Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Ministru kabineta 2006. gada 3. oktobra noteikumus Nr. 821 "Augstskolu, koledžu un augstākās izglītības programmu akreditācijas kārtība".

Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi Nr.442

Rīgā 2001.gada 16.oktobrī (prot. Nr.50, 6.¤)

Augstākās izglītības iestāžu un studiju programmu akreditācijas noteikumi

Izdoti saskaņā ar Augstskolu likuma 9.panta pirmo daļu, 25.panta trešo daļu,

55.panta septīto daļu un Izglītības likuma 14.panta 8., 10. un 11.punktu,

15.panta 5.punktu, 27.pantu un 33.panta trešo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā akreditējamas augstākās izglītības iestādes - augstskolas un koledžas - un šo izglītības iestāžu īstenotās pirmā un otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas, izglītības programmas profesionālo vai akadēmisko grādu ieguvei, kā arī doktorantūras studiju programmas (turpmāk - studiju programmas).

2. Divu gadu laikā pēc studiju programmas īstenošanas uzsākšanas augstskola vai koledža iesniedz studiju programmu Izglītības un zinātnes ministrijā akreditācijai.

3. Lēmumu par augstskolas akreditāciju pieņem Augstākās izglītības padome. Lēmumu par koledžas akreditāciju pieņem Augstākās izglītības padome pēc Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomes atzinuma saņemšanas. Lēmumu par studiju programmas akreditāciju pieņem šo noteikumu 12.punktā minētā studiju programmu akreditācijas komisija.

4. Augstskolu, koledžu un studiju programmu novērtēšanu organizē Izglītības un zinātnes ministrija.

 

 

II. Augstskolas vai koledžas akreditācijas pieteikums

5. Lai saņemtu akreditāciju apliecinošu dokumentu - akreditācijas lapu -, augstskola vai koledža iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijā pieteikumu, kuram pievienoti šo noteikumu 1.pielikumā minētie dokumenti. Pieteikumu augstskolas vai koledžas akreditācijai var iesniegt, ja akreditēts vairāk nekā 50 procentu no tajā īstenotajām studiju programmām.

6. Pieteikums un šo noteikumu 1.pielikumā minētie dokumenti iesniedzami valsts valodā, pievienojot tulkojumu angļu valodā vai citā šo noteikumu 24.punktā minētās novērtēšanas komisijas darbības (turpmāk - ārējā ekspertīze) organizēšanai pieņemamā valodā pēc saskaņošanas ar Izglītības un zinātnes ministriju. Dokumentus koledžas akreditācijai iesniedz tikai valsts valodā.

7. Pieteikumā norāda:

7.1. augstskolas vai koledžas nosaukumu;

7.2. augstskolas vai koledžas juridisko adresi, tālruņa numuru un konta numuru bankā;

7.3. augstskolas vai koledžas reģistrācijas apliecības numuru;

7.4. tās personas vārdu, uzvārdu un amatu, kuru augstskola vai koledža pilnvarojusi kārtot akreditācijas jautājumus.

 

 

III. Studiju programmas akreditācijas pieteikums

8. Augstskola vai koledža studiju programmas novērtēšanai nepieciešamajiem dokumentiem pievieno arī salīdzinājumu ar tāda paša līmeņa studiju programmām valsts dibinātās augstskolās vai koledžās Latvijā. Augstskola pievieno arī salīdzinājumu ar vismaz divām savās valstīs atzītu Eiropas Savienības valstu augstskolu studiju programmām, kuras tā izraudzījusies. Profesionālās augstākās izglītības studiju programmām pievieno atbilstošo profesijas standartu vai, ja tāda nav, profesionālo asociāciju vai darba devēju atsauksmes.

9. Par katru akreditējamo studiju programmu augstskola vai koledža iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijā pieteikumu, kuram pievienoti šo noteikumu 2.pielikumā minētie dokumenti.

10. Pieteikumā norāda:

10.1. studiju programmas nosaukumu;

10.2. studiju programmas kodu;

10.3. studiju programmas īstenošanas ilgumu un apjomu;

10.4. prasības, uzsākot studiju programmas apguvi;

10.5. iegūstamo grādu vai kvalifikāciju;

10.6. augstskolas vai koledžas nosaukumu;

10.7. studiju programmas īstenošanas vietu (augstskola, augstskolas filiāle vai koledža) un veidu;

10.8. tās personas vārdu, uzvārdu un amatu, kuru augstskola vai koledža pilnvarojusi kārtot akreditācijas jautājumus.

11. Pieteikums un citi studiju programmas akreditācijai nepieciešamie dokumenti iesniedzami valsts valodā, pievienojot tulkojumu angļu valodā vai citā ārējās ekspertīzes organizēšanai pieņemamā valodā pēc saskaņošanas ar Izglītības un zinātnes ministriju. Dokumentus pirmā līmeņa studiju programmu akreditācijai iesniedz tikai valsts valodā.

 

IV. Studiju programmu akreditācijas komisija

12. Izglītības un zinātnes ministrs apstiprina Studiju programmu akreditācijas komisiju (turpmāk - akreditācijas komisija), kuras sastāvā iekļauj:

12.1. pa vienam deleģētam pārstāvim no Augstākās izglītības padomes, Rektoru padomes, Latvijas Zinātnes padomes, Latvijas Studentu apvienības, kā arī trīs Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjus;

12.2. Profesionālās izglītības sadarbības padomes pārstāvi un divus Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomes pārstāvjus;

12.3. akreditējamās studiju programmas profilam atbilstošās ministrijas pilnvaroto pārstāvi un, ja nepieciešams, šīs ministrijas deleģētos nozares ekspertus. Pārstāvji un eksperti piedalās tikai atbilstošo nozaru programmu akreditācijā.

13. Akreditācijas komisija:

13.1. izskata augstskolas vai koledžas iesniegto pieteikumu;

13.2. apstiprina šo noteikumu 24.punktā minētās novērtēšanas komisijas sastāvu un tās vadītāju;

13.3. pamatojoties uz novērtēšanas komisijas sniegto studiju programmas kvalitātes novērtējumu un akreditācijas komisijas locekļu veikto pieteikuma analīzi, pieņem lēmumu par attiecīgās studiju programmas akreditāciju;

13.4. pēc Izglītības un zinātnes ministrijas vai Augstākās izglītības padomes ierosinājuma un pamatojoties uz ekspertīzes rezultātu analīzi, pieņem lēmumu par studiju programmas akreditācijas lapas anulēšanu;

13.5. risina citus jautājumus, kas saistīti ar studiju programmu akreditāciju.

14. Akreditācijas komisija organizē sēdes ne retāk kā reizi divos mēnešos. Sēdi vada akreditācijas komisijas priekšsēdētājs vai viņa deleģēts akreditācijas komisijas loceklis.

15. Akreditācijas komisijas sēdi sasauc komisijas priekšsēdētājs. Akreditācijas komisija ir lemttiesīga, ja tajā piedalās vairāk nekā puse akreditācijas komisijas locekļu.

16. Akreditācijas komisijas lēmumu pievieno protokolam. Lēmumu paraksta komisijas priekšsēdētājs un visi komisijas locekļi, kuri piedalījušies attiecīgajā sēdē.

17. Akreditācijas komisijas lēmumu pieņem ar klātesošo akreditācijas komisijas locekļu balsu vairākumu. Ja balsu skaits sadalījies vienādi, izšķirošā ir komisijas priekšsēdētāja balss.

18. Ja kāds no akreditācijas komisijas locekļiem nepiekrīt komisijas lēmumam, viņa viedokli pievieno lēmumam atsevišķa ziņojuma veidā un kopā ar attiecīgās sēdes protokolu iesniedz izglītības un zinātnes ministram.

19. Akreditācijas komisijas locekļu pilnvaru laiks ir četri gadi. Ja kāds no akreditācijas komisijas locekļiem beidz savu darbību akreditācijas komisijā, viņš par to informē akreditācijas komisiju un institūciju vai organizāciju, kura viņu deleģējusi darbam akreditācijas komisijā. Attiecīgās institūcijas vai organizācijas no jauna deleģētais pārstāvis tiek iekļauts akreditācijas komisijas sastāvā saskaņā ar attiecīgu izglītības un zinātnes ministra rīkojumu.

 

V. Akreditācijas norise

20. Lēmumu par augstskolas, koledžas vai studiju programmas akreditāciju Augstākās izglītības padome vai akreditācijas komisija pieņem ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc pieteikuma saņemšanas.

21. Izglītības un zinātnes ministrs sešu mēnešu laikā pēc pieteikuma saņemšanas var dot motivētu rīkojumu pagarināt šo noteikumu 20.punktā minēto termiņu, bet ne vairāk kā par sešiem mēnešiem.

22. Augstskolai vai koledžai ir tiesības turpināt pieteikto studiju programmu īstenošanu, ja pēc pieteikuma izskatīšanas termiņa beigām lēmums par augstskolas, koledžas vai studiju programmas akreditāciju vai attiecīgs motivēts atteikums nav pieņemts.

23. Izglītības un zinātnes ministrija pārbauda, vai pieteikumā un tam pievienotajos dokumentos norādīta visa nepieciešamā informācija, un, ja nepieciešams, pieprasa papildu informāciju. Ja 30 dienu laikā pēc pieteikuma iesniegšanas augstskola vai koledža nav iesniegusi nepieciešamo informāciju, pieteikumu un tam pievienotos dokumentus nosūta atpakaļ attiecīgajai augstskolai vai koledžai. Laikposmu, kas nepieciešams iesniegtās informācijas pārbaudei un nepieciešamās papildu informācijas ieguvei, neieskaita akreditācijai noteiktajā termiņā.

24. Lai novērtētu augstskolu, koledžu vai studiju programmu, saskaņā ar Augstākās izglītības padomes, Latvijas Zinātnes padomes, Rektoru padomes, Latvijas Zinātņu akadēmijas, kā arī citu ieinteresēto organizāciju ieteikumiem izveido novērtēšanas komisiju, kuras sastāvā iekļauj Latvijas un ārvalstu ekspertus.

25. Novērtēšanas komisijas sastāvā ir vismaz trīs eksperti - viens eksperts ir no Latvijas, pārējie eksperti - no ārvalstīm. Koledžas novērtēšanas komisijā un pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmu novērtēšanas komisijā visi eksperti var būt no Latvijas. Augstskolas un koledžas novērtēšanas komisijas sastāvu un vadītāju apstiprina Augstākās izglītības padome. Studiju programmas novērtēšanas komisijas sastāvu un vadītāju apstiprina akreditācijas komisija.

26. Novērtēšanas komisijas darbā var piedalīties bez balsstiesībām arī Augstākās izglītības padomes un akreditācijas komisijas ieteikti novērotāji, kurus attiecīgi Augstākās izglītības padome vai akreditācijas komisija apstiprina reizē ar novērtēšanas komisijas sastāvu.

27. Novērtēšanas komisija izvērtē augstskolas vai koledžas iesniegtos materiālus un reālos apstākļus augstskolā vai koledžā un, ja nepieciešams, pieprasa papildu informāciju.

28. Novērtēšanas komisijas eksperti sniedz katrs savu atzinumu.

29. Novērtēšanas komisija sagatavo kopējo atzinumu un kopā ar ekspertu atzinumiem iesniedz attiecīgi Augstākās izglītības padomei vai akreditācijas komisijai.

30. Novērtēšanas komisija kopējo atzinumu sagatavo, ņemot vērā šādus informācijas avotus:

30.1. augstskolas, koledžas vai studiju programmu pašnovērtējumu;

30.2. studējošo un absolventu darba devēju (reālo vai potenciālo) aptaujas rezultātus;

30.3. ekspertu atzinumus;

30.4. novērtēšanas komisijas ekspertu vizītē augstskolā vai koledžā iegūtos rezultātus;

30.5. papildu informāciju, ja tā nepieciešama.

31. Novērtēšanas komisijas kopējo atzinumu apspriež atklātā konferencē, uz kuru uzaicina augstskolas vai koledžas akadēmiskā personāla un studējošo pārstāvjus, darba devēju pārstāvjus, attiecīgās nozares ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjus, Augstākās izglītības padomes un akreditācijas komisijas pārstāvjus, kā arī citas ieinteresētās personas.

32. Novērtēšanas komisija pēc šo noteikumu 31.punktā minētās konferences sagatavo galīgo atzinumu un iesniedz to attiecīgi Augstākās izglītības padomei vai akreditācijas komisijai.

33. Augstākās izglītības padome vai akreditācijas komisija iepazīstas ar augstskolas vai koledžas iesniegtajiem materiāliem, ar novērtēšanas komisijas sagatavoto atzinumu un, ja nepieciešams, ar reālajiem apstākļiem augstskolā vai koledžā.

34. Par katru pozitīvi novērtētu studiju programmu izglītības un zinātnes ministrs izsniedz studiju programmas akreditācijas lapu, kurā norādīts akreditācijas termiņš.

35. Studiju programmas akreditācijas lapu sagatavo Izglītības un zinātnes ministrija un paraksta izglītības un zinātnes ministrs. Izsniegtās akreditācijas lapas tiek reģistrētas Izglītības un zinātnes ministrijā.

36. Augstākās izglītības padome iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijā lēmumu par augstskolas vai koledžas akreditāciju un sēdes protokolu. Akreditācijas lapu paraksta izglītības un zinātnes ministrs, pamatojoties uz Augstākās izglītības padomes lēmumu. Izsniegtās akreditācijas lapas tiek reģistrētas Izglītības un zinātnes ministrijā.

37. Ja novērtēšanas komisija, akreditācijas komisija vai Augstākās izglītības padome konstatē nepilnības augstskolā, koledžā, studiju programmā vai studiju programmas īstenošanā, to akreditē uz diviem gadiem. Studiju programmu uz diviem gadiem akreditē tikai vienu reizi. Uz diviem gadiem akreditētai studiju programmai akreditācijas lapas derīguma termiņa laikā ir visas tās pašas tiesības, kuras ir vispārējā kārtībā akreditētai studiju programmai.

38. Ja Augstākās izglītības padome vai akreditācijas komisija pieņēmusi lēmumu atteikt akreditāciju augstskolai, koledžai vai studiju programmai, augstskola vai koledža var atkārtoti iesniegt akreditācijas pieteikumu ne agrāk kā sešus mēnešus un ne vēlāk kā gada laikā pēc minētā lēmuma pieņemšanas. Ja valsts dibināta augstskola šajā termiņā atkārtoti pieteikumu neiesniedz, studiju programma tiek uzskatīta par atkārtoti neakreditētu, un uz to attiecas šo noteikumu 40.punktā noteiktās prasības.

39. Atteikumam akreditēt augstskolu, koledžu vai studiju programmu var būt šādi iemesli:

39.1. iesniegtie dokumenti neatbilst likumu un citu normatīvo aktu prasībām;

39.2. akadēmiskajam personālam nav pietiekamas kvalifikācijas;

39.3. augstskola vai koledža nenodrošina atbilstošu studiju un informatīvo bāzi;

39.4. augstskola, koledža vai studiju programmas neatbilst citām šajos noteikumos minētajām prasībām.

40. Ja Augstākās izglītības padome vai akreditācijas komisija atkārtoti pieņem lēmumu atteikt akreditāciju, tad pēc lēmuma pieņemšanas Augstākās izglītības padome vai akreditācijas komisija iesniedz izglītības un zinātnes ministram ieteikumu par attiecīgās augstskolas, koledžas vai studiju programmas reorganizāciju vai likvidāciju.

41. Izglītības un zinātnes ministrs var noteikt augstskolas, koledžas vai studiju programmas ārpuskārtas akreditācijas laiku.

42. Augstākās izglītības padomei ir tiesības ierosināt augstskolas, koledžas vai studiju programmas ārpuskārtas akreditāciju. Lēmumu par ārpuskārtas akreditāciju pieņem izglītības un zinātnes ministrs.

43. Augstākās izglītības padomes vai akreditācijas komisijas lēmumu par atteikumu akreditēt augstskolu, koledžu vai studiju programmu, kā arī par augstskolas, koledžas vai studiju programmas akreditācijas anulēšanu var pārsūdzēt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā mēneša laikā pēc lēmuma pieņemšanas.

44. Izglītības un zinātnes ministrs anulē augstskolas, koledžas vai studiju programmas akreditācijas lapu šādos gadījumos:

44.1. iesniegtās ziņas neatbilst īstenībai;

44.2. augstskolā, koledžā vai studiju programmas īstenošanā notikušas izmaiņas, kuras būtiski maina akreditācijas pieteikumā sniegtās ziņas, un par tām 30 dienu laikā pieteicējs nav ziņojis attiecīgi Augstākās izglītības padomei vai akreditācijas komisijai;

44.3. augstskolā vai koledžā netiek īstenota neviena akreditēta studiju programma.

45. Augstskolas, koledžas vai studiju programmas akreditācijas anulēšanas iemeslus publicē laikrakstos "Latvijas Vēstnesis" un "Izglītība un Kultūra" divu nedēļu laikā pēc attiecīgā Augstākās izglītības padomes vai akreditācijas komisijas lēmuma pieņemšanas.

 

VI. Studiju programmas atkārtotas akreditācijas norise

46. Akreditētās studiju programmas iesniedz atkārtotai novērtēšanai ne retāk kā reizi sešos gados.

47. Katru gadu augstskola vai koledža sagatavo pašnovērtēšanas ziņojumu par katru akreditēto programmu. Pašnovērtēšanas ziņojumus apstiprina augstskolas senāts vai koledžas padome. Apstiprinātos pašnovērtēšanas ziņojumus augstskola vai koledža iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijā pēc Izglītības un zinātnes ministrijas pieprasījuma vai kopā ar akreditācijas pieteikumu.

48. Ja studiju programma bijusi akreditēta uz sešiem gadiem un tajā nav būtisku izmaiņu, pieteikumam par atkārtotu akreditāciju augstskola pievieno minētajā laikposmā sagatavotos pašnovērtēšanas ziņojumus, kā arī norāda, kur saņemama pārējā akreditācijai nepieciešamā informācija.

49. Izglītības valsts inspekcija pēc akreditācijas komisijas pieprasījuma iesniedz ziņojumu par novērtējamās studiju programmas atbilstību normatīvo aktu prasībām.

50. Akreditācijas komisija apstiprina vienu ekspertu, kurš iepazīstas ar augstskolas iesniegtajiem dokumentiem un Izglītības valsts inspekcijas ziņojumu un sagatavo rakstisku ziņojumu akreditācijas komisijai.

51. Pēc eksperta ziņojuma apspriešanas akreditācijas komisija pieņem lēmumu par studiju programmas akreditāciju uz sešiem gadiem vai arī lēmumu par novērtēšanas komisijas izveidošanu studiju programmas detalizētai novērtēšanai. Šādā gadījumā turpmākā akreditācijas norise atbilst šo noteikumu V nodaļā noteiktajai kārtībai.

 

VII. Akreditācijas finansēšana

52. Akreditācijai nepieciešamā augstskolu vai koledžu un studiju programmu novērtēšana ir maksas pakalpojums.

53. Augstskolas vai koledžas un studiju programmas akreditācijas un novērtēšanas izmaksu aprēķināšanas metodiku un pakalpojumu izcenojumus apstiprina izglītības un zinātnes ministrs.

54. Novērtēšanai nepieciešamo izdevumu tāmi sagatavo, pamatojoties uz apstiprināto metodiku un pakalpojumu izcenojumiem, un saskaņo ar attiecīgo augstskolu vai koledžu.

55. Pirms novērtēšanas komisijas darba sākuma augstskola vai koledža iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijā dokumentu, kas apliecina ar novērtēšanu saistīto izdevumu samaksu.

56. Valsts dibinātas augstskolas akreditācijas izdevumus sedz no attiecīgās augstskolas budžeta līdzekļiem.

 

 

VIII. Noslēguma jautājums

57. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1995.gada 28.novembra noteikumus Nr.370 "Augstskolu akreditācijas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 1995, 191.nr.; 1996, 116.nr.).

Ministru prezidents A.BĒRZIŅŠ

Izglītības un zinātnes ministra vietā -labklājības ministrs A.Požarnovs

 

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2001.gada 20.oktobri.

1.pielikums

Ministru kabineta

2001.gada 16.oktobra noteikumiem Nr.442

Augstskolas vai koledžas akreditācijas pieteikumam pievienojamo dokumentu saraksts

Augstskolas vai koledžas akreditācijas pieteikumam pievienojami šādi dokumenti:

1. Izglītības iestādes reģistrācijas apliecības kopija.

2. Dibināšanas dokumentu noraksti vai kopijas:

2.1. juridiskās personas statūti;

2.2. Uzņēmumu reģistra izsniegta reģistrācijas apliecība;

2.3. Ministru kabineta tiesību akts par valsts izglītības iestādes dibināšanu.

3. Valsts ieņēmumu dienesta izsniegta izziņa par izglītības iestādes stāšanos nodokļu maksātāju uzskaitē un pilnīgu norēķināšanos ar valsts budžetu.

4. Izglītības iestādes satversmes vai nolikuma noraksts vai kopija.

5. Izglītības iestādi raksturojošie kvantitatīvie rādītāji:

5.1. studiju programmas un studējošo skaits;

5.2. bakalaura grādu vai profesionālo kvalifikāciju ieguvušo īpatsvars no 1.kursā imatrikulēto skaita;

5.3. eksmatrikulēto studējošo skaits pa gadiem;

5.4. promocijas intensitāte - doktorantūrā imatrikulēto skaits, doktora grādu ieguvušo skaits pārskata periodā;

5.5. akadēmiskā personāla raksturojums:

5.5.1. kopējais skaits;

5.5.2. to personu skaits, kurām ir doktora grāds vai habilitētā doktora grāds;

5.5.3. to personu skaits, kurām ir maģistra grāds;

5.5.4. profesoru skaits;

5.5.5. citi;

5.6. studējošo skaits uz vienu akadēmiskā personāla pārstāvi;

5.7. studiju finansējums (valsts budžeta finansējums un studējošo līdzfinansējums);

5.8. infrastruktūras nodrošinājums (studiju materiāltehniskā un informatīvā bāze);

5.9. starptautiskā sadarbība (ar citu valstu izglītības iestādēm noslēgtie savstarpējie līgumi, apmaiņa ar akadēmisko personālu, starptautiskā studējošo apmaiņa).

6. Izglītības iestādes darbības plāns:

6.1. ilgtermiņa attīstības koncepcija, kas ietver ziņas par plānotajām izglītības iestādes struktūras izmaiņām, attīstības iespējām, finansējuma apmēru, pamatojumu un avotiem, kā arī darbības iekšējo un ārējo faktoru ietekmes analīzi (jāparedz labi organizētas plānošanas un pašnovērtēšanas sistēmas izveidošana);

6.2. studiju programmu akreditācijas plāns;

6.3. izglītības iestādes infrastruktūras attīstības plāns;

6.4. izglītības iestādes absolventu perspektīvas darba tirgū.

7. Dokumenti, kas apliecina, ka izglītības iestādes pārvaldē tiek ievērotas Izglītības likumā, Augstskolu likumā, Profesionālās izglītības likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās prasības:

7.1. dokumenti par vadības struktūru un par studiju kvalitātes iekšējo kontroli, studējošo imatrikulācijas kritēriji;

7.2. iekšējās kārtības noteikumi;

7.3. akadēmiskā personāla saraksts, zinātniskie grādi un akadēmiskie grādi;

7.4. dokumenti, kas apliecina, ka vismaz 50 procentu no akadēmiskā personāla strādā izglītības iestādē pamatdarbā un ka vismaz 30 procentiem no augstskolas akadēmiskā personāla ir doktora vai habilitētā doktora zinātniskais grāds;

7.5. akadēmiskā personāla zinātniskās biogrāfijas (arī svarīgāko pēdējā laika zinātnisko publikāciju saraksts);

7.6. katra gada darbības pārskati.

8. Ziņas par izglītības iestādes studiju un informatīvo bāzi:

8.1. ziņas par augstākās izglītības realizācijas prasībām atbilstošu mācību un zinātnisko literatūru, laboratorijām, nepieciešamajām iekārtām, kā arī materiāltehnisko nodrošinājumu;

8.2. ziņas par nodrošinājumu ar kvalificētu apkalpojošo personālu;

8.3. ziņas par informācijas sistēmām un informācijas apmaiņas iespējamību valsts un starptautiskajos informācijas tīklos;

8.4. ziņas par studiju, atpūtas un sadzīves apstākļiem un par mācību maksas sistēmu, kā arī informācija par izglītības iestādes sniegto finansiālo atbalstu studējošajiem.

9. Dokumenti, kas regulē studējošo un izglītības iestādes attiecības.

10. Dokumenti, kas nosaka studējošo organizāciju statusu.

11. Ārvalstnieku studiju iespējas un nosacījumi.

12. Ziņas par izglītības iestādes budžetu.

Izglītības un zinātnes ministra vietā - labklājības ministrs A.Požarnovs

 

2.pielikums

Ministru kabineta

2001.gada 16.oktobra noteikumiem Nr.442

Studiju programmas akreditācijas pieteikumam pievienojamo dokumentu saraksts

Studiju programmas akreditācijas pieteikumam pievienojami šādi dokumenti:

1. Izglītības iestādes personāla koleģiālās vadības un lēmējinstitūcijas lēmums par studiju programmas īstenošanas sākšanu.

2. Licence studiju programmai, ja to paredz normatīvie akti.

3. Dokumenti, kas apliecina, ka pieteicējs studiju programmas likvidācijas gadījumā nodrošinās attiecīgās studiju programmas studējošajiem iespēju turpināt izglītības ieguvi citā studiju programmā vai citā izglītības iestādē (finansiāls pamatojums vai līgums ar citu akreditētu izglītības iestādi).

4. Studiju programmas un tajā iekļauto lekciju kursu, praktisko nodarbību, semināru u.tml. apraksts, norādot atsevišķi studiju programmas obligāto daļu, obligātās izvēles daļu un brīvās izvēles daļu, kā arī to apjomus.

5. Reklāmas un informatīvie izdevumi par studiju iespējām.

6. Studiju programmas perspektīvais novērtējums no Latvijas valsts interešu viedokļa. Novērtējuma kritēriji:

6.1. studiju programmas atbilstība akadēmiskās izglītības standartam vai profesijas standartam un profesionālās augstākās izglītības standartam;

6.2. darba devēju aptaujas rezultāti.

7. Studiju programmas novērtējums:

7.1. studiju programmas mērķi un uzdevumi;

7.2. studiju programmas organizācija (kā mainījusies studiju programmas struktūra attiecīgajā pašnovērtēšanas periodā), studiju programmas plāna atbilstība struktūrvienības mērķiem un uzdevumiem;

7.3. studiju programmas praktiskā realizācija (izmantotās studiju metodes un formas, akadēmiskā personāla pētnieciskās darbības un to ietekme uz studiju darbu, studējošo iesaistīšana pētnieciskajos projektos);

7.4. vērtēšanas sistēma (vērtēšanas metožu izvēles pamatojums un rezultātu analīze);

7.5. studējošie:

7.5.1. studējošo skaits programmā;

7.5.2. 1.kursā imatrikulēto skaits;

7.5.3. absolventu skaits;

7.5.4. studējošo aptaujas un to analīze;

7.5.5. absolventu aptaujas un to analīze;

7.5.6. studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā;

7.6. studiju programmā nodarbinātais akadēmiskais personāls:

7.6.1. akadēmiskā personāla skaits, norādot akadēmisko amatu skaitu un to personu skaitu, kurām ir zinātnes doktora grāds, habilitētā doktora grāds vai maģistra grāds;

7.6.2. akadēmiskā personāla kvalifikācijas atbilstība struktūrvienības mērķu un uzdevumu īstenošanai (akadēmiskā personāla zinātniskās biogrāfijas, projektu vadība, pētnieciskie virzieni un to rezultāti);

7.6.3. akadēmiskā personāla atlases, atjaunošanas, apmācības un attīstības politika;

7.7. finansēšanas avoti un infrastruktūras nodrošinājums;

7.8. ārējie sakari:

7.8.1. saistība ar darba devējiem;

7.8.2. sadarbība ar līdzīgām studiju programmām Latvijā un ārvalstīs;

7.8.3. akadēmiskais personāls, kas strādājis ārvalstu izglītības iestādēs vai veicis zinātnisko vai pētniecisko darbu ārvalstīs;

7.8.4. ārvalstu vieslektoru skaits programmā;

7.8.5. studējošie, kas studējuši ārvalstīs studējošo apmaiņas programmu ietvaros;

7.8.6. ārvalstu studējošo skaits programmā, norādot studiju ilgumu.

8. Studiju programmas attīstības plāns.

Izglītības un zinātnes ministra vietā - labklājības ministrs A.Požarnovs

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Augstākās izglītības iestāžu un studiju programmu akreditācijas noteikumi Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 442Pieņemts: 16.10.2001.Stājas spēkā: 20.10.2001.Zaudē spēku: 07.10.2006.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 150, 19.10.2001.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Izdoti saskaņā ar
  • Citi saistītie dokumenti
54832
20.10.2001
87
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)