Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
LATVIJAS REPUBLIKAS LIKUMS
Par dzīvojamo telpu īri
I nodaļa
VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants. Likuma uzdevums

Šis likums reglamentē dzīvojamo telpu izīrēšanas nosacījumus neatkarīgi no tā, kā īpašumā ir dzīvojamās telpas, kā arī tiesiskās attiecības, kas veidojas starp izīrētāju un īrnieku, nosaka viņu tiesības un pienākumus, reglamentē dzīvojamās telpas īres līguma noslēgšanas, grozīšanas un izbeigšanas kārtību.

Nedzīvojamo telpu īres līgumi tiek slēgti Civillikumā noteiktajā kārtībā.

2. pants. Dzīvojamās telpas īre

Dzīvojamās telpas īre ir šīs telpas īpašnieka vai valdītāja dzīvojamās telpas lietošanas tiesību nodošana citai personai par maksu.

Dzīvojamās telpas lietošanas vienīgais pamats īrniekam vai apakšīrniekam ir dzīvojamās telpas īres vai apakšīres līgums.

3. pants. Dzīvojamās telpas īres līguma priekšmets

Dzīvojamās telpas īres līguma priekšmets var būt atsevišķs dzīvoklis, dzīvokļa daļa vai dzīvojamā māja. Par atsevišķu īres līguma priekšmetu nevar būt istabas daļa vai caurstaigājama istaba, kā arī palīgtelpas (virtuve, gaitenis, pieliekamā telpa u. c.).

Par istabas daļas vai caurstaigājamas istabas lietošanu var noslēgt dzīvojamās telpas īres līgumu, ja dzīvokli aizņem pats īpašnieks (fiziskā persona).

4. pants. Dzīvojamās telpas īres līguma subjekti

Izīrētājs var būt jebkura fiziskā vai juridiskā persona, kas ir dzīvokļa dzīvojamās mājas īpašnieks vai valdītājs.

Par īrnieku vai apakšīrnieku var būt jebkura fiziskā persona, kas Latvijas Republikā dzīvo pastāvīgi vai ir saņēmusi uzturēšanās atļauju likumā noteiktajā kārtībā.

Dzīvojamās telpas īres vai apakšīres līgumu rīcībnespējīgas personas vārdā slēdz tās aizgādnis, bet ierobežoti rīcībspējīga persona to slēdz ar aizgādņa piekrišanu.

II nodaļa
DZĪVOJAMĀS TELPAS ĪRES LĪGUMA SLĒGŠANA.
TERMIŅI UN ĪRES ATTIECĪBAS ĪPAŠNIEKA MAIŅAS GADĪJUMĀ

5. pants. Dzīvojamās telpas īres līguma slēgšanas nosacījumi

Dzīvojamās telpas īres līgumu slēdz rakstveidā izīrētājs un īrnieks.

Valstij un pašvaldībām piederošās mājās dzīvojamās telpas īres līgumu uz valsts vai pašvaldības institūcijas lēmuma pamata slēdz valdītājs. Dzīvojamās telpas īres līgums jānoslēdz mēneša laikā pēc šāda lēmuma pieņemšanas.

Fizisko un juridisko personu īpašumā esošajās mājās dzīvojamās telpas pēc īpašnieka ieskata izīrē jebkurai personai, kas atbilst šā likuma 4.pantā otrajā daļā minētajiem nosacījumiem.

Ja īpašnieks (fiziskā persona) slēdz īres līgumu par dzīvojamās telpas izīrēšanu dzīvoklī vai viendzīvokļa mājā, kuru aizņem viņš pats, līgumam piemērojami šā likuma VII nodaļas noteikumi.

6. pants. Dzīvojamās telpas īres līguma termiņi

Dzīvojamās telpas īres līgumu var noslēgt, pusēm vienojoties, uz noteiktu laiku vai arī nenorādot termiņu.

Ja dzīvojamās telpas īres līgums noslēgts uz noteiktu laiku, īrniekam pēc līguma termiņa izbeigšanās ir tiesības atjaunot līgumu.

Izīrētājam ir tiesības atteikt īres līguma atjaunošanu, ja:

1) īrnieks nepilda pienākumus, kas noteikti īres līgumā;

2) īres līgumā ir ietverta saistība atbrīvot dzīvojamo telpu pēc termiņa izbeigšanās;

3) dzīvojamā telpa nepieciešama īpašnieka vai viņa ģimenes locekļu personiskai lietošanai;

4) dzīvojamā telpā jāveic kapitālremonts.

Izīrētāja atteikumu atjaunot dzīvojamās telpas īres līgumu īrnieks var apstrīdēt tikai tiesā.

7. pants. Brīvo dzīvojamo telpu pieteikšana un dzīvojamās telpas īres līguma reģistrēšana pašvaldībā

Visas brīvās dzīvojamās telpas valsts un pašvaldību dzīvokļu fonda pārvaldītājam septiņu dienu laikā pēc atbrīvošanas jāpieteic attiecīgajā valsts vai pašvaldības institūcijā.

Pēc dzīvojamās telpas īres līguma noslēgšanas izīrētājam septiņu dienu laikā šis līgums jāreģistrē attiecīgajā valsts vai pašvaldības institūcijā.

(Trešā daļa izslēgta ar 23.01.1997. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.01.1997. likumu, kas stājas spēkā 19.02.1997.)

8. pants. Dzīvojamās telpas īres līguma attiecības īpašnieka maiņas gadījumā

Ja dzīvojamā māja vai dzīvoklis pāriet citas juridiskās vai fiziskās personas īpašumā, jaunajam īpašniekam ir saistoši iepriekšējā īpašnieka noslēgtie dzīvojamās telpas īres līgumi. Līgumus var grozīt tikai šajā likumā noteiktajā kārtībā.

III nodaļa
ĪRNIEKA ĢIMENES LOCEKĻI,
VIŅU IEMITINĀŠANAS KĀRTĪBA

9. pants. Īrnieka ģimenes locekļi, viņu tiesības un pienākumi

Par īrnieka ģimenes locekļiem šā likuma izpratnē atzīstamas viņa īrētajā dzīvojamā telpā šā likuma 10. pantā noteiktajā kārtībā iemitinātie laulātie vai radinieki, kas pastāvīgi dzīvo kopā ar īrnieku un kam ar viņu ir kopīga saimniecība.

Kopā ar īrnieku dzīvojošajiem viņa ģimenes locekļiem ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā īrniekam. Pilngadīgajiem ģimenes locekļiem kopā ar īrnieku ir solidāra mantiskā atbildība par īres līguma saistībām.

Ja personas vairs nav īrnieka ģimenes locekļi, bet turpina dzīvot īrnieka īrētajā dzīvojamā telpā, tām saglabājas tādi paši pienākumi un tiesības kā īrniekam un viņa ģimenes locekļiem.

10. pants. Īrnieka tiesības iemitināt dzīvojamā telpā ģimenes locekļus un citas personas

Īrniekam likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kartībā ir tiesības iemitināt viņa īrētajā dzīvojamā telpā, ja tam piekrīt visi tajā dzīvojošie pilngadīgie ģimenes locekļi, savu laulāto, vecākus (adoptētājus), darba nespējīgos vai nepilngadīgos brāļus, māsas un darba nespējīgos pilngadīgos bērnus, kuriem nav savas ģimenes. Nepilngadīgo bērnu (arī adoptēto) iemitināšanai viņu vecāku īrētajā dzīvojamā telpā pārējo tajā dzīvojošo pilngadīgo ģimenes locekļu piekrišana nav vajadzīga.

Citu personu iemitināšanai īrētajā dzīvojamā telpā likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nepieciešama visu tajā dzīvojošo pilngadīgo ģimenes locekļu, kā arī izīrētāja piekrišana.

Personas, kas īrnieka dzīvojamā telpā iemitinājušās kā aizbildņi vai aizgādņi, bet nav īrnieka ģimenes locekļi, patstāvīgas tiesības uz šīs dzīvojamās telpas lietošanu neiegūst.

IV nodaļa
DZĪVOKĻA ĪRES MAKSA UN
MAKSA PAR KOMUNĀLAJIEM PAKALPOJUMIEM

11. pants. Dzīvokļa īres maksa

Dzīvokļa īres maksu, izņemot šā panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā paredzētos gadījumus, nosaka, pusēm rakstveidā vienojoties.

Pašvaldību dzīvojamās mājās dzīvokļa īres maksu nosaka tā pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā atrodas dzīvojamā māja, ievērojot Ministru kabineta noteikumus par dzīvokļa īres maksas aprēķināšanas kārtību.

Valsts un valsts uzņēmējsabiedrību pamatkapitālā iekļautajās dzīvojamās mājās dzīvokļa īres maksu nosaka dzīvojamās mājas valdītājs, ievērojot Ministru kabineta noteikumus par dzīvokļa īres maksas aprēķināšanas kārtību.

Denacionalizētajās mājās un mājās, kas atgūtas likumā "Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem" paredzētajā kārtībā, attiecībā uz īrniekiem, kuri šajās mājās īrējuši dzīvojamās telpas līdz māju denacionalizācijai (atdošanai to īpašniekiem), īres maksa nosakāma, pusēm rakstveidā vienojoties, saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par dzīvokļa īres maksas aprēķināšanas kārtību.

Dzīvokļa īres maksā var iekļaut:

1) dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamos izdevumus (mājas apkope un kārtējais remonts, apkalpojošā personāla uzturēšana);

2) dzīvojamās mājas apdrošināšanas izmaksas;

3) nekustamā īpašuma nodokli;

4) atskaitījumus ēkas amortizācijas izdevumu segšanai;

5) pārvaldes izdevumus;

6) maksu par pakalpojumiem, kurus atbilstoši dzīvojamās telpas īres līguma noteikumiem izīrētājs sniedz īrniekam.

Maksa par komunālajiem pakalpojumiem (apkuri, ūdensapgādi, kanalizāciju, gāzi, elektroenerģiju un citiem pakalpojumiem) neietilpst dzīvokļa īres maksā, ja šos komunālos pakalpojumus nesniedz izīrētājs.

Īrnieks ir tiesīgs:

1) patstāvīgi norēķināties ar komunālo pakalpojumu sniedzēju par saņemtajiem pakalpojumiem atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai;

2) rakstveidā vienoties ar izīrētāju un komunālo pakalpojumu sniedzēju par to, ka izīrētājs saņem no īrnieka maksu par komunālajiem pakalpojumiem kopā ar īres maksu un norēķinās ar komunālo pakalpojumu sniedzēju.

(23.01.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.02.1997.)

12. pants. Termiņi, kādos kārtojama dzīvokļa īres maksa un maksa par citiem pakalpojumiem

Dzīvokļa īres maksa kārtojama dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos. Maksu par šā likuma 11.panta sestajā daļā paredzētajiem pakalpojumiem īrnieks maksā normatīvajos aktos vai līgumā noteiktajos termiņos.

Maksājumu parādus piedzen likumā noteiktajā kārtībā.

Komunālo pakalpojumu sniedzējs nav tiesīgs pārtraukt komunālo pakalpojumu sniegšanu to dzīvokļu īrniekiem, kuriem nav komunālo maksājumu parādu.

(23.01.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.02.1997.)

V nodaļa
DZĪVOJAMĀS TELPAS ĪRES LĪGUMA GROZĪŠANA

13. pants. Dzīvojamās telpas īres līguma grozīšanas kārtība

Dzīvojamās telpas īres līguma nosacījumus var grozīt, īrniekam un izīrētājam vienojoties.

Par to, ka tiek paaugstināta dzīvokļa īres maksa, izīrētājam īrnieks rakstveidā jābrīdina sešus mēnešus iepriekš, ja īres līgumā nav noteikta cita kārtība vai cits termiņš. Ja dzīvokļa īres maksa tiek paaugstināta saskaņā ar grozījumiem likumos un Ministru kabineta noteikumos, kas reglamentē īres maksas noteikšanas kārtību, izīrētājam īrnieks rakstveidā jābrīdina vienu mēnesi iepriekš. Par to, ka tiek paaugstināta maksa par šā likuma 11.panta sestajā daļā minētajiem pakalpojumiem, pakalpojumu sniedzējiem īrnieks rakstveidā jābrīdina mēnesi iepriekš, ja līgumā nav noteikta cita kārtība vai cits termiņš.

Ja īrnieks un izīrētājs nevar vienoties par īres maksas paaugstināšanas apmēru, to nedrīkst noteikt augstāku par maksimālo īres maksas līmeni, ko attiecīgajā administratīvajā teritorijā ir noteikusi pašvaldības dome (padome), ievērojot Ministru kabineta noteikumus par dzīvokļa īres maksas aprēķināšanas kārtību.

Strīdus, kas rodas sakarā ar īres līguma grozīšanu, izšķir tiesa.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.01.1997. likumu, kas stājas spēkā 19.02.1997. Sk. 23.01.1997. likuma Pārejas noteikumus.)

14. pants. Dzīvojamās telpas īres līguma grozīšana sakarā ar īrnieka maiņu

Ja personas, kas dzīvo vienā dzīvoklī un lieto dzīvojamās telpas pēc atsevišķiem dzīvojamās telpas īres līgumiem, apvienojas vienā ģimenē, tām ir tiesības prasīt viena dzīvojamās telpas īres līguma noslēgšanu par visām telpām, kuras tās aizņem šajā dzīvoklī.

Nav pieļaujama vairāku dzīvojamās telpas īres līgumu noslēgšana viena īres līguma vietā par dzīvojamo telpu lietošanu atsevišķā dzīvoklī. Ja ar izīrētāja piekrišanu atsevišķs dzīvoklis pašvaldības noteiktajā kārtībā pārplānots un pārbūvēts vairākos atsevišķos dzīvokļos, par katru no tiem tiek noslēgts atsevišķs dzīvojamās telpas īres līgums.

Pilngadīgs ģimenes loceklis, ja tam piekrīt pārējie pilngadīgie ģimenes locekļi, īrnieka nāves vai dzīvesvietas maiņas gadījumā tiesīgs prasīt dzīvojamās telpas īres līguma noslēgšanu ar viņu iepriekšējā īrnieka vietā.

VI nodaļa
ĪRNIEKA TIESĪBAS APMAINĪT DZĪVOJAMO TELPU

15. pants. Dzīvojamās telpas apmaiņas nosacījumi un kārtība

Īrniekam ir tiesības apmainīt aizņemto dzīvojamo telpu ar citu īrnieku, ja tam rakstveidā piekrituši kopā ar viņu dzīvojošie pilngadīgie ģimenes locekļi un izīrētājs.

16. pants. Dzīvojamās telpas piespiedu apmaiņa

Ja starp personām, kuras uz viena dzīvojamās telpas īres līguma pamata īrē dzīvojamās telpas, nav panākta vienošanās par dzīvojamās telpas apmaiņu, jebkuram no viņiem ir tiesības, ja izīrētājs piekrīt, tiesas ceļā prasīt aizņemtās dzīvojamās telpas piespiedu maiņu pret dzīvojamām telpām dažādās vietās.

VII nodaļa
DZĪVOJAMĀS TELPAS APAKŠĪRE

17. pants. Dzīvojamās telpas apakšīres pamatnosacījumi

Īrniekam ir tiesības nodot apakšīrē visu viņa aizņemto dzīvojamo telpu vai tās daļu tikai ar izīrētāja un kopā ar īrnieku dzīvojošo pilngadīgo ģimenes locekļu piekrišanu. Dzīvojamās telpas apakšīres līguma priekšmets var būt dzīvojamā telpa gan bez dzīvokļa iekārtas, gan mēbelēta.

Ja īrnieks un visi viņa ģimenes locekļi ir pagaidu prombūtnē, bet dzīvojamo telpu viņš ir nodevis apakšīrē, īrnieks paliek atbildīgs izīrētājam saskaņā ar īres līgumu.

Apakšīrniekam nav tiesību apakšīrē saņemtās dzīvojamās telpas izīrēt tālāk.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.01.1997. likumu, kas stājas spēkā 19.02.1997.)

18. pants. Dzīvojamās telpas apakšīres līguma slēgšanas kārtība un termiņi

Dzīvojamās telpas apakšīres līgumu slēdz rakstveidā.

Dzīvojamās telpas apakšīres līguma termiņš nedrīkst pārsniegt dzīvojamās telpas īres līguma termiņu. Ja dzīvojamās telpas īres līgums izbeidzas, vienlaikus izbeidzas arī dzīvojamās telpas apakšīres līgums.

Pēc dzīvojamas telpas apakšīres līguma termiņa izbeigšanās līgumu var atjaunot, līdzējiem vienojoties.

Izīrētājam ir tiesības pēc dzīvojamās telpas apakšīres līguma termiņa izbeigšanās atteikt īrniekam to atjaunot.

19. pants. Apakšīrnieku tiesības iemitināt īrētajā telpā ģimenes locekļus

Dzīvojamās telpās apakšīres līgumā var paredzēt, ka kopā ar apakšīrnieku viņam ierādītajā dzīvojamā telpā iemitināsies arī viņa ģimenes locekļi. Turpmākā personu iemitināšana apakšīrnieka dzīvojamā telpā, izņemot nepilngadīgu bērnu iemitināšanu, bez izīrētāja un īrnieka piekrišanas nav pieļaujama.

20. pants. Dzīvojamās telpas apakšīres līguma izbeigšana

Dzīvojamās telpas apakšīres līgumu var izbeigt, līdzējiem vienojoties.

Dzīvojamās telpas apakšīres līgumu var izbeigt arī šādos gadījumos:

1) ja apakšīrnieks, viņa ģimenes locekļi vai citas personas, kuras dzīvo kopā ar viņu, bojā vai posta dzīvojamo telpu, izmanto to mērķiem, kādiem tā nav paredzēta, kā arī pārkāpj dzīvojamās telpas lietošanas noteikumus, padarot pārējiem dzīvošanu vienā dzīvoklī vai vienā mājā ar viņiem neiespējamu;

2) ja apakšīrnieks nepilda citus apakšīres līguma noteikumus;

3) ja dzīvojamā telpa, kuru aizņem apakšīrnieks, nepieciešama īrniekam dzīvošanai un īrnieks ir brīdinājis apakšīrnieku par to rakstveidā trīs mēnešus iepriekš.

21. pants. Strīdu izskatīšanas kārtība

Strīdu par dzīvojamās telpas apakšīres līguma izbeigšanu un apakšīrnieka, kā arī viņa ģimenes locekļu izlikšanu izšķir tiesa pēc īrnieka vai viņa ģimenes locekļu prasības, bet 20. panta otrās daļas 1. punktā paredzētajos gadījumos — arī pēc izīrētāja un citu šajā mājā dzīvojošo personu prasības.

22. pants. Apakšīres maksa un maksa par komunālajiem pakalpojumiem pēc apakšīres līguma

Apakšīres maksu un maksu par komunālajiem pakalpojumiem pēc dzīvojamās telpas apakšīres līguma nosaka, pusēm vienojoties.

Apakšīres maksas un maksas par komunālajiem pakalpojumiem parādi piedzenami tādā pašā kārtībā kā īres maksas parādi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.01.1997. likumu, kas stājas spēkā 19.02.1997.)

VIII nodaļa
DIENESTA DZĪVOJAMO TELPU ĪRE

23. pants. Dienesta dzīvojamo telpu īres pamatprincipi

Dienesta dzīvojamās telpas (telpas dienesta viesnīcā vai dienesta dzīvoklī) nodod lietošanā uz dienesta dzīvojamo telpu īres līguma pamata vienīgi sakarā ar darba attiecībām vai uz mācību laiku.

Dienesta dzīvojamo telpu īres attiecības regulē šā likuma nosacījumi, izņemot VI, VII nodaļu un 39. pantu. Dienesta dzīvojamās telpas īrniekam un viņa ģimenes locekļiem, kuri iemitināti dienesta dzīvojamā telpā saskaņā ar dienesta dzīvojamās telpas īres līgumu, dzīvojamo telpu iepriekšējā dzīvesvieta var nodrosēt.

24. pants. Dienesta dzīvojamās telpas īres līguma noslēgšana un izbeigšana

Dienesta dzīvojamās telpas īres līgumu noslēdz dienesta dzīvojamās telpas izīrētājs ar personu, kurai uz darba vai mācību laiku nodod lietošanā dienesta dzīvojamo telpu.

Ja darba devējs un dienesta dzīvojamās telpas izīrētājs nav viena un tā pati persona, dienesta dzīvojamās telpas īres līgumu noslēdz ar darba devēja piekrišanu.

Dienesta dzīvojamās telpas īres līgumu dienesta dzīvojamas telpas īrnieks var izbeigt jebkurā laikā.

Dienesta dzīvojamās telpas īres līgums izbeidzas vienlaikus ar darba attiecību izbeigšanos vai mācību pabeigšanu.

Ja darba attiecības vai mācības turpinās, dienesta dzīvojamās telpas īrniekam pēc dienesta dzīvojamās telpas īres līguma termiņa izbeigšanās saglabājas pirmtiesības uz īres līguma atjaunošanu.

Ja pēc dienesta dzīvojamās telpas īres līguma termiņa izbeigšanās īrnieks atsakās atbrīvot dienesta dzīvojamo telpu, viņu izliek tiesas ceļā bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

25. pants. Telpu īre viesnīcā

Uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), iestādes un organizācijas ar attiecīgās pašvaldības institūcijas atļauju izveido dienesta viesnīcas, saskaņojot ar attiecīgo pašvaldības institūciju dienesta viesnīcas vietu skaitu, tās atbilstību sanitārajām un tehniskajām normām, kā arī citus viesnīcas lietošanas noteikumus.

Īres līgums par dienesta viesnīcas izmantošanu tiek noslēgts uz laiku, kas nav ilgāks par gadu, vai uz visu mācību laiku.

Īres līgumu par dienesta viesnīcas izmantošanu atjauno, saskaņojot ar attiecīgo pašvaldības institūciju.

Dienesta viesnīcas īrnieks var iemitināt īrētajā platībā tikai laulāto un nepilngadīgos bērnus, ja tas paredzēts īres līgumā.

26. pants. Dienesta dzīvokļu īre

Valsts vai pašvaldību mājās esošo dienesta dzīvokļu statusu nosaka ar attiecīgās valsts vai pašvaldības institūcijas lēmumu.

(Otrā daļa izslēgta ar 16.06.1998. likumu.)

Dienesta dzīvokļa īres līguma termiņš nedrīkst pārsniegt trīs gadus, un par tā atjaunošanu rakstveidā jāpaziņo attiecīgajai valsts vai pašvaldības institūcijai.

(23.01.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.1998. likumu, kas stājas spēkā 21.07.1998.)

IX nodaļa
DZĪVOJAMĀS TELPAS ĪRES LĪGUMA IZBEIGŠANA

27. pants. Dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšana pēc īrnieka iniciatīvas

Dzīvojamās telpas īrniekam ir tiesības, ja līdzēji nav norunājuši citādi un ja tam piekrīt visi īrnieka pilngadīgie ģimenes locekļi, jebkurā laikā izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, par to mēnesi iepriekš rakstveidā brīdinot izīrētāju.

28. pants. Dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšana pēc izīrētāja iniciatīvas

Dzīvojamās telpas īres līgumu pēc izīrētāja iniciatīvas var izbeigt tikai šajā likumā paredzētajos gadījumos. Ja īrnieks pēc izīrētāja prasības neatbrīvo dzīvojamo telpu, viņu kopā ar ģimenes locekļiem var izlikt tiesas ceļā.

29. pants. Dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšana pēc izīrētāja iniciatīvas, izliekot īrnieku bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas

Izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku kopā ar viņa ģimenes locekļiem bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, šādos gadījumos:

1) ja īrnieks, viņa ģimenes locekļi vai citas personas, kuras dzīvo kopā ar viņu, bojā vai posta dzīvojamo māju vai dzīvojamo telpu izmanto to mērķiem, kādiem tā nav paredzēta, kā arī pārkāpj dzīvojamās telpas lietošanas noteikumus, padarot pārējiem dzīvošanu vienā dzīvoklī vai vienā mājā ar viņiem neiespējamu. Šajos gadījumos prasību tiesā par īres līguma izbeigšanu var celt arī citas tajā pašā mājā vai dzīvoklī dzīvojošās personas;

2) ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā dzīvojamās telpas īres maksu un maksu par komunālajiem pakalpojumiem, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu un izmantot komunālos pakalpojumus saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un dzīvojamās telpas īres līgumu, un ja pirms prasības celšanas tiesā īrnieku brīdina par nenomaksāšanu vismaz mēnesi iepriekš;

3) ja īrnieks un viņa ģimenes locekļi dzīvojamo telpu neizmanto ilgāk par trim mēnešiem pēc kārtas un nepilda pienākumus saskaņā ar šīs dzīvojamās telpas īres līgumu.

4) ja dzīvojamā telpā, kuru aizņem īrnieks, nepieciešams kapitālremonts, kuru izīrētājs nevar izdarīt, īrniekam lietojot šīs telpas, izņemot gadījumus, kad lēmumu par kapitālremonta veikšanu un īrnieku izlikšanu pieņēmusi attiecīgās pašvaldības institūcija šā likuma 30. panta pirmās daļas 4. punktā minētajā gadījumā;

5) ja izīrētā dzīvojamā telpa nepieciešama izīrētājam vai viņa ģimenes locekļiem dzīvošanai;

6) ja īrnieks izīrēto dzīvojamo telpu vai tās daļu nodod apakšīrē bez izīrētāja piekrišanas.

Šā panta 1. un 3. punktā paredzētajos gadījumos dzīvojamās telpas īres līgums izbeidzams bez īrnieka iepriekšējas brīdināšanas, šā panta 4. un 5. punktā paredzētajos gadījumos izīrētāja pienākums ir rakstveidā brīdināt īrnieku par dzīvojamās telpas līguma izbeigšanu sešus mēnešus iepriekš.

Šā panta 5.punktā norādītais izlikšanas pamats nav piemērojams denacionalizētajos un likumīgajiem īpašniekiem atdotajos namos dzīvojošām vientuļām darba nespējīgām personām, vientuļiem pensionāriem un maznodrošinātām ģimenēm, kurās ir trīs vai vairāk nepilngadīgi bērni.

Tas apstāklis, ka īrnieks pēc prasības celšanas ir novērsis šā panta 1.-3.punktā paredzētos iemeslus īres līguma izbeigšanai, nevar būt par pamatu tiesvedības izbeigšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.01.1997. un 04.09.1997. likumu, kas stājas spēkā 30.09.1997.)

29.1 pants. Tiesību zaudēšana uz dzīvojamo telpu

Ja īrnieks vai viņa ģimenes loceklis dzīvojamo telpu neizmanto ilgāk par trim mēnešiem pēc kārtas un nepilda pienākumus saskaņā ar šīs dzīvojamās telpas īres līgumu, tiesa var atzīt, ka viņš ir zaudējis tiesības uz dzīvojamo telpu.

Prasību tiesā var iesniegt dzīvojamā telpā dzīvojošais īrnieks vai viņa ģimenes loceklis.

(23.01.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.02.1997.)

30. pants. Dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšana pēc izīrētāja iniciatīvas, ierādot īrniekam citu, ne mazāk labiekārtotu dzīvojamo telpu

Ja dzīvojamās telpas īres līgums tiek izbeigts pēc izīrētāja iniciatīvas, izīrētājs vai attiecīgā pašvaldība īrniekam ierāda citu, ne mazāk labiekārtotu dzīvojamo telpu šādos gadījumos:

1) ja māju, kurā atrodas dzīvojamā telpa, paredzēts nojaukt vai pārbūvēt par neapdzīvojamu sakarā ar valsts vai sabiedrības vajadzībām un lēmumu par iedzīvotāju izlikšanu pieņēmusi pašvaldība;

2) ja māja (dzīvojamā telpa) draud sagrūt un attiecīgā pašvaldības institūcija pieņēmusi lēmumu par iedzīvotāju izlikšanu;

3) ja īrnieks izliekams no denacionalizēta vai likumīgajam īpašniekam atdota namīpašuma sakarā ar to, ka dzīvojamā telpa nepieciešama īpašniekam vai viņa ģimenes locekļiem dzīvošanai, kā arī ja nepieciešams veikt mājas kapitālremontu — pirmajos septiņos gados pēc īpašumtiesību atjaunošanas;

31) ja īrnieks izliekams no dzīvojamās telpas, kuru izīrētājs ieguvis īpašumā lauksaimniecības uzņēmuma vai zvejnieku kolhoza privatizācijas rezultātā saskaņā ar likumu "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju", sakarā ar to, ka dzīvojamā telpa nepieciešama īpašniekam vai viņa ģimenes locekļiem dzīvošanai, kā arī ja nepieciešams veikt mājas kapitālo remontu, - pirmajos septiņos gados pēc īpašumtiesību iegūšanas;

4) ja māju, kurā atrodas dzīvojamā telpa, paredzēts kapitāli remontēt, esošo īres līgumu pēc mājas remonta nav iespējams turpināt un pašvaldība pieņēmusi lēmumu par iedzīvotāju pārvietošanu uz citu pastāvīgu dzīvesvietu;

5) ja dzīvojamā telpa, kurā dzīvo īrnieks, nepieciešama kā dienesta dzīvojamā telpa sētniekam vai namiķim (mājas meistaram).

Šajā pantā minētajos gadījumos izīrētājam jābrīdina īrnieks par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu sešus mēnešus iepriekš.

Īrniekam ierādāmajai dzīvojamai telpai jāatrodas tās pašas apdzīvotās vietas robežās.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.01.1997. likumu, kas stājas spēkā 19.02.1997.)

31. pants. Īrnieka izlikšana, noslēdzot dzīvojamās telpas īres līgumu ar citu īrnieka ģimenes locekli

Izīrētājs var prasīt īrnieka atzīšanu par tiesības zaudējušu uz dzīvojamo telpu un viņa izlikšanu, noslēdzot dzīvojamās telpas īres līgumu ar citu īrnieka ģimenes locekli, ja īrniekam atņemtas vecāku tiesības un tiesa viņa kopdzīvi ar bērniem atzinusi par neiespējamu.

32. pants. Īrnieka izlikšana, ierādot citu dzīvojamo telpu

Personām, kuras izliek no dzīvojamām telpām šā likuma 29.pantā paredzētajos gadījumos, izīrētājs var ierādīt citu dzīvojamo telpu.

X nodaļa
DZĪVOJAMĀS TELPAS ĪRES LĪGUMA
GROZĪŠANA VAI IZBEIGŠANA

33. pants. Dzīvojamās telpas īres līguma grozīšanas vai izbeigšanas nosacījumi sakarā ar mājas kapitālremontu

Gadījumos, kad jāizdara mājas (neatkarīgi no tās īpašuma veida) kapitālremonts un pašvaldība pieņēmusi lēmumu par īrnieku pārvietošanu sakarā ar to, ka remontu nevar veikt, īrniekam dzīvojot mājā, īrniekiem un viņu ģimenes locekļiem izīrētājs vai attiecīgā pašvaldība ierāda citu dzīvojamo telpu.

Strīdus, kas radušies sakarā ar īrnieku pārvietošanu, izšķir tiesa.

34. pants. Dzīvojamās telpas īres līguma regulētās attiecības, ja pēc mājas kapitālremonta īrētā dzīvojamā telpa būtiski nav pārveidota

Ja īrētā dzīvojamā telpa pēc mājas kapitālremonta būtiski nav pārveidota, izīrētāja pienākums ir ierādīt īrniekam un viņa ģimenes locekļiem uz kapitālremonta laiku citu dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu, neizbeidzot remontējamās dzīvojamās telpas īres līgumu.

Ja īrnieks uz kapitālremonta laiku pārvietots citā dzīvojamā telpā, viņš maksā dzīvojamās telpas īri un kārto maksājumus par komunālajiem pakalpojumiem tikai par to dzīvojamo telpu, kas viņam piešķirta uz remonta laiku.

Personai, kura pārcēlusies uz citu dzīvojamo telpu sakarā ar kapitālremontu, nav pienākums remontēt uz laiku aizņemto dzīvojamo telpu.

Ja īrnieks atsakās iemitināties uz kapitālremonta laiku viņam ierādītajā dzīvojamā telpā, izīrētājs var prasīt viņa pārvietošanu tiesas ceļā.

Līdzējiem vienojoties, izīrētājs var ierādīt īrniekam aizņemtās dzīvojamās telpas vietā pastāvīgai dzīvošanai atbilstoša lieluma labiekārtotu dzīvokli.

35. pants. Dzīvojamās telpas īres līguma regulētās attiecības, ja īrētā dzīvojamā telpa pēc kapitālremonta būtiski pārveidota

Ja īrētā dzīvojamā telpa pēc kapitālremonta būtiski pārveidota (palielināta, samazināta, pārplānota), izīrētājs, līdzējiem vienojoties, var ierādīt īrniekam un viņa ģimenes locekļiem uz kapitālremonta laiku citu dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu, bet pēc kapitālremonta — citu atbilstoša lieluma dzīvokli izremontētajā mājā vai arī ierādīt pastāvīgai dzīvošanai aizņemtās dzīvojamās telpas atbilstoša lieluma un labiekārtojuma dzīvokli, noslēdzot jaunu dzīvojamās telpas īres līgumu.

36. pants. Īrnieka tiesības atjaunot dzīvojamās telpas īres līgumu pēc mājas kapitālremonta

Ja dzīvojamās telpas īres līgums izbeigts sakarā ar nepieciešamību kapitāli remontēt dzīvojamo telpu uz šā likuma 29.panta 4.punktā noteiktā pamata, izliekot īrnieku bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, bijušajam īrniekam ir tiesības prasīt, lai tiek atjaunots dzīvojamās telpas īres līgums par šīs dzīvojamās telpas lietošanu pēc kapitālremonta pabeigšanas.

XI nodaļa
DZĪVOJAMĀS TELPAS ĪRES ATTIECĪBAS
ĪRNIEKA VAI VIŅA ĢIMENES LOCEKĻU PAGAIDU PROMBŪTNĒ

(Nodaļas nosaukums 23.01.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.02.1997.)

37. pants. Dzīvojamās telpas īres attiecības īrnieka vai viņa ģimenes locekļu pagaidu prombūtnē

Ja īrnieks vai viņa ģimenes locekļi ir pagaidu prombūtnē, viņiem ir tiesības uz dzīvojamās telpas īres attiecību saglabāšanu, ja viņi izpilda visus pienākumus saskaņā ar šīs dzīvojamās telpas īres līgumu.

(23.01.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.02.1997.)

38. pants. Dzīvojamās telpas īres līguma regulētās attiecības īrnieka prombūtnē

Ģimenes locekļi, kuri dzīvo kopā ar īrnieku, kas ir pagaidu prombūtnē, ir tiesīgi lietot visu viņa aizņemto dzīvojamo telpu atbilstoši īres līguma noteikumiem, un viņi bauda visas tiesības un izpilda visus pienākumus saskaņā ar šīs dzīvojamās telpas īres līgumu.

Īrnieka pagaidu prombūtne neatbrīvo viņu no visu dzīvojamās telpas īres līgumā paredzēto saistību izpildes.

39. pants. Dzīvojamās telpas nodrosēšana

(Izslēgts ar 23.01.1997. likumu, kas stājas spēkā 19.02.1997.)

XII nodaļa
DZĪVOJAMO TELPU ĪRES LĪGUMA IZPILDE,
DZĪVOJAMĀS MĀJAS (DZĪVOJAMĀS TELPAS)
UZTURĒŠANAS UN REMONTĒŠANAS NODROŠINĀŠANA

40. pants. Izīrētāja pienākums dzīvojamās mājas (dzīvojamās telpas) uzturēšanā un remontēšanā

Izīrētāja pienākums ir nodot īrniekam dzīvojamo māju (dzīvojamo telpu) lietošanas kārtībā atbilstoši dzīvojamās telpas īres līguma nosacījumiem.

Izīrētājam jānodrošina dzīvojamās mājas (dzīvojamās telpas) uzturēšana atbilstoši pastāvošajām sanitārajām un tehniskajām prasībām, kā arī jāveic dzīvojamās mājas (dzīvojamās telpas) kapitālremonts.

Par dzīvojamās mājas elementu bojājumiem, kas radušies mājas vispārējās nolietošanās rezultātā, atbild izīrētājs.

Ja izīrētājs ar īrnieku savstarpēji saskaņotajos termiņos neizpilda pienākumus attiecībā uz dzīvojamās mājas (dzīvojamās telpas) remontu, dzīvojamās mājas (dzīvojamās telpas) īrniekam ir tiesības veikt remontu pašam uz izīrētāja rēķina un atskaitīt remonta izdevumus no turpmākās īres maksas.

Zaudējumi, kas radušies īrniekam izīrētāja vainas dēļ, atlīdzināmi likumdošanas aktos paredzētajos gadījumos un kārtībā.

41. pants. Dzīvojamās telpas īres maksas un maksas par komunālajiem pakalpojumiem pārrēķināšana

Izīrētāja pienākums ir pārrēķināt dzīvojamās telpas īres maksu un maksu par komunālajiem pakalpojumiem, ja dzīvojamās telpas lietošana un komunālie pakalpojumi nav nodrošināti atbilstoši dzīvojamās telpas īres līguma nosacījumiem, kā arī dzīvojamās mājas (dzīvojamās telpas) tehniskās ekspluatācijas noteikumiem.

42. pants. Īrnieka pienākumi dzīvojamās telpas un ēkas elementu uzturēšanā un remontēšanā

Īrnieka pienākums ir uzturēt viņa aizņemto dzīvojamo telpu pienācīgā kārtībā un veikt šīs telpas kārtējo remontu. Ja vienu dzīvokli īrē vairāki īrnieki, par šā dzīvokļa uzturēšanu pienācīgā kārtībā un kārtējo remontu ir solidāri atbildīgi visi īrnieki.

Šā panta nosacījumi piemērojami visos gadījumos, ja īres līgumā nav noteikts citādi.

43. pants. Dzīvojamās mājas (dzīvojamās telpas) pārbūvēšanas un pārplānošanas kārtība

Īrniekam ir tiesības pārbūvēt vai pārplānot īrēto dzīvojamo māju (dzīvojamo telpu) tikai ar izīrētāja piekrišanu. Pašvaldībām un valstij piederošās mājas izīrētāja atteikumu pārbūvēt vai pārplānot dzīvojamo telpu īrnieks var pārsūdzēt tiesā.

XIII nodaļa
DZĪVOJAMO TELPU PATVARĪGAS
AIZŅEMŠANAS SEKAS

44. pants. Dzīvojamo telpu patvarīgas aizņemšanas sekas

Personas, kas patvarīgi — bez dzīvojamās telpas īres līguma noslēgšanas — aizņēmušas dzīvojamās telpas, izliek tiesas ceļā bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, piedzenot visus zaudējumus, kas saistīti ar telpu nelikumīgu aizņemšanu un izlikšanu no tām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.01.1997. likumu, kas stājas spēkā 19.02.1997.)

Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A. GORBUNOVS

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS
Rīgā 1993. gada 16. februārī
PIEZĪMES:

23.01.1997. likuma "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri""
Pārejas noteikumi:
"1. Ministru kabinets divu mēnešu laikā pēc šā likuma izsludināšanas apstiprina noteikumus par dzīvokļa īres maksas aprēķināšanas kārtību un noteikumus par kārtību, kādā īrnieks patstāvīgi norēķinās ar komunālo pakalpojumu sniedzēju par saņemtajiem pakalpojumiem.
2. Pašvaldību domes (padomes) mēneša laikā pēc Ministru kabineta noteikumu par dzīvokļa īres maksas aprēķināšanas kārtību spēkā stāšanās nosaka maksimālo īres maksas līmeni attiecīgajā administratīvajā teritorijā (13.panta trešā daļa).
Līdz tam laikam ir spēkā maksimālie īres maksas apmēri, kas noteikti saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru padomes 1993.gada 16.jūnija lēmumu nr.311 "Par īres maksas maksimālajiem apmēriem un komunālo pakalpojumu maksas aprēķināšanas kārtību".
3. Grozījumi likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 13.panta otrajā daļā stājas spēkā mēnesi pēc Ministru kabineta noteikumu par dzīvokļa īres maksas aprēķināšanas kārtību spēkā stāšanās.
4. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.306 "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri""(Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 19.nr.)."
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Augstākā Padome Veids: likums Pieņemts: 16.02.1993.Stājas spēkā: 01.04.1993.Tēma:  Dzīvokļu tiesības; Nekustamais īpašums, būvniecībaPublicēts: Latvijas Vēstnesis, 19, 29.04.1993.; Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 7, 18.02.1993.; Diena, 44, 05.03.1993.
Dokumenta valoda:
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Uz tiesību akta pamata izdotie
  • Satversmes tiesas nolēmumi
  • Augstākās tiesas atziņas
  • Skaidrojumi
  • Citi saistītie dokumenti
56863
{"selected":{"value":"21.07.1998","content":"<font class='s-1'>21.07.1998.-12.11.1998.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"01.09.2010","iso_value":"2010\/09\/01","content":"<font class='s-1'>01.09.2010.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2009","iso_value":"2009\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2009.-31.08.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2007","iso_value":"2007\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2007.-30.06.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"30.12.2006","iso_value":"2006\/12\/30","content":"<font class='s-1'>30.12.2006.-31.12.2006.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"08.03.2006","iso_value":"2006\/03\/08","content":"<font class='s-1'>08.03.2006.-29.12.2006.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2005","iso_value":"2005\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2005.-07.03.2006.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2002","iso_value":"2002\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2002.-31.12.2004.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"13.11.1998","iso_value":"1998\/11\/13","content":"<font class='s-1'>13.11.1998.-31.12.2001.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"21.07.1998","iso_value":"1998\/07\/21","content":"<font class='s-1'>21.07.1998.-12.11.1998.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"30.09.1997","iso_value":"1997\/09\/30","content":"<font class='s-1'>30.09.1997.-20.07.1998.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"19.02.1997","iso_value":"1997\/02\/19","content":"<font class='s-1'>19.02.1997.-29.09.1997.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.1997","iso_value":"1997\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.1997.-18.02.1997.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"14.08.1996","iso_value":"1996\/08\/14","content":"<font class='s-1'>14.08.1996.-31.12.1996.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.04.1993","iso_value":"1993\/04\/01","content":"<font class='s-1'>01.04.1993.-13.08.1996.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
21.07.1998
84
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva