Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Saeima ir pieņēmusi

un Valsts prezidents izsludina šādu likumu:

Par telekomunikācijām

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) abonents - telekomunikāciju pakalpojumu lietotājs, ar kuru telekomunikāciju uzņēmums noslēdz telekomunikāciju pakalpojumu līgumu par konkrētu telekomunikāciju pakalpojumu saņemšanu;

2) balss telefonijas pakalpojums - publiski pieejams telekomunikāciju pakalpojums, kas komerciālos nolūkos nodrošina runas signālu pārraidi starp publiskajam telekomunikāciju tīklam vai publisko telekomunikāciju tīklu noteiktiem pieslēgumu punktiem pieslēgtām telekomunikāciju gala iekārtām reālā laika mērogā;

3) ierobežotie nacionālie resursi telekomunikāciju nozarē - nacionālais radiofrekvenču spektrs un nacionālā numerācijas telpa;

4) individuālā licence - speciāla atļauja noteikta veida uzņēmējdarbībai (komercdarbībai) telekomunikāciju nozarē vai telekomunikāciju tīkla izveidošanai un ekspluatācijai, kurā telekomunikāciju uzņēmumiem noteiktas individuālas saistības, prasības un tiesības un kura dod pieeju ierobežotajiem nacionālajiem resursiem telekomunikāciju nozarē;

5) īpašā piekļuve - pieslēguma noteikumi publiskajam fiksētajam telekomunikāciju tīklam, kas nodrošināti telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējiem un kas var atšķirties no parastajiem abonentu pieslēguma noteikumiem;

6) īsais kods - ciparu kombinācija, kura tiek izmantota publiskajos telekomunikāciju tīklos kā sākuma daļa izsaucamā numura sastādīšanas secībā vai kā publisko tīklu abonentu pieejas kods privātajiem tīkliem vai īpašajiem pakalpojumiem;

7) īsais numurs - numurs, kura formāts ir mazāks par numura standarta formātu, pieeja kuram ir iespējama ikvienam telekomunikāciju pakalpojumu lietotājam;

8) Nacionālais numerācijas plāns - identifikācijas sistēma, kas nosaka telekomunikāciju uzņēmumu, abonentu, telekomunikāciju pakalpojumu, kā arī pieslēguma punktu numerācijas vai adresācijas struktūru un formātu;

9) Nacionālais radiofrekvenču plāns - saskaņā ar starptautiskiem līgumiem, konvencijām un standartiem izstrādāts plāns optimālam radiofrekvenču sadalījumam Latvijas Republikas teritorijā;

10) nomātā līnija - publiskajā telekomunikāciju tīklā izdalīts vai izveidots pastāvīgs sakaru kanāls signālu pārraidei starp diviem abonenta norādītajiem pieslēguma punktiem, neizmantojot komutācijas iekārtas;

11) numerācijas diapazons - vienāda formāta nepārtraukts numuru apgabals numerācijas telpā;

12) numurs - telekomunikāciju uzņēmumam, publisko telekomunikāciju tīklu abonentam, telekomunikāciju pakalpojumam, kā arī telekomunikāciju tīkla pieslēguma punktam atbilstoši Nacionālajam numerācijas plānam piešķirtais numurs vai adrese;

13) pārtveršanas punkts - publiskā telekomunikāciju tīkla pieslēguma punkts, kas tehniski nodrošina speciālu iekārtu pieslēgšanu, lai varētu iegūt operatīvo informāciju no tehniskajiem līdzekļiem un operatīvi noklausīties sarunas likumos noteiktajos gadījumos;

14) piekļuves tīkla atsaistīšana - tehnisku un/vai programmas līdzekļu un procedūru kopums, kas nodrošina telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējiem iespēju pilnīgi vai daļēji iznomāt publiskā telekomunikāciju tīkla abonentu vietējos pieslēgumus;

15) privātais telekomunikāciju tīkls - fiziskajai vai juridiskajai personai piederošs telekomunikāciju tīkls, kas izveidots un tiek ekspluatēts tikai tā īpašnieka vajadzību nodrošināšanai;

16) publiskais fiksētais telekomunikāciju tīkls - publiskais telekomunikāciju tīkls, kas nodrošina signālu pārraidi starp noteiktiem telekomunikāciju tīkla pieslēguma punktiem;

17) publiskais telekomunikāciju tīkls - fiziskajai vai juridiskajai personai vispārējai lietošanai paredzēts telekomunikāciju tīkls, kuru pilnīgi vai daļēji izmanto publiski pieejamu telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanai;

18) publiskā telekomunikāciju tīkla operators - juridiskā persona, kura izveidota normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un kurai saskaņā ar šo likumu, starptautiskajiem līgumiem, citiem normatīvajiem aktiem un individuālajās licencēs iekļautajiem noteikumiem ir piešķirtas tiesības izveidot, attīstīt, ekspluatēt publisko telekomunikāciju tīklu un sniegt telekomunikāciju pakalpojumus;

19) publiskā telekomunikāciju tīkla pieslēguma punkts - publiskā telekomunikāciju tīkla daļa, kas paredzēta telekomunikāciju gala iekārtas vai cita telekomunikāciju tīkla pieslēgšanai un ir telekomunikāciju tīkla piederības un apkalpošanas dalījuma robeža starp publiskā telekomunikāciju tīkla operatoru un telekomunikāciju pakalpojumu lietotāju, telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēju vai citu publiskā telekomunikāciju tīkla operatoru;

20) radiokomunikāciju līdzekļi - viens vai vairāki raidītāji un uztvērēji vai to kombinācija, arī papildierīces, kas attiecīgajā vietā nepieciešamas radiosakaru uzturēšanai;

21) starpsavienojums - fiziskie un loģiskie dažādu publisko telekomunikāciju tīklu savienojumi, kas ļauj viena publiskā telekomunikāciju tīkla abonentiem sazināties ar cita publiskā telekomunikāciju tīkla abonentiem vai piekļūt pakalpojumiem, kurus sniedz cits publiskā telekomunikāciju tīkla uzņēmums;

22) telekomunikācijas - jebkura veida informācijas pārraides process, ko organizē, lietojot tehniskās iekārtas, kuru darbība pamatojas uz elektrisko procesu un elektromagnētisko svārstību (radioviļņu un gaismas viļņu) izmantošanu;

23) telekomunikāciju gala iekārtas - iekārtas (telefona aparāti, faksi, modemi, datu pārraides iekārtas, privātās automātiskās telefonu centrāles, privātie tīkli u.c.), kas paredzētas tiešai vai netiešai pieslēgšanai publiskā telekomunikāciju tīkla pieslēguma punktiem vai sadarbībai ar publisko telekomunikāciju tīklu, lai nosūtītu, apstrādātu vai saņemtu informāciju (runas, datus, attēlus);

24) telekomunikāciju pakalpojumi - pakalpojumi, kas nodrošina pilnīgu vai daļēju signālu pārraidi un/vai maršrutizāciju publiskajos telekomunikāciju tīklos, izņemot televīzijas un radio apraidi;

25) telekomunikāciju pakalpojumu lietotāji - fiziskās vai juridiskās personas, kuras izmanto vai pieprasa publiski pieejamus telekomunikāciju pakalpojumus;

26) telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējs - juridiskā persona, kura sniedz telekomunikāciju pakalpojumus saskaņā ar šā likuma prasībām, izmantojot publisko telekomunikāciju tīklu;

27) telekomunikāciju pakalpojumu tarifs - telekomunikāciju uzņēmuma sniegto telekomunikāciju pakalpojumu vienas vienības cena;

28) telekomunikāciju pakalpojumu tirgus - viena noteikta veida telekomunikāciju pakalpojums, kas izvērtēts saistībā ar konkrēto ģeogrāfisko teritoriju;

29) telekomunikāciju tīkls - tehnisko un tehnoloģisko līdzekļu (iekārtu, būvju, ekspluatācijas un vadības sistēmu) kopums, kas nodrošina telekomunikāciju signālu pārraidi starp diviem vai vairākiem tīkla pieslēguma punktiem;

30) telekomunikāciju uzņēmums - publiskā telekomunikāciju tīkla operators vai telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējs;

31) telekomunikāciju uzņēmums ar būtisku ietekmi tirgū - publiskā telekomunikāciju tīkla operators vai telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējs, kura ietekmi konkrētā tirgū Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (turpmāk arī - regulators) ir atzinusi par būtisku;

32) universālais telekomunikāciju pakalpojums - noteikts minimālais normām atbilstošas kvalitātes telekomunikāciju pakalpojumu apjoms, kas pieejams visiem esošiem un potenciāliem telekomunikāciju pakalpojumu lietotājiem par pieņemamu cenu;

33) universālā telekomunikāciju pakalpojuma fonds - fonds, kura naudas līdzekļus izmanto universālā telekomunikāciju pakalpojuma nodrošināšanai noteiktai telekomunikāciju pakalpojumu lietotāju grupai vai noteiktā ģeogrāfiskā teritorijā, kur šo pakalpojumu komerciāla nodrošināšana citādi netiktu veikta;

34) vispārējā atļauja - regulatora reģistrēta atļauja, kura dod tiesības telekomunikāciju uzņēmumam sniegt telekomunikāciju pakalpojumus un kuras saņemšanai nav nepieciešams īpašs regulatora lēmums.

 

2.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir:

1) veicināt telekomunikāciju attīstību Latvijas Republikas teritorijā;

2) veicināt konkurences attīstību telekomunikāciju pakalpojumu tirgū;

3) veicināt jaunu telekomunikāciju pakalpojumu veidošanu;

4) noteikt tiesiskās attiecības telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanā;

5) nodrošināt telekomunikāciju pakalpojumu lietotāju, publisko telekomunikāciju tīklu operatoru un telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēju interešu aizsardzību tirgus ekonomikas apstākļos;

6) veicināt universālā telekomunikāciju pakalpojuma pieejamību.

 

3.pants. Likuma piemērošanas joma

(1) Šis likums nosaka telekomunikāciju pakalpojumu lietotāju, publisko telekomunikāciju tīklu operatoru, telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēju, privāto telekomunikāciju tīklu īpašnieku un valsts institūciju tiesības, pienākumus un atbildību, kas saistīta ar telekomunikāciju sektora regulēšanu, telekomunikāciju tīklu izveidošanu, attīstību un ekspluatāciju, telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanu, kā arī radiofrekvenču spektra, numuru un numerācijas diapazonu piešķiršanas un lietošanas valsts kontroli un uzraudzību.

(2) Šis likums attiecas arī uz televīzijas un skaņas izplatīšanai nepieciešamajiem publiskajiem telekomunikāciju tīkliem. Publiskai uztveršanai paredzētās apraides - televīzijas un skaņas pārraides programmu veidošanas un sākotnējās izplatīšanas - nosacījumus reglamentē Radio un televīzijas likums.

 

4.pants. Tiesības dibināt telekomunikāciju uzņēmumu un sniegt telekomunikāciju pakalpojumus

(1) Jebkura fiziskā vai juridiskā persona saskaņā ar šā likuma noteikumiem ir tiesīga dibināt telekomunikāciju uzņēmumu, izveidot, attīstīt un ekspluatēt publiskos telekomunikāciju tīklus un sniegt telekomunikāciju pakalpojumus.

(2) Telekomunikāciju uzņēmums sniedz telekomunikāciju pakalpojumus, ja ir saņēmis individuālo licenci vai reģistrējis vispārējo atļauju šajā likumā noteiktajā kārtībā.

 

 

II nodaļa

Valsts pārvalde telekomunikāciju nozarē

5.pants. Telekomunikāciju nozari regulējošās institūcijas

(1) Valsts pārvaldi telekomunikāciju nozarē savas kompetences ietvaros veic Satiksmes ministrija.

(2) Telekomunikāciju nozari šajā likumā un likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" noteiktās kompetences ietvaros regulē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija. Regulatora kompetences ietvaros pieņemtie lēmumi un izdotie administratīvie akti ir saistoši telekomunikāciju uzņēmumiem un telekomunikāciju pakalpojumu lietotājiem.

(3) Ministru kabinets ar atsevišķu lēmumu var uzdot individuālo licenci, kas saistīta ar noteikta ierobežota nacionālā resursa izmantošanu, piešķirt izsoles kārtībā un noteikt izsoles rezultātā iegūto līdzekļu izmantošanas mērķi.

 

6.pants. Satiksmes ministrijas uzdevumi

Satiksmes ministrijas uzdevumi ir šādi:

1) noteikt telekomunikāciju nozares attīstības politiku, kurā ir paredzēti sabiedrības interesēm atbilstoši šīs nozares mērķi un to sasniegšanas līdzekļi;

2) izstrādāt Ministru kabineta noteikumu projektus, instrukcijas un citus tiesību aktus par radiokomunikāciju līdzekļu un telekomunikāciju gala iekārtu ievešanas, projektēšanas, būves, uzstādīšanas un ekspluatācijas kārtību, kā arī par to izmantošanas ierobežojumiem vai aizliegumiem;

3) izstrādāt šajā likumā paredzēto telekomunikāciju nozari regulējošu normatīvo aktu projektus šā likuma prasību un telekomunikāciju nozares attīstības politikas īstenošanai;

4) noteikt universālā telekomunikāciju pakalpojuma vispārīgos finansēšanas principus;

5) pārstāvēt vai deleģēt citas valsts institūcijas to kompetences ietvaros pārstāvēt Latvijas Republiku starptautiskajās telekomunikāciju organizācijās.

 

7.pants. Satiksmes ministrijas tiesības

Satiksmes ministrijai ir tiesības saņemt no regulatora un telekomunikāciju uzņēmumiem tai nepieciešamo informāciju par telekomunikāciju pakalpojumu tirgu.

 

8.pants. Regulatora funkcijas telekomunikāciju nozarē

(1) Regulators papildus likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" noteiktajam telekomunikāciju nozarē veic šādas funkcijas:

1) aizstāv telekomunikāciju pakalpojumu lietotāju un telekomunikāciju uzņēmumu intereses;

2) pēc ministriju pieprasījuma sagatavo atzinumus par normatīvo aktu projektiem, kuros reglamentēta telekomunikāciju uzņēmumu darbība vai telekomunikāciju pakalpojumu sniegšana;

3) nosaka telekomunikāciju uzņēmumu sniegto telekomunikāciju pakalpojumu kvalitātes prasības un kvalitātes pārskatu publicēšanas kārtību, kā arī pārrauga telekomunikāciju pakalpojumu kvalitātes prasību izpildi;

4) apstiprina izmaksu aprēķināšanas un attiecināšanas metodiku, lai nodrošinātu izmaksām tuvinātu tarifu piemērošanu balss telefonijā, nomātām līnijām un starpsavienojumiem, kā arī izstrādā universālā telekomunikāciju pakalpojuma tīro izmaksu noteikšanas metodiku. Reizi gadā regulators laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" publicē informāciju, kurā norāda, kā publisko telekomunikāciju tīklu operatori ievēro regulatora noteiktās metodikas;

5) izstrādā un laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" publicē vispārējo atļauju noteikumus un nosacījumus, kā arī to reģistrēšanas kārtību, procedūru individuālo licenču izsniegšanai, licencē telekomunikāciju uzņēmumus, reģistrē vispārējās atļaujas un uzrauga licenču noteikumu ievērošanu;

6) apstiprina starpsavienojumu līguma pamatpiedāvājumus, arī iekārtu kopīgas izmantošanas nosacījumus, un nomāto līniju pamatpiedāvājumus, nosaka minimālo telekomunikāciju pakalpojumu lietotājiem piedāvājamo nomāto līniju pakalpojumu kopu, kā arī kārtību, termiņus un tehniskos noteikumus piekļuves tīkla atsaistīšanai;

7) pārvalda universālā telekomunikāciju pakalpojuma maksājumus un uzrauga universālā telekomunikāciju pakalpojuma saistību izpildi;

8) izšķir strīdus starp telekomunikāciju uzņēmumiem starpsavienojumu, īpašās piekļuves un nomāto līniju jautājumos, kā arī starp telekomunikāciju uzņēmumiem un telekomunikāciju pakalpojumu lietotājiem, ja strīds saistīts ar telekomunikāciju pakalpojumu lietotāju pretenzijām. Regulatora pieņemtais lēmums par strīdu tiek publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un pilns lēmuma teksts nosūtīts strīdā iesaistītajām pusēm;

9) izstrādā un laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" publicē procedūru un kritērijus to telekomunikāciju uzņēmumu noteikšanai, kuriem ir būtiska ietekme konkrētajā tirgū, kā arī nosaka un publicē speciālās prasības šo telekomunikāciju uzņēmumu darbībai (izmaksu atdalīšanai, finansu atskaitēm, izmaksu aprēķināšanas un attiecināšanas metodikas ievērošanai, izmaksām tuvinātiem tarifiem, nediskriminējošiem noteikumiem un informācijas sniegšanas saistībām);

10) izstrādā tehniskos noteikumus privāto telekomunikāciju tīklu pieslēgšanai publiskajam telekomunikāciju tīklam un telekomunikāciju tīklu savstarpējai savienošanai, pārrauga telekomunikāciju tīkla un telekomunikāciju gala iekārtu tehnisko prasību ievērošanu;

11) pārrauga Latvijas nacionālo telekomunikāciju standartu izstrādi un starptautisko telekomunikāciju standartu adaptāciju, kā arī šo standartu ievērošanu telekomunikāciju nozarē;

12) apstiprina Nacionālo numerācijas plānu, atklāti un nediskriminējoši piešķir numurus, numerācijas diapazonus, īsos numurus, īsos kodus un adreses;

13) uzrauga likumdošanas aktu ievērošanu telekomunikāciju nozarē;

14) nodrošina regulatora darbības atklātumu, publicējot savas darbības gada pārskatus un lēmumus, kā arī apkopo un publicē informāciju par telekomunikāciju nozari;

15) nosaka tiem publiskā telekomunikāciju tīkla operatoriem, kuriem ir būtiska ietekme tirgū, pienākumu sniegt universālo telekomunikāciju pakalpojumu un tos publiskā telekomunikāciju tīkla operatorus, kuriem ir nepieciešama kompensācija universālā pakalpojuma nodrošināšanai sakarā ar pārāk augstām izmaksām, kā arī nosaka šīs kompensācijas apmēru un izmaksas kārtību.

(2) Regulatora funkciju izpildi nodrošina regulatora izpildinstitūcijas telekomunikāciju nozares struktūrvienība.

 

9.pants. Regulatora tiesības telekomunikāciju nozarē

Regulators savas kompetences ietvaros ir tiesīgs:

1) desmit dienu laikā saņemt no telekomunikāciju uzņēmumiem informāciju (arī tādu informāciju, kas ietver komercnoslēpumu), kā arī attiecīgo personu rakstveida vai mutvārdu paskaidrojumus;

2) pilnvarot regulatora pārstāvi piekļūt telpām un ēkām, kuras izmanto telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanai vai publiskā telekomunikāciju tīkla ekspluatācijai, un pieprasīt, lai tiek uzrādītas, kā arī pārbaudīt individuālās licences, vispārējās atļaujas, sertifikātus vai citus dokumentus, telekomunikāciju iekārtas, ierīces vai citas iekārtas, kuras tiek izmantotas vai uz kuru pamata tiek sniegti telekomunikāciju pakalpojumi, izveidots un ekspluatēts publiskais telekomunikāciju tīkls vai kuri apliecina īpašuma tiesības;

3) nolūkā nodrošināt efektīvu konkurenci telekomunikāciju nozarē un maksimālu ekonomisko efektivitāti pēc savas ierosmes vai tādā gadījumā, ja to lūdz kāda no pusēm, iejaukties sarunās, lai noskaidrotu jautājumus, kas iekļaujami starpsavienojuma līgumā, vai izvirzītu īpašus nosacījumus, kuri jāievēro vienai vai vairākām līguma pusēm. Regulators izņēmuma gadījumos var prasīt, lai tiek izdarīti grozījumi jau noslēgtajos starpsavienojumu līgumos, ja to pamato ar vajadzību nodrošināt efektīvu konkurenci un/vai telekomunikāciju pakalpojumu savstarpēju savietojamību;

4) pēc savas ierosmes vai tādā gadījumā, ja to lūdz kāda no pusēm, noteikt termiņu, kādā sarunas par starpsavienojuma līgumu jāpabeidz, bet ne ilgāku par sešiem mēnešiem. Ja atvēlētajā laikā vienošanās netiek panākta, regulators veic pasākumus, lai panāktu šāda līguma noslēgšanu saskaņā ar regulatora noteikto procedūru;

5) pārraudzīt telekomunikāciju gala iekārtu un radiokomunikāciju līdzekļu atbilstības novērtēšanu un atbilstības deklarēšanu, ko saskaņā ar likumu "Par atbilstības novērtēšanu" veic Ministru kabineta pilnvarotas institūcijas.

 

10.pants. Regulatora darbības finansēšana

(1) Regulatora darbību finansē saskaņā ar likumu "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" un šo likumu.

(2) Regulators ir tiesīgs papildus iekasēt maksu par:

1) individuālo licenču izsniegšanu un uzraudzību;

2) vispārējo atļauju reģistrēšanu un uzraudzību;

3) numerācijas un adrešu pārvaldīšanu;

4) citiem tā sniegtajiem pakalpojumiem.

(3) Maksa par regulatora sniegtajiem pakalpojumiem ir pamatojama ar šo pakalpojumu izmaksām. No šīs maksas gūtos ienākumus var izmantot tikai regulatora funkciju nodrošināšanai telekomunikāciju nozarē. Maksājumu likmi par regulatora pakalpojumiem nosaka Ministru kabinets.

(4) Telekomunikāciju uzņēmumu maksājumi regulatoram gadā nedrīkst pārsniegt 0,2 procentus no telekomunikāciju uzņēmuma iepriekšējā finansu gada neto apgrozījuma, veicot individuālajā licencē vai vispārējā atļaujā noteiktās darbības.

 

 

III nodaļa

Telekomunikāciju tīkli

11.pants. Telekomunikāciju tīklu veidi

Telekomunikāciju tīkli ir publiski un privāti.

 

12.pants. Privāto telekomunikāciju tīklu lietošana

Privāto telekomunikāciju tīklu atļauts lietot tikai privātā telekomunikāciju tīkla īpašnieka vajadzībām. Telekomunikāciju pakalpojumu sniegšana, izmantojot privātos telekomunikāciju tīklus, ir aizliegta.

 

13.pants. Privāto telekomunikāciju tīklu īpašnieku pienākumi

Privāto telekomunikāciju tīklu īpašniekiem ir pienākums:

1) ievērot noteikumus par privāto telekomunikāciju tīklu pieslēgšanu publiskajam telekomunikāciju tīklam;

2)†ievērot ar publisko telekomunikāciju tīklu operatoriem noslēgtā telekomunikāciju pakalpojumu līguma noteikumus.

 

14.pants. Privāto telekomunikāciju tīklu īpašnieku tiesības

Privāto telekomunikāciju tīklu īpašniekiem ir tiesības:

1) pieslēgt privāto telekomunikāciju tīklu publiskajiem telekomunikāciju tīkliem kā publiskā telekomunikāciju tīkla telekomunikāciju gala iekārtu;

2)†savstarpēji vienojoties, pieslēgt privāto telekomunikāciju tīklu citiem privātajiem telekomunikāciju tīkliem;

3)†pretendēt uz radiofrekvenču spektra izmantošanu šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

 

15.pants.†Privāto telekomunikāciju tīklu pieslēgšana publiskajiem telekomunikāciju tīkliem

Tehniskos noteikumus par privāto telekomunikāciju tīklu pieslēgšanu publiskajiem telekomunikāciju tīkliem nosaka regulators. Komerciālie noteikumi par privāto telekomunikāciju tīklu pieslēgšanu nedrīkst būt diskriminējoši salīdzinājumā ar telekomunikāciju pakalpojumiem, ko publiskā telekomunikāciju tīkla operators sniedz citiem lietotājiem līdzīgos apstākļos.

 

16.pants. Telekomunikāciju tīklu ierīkošana un būvniecība

(1) Telekomunikāciju tīklu ierīkošanu un būvniecību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.

(2) Publisko telekomunikāciju tīklu operatoriem ir tiesības, ja nepieciešams, ierīkot telekomunikāciju tīklus valsts, pašvaldību un privātā īpašuma robežās, iepriekš saskaņojot to ar nekustamā īpašuma īpašniekiem vai valdītājiem.

(3) Zemūdens kabeļus jūras akvatorijā ierīko saskaņā ar likumu "Par Latvijas Republikas kontinentālo šelfu un ekskluzīvo ekonomisko zonu". Telekomunikāciju tīklu ierīkošanu aizsargājamās dabas teritorijās saskaņo ar aizsargājamās dabas teritorijas pārvaldes institūciju. Kārtību, kādā telekomunikāciju tīklu ierīkošanai izmantojamas elektropārvades līnijas, autoceļu un dzelzceļu aizsargjoslas, nosaka attiecīgie normatīvie akti.

 

17.pants. Zaudējumu atlīdzināšana sakarā ar telekomunikāciju tīklu ierīkošanu, ekspluatāciju un attīstību

(1) Kārtību, kādā publiskā telekomunikāciju tīkla operators atlīdzina nekustamā īpašuma īpašniekam vai valdītājam nodarītos zaudējumus sakarā ar telekomunikāciju tīklu ierīkošanu, ekspluatāciju vai attīstību, nosaka, pusēm vienojoties. Ja puses nevar vienoties, strīdu izskata tiesa likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Pēc telekomunikāciju tīklu ierīkošanas, ekspluatācijas vai attīstības darbu pabeigšanas publiskā telekomunikāciju tīkla operatoram ir pienākums sakārtot attiecīgo nekustamo īpašumu.

(3) Ja mēneša laikā pēc darbu pabeigšanas vai citā termiņā pēc vienošanās ar nekustamā īpašuma īpašnieku vai valdītāju publiskā telekomunikāciju tīkla operators nesakārto attiecīgo īpašumu, to ir tiesīgs sakārtot pats īpašnieks vai valdītājs, piedzenot no publiskā telekomunikāciju tīkla operatora ar īpašuma sakārtošanu saistītos izdevumus un zaudējumus.

 

 

IV nodaļa

Publisko telekomunikāciju tīklu operatori

18.pants. Publisko telekomunikāciju tīklu operatoru pienākumi

Publisko telekomunikāciju tīklu operatoriem ir pienākums:

1) ievērot un izpildīt individuālās licences vai vispārējās atļaujas nosacījumus, kā arī noteikumus, kuri ietverti attiecīgajos normatīvajos aktos par licencēšanu, veicot uzņēmējdarbību (komercdarbību) telekomunikāciju nozarē;

2) izstrādāt telekomunikāciju pakalpojumu lietošanas noteikumus;

3) noslēgt rakstveidā telekomunikāciju pakalpojumu līgumu ar katru abonentu vai telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēju un nodrošināt tajā paredzēto noteikumu izpildi;

4) nodrošināt konfidencialitāti attiecībā uz telekomunikāciju pakalpojumu lietotāju personas datiem un ziņām par to saņemtajiem pakalpojumiem;

5) ierīkot ne vēlāk kā divu mēnešu laikā saskaņā ar Satversmes aizsardzības biroja direktora rakstveida pieprasījumu telekomunikāciju tīkla pārtveršanas punktu (punktus), kas pēc operatīvās darbības subjekta vadītāja rakstveida pieprasījuma jāuztur un jānodod bez maksas tā lietošanā operatīvās darbības pasākumu veikšanai un kriminālprocesuālo darbību nodrošināšanai;

6) nodrošināt telekomunikāciju pakalpojumu lietotājiem un citiem telekomunikāciju uzņēmumiem nediskriminējošus publisko telekomunikāciju tīklu pieslēgšanas, starpsavienojumu, piekļuves tīkla atsaistīšanas un īpašās piekļuves tehniskos un komerciālos noteikumus;

7) publisko telekomunikāciju tīklu operatoram, kuram ir būtiska ietekme tirgū, publicēt starpsavienojumu pamatpiedāvājumu un piedāvājumus komerciālām sarunām ar citu publisko telekomunikāciju tīklu operatoriem;

8) nodrošināt telekomunikāciju pakalpojumu lietotājiem operatīvo dienestu (ugunsdzēsības un glābšanas, policijas, medicīniskās palīdzības un gāzes avārijas dienesta) bezmaksas izsaukšanu;

9) tam publiskā telekomunikāciju tīkla operatoram, kuram ir būtiska ietekme tirgū, publicēt nomāto līniju pakalpojumu pamatpiedāvājumu;

10) noteikt publiskā telekomunikāciju tīkla pieslēguma punktu parametrus.

 

19.pants. Publisko telekomunikāciju tīklu operatoru tiesības

Publisko telekomunikāciju tīklu operatoriem ir tiesības:

1) noteikt piedāvāto telekomunikāciju pakalpojumu tarifus, ņemot vērā regulatora lēmumus par starpsavienojumu, nomāto līniju un publisko telekomunikāciju tīklu balss telefonijas pakalpojumu tarifiem;

2) noteikt kārtību, kādā veicami maksājumi par tiem telekomunikāciju pakalpojumiem, par kuriem rēķini nav laikus samaksāti;

3) pretendēt uz ierobežoto nacionālo resursu lietošanu telekomunikāciju nozarē;

4) ierīkot, attīstīt un ekspluatēt publisko telekomunikāciju tīklu.

 

 

V nodaļa

Telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēji

20.pants. Telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēju pienākumi

Telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējiem ir pienākums:

1) veicot uzņēmējdarbību (komercdarbību) telekomunikāciju nozarē, ievērot un izpildīt visus regulatora noteikumus un nosacījumus, kas attiecas uz vispārējām atļaujām un individuālām licencēm;

2) izstrādāt telekomunikāciju pakalpojumu lietošanas noteikumus;

3) noslēgt rakstveida telekomunikāciju pakalpojumu līgumu ar katru abonentu un nodrošināt tajā paredzēto noteikumu izpildi;

4) nodrošināt konfidencialitāti attiecībā uz telekomunikāciju pakalpojumu lietotāju personas datiem un ziņām par to saņemtajiem pakalpojumiem.

 

21.pants. Telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēju tiesības

Telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējiem ir tiesības:

1) noteikt piedāvāto telekomunikāciju pakalpojumu tarifus, ņemot vērā regulatora lēmumus par starpsavienojumu, nomāto līniju un publisko telekomunikāciju tīklu balss telefonijas pakalpojumu tarifiem;

2) noteikt kārtību, kādā veicami maksājumi par telekomunikāciju pakalpojumiem, par kuriem rēķini nav laikus samaksāti;

3) pretendēt uz ierobežoto nacionālo resursu lietošanu telekomunikāciju nozarē.

 

22.pants. Publiskā telekomunikāciju tīkla operatora un telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēja attiecības

Publiskā telekomunikāciju tīkla operatora un telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēja savstarpējās tiesības, pienākumus un atbildību nosaka savstarpējs līgums.

 

23.pants. Telekomunikāciju uzņēmumu un abonentu savstarpējās attiecības

(1) Abonentam ir tiesības izvēlēties publiskā telekomunikāciju tīkla operatoru vai telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēju.

(2) Telekomunikāciju uzņēmums un abonents slēdz telekomunikāciju pakalpojumu līgumu, kas nosaka līdzēju savstarpējās attiecības.

(3) Telekomunikāciju pakalpojumu līgums tiek noslēgts rakstveidā.

(4) Telekomunikāciju pakalpojumu līgumā ietverama šāda informācija:

1) telekomunikāciju pakalpojumu apraksts;

2) abonentam piešķirtie telekomunikāciju pakalpojumi, to piegādes termiņi, numurs vai adrese, publiskā telekomunikāciju tīkla pieslēguma punkta un telekomunikāciju pakalpojumu saņemšanas vieta, ja šāda informācija ir iespējama;

3) telekomunikāciju pakalpojumu apmaksas kārtība un rēķina piegādes adrese;

4) abonentam sniegto telekomunikāciju pakalpojumu kvalitātes nosacījumi;

5) publiskā telekomunikāciju tīkla vai telekomunikāciju pakalpojumu lietošanas noteikumi;

6) strīdu atrisināšanas un klienta pretenziju iesniegšanas kārtība;

7) abonenta piekrišana vai nepiekrišana viņa personas datu publicēšanai abonentu sarakstos un izmantošanai komerciālos nolūkos;

8) līguma izbeigšanas vai telekomunikāciju pakalpojumu pārtraukšanas nosacījumi, to skaitā kompensācijas vai atlīdzināšanas kārtība.

 

 

VI nodaļa

Telekomunikāciju pakalpojumu

lietotāji un abonenti

24.pants. Telekomunikāciju pakalpojumu lietotāju un abonentu tiesības un pienākumi

(1) Telekomunikāciju pakalpojumu lietotājiem ir tiesības noteiktā kārtībā un apjomā saņemt telekomunikāciju pakalpojumus no telekomunikāciju uzņēmumiem.

(2) Abonenta attiecības ar telekomunikāciju uzņēmumu nosaka noslēgtais telekomunikāciju pakalpojumu līgums.

(3) Fiziskajām un juridiskajām personām ir tiesības nomāt līnijas no publiskā telekomunikāciju tīkla operatora, pamatojoties uz nediskriminējošiem nosacījumiem.

(4) Abonenti drīkst pieslēgt publiskajam telekomunikāciju tīklam tikai tādas telekomunikāciju gala iekārtas, kurām ir novērtēta vai deklarēta atbilstība būtiskām prasībām.

(5) Abonentam ir tiesības saņemt rēķinus bez telekomunikāciju pakalpojumu analīzes.

(6) Abonentam ir tiesības izvēlēties vairākus publisko telekomunikāciju tīklu operatorus un telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējus vienlaicīgi.

 

25.pants. Ar telekomunikāciju pakalpojumu lietotājiem un abonentiem saistītās informācijas aizsardzība telekomunikāciju nozarē

(1) Telekomunikāciju uzņēmumiem un to darbiniekiem aizliegts izpaust ziņas par telekomunikāciju pakalpojumu lietotājiem un abonentiem bez viņu rakstveidā izteiktas piekrišanas, kā arī izpaust ziņas par informāciju, kuru pārraida vai kura ir pārraidīta, izmantojot publiskos telekomunikāciju tīklus, vai kuru var iegūt, sniedzot telekomunikāciju pakalpojumus, izņemot likumos noteiktos gadījumus.

(2) Tipogrāfiski publicējamos vai datorizētā veidā uzglabājamos publiski pieejamos abonentu sarakstos drīkst uzglabāt tikai šādu informāciju: abonenta numurs, vārds un uzvārds, adrese, ja abonents ir tam piekritis, noslēdzot attiecīgu līgumu ar telekomunikāciju uzņēmumu.

(3) Pieslēgties telekomunikāciju tīkliem operatīvās informācijas iegūšanas nolūkā atļauts tikai likumos noteiktajos gadījumos un kārtībā.

(4) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā telekomunikāciju uzņēmumi aprīko publiskos telekomunikāciju tīklus ar iekārtām, kas nodrošina operatīvās informācijas iegūšanu no tehniskajiem līdzekļiem un operatīvu sarunu noklausīšanos likumos noteiktajos gadījumos.

(5) Šā panta trešajā daļā noteikto pasākumu veikšana un iegūtā informācija ir valsts noslēpums. Personām, kuras savu darba pienākumu sakarā ir saistītas ar šo pasākumu izpildi vai tās nodrošinājumu, ir nepieciešama speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam.

(6) Informāciju par publisko telekomunikāciju tīklu abonentiem, pret kuriem ir vērsti šā panta trešajā daļā minētie pasākumi, kā arī šo pasākumu mērķi, pamatojumu un apjomu telekomunikāciju uzņēmumam var neizpaust.

(7) Telekomunikāciju uzņēmumi maksas uzskaitei par sniegtajiem telekomunikāciju pakalpojumiem vai starpsavienojumiem bez iepriekšējas saskaņošanas ar abonentiem drīkst uzglabāt un apstrādāt identificējamā formā šādu informāciju:

1) datus, kas ļauj identificēt abonenta telekomunikāciju pieslēguma punkta numuru un pieslēguma punkta adresi;

2) datus, kas ļauj identificēt abonenta adresi un telekomunikāciju gala iekārtas tipu;

3) maksas aprēķināšanai nepieciešamo uzskaiti;

4) abonenta pārraidīto ziņojumu vai runas saņēmēja adresi vai numuru;

5) abonenta pārraidītās informācijas apjomu, laiku un ilgumu;

6) informāciju par abonenta iemaksāto avansu vai veiktajām maksājuma daļām;

7) informāciju par abonentiem noteiktajiem telekomunikāciju pakalpojumu ierobežojumiem;

8) telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēja brīdinājuma paziņojumus abonentiem.

(8) Šā panta septītajā daļā minētās informācijas apstrāde pieļaujama tikai līdz laikam, kurā likumīgi var apstrīdēt rēķinus vai veikt maksājumus.

 

26.pants. Personas datu aizsardzība

(1) Telekomunikāciju uzņēmumi nodrošina konfidencialitāti attiecībā uz jebkuru tiem pieejamo informāciju par telekomunikāciju pakalpojumu lietotājiem un abonentiem, tajā skaitā arī informāciju par telekomunikāciju pakalpojumu izmantošanu.

(2) Telekomunikāciju uzņēmumi drīkst atklāt telekomunikāciju tīklos pārraidāmo ziņojumu formātu, ziņojumu saturu un informāciju par ziņojumu nosūtītāju un saņēmēju, ziņojumu nosūtīšanas laiku un to pārraides veidu tikai ar ziņojuma nosūtītāja atļauju, izņemot gadījumus, kas paredzēti citos likumos.

(3) Abonentiem ir tiesības bez maksas pieprasīt savu personas datu izslēgšanu no publicējamiem vai datorizētiem publiski pieejamiem abonentu sarakstiem. Telekomunikāciju uzņēmums bez minēto personu piekrišanas nedrīkst datus par tām nodot trešajām personām.

(4) Regulators var noteikt citus ierobežojumus un prasības, kas jāievēro telekomunikāciju uzņēmumiem, lai nodrošinātu telekomunikāciju pakalpojumu lietotāju personas datu aizsardzību un izsaucamā vai izsaucēja abonenta līnijas numura identifikāciju vai identifikācijas aizliegumu.

 

 

VII nodaļa

Starpsavienojumi

27.pants. Starpsavienojumu un īpašās piekļuves līgumi

(1) Publisko telekomunikāciju tīklu operatoriem ir pienākums sarunu ceļā panākt vienošanos par publisko telekomunikāciju tīklu savstarpēju savienošanu un noslēgt starpsavienojuma līgumu ar citu publiskā telekomunikāciju tīkla operatoru. Starpsavienojums nodrošina telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanu abonentiem abos virzienos. Publisko telekomunikāciju tīklu operatoriem ir pienākums nodrošināt atdalītu telekomunikāciju darbības uzskaiti starpsavienojumu pakalpojumiem, arī izmaksu atdalīšanu, un nodrošināt šo finansu darbības pārskatu neatkarīgu auditēšanu.

(2) Publisko telekomunikāciju tīklu operatori, kuriem ir būtiska ietekme tirgū, publicē starpsavienojumu pamatpiedāvājumu un sniedz regulatoram informāciju par īpašās piekļuves līgumiem.

(3) Īpašās piekļuves līgumu slēdz publiskā telekomunikāciju tīkla operators ar telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēju, un tajā tiek iekļauti īpaši tehniskie un komerciālie noteikumi par pieslēgšanu publiskajam telekomunikāciju tīklam. Publisko telekomunikāciju tīklu operatori, kuriem ir būtiska ietekme tirgū, nevar atteikt telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēju pieprasījumus attiecībā uz īpašo piekļuvi.

(4) Starpsavienojuma līgumu slēdz divi publisko telekomunikāciju tīklu operatori, kuri ir vienojušies savstarpēji savienot savus telekomunikāciju tīklus. Šajā līgumā iekļauj visus tehniskos, komerciālos un citus starpsavienojuma noteikumus.

(5) Publisko telekomunikāciju tīklu operatori, kuriem ir būtiska ietekme starpsavienojumu pakalpojumu tirgū, nevar atteikt savienot savu publisko telekomunikāciju tīklu ar citiem publiskajiem telekomunikāciju tīkliem.

(6) Publisko telekomunikāciju tīklu operatori, kuriem ir būtiska ietekme starpsavienojumu pakalpojumu tirgū, var atteikties noslēgt starpsavienojuma līgumu, tikai pamatojoties uz regulatora rakstveida lēmumu, kas pieņemts, izskatot katru šādu gadījumu atsevišķi.

(7) Regulatoram ir tiesības pieņemt publisko telekomunikāciju tīklu operatoriem saistošus lēmumus starpsavienojumu un īpašās piekļuves jomā, ja puses nevar vienoties. Regulators lēmumu pieņem sešu mēnešu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas.

(8) Publisko telekomunikāciju tīklu starpsavienojumu un īpašās piekļuves līgumus noformē trijos eksemplāros. Desmit dienu laikā pēc līguma noslēgšanas vienu līguma eksemplāru iesniedz regulatoram.

 

28.pants. Principi attiecībā uz norēķiniem par starpsavienojumiem un īpašo piekļuvi

(1) Starpsavienojumu vai īpašās piekļuves pakalpojumu tarifiem jābūt nediskriminējošiem visos starpsavienojumu vai īpašās piekļuves līgumos, ko telekomunikāciju uzņēmums, kuram ir būtiska ietekme tirgū, noslēdzis ar citiem publisko telekomunikāciju tīklu operatoriem vai telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējiem. Starpsavienojumu vai īpašās piekļuves pakalpojumu tarifiem jābūt tuvinātiem to izmaksām.

(2) Dažādus starpsavienojumu un īpašās piekļuves pakalpojumu tarifus, noteikumus un nosacījumus var attiecināt uz dažādu telekomunikāciju uzņēmumiem, kam ir atļauts nodrošināt tīklus un pakalpojumus, ja šādas atšķirības var objektīvi attaisnot, balstoties uz nodrošinātā starpsavienojuma veidu un/vai attiecīgiem licencēšanas nosacījumiem. Regulators nodrošina to, lai šādas atšķirības negatīvi neietekmētu konkurenci.

(3) Starpsavienojumu un īpašās piekļuves pakalpojumu tarifi tiek detalizēti atdalīti un attiecināti tikai uz sniegtajiem telekomunikāciju pakalpojumiem, lai netiktu subsidēti citi telekomunikāciju pakalpojumi un starpsavienojuma vai īpašās piekļuves pieprasītājam nebūtu jāmaksā par to, kas nav saistīts ar pieprasītajiem telekomunikāciju pakalpojumiem.

(4) Visas ar abu virzienu darbības starpsavienojumu saistītās kopējās izmaksas, kuras atšķiras no starpsavienojuma pamatpiedāvājuma, sedz abu tīklu operatori vienlīdzīgās daļās, ja puses nevienojas citādi.

(5) Visas ar vienvirziena darbības starpsavienojumu saistītās izmaksas apņemas segt tas publiskā telekomunikāciju tīkla operators, kurš ir pieprasījis veidot vienvirziena darbības starpsavienojumu, ja puses nevienojas citādi.

(6) Starpsavienojumu izmaksas tiek aprēķinātas saskaņā ar regulatora apstiprināto izmaksu aprēķināšanas metodiku.

 

29.pants. Informācijas publicēšana par starpsavienojumu jautājumiem

(1) Regulators nosaka, kuras starpsavienojumu un īpašās piekļuves līgumu daļas nav publicējamas, lai netiktu izpausta informācija, kas ietver pušu komercnoslēpumus.

(2) Regulators laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" publicē informāciju par vietu un laiku, kur un kad informācija par starpsavienojumu pamatpiedāvājumiem un noslēgtajiem līgumiem ir pieejama.

(3) Publisko telekomunikāciju tīklu operatori pēc regulatora pieprasījuma nosūta informāciju par faktisko starpsavienojumu vai īpašās piekļuves izmaksu aprēķināšanas metodiku. Regulators katru gadu publicē ziņojumu par to, kā publisko telekomunikāciju tīklu operatori ievēro regulatora noteikto izmaksu aprēķināšanas metodiku.

 

 

VIII nodaļa

Telekomunikāciju pakalpojumu tarifi

30.pants. Telekomunikāciju pakalpojumu tarifu noteikšanas kārtība

(1) Regulators nosaka tarifu aprēķināšanas metodiku, kā arī apstiprina tarifus, lai nodrošinātu, ka to telekomunikāciju uzņēmumu tarifi, kuriem ir būtiska ietekme tirgū, ir tuvināti izmaksām un universālā telekomunikāciju pakalpojuma sniedzēji nodrošinātu universālā telekomunikāciju pakalpojuma telekomunikāciju lietotājiem pieņemamu cenu.

(2) Citu telekomunikāciju pakalpojumu tarifus telekomunikāciju pakalpojumu lietotājiem nosaka telekomunikāciju uzņēmumi, kuri tos sniedz. Regulatoram ir tiesības noteikt telekomunikāciju pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodiku, izmaksu aprēķināšanas metodiku un tarifu publicēšanas kārtību.

(3) Balss telefonijas pakalpojumiem publiskajos fiksētajos telekomunikāciju tīklos telekomunikāciju pakalpojumu tarifus regulators uzrauga līdz laikam, kamēr šo pakalpojumu sniegšana konkrētā ģeogrāfiskajā teritorijā notiks konkurences apstākļos. Lēmumu par katra balss telefonijas pakalpojuma tarifa regulēšanas pārtraukšanu konkrētajā tirgū pieņem regulators.

 

31.pants. Telekomunikāciju pakalpojumu tarifu atlaides

Telekomunikāciju uzņēmumiem ir tiesības ieviest telekomunikāciju pakalpojumu tarifu plānus un noteikt telekomunikāciju pakalpojumu tarifu atlaides.

 

 

IX nodaļa

Telekomunikāciju tīklu aizsardzība

un servitūta tiesības

32.pants. Telekomunikāciju tīklu aizsardzība

(1) Telekomunikāciju tīklu infrastruktūras aizsardzības kārtību nosaka Ministru kabinets.

(2) Lai nodrošinātu telekomunikāciju tīklu aizsardzību pret bojājumiem, gar telekomunikāciju tīklu līnijām tiek izveidotas aizsardzības zonas (aizsargjoslas, stigas), kuru platuma ierobežojumus un izmantošanas režīmu reglamentē Aizsargjoslu likums.

(3) Publiskā telekomunikāciju tīkla operators drīkst savā telekomunikāciju tīkla aizsargjoslā veikt visus ekspluatācijai nepieciešamos darbus, par to iepriekš rakstveidā brīdinot zemes īpašnieku vai valdītāju.

(4) Fiziskās un juridiskās personas telekomunikāciju tīklu aizsargjoslā ievēro attiecīgā publiskā telekomunikāciju tīkla operatora likumīgās prasības.

 

33.pants. Telekomunikāciju uzņēmumu servitūta tiesības

(1) Publiskā telekomunikāciju tīkla operatoram ir nekustamā īpašuma servitūta tiesības izveidot, attīstīt un ekspluatēt publisko telekomunikāciju tīklu un sniegt telekomunikāciju pakalpojumus.

(2) Ja puses nevar vienoties, servitūtu nodibina ar tiesas spriedumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(3) Telekomunikāciju tīklus pēc nekustamā īpašuma īpašnieka vai valdītāja prasības pārvieto par attiecīgā nekustamā īpašuma īpašnieka vai valdītāja līdzekļiem.

(4) Ja telekomunikāciju tīkli ir izvietoti citu komunikāciju aizsargjoslās, to pārvietošanas noteikumus reglamentē Ministru kabinets.

(5) Nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs nevar liegt publisko telekomunikāciju tīklu līniju, kabeļu un iekārtu uzstādīšanai un ekspluatācijai izmantot namīpašuma kāpņu telpas, fasādi, bēniņu un pagrabu koplietojuma telpas.

(6) Publiskā telekomunikāciju tīkla līnijas, kabeļus un publiskā telekomunikāciju tīkla pieslēguma punktus ierīko, kā arī iekārtas uzstāda, ievērojot likumu "Par kultūras pieminekļu aizsardzību".

 

 

X nodaļa

Telekomunikāciju tīklu numerācija

34.pants. Numerācijas resursi un Nacionālais numerācijas plāns

(1) Regulators apstiprina Nacionālo numerācijas plānu un pārvalda to saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem un standartiem. Regulators laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" publicē informāciju par vietu un laiku, kur un kad informācija par Nacionālo numerācijas plānu ir pieejama.

(2) Nacionālā numerācijas plāna izstrādes mērķus un metodes, kā arī kārtību, kādā piešķir, lieto un rezervē numerācijas resursus, atsakās no tiem un izņem no apgrozības piešķirtos numerācijas resursus, reglamentē Nacionālā numerācijas plāna regulēšanas noteikumi, ko izdod Ministru kabinets.

(3) Regulators piešķir publisko telekomunikāciju tīklu operatoriem numerācijas diapazonus, adreses, īsos kodus un īsos numurus, bet telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējiem - numerācijas diapazonus un īsos kodus, nodrošinot savlaicīgus, caurskatāmus un nediskriminējošus nosacījumus attiecībā uz pieeju numerācijas resursiem.

 

35.pants. Numerācijas lietošana

(1) Telekomunikāciju uzņēmumiem ir tiesības pretendēt uz numuru, numerācijas diapazonu, īso numuru, īso kodu un adresu piešķiršanu, rezervēšanu vai maiņu, ievērojot šo likumu, citus normatīvos aktus, to skaitā Nacionālā numerācijas plāna regulēšanas noteikumus.

(2) Ja abonents pieprasa, tad neatkarīgi no telekomunikāciju pakalpojumu nodrošinātāja var saglabāt tā lietošanā nodoto publiskā telekomunikāciju tīkla pieslēguma punkta abonenta numuru ģeogrāfiskās numerācijas noteiktajā lietošanas teritorijā vai jebkurā citā vietā, ja abonenta numurs nav saistīts ar ģeogrāfisko numerāciju. Publisko telekomunikāciju tīklu operatoriem, kuriem ir būtiska ietekme tirgū, saviem abonentiem jānodrošina piekļuve citu, ar šo telekomunikāciju tīklu savienotu, publiski pieejamu telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēju komutācijas pakalpojumiem. Nosakot šajā daļā minētās saistības kādam konkrētam publiskā telekomunikāciju tīkla operatoram, regulators pieņem lēmumu par šo saistību ieviešanas termiņiem.

(3) Telekomunikāciju uzņēmumi un telekomunikāciju pakalpojumu lietotāji var iegūt tikai numerācijas resursu lietošanas tiesības.

(4) Ja telekomunikāciju uzņēmums zaudē numerācijas resursu lietošanas tiesības, piešķirtie numerācijas resursi nonāk regulatora rīcībā.

 

 

XI nodaļa

Telekomunikāciju pakalpojumu

ierobežojumi

36.pants. Uzņēmējdarbības (komercdarbības) ierobežojumi

Uzņēmējdarbību (komercdarbību) telekomunikāciju nozarē ierobežo šajā likumā noteiktajā kārtībā, nosakot, ka tās veikšanai ir nepieciešama vispārējā atļauja vai individuālā licence.

 

37.pants. Standartizācija telekomunikāciju nozarē

(1) Standartizācija telekomunikāciju nozarē notiek saskaņā ar Standartizācijas likumu.

(2) Latvijas nacionālo standartu izstrādi un starptautisko standartu adaptāciju veic standartizācijas tehniskās komitejas.

 

38.pants. Telekomunikāciju gala iekārtu un radiokomunikāciju līdzekļu atbilstības novērtēšana un atbilstības deklarēšana

(1) Telekomunikāciju gala iekārtu un radiokomunikāciju līdzekļu atbilstības novērtēšanas un atbilstības deklarēšanas kārtību nosaka likums "Par atbilstības novērtēšanu" un citi normatīvie akti.

(2) Ir aizliegts pieslēgt publiskajiem telekomunikāciju tīkliem un realizēt tās telekomunikāciju gala iekārtas, kuru atbilstība būtiskām prasībām nav novērtēta vai deklarēta.

(3) Ir aizliegts realizēt un lietot tos radiokomunikāciju līdzekļus, kuru atbilstība būtiskām prasībām nav novērtēta un deklarēta.

 

39.pants. Radiofrekvenču spektra izmantošana

(1) Nacionālo radiofrekvenču plānu apstiprina Satiksmes ministrija. Šo plānu izstrādā atbilstoši starptautiskajām normām, un tajā norāda radiofrekvenču apgabalus, kas tiek rezervēti mobilajiem telekomunikāciju tīkliem un personālajiem sakaru līdzekļiem, ņemot vērā to iespējamo paplašināšanos nākotnē. Nacionālo radiofrekvenču plānu Satiksmes ministrija pārskata vismaz reizi divos gados.

(2) Radiofrekvenču spektru fiziskās un juridiskās personas drīkst izmantot tikai pēc lietošanas atļaujas saņemšanas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(3) Regulators izstrādā skaidri saprotamus radiofrekvenču spektra izmantošanas noteikumus uzņēmējdarbībai (komercdarbībai) telekomunikāciju nozarē, savlaicīgi izskata visus radiofrekvenču lietošanas pieprasījumus uzņēmējdarbībai (komercdarbībai) telekomunikāciju nozarē un iekļauj atļauju lietot radiofrekvences individuālajās licencēs.

(4) Radiofrekvenču spektra izmantošanu kontrolē un uzrauga Satiksmes ministrija.

(5) Satiksmes ministrija izskata pieteikumus par kaitīgiem traucējumiem radiosakaru darbībā, kā arī noskaidro traucējumu avotus un pieņem lēmumu attiecībā uz šīs problēmas novēršanu.

(6) Satiksmes ministrija laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" publicē informāciju par vietu un laiku, kur un kad pieejama informācija par Nacionālo radiofrekvenču plānu.

 

 

XII nodaļa

Vispārējās atļaujas

un individuālās licences

40.pants. Vispārējās atļaujas un individuālās licences uzņēmējdarbībai (komercdarbībai) telekomunikāciju nozarē

(1) Vispārējās atļaujas un individuālās licences uzņēmējdarbībai (komercdarbībai) publisko telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanā paredzētas, lai regulētu:

1) telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanas nosacījumus, kā arī noteiktu telekomunikāciju uzņēmumu saistības;

2) numerācijas telpas vai radiofrekvenču spektra efektīvu lietošanu.

(2) Individuālajās licencēs nosaka konkrētas saistības un tiesības, kā arī pieeju ierobežotiem nacionālajiem resursiem telekomunikāciju nozarē saskaņā ar Ministru kabineta noteikto un publicēto kārtību.

 

41.pants. Vispārējo atļauju reģistrēšanas kārtība

(1) Regulators izstrādā un laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" publicē noteikumus, procedūras un nosacījumus vispārējo atļauju reģistrēšanai, kā arī nosaka tos telekomunikāciju pakalpojumus vai telekomunikāciju pakalpojumu grupas, uz kuriem attiecas vispārējo atļauju reģistrēšana.

(2) Visi potenciālie telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēji paziņo regulatoram par savu nodomu sniegt telekomunikāciju pakalpojumus, pirms uzsāk to sniegšanu. Ja 30 dienu laikā no paziņojuma iesniegšanas dienas regulators nav devis atbildi, paziņojuma iesniedzējam ir tiesības uzsākt telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanu.

(3) Ja paziņojumā ietvertā informācija neatbilst regulatora noteiktajām prasībām attiecībā uz vispārējām atļaujām, regulators informē paziņojuma iesniedzēju, ka vispārējā atļauja netiek reģistrēta, un dod viņam iespēju veikt nepieciešamās darbības vispārējās atļaujas saņemšanas nosacījumu izpildei.

(4) Pēc atkārtota iesnieguma saņemšanas 30 dienu laikā regulators to izskata un informē iesniedzēju par vispārējās atļaujas reģistrāciju vai sniedz motivētu atteikumu.

(5) Maksai par vispārējo atļauju reģistrēšanu, neskaitot ar universālo telekomunikāciju pakalpojumu saistītos maksājumus, jāsedz visas administratīvās izmaksas, kas regulatoram radušās sakarā ar vispārējās atļaujas izsniegšanu, kontroli un uzraudzību.

 

42.pants. Individuālo licenču izsniegšanas kārtība

(1) Regulators izstrādā un laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" publicē individuālo licenču izsniegšanas noteikumus un nosacījumus, kā arī procedūras to saņemšanai.

(2) Regulators informē individuālās licences pieprasītāju par savu lēmumu iespējami ātri, bet ne vēlāk kā sešas nedēļas pēc pieteikuma saņemšanas dienas. Objektīvu iemeslu dēļ regulators lēmuma pieņemšanas laiku var pagarināt līdz četriem mēnešiem, bet gadījumā, kad tiek izsludināts konkurss par individuālās licences saņemšanu, regulatoram lēmums jāpieņem ne vēlāk kā astoņus mēnešus pēc pieprasījuma saņemšanas dienas. Šis laika ierobežojums jāsaskaņo ar visiem starptautiskajiem līgumiem, kas attiecas uz starptautisko radiofrekvenču un satelīta sakaru koordinēšanu.

 

43.pants. Individuālo licenču grozīšana, darbības apturēšana vai pārtraukšana

(1) Regulators var grozīt individuālās licences noteikumus un nosacījumus vai anulēt individuālās licences tikai šādos gadījumos:

1) ar licences turētāja piekrišanu;

2) saskaņā ar šādas individuālās licences noteikumiem un nosacījumiem;

3) likumā noteiktajos gadījumos.

(2) Ja individuālās licences saņēmējs neizpilda kādu no nosacījumiem, kas licencē iekļauti saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, regulators var izsniegto individuālo licenci atsaukt, grozīt vai apturēt tās darbību, vai uzlikt licences saņēmējam par pienākumu veikt samērīgus un konkrētus pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību individuālās licences nosacījumiem.

(3) Regulators dod attiecīgajam telekomunikāciju uzņēmumam iespēju paziņot savu viedokli par licences nosacījumu ievērošanu un uzliek par pienākumu novērst visus pārkāpumus mēneša laikā no dienas, kad iejaucies regulators. Ja minētais telekomunikāciju uzņēmums izdara atkārtotus pārkāpumus, regulators nekavējoties var veikt attiecīgus pasākumus. Ja attiecīgais telekomunikāciju uzņēmums novērš pārkāpumus, regulators divu mēnešu laikā no sākotnējās iejaukšanās dienas attiecīgi anulē vai groza savu lēmumu un paziņo tā pamatojumu. Ja attiecīgais telekomunikāciju uzņēmums nenovērš pārkāpumus, regulators divu mēnešu laikā no sākotnējās iejaukšanās dienas apstiprina savu lēmumu un paziņo tā pamatojumu. Lēmumu dara zināmu attiecīgajam telekomunikāciju uzņēmumam vienas nedēļas laikā no tā pieņemšanas dienas.

(4) Telekomunikāciju uzņēmumam ir tiesības pārsūdzēt regulatora lēmumu tiesā.

 

44.pants. Individuālās licences darbības laiks

(1) Individuālās licences tiek izsniegtas uz termiņu līdz 15 gadiem.

(2) Ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms individuālās licences derīguma termiņa beigām telekomunikāciju uzņēmums var iesniegt pieteikumu licences pagarināšanai uz nākamo licences darbības laiku.

 

45.pants. Individuālās licences lietošanas ierobežojumi

Individuālā licence ir nedalāma, un to nevar nodot, pārdot, dāvināt, iznomāt vai citādā veidā atsavināt par labu citai fiziskajai vai juridiskajai personai bez regulatora piekrišanas.

 

46.pants. Valsts nodeva un maksa par individuālās licences izsniegšanu

(1) Par individuālās licences izsniegšanu maksājamās valsts nodevas apmēru nosaka Ministru kabinets. Individuālo licenci izsniedz tikai pēc tam, kad ir samaksāta valsts nodeva, kas tiek ieskaitīta valsts pamatbudžetā.

(2) Maksai par individuālās licences izsniegšanu, neskaitot ar universālo telekomunikāciju pakalpojumu saistītos maksājumus, jāsedz visas ar individuālās licences izsniegšanu, kontroli, uzraudzību un ieviešanu saistītās administratīvās izmaksas.

 

47.pants. Individuālajās licencēs iekļaujamie noteikumi un nosacījumi

(1) Regulators izstrādā un laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" publicē noteikumus un nosacījumus, kuri iekļaujami individuālajā licencē. Individuālajā licencē iekļaujamas vismaz šādas ziņas, noteikumi un nosacījumi:

1) licences izsniedzējs;

2) licences saņēmējs;

3) licences izsniegšanas datums un darbības laiks;

4) tie uzņēmējdarbības (komercdarbības) veidi telekomunikāciju nozarē, kuru veikšanai licence izsniegta, un licences darbības konkrētā ģeogrāfiskā teritorija;

5) piemērojamie standarti un reglamentējošie dokumenti;

6) nepārvaramas varas radīti apstākļi;

7) numerācijas resursu piešķiršana un lietošana;

8) radiofrekvenču lietošanas atļaujas piešķiršanas un lietošanas nosacījumi;

9) informācijas aizsardzības noteikumi;

10) bezmaksas neatliekamās palīdzības operatīvo dienestu izsaukumu nodrošināšana;

11) universālā telekomunikāciju pakalpojuma saistību apjoms;

12) publiskā telekomunikāciju tīkla pārtveršanas punktu bezmaksas nodošana operatīvās darbības subjektu rīcībā.

(2) Publisko telekomunikāciju tīklu operatoriem, kuriem ir būtiska ietekme tirgū, individuālajās licencēs papildus jāiekļauj:

1) īpaši tehniskie nosacījumi telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanai invalīdiem;

2) starpsavienojumu un īpašās piekļuves nodrošināšanas saistības.

(3) Individuālajā licencē iekļautie noteikumi un nosacījumi nedrīkst būt diskriminējoši pret citiem telekomunikāciju uzņēmumiem un nedrīkst būt pretrunā ar normatīvajiem aktiem.

 

48.pants. Individuālo licenču skaita ierobežošana

Izsniedzamo individuālo licenču skaitu var ierobežot vienīgi nolūkā nodrošināt efektīvu radiofrekvenču spektra izmantošanu. Numerācijas resursu trūkuma dēļ individuālo licenču skaitu ierobežo uz laiku, kāds nepieciešams, lai izdarītu grozījumus Nacionālajā numerācijas plānā un radītu brīvus numerācijas resursus.

 

 

XIII nodaļa

Universālais telekomunikāciju pakalpojums

49.pants. Universālā telekomunikāciju pakalpojuma sniegšana

(1) Regulators nosaka, laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" publicē un regulāri pārskata universālo telekomunikāciju pakalpojumu sarakstu, sniedzamo pakalpojumu apjomu, ģeogrāfisko teritoriju un telekomunikāciju pakalpojumu lietotājus, uz kuriem tie attiecas, kā arī izstrādā pieņemamu cenu noteikšanas principus balss telefonijas pakalpojumiem publiskajā fiksētajā telekomunikāciju tīklā.

(2) Regulators nosaka saistības attiecībā uz universālo telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanu, lai universālos telekomunikāciju pakalpojumus nodrošinātu visā Latvijas Republikas teritorijā, un savus lēmumus pārskata reizi trijos gados.

(3) Regulators var noteikt vienu vai vairākus publisko telekomunikāciju tīklu operatorus, kuri apmierina pieprasījumus sakarā ar pieslēgumiem pie publiskā telekomunikāciju tīkla noteiktās pieslēguma punktu vietās un pieeju universālajam telekomunikāciju pakalpojumam.

(4) Universālā telekomunikāciju pakalpojuma saistību izpildi kontrolē regulators.

 

50.pants. Universālā telekomunikāciju pakalpojuma izmaksu noteikšana

Universālā telekomunikāciju pakalpojuma tīro izmaksu noteikšanas un aprēķināšanas metodiku apstiprina regulators.

 

51.pants. Universālā telekomunikāciju pakalpojuma fonds

Ministru kabinets var izveidot universālā telekomunikāciju pakalpojuma fondu.

 

52.pants. Maksājumi universālā telekomunikāciju pakalpojuma nodrošināšanai

Telekomunikāciju uzņēmumi, kuri ekspluatē publiskos telekomunikāciju tīklus un sniedz publiski pieejamus telekomunikāciju pakalpojumus, finansē universālo telekomunikāciju pakalpojumu regulatora noteiktajā kārtībā un apmērā.

 

53.pants. Universālā telekomunikāciju pakalpojuma maksājumu līdzekļu izlietošana

(1) Universālā telekomunikāciju pakalpojuma maksājumu līdzekļus atļauts izlietot tikai universālā telekomunikāciju pakalpojuma finansēšanai telekomunikāciju pakalpojumu tirgos, kur atbilstoši regulatora novērtējumam universālo telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanas tīrās izmaksas publiskā telekomunikāciju tīkla operatoram ir pārāk augstas.

(2) Universālā telekomunikāciju pakalpojuma maksājumu līdzekļus var izmantot, lai finansētu abonentu līniju pieslēgumus publiskajiem fiksētajiem telekomunikāciju tīkliem noteiktās vietās.

 

 

Pārejas noteikumi

1. Līdz 2003.gada 1.janvārim Latvijas Republikā:

1) var būt spēkā tikai viena individuālā licence publiskā fiksētā telekomunikāciju tīkla izveidošanai, ekspluatācijai, attīstīšanai un telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanai saskaņā ar šo pārejas noteikumu 2.punkta 2.apakšpunktu;

2) ir vairāki televīzijas un skaņas izplatīšanas publiskie telekomunikāciju tīkli, kā arī valsts specializētie telekomunikāciju tīkli (VAS "Latvijas dzelzceļš", Iekšlietu ministrijas, VAS "Latvenergo", BOVAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs", BOVAS "Valsts informācijas tīklu aģentūra"), kuri darbojas, ievērojot šo pārejas noteikumu 2.punktu;

3) ir aizliegta starptautisko atzvanīšanas pakalpojumu reklamēšana, organizēšana, sniegšana un saņemšana;

4) šo pārejas noteikumu 2.punkta 2.apakšpunktā minēto telekomunikāciju pakalpojumu tarifus līdzsvaro, tuvinot tos faktiskajām pakalpojumu izmaksām.

2. Šo pārejas noteikumu 1.punktā minētajam individuālās licences turētājam (publiskā fiksētā telekomunikāciju tīkla operatoram) ir ekskluzīvas tiesības līdz 2003.gada 1.janvārim:

1) pārvaldīt, attīstīt un ekspluatēt publisko fiksēto telekomunikāciju tīklu Latvijas Republikā;

2) nodrošināt vietējos, iekšzemes un starptautiskos fiksētos balss telefonijas pakalpojumus publiskajā fiksētajā telekomunikāciju tīklā, kā arī nomāto līniju un publisko taksofonu pakalpojumus Latvijas Republikā;

3) nodot šo pārejas noteikumu 2.punkta 1. un 2.apakšpunktā minēto telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanu citām juridiskajām personām uz līguma pamata, turklāt līgumu reģistrē regulators, kas par to informē Satiksmes ministriju.

3. Šo pārejas noteikumu 2.punktā minētās publiskā fiksētā telekomunikāciju tīkla operatora ekskluzīvās tiesības neattiecas uz publisko mobilo radiotelekomunikāciju tīklu operatoru licencēs ietvertajiem pakalpojumiem.

4. Šā likuma 14.panta 2.punkts un 53.pants stājas spēkā 2003.gada 1.janvārī. Attiecībā uz Aizsardzības ministrijas pakļautībā un pārziņā esošām institūcijām 14.panta 2.punkts stājas spēkā līdz ar šā likuma spēkā stāšanos.

5. Šā likuma 35.panta otrā daļa stājas spēkā 2003.gada 1.janvārī.

6. Divu gadu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas Satiksmes ministrija un regulators nodrošina visu šajā likumā paredzēto noteikumu, kārtības, procedūru un metodiku izstrādāšanu.

7. Sešu mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas regulators izsniedz vai pārreģistrē licences un reģistrē vispārējās atļaujas atbilstoši šā likuma noteikumiem visiem tiem telekomunikāciju uzņēmumiem, kuri darbojas un sniedz telekomunikāciju pakalpojumus šā likuma spēkā stāšanās dienā. Izsniedzot vai pārreģistrējot licences vai vispārējās atļaujas saskaņā ar šo punktu, šā likuma 41.panta piektās daļas un 46.panta noteikumi netiek piemēroti. Individuālās licences, kuras izsniegusi Satiksmes ministrija pirms šā likuma stāšanās spēkā, paliek spēkā līdz attiecīgās licences termiņa beigām.

8. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē:

1) Augstākās padomes 1992.gada 6.oktobra lēmums "Par Latvijas Republikas telekomunikāciju sistēmas principiem" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 42./43.nr.);

2) Augstākās padomes 1993.gada 4.maija lēmums "Par Latvijas Republikas likuma "Par telekomunikācijām" spēkā stāšanās kārtību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 20./21.nr.);

3) likums "Par telekomunikācijām" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 20./21.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 10.nr.; 2001, 10.nr.).

Likums Saeimā pieņemts 2001.gada 1.novembrī.

 

Valsts prezidentes vietā

Saeimas priekšsēdētājs J.Straume

Rīgā 2001.gada 16.novembrī

 

Redakcijas piebilde: likums stājas spēkā ar 2001.gada 30.novembri.

 

 

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Saeima Veids: likums Pieņemts: 01.11.2001.Stājas spēkā: 30.11.2001.Zaudē spēku: 01.05.2004.Tēma:  Transports un sakari; Mediji, reklāmaPublicēts: Latvijas Vēstnesis, 166 (2553), 16.11.2001.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 23, 13.12.2001.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Uz tiesību akta pamata izdotie
  • Citi saistītie dokumenti
55637
30.11.2001
84
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva