Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā

(Likuma nosaukums 22.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.01.2005.)

I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likuma mērķis

Šis likums nosaka, kuras personas ir tiesīgas saņemt palīdzību dzīvojamo telpu (turpmāk arī — dzīvoklis) jautājumu risināšanā, kā arī kārtību, kādā tiek sniegta palīdzība iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā (turpmāk arī — palīdzība).

(22.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.01.2005.)

2.pants. Personas, kurām ir tiesības saņemt palīdzību pašvaldībā

Palīdzību pašvaldībā var saņemt šajā likumā noteiktās personas, kuras ar pašvaldības domes vai tās deleģētas institūcijas lēmumu atbilstoši šā likuma noteikumiem atzītas par tiesīgām saņemt palīdzību.

(22.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.01.2005.)

3.pants. Palīdzības veidi

Ir šādi palīdzības veidi:

1) pašvaldībai piederošās vai tās nomātās dzīvojamās telpas izīrēšana (11. — 21.pants);

2) sociālā dzīvokļa izīrēšana (22.pants);

3) nodrošināšana ar pagaidu dzīvojamo telpu (23.pants);

4) palīdzība īrētās dzīvojamās telpas apmaiņā pret citu īrējamu dzīvojamo telpu (24.pants);

5) pabalsta piešķiršana dzīvojamās telpas īres maksas un maksas par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, segšanai (turpmāk — dzīvokļa pabalsts) (25.pants);

6) vienreizēja pabalsta piešķiršana dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas remontam (26.pants);

7) vienreizēja dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta piešķiršana (26.1 pants);

8) dzīvojamās telpas remonts (27.pants);

9) palīdzība dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai (27.1 pants);

10) palīdzība dzīvojamās mājas renovācijai un restaurācijai (27.2 pants).

(22.12.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.05.2007. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2007.)

4.pants. Pašvaldība, kura sniedz palīdzību

(1) Palīdzību personai sniedz tā pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā attiecīgā persona deklarējusi savu dzīvesvietu, izņemot šā likuma 14.panta pirmās daļas 3., 4. un 5.punktā, kā arī šā panta otrajā daļā minēto gadījumu.

(2) Pašvaldībai ir tiesības sniegt palīdzību arī tām šā likuma 13. un 14.pantā minētajām personām, kuras nav deklarējušas savu dzīvesvietu tās administratīvajā teritorijā, ja vien šī pašvaldība ir piedāvājusi sniegt attiecīgā veida palīdzību visām personām, kuras deklarējušas savu dzīvesvietu tās teritorijā un ir reģistrētas pašvaldības palīdzības saņemšanai vai kuras deklarējušas savu dzīvesvietu tās teritorijā un kurām neatliekami sniedzama pašvaldības palīdzība.

(3) Dzīvojamo telpu izīrēšanā personām, kurām nepieciešama palīdzība, pašvaldības var sadarboties, noslēdzot attiecīgu līgumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2004. likumu, kas stājas spēkā 25.01.2005.)

5.pants. Institūcija, kura pieņem lēmumu par palīdzības sniegšanu

Lēmumu par palīdzības sniegšanu dzīvokļa jautājumu risināšanā pieņem attiecīgās pašvaldības dome vai tās deleģēta institūcija, ievērojot šā likuma noteikumus un pašvaldības domes saistošos noteikumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2004. likumu, kas stājas spēkā 25.01.2005.)

II nodaļa
Reģistrācijas kārtība palīdzības saņemšanai

(Nodaļas nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2004. likumu, kas stājas spēkā 25.01.2005.)

6.pants. Kārtība, kādā persona atzīstama par tiesīgu saņemt palīdzību pašvaldībā

(1) Persona, kura vēlas saņemt palīdzību (izņemot 13.pantā, 27.1 panta pirmajā daļā un 27.2 panta pirmajā daļā minēto palīdzību), iesniedz attiecīgajai pašvaldībai rakstveida iesniegumu, kurā norādāmi iespējamie personai vēlamie palīdzības veidi, un dokumentus, kas apliecina, ka šī persona ir tiesīga saņemt palīdzību.

(2) Dokumentus, kas nepieciešami, lai apliecinātu personas tiesības saņemt palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, pašvaldība nosaka saistošajos noteikumos. Minētos dokumentus valsts un pašvaldību institūcijas personai izsniedz bez maksas.

(3) Personas iesniegumu palīdzības saņemšanai izskata un lēmumu par personas atzīšanu par tiesīgu saņemt palīdzību un reģistrēšanu personas iesniegumā norādītā veida palīdzības saņemšanai vai par atteikumu atzīt personu par tiesīgu saņemt palīdzību pieņem pašvaldības dome vai tās deleģēta institūcija. Par lēmuma pieņemšanu pašvaldība iesniedzējam uz tā norādīto adresi nosūta rakstveida paziņojumu.

(10.05.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2007.)

7.pants. Kārtība, kādā reģistrējama persona, kas ir tiesīga saņemt palīdzību pašvaldībā

(1) Persona tiek reģistrēta pašvaldības dzīvokļa jautājumu risināšanā sniedzamās palīdzības reģistrā (turpmāk — palīdzības reģistrs), ja tā šā likuma 6.pantā noteiktajā kārtībā ir atzīta par tiesīgu saņemt palīdzību.

(2) (Izslēgta ar 10.05.2007. likumu.)

(3) Personu var reģistrēt vienlaikus divos vai vairākos palīdzības reģistros.

(4) Personas, ievērojot šā likuma 8.panta trešās daļas noteikumus, reģistrējamas palīdzības reģistrā tādā secībā, kādā tās iesniegušas pašvaldībai iesniegumu attiecīgā veida palīdzības saņemšanai.

(5) Pašvaldības dome vai tās deleģēta institūcija saistošajos noteikumos noteiktajā kārtībā var pieņemt lēmumu par atteikumu atzīt personu par tiesīgu saņemt šā likuma 3.panta 1.punktā minēto palīdzību:

1) piecus gadus pēc tam, kad attiecīgā persona devusi piekrišanu privatizēt tās īrēto valsts vai pašvaldības dzīvokli citai personai un noslēgusi ar to vienošanos par dzīvojamās telpas lietošanas tiesību izbeigšanu;

2) piecus gadus pēc tam, kad ar attiecīgās personas piekrišanu tai piederošais dzīvoklis pārdots vai citādi atsavināts un darījuma rezultātā šī persona zaudējusi lietošanas tiesības uz attiecīgo dzīvokli;

3) ja personas īpašumā ir šā likuma 16.panta trešās daļas noteikumiem atbilstoša dzīvošanai derīga dzīvojamā māja vai dzīvojamā telpa.

(6) Pašvaldības dome savos saistošajos noteikumos var paredzēt arī citus gadījumus, kad pašvaldībai ir tiesības atteikt personai šā likuma 3.panta 1.punktā minēto palīdzību, ja pirms palīdzības lūgšanas persona ar savu rīcību apzināti pasliktinājusi savus dzīvokļa apstākļus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2004. un 10.05.2007. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2007.)

8.pants. Palīdzības reģistrs

(1) Palīdzības reģistrs iekārtojams katrā pašvaldībā, kurā ir personas, kas vēlas un ir tiesīgas saņemt palīdzību.

(2) Palīdzības reģistrs iekārtojams atsevišķi katram šā likuma 3.pantā noteiktajam pašvaldības sniegtās palīdzības veidam.

(3) Katrā palīdzības reģistrā personas reģistrējamas divās grupās:

1) personas, kuras ar attiecīgo palīdzību nodrošināmas pirmām kārtām;

2) citas saskaņā ar šo likumu pašvaldības noteiktās personas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2004. un 10.05.2007. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2007.)

9.pants. Palīdzības reģistrā iekļaujamās ziņas

(1) Par katru personu, kas reģistrēta palīdzības saņemšanai, palīdzības reģistrā iekļauj šādas ziņas:

1) reģistrētās personas vārds un uzvārds;

2) datums, kad reģistrēts iesniegums par palīdzības saņemšanu;

3) personas kārtas numurs palīdzības reģistrā;

4) citas ziņas, kuras nosaka attiecīgā pašvaldība un kuras iegūtas, pamatojoties uz šā likuma 6.panta pirmajā daļā minētajiem dokumentiem.

(2) Pašvaldībai ir tiesības pārbaudīt palīdzības reģistrā iekļauto ziņu atbilstību patiesībai.

(3) Ja pēc personas reģistrēšanas palīdzības reģistrā zuduši apstākļi, kuri bijuši par pamatu šīs personas atzīšanai par tiesīgu saņemt palīdzību un reģistrēšanai attiecīgās palīdzības saņemšanai, personas pienākums ir nekavējoties par to paziņot attiecīgajai pašvaldībai.

(4) Ikvienam ir tiesības iepazīties ar tām palīdzības reģistrā iekļautajām ziņām, kuras noteiktas šā panta pirmās daļas 1.—3.punktā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2004. likumu, kas stājas spēkā 25.01.2005.)

10.pants. Personas izslēgšana no palīdzības reģistra

(1) Persona tiek izslēgta no palīdzības reģistra, ja:

1) sniegusi nepatiesas ziņas par apstākļiem, kuri bijuši par pamatu tās reģistrēšanai attiecīgās palīdzības saņemšanai;

2) zuduši apstākļi, kuri bijuši par pamatu šīs personas reģistrēšanai attiecīgās palīdzības saņemšanai;

3) tā reģistrēta palīdzības saņemšanai sakarā ar izlikšanu no dzīvojamās telpas, pamatojoties uz likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 28.2 panta noteikumiem, bet novilcina palīdzības sniegšanas procesu, nepamatoti atsakoties no vismaz trim dzīvojamo telpu īres piedāvājumiem;

4) tā atsakās no palīdzības, iesniedzot par to attiecīgu iesniegumu.

(2) Lēmumu par personas izslēgšanu no palīdzības reģistra pieņem pašvaldības dome vai tās deleģēta institūcija.

(3) Ne vēlāk kā divas nedēļas pirms personas izslēgšanas no palīdzības reģistra šai personai uz tās norādīto adresi nosūtāms rakstveida paziņojums.

(22.12.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.05.2007. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2007.)

III nodaļa
Dzīvojamo telpu izīrēšana

11.pants. Dzīvojamo telpu izīrēšanas kārtība

(1) Pašvaldība ir tiesīga izīrēt tai piederošu vai tās nomātu dzīvojamo telpu vienīgi šajā likumā noteiktajām personām un ievērojot šā likuma, likuma "Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām mājām", likuma "Par dzīvojamo telpu īri" un likuma "Par dzīvokļa īpašumu" noteikumus.

(2) Likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" noteiktajā kārtībā no valsts pārņemto neizīrēto dzīvokli pašvaldība vispirms piedāvā īrēt personām, kuras atbrīvo dzīvojamo telpu, kas atrodas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā, un ir lietojušas dzīvojamo telpu līdz īpašuma tiesību atjaunošanai.

(22.12.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.05.2007. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2007.)

12.pants. Pašvaldībai piederošo vai tās nomāto dzīvojamo telpu uzskaite

(1) Pašvaldība veic tai piederošo vai tās nomāto dzīvojamo telpu vienotu uzskaiti.

(2) Ja atbrīvojas pašvaldībai piederoša vai pašvaldības nomāta dzīvojamā telpa, tās apsaimniekotājs septiņu dienu laikā paziņo par to attiecīgajai pašvaldības domes deleģētajai institūcijai, kas šo dzīvojamo telpu nekavējoties ņem uzskaitē kā neizīrētu un iekļauj neizīrēto dzīvojamo telpu sarakstā.

(3) Ikvienai personai, kura reģistrēta attiecīgās palīdzības saņemšanai vai kurai neatliekami sniedzama palīdzība, ir brīvi pieejams neizīrēto dzīvojamo telpu saraksts, kurā iekļauta šāda informācija:

1) tā pašvaldības teritoriālā dalījuma nosaukums, kurā atrodas dzīvojamā telpa;

2) dzīvojamās telpas platība un istabu skaits, stāvs, kurā šī dzīvojamā telpa atrodas;

3) dzīvojamās telpas labiekārtojuma līmenis;

4) dzīvojamās telpas īres maksa.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.09.2003., 22.12.2004. un 10.05.2007. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2007.)

13.pants. Personas, kurām neatliekami sniedzama palīdzība

(1) Pašvaldības dome vai tās deleģēta institūcija sniedz šā panta ceturtajā daļā noteikto palīdzību personai, kuras īrētā vai īpašumā esošā dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja ir cietusi stihiskas nelaimes vai avārijas rezultātā, ja persona šajā dzīvojamā telpā vai dzīvojamā mājā ir deklarējusi savu dzīvesvietu un ja tai attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā nepieder cita dzīvošanai derīga dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja.

(2) Iesniegumu šā panta ceturtajā daļā noteiktās palīdzības saņemšanai persona iesniedz pašvaldībai ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc stihiskās nelaimes vai avārijas. Sniedzot palīdzību, netiek piemēroti šā likuma 7.panta noteikumi.

(3) Pēc personas iesnieguma saņemšanas pašvaldības dome vai tās deleģēta institūcija saprātīgā termiņā, bet ne ilgāk kā piecu darba dienu laikā pieņem lēmumu par personas nodrošināšanu ar pagaidu dzīvojamo telpu šā likuma 23.pantā noteiktajā kārtībā.

(4) Pašvaldības dome vai tās deleģēta institūcija Administratīvā procesa likumā noteiktajā termiņā izvērtē, vai dzīvojamo telpu vai dzīvojamo māju ir iespējams atjaunot, un pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) lēmumu par pašvaldībai piederošas vai tās nomātas dzīvojamās telpas izīrēšanu (3.panta 1.punkts), ja dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja ir pilnīgi vai daļēji gājusi bojā un nav atjaunojama;

2) lēmumu par vienreizēja pabalsta piešķiršanu dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas remontam (3.panta 6.punkts), ja dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja ir daļēji sagruvusi, bet ir atjaunojama.

(03.12.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.12.2009.)

14.pants. Personas, kuras ar dzīvojamo telpu nodrošināmas pirmām kārtām

(1) Pirmām kārtām ar dzīvojamo telpu nodrošināmas:

1) personas, kurām saskaņā ar likumu "Par dzīvojamo telpu īri" sniedzama palīdzība gadījumos, ja tās tiek izliktas no īrētās dzīvojamās telpas un ja tās ir:

a) maznodrošinātas personas, kuras sasniegušas pensijas vecumu vai ir invalīdi,

b) maznodrošinātas personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, aizgādnībā esoša persona, maznodrošināta pensijas vecumu sasniegusi persona vai maznodrošināta persona, kura ir invalīds,

c) pašvaldības teritorijā dzīvojošas citas personas, kuras pieder pie tās pašvaldības domes noteiktās personu kategorijas, kurām pašvaldība sniedz palīdzību, ja tās tiek izliktas no īrētās dzīvojamās telpas;

11) politiski represētās personas, kuras tiek izliktas no dzīvojamās telpas likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 28.2 panta pirmajā daļā, 28.3 panta pirmajā daļā vai 28.4 panta otrajā daļā paredzētajā gadījumā, ja to lietošanā nav citas dzīvojamās telpas;

2) personas, kuras tiek izliktas no tām piederoša dzīvokļa, ja uz dzīvokļa īpašumu ir vērsta piedziņa sakarā ar maksājumiem par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, mājas uzturēšanu, ekspluatāciju un remonta izdevumiem un ja tās ir:

a) maznodrošinātas personas, kuras sasniegušas pensijas vecumu vai ir invalīdi,

b) maznodrošinātas personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, aizgādnībā esoša persona, maznodrošināta pensijas vecumu sasniegusi persona vai maznodrošināta persona, kura ir invalīds,

c) politiski represētās personas, ja to lietošanā nav citas dzīvojamās telpas;

3) bērni bāreņi un bērni, kuri palikuši bez vecāku gādības un audzināti bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē, audžuģimenē vai pie aizbildņa, — pēc tam, kad beigusies viņu uzturēšanās bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē, audžuģimenē vai pie aizbildņa, vai arī tad, kad viņi beiguši mācības izglītības iestādē, ja viņiem nav iespējams likumā noteiktajā kārtībā iemitināties agrāk aizņemtajā dzīvojamā telpā;

4) repatrianti, kuri izceļojuši no Latvijas laikā līdz 1990.gada 4.maijam un kuriem nav iespējams likumā noteiktajā kārtībā iemitināties pirms izceļošanas no Latvijas aizņemtajā dzīvojamā telpā, vai repatrianti, kuri dzimuši ārvalstīs vai izceļojuši no Latvijas pēc 1990.gada 4.maija un izceļošanas brīdī bijuši nepilngadīgi;

41) maznodrošinātas politiski represētās personas;

5) maznodrošinātas personas, kuras pēc soda izciešanas atbrīvotas no ieslodzījuma vietas, ja tās pirms notiesāšanas dzīvoja attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā un tām nav iespējams likumā noteiktajā kārtībā iemitināties agrāk aizņemtajā dzīvojamā telpā. Šis noteikums neattiecas uz tām personām, kuras devušas piekrišanu privatizēt to īrēto valsts vai pašvaldības dzīvokli citai personai un noslēgušas ar šo personu vienošanos par dzīvojamās telpas lietošanas tiesību izbeigšanu vai ar kuru piekrišanu dzīvoklis ir pārdots vai citādi atsavināts un darījuma rezultātā persona zaudējusi lietošanas tiesības uz attiecīgo dzīvokli;

6) attiecīgās pašvaldības domes noteiktas citas maznodrošinātu personu kategorijas.

(2) Par to, ka bērni bāreņi un bērni, kuri palikuši bez vecāku gādības, kā arī personas, kuras atrodas ieslodzījuma vietās, būs jānodrošina ar dzīvojamo telpu, attiecīgās iestādes paziņo pašvaldībām, kuru pienākums ir sniegt šā veida palīdzību. Šis paziņojums izdarāms ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms tam, kad beidzas attiecīgās personas uzturēšanās bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē, audžuģimenē vai pie aizbildņa vai kad attiecīgā persona beidz mācības izglītības iestādē vai obligāto militāro dienestu vai arī tiek atbrīvota no ieslodzījuma vietas.

(3) Bērni bāreņi un bērni, kuri palikuši bez vecāku gādības, maznodrošināti repatrianti, maznodrošinātas personas, kuras atbrīvotas no ieslodzījuma vietas, ar dzīvojamo telpu nodrošināmas tikai tad, ja tās reģistrētas šā veida palīdzības saņemšanai ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad ieguvušas tiesības uz nodrošinājumu ar dzīvojamo telpu.

(4) Bērnus bāreņus un bērnus, kuri palikuši bez vecāku gādības, ar dzīvojamo telpu nodrošina tā pašvaldība, kuras teritorijā bijusi bērna dzīvesvieta līdz viņa nodošanai ārpusģimenes aprūpē.

(5) Repatriantus ar dzīvojamo telpu pēc viņu izvēles nodrošina tā pašvaldība, kurā repatriants, viņa vecāki vai vecvecāki pastāvīgi dzīvojuši pirms izceļošanas no Latvijas, vai arī tā pašvaldība, kuras palīdzības reģistros dienā, kad attiecīgā persona iesniegusi iesniegumu par palīdzības saņemšanu, nav reģistrētas personas, kuras nodrošināmas ar dzīvojamo telpu pirmām kārtām.

(6) Par maznodrošinātu atzīstama persona, kuras ienākumi un materiālais stāvoklis nepārsniedz attiecīgās pašvaldības domes noteikto līmeni, kas savukārt nedrīkst būt zemāks par trūcīgas personas ienākumu un materiālā stāvokļa līmeni, kādu, pamatojoties uz Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu, noteicis Ministru kabinets. Personai, kura atzīta par maznodrošinātu personu, tiek izsniegta šo statusu apliecinoša izziņa.

(7) Pašvaldības domei ir tiesības pirmām kārtām ar dzīvokli nodrošināt arī personas, kuras dzīvo denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un lietojušas dzīvokli līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, un personas, kuras dzīvo dzīvoklī, kura īpašnieka maiņa notikusi līdz likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" spēkā stāšanās brīdim valsts īpašuma konversijas rezultātā vai starpsaimniecību uzņēmumu privatizācijas rezultātā un kurš nav privatizēts likumos "Par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju" un "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju" noteiktajā kārtībā, un kuras lietojušas dzīvokli dzīvojamās mājas īpašnieka maiņas brīdī. Nosacījumus minēto personu nodrošināšanai ar dzīvojamo telpu, kā arī kārtību, kādā tās tiek atzītas par tiesīgām saņemt šo palīdzību, nosaka attiecīgā pašvaldības dome saistošajos noteikumos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.09.2003., 22.12.2004. un 10.05.2007. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2007.)

15.pants. Personas, kuras ar dzīvojamo telpu nodrošināmas vispārējā kārtībā

Pašvaldības dome savos saistošajos noteikumos var noteikt arī citas personu kategorijas, kuras nav minētas šā likuma 13. un 14.pantā un kurām sniedzama palīdzība, izīrējot dzīvojamo telpu.

16.pants. Noteikumi, kādiem jāatbilst izīrējamai dzīvojamai telpai

(1) Dzīvojamai telpai, kas tiek izīrēta šajā likumā noteiktajā kārtībā, jābūt dzīvošanai derīgai.

(2) Ar personas rakstveida piekrišanu tai var izīrēt atsevišķu izolētu dzīvojamo telpu kopējā dzīvoklī vai viendzīvokļa mājā.

(3) Dzīvošanai derīga dzīvojamā telpa ir apgaismojama, apkurināma telpa, kas piemērota cilvēka ilglaicīgam patvērumam un sadzīves priekšmetu izvietošanai un atbilst Ministru kabineta noteikumos paredzētajām būvniecības un higiēnas prasībām.

17.pants. Dzīvojamo telpu piedāvāšanas secība

(1) Ikvienu neizīrētu pašvaldībai piederošu vai tās nomāto dzīvojamo telpu vispirms piedāvā īrēt šā likuma 13.pantā minētajām personām, ja attiecīgajā administratīvajā teritorijā tādas ir. Ja šādu personu nav vai tās visas rakstveidā atteikušās īrēt attiecīgo dzīvojamo telpu, to piedāvā īrēt šā likuma 14.pantā minētajām personām, kuras ir reģistrētas šajā likumā noteiktajā kārtībā. Ja arī šādas personas nav reģistrētas vai tās visas rakstveidā atteikušās īrēt attiecīgo dzīvojamo telpu, to piedāvā īrēt šā likuma 15.pantā minētajām personām, kuras ir reģistrētas attiecīgā veida palīdzības saņemšanai. Reģistrācijas grupu ietvaros dzīvojamo telpu piedāvā īrēt pašvaldības domes saistošajos noteikumos noteiktajā secībā, bet, ja tāda nav noteikta, — reģistrācijas secībā.

(2) Piedāvājot īrēt dzīvojamo telpu personai, kura reģistrēta palīdzības reģistrā vai kurai neatliekami sniedzama pašvaldības palīdzība, izvēlei tiek piedāvātas visas dzīvojamās telpas, kas piedāvājuma izteikšanas dienā iekļautas pašvaldības neizīrēto dzīvojamo telpu sarakstā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2004. un 10.05.2007. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2007.)

18.pants. Dzīvojamo telpu piedāvāšanas kārtība

(1) Dzīvojamo telpu piedāvā īrēt, rakstveidā par to paziņojot attiecīgajai personai. Paziņojumā norāda piedāvātās dzīvojamās telpas adresi, platību, istabu skaitu, stāvu, kurā šī telpa atrodas, labiekārtojuma līmeni, īres maksas apmēru, īres līguma termiņu, kā arī dienu, kad persona var iepazīties ar piedāvāto dzīvojamo telpu. Paziņojumam pievieno atbildīgās pašvaldības institūcijas vai amatpersonas apstiprinātu aktu, kas apliecina, ka attiecīgā dzīvojamā telpa ir dzīvošanai derīga.

(2) Atbildi uz dzīvojamās telpas īres piedāvājumu persona sniedz ne vēlāk kā nedēļu pēc paziņojumā norādītās dienas, kurā personai bija iespējams iepazīties ar piedāvāto dzīvojamo telpu.

(3) Ja personai ir bijusi iespēja iepazīties ar ne mazāk kā trim dažādu dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu īres piedāvājumiem un izvēlēties, bet tā no šiem piedāvājumiem nepamatoti atteikusies vai arī nav sniegusi pašvaldībai atbildi uz saņemtajiem piedāvājumiem, šī persona attiecīgā veida palīdzības reģistrā pārreģistrējama ar pēdējo kārtas numuru. Šis noteikums neattiecas uz šā likuma 10.panta pirmās daļas 3.punktā paredzētajiem gadījumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2004. likumu, kas stājas spēkā 25.01.2005.)

19.pants. Īres līguma termiņš

Izīrējot dzīvojamo telpu, pašvaldības dome vai tās deleģēta institūcija nosaka, uz kādu termiņu slēdzams īres līgums.

19.1 pants. Dzīvojamo telpu noma

(1) Pašvaldībai, piemērojot Civillikuma noteikumus, ir tiesības vienoties ar dzīvojamo māju īpašniekiem vai valdītājiem (arī ar valsts kapitālsabiedrībām) par tiem piederošu vai to valdījumā esošu neizīrētu dzīvojamo māju vai atsevišķu neizīrētu dzīvojamo telpu iznomāšanu pašvaldībai.

(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā pašvaldības realizē šā panta pirmajā daļā noteiktās tiesības, arī kārtību, kādā pašvaldības izvēlas atbilstošākos dzīvojamo māju īpašnieku vai valdītāju (arī valsts kapitālsabiedrību) piedāvājumus.

(3) Pašvaldībai ir tiesības vienoties ar denacionalizētas vai likumīgajam īpašniekam atdotas mājas īpašnieku par tādas dzīvojamās telpas iznomāšanu pašvaldībai, ko līdz nomas līguma noslēgšanai lieto īrnieks, kurš reģistrēts šā likuma 3.panta 1. un 2.punktā minētās palīdzības saņemšanai (īrnieks minēto telpu lietojis arī brīdī, kad atjaunotas īpašuma tiesības uz māju). Nomas līgums slēdzams Civillikumā un pašvaldības domes saistošajos noteikumos paredzētajā kārtībā ar mērķi turpmāk dzīvojamo telpu izīrēt personai, ar kuru izbeigts iepriekš noslēgtais īres līgums par minētās telpas lietošanu.

(4) Šā panta trešajā daļā paredzēto vienošanos var noslēgt, ja vienlaikus ar nomas līguma noslēgšanu pēc īrnieka iniciatīvas tiek izbeigts dzīvojamās telpas īres līgums likumā "Par dzīvojamo telpu īri" noteiktajā kārtībā.

(5) Šā panta trešajā un ceturtajā daļā paredzētās vienošanās neierobežo denacionalizētas vai likumīgajam īpašniekam atdotas mājas īrnieka tiesības pretendēt uz citiem šajā likumā minētajai īrnieku kategorijai noteiktajiem palīdzības veidiem.

(22.12.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.05.2007. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2007.)

20.pants. Ierobežojumi privatizēt un atsavināt dzīvojamās telpas

Šajā likumā paredzētajos gadījumos un noteiktajā kārtībā izīrētās dzīvojamās telpas netiek nodotas privatizācijai, tās nevar iegūt īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai un tās nav pārdodamas vai citādi atsavināmas dzīvojamo telpu īrniekiem vai citām personām.

21.pants. Dzīvojamo telpu izīrēšanas noteikumu pārkāpšanas sekas

Ja pašvaldībai piederošā vai tās nomātā dzīvojamā telpa ir izīrēta, pārkāpjot šā likuma noteikumus, īrnieks zaudē tiesības uz šo dzīvojamo telpu ar dienu, kad stājas spēkā attiecīgais tiesas spriedums.

(22.12.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.05.2007. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2007.)

IV nodaļa
Citi palīdzības veidi

22.pants. Sociālo dzīvokļu izīrēšana

Sociālos dzīvokļus pašvaldība izīrē likumā "Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām" noteiktajā kārtībā.

23.pants. Nodrošināšana ar pagaidu dzīvojamo telpu

(1) Personu nodrošina ar pagaidu dzīvojamo telpu:

1) šā likuma 13.panta ceturtās daļas 1.punktā paredzētajā gadījumā - līdz pašvaldības dome vai tās deleģēta institūcija pieņem lēmumu par pašvaldībai piederošu vai nomātu dzīvojamo telpu izīrēšanu;

2) šā likuma 13.panta ceturtās daļas 2.punktā paredzētajā gadījumā - līdz dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas atjaunošanai, bet ne ilgāk par gadu.

(2) Ar pagaidu dzīvojamo telpu uz laiku līdz pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanai nodrošina arī šā likuma 14.pantā minētās personas, kuras reģistrētas šā likuma 3.panta 1.punktā minētās palīdzības saņemšanai.

(3) Pagaidu dzīvojamā telpa var neatbilst šā likuma 16.panta noteikumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.05.2007. un 03.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 29.12.2009.)

24.pants. Palīdzība īrētās dzīvojamās telpas apmaiņā pret citu īrējamu dzīvojamo telpu

(1) Pašvaldības domes saistošajos noteikumos noteiktajā kārtībā pašvaldība var sniegt palīdzību īrētās dzīvojamās telpas apmaiņā pret citu īrējamu dzīvojamo telpu.

(2) Palīdzību īrētās dzīvojamās telpas apmaiņā pret citu īrējamu dzīvojamo telpu pašvaldība sniedz tādā secībā, kādā reģistrēti iesniegumi par attiecīgā veida palīdzības saņemšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2004. likumu, kas stājas spēkā 25.01.2005.)

25.pants. Dzīvokļa pabalsts

(1) Pašvaldībai ir tiesības domes saistošajos noteikumos noteiktajā kārtībā un apmērā maksāt dzīvokļa pabalstu personām, kas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā lieto dzīvojamo telpu, kuru tās ir lietojušas līdz īpašuma tiesību atjaunošanai. Pašvaldības dome saistošajos noteikumos var noteikt arī citas personu kategorijas, kurām ir tiesības saņemt dzīvokļa pabalstu.

(2) Dzīvokļa pabalstu var saņemt tās šā panta pirmajā daļā minētās personas, kuras saskaņā ar šo likumu un pašvaldības domes saistošajiem noteikumiem ir tiesīgas saņemt šā likuma 3.panta 1. un 2.punktā paredzēto palīdzību.

(10.05.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2007.)

25.1 pants. Valsts piedalīšanās dzīvokļa pabalsta finansiālajā nodrošināšanā

(1) No 2014. gada 1.aprīļa līdz 2017.gada 31.decembrim valsts piešķir mērķdotāciju pašvaldībām dzīvokļa pabalsta izmaksu nodrošināšanai atbilstoši gadskārtējā valsts budžeta likumā paredzētajiem līdzekļiem. Mērķdotācija pašvaldībām tiek piešķirta, veicot līdzmaksājumu par tās faktiskajiem izdevumiem dzīvokļa pabalsta izmaksu nodrošināšanai.

(2) Kārtību, kādā valsts piešķir pašvaldībām mērķdotāciju dzīvokļa pabalsta izmaksu nodrošināšanai, nosaka Ministru kabinets.

(06.11.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

26.pants. Vienreizējs pabalsts dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas remontam

(1) Kārtību, kādā pašvaldība šā likuma 13.panta ceturtās daļas 2.punktā noteiktajā gadījumā piešķir vienreizēju pabalstu personas īrētās vai īpašumā esošās dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas remontam, kā arī šā pabalsta apmēru pašvaldības dome nosaka saistošajos noteikumos.

(2) Pašvaldība saistošajos noteikumos var noteikt arī citas personu kategorijas, kuras nav minētas šā likuma 13.panta ceturtās daļas 2.punktā un kurām sniedzama palīdzība, piešķirot vienreizēju pabalstu īrētās vai īpašumā esošās dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas remontam.

(10.05.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 29.12.2009.)

26.1 pants. Dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsts

(1) Pašvaldībai ir tiesības domes saistošajos noteikumos paredzētajā kārtībā un apmērā piešķirt vienreizēju dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstu personām:

1) kuras atbrīvo dzīvojamo telpu, kura atrodas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un kuru tās ir lietojušas līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, vai arī minētās personas tiek izliktas no dzīvojamās telpas likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 28.2, 28.4 un 28.5 pantā paredzētajos gadījumos;

2) kuras atbrīvo dzīvokli, kura īpašnieka maiņa notikusi līdz likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" spēkā stāšanās brīdim valsts īpašuma konversijas rezultātā vai starpsaimniecību uzņēmumu privatizācijas rezultātā un kurš nav privatizēts likumos "Par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju" un "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju" noteiktajā kārtībā, un kuras lietojušas dzīvokli dzīvojamās mājas īpašnieka maiņas brīdī, vai arī minētās personas tiek izliktas no dzīvojamās telpas likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 28.2, 28.4 un 28.5 pantā paredzētajos gadījumos.

(2) Persona tiek reģistrēta dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta saņemšanai, ja tā saskaņā ar šo likumu un pašvaldības domes saistošajiem noteikumiem ir tiesīga saņemt šā likuma 3.panta 1. un 2.punktā paredzēto palīdzību. Persona tiek izslēgta no šā palīdzības reģistra tad, kad ir saņēmusi dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstu.

(3) Persona, kura ir saņēmusi dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstu, zaudē tiesības saņemt šā likuma 3.panta 1. un 2.punktā paredzēto palīdzību.

(4) Valsts piedalās dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta finansiālajā nodrošināšanā 50 procentu apmērā no pašvaldības piešķirtajiem līdzekļiem šā pabalsta finansēšanai. Kārtību, kādā valsts piedalās dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta finansiālajā nodrošināšanā, nosaka Ministru kabinets.

(5) Pašvaldībām ir tiesības piesaistīt dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta finansiālajai nodrošināšanai denacionalizēto un likumīgajiem īpašniekiem atdoto māju īpašnieku finanšu līdzekļus atbilstoši pušu noslēgtajam līgumam.

(10.05.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2007.)

27.pants. Pašvaldības palīdzība, remontējot dzīvojamās telpas

(1) Pašvaldība var sniegt palīdzību maznodrošinātām personām, remontējot viņu īrētās dzīvojamās telpas, ja šo telpu izīrētājs nav pašvaldība, vai remontējot šo personu īpašumā esošās dzīvojamās telpas. Pašvaldībai nav tiesības sniegt šāda veida palīdzību tām personām, kuras jau saņēmušas šā likuma 26.pantā minēto palīdzību.

(2) Kārtību, kādā tiek sniegta šā panta pirmajā daļā minētā palīdzība, kā arī šīs palīdzības apmērus nosaka pašvaldības domes saistošie noteikumi.

27.1 pants. Palīdzība dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai

(1) Valsts sniedz palīdzību, Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā dodot galvojumu dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai ņemtā aizdevuma nodrošināšanai.

(2) Dzīvojamās telpas iegādes vai būvniecības gadījumā pašvaldības var sniegt palīdzību to saistošajos noteikumos paredzētajā kārtībā un apmērā, pilnībā vai daļēji sedzot kredītprocentu maksājumus.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto palīdzību var saņemt persona, ar kuru kopā dzīvo un kuras apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, kā arī īrnieks vai viņa ģimenes loceklis, ja tie lieto dzīvojamo telpu denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un ir to lietojuši līdz īpašuma tiesību atjaunošanai.

(4) Personām, kuras saņēmušas šā panta pirmajā vai otrajā daļā noteikto palīdzību, nav tiesību saņemt šā likuma 3.panta 1. un 2.punktā paredzēto palīdzību.

(30.04.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.06.2009.)

27.2 pants. Palīdzība dzīvojamās mājas renovācijai un restaurācijai

(1) Valsts atbilstoši gadskārtējā valsts budžetā paredzēto līdzekļu apmēram sniedz palīdzību dzīvojamās mājas īpašniekam (īpašniekiem) vai dzīvokļu īpašniekiem šādiem mērķiem:

1) par valsts nozīmes kultūras pieminekli atzītas dzīvojamās mājas restaurācijai;

2) dzīvojamās mājas renovācijai, ja tās tehniskais stāvoklis normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atzīts par bīstamu cilvēku dzīvībai vai veselībai;

3) tādas dzīvojamās mājas renovācijai, kurā jālikvidē terora akta, avārijas, stihiskas nelaimes vai citas katastrofas sekas;

4) energoefektivitātes pasākumu veikšanai dzīvojamā mājā.

(11) Laika periodā no 2008.gada līdz 2013.gadam šā panta pirmās daļas 4.punktā minētā palīdzība tiek sniegta dzīvokļu īpašniekiem, ja:

1) daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas kopējā platība ir lielāka par 300 kvadrātmetriem, bet tajā esošo neapdzīvojamo telpu platība nepārsniedz 25 procentus no dzīvojamās mājas kopējās platības;

2) daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas kop­īpašumā esošās daļas pārvaldīšanai un apsaimniekošanai izveidota dzīvokļu īpašnieku sabiedrība vai Civillikumā noteiktajā kārtībā noslēgts savstarpējs līgums par mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu;

3) vienai personai pieder ne vairāk kā puse no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem. Norādītais sadalījuma apjoms neattiecas uz valstij un pašvaldībām piederošajiem dzīvokļu īpašumiem.

(2) Pašvaldība var sniegt palīdzību dzīvojamās mājas īpašniekam (īpašniekiem) vai dzīvokļu īpašniekiem, piešķirot finansējumu šādiem mērķiem:

1) par valsts nozīmes kultūras pieminekli atzītas dzīvojamās mājas restaurācijai;

2) dzīvojamās mājas renovācijai, ja tās tehniskais stāvoklis normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atzīts par bīstamu cilvēku dzīvībai vai veselībai;

3) tādas dzīvojamās mājas renovācijai, kurā jālikvidē terora akta, avārijas, stihiskas nelaimes vai citas katastrofas sekas;

4) energoefektivitātes pasākumu veikšanai dzīvojamā mājā;

5) dzīvojamai mājai piesaistītā zemesgabala labiekārtošanai.

(3) Sniedzot šā panta pirmajā un otrajā daļā noteikto palīdzību, nav piemērojami šā likuma 2. un 6. 10.panta noteikumi.

(4) Šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā paredzēto palīdzību valsts sniedz Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā. Kārtību, kādā tiek nodrošināta šā panta pirmās daļas 4.punktā minētā palīdzība, uz energoefektivitātes pasākumiem attiecināmās izmaksas, energoefektivitātes pasākumu vērtēšanas kritērijus, kā arī valsts budžeta līdzekļu izlietojuma uzraudzību nosaka Ministru kabinets.

(5) Kārtību, kādā tiek sniegta šā panta otrajā daļā minētā palīdzība, un palīdzības apmēru nosaka pašvaldība savos saistošajos noteikumos.

(10.05.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.11.2007. un 16.09.2010. likumu, kas stājas spēkā 19.10.2010.)

28.pants. Palīdzības finansiālais nodrošinājums

(1) Pašvaldība ik gadu pirms valsts budžeta projekta izstrādāšanas apkopo palīdzības reģistra datus, pašvaldībai piederošo dzīvojamo telpu uzskaites datus un palīdzības sniegšanas projektus, veicot nepieciešamos aprēķinus, un sastāda budžeta pieprasījumu izdevumu daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem mērķdotāciju veidā pašvaldībām. Atsevišķi tiek apkopoti dati par tiem īrniekiem, kuri īrē dzīvojamo telpu denacionalizētās vai likumīgajiem īpašniekiem atdotās mājās un kuri to lietojuši līdz īpašuma tiesību atjaunošanai.

(2) Atbildīgā ministrija ik gadu apkopo šā panta pirmajā daļā minētos budžeta pieprasījumus un iesniedz tos iekļaušanai valsts budžeta projektā. Valsts budžeta mērķdotāciju piešķiršanas nosacījumus un kārtību, kādā izvērtējami pašvaldību pieprasījumi dzīvojamo māju būvniecībai, neizīrētu dzīvojamo māju renovācijai, būvju pārbūvei (rekonstrukcijai) par dzīvojamām mājām, jaunbūvējamo daudzdzīvokļu namu (kuru būvdarbi pārtraukti) pabeigšanai vai atsevišķu dzīvokļa īpašumu iegādei, nosaka Ministru kabinets.

(11.09.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2004. un 10.05.2007. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2007.)

Pārejas noteikumi

1. Līdz dzīvesvietas deklarēšanas likuma spēkā stāšanās dienai par administratīvo teritoriju, kurā persona deklarējusi savu dzīvesvietu, uzskatāma tā administratīvā teritorija, kurā attiecīgā persona bija pierakstīta.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.09.2003. likumu, kas stājas spēkā 10.10.2003.)

2. Personas, kuras līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai ir reģistrētas pašvaldībā valsts un pašvaldības palīdzības saņemšanai, netiek izslēgtas no pašvaldības palīdzības pretendentu sarakstiem, un tām ir tiesības šajā likumā noteiktajā kārtībā saņemt palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, ievērojot attiecīgās pašvaldības domes saistošajos noteikumos noteikto secību, bet, ja tāda nav noteikta, — reģistrācijas secībā.

3. Līdz 2002.gada 31.martam pašvaldību domes (padomes) izskata jautājumu par iespējām sniegt iedzīvotājiem šā likuma 23., 24., 26. un 27.pantā paredzēto pašvaldības palīdzību un pieņem lēmumu par attiecīgā veida pašvaldības palīdzības sniegšanu tās administratīvajā teritorijā.

4. Pašvaldības, kuru dome (padome) pieņēmusi lēmumu sniegt personām šā likuma 23., 24., 26. vai 27.pantā paredzēto pašvaldības palīdzību, atliek šo personu iesniegumu izskatīšanu līdz laikam, kad stāsies spēkā attiecīgie pašvaldības domes (padomes) saistošie noteikumi, bet ne ilgāk par trim mēnešiem pēc tam, kad pieņemts pašvaldības domes (padomes) lēmums par attiecīgā veida palīdzības sniegšanu.

5. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs,1993, 20./21.nr.; 1994, 12.nr.; 1996, 1.nr.; 1997, 23.nr.; 1999, 11.nr.).

6. Ministru kabinets līdz 2005.gada 1.jūlijam izdod šā likuma 19.1 panta otrajā daļā un 26.1 panta trešajā daļā minētos noteikumus.

(22.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.01.2005.)

7. Ministru kabinets līdz 2005.gada 1.aprīlim izdod šā likuma 27.1 panta pirmajā daļā un 28.panta otrajā daļā minētos noteikumus.

(22.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.01.2005.)

8. Grozījumi šā likuma 7.panta piektās daļas 3.punktā un 14.panta pirmās daļas 1.1 punktā un 2.punkta "c" apakšpunktā neattiecas uz tām personām, kuras līdz 2007.gada 30.jūnijam ir reģistrētas pašvaldībā šā likuma 3.panta 1.punktā noteiktās palīdzības saņemšanai.

(10.05.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2007.)

9. Grozījumi šajā likumā par vārdu “dome (padome)” aizstāšanu ar vārdu “dome” stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā.

(30.04.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.06.2009.)

10. Ministru kabinets līdz 2014.gada 15.janvārim izdod šā likuma 25.1 panta otrajā daļā minētos noteikumus.

(06.11.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

Likums stājas spēkā 2002.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2001.gada 6.decembrī.
Valsts prezidentes vietā
Saeimas priekšsēdētājs J.Straume
Rīgā 2001.gada 22.decembrī
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Saeima Veids: likums Pieņemts: 06.12.2001.Stājas spēkā: 01.01.2002.Tēma:  Pašvaldības; Dzīvokļu tiesības; Sociālā aizsardzībaPublicēts: Latvijas Vēstnesis, 187, 22.12.2001.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2, 24.01.2002.
Dokumenta valoda:
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Uz tiesību akta pamata izdotie
  • Augstākās tiesas atziņas
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Skaidrojumi
  • Citi saistītie dokumenti
56812
{"selected":{"value":"01.01.2014","content":"<font class='s-1'>01.01.2014.-21.07.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"01.01.2018","iso_value":"2018\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2018.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"26.04.2017","iso_value":"2017\/04\/26","content":"<font class='s-1'>26.04.2017.-31.12.2017.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"18.04.2016","iso_value":"2016\/04\/18","content":"<font class='s-1'>18.04.2016.-25.04.2017.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2016","iso_value":"2016\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2016.-17.04.2016.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2015","iso_value":"2015\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2015.-31.12.2015.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"22.07.2014","iso_value":"2014\/07\/22","content":"<font class='s-1'>22.07.2014.-31.12.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2014","iso_value":"2014\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2014.-21.07.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"19.10.2010","iso_value":"2010\/10\/19","content":"<font class='s-1'>19.10.2010.-31.12.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"29.12.2009","iso_value":"2009\/12\/29","content":"<font class='s-1'>29.12.2009.-18.10.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2009","iso_value":"2009\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2009.-28.12.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"03.06.2009","iso_value":"2009\/06\/03","content":"<font class='s-1'>03.06.2009.-30.06.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"23.11.2007","iso_value":"2007\/11\/23","content":"<font class='s-1'>23.11.2007.-02.06.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2007","iso_value":"2007\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2007.-22.11.2007.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"25.01.2005","iso_value":"2005\/01\/25","content":"<font class='s-1'>25.01.2005.-30.06.2007.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"10.10.2003","iso_value":"2003\/10\/10","content":"<font class='s-1'>10.10.2003.-24.01.2005.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2002","iso_value":"2002\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2002.-09.10.2003.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
01.01.2014
84
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva