|
Starptautisko līgumu uzskaiti
veic Ārlietu ministrija.
Starptautisko līgumu pamatteksti netiek apvienoti ar tajos izdarītajiem grozījumiem.
Brīvās tirdzniecības līgums starp Islandes Republiku un Latvijas RepublikuPreambula Islandes Republika un Latvijas Republika, Atsaucoties uz Islandes un Latvijas tradicionālo saišu nozīmību un to kopējām vērtībām to starpā, un atzīstot to vēlēšanos stiprināt šīs saites un nodibināt ciešas un ilgstošas attiecības, Vēloties radīt labvēlīgus apstākļus savstarpējās tirdzniecības attīstībai un paplašināšanai un komerciālās un ekonomiskās sadarbības veicināšanai nozarēs ar kopējām interesēm balstoties uz vienlīdzību, savstarpējo izdevīgumu un starptautiskajiem likumiem, Atsaucoties uz Līgumu par Ekonomisko un Tirdzniecisko Sadarbību starp Islandi un Latviju, parakstītu 1991.gada 26.augustā, īpaši uz tajā ietverto nosacījumu, ka Puses piemēros viena otra vislielākās labvēlības statusu, Atsaucoties uz Deklarāciju, kuru Eiropas Brīvās Tirdzniecības asociācijas valstis un Latvija parakstīja 1991.gada 10.decembrī, Apliecinot savu uzticību vairākuma demokrātijai, kura balstās uz likumu, cilvēku tiesībām un pamatbrīvībām un pievienojoties Helsinku konferences par Drošību un Sadarbību Eiropā Nobeiguma Akta, Madrides un Vīnes Nobeiguma Dokumentu, Bonnas konferences par Ekonomisko Sadarbību Eiropā Dokumenta un Parīzes Hartas par Jauno Eiropu principiem, Atsaucoties uz ekonomiskās liberalizācijas procesa uzsākšanos Latvijā ar mērķi izveidot tirgus ekonomiku, tādējādi veicinot Latvijas integrāciju Eiropas un pasaules ekonomikā, Apņemoties attīstīt tālāk savas attiecības tirdzniecības jomā saskaņā ar Vispārējās Vienošanās par Tarifiem un Tirdzniecību principiem, Uzskatot, ka neviens šī Līguma nosacījums nevar tikt iztulkots kā Līgumslēdzējas Puses atbrīvojošs no pienākumiem saskaņā ar citiem starptautiskiem līgumiem, Ir vienojušās par sekojošo: 1. pants Mērķi Šī Līguma mērķi ir: (a) nodibinot brīvo tirdzniecību saskaņā ar šī Līguma nosacījumiem, veicināt harmonisku ekonomisko attiecību starp Islandi un Latviju attīstību, un tādējādi veicināt savstarpējās tirdzniecības paplašināsanos, ekonomiskās aktivitātes pieaugumu, palielinātu ražību un finansiālo stabilitāti; (b) veicināt godīgas konkurences apstākļus savstarpējā tirdzniecībā starp Islandi un Latviju; (c) tādejādi sekmēt Eiropas ekonomisko integrāciju un tirdzniecības liberalizāciju un pasaules tirdzniecības harmonisku attīstību un paplašināšanos. 2. pants Darbības lauks Šis Līgums attieksies: (a) uz precēm, kuras iekļautas Harmonizētās Preču Apraksta un Kodēšanas Sistēmas no 25. līdz 97.grupai; (b) uz precēm, kuras norādītas Protokolā A, saskaņā ar nosacījumiem, kuri uzrādīti šajā Protokolā; (c) uz zivīm un citiem jūras produktiem kā noteikts 1.pielikumā, kuru izcelsme ir Islande vai Latvija. 3. pants Izcelšanās noteikumi 1. Protokols B nosaka izcelšanās noteikumus un ar tiem saistītās administratīvās sadarbības metodes. 2. Līgumslēdzējas Puses veiks atbilstošus pasākumus, ieskaitot izskatīšanu Apvienotajā Komitejā un vienošanās par administratīvo sadarbību, lai nodrošinātu, ka 4., 5., 6., 7., 10., un 18.panta un Protokola B nosacījumi ir efektīvi un harmoniski pielietoti, un samazinātu, cik tālu tas ir iespējams tirdzniecībai noteiktās formalitātes, un sasniegtu savstarpēji apmierinošus risinājumus jebkurām grūtībām, kuras rodas no šo nosacījumu pielietošanas. 4. pants Importa muitas tarifi un maksājumi ar ekvivalentu efektu 1. Tirdzniecībā starp Islandi un Latviju netiks ieviesti jauni importa muitas tarifi vai maksājumi ar ekvivalentu efektu. 2. Līdz ar šī Līguma stāšanos spēkā precēm, kuru izcelsmes vieta ir Islande vai Latvija, tiks atcelti importa muitas tarifi un maksājumi ar ekvivalentu efektu. 3. Šī panta nosacījumi attieksies arī uz fiskālas dabas muitas tarifiem. 5. pants Eksporta muitas tarifi un maksājumi ar ekvivalentu efektu 1. Tirdzniecībā starp Islandi un Latviju netiks ieviesti jauni eksporta muitas tarifi vai maksājumi ar ekvivalentu efektu. 2. Līdz ar šī Līguma stāšanos spēkā tiks atcelti eksporta muitas tarifi un maksājumi ar ekvivalentu efektu, izņemot kā noteikts 2.pielikumā. 6. pants Importa kvantitatīvo ierobežojumu un pasākumu ar ekvivalentu efektu aizliegšana un atcelšana 1. Tirdzniecībā starp Islandi un Latviju netiks ieviesti jauni importa kvantitatīvie ierobežojumi vai pasākumi ar ekvivalentu efektu. 2. Līdz ar šī Līguma spēkā stāšanās datumu tiks atcelti importa uz Islandi kvantitatīvie ierobežojumi un pasākumi ar ekvivalentu efektu, izņemot kā noteikts 3. Pielikumā. 3. Līdz ar šī Līguma spēkā stāšanās datumu tiks atcelti importa uz Latviju kvantitatīvie ierobežojumi un pasākumi ar ekvivalentu efektu. 7. pants Eksporta kvantitatīvie ierobežojumi un pasākumi ar ekvivalentu efektu 1. Tirdzniecībā starp Islandi un Latviju netiks ieviesti jauni eksporta kvantitatīvie ierobežojumi vai pasākumi ar ekvivalentu efektu. 2. Līdz ar šī Līguma spēkā stāšanās datumu tiks atcelti eksporta no Islandes kvantitatīvie ierobežojumi un pasākumi ar ekvivalentu efektu. 3. Līdz ar šī Līguma spēkā stāšanās datumu tiks atcelti eksporta no Latvijas kvantitatīvie ierobežojumi un pasākumi ar ekvivalentu efektu. 8. pants Vispārējie izņēmumi Šis Līgums neizslēdz importa, eksporta vai preču tranzīta aizliegumus vai ierobežojumus, kas balstīti uz sabiedriskās morāles, sabiedriskās politikas vai sabiedriskās drošības apsvērumiem; cilvēku, dzīvnieku vai augu veselības un dzīvības aizsardzību; vides aizsardzību; nacionālo dārgumu ar māksliniecisku, vēsturisku vai arheoloģisku vērtību aizsardzību; intelektuālā īpašuma aizsardzību; vai noteikumiem attiecībā uz zeltu vai sudrabu. Šādi aizliegumi vai ierobežojumi tomēr neradīs patvaļīgu diskrimināciju vai slēptus ierobežojumus tirdzniecībā starp Līgumslēdzējām Pusēm. 9. pants Tirdzniecība ar lauksaimniecības produktiem 1. Līgumslēdzējas Puses apņemas veicināt, ciktāl to lauksaimniecības politikas pieļauj, harmonisku attīstību tirdzniecībā ar lauksaimniecības produktiem. 2. Sekojot šim mērķim, Līgumslēdzējas Puses noslēgs līgumu, kurš noteiks pasākumus, lai veicinātu tirdzniecību ar lauksaimniecības produktiem. 3. Līgumslēdzējas Puses pielietos savus noteikumus veterinārajā, augu veselības un veselības jomā nediskriminējošā veidā, un neieviesīs jaunus jebkurus pasākumus, kuri pārmērīgi kavē tirdzniecību. 10. pants Aplikšana ar iekšējiem nodokļiem 1. Līgumslēdzējas Puses atturēsies no jebkādiem iekšējiem fiskālas dabas pasākumiem vai darbībām, kuras radīs, tieši vai netieši, diskrimināciju starp precēm, kuru izcelsmes vieta ir vienas Līgumslēdzējas Puses teritorijā un līdzīgām precēm, kuru izcelsmes vieta ir otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā. 2. Par precēm, kuras tiek eksportētas uz vienas Līgumslēdzējas Puses teritoriju, nedrīkst saņemt iekšējo nodokļu atlīdzinājumus, kuri pārsniedz tām uzlikto tiešo vai netiešo nodokļu apjomu. 11. pants Maksājumi 1. Maksājumi saistībā ar preču tirdzniecību un šādu maksājumu pārvedumi uz Līgumslēdzējas Puses teritoriju, kur kreditors dzīvo būs brīvi no jebkādiem ierobežojumiem. Maksājumi starp Līgumslēdzējām Pusēm tiks veikti brīvi konvertējamās valūtās, ja vien atsevišķos gadījumos atsevišķi uzņēmumi nevienosies savādāk. 2. Līgumslēdzējas Puses atturēsies no jebkuriem valūtas apmaiņas ierobežojumiem vai īstermiņa un vidēja termiņa kredītu, ar kuriem apmaksāti komerciālie darījumi, kuros piedalās rezidents, piešķiršanas, atmaksāšanas vai saņemšanas administratīvajiem ierobežojumiem. 12. pants Valsts atbalsts, konkurences noteikumi un valsts pasūtījumi 1. Līgumslēdzējas Puses nepaturēs vai neieviesīs eksporta atbalstu saskaņā ar 4. Pielikumu. 2. Līgumslēdzējas Puses veltīs vislielākās pūles, lai savstarpējā tirdzniecībā nodrošinātu godīgu konkurenci. Noteikumi starp Līgumslēdzējām Pusēm par konkurenci starp uzņēmumiem, valsts atbalstu, izņemot eksporta atbalstu, un valsts pasūtījumiem tiks izstrādāti un stāsies spēkā ne vēlāk par 1995.gada 31.decembri. 3. Ja kāda no Līgumslēdzējām Pusēm uzskata, ka kāda darbība ir pretrunā ar 1. paragrāfu, tā var veikt atbilstošus pasākumus saskaņā ar nosacījumiem un procedūrām, kuras izklāstītas 18.pantā. 13. pants Intelektuālā īpašuma aizsardzība 1. Līgumslēdzējas Puses sadarbosies ar mērķi pakāpeniski uzlabot intelektuālā īpašuma tiesību nediskriminējošu aizsardzību, ieskaitot pasākumus šo tiesību piešķiršanai un aizsardzībai tiesas ceļā. Noteikumi starp Līgumslēdzējām Pusēm par intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību tiks izstrādāti un stāsies spēkā ne vēlāk kā 1995.gada 31.decembrī. Šie noteikumi nodrošinās aizsardzības līmeni līdzīgu tam, kāds tas pārsvarā ir Eiropas Kopienas dalībvalstīs un Eiropas Brīvās Tirdzniecības asociācijas dalībvalstīs. 2. Saistībā ar šī panta 1. paragrāfu intelektuālā īpašuma tiesības sevī ietvers, konkrēti, autortiesību aizsardzību, ieskaitot kompjūteru programmas, datu bāzes un ar tām saistītās tiesības; tirdzniecības zīmes; ģeogrāfiskos norādījumus; rūpnieciskos paraugus; patentus; integrēto shēmu topogrāfijas; kā arī neatklātā know-how informācija. 14. pants Dempings Ja Līgumslēdzēja Puse atklāj, ka šī Līguma noteikto tirdzniecisko attiecību ietvaros tiek realizēts dempings Vispārējās Vienošanās par Tarifiem un Tirdzniecību 6. panta izpratnē, tā drīkst veikt atbilstošus pasākumus pret šo darbību saskaņā ar Vispārējās Vienošanās par Tarifiem un Tirdzniecību 6.pantu un ar šo pantu saistītiem līgumiem, saskaņā ar nosacījumiem un procedūrām, kuras izklāstītas 18.pantā. 15. pants Ārkārtēja darbība attiecībā uz noteiktas preces importu Ja kāda produkta, kura izcelsme ir Islandē vai Latvijā, importa pieaugums notiek tādos apjomos vai tādos apstākļos, kuri rada vai var radīt: (a) nopietnus zaudējumus līdzīga vai tieši konkurējoša produkta vietējiem ražotājiem otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, vai (b) nopietnus traucējumus jebkurā saistītā ekonomikas nozarē, kas var radīt nopietnu pasliktināšanos valsts vai valsts daļas ekonomiskajā situācijā, tad attiecīgā Līgumslēdzēja Puse apstākļos un saskaņā ar kārtību, kāda izklāstīta 18. pantā, var veikt pienācīgus pasākumus. 16. pants Reeksports un nopietns deficīts Gadījumos, kad 4. un 5.panta nosacījumu izpilde rada: (a) reeksportu uz trešajām valstīm, pret kurām eksportējošai Līgumslēdzējai Pusei, attiecībā uz konkrēto preci, ir spēkā kvantitatīvie eksporta ierobežojumi, eksporta muitas tarifi vai pasākumi vai maksājumi ar līdzīgu efektu; vai (b) eksportējošai Līgumslēdzējai Pusei svarīgas preces nopietnu deficītu vai tā briesmas; un ja iepriekš minētās situācijas izsauc vai var izsaukt lielas grūtības eksportējošai Līgumslēdzējai Pusei, tad tā apstākļos un saskaņā ar kārtību, kāda izklāstīta 18. pantā, var veikt pienācīgus pasākumus. 17. pants Maksājumu bilances grūtības 1. Neskatoties uz šī Līguma nosacījumiem, Līgumslēdzēja Puse drīkst, saskaņā ar tās citām starptautiskajām saistībām, ieviest tirdzniecību ierobežojošus pasākumus, ja tā ir nopietnās maksājumu bilances grūtībās vai pastāv nenovēršamas briesmas, ka tās radīsies. Šādiem pasākumiem jābūt pagaidu rakstura un tie nedrīkst iet tālāk kā nepieciešams, lai izlabotu situāciju ar maksājumu bilanci. 2. Saskaņā ar šī panta 1.paragrāfu veiktie pasākumi jāpaziņo Apvienotajai Komitejai, ja iespējams, pirms to uzsākšanas. Apvienotā Komiteja, pēc otras Līgumslēdzējas Puses pieprasījuma, izskatīs nepieciešamību turpināt uzsāktos pasākumus. 18. pants Drošības pasākumu pielietošanas procedūra 1. Pirms šajā pantā noteikto drošības pasākumu pielietošanas procedūras uzsākšanas Līgumslēdzējas Puses centīsies atrisināt jebkuras savstarpējās nesaskaņas ar tiešu konsultāciju palīdzību. 2. Nenoliedzot šī panta 5.paragrāfu, Līgumslēdzēja Puse, kura apsver drošības pasākumu izmantošanu, nekavējoties par to informēs Apvienoto Komiteju un sniegs visu būtisko informāciju. Apvienotā Komiteja bez vilcināšanās uzsāks konsultācijas ar mērķi atrast savstarpēji pieņemamu risinājumu. (a) Saistībā ar 12.pantu, attiecīgā Līgumslēdzēja Puse sniegs Apvienotajai Komitejai visu šī gadījuma izskatīšanai nepieciešamo palīdzību un, kur tas būs atbilstoši, pārtrauks darbību pret kuru tiek iebilsts. Ja minētā Līgumslēdzēja Puse nepārtrauc darbību, pret kuru tiek iebilsts, Apvienotās Komitejas noteiktajā laika posmā vai, ja Apvienotā Komiteja nevienojas trīs mēnešu laikā kopš lietas iesniegšanas, otra Līgumslēdzēja Puse drīkst veikt pienācīgus pasākumus, lai pārvarētu apstrīdētās darbības radītās grūtības. (b) Saistībā ar 14., 15. un 16.pantu, Apvienotā Komiteja izskata situāciju un tā var pieņemt jebkuru nepieciešamo lēmumu, lai pārtrauktu grūtības par kurām ziņojusi attiecīgā Līgumslēdzēja Puse. Ja trīsdesmit dienu laikā no lietas iesniegšanas Apvienotajā Komitejā šāds lēmums nav pieņemts, attiecīgā Līgumslēdzēja Puse drīkst veikt nepieciešamos pasākumus, lai izlabotu situāciju. (c) Saistībā ar 22.pantu, attiecīgā Līgumslēdzēja Puse drīkst veikt pienācīgos pasākumus, kad konsultācijas ir beigušās vai no paziņošanas datuma ir pagājuši trīs mēneši. 3. Pielietotie drošības pasākumi nekavējoties jāpaziņo Apvienotajai Komitejai. To apjoms un ilgums tiks ierobežots ar to, kas ir stingri nepieciešams, lai izlabotu situāciju, kura izsaukusi to pielietošanu un nepārsniegs zaudējumus, kurus radījusi attiecīgā darbība vai grūtības. Priekšroka tiks dota tāda veida pasākumiem, kuri vismazāk traucēs šī Līguma darbību. 4. Pieņemtie drošības pasākumi tiks regulāri apspriesti Apvienotajā Komitejā ar mērķi tos pēc iespējas ātrāk vājināt, aizvietot vai atcelt. 5. Ja ārkārtēji apstākļi, kuri prasa nekavējošu darbību, padara neiespējamu iepriekšēju izskatīšanu, attiecīgā Līgumslēdzēja Puse 12., 14., 15. un 16.pantā minētajos gadījumos drīkst nekavējoties pielietot situācijas izlabošanai pilnīgi nepieciešamos brīdinājuma pasākumus. Par pasākumiem bez kavēšanās tiks paziņots un, tiklīdz kā būs iespējams, Apvienotajā Komitejā starp Līgumslēdzējām Pusēm notiks konsultācijas. 19. pants Ar drošību saistīti izņēmumi Nekas šajā Līgumā neaizkavēs Līgumslēdzēju Pusi veikt jebkurus pasākumus, kurus tā uzskatīs par nepieciešamiem: (a) lai aizkavētu tādas informācijas atklāšanu, kura ir svarīga tās drošībai; (b) būtisku drošības interešu aizsardzībai vai starptautisko saistību vai nacionālās politikas īstenošanai (i) saistītai ar ieroču, munīcijas un kara piederumu kustību, ja šādi pasākumi nevājina konkurences apstākļus precēm, kuras nav paredzētas tikai militāriem mērķiem, un tādu citu preču, materiālu un pakalpojumu kustību, kas tiek veikta tieši vai netieši ar mērķi apgādāt militāru formējumu; vai (ii) saistītai ar bioloģisko un ķīmisko ieroču, atomieroču vai citu eksplozīvu atomiekārtu neizplatīšanu; vai (iii) kuri veikti kara vai cita nopietna starptautiska saspīlējuma laikā. 20. pants Apvienotā Komiteja 1. Šī Līguma īstenošanu pārraudzīs un vadīs Apvienotā Komiteja. 2. Apvienotā Komiteja sastāvēs no Islandes un Latvijas pārstāvjiem. Tā darbosies balstoties uz savstarpēju vienošanos un tiksies pēc vajadzības, bet vismaz reizi gadā. Katra Līgumslēdzēja Puse var pieprasīt noturēt tikšanos. 3. Komitejai ir tiesības izmainīt šī Līguma Pielikumus un Protokolus. 4. Apvienotā Komiteja var nolemt nodibināt tādas apakškomitejas un darba grupas, kādas tā uzskata par nepieciešamu, lai palīdzētu veikt tās uzdevumus. 21. pants Attīstības pants Līgumslēdzējas Puses apņemas izskatīt, jebkura būtiska faktora ietekmē, iespēju tālākai sadarbības attīstībai un padziļināšanai šī Līguma ietvaros un paplašināšanai uz jomām, kuras tajā nav ietvertas. 22. pants Pienākumu izpilde 1. Līgumslēdzējas Puses veiks visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu šī Līguma mērķu sasniegšanu un Līgumā ietverto pienākumu izpildi. 2. Ja viena Līgumslēdzēja Puse uzskata, ka otra Līgumslēdzēja Puse nepilda savus pienākumus saskaņā ar šo Līgumu, tā var veikt atbilstošus pasākumus saskaņā ar nosacījumiem un procedūrām, kuras izklāstītas 18.pantā. 23. pants Pielikumi un Protokoli Šī Līguma Pielikumi un Protokoli ir tā neatņemama sastāvdaļa. 24. pants Spēkā stāšanās Šis Līgums stāsies spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kurš sekos dienai, kurā Līgumslēdzējas Puses paziņos viena otrai pa diplomātiskajiem kanāliem, ka ir izpildītas viņu konstitucionālās prasības, lai šis Līgums stātos spēkā. 25. pants Denonsēšana Jebkura Līgumslēdzēja Puse var denonsēt šo Līgumu ar rakstisku paziņojumu otrai Līgumslēdzējai Pusei. Līgums zaudēs savu spēku sešus mēnešus pēc datuma, kurā paziņojumu saņems otra Līgumslēdzēja Puse. Parakstīts Koldingā, 1995.gada 30.augustā divos oriģinālos islandiešu, latviešu un angļu valodās, pie tam visi trīs teksti ir vienādi autentiski. Strīdu gadījumā noteicošais būs Līguma teksts angļu valodā. Islandes Republikas vārdā Latvijas Republikas vārdā Pielikums I Kas minēts 2.panta (c) apakšparagrāfā
1. pants 1. Ja vien šai pielikumā nav noteikts citādi, tad uz zivīm un citiem jūras produktiem, kas minēti zemāk, attiecas Līguma noteikumi. 2. Sākot ar Līguma spēkā stāšanās datumu visas muitas nodevas par šo produktu, kas radušies Islandē, importu un maksājumi ar līdzīgu nozīmi tiek atcelti, ja vien zemāk nav noteikts citādi.
3. Muitas nodevas par šo produktu, kas radušies Islandē, importu un maksājumi ar līdzīgu nozīmi tiek samazināti par 1/3 pēc diviem gadiem, par 1/3 pēc 3 gadiem, un atcelti pēc 4 gadiem.
2. pants 1. Ja vien nav citādi minēts 2. un 4. paragrāfos, pēc 1995. g. 31. decembra palīdzības pasākumi nozvejas sektoram tiek pakļauti Līguma 12. panta noteikumiem un tā interpretācijai Pielikumā V. 2. Sekojošie palīdzības pasākumi nozvejas sektoram parasti netiek uzskatīti par tādiem, kas būtu saskaņā ar Līgumu: - Vispārējie palīdzības pasākumi, kas attiecas uz šo sektoru kopumā un kas nav pilnībā vērsti uz strukturāliem pasākumiem saskaņā ar Pielikuma V. (c) paragrāfa (ii) noteikumiem; - nodokļu atvieglinājumi, izņemot tos, kas tieši kompensē izmaksu palielinājumus, kas ir nepārprotami saistīti ar īpašiem nosacījumiem, kas pastāv nozvejas sektorā; - sociālie pasākumi, ja tādu pasākumu subsīdijas elements pārsniedz to, kas parasti tiek pielietots citos sektoros, ņemot vērā īpašos nosacījumus, kas pastāv nozvejas sektorā. 3. Sekojošie palīdzības pasākumi parasti tiek uzskatīti par tādiem, kas ir saskaņā ar Līguma 12. pantu: - palīdzības pasākumi, nosakot zemāko atļauto iekšzemes pirmās pārdošanas cenu zivīm un pārpalikumu uzpirkšanu, kas tiek veikta, lai kompensētu nopietnus traucējumus tirgū; - reģionāli palīdzības pasākumi - tādā pakāpē, kādā tie ir nepieciešami, lai saglabātu nozvejas darbību tajos reģionos, kas lielākā mērā nekā parasti ir atkarīgi no tādas darbības un kur ienākumi no nozvejas ir acīmredzami zem vidējajiem valsts mērogā nozvejas sektorā. Tādi vietējie pasākumi nedrīkst sniegt lielāku palīdzību, kā vienīgi kompensēt palielinātās izmaksas attiecībā pret citiem nozvejas rajoniem. Līguma Dalībvalstis, kas ievieš vai uztur tādus pasākumus, saskaņā ar Pielikuma V noteikumiem, sniedz nepieciešamo informāciju par reģionālo situāciju, kas novedusi pie tādu pasākumu ieviešanas vai saglabāšanas. 4. Sekojošie palīdzības pasākumi netiek uzskatīti par tādiem, kas būtu saskaņā ar Līgumu: palīdzība saskaņā ar Pielikuma V (c) (vi) paragrāfu attiecībā uz nozvejas sektoru. Palīdzība saskaņā ar Pielikuma V (c) (viii) paragrāfu attiecībā uz nozvejas darbību.
Pielikums II Kas minēts 5.panta 2.paragrāfā(izvedmuitas nodokļa likmes un maksājumi, kam ir līdzvērtīgs raksturs)Latvija var saglabāt izvedmuitu zemāk minētajiem izstrādājumiem.
Pielikums III Kas minēts 6.panta 2.paragrāfā(kvantitatīvo ierobežojumu aizliegums un atcelšana)
Kvantitatīvie ierobežojumi importam un pasākumi ar ekvivalentu nozīmi netiek attiecināti uz Islandi attiecībā uz slotām un birstēm, kas uzskaitītas zemāk:
Pielikums IV Kas minēts 12.pantā(eksporta palīdzība, ko šis līgums aizliedz)
(a) Valūtas paturēšanas noteikumus vai jebkuru līdzīga veida praksi, kas ietver prēmijas par eksportu vai re-eksportu. (b) Valdības noteiktas tiešas subsīdijas eksportētājiem. (c) Tiešo nodokļu vai rūpniecības un tirdzniecības uzņēmumu sociālās labklājības maksājumu atlaides, kas aprēķinātas atkarībā no eksporta. (d) Atbrīvošana no maksājumiem un nodokļiem par eksportētajām precēm, izņemot maksājumus, kas saistīti ar importu vai netiešajiem nodokļiem, kas tiek notiekti vienā vai vairākās pakāpēs par tām pašām precēm, ja tās tiek pārdotas iekšējam patēriņam, vai arī tādu summu maksājumus par eksportētajām precēm, kas pārsniedz tās summas, kas vienā vai vairākās pakāpēs tiek nomaksātas par šīm precēm netiešo nodokļu veidā vai arī kā maksājumi sakarā ar ievešanu, vai arī abos veidos. (e) Attiecībā uz valdību vai valdības iestāžu veiktajām importēto izejvielu piegādēm eksporta ražošanai, ja tās notiek saskaņā ar citiem noteikumiem, nekā iekšzemes vajadzībām - tādu cenu noteikšana, kas ir zem pasaules cenām. (f) Attiecībā uz valdības eksporta kredīda garantijām - iemaksu noteikšana saskaņā ar tādām likmēm, kas ir acīmredzami nepietiekošas, lai nosegtu kredīta institūciju ilgtermiņa darbības izmaksas un zaudējumus. (g) Eksporta kredītu piešķiršana, ko izdara valdības (vai īpašas valdību kontrolētas institūcijas) par likmēm, kas ir zem tām, kas tām jāmaksā par to, lai iegūtu tādā veidā izmantotos līdzekļus. (h) Praksi, kad valdība sedz visus vai daļu no tiem izdevumiem, kurus eksportētāji iztērē, lai iegūtu kredītus.
Pielikums V Par 12.panta interpretāciju
Latvija un Islande vienojas par to, ka 12. pants tiks piemērots saskaņā ar sekojošajiem kritērijiem: (a) Vienīgi tie pasākumi var tikt klasificēti kā valsts palīdzība, kuru rezultātā notiek tīro līdzekļu pāriešana no valsts avotiem pie saņēmēja caur nodokļu atlaidēm; palīdzība, kas tiek piešķirta saskaņā ar programmām, kuras pilnībā apmaksā tās saņēmēji, nav valsts palīdzība 12. panta nozīmē; novērtējot valsts palīdzības rezultātus, ir jāņem vērā kopējie visu to palīdzības pasākumu rezultāti, kas tiek piešķirti saņēmējiem. (b) Uz sekojošajiem pasākumiem 12. pants parasti neattiecas: (c) kredīti un aizdevumi no valsts avotiem vai iestādēm, ja procentu maksājumi un pamatsummas atmaksāšana notiek saskaņā ar pastāvošajiem tirgus nosacījumiem; (ii) valsts vai valsts iestāžu garantijas, ja iemaksas sedz attiecīgās programmas ilgtermiņa izmaksas; (iii) valsts vai valsts iestāžu izdarītās iemaksas pamatkapitālā, ja tādu ieguldījumu atmaksāšanās likme ir vismaz līdzvērtīga ar to, kas tiek noteikta valsts aizņēmumu gadījumā; (iv) nodokļu pasākumi, ieskaitot sociālās nodrošināšanas maksājumus, kas ir daļa no kopējās nacionālā ienākuma normas nodokļu jomā un kas ir pieejami visiem uzņēmumiem, un kas tiek vienādi piemēroti visā valstī; (c) Sekojošie pasākumi ir piemēri tādai palīdzībai, kas parasti ir saskaņā ar 12. panta noteikumiem: (i) palīdzība pētījumiem, attīstībai un jaunievedumiem, ar nosacījumu, ka tā ir nepārprotami domāta šo darbību stimulēšanai un ka tādas darbības notiek pirmskonkurences līmenī; ar pirmskonkurences līmeni tiek saprastas darbības, kas ietver pielietojamos pētījumus līdz un ieskaitot pirmā prototipa izstrādi; tāda palīdzība var tikt piešķirta līdz 50% apmērā no projekta izmaksām, vai arī - nosakot diferencētas nodokļu likmes, kam ir ekvivalents rezultāts; fundamentālie pētījumi var tikt atbalstīti lielākā mērā; jo tuvāk kāds projekts ir tirgum, jo mazākam ir jābūt subsīdiju līmenim; (ii) palīdzība, kas tiek piešķirta sektoriem, kuriem ir problēmas ar pārlieku lielu jaudu - lai racionalizētu rūpniecības struktūru, nodrošinot sakārtotu ražošanas un nodarbinātības samazināšanu; tādiem pasākumiem ir jābūt stingri ierobežotiem laikā un reizē ar tiem ir jāpiemēro korekciju programma; novērtējot pārlieku lielas jaudas problēmas, ir jāņem vērā starptautiskā situācija kopumā, un nevis tikai attiecīgajā valstī; (iii) vispārēja palīdzība eksporta veicināšanai, kā piemēram nacionālās nedēļas, tirdzniecības veicināšana, rūpniecības gadatirgi - ar nosacījumu, ka tāda palīdzība neattiecas tikai uz kādām konkrētām firmām; (iv) palīdzība reģionālajai attīstībai - tādā mērā, kādā tā neietekmē taisnīgas konkurences nosacījumus; tās nolūkam jābūt panākt, lai vietējās nozares būtu vienādā līmenī ar nozarēm citās valsts daļās, bet nepalielināt jaudu sektoros, kas jau cieš no pārāk lielas jaudas problēmām; reģionālās attīstības rajonu noteikšana ir vienīgi šī līguma Pušu ziņā, no kurām var tikt pieprasītas statistika, kas pamato tādu rajonu izvēli; (v) palīdzība vispārēju sabiedrisku pakalpojumu veidā tirdzniecībai un rūpniecībai saskaņā ar noteikumiem un nosacījumiem, kas nav īpaši labvēlīgi kādiem noteiktiem sektoriem un uzņēmumiem; (vi) vispārējā palīdzība jaunu darba vietu radīšanā - ar nosacījumu, ka tādas darba vietas nav sektoros, kas jau cieš no pārmērīgi lielas jaudas; (vii) ekoloģiskā palīdzība - ievērojot vispārīgo principu, ka jāmaksā ir tam, kas piesārņo; ieguldījumiem, kas ir konkrēti paredzēti piesārņošanas samazināšanai, var tikt sniegts atbalsts līdz 25% apmērā, vai arī - nosakot tādas diferencētas nodokļu likmes, kam ir ekvivalents rezultāts; atzīstot atšķirīgas likumdošanas vai standartu pastāvēšanu citās valstīs un to varbūtējo ietekmi uz tirdzniecību un konkurenci, subsīdiju pakāpe konkrētām nozarēm ir pastāvīgi jāpārskata; (vii) palīdzība maziem un vidējiem uzņēmumiem, ja tā tiek sniegta ar nolūku kompensēt tos nelabvēlīgos apstākļus, kas ir tieši saistīti ar uzņēmumu lielumu, saprotot ar tādiem uzņēmumiem tādus, kuros strādā ne vairāk par 100 cilvēkiem un kam ir ikgadējais apgrozījums ne lielāks par 10 miljoniem ECU. (d) Sekojošie pasākumi ir piemērs tāda veida palīdzībai, kas parasti netiek uzskatīta par esošu saskaņā ar 12. pantu: (i) palīdzība nolūkā kompensēt uzņēmumu darbības zaudējumus - vai nu tieši, vai arī - kā tādu maksājumu segšana, kas ir nomaksājami valsts institūcijām; (ii) statūtkapitāla ieguldījumi firmās, ja tiem ir tā pati nozīme, kā palīdzībai pret darbības zaudējumiem; (iii) palīdzība ražošanai sektoros, kuros pastāv problēmas ar pārmērīgām jaudām, vai arī palīdzība uzņēmumiem, kas nokļuvuši grūtībās, ja vien tādu palīdzību nepavada attiecīga korekciju programma un ja tāda palīdzība nav stingri ierobežota laikā; (iv) palīdzība, kas sniegta kā glābšanas pasākumi konkrētām firmām, ja vien tā netiek sniegta vienīgi ar mērķi nodrošināt tām laiku, lai izstrādātu ilgtermiņa risinājumus un izvairītos no akūtām sociālām problēmām; (v) palīdzības pasākumi, ieskaitot netiešos nodokļus, kas tiek piemēroti tādā veidā, ka tie diskriminē par labu iekšzemē ražotajiem izstrādājumiem un par sliktu līdzīgām precēm, kurus ražo otra šī līguma Puse; (vi) palīdzības veidi preču eksportam uz šī līguma otru Pusi, kas minēti Pielikumā IV.
Protokols APar ražojumiem, kas minēti 2. panta (b) apakšparagrāfā 1. pants Līguma noteikumi attiecas uz ražojumiem, kas uzskaitīti 1. tabulā. 2. pants 1. Lai ņemtu vērā atšķirības lauksaimniecības izejvielās, kas izmantotas šai pantā minētajās tabulās uzskaitītajās precēs, šis Līgums neliek šķēršļus: (i) kādas mainīgas sastāvdaļas vai fiksēta lieluma aplikšanai ar nodokļiem, preces ievedot, vai arī iekšējo cenu kompensācijas pasākumu piemērošanai; (ii) pasākumu ieviešanu attiecībā uz eksportu. 2. Cenu kompensācijas pasākumi nedrīkst pārsniegt atšķirības starp attiecīgajās precēs izmantoto lauksaimniecības izejvielu iekšzemes cenām un to cenām pasaules tirgū. Tomēr ja kādas lauksaimniecības izejvielas iekšzemes cena tās izcelšanās zemē ir zemāka par tās cenu pasaules tirgū, tad importējoša valsts var šo faktu ņemt vērā, parēķinot kompensāciju lielumus. 3. Noteikumi, kurus piemēro Islande, ir izklāstīti II tabulā. Muitas nodokļi ir norādīti 1. sarakstā un fiskāla rakstura maksājumi - tabulas 2. sarakstā. Tomēr Islande var aizstāt šos maksājumus ar citiem cenu komensācijas pasākumiem saskaņā ar šī panta 1. un 2. paragrāfiem, bet jebkuras tādas darbības rezultātā Latvijai nedrīkst tikt piešķirti mazāk labvēlīgi nosacījumi par tiem, kurus Islande piešķir Eiropas Ekonomiskajai Kopienai. 4. Latvijai jāinformē Islandi, kad tā gatavojas ieviest kādu cenu kompensācijas sistēmu. 3. pants 1. Latvija ziņo Islandei, un Islande ziņo Latvijai, par visiem cenu kompensācijas pasākumiem, kas tiek ieviesti saskaņā ar šī protokola 2. pantu. 2. Latvija un Islande viena otru informē par visām izmaiņām nosacījumos, kas tiek piemēroti Eiropas Savienībai. 4. pants Latvija un Islande ik pēc divu gadu intervāliem pārskata savas tirdzniecības attīstību attiecībā uz precēm, uz kurām attiecas šis protokols. Pirmā pārskatīšana notiek pirms 1995. gada beigām. Ņemot vērā šos pārskatus un vienošanās starp Pusēm un Eiropas Ekonomisko Kopienu šajā jomā, Latvija un Islande lemj par iespējamām izmaiņām attiecībā uz tiem ražojumiem, kas ietverti šai protokolā, kā arī par iespējamām izmaiņām noteikumos par cenu kompensācijas sistēmām.
A protokola I tabula
|
Tiesību akta pase
Statuss: Spēku zaudējis Valsts: Islande Veids: starptautisks dokuments divpusējs Parakstīts: 30.08.1995. Parakstīšanas vieta: KoldingaZaudē spēku: 01.06.1996. Ratificēja: Saeima Atruna: Nav Deklarācija: Nav Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 38, 29.02.1996.Dokumenta valoda: Saistītie dokumenti
|
|
Šajā vietnē oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu sistematizācijas funkciju. Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas. |
Par Likumi.lv Aktualitātes Noderīgas saites Atsauksmēm Kontakti |
Mobilā versija Lietošanas noteikumi Privātuma politika Sīkdatnes |
|
