Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Latvijas Republikas Ministru kabinets

2000.gada 2.maijā Noteikumi Nr. 167

Rīgā (prot. Nr. 20, 10.§)

Ar Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu darbiniekiem notikušo nelaimes gadījumu izmeklēšanas un uzskaites kārtība

Izdoti saskaņā ar likuma

"Par darba aizsardzību" 29. un 30.pantu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā izmeklējami un uzskaitāmi nelaimes gadījumi, kas notikuši ar Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu (turpmāk - iestāde) darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm (turpmāk - darbinieks).

2. Saskaņā ar šiem noteikumiem izmeklē visus nelaimes gadījumus, kas saistīti ar darbinieka veselības stāvokļa pēkšņu, strauju pasliktināšanos, ko izraisījis ievainojums, kā arī citu bīstamo un kaitīgo faktoru iedarbība uz organismu, un kuras sekas ir daļējs vai pilnīgs darbspēju zaudējums ilgāk par vienu diennakti vai darbinieka bojāeja, ja šie nelaimes gadījumi notikuši:

2.1. dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus dienesta vietā vai ārpus tās, arī ārvalstīs;

2.2. izmantojot personisko transportlīdzekli dienesta vajadzībām ar iestādes struktūrvienības priekšnieka rakstisku atļauju (pavēli);

2.3. ceļā uz dienesta vietu vai no tās, kā arī citos dienesta braucienos iestādes struktūrvienības (dienesta) valdījumā esošajā transportlīdzeklī ;

2.4. no dienesta pienākumu pildīšanas brīvajā laikā, aizstāvot valsts vai personas īpašumu, sabiedrisko kārtību, glābjot cilvēka dzīvību.

3. Izdevumus, kas saistīti ar nelaimes gadījumu izmeklēšanu, sedz iestādes struktūrvienība, kuras darbinieks ir cietušais.

II. Nelaimes gadījumu izmeklēšana

4. Nelaimes gadījumu izmeklē ar iestādes priekšnieka rakstisku pavēli izveidota komisija ne mazāk kā triju amatpersonu sastāvā.

5. Komisijas sastāvā iekļauj iestādes personāla nodaļas, personālsastāva inspekcijas, bezpeļņas organizācijas valsts uzņēmuma "Iekšlietu ministrijas Medicīnas centrs" amatpersonas. Ja nepieciešams, komisijā var iekļaut arī citas amatpersonas (speciālistus), kā arī personu, kura pārstāv cietušā darbinieka intereses.

6. Komisija sāk izmeklēšanu, pamatojoties uz cietušā darbinieka, personas, kura pārstāv viņa intereses, vai nelaimes gadījuma liecinieka rakstiska iesnieguma un attiecīgās iestādes priekšnieka rakstiskas pavēles pamata. Ja iestādes priekšnieks uzskata, ka nelaimes gadījums būtiski skāris dienesta (darba) intereses, vai ja cietušais darbinieks veselības stāvokļa dēļ nevar uzrakstīt iesniegumu, nelaimes gadījuma izmeklēšanu var sākt un veikt arī bez cietušā darbinieka vai tās personas iesnieguma, kura pārstāv viņa intereses.

7. Ja nelaimes gadījumā cietis darbinieks, kas uz laiku nosūtīts pildīt dienesta pienākumus citā iestādē, to izmeklē tās iestādes priekšnieka izveidota komisija, kurā noticis nelaimes gadījums, piedaloties arī tās iestādes struktūrvienības pārstāvim, kuras darbinieks ir cietušais.

8. Par notikušo nelaimes gadījumu cietušais darbinieks vai nelaimes gadījuma liecinieki nekavējoties informē savu tiešo priekšnieku vai operatīvo dežurantu.

9. Šo noteikumu 8.punktā minētās amatpersonas nekavējoties nodrošina iespēju cietušajam darbiniekam saņemt pirmo palīdzību un nokļūt ārstniecības iestādē, kā arī, ja tas nepieciešams izmeklēšanai, līdz komisijas darba sākumam pēc iespējas saglabā neskartu notikuma vietu, ja tas neapdraud citu darbinieku dzīvību vai veselību vai nerada citus reālus draudus.

10. Iestādes priekšnieks pieprasa no ārstniecības iestādes šo noteikumu 25.punktā minēto izziņu par miesas bojājumu smaguma pakāpi.

11. Komisija nelaimes gadījuma izmeklēšanu sāk nekavējoties un ne ilgāk kā sešu darbdienu laikā izmeklē nelaimes gadījumu, kā arī sastāda aktu par nelaimes gadījumu (turpmāk - akts) (1.pielikums) vai uzraksta atzinumu par nelaimes gadījumu (turpmāk - atzinums) (2.pielikums). Ja nepieciešams, izmeklēšanas termiņu var pagarināt ar iestādes priekšnieka rakstisku atļauju.

12. Nelaimes gadījumu uzskata par nesaistītu ar dienesta pienākumu pildīšanu un sagatavo atzinumu, ja izmeklēšanas gaitā komisija secinājusi, ka:

12.1. nelaimes gadījums noticis alkoholisko, narkotisko, toksisko, psihotropo vai citu kaitīgu vielu vai produktu lietošanas dēļ un to nav izraisījusi minēto vielu izmantošana dienesta pienākumu pildīšanai vai to neatbilstoša glabāšana un pārvietošana;

12.2. nāves cēlonis nav saistīts ar nelaimes gadījumu, un to apliecina tiesu medicīnas ekspertīzes atzinums;

12.3. izdarīta pašnāvība vai tās mēģinājums, un to apstiprina tiesībaizsardzības institūcija;

12.4. nelaimes gadījums noticis, darbiniekam izdarot noziedzīgu nodarījumu, un par to ierosināta krimināllieta, izņemot gadījumu, ja darbinieks tiek saukts pie kriminālatbildības par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu, vadot transportlīdzekli;

12.5. nelaimes gadījums noticis, darbiniekam pārkāpjot reglamentu, pavēļu un citu normatīvo aktu prasības, izņemot gadījumus, ja tas izdarīts, aizstāvot valsts un personas īpašumu, sabiedrisko kārtību, glābjot cilvēku vai dienesta interesēs;

12.6. nelaimes gadījums noticis ārpus dienesta pienākumu pildīšanas laika, ja tajā laikā nav bijusi darba vides bīstamo vai kaitīgo faktoru iedarbība un ja tas nav saistīts ar valsts vai personas īpašuma un sabiedriskās kārtības aizstāvēšanu, cilvēka dzīvības glābšanu vai dienesta interesēm.

13. Atzinumu pastāvīgi uzglabā cietušā darbinieka personīgajā lietā. Atzinuma norakstu izsniedz pēc kompetentu valsts iestāžu, cietušā darbinieka vai tās personas rakstiska pieprasījuma, kura pārstāv viņa intereses.

14. Ja šo noteikumu 12.4.apakšpunktā minētajā gadījumā krimināllieta izbeigta pierādījumu trūkuma dēļ vai tiesa pasludinājusi attaisnojošu spriedumu, 15 dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas vai attaisnojošā sprieduma stāšanās spēkā sastāda aktu.

15. Aktu vai atzinumu sagatavo četros eksemplāros, to apstiprina iestādes struktūrvienības priekšnieks. Pirmo eksemplāru un izmeklēšanas materiālus uzglabā struktūrvienībā, kurā dien cietušais darbinieks. Pa vienam eksemplāram iestādes struktūrvienības priekšnieks nekavējoties nosūta (izsniedz pret parakstu):

15.1. cietušajam darbiniekam vai personai, kura pārstāv viņa intereses;

15.2. iestādes struktūrvienības personāla nodaļai;

15.3. cietušā darbinieka dzīvesvietas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras filiālei.

16. Akta vai atzinuma pirmais eksemplārs kopā ar visiem izmeklēšanas materiāliem glabājas iestādē atsevišķā lietā 45 gadus.

17. Ja konstatēts, ka nav izmeklēti visi nelaimes gadījuma apstākļi, iestādes priekšnieks ir tiesīgs dot norādījumu papildu izmeklēšanai.

18. Aktu vai atzinumu var pārsūdzēt 30 darbdienu laikā iestādes priekšniekam. Iestādes priekšnieka lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

19. Izmeklēšanas gaitā komisija ir tiesīga pieprasīt un saņemt visus izmeklēšanai nepieciešamos materiālus un rakstiskus paskaidrojumus.

20. Iestādes priekšnieks izskata nelaimes gadījuma izmeklēšanas materiālus, iepazīstina ar tiem ieinteresētās personas un veic nepieciešamos pasākumus nelaimes gadījuma cēloņu novēršanai.

21. Iestādes struktūrvienības priekšnieks pēc cietušā darbinieka izveseļošanās (pārejošas darbnespējas izbeigšanās) nosūta iestādes priekšniekam paziņojumu par nelaimes gadījuma sekām (3.pielikums).

III. Nelaimes gadījumu speciālā izmeklēšana

22. Nelaimes gadījuma speciālo izmeklēšanu (turpmāk - speciālā izmeklēšana) veic Iekšlietu ministrijas izveidota speciālās izmeklēšanas komisija, ja nelaimes gadījumā:

22.1. konstatēta viena vai vairāku darbinieku nāve;

22.2. darbiniekam konstatēti smagi vai vidēji smagi miesas bojājumi;

22.3. cietuši divi vai vairāk darbinieku neatkarīgi no miesas bojājumu smaguma pakāpes.

23. Par nelaimes gadījumu (arī tad, ja cietušais darbinieks miris nelaimes gadījuma izraisītajā darbnespējas periodā) diennakts laikā pakļautības kārtībā paziņo augstākam priekšniekam un prokuratūrai, kuras uzraudzības teritorijā noticis nelaimes gadījums, un Iekšlietu ministrijai, norādot notikuma apstākļus, laiku un vietu, cietušo darbinieku skaitu, viņu vārdu, uzvārdu un darbavietu.

24. Speciālās izmeklēšanas komisija 15 darbdienu laikā veic speciālo izmeklēšanu un sastāda aktu vai uzraksta atzinumu. Ja nepieciešams, speciālās izmeklēšanas termiņu var pagarināt ar Iekšlietu ministrijas rakstisku atļauju.

25. Ja cietušais darbinieks miris nelaimes gadījuma izraisītajā darbnespējas periodā vai ja par cietušajam darbiniekam nodarītajiem smagiem miesas bojājumiem kļuvis zināms tikai pēc izziņas par nelaimes gadījumā cietušā darbinieka miesas bojājumu smaguma pakāpi (4.pielikums) saņemšanas no ārstniecības iestādes, speciālās izmeklēšanas laiks skaitāms no nāves iestāšanās dienas vai attiecīgās izziņas saņemšanas brīža, ja iepriekš nav veikta speciālā izmeklēšana.

26. Speciālās izmeklēšanas gaitā speciālās izmeklēšanas komisija ir tiesīga:

26.1. pieprasīt rakstiskus vai mutiskus paskaidrojumus no iestādes struktūrvienības priekšnieka, lieciniekiem, cietušā darbinieka un atbildīgajām amatpersonām;

26.2. pieaicināt speciālistus un ekspertus;

26.3. veikt tehniskos aprēķinus un laboratorijas pārbaudes, nofotografēt bojātos objektus un notikuma vietu, kā arī veikt citus speciālajai izmeklēšanai nepieciešamos darbus;

26.4. pieprasīt nepieciešamos materiālus un izziņas;

26.5. pieprasīt darbam nepieciešamos transportlīdzekļus un sakaru līdzekļus;

26.6. pieprasīt no valsts institūcijām ar nelaimes gadījuma izmeklēšanu saistīto materiālu kopijas.

27. Speciālās izmeklēšanas komisija pēc izmeklēšanas sastāda aktu vai uzraksta atzinumu sešos eksemplāros, ko triju darbdienu laikā nosūta:

27.1. tās iestādes priekšniekam, kuras darbinieks ir cietušais, pievienojot speciālās izmeklēšanas materiālu oriģinālus;

27.2. tās iestādes struktūrvienības priekšniekam, kurā dien cietušais darbinieks, pievienojot speciālās izmeklēšanas materiālu kopijas;

27.3. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai;

27.4. prokuratūrai, kuras uzraudzības teritorijā noticis nelaimes gadījums;

27.5. cietušajam darbiniekam vai personai, kura pārstāv viņa intereses;

27.6. Iekšlietu ministrijas Administratīvā departamenta Personāla nodaļai, pievienojot vēstuļu norakstus.

28. Speciālās izmeklēšanas materiāli ir:

28.1. akts vai atzinums;

28.2. notikuma vietas plāns, shēma, fotoattēli un citi materiāli;

28.3. liecinieku un amatpersonu rakstiski paskaidrojumi;

28.4. pavēles, rīkojumi, lēmumi, instrukcijas un citi dokumenti, kas saistīti ar nelaimes gadījumu;

28.5. ziņas par cietušā darbinieka instruktāžu un mācībām;

28.6. objekta, ieroča, transportlīdzekļa, aparatūras un citu priekšmetu tehniskā stāvokļa atbilstības novērtēšanas materiāli, kā arī tās vides bīstamo vai kaitīgo faktoru analīzes materiāli, kurā noticis nelaimes gadījums;

28.7. šo noteikumu 25.punktā minētā ārstniecības iestādes izziņa vai nāvi apliecinoša dokumenta kopija;

28.8. ārstniecības iestādes izziņa par darbinieka veselības stāvokli pirms nelaimes gadījuma;

28.9. tiesībaizsardzības institūcijas apstiprinājums, ja ir izdarīta pašnāvība;

28.10. speciālistu un ekspertu atzinumi;

28.11. izraksti no normatīvajiem aktiem, pavēlēm, rīkojumiem, kuros paredzēti pasākumi, kas garantē dienesta drošības apstākļus un noteiktas personas, kas atbildīgas par šo pasākumu izpildi;

28.12. pavēle vai rīkojums par speciālās izmeklēšanas komisijas izveidošanu.

29. Iestādes priekšnieks pēc speciālās izmeklēšanas materiālu saņemšanas rakstiski paziņo speciālās izmeklēšanas komisijai par nelaimes gadījuma cēloņu novēršanas pasākumiem.

IV. Ārvalstīs notikušo nelaimes gadījumu izmeklēšana

30. Nelaimes gadījumu, kas ar darbinieku noticis ārvalstīs, izmeklē saskaņā ar tās valsts normatīvajiem aktiem, kuras teritorijā ir noticis nelaimes gadījums, ja starptautiskajos līgumos nav noteikts citādi.

31. Ārvalstīs izsniegtos dokumentus, kas apliecina nelaimes gadījumu, pielīdzina šo noteikumu 11.punktā minētajam aktam, ja ievērotas šādas prasības:

31.1. dokumentos ietvertā informācija apliecina, ka darbinieks, kuram dokumenti izsniegti, cietis nelaimes gadījumā;

31.2. ārvalstīs izsniegtajiem dokumentiem ir pievienots notariāli apliecināts tulkojums latviešu valodā;

31.3. darbinieks, kuram dokumenti izsniegti, ir ievērojis starptautiskajos līgumos un citos normatīvajos aktos noteikto kārtību attiecīgajā ārvalstī izsniegto dokumentu īstuma apliecināšanai.

V. Nelaimes gadījumu uzskaite

32. Nelaimes gadījumus, par kuriem sastādīts akts vai uzrakstīts atzinums, iestāde, kuras darbinieks ir cietis (gājis bojā) nelaimes gadījumā, uzskaita un reģistrē nelaimes gadījumos cietušo darbinieku uzskaites žurnālā (5.pielikums).

33. Uzskaiti veic iestādes personāla nodaļas darbinieks vai cita ar iestādes priekšnieka pavēli iecelta amatpersona.

34. Ārvalstīs notikušo nelaimes gadījumu reģistrāciju veic pēc tam, kad cietušais darbinieks vai persona, kura pārstāv viņa intereses, uzrādījusi šo noteikumu 31.punktā minētos dokumentus.

 

Ministru prezidents A.Šķēle

 

Iekšlietu ministrs M.Segliņš

11167.GIF (132791 BYTES)

12167.GIF (156974 BYTES)

13167.GIF (121350 BYTES)

14167.GIF (58667 BYTES)

21167.GIF (118232 BYTES)

22167.GIF (123598 BYTES)

23167.GIF (10528 BYTES)

31167.GIF (151279 BYTES)

32167.GIF (12294 BYTES)

32167.GIF (12294 BYTES)

4167.GIF (90154 BYTES)

5167.GIF (39098 BYTES)

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 167Pieņemts: 02.05.2000.Stājas spēkā: 06.05.2000.Zaudē spēku: 30.06.2002.Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 161/163 (2072/2074), 05.05.2000.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Izdoti saskaņā ar
  • Citi saistītie dokumenti
5631
06.05.2000
87
0
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Vēstnesim 100 Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva