Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt 2002. gada 22. maija likumu: Teritorijas plānošanas likums.

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Teritorijas attīstības plānošanas likums

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) attīstība - sabiedrībai labvēlīgs dabas vides, kultūrvides, sociālās vides un saimnieciskās darbības virzības process;

2) teritorijas attīstības plāns - dokumentu kopums, kas sastāv no teritorijas attīstības programmas un teritorijas plānojuma un kas, ievērojot teritorijas attīstības plānošanas principus un priekšnoteikumus, teritorijas un tautsaimniecības nozaru attīstības analīzes rezultātus un prognozes, nosaka teritorijas vispusīgas un ilgtspējīgas attīstības mērķus un to sasniegšanas stratēģiju;

3) plānošanas reģions - ar attiecīgo pašvaldību lēmumu noteikta teritorija vienota attīstības plāna izstrādei;

4) reģionālā attīstība - līdzsvarota un ilgtspējīga attīstība, ievērojot valsts teritorijas reģionālās īpatnības un reģionu attīstības mērķus un iespējas;

5) teritorijas attīstības programma - dokumentu kopums, kurā noteikti teritorijas attīstības mērķi, uzdevumi, to izpildes līdzekļi un secība;

6) teritorijas plānojums - dokuments, kurā rakstveidā un grafiski parādīta teritorijas pašreizējā, plānotā un atļautā izmantošana (apbūve, infrastruktūra, labiekārtojums) un šīs izmantošanas ierobežojumi;

7) īpašā teritorija - teritorija, kuru noteicis Ministru kabinets pēc īpašām pazīmēm un kurai tiek izstrādāts vienots attīstības plāns (turpmāk arī - īpašo teritoriju attīstības plāns).

2.pants. Likuma mērķis un uzdevumi

(1) Šā likuma mērķis ir nodrošināt teritorijas attīstības plānošanas sistēmas izveidošanu, kas veicinātu ilgtspējīgu attīstību valstī.

(2) Šā likuma uzdevums ir noteikt:

1) teritorijas attīstības plānošanas sistēmas darbības principus, mērķus un uzdevumus;

2) teritorijas attīstības plānošanas dalībniekus un to kompetenci šīs plānošanas procesā;

3) teritorijas attīstības plānu veidus, teritorijas attīstības programmas, teritorijas plānojumu saturu un to izstrādāšanas kārtību;

4) sabiedrības tiesības iegūt informāciju, piedalīties teritorijas attīstības plānošanas procesā, izteikt un aizstāvēt savu viedokli.

3.pants. Teritorijas attīstības plānošanas principi

Izstrādājot jebkuru teritorijas attīstības plānu, tiek ievēroti šādi principi:

1) ilgtspējīgas attīstības princips, kas paredz nodrošināt nākamajām paaudzēm kvalitatīvu vidi, līdzsvarotu ekonomisko attīstību, racionālu dabas, cilvēku un materiālo resursu izmantošanu un kultūras mantojuma saglabāšanu;

2) reģionālās attīstības princips, kas paredz samazināt nelabvēlīgās atšķirības starp vairāk un mazāk attīstītiem reģioniem, kā arī saglabāt un attīstīt katra reģiona dabas vides un kultūrvides raksturīgās īpatnības un attīstības potenciālu;

3) interešu saskaņotības princips, kas paredz ikvienu teritorijas attīstības plānu izstrādāt saskaņā ar citiem teritorijas attīstības plāniem, kā arī saskaņot tajā valsts, pašvaldību un privātās intereses;

4) daudzveidības princips, kas paredz jebkura teritorijas attīstības plāna izstrādē nodrošināt dabas vides, kultūrvides, resursu un saimnieciskās darbības daudzveidību;

5) detalizācijas princips, kas paredz teritorijas attīstības plānošanu nacionālā, reģionālā un vietējā līmenī ar atšķirīgu detalizācijas pakāpi;

6) subsidiaritātes princips, kas paredz teritorijas plānošanā augstākas pārvaldes institūcijas neiejaukšanos zemāka līmeņa institūcijas kompetencē. Ja domstarpības netiek atrisinātas, lēmumu pieņem augstākā institūcija, kuras lēmumu var pārsūdzēt tiesā;

7) konkurences princips, kas paredz, ka teritorijas attīstības plāni rada vienlīdzīgus priekšnoteikumus uzņēmējdarbībai;

8) atklātības princips, kas paredz teritorijas attīstības plānus izstrādāt, iesaistot sabiedrību un nodrošinot informācijas un lēmumu pieņemšanas atklātumu;

9) nepārtrauktības un pēctecības princips, kas paredz spēkā esošā plānojuma pamatojuma maiņas gadījumā grozīt teritorijas attīstības plānu, saglabājot tās teritorijas attīstības plāna daļas, kuru pamatojums nav mainījies.

4.pants. Teritorijas attīstības plānošanas uzdevumi

Teritorijas attīstības plānošanas uzdevumi ir šādi:

1) izvērtēt valsts, rajonu, republikas pilsētu, rajonu pilsētu un pagastu, kā arī plānošanas reģionu un tautsaimniecības nozaru teritoriālās attīstības potenciālu un nepieciešamos ierobežojumus;

2) veicināt iniciatīvu uzņēmējdarbības attīstīšanā un investīciju piesaistē;

3) iekļauties kaimiņvalstu un Eiropas teritorijas attīstības plānošanā;

4) nodrošināt vides kvalitāti un teritorijas racionālu izmantošanu;

5) garantēt tiesības izmantot un attīstīt nekustamo īpašumu saskaņā ar teritorijas plānojuma nosacījumiem.

5.pants. Teritorijas attīstības plānošanas dokumenti

(1) Teritorijas attīstības programmas sastāvdaļas ir koncepcija, stratēģija, rīcības plāns un projekti. Koncepcija un stratēģija ir ilgtermiņa, rīcības plāns un projekti - vidēja termiņa vai īstermiņa plānošanas dokumenti.

(2) Ministru kabinets un pašvaldības pieņem lēmumu par savam plānošanas līmenim atbilstošas teritorijas attīstības programmas izstrādāšanu, nosakot tās saturu un pieņemšanas kārtību.

(3) Teritorijas attīstība tiek plānota šādos plānošanas līmeņos:

1) nacionālajā līmenī - teritorijas attīstības plāna saistošās daļas reglamentē Ministru kabineta noteikumi;

2) plānošanas reģiona līmenī - teritorijas attīstības plāna saistošos nosacījumus reglamentē attiecīgo pašvaldību saistošie noteikumi;

3) rajona, republikas pilsētas, rajona pilsētas un pagasta līmenī - saistošos nosacījumus reglamentē attiecīgās pašvaldības saistošie noteikumi.

(4) Teritorijas detālo plānojumu pieņem pašvaldības saistošo noteikumu veidā.

(5) Ministru kabinets pieņem noteikumus par teritorijas plānojumiem, kuros reglamentē teritorijas plānojumu izstrādāšanas, saskaņošanas, spēkā stāšanās, apturēšanas, grozīšanas, sabiedriskās apspriešanas un ievērošanas pārraudzības kārtību.

II nodaļa. Teritorijas attīstības plānošanas kārtība

6.pants. Plānošanas kārtība

(1) Nacionālā līmeņa teritorijas attīstības plāns attiecas uz visu valsts teritoriju. Nacionālajā līmenī izstrādā:

1) valsts ekonomiskās attīstības programmu, kas nosaka valsts ekonomiskās attīstības ilgtermiņa mērķus un līdzekļus šo mērķu sasniegšanai;

2) valsts sociālās attīstības programmu, kas nosaka valsts sociālās attīstības ilgtermiņa mērķus un līdzekļus šo mērķu sasniegšanai;

3) valsts vides aizsardzības programmu, kas nosaka vides aizsardzības ilgtermiņa mērķus un līdzekļus šo mērķu sasniegšanai;

4) valsts kultūrvēsturiskā mantojuma aizsardzības programmu, kas nosaka valsts ilgtermiņa politiku kultūras mantojuma saglabāšanai un attīstībai;

5) nacionālo plānojumu, ievērojot valsts nacionālās un tautsaimniecības nozaru attīstības programmas;

6) īpašo teritoriju attīstības plānus.

(2) Reģionālā līmeņa teritorijas attīstības plānus izstrādā administratīvajiem rajoniem vai plānošanas reģioniem. Reģionālā līmeņa attīstības plāns attiecas uz visu administratīvā rajona vai plānošanas reģiona teritoriju, bet tā saistošie nosacījumi stājas spēkā rajonu (republikas pilsētu) teritorijās pēc attiecīgo pašvaldību saistošo noteikumu pieņemšanas.

(3) Rajonu, republikas pilsētu, rajonu pilsētu un pagastu pašvaldības izstrādā savu teritoriju attīstības plānus.

(4) Izstrādājot zemāka līmeņa teritorijas attīstības programmas, ievēro augstāka līmeņa teritorijas attīstības programmas.

(5) Reģionālā un vietējo pašvaldību līmeņa teritorijas attīstības plānojumu izstrādā saskaņā ar attiecīgās teritorijas attīstības programmu. Šos dokumentus var apvienot vienā dokumentā - teritorijas attīstības plānā.

7.pants. Valsts institūciju kompetence

(1) Ekonomikas ministrija sadarbībā ar valsts institūcijām, sabiedriskajām organizācijām un pašvaldībām izstrādā valsts ekonomiskās attīstības programmu.

(2) Labklājības ministrija sadarbībā ar valsts institūcijām, sabiedriskajām organizācijām un pašvaldībām izstrādā valsts sociālās attīstības programmu.

(3) Kultūras ministrija sadarbībā ar valsts institūcijām, sabiedriskajām organizācijām un pašvaldībām izstrādā valsts kultūrvēsturiskā mantojuma aizsardzības programmu.

(4) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija:

1) sadarbībā ar valsts institūcijām, sabiedriskajām organizācijām un pašvaldībām izstrādā valsts vides aizsardzības programmu;

2) sadarbībā ar valsts institūcijām, sabiedriskajām organizācijām un pašvaldībām izstrādā Latvijas nacionālo plānojumu un īpašo teritoriju attīstības plānus;

3) izvērtē tautsaimniecības nozaru teritoriālās attīstības programmu un rajonu, republikas pilsētu, rajonu pilsētu un pagastu teritoriju attīstības plānu atbilstību normatīvajiem aktiem;

4) pēc pašvaldību iesnieguma pieņem lēmumus tajos teritorijas attīstības plānošanas jautājumos, kuros pašvaldības nav vienojušās;

5) izveido un uztur teritorijas attīstības plānošanas datu bāzi.

(5) Ministru kabinets izveido Teritorijas attīstības plānošanas centru, kas tiek nodots Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārziņā, un apstiprina tā statūtus, kuros noteikti šādi galvenie uzdevumi:

1) Latvijas nacionālā plānojuma un īpašo teritoriju attīstības plānu izstrādāšana;

2) teritorijas attīstības plānošanas datu bāzes izveidošana un uzturēšana;

3) atsevišķu valsts un pašvaldību pasūtījumu izpilde teritorijas attīstības plānošanā.

(6) Reģionālās attīstības padome, kas izveidota atbilstoši likumam "Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem", saskaņā ar minēto likumu izvērtē valsts ekonomiskās attīstības programmu, valsts sociālās attīstības programmu, valsts vides aizsardzības programmu, valsts kultūrvēsturiskā mantojuma aizsardzības programmu, kā arī nacionālā līmeņa un plānošanas reģionu teritorijas attīstības plānus.

(7) Ikvienai ministrijai ir tiesības piedalīties jebkuras teritorijas attīstības plāna izstrādāšanā.

8.pants. Pašvaldību kompetence

(1) Pagasta padome un pilsētas dome:

1) nodrošina savas teritorijas attīstības plāna izstrādi;

2) apstiprina teritorijas attīstības plānu;

3) izvērtē nekustamo īpašumu pašreizējo izmantošanu un nosaka izmantošanas ierobežojumus;

4) nodrošina teritorijas attīstības plāna administratīvo pārraudzību;

5) ierosina grozījumus citu pagastu un pilsētu, rajona, plānošanas reģionu un nacionālā līmeņa teritorijas attīstības plānos;

6) pieņem lēmumu par sadarbību ar citām pašvaldībām kopīga teritorijas attīstības plāna izstrādei;

7) nodrošina sabiedrības līdzdalību teritorijas attīstības plānošanas procesā.

(2) Rajona padome:

1) nodrošina rajona teritorijas attīstības plāna izstrādi;

2) apstiprina rajona teritorijas attīstības plānu;

3) izvērtē to valsts nacionālo programmu, tautsaimniecības nozaru attīstības programmu, nacionālā plānojuma, reģionālā līmeņa teritorijas attīstības un īpašo teritoriju attīstības plānu daļas, kas attiecas uz konkrētā rajona teritoriju;

4) ierosina grozījumus sava plānošanas reģiona vai nacionālā līmeņa teritorijas attīstības plānā;

5) izvērtē rajona pilsētu un pagastu teritorijas attīstības plānu atbilstību rajona teritorijas attīstības plānam;

6) pieņem lēmumu par sadarbību ar sava rajona un citām pašvaldībām kopīga teritorijas attīstības plāna izstrādei;

7) izvērtē tautsaimniecības nozaru attīstības plānus, kā arī tos reģionu teritorijas attīstības plānus un teritorijas plānojumus, kas attiecas uz konkrētā rajona teritoriju;

8) izvērtē rajona teritorijas pašreizējo izmantošanu un plāno tās turpmāko izmantošanu;

9) nodrošina sabiedrības līdzdalību teritorijas attīstības plānošanas procesā.

(3) Rajonu un republikas pilsētu pašvaldības var izveidot plānošanas reģionu, ievērojot šādus nosacījumus:

1) pašvaldības noslēdz līgumu par sadarbību teritorijas attīstības plānošanas jomā, izveido plānošanas reģiona padomi, pieņem tās nolikumu un deleģē tajā pārstāvjus no pilsētu un pagastu pašvaldību deputātu vidus;

2) plānošanas reģiona padome pieņem reģiona teritorijas attīstības plānu, apstiprina plānošanas reģiona budžetu, var izveidot reģiona attīstības plānošanas iestādi, apstiprināt tās nolikumu un iecelt tās vadītāju;

3) plānošanas reģiona attīstības plānošanas iestāde izstrādā teritorijas attīstības plānu, izpilda plānošanas reģiona budžetu un īsteno attīstības projektus.

III nodaļa. Teritorijas attīstības plānošanas sabiedriskā apspriešana

9.pants. Sabiedriskās apspriešanas organizēšana

(1) Lai nodrošinātu nacionālā līmeņa teritorijas attīstības plāna apspriešanu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija:

1) publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" informāciju par nacionālā līmeņa teritorijas attīstības plāna izstrādes uzsākšanu, sabiedriskās apspriešanas kārtību, vietu un termiņiem, kur un kad var iepazīties ar teritorijas attīstības plānu un iesniegt rakstveida priekšlikumus un atsauksmes;

2) organizē sabiedrības līdzdalību teritorijas attīstības plānošanas procesā.

(2) Pašvaldība, izstrādājot teritorijas attīstības plānu:

1) publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un vietējā laikrakstā informāciju par teritorijas attīstības plāna izstrādes uzsākšanu, sabiedriskās apspriešanas kārtību, vietu un termiņiem, kur un kad var iepazīties ar teritorijas attīstības plānu un iesniegt rakstveida priekšlikumus un atsauksmes, kā arī sniedz rakstveida atbildes par noteiktā termiņā iesniegtajiem rakstveida priekšlikumiem;

2) organizē teritorijas attīstības plāna sabiedrisko apspriešanu.

10.pants. Fizisko un juridisko personu tiesības piedalīties teritorijas attīstības plānu apspriešanā

(1) Jebkurai fiziskajai vai juridiskajai personai ir tiesības iepazīties ar sabiedriskajai apspriešanai nodotajiem teritorijas attīstības plāniem.

(2) Jebkura fiziskā vai juridiskā persona ir tiesīga sabiedriskajai apspriešanai noteiktajā termiņā iesniegt rakstveida priekšlikumus un atsauksmes un noteiktā termiņā saņemt rakstveida atbildi par tiem.

(3) Jebkura fiziskā vai juridiskā persona ir tiesīga piedalīties sabiedriskajā apspriešanā, debatēs, paust savu viedokli un iesniegt priekšlikumus.

11.pants. Pārskats par teritorijas attīstības plānošanas procesu

(1) Ikviens nacionālā līmeņa teritorijas attīstības plāna izstrādātājs katru gadu līdz Ministru kabineta noteiktajam termiņam laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" publicē pārskatu par teritorijas attīstības plānošanas procesu vai teritorijas attīstības plāna realizācijas gaitu.

(2) Pašvaldības katru gadu līdz 31.martam publicē pārskatu par teritorijas attīstības plāna izstrādāšanas vai realizācijas gaitu. Republikas pilsētu domes un rajonu padomes pārskatus publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un rajona vai vietējā laikrakstā. Pagastu padomes un rajonu pilsētu domes pārskatus publicē rajona vai vietējā laikrakstā.

(3) Starptautiskajām organizācijām un apspriedēm sagatavotus nacionālos ziņojumus publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

IV nodaļa. Teritorijas attīstības plānošanas finansēšana

12.pants. Teritorijas attīstības plānošanas finansēšana pašvaldību līmenī

(1) Izdevumi teritorijas attīstības plānošanai ir pašvaldības nepieciešamie izdevumi, un tos paredz pašvaldības budžetā.

(2) Teritorijas attīstības plānošanas veicināšanai valsts budžetā kārtējam gadam tiek paredzēta valsts mērķdotācija līdzfinansējumam attiecīgās pašvaldības teritorijas attīstības plānošanai.

(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā piešķiramas valsts mērķdotācijas pašvaldību teritorijas attīstības plānu izstrādāšanai.

Likums Saeimā pieņemts 1998.gada 15.oktobrī.

 

Valsts prezidents G.Ulmanis

Rīgā 1998.gada 30.oktobrī

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Saeima Veids: likums Pieņemts: 15.10.1998.Stājas spēkā: 13.11.1998.Zaudē spēku: 26.06.2002.Tēma:  Vides tiesībasPublicēts: Latvijas Vēstnesis, 322/325, 30.10.1998.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 23, 03.12.1998.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Uz tiesību akta pamata izdotie
  • Citi saistītie dokumenti
51526
13.11.1998
84
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva