Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Starptautisko līgumu uzskaiti veic Ārlietu ministrija. Starptautisko līgumu pamatteksti netiek apvienoti ar tajos izdarītajiem grozījumiem.

Protokols par grozījumiem Vīnes konvencijā

par civilo atbildību par kodolkaitējumiem

ŠĀ PROTOKOLA DALĪBVALSTIS,

UZSKATOT, ka 1963.gada 21.maija Vīnes konvencijā par civilo atbildību par kodolkaitējumiem ir vēlams izdarīt grozījumus, lai plašākā darbības sfērā nodrošinātu, palielinātu kodoliekārtas operatora atbildību un pavairotu līdzekļus atbilstošas un taisnīgas kompensācijas nodrošināšanai,

VIENOJUŠĀS par turpmāko:

1.pants

Konvencija, kuru papildina šī Protokola nosacījumi, ir 1963.gada 21.maija Vīnes konvencija par civilo atbildību par kodolkaitējumiem, kas turpmāk minēta kā "1963.gada Vīnes konvencija".

2.pants

1963.gada Vīnes konvencijas I pants tiek grozīts šādi:

1. 1.j punkts tiek grozīts šādi:

(a) vārdu "un" ii apakšpunkta beigās svītro un liek iii apakšpunkta beigās;

(b) pievieno šādu jaunu iv apakšpunktu:

(iv) tādas citas iekārtas, kurās ir kodoldegviela vai radioaktīvie produkti, vai radioaktīvie atkritumi, ko laiku pa laikam nosaka Starptautiskās atomenerģijas aģentūras Pārvaldnieku padome.

2. 1.k punktu aizstāj ar šādu tekstu:

(k) "Kodolkaitējums" nozīmē -

(i) nāvi vai miesas bojājumu;

(ii) īpašuma zaudējumu vai bojājumu;

un katrs nākamais apakšpunkts tādā mērā, kā to nosaka kompetentās tiesas likums -

(iii) ekonomisku zaudējumu, kas radies i vai ii apakšpunktā minētā zaudējuma vai bojājuma dēļ, ciktāl tas nav ietverts šajos apakšpunktos, kas cietušai personai dod tiesības uz pretenzijām neatkarīgi no tāda zaudējuma vai bojājuma;

(iv) bojātās vides atjaunošanas pasākumu izmaksas, ja vien šāda vides pasliktināšanās nav nenozīmīga un ja šādi pasākumi tiešām tiek veikti vai ir jāveic un ciktāl tas nav ietverts ii apakšpunktā;

(v) ekonomiskās interesēs jebkurā veidā izmantojot vai baudot vidi, gūstamā ienākuma zaudējumu, kas radies, nozīmīgi pasliktinoties vides stāvoklim, un ciktāl tas nav ietverts ii apakšpunktā;

(vi) aizsargpasākumu izmaksas un šādu pasākumu vēlāk izraisīto zaudējumu vai bojājumu;

(vii) jebkuru citu, ar vides stāvokļa pasliktināšanos nesaistītu, ekonomisku zaudējumu, ja to pieļauj kompetentās tiesas pielietots vispārējs likums par civilo atbildību,

attiecībā uz minētajiem, no i līdz v un vii, apakšpunktiem tādas pakāpes zaudējumu vai bojājumu rada vai izraisa jebkurš jonizējošais starojums, kas nāk no jebkura kodoliekārtas iekšējā jonizējošā starojuma avota, vai no kodoldegvielas vai radioaktīviem produktiem, vai no kodoliekārtas radioaktīvajiem atkritumiem, vai no kodolmateriāla, kas rodas tajā vai ko sūta uz kodoliekārtu, vai arī kas rodas no šādu materiālu radioaktīvajām īpašībām vai radioaktīvo īpašību kombinācijas ar toksiskām, eksplozīvām vai citām bīstamām šādu materiālu īpašībām.

3. 1.l punkts aizstāts ar šādu tekstu:

(l) "Kodolincidents" nozīmē jebkuru notikumu vai vienādas izcelsmes notikumu virkni, kas izraisa kodolkaitējumu vai, neatkarīgi no veiktajiem aizsargpasākumiem, rada nopietnus un nenovēršamus šāda kaitējuma draudus.

4. Pēc 1.l punkta pievienoti četri jauni 1.m, 1.n, 1.o un 1.p punkti:

(m) "Atjaunošanas pasākumi" nozīmē jebkurus pamatotus pasākumus, ko apstiprinājušas kompetentās institūcijas valstī, kurā pasākumi tiek veikti, lai sakārtotu vai atjaunotu sapostītos vai sagrautos vides komponentus, vai, kur tas ir pamatoti, ieviestu vidē līdzvērtīgus komponentus. Kaitējuma piemeklētā valsts saskaņā ar likumu nosaka, kas tiek pilnvarots veikt šādus pasākumus.

(n) "Aizsargpasākumi" ir jebkuri pamatoti pasākumi, ko pēc kodolincidenta veikusi jebkura persona, lai novērstu vai līdz minimumam samazinātu k punktā no i līdz v apakšpunktam vai vii apakšpunktā minēto kaitējumu, un ko apstiprinājusi kompetentā institūcija, kā to pieprasa likums valstī, kurā pasākumi tika veikti.

(o) "Pamatotie pasākumi" ir pasākumi, kas saskaņā ar kompetentās tiesas likumu atzīti par atbilstošiem un samērīgiem, ņemot vērā visus apstākļus, piemēram -

(i) kaitējuma raksturu un apjomu vai aizsargpasākumu gadījumā - šāda kaitējuma riska raksturu un apjomu;

(ii) šādu pasākumu iespējamo efektivitātes pakāpi to veikšanas laikā; un

(iii) atbilstošu zinātnisku un tehnisku ekspertīzi.

(p) "Speciālas aizņemšanās tiesības", turpmāk minētas kā XDR, nozīmē Starptautiskā valūtas fonda definētu norēķina vienību, ko lieto šī fonda operācijās un darījumos.

5. 2.punkts aizstāts ar šādu tekstu:

2.Valsts, kura atbildīga par kodoliekārtu, var, ja ar to saistītā nelielā riska pakāpe to pieļauj, nepiemērot šo Konvenciju jebkurai kodoliekārtai vai nelieliem kodolmateriāla daudzumiem ar noteikumu, ka -

(a) attiecībā uz kodoliekārtām šādus kritērijus ir noteikusi Starptautiskās atomenerģijas aģentūras Pārvaldnieku padome, un katra nepiemērošana, ko praktizējusi Valsts, kura atbildīga par kodoliekārtu, atbilst šiem kritērijiem; un

(b) attiecībā uz nelieliem kodolmateriāla daudzumiem šādu daudzumu maksimālos limitus ir noteikusi Starptautiskās atomenerģijas aģentūras Pārvaldnieku padome, un katra nepiemērošana, ko praktizē Valsts, kura atbildīga par kodoliekārtu, nepārsniedz šos noteiktos limitus.

Pārvaldnieku padome periodiski pārskata kritērijus, pēc kuriem nosaka kodoliekārtas un maksimālos kodolmateriāla daudzumus, kam šo Konvenciju nepiemēro.

3.pants

Aiz 1963.gada Vīnes konvencijas I panta pievienoti divi jauni šādi I A un I B panti:

I A pants

1. Šī Konvencija attiecas uz kodolkaitējumu neatkarīgi no tā, kur tas pieļauts.

2. Tomēr Valsts, kura atbildīga par kodoliekārtu, likumdošana var šo Konvenciju nepiemērot kaitējumam, kas pieļauts -

(a) valstī, kura nav Konvencijas dalībvalsts; vai

(b) jebkurā jūras zonā, ko, saskaņā ar starptautiskām jūras tiesībām, noteikusi valsts, kura nav Konvencijas dalībvalsts.

3. Nepiemērošanu atbilstoši šī panta 2.punktam var attiecināt tikai uz to valsti, kura nav šīs Konvencijas dalībvalsts un kurai incidenta laikā -

(a) tās teritorijā vai jebkurā jūras zonā ir kodoliekārta, kuru tā izveidojusi saskaņā ar starptautiskām jūras tiesībām; un

(b) nesniedz līdzvērtīgas atbilstošas priekšrocības.

4. Atbilstoši šī panta 2.punktam, jebkura nepiemērošana neietekmē tiesības, kas minētas IX panta 2.punkta a apakšpunktā, un, atbilstoši šī panta 2.punkta b apakšpunktam, jebkura nepiemērošana nav attiecināma uz zaudējumiem, kas radušies uz kuģa klāja, kuģī vai lidmašīnā.

I B pants

Šī Konvencija neattiecas uz kodoliekārtām, kuras lieto militāriem mērķiem.

4.pants

1963.gada Vīnes konvencijas II pants grozīts šādi:

1. 3.a punkta beigās pievienots šāds teksts:

Valsts, kura atbildīga par kodoliekārtu, var ierobežot sabiedrisko naudas līdzekļu summu, darot to pieejamu katram incidenta gadījumam, ja vajadzīgs, starpībai starp tādējādi noteikto summu un summu, kas atbilst V panta 1.punktam.

2. 4.punkta beigās pievienots šāds teksts:

Valsts, kura atbildīga par kodoliekārtu, var ierobežot sabiedrisko naudas līdzekļu summu, darot to pieejamu atbilstoši šī panta 3.punkta a apakšpunktam.

3. 6.punkts aizstāts ar šādu tekstu:

6.Neviens nav atbildīgs par zaudējumu vai bojājumu, ko saskaņā ar I panta 1.punkta k apakšpunktu neuzskata par kodolkaitējumu, bet ko varētu noteikt kā šādu kaitējumu saskaņā ar šā apakšpunkta nosacījumiem.

5.pants

Aiz 1963.gada Vīnes konvencijas III panta pirmā teikuma pievienots šāds teksts:

Tomēr Valsts, kura atbildīga par kodoliekārtu, var nepiemērot šo pienākumu attiecībā uz pārvadājumu, kas pilnībā notiek tikai tās teritorijā.

6.pants

1963.gada Vīnes konvencijas IV pants grozīts šādi:

1. 3.punkts aizstāts ar šādu tekstu:

3. Saskaņā ar šo Konvenciju operatoram netiek uzlikta atbildība, ja viņš pierāda, ka kodolkaitējumu ir tieši radījis bruņots konflikts, karadarbība, pilsoņu karš vai sacelšanās.

2. 5.punkts aizstāts ar šādu tekstu:

5. Atbilstoši šai Konvencijai operators nav atbildīgs par kodolkaitējumu -

(a) pašai kodoliekārtai un jebkurai citai kodoliekārtai, tai skaitā arī kodoliekārtai būvniecības stadijā tās atrašanās vietā; un

(b) jebkuram īpašumam tajā pašā vietā, kur to lieto vai kur tas jālieto saistībā ar ikvienu šādu kodoliekārtu.

3. 6.punkts aizstāts ar šādu tekstu:

6. Kompensācija par kaitējumu, kas izdarīts transporta līdzekļiem, kuros kodolincidenta laikā atradies kodolmateriāls, nesamazina operatora atbildību attiecībā uz citu kaitējumu, kura apmērs nepārsniedz 150 miljonus XDRu vai jebkuru lielāku summu, ko noteikusi Līgumslēdzējas puses likumdošana, vai summu, kas noteikta saskaņā ar V panta 1.punkta c apakšpunktu.

4. 7.punkts aizstāts ar šādu tekstu:

7.Nekas šajā Konvencijā neietekmē jebkura indivīda atbildību par kodolkaitējumu, par ko, pamatojoties uz šī panta 3. vai 5.punktu, operators saskaņā ar šo Konvenciju nav atbildīgs, un ko šis indivīds ar kādu darbību vai bezdarbību ir izraisījis apzināti, lai izdarītu kaitējumu.

7.pants

1. 1963.gada Vīnes konvencijas V panta teksts aizstāts ar šādu tekstu:

1. Valsts, kura atbildīga par kodoliekārtu, var ierobežot operatora atbildību par ikvienu kodolincidentu, vai nu -

(a) ne mazāk kā 300 miljoni XDRu; vai

(b) ne mazāk kā 150 miljoni XDRu ar noteikumu, ka vairāk par noteikto summu un vismaz līdz 300 miljoniem XDRu lielus sabiedriskos naudas līdzekļus šī valsts darīs pieejamus kodolkaitējumu kompensēšanai; vai

(c) no šī Protokola spēkā stāšanās datuma maksimāli 15 gadus uz īslaicīgām summām ne mazāk kā 100 miljonu XDRu apmērā attiecībā uz kodolincidentu, kas noticis šajā periodā. Par 100 miljoniem XDRu mazāku summu var noteikt ar noteikumu, ka starp šo mazāko noteikto summu un 100 miljoniem XDRu lielus sabiedriskos naudas līdzekļus šī valsts dara pieejamus kodolkaitējuma kompensēšanai.

2. Neraugoties uz šī panta 1.punktu, Valsts, kura atbildīga par kodoliekārtu, novērtējot kodoliekārtas vai tajā esošo kodolvielu raksturu un iespējamās to izraisītā incidenta sekas, var noteikt mazāku operatora atbildību ar noteikumu, ka šādi noteiktā summa nevienā gadījumā nebūs mazāka par 5 miljoniem XDRu un ka Valsts, kura atbildīga par kodoliekārtu, nodrošina pieejamību sabiedriskajiem naudas līdzekļiem līdz summai, kas noteikta atbilstoši 1.punktam.

3. Summas, kuras saskaņā ar šī panta 1. un 2.punktu un IV panta 6.punktu noteikusi operatora Valsts, kura atbildīga par kodoliekārtu, uzliek neatkarīgi no tā, kur kodolincidents notiek.

2. V pantam pievienoti šādi četri jauni V A, V B, V C un V D panti:

V A pants

1. Kodolkaitējuma kompensācijas prāvās tiesas piespriestie procenti un izmaksas maksājami papildus summām, kas minētas V pantā.

2. Summas, kuras minētas V pantā un IV panta 6.punktā, drīkst konvertēt nacionālajā valūtā noapaļotos skaitļos.

V B pants

Katra Līgumslēdzēja puse nodrošina iespēju kaitējumā cietušajām personām bez speciālas tiesas prāvas īstenot savas tiesības uz kompensāciju saskaņā ar naudas līdzekļu avotu, kas paredzēts šādām kompensācijām.

V C pants

1. Ja Līgumslēdzējas puses tiesas, kurām lieta piekritīga, nav Valsts, kura atbildīga par kodoliekārtu, tiesas, sabiedriskos naudas līdzekļus, kas pieprasīti saskaņā ar V panta 1.punkta b un c apakšpunktu un VII panta 1.punktu, kā arī tiesas piespriestos procentus un tiesas izdevumus, var darīt pieejamus pirmā nosauktā Līgumslēdzēja puse. Valsts, kura atbildīga par kodoliekārtu, atmaksā otrai Līgumslēdzējai pusei jebkuru šādu samaksāto summu. Šīs abas Līgumslēdzējas puses vienojas par kompensācijas izmaksas procedūru.

2. Ja Līgumslēdzējas puses tiesas, kurām lieta piekritīga, nav Valsts, kura atbildīga par kodoliekārtu, tiesas, Līgumslēdzēja puse, kuras tiesām lieta piekritīga, veic visus nepieciešamos pasākumus, lai veicinātu Valsts, kura atbildīga par kodoliekārtu, iejaukšanos tiesas prāvā un piedalīšanos jebkura ar kompensāciju saistīta jautājuma risināšanā.

V D pants

1. Ja viena trešdaļa Līgumslēdzēju Pušu izsaka lūgumu izdarīt grozījumus V pantā minētajos atbildības ierobežojumos, tad Starptautiskās atomenerģijas aģentūras ģenerāldirektors sasauc Līgumslēdzēju pušu sanāksmi.

2. Grozījumus pieņem ar divu trešdaļu Līgum-slēdzēju pušu vairākumu, kas piedalās sanāksmē un balso, ar noteikumu, ka vismaz viena puse Līgumslēdzēju pušu piedalās balsošanā.

3. Reaģējot uz ierosinājumu veikt grozījumus ierobežojumos, Līgumslēdzēju pušu sanāksme ņem vērā, citstarp, kodolincidenta kaitējuma risku, naudas kursa maiņas un apdrošināšanas tirgus stāvokli.

4. (a) Par jebkura grozījuma, kas pieņemts saskaņā ar šī panta 2.punktu, SAEA ģenerāldirektors paziņo visām Līgumslēdzējām pusēm. Grozījumu uzskata par pieņemtu, beidzoties 18 mēnešu periodam pēc tā paziņošanas, ja vismaz viena trešdaļa Līgumslēdzēju pušu līdz grozījumu pieņemšanas sanāksmes brīdim ir paziņojušas SAEA ģenerāldirektoram, ka tās grozījumu akceptē. Saskaņā ar šo punktu pieņemtais grozījums Līgumslēdzējām pusēm, kuras to akceptējušas, stājas spēkā 12 mēnešus pēc tā pieņemšanas.

(b) Ja 18 mēnešu laikā no pieņemšanas paziņošanas datuma saskaņā ar a apakšpunktu grozījums nav pieņemts, grozījums jāuzskata par noraidītu.

5. Katrai Līgumslēdzējai pusei, kura akceptē grozījumu pēc tam, kad tas ir pieņemts, bet nav stājies spēkā vai pēc tā stāšanās spēkā saskaņā ar šī panta 4.punktu, grozījums stājas spēkā 12 mēnešus pēc tam, kad to akceptējusi šā Līgumslēdzēja puse.

6. Valsts, kura kļūst par šīs Konvencijas pusi, pēc tam, kad grozījums stājies spēkā saskaņā ar šī panta 4.punktu, ja šī valsts neizsaka atšķirīgu viedokli, -

(a) tiek uzskatīta par šīs Konvencijas pusi, kā teikts grozījumā; un

(b) tiek uzskatīta par negrozītās Konvencijas pusi, kā attiecībā uz jebkuru dalībvalsti, kas nav saistīta ar grozījumu.

8.pants

1963.gada Vīnes konvencijas VI pants ir grozīts šādi:

1. 1.punkts aizstāts ar šādu tekstu:

1. (a) Saskaņā ar šo Konvenciju tiesības uz kompensāciju anulē, ja nav ierosināta prasība -

(i) nāves vai miesas bojājumu gadījumā trīsdesmit gadu laikā kopš kodolincidenta dienas;

(ii) citādāka kaitējuma gadījumā desmit gadu laikā kopš kodolincidenta dienas.

(b) Ja tomēr Valsts, kura atbildīga par kodoliekārtu, saskaņā ar likumu operatora atbildību sedz ar apdrošināšanu vai citu finansiālu nodrošinājumu, ieskaitot valsts ilgtermiņa naudas līdzekļus, kompetentās tiesas likums var paredzēt, ka pret operatoru vērstās tiesības uz kompensācijas saņemšanu tiek zaudētas tikai pēc tāda laika posma, kas nepārsniedz laiku, kurā operatora atbildību sedz Valsts, kura saskaņā ar likumu atbildīga par kodoliekārtu.

(c) Nāves un miesas bojājumu gadījumā vai, atbilstoši šī punkta b apakšpunkta paplašinājumam, cita kaitējuma gadījumā kompensācijas prasības, kas ierosinātas pēc 10 gadu posma kopš kodolincidenta dienas, saskaņā ar šo Konvenciju nekādā ziņā neietekmē tiesības uz kompensāciju nevienai personai, kas ir ierosinājusi lietu pret operatoru pirms šī laika posma beigām.

2. 2.punkts tiek izsvītrots.

3. 3.punkts aizvietots ar šādu tekstu:

3.Ja prasība nav ierosināta trīs gadu laikā no dienas, kad no kodolkaitējuma cietusī persona ir uzzinājusi vai droši vien tai vajadzējis zināt par šādu kaitējumu un par kaitējumu atbildīgo operatoru, saskaņā ar Konvenciju tiesības uz kompensāciju pakļauj noilguma tiesībām vai tiesību zaudējumam uz prasības pieteikumu, kā paredzēts kompetentās tiesas likumā, ar noteikumu, ka netiek pārsniegts laika posms, kas noteikts saskaņā ar šī panta 1.punkta a un b apakšpunktiem.

9.pants

VII pants tiek grozīts šādi:

1. 1.punkta beigās pievienoti šie divi teikumi, un tādējādi grozītais punkts kļūst par šī punkta a apakšpunktu:

Valsts, kura atbildīga par kodoliekārtu un kurā operatora atbildība nav ierobežota, var noteikt operatora atbildības finansiālā nodrošinājuma ierobežojumus ar noteikumu, ka šāda ierobežojuma summa nav mazāka par 300 miljoniem XDRu. Valsts, kura atbildīga par kodoliekārtu, nodrošina pret operatoru celto kodolkaitējuma kompensācijas pretenziju atlīdzību tādā apmērā, kādā šādu pretenziju apmierināšanai finansiālā nodrošinājuma nepietiek, bet ne vairāk par finansiālā nodrošinājuma summu, kas paredzēta saskaņā ar šo punktu.

2. 1.punktam pievienots šāds jauns b apakšpunkts:

(b) Neņemot vērā šī punkta a apakšpunktu, kurā operatora atbildība nav ierobežota, Valsts, kura atbildīga par kodoliekārtu, novērtējot kodoliekārtas vai tajā esošo kodolvielu raksturu un iespējamās to izraisītā incidenta sekas, var noteikt mazāku operatora finansiālā nodrošinājuma summu ar noteikumu, ka nevienā gadījumā summa nedrīkst būt mazāka par 5 miljoniem XDRu un ka Valsts, kura atbildīga par kodoliekārtu, nodrošina pret operatoru celto kodolkaitējuma kompensācijas pretenziju atlīdzību, sagādājot nepieciešamos naudas līdzekļus tādā apmērā, kādā apdrošināšanas vai cita finansiālā nodrošinājuma nepietiek šādu pretenziju apmierināšanai, un palielinot operatora atbildību līdz robežai, kas paredzēta atbilstoši šī punkta a apakšpunktam.

3. 3.punktā aiz vārdiem "šī panta" ieraksta vārdus "vai V panta 1.punkta b un c apakšpunktiem".

10.pants

1963.gada Vīnes konvencijas VIII pants tiek grozīts šādi:

1. VIII panta teksts kļūst par šī panta 1.punktu.

2. Pievienots šāds jauns 2.punkts:

2. Piemērot VI panta 1.punkta c apakšpunkta noteikumu, kurā, attiecībā uz prasībām, ko izvirza pret operatoru, kaitējums, kas saskaņā ar šo Konvenciju pārsniedz vai, iespējams, pārsniegtu atbilstoši V panta 1.punktam maksimāli pieejamo summu, prioritāte kompensācijas sadalē tiek piešķirta prasībām nāves vai miesas bojājumu gadījumos.

11.pants

1963.gada Vīnes konvencijas X panta beigās pievienots šāds jauns teikums:

Regresa tiesības, ko paredz šis pants, var tikt izmantotas arī Valsts, kura atbildīga par kodoliekārtu, atbalstīšanai, ciktāl tas ir paredzēts sabiedriskajos naudas līdzekļos saskaņā ar šo Konvenciju.

12.pants

1963.gada Vīnes konvencijas XI pants ir grozīts šādi:

1. Pievienots šāds jauns 1.bis punkts:

1.bis Ja kodolincidents notiek Līgumslēdzējas puses ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā vai, ja šāda zona nav izveidota, teritorijā, kas nepārsniegtu ekskluzīvās ekonomiskās zonas robežas, ja tās ir noteiktas, tad šīs Konvencijas mērķiem prasības par kodolincidenta izraisīto kodolkaitējumu, ir tikai šīs puses tiesu jurisdikcijā. Iepriekšminētais tiek piemērots, ja šī Līgumslēdzēja puse ir paziņojusi depozitārijam par šādu teritoriju pirms kodolincidenta. Neko no šajā punktā minētā nevar interpretēt kā tādu, kas ļautu kādai pusei īstenot jurisdikciju pretēji starptautisko jūras tiesību noteikumiem, tai skaitā Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas noteikumiem.

2. 2.punkts aizstāts ar šādu tekstu:

2. Ja kodolincidents nav noticis kādas Līgumslēdzējas puses teritorijā vai teritorijā, kas pieteikta atbilstoši 1.bis punktam, vai ja kodolincidenta vieta nav precīzi nosakāma, tad lieta par šādām prasībām piekritīga Valsts, kura atbildīga par kodoliekārtu, tiesām.

3. 3.punkta pirmajā rindā un (b) apakšpunktā aiz cipara "1" ierakstīts ", 1.bis".

4. Pievienots šāds jauns 4.punkts:

4. Līgumslēdzēja puse, kuras tiesām lieta piekritīga, nodrošina, ka tikai vienai tās tiesai ir jurisdikcija attiecībā uz jebkuru vienu kodolincidentu.

13.pants

Aiz XI panta pievienots šāds jauns XI A pants:

XI A pants

Līgumslēdzēja puse, kuras tiesām lieta piekritīga, nodrošina, ka attiecībā uz kodolkaitējuma kompensācijas prasībām -

(a) jebkura valsts var ierosināt prasību to personu vārdā, kuras ir cietušas no kodolkaitējuma un ir šīs valsts pilsoņi, vai tās teritorija ir viņu pastāvīga vai pagaidu dzīvesvieta un, kuras ir tam piekritušas; un

(b) jebkura persona var ierosināt prasību, lai īstenotu tiesības saskaņā ar šo Konvenciju, kas iegūtas tiesību pārņemšanas vai pārrakstīšanas ceļā.

14.pants

1963.gada Vīnes konvencijas XII panta teksts aizstāts ar šādu tekstu:

XII pants

1. Spriedums, ko pieņēmusi Līgumslēdzējas puses tiesa, kurai lieta piekritīga, un kas vairs nav pakļauts parastai pārskatīšanas kārtībai, tiek atzīts par spēkā esošu, izņemot gadījumus, kad -

(a) spriedums panākts ar krāpšanu;

(b) pusei, pret kuru pasludināts spriedums, netika dota taisnīga iespēja izklāstīt savu lietu; vai

(c) spriedums ir pretrunā ar tās Līgumslēdzējas puses sabiedriskām interesēm, kuras teritorijā prasa sprieduma atzīšanu, vai arī tas nav saskaņots ar tiesību pamatprincipiem.

2. Spriedums, kas tiek atzīts saskaņā ar šī panta 1.punktu, tiek nodots izpildei saskaņā ar formalitātēm, kādas paredz Līgumslēdzēja puse saskaņā ar likumu, kur sprieduma izpilde tiek pieprasīta, un ir izpildāms tā, it kā tas ir šīs Līgumslēdzējas puses tiesas spriedums. Prasība, par kuru tika pieņemts tiesas spriedums, nav pakļaujama turpmākām tiesas prāvām.

15.pants

1963.gada Vīnes konvencijas XII pants ir grozīts šādi:

1. XIII panta teksts kļūst par šī panta 1.punktu.

2. Pievienots šāds jauns 2.punkts:

2.Neraugoties uz šī panta 1.punktu, kad kodolkaitējuma kompensācijas summa ir lielāka par 150 miljoniem XDRiem, Valsts, kura atbildīga par kodoliekārtu, likumdošanas ietvaros attiecībā uz kodolkaitējumu, kas pieļauts citas valsts teritorijā vai jebkurā jūras zonā, kas noteikta saskaņā ar starptautiskām jūras tiesībām, ja incidenta laikā šai valstij attiecīgajā teritorijā ir kodoliekārta, var mīkstināt šīs Konvencijas noteikumus tādā mērā, ka tā nesniedz atbilstošus ekvivalentas summas pabalstus.

16.pants

1963.gada Vīnes konvencijas XVIII panta teksts aizstāts ar šādu tekstu:

Šī Konvencija neietekmē Līgumslēdzējas puses tiesības un pienākumus, kas tai ir saskaņā ar vispārējiem starptautisko publisko tiesību noteikumiem.

17.pants

Pēc 1963.gada Vīnes konvencijas XX panta pievienots šāds jauns XX A pants:

XX A pants

1. Ja starp Līgumslēdzējām pusēm rodas strīds par šīs Konvencijas interpretāciju vai piemērošanu, strīda puses konsultējas, lai izšķirtu strīdu sarunas vai jebkurā citā tām pieņemamā miermīlīgā strīda nokārtošanas veidā.

2. Ja strīdu, kas minēts šī panta 1.punktā, nevar izšķirt sešu mēnešu laikā no dienas, kad izvirzīta konsultācijas prasība atbilstoši šā panta 1.punktam, tad jebkuras strīdā iesaistītās puses prasību iesniedz šķīrējtiesā vai sprieduma saņemšanai griežas Starptautiskās Justīcijas tiesā. Ja strīds iesniegts šķīrējtiesā un sešu mēnešu laikā no prasības iesniegšanas dienas strīda puses nav spējušas vienoties par šķīrējtiesas izveidošanu, tad puse var lūgt Starptautiskās Justīcijas tiesas prezidentu vai Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāru iecelt vienu vai vairākus šķīrējtiesnešus. Strīda pušu pretrunīgu prasību gadījumos prioritāte pieder prasībai, kura iesniegta Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram.

3. Kad valsts šo Konvenciju ratificējusi, pieņēmusi, atzinusi vai pievienojusies tai, tā var paziņot, ka neuzskata sevi saistītu ar kādu no vai abām strīda atrisināšanas procedūrām, kas paredzētas šī panta 2.punktā. Citas Līgumslēdzējas puses netiek iesaistītas strīda atrisināšanas procedūrās, ko paredz šī panta 2.punkts attiecībā uz Līgumslēdzēju pusi, kurai šāda prasība ir spēkā.

4. Līgumslēdzēja puse, kura saskaņā ar šī panta 3.punktu ir izvirzījusi prasību, jebkurā laikā var to anulēt, iesniedzot paziņojumu depozitārijam.

18.pants

1. 1963.gada Vīnes konvencijā svītro: no XX līdz XXV pantam, XXVI panta 2., 3.punktu un punkta skaitli "1.", XXVII un XXIX pantu.

2. 1963.gada Vīnes konvenciju un šo Protokolu šī Protokola puses lasa un interpretē kopā kā vienu vienotu tekstu, proti, 1997.gada Vīnes konvenciju par civilo atbildību par kodolkaitējumiem.

19.pants

1. Valsts, kas ir šī Protokola puse, bet nav 1963.gada Vīnes konvencijas puse, ir pakļauta šīs Konvencijas noteikumiem, kā grozīts šajā Protokolā attiecībā uz citām dalībvalstīm un, ja šī valsts nepauž citādas domas, reizē ar 20.pantā minētā dokumenta nodošanu, tā ir pakļauta 1963.gada Vīnes konvencijas noteikumiem, kas attiecas uz valstīm, kuras ir tikai Vīnes konvencijas puses.

2. Nekas šajā Protokolā neietekmē valsts, kas ir puse gan 1963.gada Vīnes konvencijai, gan šim Protokolam, saistības pret valsti, kas ir 1963.gada Vīnes konvencijas puse, bet nav šī Protokola puse.

20.pants

1. Šis Protokols ir atklāts parakstīšanai visām valstīm Starptautiskās atomenerģijas aģentūras galvenajā mītnē Vīnē no 1997.gada 29.septembra līdz tā spēkā stāšanās dienai.

2. Šo Protokolu ratificē, pieņem vai atzīst valstis, kas ir to parakstījušas.

3. Pēc tā spēkā stāšanās jebkura valsts, kas nav parakstījusi šo Protokolu, var tam pievienoties.

4. Ratifikācijas, akceptēšanas, pieņemšanas vai pievienošanās dokumentus nodod glabāšanā Starptautiskās atomenerģijas aģentūras ģenerāldirektoram, kurš ir šī Protokola depozitārijs.

21.pants

1. Šis protokols stājas spēkā pēc trim mēnešiem kopš dienas, kad piektais ratifikācijas, akceptēšanas vai pieņemšanas dokuments tiek nodots glabāšanā.

2. Katrai valstij, kas ratificē, akceptē, pieņem šo Protokolu vai pievienojas tam pēc piektā ratifikācijas, akceptēšanas vai pieņemšanas dokumenta nodošanas glabāšanā, šis Protokols stājas spēkā pēc trim mēnešiem kopš dienas, kad šīs valsts attiecīgais dokuments nodots glabāšanā.

22.pants

1. Jebkura Līgumslēdzēja puse var šo Protokolu denonsēt, par to rakstiski paziņojot depozitārijam.

2. Denonsēšana stājas spēkā pēc viena gada, skaitot no dienas, kad depozitārijs saņēmis šo paziņojumu.

3. Kas attiecas uz šī Protokola pusēm, tad 1963.gada Vīnes konvencijas denonsēšana, par ko paziņojusi jebkura no pusēm saskaņā ar Konvencijas XXVI pantu, nav jāskaidro citādi kā 1963.gada Vīnes konvencijas denonsēšana kopā ar šī Protokola grozījumiem.

4. Neraugoties uz šī Protokola denonsēšanu, ko atbilstoši šim pantam veic kāda Līgumslēdzēja puse, šī Protokola noteikumi joprojām piemērojami jebkuram kodolkaitējumam, kuru izraisījis kodolincidents, kas noticis pirms šādas denonsēšanas spēkā stāšanās.

23.pants

Depozitārijs nekavējoties paziņo dalībvalstīm un visām citām valstīm par:

(a) katru šī Protokola parakstu;

(b) katru ratifikācijas, akceptēšanas, pieņemšanas vai pievienošanās dokumenta nodošanu glabāšanā;

(c) šī Protokola stāšanos spēkā;

(d) jebkuru paziņojumu, kas saņemts atbilstoši XI panta 1.bis punktam;

(e) lūgumiem pēc pārskata konferences sasaukšanas atbilstoši 1963.gada Vīnes konvencijas XXVI pantam un pēc Līgumslēdzēju pušu sanāksmes atbilstoši 1963.gada Vīnes konvencijas V D pantam, kā grozīts šajā Protokolā;

(f) denonsēšanas paziņojumiem, kas saņemti atbilstoši 22.pantam, un citiem attiecīgiem ar šo Protokolu saistītiem paziņojumiem.

24.pants

1. Šī Protokola oriģināls, kura teksti arābu, ķīniešu, angļu, franču, krievu un spāņu valodā ir vienlīdz autentiski, nododams glabāšanā depozitārijam.

2. Starptautiskā atomenerģijas aģentūra izveido ar šī Protokola grozījumiem apvienotu 1963.gada Vīnes konvencijas tekstu arābu, ķīniešu, angļu, franču, krievu un spāņu valodā, kā turpmāk izklāstīts šī Protokola pielikumā.

3. Depozitārijs izplata visām valstīm sertificētas pareizas šī Protokola kopijas, kā arī ar šī Protokola grozījumiem apvienotu 1963.gada Vīnes konvencijas tekstu.

TO APSTIPRINOT, apakšā parakstījušies, būdami tam atbilstoši pilnvaroti, parakstījuši šo Protokolu.

Sastādīts Vīnē, tūkstoš deviņi simti deviņdesmit septītā gada divpadsmitajā septembrī.

 
Tiesību akta pase
Starpt. org.:
Veids:
 starptautisks dokuments
 daudzpusējs
Pieņemts:
 12.09.1997.
Pieņemšanas vieta: 
Vīne
Ratificēja:
 Ministru kabinets
Atruna: Nav
Deklarācija: Nav
Publicēts:
 "Latvijas Vēstnesis", 100, 28.06.2001.
Dokumenta valoda:
Saistītie dokumenti
  • Saistītie dokumenti
1430
0
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"