.

(6) Ostas pārvalde norēķinās ar pakalpojumu sniedzējiem, kuri pieņem no kuģiem atkritumus un piesārņotos ūdeņus, saskaņā ar ostas pārvaldes un pakalpojumu sniedzēja savstarpēju vienošanos par attiecīgo pakalpojumu tarifiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.03.1997., 11.11.1999., 11.05.2000., 22.03.2001. un 19.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 24.07.2003.)

15.1 pants. Valsts nodeva

(Izslēgts ar 23.10.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2003.)

Piektā nodaļa
KUĢOŠANA OSTĀ

(Nodaļas nosaukums 11.05.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2000.)

16. pants. Kuģošana un tās kontrole

(1) Kuģu satiksmes operatīvo vadību ostā un ostas pievedceļos, kā arī kuģošanas drošības kontroli ostā nodrošina ostas kapteinis.

(2) Ostas kapteiņa dienesta darbiniekus, kuri saistīti ar kuģošanas drošību, pieņem darbā ostas pārvaldē pēc attiecīgas sertificēšanas Latvijas Jūras administrācijā.

(11.05.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2000.)

17. pants. Ostas kapteinis

(1) Ostas kapteiņa funkcijas, tiesības un pienākumus nosaka Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likums, šis likums un citi normatīvie akti.

(2) Ostas kapteiņa rīkojumi, kas saistīti ar kuģošanas drošības pasākumiem, ir obligāti visiem kuģiem, organizācijām, uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kā arī citām juridiskajām un fiziskajām personām.

(3) (Izslēgta ar 24.10.2002. likumu.)

(4) Kuģa arestu veic saskaņā ar Jūras kodeksu.

(5) Izdevumus, kas rodas, ja ostas kapteinis realizē šajā pantā paredzētās tiesības, sedz kuģa īpašnieks.

(11.05.2000. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 27.11.2002. Sk. Pārejas noteikumus.)

Sestā nodaļa
UZŅĒMĒJDARBĪBA OSTĀ

18. pants. Uzņēmējdarbības noteikumi ostā

(1) Uzņēmējdarbība ostā notiek saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem un citiem normatīvajiem aktiem, ostas noteikumiem un pamatojoties uz ostas pārvaldes un attiecīgā uzņēmēja noslēgto līgumu. Ostas pārvalde, slēdzot līgumus par uzņēmējdarbību ostā, ievēro priekšnoteikumu, ka uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) dibinātājiem un dalībniekiem jābūt ar labu reputāciju un stabilu finansiālo stāvokli.

(2) Komercsabiedrības, kas ostas teritorijā veic uzņēmējdarbību, kuras pamatvirziens ir kuģu remonts vai kuģu būve, var saņemt uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.05.2000., 24.10.2002. un 23.10.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2003.)

19. pants. Saimnieciskās darbības ierobežojumi

(1) Ostas pārvaldes iznomāto zemi nodot tālāk apakšnomā drīkst vienīgi ar attiecīgās ostas pārvaldes atļauju.

(2) Juridisko un fizisko personu darbība ostā, ieskaitot jebkurus zemūdens darbus, drīkst notikt tikai ar attiecīgās ostas pārvaldes atļauju un tās kontrolē.

(3) Nogrimušas mantas izcelšanai, padziļināšanas, celtniecības, ūdenslīdēju un citu darbu veikšanai ostas akvatorijā nepieciešama ostas kapteiņa atļauja.

(4) Pirmpirkuma tiesības uz ostas zemi un citu nekustamo īpašumu neatkarīgi no tās īpašnieka ir valstij vai pašvaldībai ostas pārvaldes personā. Ostas pārvaldei aizliegts ostas zemi un citu nekustamo īpašumu pārdot, mainīt, dāvināt vai citādi atsavināt, izņemot gadījumus, kas paredzēti šā panta septītajā daļā.

(5) Zemes īpašuma tiesību atjaunošanas ierobežojumi, kas noteikti likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" 12.pantā, nav attiecināmi uz to zemi, kura tika iekļauta Rīgas ostas teritorijā pēc 1994.gada 20.aprīļa un Ventspils ostas teritorijā — pēc 1995.gada 4.maija. Bijušajam zemes īpašniekam, kuram 1940.gada 21.jūlijā piederēja zeme pašreizējā ostas teritorijā, vai viņa mantiniekiem, kuriem likumā noteiktajā kārtībā ir atzītas īpašuma tiesības uz zemi, bet tās nav atjaunotas likumā noteikto ierobežojumu dēļ, ir tiesības zemes reformas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saņemt līdzvērtīgu zemi vai īpašuma kompensācijas sertifikātus.

(6) Zemes lietotājiem, kas zemes reformas laikā ostas teritorijā ieguvuši pastāvīgā lietošanā zemi, nav tiesību saņemt to īpašumā par samaksu. Šajā gadījumā zemes lietotājiem tiek garantētas tiesības slēgt zemes nomas līgumu ar ostas pārvaldi atbilstoši šā likuma prasībām.

(7) Ostas pārvaldei atļauts dot galvojumus vai ieķīlāt par labu trešajai personai īpašumā esošo un valdījumā nodoto zemi un citu nekustamo īpašumu ostas teritorijā, kā arī tiesības un saistības tikai pēc saskaņošanas ar finanšu ministru un attiecīgo pašvaldību, ja ieķīlājamā zeme vai cits nekustamais īpašums pieder pašvaldībai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.03.1997., 11.05.2000., 24.10.2002. un 19.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 24.07.2003.)

Septītā nodaļa
OSTU ATTĪSTĪBAS FONDS

20. pants. Ostu attīstības fonda mērķis un uzdevumi

(1) Ostu attīstības fonda mērķis ir pārvaldīt uzkrātos finanšu līdzekļus, lai nodrošinātu valsts intereses ostu attīstībā un celtu Latvijas ostu prestižu.

(2) Ostu attīstības fonda uzdevumi ir šādi:

1) ostu kopējo projektu realizācija;

2) valsts īpašuma uzturēšana mazajās ostās;

3) ostu popularizēšana un reklāma;

4) Latvijas Ostu padomes darbības nodrošināšana.

(11.05.2000. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 24.07.2003.)

21. pants. Ostu attīstības fonda finanšu līdzekļu avoti

Ostu attīstības fondā ieskaita:

1) ostu pārvalžu iemaksas;

2) valsts asignējumus;

3) mērķa ziedojumus;

4) citas iemaksas.

(11.05.2000. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 24.07.2003.)

22. pants. Ostu attīstības fonda finanšu līdzekļu izlietojums

Ostu attīstības fonds ir valsts budžeta speciālā budžeta sastāvdaļa. Fonda nolikumu apstiprina Ministru kabinets. Fonda turētāja un rīkotāja ir Satiksmes ministrija.

(11.05.2000. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 24.07.2003.)

Astotā nodaļa
PAPILDU NOSACĪJUMI MAZAJĀM OSTĀM

(Nodaļa 24.03.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.04.1997.)

23. pants. Mazās ostas jēdziens

Mazā osta ir noteikta ierobežota sauszemes teritorijas daļa, ieskaitot mākslīgi izveidotos uzbērumus, un iekšējo ūdeņu daļa, ieskaitot iekšējos un ārējos reidus un ostas pieejā esošos kuģuceļus, kas iekārtoti kuģu apkalpošanai, un tās darbības pamatvirzieni ir zvejniecība, zivju pārstrāde, tūrisms, ekoloģiski tīru kravu eksports un imports.

24. pants. Zemes nomas līgumu īpatnības

(1) Ostās esošo ēku un būvju īpašniekiem to darbības nodrošināšanai tiek garantētas zemes nomas tiesības, ievērojot starp ostas pārvaldi un ēku un būvju īpašniekiem noslēgtā zemes nomas līguma nosacījumus.

(2) Nomas maksa par zemi, ko aizņem ēkas un būves, kuras tiek iznomātas tikai zvejniecības un zivju apstrādes procesa nodrošināšanai, kā arī par zemi, kas nepieciešama šo ēku un būvju uzturēšanai, nedrīkst pārsniegt piecus procentus no zemes kadastrālās vērtības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.05.2000. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2000.)

25.pants. Ostu noteikumu saskaņošana

Šajā nodaļā minēto ostu noteikumus apstiprina Satiksmes ministrija, saskaņojot tos ar attiecīgo pašvaldību un ievērojot šā likuma 6.panta prasības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.05.2000. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2000.)

26.pants. Ostas pārvaldes sastāvs

Šajā nodaļā minēto ostu valdi izveido attiecīgās pilsētas dome vai pagasta padome ne vairāk kā 10 locekļu sastāvā, iekļaujot tajā valdes priekšsēdētāju — pašvaldības amatpersonu, pa vienai Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas, Vides ministrijas, Zemkopības ministrijas un Satiksmes ministrijas amatpersonai, kuru norīko attiecīgais ministrs, kā arī vienādās proporcijās pašvaldības deputātus un ostā funkcionējošo uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) pārstāvjus.

(11.05.2000. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 24.07.2003.)

27.pants. Maksas

Ostās, kurās piestātnes pieder ne tikai valstij vai pašvaldībai, pēc ostas pārvaldes un piestātnes īpašnieka savstarpējas vienošanās līdzekļi, kas iegūti no tonnāžas maksas, tiek pārskaitīti piestātnes uzturēšanai un atjaunošanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.1999. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2000.)

Pārejas noteikumi

1. Kuģu piestātnes, ēkas un būves, pazemes un virszemes komunikācijas, kas šā likuma spēkā stāšanās brīdī ir valsts vai pašvaldības juridisko personu valdījumā, paliek to valdījumā uz laiku līdz 30 gadiem. Ostas pārvaldei sešu mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas jānoslēdz ar šiem uzņēmumiem zemes nomas līgumi par šo objektu ekspluatāciju šā likuma 4. pantā noteiktajā kārtībā.

2. Līgumi par citām juridiskajām un fiziskajām personām piederošo ēku un būvju izmantošanu paliek spēkā tik ilgi, līdz par labu ostas pārvaldei saskaņā ar šā likuma 4. pantu tiek nodibināts tāds servitūts, kas attiecas uz šo līgumu. Līdz ar šāda servitūta nodibināšanu līgumi zaudē spēku, un tie pēc tam slēdzami no jauna ar ostas pārvaldi.

3. Līdz 1996. gada 31. decembrim ar līgumu vai piespiedu kārtā nodibinātais servitūts uzskatāms par spēkā esošu ar dienu, kad attiecīgais līgums notariāli apstiprināts vai stājies spēkā rīkojums par servitūta nodibināšanu. Attiecīgais servitūts ierakstāms zemesgrāmatā līdz 1997. gada 31. decembrim. Ja servitūts šajā termiņā nav ierakstīts zemesgrāmatā, tas automātiski tiek atcelts.

4. Pašvaldības izveido ostu pārvaldes saskaņā ar šo likumu līdz 1994. gada 1. augustam.

5. Ostu zemi, akvatoriju, piestātnes un kopējās hidrotehniskās būves Satiksmes ministrija un pašvaldības līdz 1994. gada 1. oktobrim nodod ostu pārvaldēm. Ostu pārvaldēm ir tiesības slēgt nomas līgumus par tām valdījumā nodoto zemi arī pirms īpašuma tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.03.1997. likumu, kas stājas spēkā 24.04.1997.)

6. (Izslēgts ar 22.03.2001. likumu, kas stājas spēkā 20.04.2001.)

7. Ministru kabinets līdz 2002.gada 1.jūlijam izdod šā likuma 7.panta otrās daļas 6.punktā minētos noteikumus.

(22.03.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.04.2001.)

8. Grozījumi 17.panta ceturtajā daļā attiecībā uz kuģa arestu stājas spēkā vienlaicīgi ar Saeimas pieņemto Jūras kodeksu.

(24.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.11.2002.)

9. 18.panta otrā daļa stājas spēkā vienlaicīgi ar attiecīgiem grozījumiem likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli".

(24.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.11.2002.)

Likums Saeima pieņemts 1994. gada 22. jūnija.
Valsts prezidents G.ULMANIS
Rīgā 1994. gada 12. jūlijā
PIEZĪMES:

23.10.2003. likuma "Grozījumi "Likumā par ostām""
Pārejas noteikumi:
"1. Rīgas Dome līdz 2003.gada 1.decembrim iesniedz Ministru kabinetam apstiprināšanai Rīgas ostas pārvaldes nolikumu.
2. Ministru kabinets:
1) līdz 2004.gada 1.janvārim apstiprina Rīgas ostas pārvaldes nolikumu;
2) līdz 2003.gada 1.decembrim ieceļ amatā ministru izvirzītos Rīgas ostas pārvaldes un Ventspils ostas pārvaldes valžu locekļus;
3) līdz 2004.gada 1.janvārim izstrādā un iesniedz Saeimai likumprojektus par grozījumiem likumos, lai sakārtotu ostu pārvalžu statusu atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam.
3. Līdz jauna nolikuma apstiprināšanai ir spēkā Rīgas brīvostas pārvaldes nolikums, ciktāl tas nav pretrunā ar šo likumu."
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Saeima Veids: likums Pieņemts: 22.06.1994.Stājas spēkā: 26.07.1994.Tēma:  Transports un sakariPublicēts: Latvijas Vēstnesis, 80, 12.07.1994.
Dokumenta valoda:
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Uz tiesību akta pamata izdotie
  • Augstākās tiesas atziņas
  • Skaidrojumi
  • Citi saistītie dokumenti
57435
{"selected":{"value":"01.12.2003","content":"<font class='s-1'>01.12.2003.-31.12.2003.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"01.01.2017","iso_value":"2017\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2017.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2014","iso_value":"2014\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2014.-31.12.2016.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2011","iso_value":"2011\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2011.-31.12.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"11.08.2010","iso_value":"2010\/08\/11","content":"<font class='s-1'>11.08.2010.-31.12.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"28.05.2010","iso_value":"2010\/05\/28","content":"<font class='s-1'>28.05.2010.-10.08.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2010","iso_value":"2010\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2010.-27.05.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"25.11.2005","iso_value":"2005\/11\/25","content":"<font class='s-1'>25.11.2005.-31.12.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"20.07.2005","iso_value":"2005\/07\/20","content":"<font class='s-1'>20.07.2005.-24.11.2005.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2004","iso_value":"2004\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2004.-19.07.2005.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.12.2003","iso_value":"2003\/12\/01","content":"<font class='s-1'>01.12.2003.-31.12.2003.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.08.2003","iso_value":"2003\/08\/01","content":"<font class='s-1'>01.08.2003.-30.11.2003.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"24.07.2003","iso_value":"2003\/07\/24","content":"<font class='s-1'>24.07.2003.-31.07.2003.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2003","iso_value":"2003\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2003.-23.07.2003.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"27.11.2002","iso_value":"2002\/11\/27","content":"<font class='s-1'>27.11.2002.-31.12.2002.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.06.2001","iso_value":"2001\/06\/01","content":"<font class='s-1'>01.06.2001.-26.11.2002.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"20.04.2001","iso_value":"2001\/04\/20","content":"<font class='s-1'>20.04.2001.-31.05.2001.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2000","iso_value":"2000\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2000.-19.04.2001.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2000","iso_value":"2000\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2000.-30.06.2000.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"02.09.1999","iso_value":"1999\/09\/02","content":"<font class='s-1'>02.09.1999.-31.12.1999.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"25.08.1999","iso_value":"1999\/08\/25","content":"<font class='s-1'>25.08.1999.-01.09.1999.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"15.07.1997","iso_value":"1997\/07\/15","content":"<font class='s-1'>15.07.1997.-24.08.1999.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"24.04.1997","iso_value":"1997\/04\/24","content":"<font class='s-1'>24.04.1997.-14.07.1997.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"11.04.1997","iso_value":"1997\/04\/11","content":"<font class='s-1'>11.04.1997.-23.04.1997.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.06.1996","iso_value":"1996\/06\/01","content":"<font class='s-1'>01.06.1996.-10.04.1997.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"18.04.1996","iso_value":"1996\/04\/18","content":"<font class='s-1'>18.04.1996.-31.05.1996.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"26.07.1994","iso_value":"1994\/07\/26","content":"<font class='s-1'>26.07.1994.-17.04.1996.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
01.12.2003
84
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva