Par Marakešas līgumu par Pasaules tirdzniecības organizācijas izveidošanu

Līgumā lietotie termini

Šī Līguma ietvaros, ja nav dota cita norāde:

(a) "Subsīdiju kopējais apjoms" un "SKA" nozīmē subsīdiju gada apjomu, izteiktu naudas izteiksmē, kas piešķirts konkrētu lauksaimniecības produktu ražotājiem vai lauksaimniecības produktu ražotājiem kopumā. Pie tām nav pieskaitāmas subsīdijas, ko piešķir atbilstoši programmām, uz kurām neattiecas samazināšana saskaņā ar šī Līguma 2. pielikuma nosacījumiem, proti:

(i) bāzes periodā piešķirtās subsīdijas, kas ir noteiktas Dalībvalstu Grafika IV daļas papildmateriāla attiecīgajās tabulās; un

(ii) reformu procesa īstenošanas gados vai vēlāk piešķirtās subsīdijas, kas tiek aprēķinātas saskaņā ar šī Līguma 3. pielikuma nosacījumiem un Dalībvalstu Grafika IV daļas papildmateriālu tabulās minēto informāciju un metodēm;

(b) "lauksaimniecības pamatprodukti" saistībā ar valsts iekšējo atbalstu ir produkti, kuru stāvoklis atbilst to tūlītējai realizācijai atbilstoši Dalībvalstu Grafika papildmateriālu nosacījumiem;

(d) "Ekvivalentais subsīdiju apjoms" ir subsīdiju gada apjoms naudas izteiksmē, kuras piešķir lauksaimniecības pamatproduktu ražotājiem un kuru aprēķināšana pēc SKA metodes nav iespējama. Pie tām nav pieskaitāmas subsīdijas, ko piešķir saskaņā ar programmām, un uz kurām samazināšana neattiecas saskaņā ar šī Līguma 2. pielikumu, proti:

(i) bāzes periodā piešķirtās subsīdijas, kas ir noteiktas Dalībvalstu Grafika IV daļas papildmateriāla attiecīgajās tabulās; un

(ii) reformu procesa realizācijas gados vai vēlāk piešķirtās subsīdijas, kas tiek aprēķinātas saskaņā ar šī Līguma 2. pielikuma nosacījumiem un Dalībvalstu Grafika IV daļas papildmateriālu tabulās minēto informāciju un metodēm;

(e) "eksporta subsīdijas" attiecas uz subsīdijām, kas ir atkarīgas no eksporta rezultātiem, ieskaitot šī Līguma 9. pantā minētās eksporta subsīdijas;

(f) "īstenošanas periods" ir sešus gadus ilgs laika posms, sākot ar 1995. gadu, 13. panta kontekstā tas ir deviņus gadus ilgs posms, sākot ar 1995. gadu;

(g) "tirgus pieejas atvieglojumi" ir visas tirgus pieejas saistības, kas izriet no šī Līguma nosacījumiem;

(h) "Galīgais subsīdiju kopapjoms" un "galīgais SKA" ir visu iekšzemes subsīdiju summa, kas piešķirtas lauksaimniecības produkcijas ražotājiem un kas sastāv no konkrēto lauksaimniecības produktu subsīdiju summas, vispārējo subsīdiju kopējās summas un visu lauksaimniecības produktu ekvivalenta subsīdiju apjoma summas, proti:

(i) bāzes periodā piešķirtās subsīdijas (t.i. "bāzes galīgais SKA") un maksimālais pieļaujamais subsīdiju apjoms īstenošanas perioda gados vai pēc tā (t.i. "ikgadējo un galīgo saistošo saistību apjoms"), kas minēts Dalībvalstu Grafika IV daļā; un

(ii) faktiskais subsīdiju apjoms atsevišķos īstenošanas perioda gados un pēc tā (t.i. "tekošais galīgais SKA"), ko aprēķina saskaņā ar šī Līguma, ieskaitot 6. pantu, un Dalībvalstu Grafika IV daļas papildmateriālu informācijas un metožu nosacījumiem;

(i) "gads" (f) punktā un attiecībā uz īpašām dalībvalsts saistībām ir kalendārais, finansu vai mārketinga gads, ko precizē attiecīgās Dalībvalsts Grafikā.

Produktu saraksts

Šīs Līgums attiecas uz produktiem, kas minēti šī Līguma 1. pielikumā (tālāk tekstā — lauksaimniecības produkti).

II DAĻA

Atvieglojumu un subsīdiju samazināšanas apvienošana

1. Valsts iekšējais atbalsts un eksporta subsidēšanas saistības Dalībvalstu Grafika IV daļā nozīmē subsidēšanas ierobežošanu un ar šo kļūst par 1994. gada GATT sastāvdaļu.

2. Dalībvalstis atbilstoši 6. panta nosacījumiem nepiešķir subsīdijas iekšzemes ražotājiem, ja to apjoms ir lielāks par to Grafika IV daļas 1. nodaļā minēto.

3. Dalībvalstis atbilstoši 9. panta 2. (b) un 4. punkta nosacījumiem nepiešķir subsīdijas eksportam, kas minētas 9. panta 1. punktā, lauksaimniecības produktiem vai produktu grupām, kas minētas to Grafika IV daļas II nodaļā, ja to apjoms pārsniedz budžeta izdevumus un tajā noteiktās kvantitatīvās saistības, kā arī nepiešķir šādas subsīdijas produktiem, kas nav minēti to Grafika II nodaļā.

III DAĻA

Tirgus pieejamība

1. Tirgus pieejas atvieglojumi, kas minēti Dalībvalstu Grafikos, attiecas uz saistībām un tarifu samazināšanu, kā arī uz citām tirgus pieejas saistībām atbilstoši Grafiku nosacījumiem.

2. Dalībvalstis neveic un neuztur pasākumus, attiecībā uz kuriem ir prasība pārvērst tos par parastiem muitas nodokļiem¹, ja vien šī Līguma pielikuma 5. pantā nav minēti citādi nosacījumi.

Īpašie aizsardzības nosacījumi

1. Neatkarīgi no 1994. gada GATT II panta 1. (b) punkta nosacījumiem, visas Dalībvalstis var attiecināt tālāk minēto 4. un 5. punktu nosacījumus uz lauksaimniecības produktu importu, attiecībā uz kuru šī Līguma 4. panta 2. punktā minētie pasākumi tika pārvērsti par parastiem muitas nodokļiem un kas to Grafikā tiek apzīmēts ar simbolu "SSG" jeb atvieglojumu priekšmets, uz kuru var attiecināt šī panta nosacījumus, ja:

(a) produkta imports, nokļūstot Dalībvalsts, kas piešķir atvieglojumus, muitas teritorijā, pārsniedz noteiktajā gadā paredzēto apjomu attiecībā uz 4. punktā minētajām esošajām tirgus pieejas iespējām; vai, taču ne vienlaicīgi:

(b) cena, kas noteikta produkta importam, nokļūstot Dalībvalsts, kas piešķir atvieglojumus, muitas teritorijā, kas noteikta pēc pārvadājuma c.i.f. importa cenas un izteikta valsts iekšējā valūtā, ir mazāka par noteikto konkrēto cenu, kas ir attiecīgā produkta 1986. - 1988. gadu vidējā bāzes cena².

2. Imports saskaņā ar esošajām vai minimālas pieejas saistībām, kas ieviestas kā 1. punktā minēto atvieglojumu ietvaros, ir jāuzskaita, lai noteiktu importa apjomu, kas nepieciešams, lai varētu pielietot 1. (a) apakšpunkta un 4. punkta nosacījumus, bet importam saskaņā ar šādām saistībām netiek uzlikti papildu nodokļi, kas izriet no 1. (a) apakšpunkta un 4. punkta nosacījumiem vai 1. (b) apakšpunkta un 5. punkta nosacījumiem.

3. Ja produkti, par kuru piegādi līgums tika noslēgts pirms papildu nodokļa noteikšanas saskaņā ar 1. (a) apakšpunktu un 4. punktu, ir ceļā, tie netiek aplikti ar šādu papildu nodokli, ar nosacījumu, ka tos var ieskaitīt attiecīgā produkta nākamā gada importa apjomā, lai ievērotu 1.(a) punkta nosacījumus nākamajā gadā.

4. Saskaņā ar 1. (a) apakšpunktu papildu nodoklis tiek piemērots līdz tā gada beigām, kurā tas tika noteikts, to var iekasēt tikai apjomā, kas nepārsniedz vienu trešdaļu no esošās parastās nodokļu likmes gadā, kurā tas tiek ieviests. Konkrēto apjomu nosaka saskaņā ar Grafiku, kas balstās uz tirgus pieejas iespējām jeb procentos izteikts atbilstošā iekšzemes patēriņa3 trijos iepriekšējos gados, par kuriem ir pieejama informācija, imports:

(a) ja produkta tirgus pieejas iespējas ir 10% vai mazāk, tad noteiktais apjoms ir 125%;

(b) ja produkta tirgus pieejas iespējas ir lielākas par 10%, bet mazākas vai vienādas ar 30%, tad noteiktais apjoms ir 110%;

Papildu nodokli var piemērot visos gadījumos jebkurā no realizācijas perioda gadiem, ja kopējais produkta importa apjoms, nokļūstot Dalībvalsts, kas piešķir atvieglojumus, teritorijā ir lielāks nekā summa, ko veido (x) iepriekš minētais noteiktais apjoms, reizināts ar importu vidējo skaitu triju iepriekšējo gadu laikā, par kuriem ir pieejama informācija un (y) kopējās izmaiņas produkta valsts iekšējā patēriņa rādītājos iepriekšējā gadā, kas savukārt tiek salīdzināts ar iepriekšējo gadu, ja konkrētais apjoms nav mazāks par 105% no vidējā importu skaita skaitlī (x).

5. Papildu nodokļa, ko piemēro saskaņā ar 1.(b) apakšpunktu, apmērs tiek noteikts šādi:

(a) ja starpība starp importa piegādes c.i.f. cenu, kas izteikta iekšzemes valūtā (tālāk tekstā - "importa cena") un noteiktā cena, definēta saskaņā ar 1. (b) apakšpunktu, sastāda līdz 10% ieskaitot no konkrētās cenas, tad papildu nodoklis netiek noteikts;

(b) ja starpība starp importa cenu un noteikto cenu (tālāk tekstā - "starpība") ir lielāka nekā 10% un vienāda vai mazāka nekā 40% no noteiktās cenas, tad papildu nodoklis tiek noteikts 30% apmērā no skaitļa, par kura lielumu starpība ir lielāka nekā 10%;

(c) ja starpība ir lielāka nekā 40%, un vienāda vai mazāka nekā 60% no noteiktās cenas, tad papildu nodoklis tiek noteikts 50% apmērā no skaitļa, par kura lielumu starpība ir lielāka par 40%, plus papildu nodoklis, kas noteikts (b) punktā;

(d) ja starpība ir lielāka nekā 60% un vienāda vai mazāka par 75% no noteiktās cenas, tad papildu nodoklis tiek noteikts 70% apmērā no skaitļa, par kura lielumu starpība ir lielāka par 60% no noteiktās cenas, plus papildu nodokļi, kas noteikti punktos (b) un (c);

(e) ja starpība ir lielāka par 75% no noteiktās cenas, tad papildu nodokļa apmērs ir 90% no skaitļa, par kura lielumu starpība ir lielāka par 75%, plus papildu nodokļi, kas noteikti punktos (b), (c) un (d).

6. Attiecībā uz sezonas produktiem un produktiem ar īsu uzglabāšanas laiku iepriekš minētie nosacījumi tiek piemēroti, ņemot vērā šādu produktu specifiskās īpašības. Saskaņā ar 1. (a) apakšpunktu un 4. punktu bāzes periodā var izmantot īsākus laika periodus atbilstošo iepriekšnoteikto periodu vietā, kā arī saskaņā ar 1. (b) punktu var izmantot diferencētas bāzes cenas dažādos periodos.

7. Speciālo aizsargmehānismu darbībai jābūt uzskatāmai. Visām Dalībvalstīm, kas darbojas saskaņā ar 1. (a) apakšpunktu, savlaicīgi rakstveidā, ne mazāk kā desmit dienas pirms šādas darbības uzsākšanas, jāinformē par to Lauksaimniecības komiteja, paziņojot svarīgāko informāciju. Gadījumos, kad patēriņa apjomu izmaiņām, saskaņā ar 4. punktu, tiek piemēroti individuālie tarifi, informācijai jāsatur arī izmantoto metožu apraksts. Dalībvalsts, kas darbojas saskaņā ar 4.apakšpunktu, rada jebkurai ieinteresētai Dalībvalstij iespējas konsultēties par šādu darbību. Jebkurai Dalībvalstij, kas darbojas saskaņā ar 1. (b) apakšpunkta nosacījumiem rakstveidā par to jāinformē, ietverot svarīgāko informāciju, Lauksaimniecības komiteja - 10 dienu laikā pirms šādas darbības uzsākšanas attiecībā uz sezonāliem vai ilgstoši neuzglabājamiem produktiem. Dalībvalstis uzņemas saistības iespēju robežās atteikties no 1. (b) apakšpunkta nosacījumu pielietošanas, kad produkta importa apjoms sāk samazināties. Abos gadījumos Dalībvalsts, kas veic šādus pasākumus, rada ieinteresētajām Dalībvalstīm konsultāciju iespējas par šādu pasākumu veikšanas nosacījumiem.

8. Ja pasākumi tiek veikti saskaņā ar 1. - 7. punktu nosacījumiem, Dalībvalstis uzņemas saistības neveikt pasākumus, kas minēti 1. (a) punktā, un 1994. gada GATT III panta nosacījumus vai Līguma par iekšējā tirgus aizsardzības pasākumiem 8. panta 2. punktu.

9. Saskaņā ar 20. panta nosacījumiem šī panta nosacījumi ir spēkā esoši visā reformu procesa darbības laikā.

IV DAĻA

Valsts iekšējā atbalsta saistības

1. Katras dalībvalsts saistības attiecībā uz iekšējā atbalsta samazināšanu, kas minētas to Grafika IV daļā, attiecas uz visām lauksaimniecības produkcijas ražotājiem piešķirtajām subsīdijām, izņemot iekšzemes pasākumus, uz kuriem subsīdiju samazināšana, atbilstoši kritērijiem, kas minēti šajā pantā un šī Līguma 2. pielikumā, neattiecas. Saistības tiek izteiktas galīgā subsīdiju kopapjoma un "ikgadējo un galīgo saistošo saistību apjoma" formā.

2. Atbilstoši Starpposma pārskata līguma nosacījumiem par to, ka valsts tiešās vai netiešās palīdzības apjoms, kuras mērķis ir veicināt lauksaimniecības un lauku attīstību, ietilpst jaunattīstības valstu attīstības programmās, nosacījumi par investīciju subsīdiju samazināšanu, kas ir vispārēji pieejamas lauksaimniecības produktu ražotājiem jaunattīstības Dalībvalstīs, un lauksaimniecības ražošanas materiālu subsidēšana jaunattīstības valstīs, kuru ražotājiem ir zems ienākumu līmenis vai nabadzīgi, nepietiekami resursi, ir atbrīvoti no iekšējā atbalsta samazināšanas saistībām, kas citos gadījumos būtu jāsamazina, ja valsts iekšējā atbalsta mērķis ražotājiem jaunattīstības Dalībvalstīs ir nelikumīgās narkotisko augu audzēšanas novēršana. Valsts iekšējais atbalsts, kas atbilst šī punkta nosacījumiem, nav jāiekļauj Dalībvalsts Tekošā Kopējā SKA aprēķinā.

3. Dalībvalsts ir izpildījusi saistības par valsts iekšējā atbalsta samazināšanu tajos gados, kad tas valsts iekšējais atbalsts lauksaimniecības produktu ražotājiem, kurš izteikts kā Tekošais Kopējais SKA, nepārsniedz atbilstošo ikgadējo vai galīgo saistošo saistību apjomu, kas minēts Dalībvalsts Grafika IV daļā.

4. (a) Dalībvalstij nav jāiekļauj tās Tekošā Kopējā SKA aprēķinā un nav jāsamazina:

(i) valsts iekšējais atbalsts konkrētam produktam, kas citādi ir iekļaujamas Tekošā Kopējā SKA aprēķinā, ja šādas subsīdijas nepārsniedz 5% no dalībvalsts lauksaimniecības pamatproduktu ražošanas kopējās vērtības attiecīgajā gadā; un

(ii) vispārējais valsts iekšējais atbalsts, kurš citādi ir iekļaujams Tekošā Kopējā SKA aprēķinā, taču tikai gadījumā, ja šādas subsīdijas nepārsniedz 5% no Dalībvalsts lauksaimnieciskās ražošanas kopējās vērtības.

(b) Saskaņā ar šo punktu jaunattīstības Dalībvalstīm minimālais (de minimis) procents tiek noteikts 10% apmērā.

5. (a) Uz tiešajiem maksājumiem, kurus veic ražošanu ierobežojošu programmu ietvaros, valsts iekšējā atbalsta samazināšana neattiecas, ja:

(i) šādi maksājumi attiecas uz noteiktu teritoriju un ražām; vai

(ii) šādi maksājumi tiek veikti 85% apmērā vai mazāk no ražošanas bāzes apjoma; vai

(iii) maksājumi par ganāmpulku tiek veikti pēc noteikta galvu skaita.

(b) Subsīdiju samazināšana attiecībā uz tiešiem maksājumiem, ja tie apmierina iepriekš minētos nosacījumus, to atspoguļo, izslēdzot šādu tiešo maksājumu vērtību no Dalībvalsts Tekošā Kopējā SKA aprēķina.

Vispārējas disciplīnas par valsts iekšējo atbalstu

1. Visas Dalībvalstis nodrošina to valsts iekšējo lauksaimniecības ražotāju subsidēšanu, uz kuru neattiecas samazināšana atbilstoši šī Līguma 2. pielikumā noteiktajiem kritērijiem saskaņā ar šī Līguma nosacījumiem.

2. (a) Valsts iekšējo lauksaimniecības ražotāju subsidēšana, ieskaitot subsīdiju modifikācijas, un vēlāk ieviestie pasākumi, kas neatbilst šī Līguma 2. pielikuma nosacījumiem vai uz kuriem neattiecas samazināšana saskaņā ar šī Līguma citiem nosacījumiem, ir iekļaujami Dalībvalsts Tekošā Kopējā SKA aprēķinā.

(b) Ja Dalībvalsts Grafika IV daļā nav minētas Tekoša Kopējā SKA saistības, Dalībvalsts piešķir subsīdijas lauksaimniecības ražotājiem, kas nepārsniedz 6. panta 4. punktā minēto minimālo (de minimis) apjomu.

V DAĻA

Eksporta konkurences saistības

Katra Dalībvalsts uzņemas saistības nepiešķirt eksporta subsīdijas, ja tās ir pretrunā šim Līgumam un Dalībvalsts Grafikā minētajām saistībām.

Eksporta subsidēšanas saistības

1. Saskaņā ar šo Līgumu šādas eksporta subsīdijas ir jāsamazina:

(a) valsts vai to institūciju tiešās subsīdijas, ieskaitot maksājumus mantā, firmām, nozarei, lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, kooperatīviem vai citām šādu ražotāju apvienībām, mārketinga padomei, kas atkarīgas no eksporta rezultātiem;

(b) valsts vai to institūciju realizētā nekomerciālo lauksaimniecības produktu krājumu pārdošana par cenām, kas ir zemākas par līdzīgu produktu cenām valsts iekšējā tirgū;

(c) maksājumi par lauksaimniecības produktu eksportu, kurus finansē valsts, ieskaitot maksājumus, kurus finansē no nodokļu ieņēmumiem no lauksaimniecības produktiem vai lauksaimniecības produktiem, no kuriem tiek ražots eksportētais produkts, neatkarīgi no tā, vai notiek maksājumi valsts kontā;

(d) subsīdijas, kas paredzētas lauksaimniecības produktu eksporta mārketinga izmaksu samazināšanai (nevis plaši izplatītie eksporta veicināšanas un konsultatīvie pakalpojumi), ieskaitot apstrādes, kvalitātes uzlabošanas u.c. pārstrādes izmaksas, kā arī starptautiskās transportēšanas un kravu pārvadāšanas izmaksas;

(e) eksporta iekšējās transportēšanas un pārvadāšanas maksājumi, ko veic vai pilnvaro valdības un kas notiek uz labvēlīgākiem nosacījumiem nekā iekšzemes pārvadājumiem;

(f) lauksaimniecības produktu subsidēšana, kas ir atkarīga no to ietveršanas eksportētajos produktos.

2. (a) Izņemot (b) apakšpunkta nosacījumus, eksporta subsidēšanas apjoms katrā no īstenošanas perioda gadiem, kas ir noteikts Dalībvalsts Grafikā, eksporta subsīdijas, kas minētas šī panta 1. punktā, ir:

(i) budžeta izdevumu samazināšana gadījumā maksimālais izdevumu apjoms subsīdijām, kas var tikt piešķirtas attiecīgajā gadā konkrētiem lauksaimniecības produktiem vai to grupai;

(ii) eksporta daudzuma samazināšanas saistību gadījumā maksimālā lauksaimniecības produkta, produktu grupas daudzums, kurai šādas eksporta subsīdijas var tikt piešķirtas šajā gadā.

(b) Īstenošanas perioda visos gados, sākot ar tā otro līdz piektajam gadam, Dalībvalsts var piešķirt 1. punktā minētās eksporta subsīdijas, kuru apjoms ir lielāks nekā atbilstošais gada saistību rādītājs Dalībvalstu Grafika IV daļā produktiem vai produktu grupām, ja:

(i) budžeta izdevumu kopējais apjoms šādām subsīdijām, sākot ar īstenošanas perioda sākumu līdz noteiktā gadā beigām, nepārsniedz kopējo apjomu saskaņā ar attiecīgā gada plānotajiem izdevumiem, kas noteikti Dalībvalsts Grafikā, par vairāk nekā 3% no bāzes perioda budžeta izdevumu apjoma;

(ii) kopējais eksporta apjoms, uz kuru attiecas šādas eksporta subsīdijas, sākot ar īstenošanas perioda sākumu līdz noteiktā gada beigām, nepārsniedz kopējo apjomu saskaņā ar attiecīgā gada plānotajiem izdevumiem, kas noteikti Dalībvalsts Grafikā, par vairāk nekā 1,75% no bāzes perioda budžeta izdevumu apjoma;

(iii) kopējais budžeta izdevumu apjoms šādām subsīdijām visa īstenošanas perioda laikā nav lielāks par summām saskaņā ar attiecīgā gada plānotajiem izdevumiem, kas noteikti Dalībvalsts Grafikā; un

(iv) Dalībvalstu subsīdijas un daudzums, kas tiek finansēta no budžeta izdevumiem, īstenošanas perioda beigās nepārsniedz 64% un 79% no attiecīgi 1986. un 1990. gadu bāzes periodu apjomiem. Jaunattīstības Dalībvalstīm šie rādītāji ir attiecīgi 76% un 86%.

3. Saistības par eksporta subsīdiju palielināšanas ierobežojumiem ir noteiktas Dalībvalstu Grafikos.

4. Īstenošanas perioda laikā jaunattīstības Dalībvalstīm nav jāuzņemas saistības attiecībā uz eksporta subsīdijām, kas minētas 1. punkta (d) un (e) apakšpunktos, ja vien tās netiek piešķirtas veidā, kas varētu sekmēt samazināšanas saistību nepildīšanu.

Eksporta subsidēšanas saistību neievērošanas novēršana

1. Eksporta subsīdijas, kas nav minētas 9. panta 1. punktā, netiek piešķirtas, ja tas var izsaukt vai novest pie šādu eksporta subsidēšanas saistību neievērošanas; nav pieļaujami nekomerciālas dabas darījumi šādu saistību neievērošanas nolūkos.

2. Dalībvalstis uzņemas izstrādāt starptautiski pieņemamas disciplīnas, kas regulētu eksporta kreditēšanu, eksporta kredīta garantijas vai apdrošināšanas programmas un, vienojoties par šādām disciplīnām, nodrošināt eksporta kredītus, eksporta garantijas vai apdrošināšanas programmas saskaņā ar tām.

3. Dalībvalstīm, kuru eksporta apjoms, kas pārsniedz samazināšanas saistību apjomu, netiek subsidēts, ir jānosaka, ka eksporta subsīdijas, neatkarīgi no to minēšanas 9. pantā, konkrētajam eksporta apjomam netiek piešķirtas.

4. Dalībvalstis - starptautiskās pārtikas palīdzības donori- nodrošina, ka:

(a) starptautiskā pārtikas palīdzība nav tieši vai netieši saistīta ar komerciālo lauksaimniecības produktu eksportu uz saņēmējvalstīm;

(b) starptautiskās pārtikas palīdzības piegādes darījumi, ieskaitot divpusēju pārtikas produktu palīdzību, notiek saskaņā ar FAO (Pārtikas un Lauksaimniecības organizācija) izstrādātajiem principiem dokumentā "Virsvērtības nodošanas principi un konsultācijas", ietverot arī parastā mārketinga nosacījumus; un

(c) iespēju robežās šādas palīdzības programmas tiek veiktas dāvinājumu veidā vai uz atvieglotiem nosacījumiem, kuru apmērs ir mazāks par 1986. gada Pārtikas palīdzības programmas konvencijas IV Pantā noteiktajiem.

Saliktie produkti

Subsīdijas, kas tiek piešķirtas uz vienu salikta lauksaimniecības pamatprodukta vienību, nedrīkst būt lielākas par eksporta vienības subsīdiju, kas tiek piešķirtas eksportētajam pamatproduktam vispār.

VI DAĻA

Eksporta aizliegumu un ierobežojumu disciplīnas

1. Ja kāda Dalībvalsts ievieš jaunu eksporta aizliegumu vai ierobežojumus pārtikas produktiem, tad saskaņā ar 1994. gada GATT XI panta 2. (a) punktu, tai ir jāievēro šādi nosacījumi:

(a) Dalībvalsts, kas ievieš eksporta aizliegumu vai ierobežojumus, sniedz atbilstošu pamatojumu šādam aizliegumam vai ierobežojumiem attiecībā uz importētājvalsts pārtikas drošību;

(b) pirms eksporta aizlieguma vai ierobežojumu ieviešanas Dalībvalstij ir savlaicīgi jāinformē rakstveidā Lauksaimniecības komiteja, paziņojot par šādu darbību un tās ilgumu, un nepieciešamības gadījumā jāsniedz konsultācijas, ja tajās ir ieinteresētas citas Dalībvalstis - importētājas, par jebkuru aizliegumu vai ierobežojumu. Dalībvalsts, kas ievieš šādu eksporta aizliegumu vai ierobežojumus, nepieciešamības gadījumā sniedz citām Dalībvalstīm nepieciešamo informāciju.

2. Šī panta nosacījumi neattiecas uz jaunattīstības Dalībvalstīm, ja vien šādu pasākumu neievieš jaunattīstības Dalībvalsts, kurai ir pārtikas produktu eksportētājvalsts statuss.

VII DAĻA

Nepieciešamie ierobežojumi

Īstenošanas perioda laikā, neatkarīgi no 1994. gada GATT nosacījumiem un Līguma par subsīdijām un pretsubsīdiju pasākumiem (šajā Līgumā - "Subsīdiju līgums"):

(a) valsts iekšējais atbalsts, kas pilnībā atbilst šī Līguma 2. pielikuma nosacījumiem:

(i) ir subsīdijas ierobežojošu pasākumu mērķim⁴;

(ii) uz tām neattiecas pasākumi, kas pamatojas uz 1994. gada GATT XVI pantu un Subsīdiju līguma III daļu; un

(iii) uz tām neattiecas pasākumi, kas neatceļ tarifu atvieglojumus attiecībā uz citām Dalībvalstīm saskaņā ar 1994. gada GATT II. pantu, 1994. gada GATT XXIII. panta 1. (b) punkta nozīmē.;

(b) uz valsts iekšējo atbalstu, kas pilnībā atbilst šī Līguma 6. panta nosacījumiem, tai skaitā tiešie maksājumi, kas atbilst 6. panta 5. punkta nosacījumiem, un kas atspoguļota katras Dalībvalsts grafika valsts iekšējā atbalsta minimālo apjomu robežās un saskaņā ar 6. panta 2. punktu:

(i) neattiecas ierobežojošie pasākumi, ja par to iespējamību tiek paziņots saskaņā ar 1994. gada GATT VI pantu un Subsīdiju līguma V daļu. Tiek veikta nepieciešamā darbība šādu ierobežojošu pasākumu izpētes nolūkā;

(ii) neattiecas pasākumi, kas minēti 1994. gada GATT XVI panta 1. punktā vai Subsīdiju līguma 5. vai 6. pantā, ja vien šādi pasākumi nenosaka subsīdijas kādam specifiskam produktam apmērā, kas pārsniedz 1992. tirgus gadā noteikto; un

(iii) neattiecas pasākumi, kas pamatojas uz tarifu atvieglojumu atcelšanu vai samazināšanu attiecībā uz citām Dalībvalstīm saskaņā ar 1994. gada GATT II pantu, 1994. gada GATT XXIII. panta 1. (b) punkta nozīmē, ja šādu pasākumu rezultātā subsīdijas netiek piešķirtas konkrētiem produktiem, un to apjoms pārsniedz 1992. gadā tirgus noteikto;

(i) tiek noteikti ierobežojošie pasākumi tikai gadījumā, ja tās ietekmē cenas vai tām ir citādas sekas saskaņā ar 1994. gada GATT VI pantu un Subsīdiju līguma V. daļas nosacījumiem. Tiek veikti nepieciešamie pasākumi šādu ierobežojošu nodokļu izpētes nolūkā; un

(ii) Neattiecas pasākumi, kas minēti 1994. gada GATT XVI pantā vai Subsīdiju līguma 3., 5. un 6. pantā.

VIII DAĻA

Sanitārie un fitosanitārie pasākumi

Dalībvalstis piekrīt apstiprināt Līgumu par sanitāro un fitosanitāro pasākumu veikšanu.

IX DAĻA

Speciāli un diferencēti nosacījumi

1. Atzīstot, ka diferencēti un labvēlīgāki nosacījumu pārrunāšana attiecībā uz jaunattīstības Dalībvalstīm ir sarunu sastāvdaļa, speciālie un diferencētie nosacījumi izriet no šī Līguma attiecīgajiem nosacījumiem, kā arī ir ietverti atvieglojumu un saistību Grafikos.

2. Jaunattīstības Dalībvalstīm tiek piešķirtas tiesības 10 gadu laikā īstenot subsīdiju samazināšanas saistības. Subsīdiju samazināšanas saistības neattiecas uz vismazāk attīstītajām Dalībvalstīm.

X DAĻA

Vismazāk attīstītās valstis un jaunattīstības Dalībvalstis, kurām ir pārtikas produktu eksportētājvalstu statuss

1. Attīstītās Dalībvalstis pilda pasākumus atbilstoši Lēmuma "Par pasākumiem attiecībā uz iespējamām reformu programmas negatīvām sekām" nosacījumiem attiecībā uz vismazāk attīstītajām valstīm un valstīm, kurām ir pārtikas produktu eksportētājvalstu statuss.

2. Lauksaimniecības komiteja lemj par nepieciešamajiem šī Lēmuma papildinājumiem un labojumiem.

XI DAĻA

Lauksaimniecības komiteja

Ar šo tiek nodibināta Lauksaimniecības komiteja.

Saistību ievērošanas pārskats

1. Lauksaimniecības komiteja veic Urugvajas raunda reformu programmā noteikto saistību ievērošanas uzraudzību.

2. Pārskata procesa gaitā tiek izskatīti Dalībvalstu iesniegtie ziņojumi attiecībā uz jautājumiem un tādos intervālos, kā tiks noteikts, kā arī pamatojoties uz dokumentiem, kurus izstrādā Sekretariāts pārskata procesa racionalizācijas nolūkā.

3. Papildus 2. punktā minētajiem ziņojumiem Dalībvalstis nekavējoši paziņo par tām jaunajām iekšzemes subsīdijām vai esošo subsīdiju modifikācijām, uz kurām samazināšana neattiecas. Šādam ziņojumam ir jāsatur detalizēta informācija par jauno vai modificēto subsīdiju un to atbilstību 6. pantā vai 2. pielikumā noteiktajiem kritērijiem.

4. Pārskata procesa gaitā Dalībvalstīm ir jāņem vērā hiperinflācijas ietekme uz Dalībvalsts iespējām pildīt valsts iekšējās subsidēšanas samazināšanas saistības.

5. Dalībvalstis Lauksaimniecības komitejas ietvaros konsultējas par to piedalīšanos lauksaimniecības produktu pasaules tirdzniecības normālā apritē eksporta subsīdiju saistību ietvaros saskaņā ar šo Līgumu.

6. Pārskata procesa gaitā jārada iespējas Dalībvalstīm risināt jautājumus, kas saistīti ar saistību pildīšanu reformu programmas ietvaros, kas noteikts šajā Līgumā.

7. Jebkura Dalībvalsts var vērst Lauksaimniecības komitejas uzmanību uz pasākumiem, par kuriem, pēc tās domām, citām Dalībvalstīm būtu bijis jāpaziņo savlaicīgi.

Konsultācijas un strīdu noregulēšana

1994. gada GATT XXII un XXIII pantu nosacījumi, kuri sīkāk reglamentēti un tiek piemēroti atbilstoši vienošanai par strīdu noregulēšanu, tiek izmantoti konsultācijās un strīdu noregulēšanai šī Līguma ietvaros.

XII DAĻA

Reformu procesa turpināšana

Uzskatot, ka ilgtermiņa subsīdiju un aizsardzības būtiska pakāpeniska samazināšana, kas pārtop fundamentālā programmā, ir nepārtraukts process, Dalībvalstis vienojas par to, ka sarunas par procesa turpināšanu tiek uzsāktas vienu gadu pirms īstenošanas perioda beigām, ņemot vērā:

(a) pieredzi attiecībā uz subsīdiju samazināšanas saistību īstenošanu uz attiecīgo brīdi;

(b) subsīdiju samazināšanas ietekmi uz tirdzniecību ar lauksaimniecības produktiem pasaulē;

(c) ar tirdzniecību nesaistītos jautājumus, speciālos un diferencētos nosacījumus attiecībā uz jaunattīstības valstīm, mērķi izveidot godīgu un tirgus orientētu lauksaimniecības tirdzniecības sistēmu, kā arī pārējos mērķus un jautājumus, kas minēti šī Līguma preambulā; un

(d) saistības, kas būs nepieciešamas iepriekšminēto ilgtermiņa mērķu sasniegšanai.

XIII DAĻA

Nobeiguma nosacījumi

1. 1994. gada GATT nosacījumi un citu Daudzpusējo tirdzniecības līgumu nosacījumi, kas minēti PTO Līguma 1A pielikumā, tiek piemēroti saskaņā ar šī Līguma nosacījumiem.

2. Šī Līguma pielikumi ir šī Līguma sastāvdaļa.

PRODUKTU SARAKSTS

1. Šis Līgums attiecas uz šādiem produktiem:

(i) HS 1. -24. nodaļa, izņemot zivis un zivju produktus, plus*

(ii) HS kods 2905.43 (mannīts)

HS kods 2905.44 (sorbīts)

HS virsraksts 33.01 (ēteriskās eļļas)

HS virsraksti 35.01 līdz 35.05 (albuminoidālās vielas, modificēta ciete, līme)

HS kods 3809.10 (virsmas apstrādes vielas)

HS kods 3823.60 (sorbitols, izņemot 290544 subpozīcijā minēto)

HS virsraksti 41.01 līdz 41.03 (ādas)

HS virsraksts 43.01 (jēlkažokādas)

HS virsraksti 50.01 līdz 51.03 (jēlzīds un zīda ražošanas atkritumi)

HS virsraksti 51.01 līdz 52.03 (vilna)

HS virsraksts 53.01 (linšķiedra, neapstrādāta vai apstrādāta, bet nevērpta)

HS virsraksts 53.02 (kaņepāju šķiedra neapstrādāta vai apstrādāta, bet nevērpta)

2. Iepriekšminētais neierobežo Līguma par sanitāro un fitosanitāro pasākumu veikšanu produktu sarakstu.

______________________

* Produktu saraksts iekavās nav uzskatāms par pilnīgu.

VALSTS IEKŠĒJAIS ATBALSTS: SUBSĪDIJU NESAMAZINĀŠANAS KRITĒRIJI

1. Valsts iekšējam atbalstam, kas ir atbrīvots no samazināšanas saistībām, ir jāatbilst pamatprasībai, ka šādam atbalstam nav vai ir tikai minimāla tirdzniecību kropļojoša ietekme vai ietekme uz ražošanu. Attiecīgi pasākumiem, uz kuriem neattiecas samazināšanas saistības, ir jāatbilst šādiem kritērijiem:

(a) konkrētajam atbalstam jānotiek valdības programmas ietvaros, kas tiek finansēta no budžeta (ieskaitot valdības nerealizētos ienākumus), neietverot patērētāju maksājumus; un

(b) konkrētais atbalsts nerada cenu atbalstu ražotājiem;

kā arī zemāk minētajiem kritērijiem un nosacījumiem.

Valdības pakalpojumu programmas

2. Vispārējie pakalpojumi.

Izdevumi (nerealizētie ienākumi) programmām, kuru mērķis ir pakalpojumu sniegšana vai pabalsti lauksaimniecībai un lauku iedzīvotajiem. Tās neietver tiešus maksājumus ražotājiem vai pārstrādātājiem. Šādām programmām, kas ietver, taču kuras neierobežo sekojošais saraksts, ir jāatbilst vispārējiem kritērijiem, kas minēti iepriekš 1. punktā, un valdības politikas nosacījumiem:

(a) pētniecības darbs, ieskaitot vispārējo un ar vides aizsardzību saistīto pētniecisko darbu programmas konkrētiem produktiem;

(b) kaitēkļu un slimību apkarošanas programmas, ieskaitot parastos un noteikta auga kaitēkļu un slimību apkarošanu, kā, piemēram, agrīno apkarošanu, karantīnu utt.;

(d) konsultatīvo pakalpojumu sniegšana, tai skaitā līdzekļu nodrošināšana informācijas un pētījumu rezultātu izplatīšanai ražotājiem un patērētājiem;

(e) inspekcijas pakalpojumi, ieskaitot vispārējo inspekciju, kā arī specifisko produktu inspekciju cilvēku veselības, drošības un standartizācijas nolūkos;

(f) mārketinga un reklāmas pakalpojumi, ieskaitot tirgus informāciju, konsultācijas un reklāmu attiecībā uz speciāliem produktiem, izņemot izdevumus mērķiem, kas nav minēti un kurus varētu izmantot pārdevēji produktu realizācijas cenu samazināšanai, vai no kuriem tūlītēju ekonomisku labumu varētu gūt pircēji; un

(g) infrastruktūras pakalpojumi, ieskaitot elektroenerģijas tīklus, ceļus un transporta līdzekļus, tirgus un ostu aprīkojumu, ūdens un kanalizācijas sistēmas, aizsprostus, drenēšanas sistēmas un infrastruktūru, kas saistīta ar vides aizsardzības programmām. Visos gadījumos izdevumi ir jāvirza uz kapitālceltniecību un ir jāatsakās no subsidētas saimniecību aprīkošanas, kas nav pieejamas plašākai sabiedrībai. Tās neietver subsīdijas materiālu iegādei vai saimnieciskās darbības izdevumiem.

3. Valsts pārtikas produktu uzglabāšana drošības nolūkā.⁵

Izdevumi (vai nerealizētie ienākumi), kas rodas, uzkrājot un uzglabājot produktus valsts tiesību aktos noteiktās pārtikas produktu drošības programmas ietvaros. Tas var ietvert valsts palīdzību produktu uzglabāšanā privātpersonām šādas programmas ietvaros.

Šādu krājumu apjomam un uzkrājumiem ir jāatbilst iepriekš noteiktajām normām, kas saistītas vienīgi ar pārtikas produktu drošību. Krājumu uzkrāšanās procesam jābūt finansiāli uzskatāmam. Pārtikas iepirkšana, ko veic valdība, notiek par konkrētā brīža tirgus cenām, bet produktu realizācija no pārtikas drošības krājumiem tiek veikta par cenām, kas nav mazākas par konkrētā brīža iekšzemes tirgus cenām šim produktam un noteiktiem kvalitātes rādītājiem.

4. Valsts atbalsts produktu subsidēšanā⁶

Izdevumi (negūtie ienākumi) attiecībā uz iekšzemes pārtikas subsidēšanu maznodrošinātajai sabiedrības daļai.

Tiesības saņemt pārtikas produktu subsīdijas tiek noteiktas atbilstoši īpašiem kritērijiem, kuru pamatā ir barības vielu rādītāji. Šādas subsīdijas maznodrošinātiem iedzīvotājiem tiek nodrošinātas tiešas pārtikas produktu piegādes veidā vai nodrošinot, ka maznodrošinātie iedzīvotāji var iegādāties pārtikas produktus par tirgus vai subsidētām cenām. Valsts veiktā pārtikas produktu iegāde notiek par tirgus cenām, šādas palīdzības finansēšanai un organizēšanai ir jābūt uzskatāmai.

5. Tiešie maksājumi ražotājiem

Subsīdijām, kas tiek piešķirtas tiešu maksājumu veidā (nerealizēto ienākumu veidā, ieskaitot maksājumus mantā) ražotājiem, uz kuriem subsīdiju samazināšana neattiecas, ir jāatbilst pamatkritērijiem, kas minēti iepriekš 1. punktā, kā arī speciāliem nosacījumiem, kas noteikti tiešo maksājumu dažādiem veidiem, kas minēti tālāk punktos 6.-13. Ja subsīdiju samazināšana neattiecas uz kādu tiešo maksājumu jaunu veidu, kas nav minēts no 6. -13. punktam, tām ir jāatbilst kritērijiem, kas noteikti 6. (b)-(e) punktos, papildus 1. punktā minētajiem vispārējiem kritērijiem.

6. Sadalītās ienākumu subsīdijas

(a) Tiesības saņemt šādus maksājumus nosaka tādi kritēriji kā ienākums, ražotāja vai zemes īpašnieka statuss, ražošanas apjoms noteiktā bāzes periodā.

(b) Šādu maksājumu apjoms noteikta gada laikā nav saistīts un nebalstās uz ražotāja ražošanas veidu vai apjomu (ieskaitot ganāmpulku) gados, kas seko pēc bāzes perioda beigām.

(c) Šādu maksājumu apjoms noteikta gada laikā nav saistīts un nebalstās uz iekšzemes vai starptautiskām cenām, kas attiecas uz ražošanu gados, kas seko pēc bāzes perioda beigām.

(d) Šādu maksājumu apjoms noteikta gada laikā nav saistīts un nebalstās uz ražošanas faktoriem, kas tiek izmantoti gados, kas seko pēc bāzes perioda beigām.

(e) Šādu maksājumu saņemšanai ražošana nav nepieciešams priekšnosacījums.

7. Valsts finansiāla piedalīšanās ienākumu apdrošināšanā un ienākumu drošības programmās.

(a) Tiesības saņemt šādus maksājumus nosaka ienākumu zaudējumi, ņemot vērā tikai ienākumus, kas gūti no lauksaimnieciskās darbības, kas pārsniedz 30% no vidējās bruto peļņas vai ekvivalenta neto ienākumos (izņemot maksājumus saskaņā ar līdzīgām vai tādām pašām programmām) iepriekšējo trīs gadu laikā vai triju gadu vidējo rādītāju, kas iegūts no iepriekšējo piecu gadu rādītājiem, izņemot augstāko un zemāko rādītājus. Ražotāji, kuri var nodrošināt atbilstību šiem nosacījumiem, ir tiesīgi saņemt maksājumus.

(b) Ar šādiem maksājumiem tiek kompensēts līdz 70% no ražotāja ienākumu zaudējumiem gadā, kad ražotājs ir tiesīgs saņemt šādu palīdzību.

(c) Šādi maksājumi attiecas tikai uz ienākumiem; tas neattiecas uz ražotāja ražošanas veidu vai apjomu (ieskaitot ganāmpulka vienības), vai ražošanas apstākļiem.

(d) Ja ražotājs saskaņā ar šī punkta un 8. punkta nosacījumiem saņem maksājumus vienā gadā (atvieglojumi dabas katastrofu rezultātā), šādu maksājumu kopsumma sasniedz līdz 100% no ražotāja kopējiem zaudējumiem.

8. Maksājumi (kas tiek veikti tieši vai valsts finansēšanas formā ražu apdrošināšanas programmās) dabas katastrofu seku kompensācijai.

(a) Tiesības saņemt šādus maksājumus nosaka oficiāls valdības iestāžu apstiprinājums tam, ka ir notikusi vai notiek dabas vai līdzīga veida katastrofas (ieskaitot slimību uzliesmojumus, kaitēkļu ekstremālu savairošanos vai karu konkrētās Dalībvalsts teritorijā); un tiek noteikta kā ražošanas zaudējums, kas pārsniedz 30% no vidējās ražošanas iepriekšējo triju gadu laikā vai triju gadu vidējā rādītāja, kas iegūts no iepriekšējo piecu gadu rādītājiem, izņemot augstāko un zemāko radītāju. Ražotāji, kuri var nodrošināt atbilstību šiem nosacījumiem, ir tiesīgi saņemt maksājumus.

(b) Maksājumi, kas tiek veikti pēc katastrofas, kompensē ienākumu zaudējumus, ganāmpulka zaudējumus (ieskaitot maksājumus saistībā ar veterināro palīdzību dzīvniekiem), zemi vai citiem ražošanas elementiem, kas radušies dabas katastrofas dēļ.

(c) Kompensācija nepārsniedz kopējās izmaksas, kas sedz šos zaudējumus, un nenosaka turpmākās ražošanas veidu vai apjomu.

(d) Kompensācija katastrofas laikā nepārsniedz apjomu, kas nepieciešams tālāku zaudējumu novēršanai, vai kā noteikts iepriekš punktā (b).

(e) Ja ražotājs vienā gadā saņem kompensāciju saskaņā ar šī punkta un 7. punkta nosacījumiem (ienākumu apdrošināšanas un ienākumu drošības programmas), kopējais šādu kompensāciju apjoms sedz līdz 100% no ražotāja kopējiem zaudējumiem.

9. Strukturālās izmaiņas lauksaimniecības produktu ražotāju samazināšanas programmu ietvaros

(a) Tiesības saņemt šādu kompensāciju nosaka kritēriji programmās, kas izstrādātas, lai sekmētu lauksaimniecības produktu ražotāju novirzīšanu no lauksaimniecības nozares vai to piesaistīšanu citām tautas saimniecības nozarēm.

(b) Maksājumi, kas ir atkarīgi no kompensācijas saņēmēja atteikšanās no turpmākās lauksaimnieciskās ražošanas.

10. Strukturālās izmaiņas resursu novirzīšanas programmu ietvaros.

(a) Tiesības saņemt šādus maksājumus nosaka kritēriji programmās, kas izstrādātas, lai atbrīvotu zemi un pārējos resursus, ieskaitot ganāmpulku, no lauksaimnieciskās ražošanas.

(b) Maksājumi tiek veikti, ja zeme netiek izmantota lauksaimnieciskai ražošanai vismaz trīs gadus, vai ja ganāmpulks tiek izkauts vai pakāpeniski samazināts.

(c) Maksājumi nenosaka lauksaimniecībā izmantojamās zemes vai citu resursu alternatīvu izmantošanu, kas ietver tirdzniecībai paredzētu lauksaimniecības produktu ražošanu.

(d) Maksājumi nav atkarīgi no ražošanas veida vai apjoma, vai valsts iekšējām un starptautiskām cenām.

11. Strukturālās izmaiņas investīciju programmu ietvaros

(a) Tiesības saņemt šādus maksājumus nosaka kritēriji valsts programmās, kas izstrādātas, lai sekmētu finansiālo vai ražotāja operāciju fizisku reorganizāciju strukturālo nepilnību likvidēšanas nolūkā. Tiesības uz šādām programmām var izrietēt no noteiktām valsts programmām lauksaimniecības zemes atkārtotai privatizācijai.

(b) Šādu maksājumu apjoms noteikta gada laikā nav saistīts un nebalstās uz ražotāja ražošanas veidu vai apjomu (ieskaitot ganāmpulka vienības), gados, kas seko pēc bāzes perioda beigām, izņemot kā to paredz zemāk minētais (e) kritērijs,

(c) Šādu maksājumu apjoms noteikta gada laikā nav saistīts un nebalstās uz vietējām vai starptautiskām cenām, kas attiecas uz ražošanu gados, kas seko bāzes perioda beigām,

(d) Maksājumi, ko piešķir tikai par laika periodu, kas nepieciešams tās investīcijas realizēšanai, kurai tiek piešķirti līdzekļi.

(e) Maksājumi nenosaka, kādus lauksaimniecības produktus ir jāražo saņēmējvalstīs, izņemot tikai to, ka pieprasa tiem attiekties no konkrēta produkta ražošanas.

(f) Maksājumu apjoms nav lielāks par papildu izmaksām, kas nepieciešamas strukturālo nepilnību likvidēšanai.

12. Maksājumi vides aizsardzības programmu ietvaros

(a) Tiesības saņemt šādus maksājumus ir noteiktas konkrētu valstu vides aizsardzības programmās un ir atkarīgas no īpašu nosacījumu ievērošanu vides aizsardzības programmu ietvaros, ieskaitot apstākļus, kas saistīti ar ražošanas metodēm un materiāliem.

(b) Maksājumu apjoms nav lielāks par papildu izmaksām vai ienākumu zaudējumu, kas radies, pildot valsts programmas nosacījumus.

13. Maksājumi reģionālās palīdzības programmu ietvaros

(a) Tiesības saņemt šadus maksājumus ir ražotājiem nelabvēlīgos reģionos. Šādiem reģioniem ir noteikta ģeogrāfiskā teritorija ar savu ekonomisku un administratīvu identitāti, kas saskaņā ar neitrāliem un objektīviem kritērijiem, kas ir noteikti likumos vai nosacījumos, un kas norāda, ka reģiona grūtības nav pagaidu grūtības.

(b) Šādu maksājumu apjoms noteikta gada laikā nav saistīts un nebalstās uz ražotāja ražošanas veidu vai apjomu (ieskaitot ganāmpulka vienības), kas seko pēc bāzes perioda beigām, un kas nav noteikts punktā (e) zemāk.

(c) Šādu maksājumu apjoms noteikta gada laikā nav saistīts un nebalstās uz vietējām vai starptautiskām cenām, kas attiecas uz ražošanu gados, kuri seko pēc bāzes perioda beigām,

(d) Maksājumi tiek noteikti tikai ražotājiem noteiktos reģionos, taču parasti ir pieejami visiem ražotājiem šajos reģionos.

(e) Ja maksājumi ir atkarīgi no ražošanas elementiem, tad tos veic pēc degresīvās metodes virs noteiktā elementa sliekšņa līmeņa.

(f) Maksājumu apjoms nav lielāks par papildu izmaksām vai peļņas zaudējuma lielumam, kas rodas, nodarbojoties ar lauksaimniecisko ražošanu konkrētajās teritorijās.

IEKŠZEMES SUBSĪDIJAS: SUBSĪDIJU KOPĒJĀ APJOMA APRĒĶINĀŠANA

1. Saskaņā ar 6. panta nosacījumiem subsīdiju kopējo apjomu (SKA) aprēķina atsevišķi katram lauksaimniecības pamatproduktam, kuram tiek piešķirtas tirgus cenu subsīdijas, tiešie maksājumi, uz kuriem neattiecas atvieglojumi vai cita veida subsīdijas, uz kurām attiecas samazināšana. Subsīdijas, kas nav paredzētas konkrētam produktam, tiek summētas vienā SKA kopējā naudas izteiksmē.

2. Subsīdijas, kas tiek piešķirtas saskaņā ar 1. punktu, ietver gan valsts un to institūciju budžeta izdevumus, gan nerealizētos ienākumus.

3. Tiek iekļauts atbalsts, kas piešķirts valsts un valsts teritoriālā sadalījuma līmenī.

4. Īpašie lauksaimniecības nodokļi vai maksājumi, ko veic ražotāji, tiek atrēķināti no SKA.

5. SKA, kas ir aprēķināts pēc tālāk sekojošiem norādījumiem, veido bāzes apjomu valsts iekšējā atbalsta samazināšanas saistību pildīšanai.

6. Katram lauksaimniecības produktam tiek noteikts savs SKA, kas izteikts kopējā naudas vērtības izteiksmē.

7. SKA tiek aprēķināts lauksaimniecības pamatproduktiem, ar aprēķinu, ka to stāvoklis maksimāli atbilst tūlītējai realizācijai. Pasākumi attiecībā uz pārstrādātājiem tiek ietverti tik lielā mērā, ka no tiem labumu gūst lauksaimniecības pamatproduktu ražotāji.

8. Tirgus cenu atbalsts: tirgus cenu atbalsts tiek aprēķinātas, izmantojot starpību starp fiksēto ārējo bāzes cenu un izmantoto kontrolēto cenu, reizinātu ar ražošanas apjomu, kas atbilst kontrolētās cenas piešķiršanas apjomam. Maksājumi no budžeta, kas tiek veikti šādas starpības uzturēšanai, piemēram, iepirkšanas vai uzglabāšanas izmaksas, SKA netiek iekļauti.

9. Fiksētā ārējā bāzes cena tiek noteikta, balstoties uz 1986. līdz 1988. gadu rādītājiem, un parasti ir vidējā f.o.b. vienības vērtība lauksaimniecības pamatproduktiem valstī, kurai ir eksportētājvalsts statuss un vidējo c.i.f. vienības vērtību lauksaimniecības pamatproduktiem valstīs, kurām ir importētājvalstu statuss bāzes periodā. Fiksētā bāzes cena var tikt grozīta atbilstoši kvalitātes rādītājiem.

10. Tiešie maksājumi, uz kuriem neattiecas atvieglojumi: tiešie maksājumi, uz kuriem neattiecas atvieglojumi, ir atkarīgi no cenu starpības, tiek aprēķināti: 1) izmantojot starpību starp fiksēto bāzes cenu un kontrolēto cenu, reizinātu ar ražošanas apjomu, kas atbilst kontrolētās cenas piešķiršanas apjomam vai 2) no budžeta izdevumiem.

11. Fiksēta bāzes cena tiek noteikta, pamatojoties uz 1986.-1988. gada rādītājiem un parasti ir faktiskā cena, ko izmanto maksājumu likmju noteikšanai.

12. Tiešo maksājumu apjoms, uz kuriem neattiecas atvieglojumi, un kuri nebalstās uz cenām, tiek aprēķināti no budžeta izdevumiem.

13. Pārējie pasākumi, uz kuriem neattiecas atvieglojumi, ieskaitot materiālu subsīdijas un citi pasākumi kā, piemēram, mārketinga izmaksu samazināšana: šādu pasākumu vērtība tiek noteikta no budžeta izdevumiem vai, ja to izmantošana neatspoguļo subsīdiju pilnu apmēru, pamats subsīdiju aprēķināšanai ir starpība starp subsidētās preces vai pakalpojuma cenu un attiecīgo tirgus cenu līdzvērtīgām precēm vai pakalpojumiem, reizinātu ar preču vai pakalpojumu apjomu.

4. pielikums

VALSTS IEKŠĒJAIS ATBALSTS: EKVIVALENTA SUBSĪDIJU APJOMA APRĒĶINĀŠANA

1. Saskaņā ar 6. panta nosacījumiem ekvivalenta subsīdiju aprēķināšana tiek veikta visiem lauksaimniecības pamatproduktiem, ja tirgus cenu subsīdijas, kas definētas 3. pielikumā, pastāv, taču to komponenta aprēķināšana SKA nav iespējama. Šādiem produktiem bāzes apjoms valsts iekšējā atbalsta samazināšanai ir tirgus cenas subsīdiju komponents, kas izteikts ekvivalenta subsīdiju aprēķināšanas apjoma formā, saskaņā ar tālākminēto 2. punktu, kā arī tiešie maksājumi bez atvieglojumiem un citas subsīdijas, kas tika novērtētas saskaņā ar tālākminēto 3. punktu. Tiek ietvertas valsts un valsts teritoriālā sadalījuma līmeņa subsīdijas.

2. Subsīdiju ekvivalenta apjoms, kas noteikts 1. punktā, tiek aprēķināts visiem lauksaimniecības produktiem tādam to stāvoklim, kas maksimāli atbilst to tūlītējai realizācijai par subsidētām tirgus cenām un kuru komponenta aprēķināšana SKA nav iespējama. Šādiem pamatproduktiem ekvivalenta tirgus cenu subsīdiju apjoms tiek noteikts, izmantojot kontrolēto cenu un noteiktā ražošanas apjoma, vai no budžeta izdevumiem, kas paredzēti ražotāju cenu uzturēšanai.

3. Ja uz lauksaimniecības pamatproduktiem saskaņā ar 1. punktu attiecas tiešie maksājumi bez atvieglojumiem vai citu konkrētu produktu subsīdijas, uz kurām attiecas samazināšana, ekvivalenta subsīdiju apjoma noteikšana attiecībā uz šiem pasākumiem balstās uz aprēķiniem, kurus veic līdzīgi atbilstošajiem SKA komponentiem (minēti 3. pielikuma punktos 10. - 13.)

4. Ekvivalenta subsīdiju apjoms tiek aprēķināts no subsīdiju summas lauksaimniecības produktiem, ar aprēķinu, ka to stāvoklis maksimāli atbilst to tūlītējas realizācijas cenām. Pasākumi attiecībā uz pārstrādātājiem tiek ietverti tiktāl, lai no tiem labumu gūtu lauksaimniecības pamatproduktu ražotāji. Specifiskie lauksaimniecības nodokļi vai maksājumi, ko veic ražotāji, samazina ekvivalenta subsīdiju apjomu par atbilstošo summu.

5. pielikums

SPECIĀLIE NOSACĪJUMI ATTIECĪBĀ UZ 4. PANTA 2. PUNKTU

A nodaļa

1. 4. panta 2. punkta nosacījumu ievērošana tiek pārtraukta, tiklīdz spēkā stājas PTO Līgums attiecībā uz lauksaimniecības pamatproduktu, un tā izstrādātos un/vai noteiktos produktus ("nozīmētos produktus") attiecībā uz kuriem tiek ievēroti sekojoši nosacījumi (tālāk tekstā "speciālie nosacījumi"):

(a) nozīmēto produktu imports bāzes periodā no 1986. līdz 1988. gadam ("bāzes periods") veidoja līdz 3% no atbilstošā iekšzemes patēriņa ;

(b) nozīmēto produktu eksports kopš bāzes perioda sākuma netika subsidēts;

(d) šādi produkti tiek apzīmēti ar atšķirības zīmi "ST - pielikums 5" Dalībvalstu grafika 1. daļas 1.B nodaļā, kas pievienots Marakešas protokolam, uz tiem attiecas speciāli nosacījumi, kuri atspoguļo ar tirdzniecību nesaistītos jautājumus, piemēram, pārtikas produktu drošību un vides aizsardzību; un

(e) minimālas pieejas iespējas attiecībā uz nozīmētajiem produktiem atbilst, kā noteikts Dalībvalstu Grafika 1. daļas 1.B nodaļā, 4% no bāzes perioda noteiktā produktu iekšzemes patēriņa, sākot ar īstenošanas perioda pirmo gadu, un turpmāk katru gadu tiek palielināti par 0.8% no atbilstošā iekšzemes patēriņa bāzes periodā visā atlikušajā īstenošanas perioda laikā.

2. Īstenošanas perioda katra gada sākumā Dalībvalsts var pārtraukt speciālo nosacījumu ievērošanu attiecībā uz nozīmētajiem produktiem saskaņā ar 6. punkta nosacījumiem. Šādā gadījumā konkrētā Dalībvalsts uztur minimālas iespējas, kas ir spēkā esošas uz attiecīgo brīdi, un palielina minimālo pieeju par 0,4% no atbilstošā iekšzemes patēriņa bāzes periodā ik gadu visā atlikušajā īstenošanas perioda laikā. Turpmāk minimālas pieejas iespēju apjoms, kas tiek iegūts šīs formulas pielietojuma rezultātā, īstenošanas perioda beidzamajā gadā tiek uzturēts Dalībvalsts Grafikā.

3. Sarunas par speciālo nosacījumu turpmāku ievērošanu, kā minēts 1. punktā, pēc īstenošanas perioda beigām tiek pabeigtas īstenošanas perioda laikā kā sarunu sastāvdaļa saskaņā ar šī Līguma 20. pantu, ņemot vērā ar tirdzniecību nesaistītos jautājumus.

4. Ja ir panākta 3. punktā minētā vienošanās par Dalībvalsts speciālo nosacījumu turpmāku ievērošanu, tad šī Dalībvalsts piešķir papildu un pieņemamus atvieglojumus, kas noteikti sarunu ceļā.

5. Ja speciālo nosacījumu ievērošana pēc īstenošanas perioda beigām tiek pārtraukta, tad attiecīgā Dalībvalsts pilda 6. punktā minētos nosacījumus. Šādā gadījumā pēc īstenošanas perioda beigām minimālās pieejas iespējas nozīmētajiem produktiem tiek noteiktas 8% apjomā no atbilstošā iekšzemes patēriņa apjoma bāzes periodā attiecīgās Dalībvalsts Grafikā.

6. Uz robežu aktivitātēm, kas nav pieskaitāmas pie parastajiem muitas nodokļiem, kuras uztur attiecībā uz noteiktiem produktiem, attiecas 4. panta 2. punkta nosacījumi, kas stājas spēkā sākot ar gadu, kurā tiek pārtraukta speciālo nosacījumu piemērošana. Šādi produkti tiek aplikti ar parastajiem muitas nodokļiem, kas tiek noteikti attiecīgās Dalībvalsts Grafikā, sākot ar gadu, kad tiek pārtraukta speciālo nosacījumu ievērošana, un turpmāk pie likmes, kas atbilstu 15% gada samazinājumam, šāda samazināšana būtu ievērota īstenošanas periodā. Šie nodokļi tiek ieviesti tarifu vietā, tos aprēķina saskaņā ar instrukciju, kas izklāstīta pielikumā V pielikumam.

B nodaļa

7. 4. panta 2. punkta nosacījumi ievērošana tiek pārtraukta, tiklīdz spēkā stājas PTO Līgums, attiecībā uz tiem lauksaimniecības produktiem, kas ir pamatprodukts attiecīgajā jaunattīstības Dalībvalstī, un attiecībā uz kuru tiek ievēroti šādi nosacījumi, papildus 1.(a) - 1. (d) noteiktajiem:

(a) minimālās pieejas iespējas attiecībā uz attiecīgo produktu, saskaņā ar attiecīgās Dalībvalsts Grafika 1. daļas 1. -B nodaļas nosacījumiem, atbilst 1% no bāzes perioda attiecīgo produktu iekšzemes patēriņa, sākot ar īstenošanas perioda pirmo gadu, un ik gadu tiek pakāpeniski palielināta līdz 2% no attiecīgā iekšzemes patēriņa bāzes periodā īstenošanas perioda piektā gada sākumā. Sākot ar īstenošanas perioda sesto gadu, minimālās pieejas iespējas attiecībā uz attiecīgajiem produktiem atbilst 2% no atbilstošā iekšzemes patēriņa bāzes periodā, un ik gadu tiek pakāpeniski palielināta līdz 4% no iekšzemes patēriņa apjoma bāzes periodā līdz 10. gada sākumam. Minimālās pieejas iespējas, kas izriet no šīs formulas, desmitajā gadā tiek uzturēts attiecīgās jaunattīstības Dalībvalsts Grafikā;

(b) saskaņā ar šo Līgumu atbilstošas tirgus pieejas iespējas tiek nodrošinātas citiem produktiem.

8. Sarunas par speciālo nosacījumu turpmāku ievērošanu var notikt kā minēts 7. punktā, pēc 10. gada kopš īstenošanas perioda sākuma, tās tiek uzsāktas un pabeigtas 10. gada laikā.

9. Ja ir panākta 8. punktā minētā vienošanās par Dalībvalsts speciālo nosacījumu turpmāku ievērošanu, šī Dalībvalsts piešķir papildu un pieņemamus atvieglojumus, kas noteikti sarunu ceļā.

10. Gadījumā, ja speciālo nosacījumu ievērošana saskaņā ar 7. punktu tiek pārtraukta pēc 10. gada kopš īstenošanas perioda sākuma, tad attiecīgie produkti tiek aplikti ar parastajiem muitas nodokļiem, kas tiek ieviesti kā tarifi, kuru apmēru aprēķina saskaņā ar instrukciju, kas minēta pielikumā 5. Pielikumam, kas ir noteikts attiecīgās Dalībvalsts Grafikā. Pārejos aspektos 6. punkta nosacījumi tiek ievēroti attiecībā uz speciālajiem un diferencētajiem nosacījumiem jaunattīstības Dalībvalstīm saskaņā ar šo Līgumu.

Pielikums 5. pielikumam

INSTRUKCIJA TARIFU APRĒĶINĀŠANAI MĒRĶIEM, KAS NOTEIKTI ŠĪ PIELIKUMA 6. UN 10. PARAGRĀFOS

1. Tarifu aprēķināšana neatkarīgi no tā, vai tā tiek izteikta ad valorem vai pēc speciālām likmēm, tiek veikta, izmantojot faktisko starpību starp iekšējām un ārējām cenām uzskatāmā veidā. Izmantotā informācija tiek iegūta no 1986.-1988. gadu rādītājiem. Tarifa ekvivalenti:

(a) tiek galvenokārt ieviesti četru ciparu apjomā no HS;

(b) tiek ieviesti kā sešzīmju skaitlis vai vēl detalizētāk no HS, kur tas ir iespējams;

(c) tiek parasti ieviesti sākotnējiem un/vai sagatavotiem produktiem, reizinot speciālo tarifa ekvivalentu galvenajam lauksaimniecības produktam ar attiecību vērtības izteiksmē vai fiziskā izteiksmē atbilstoši galvenajam lauksaimniecības produktam sākotnējos un /vai gatavos produktos, ņemot vērā, kur nepieciešams, papildu elementus, kas dotajā brīdī nodrošina nozares aizsardzību.

2. Ārējā cena parasti ir faktiskā vidējā c.i.f. vienības vērtība importētājvalstij. Ja vidējā c.i.f. vienības vērtība nav zināma vai nav piemērota, ārējā cena ir:

(a) atbilstošas vidējās c.i.f. vienības vērtība kaimiņvalstī; vai

(b) noteikta no lielāko eksportētājvalstu vidējās f.o.b. vienības vērtības, pieskaitot apdrošināšanas, pārvadāšanas izmaksas un citas nozīmīgākās izmaksas importētājvalstij.

3. Ārējās cenas parasti tiek konvertētas iekšzemes tirgus valūtā, apmaiņas kurss uz cenas noteikšanas datumu.

4. Iekšējā cena parasti atspoguļo vairumtirdzniecības cenu, kas pastāv iekšzemes tirgū, vai šīs cenas aplēsi, ja attiecīgie dati nav pieejami.

5. Sākotnējie tarifi var tikt mainīti, ja nepieciešams, ņemot vērā kvalitātes un daudzveidības rādītājus vai izmantojot piemērotu koeficientu.

6. Ja tarifs, kas iegūts, balstoties uz šo instrukciju, ir negatīvs skaitlis vai mazāks par attiecīgajam brīdim noteikto likmi, sākotnējais tarifs var tikt ieviests pie pašreizējās noteiktās likmes vai, balstoties uz šī produkta piedāvājumu valstī.

7. Ja tiek veikti labojumi tarifa ekvivalenta līmenim, kas iegūts, balstoties uz šo instrukciju, attiecīgā Dalībvalsts pēc pieprasījuma piedāvā pilnīgas konsultāciju iespējas, lai sarunās panāktu vienošanos par pieņemamu risinājumu.

____________________

¹ Šie pasākumi ietver kvantitatīvos importa ierobežojumus, mainīgos importa nodokļus, minimālās importa cenas, subjektīvu importa licencēšanu, ārpustarifu pasākumus, kas tiek veikti ar valsts tirdzniecības uzņēmumu starpniecību, voluntārus eksporta ierobežojumus un līdzīgus pasākumus, kas tiek veikti uz robežām, bet kas nav parastie muitas nodokļi neatkarīgi no tā, vai šādus pasākumus veic saskaņā ar noteiktas valsts 1947. gada GATT nosacījumu neievērošanu, taču pie tiem nepieder pasākumi, kurus veic saskaņā ar maksājumu bilanci vai saskaņā ar citiem vispārējiem ar lauksaimniecību nesaistītiem 1994. gada GATT nosacījumiem, vai citiem PTO Līguma 1A pielikuma daudzpusējās tirdzniecības līgumiem.

² Bāzes cena, kuru izmanto šī apakšpunkta nosacījumu ievērošanai, ir vidējā c.i.f. produkta vienības vērtība vai arī cena, kas noteikta, ņemot vērā produkta kvalitāti un tā pārstrādes pakāpi. Atkarībā no tās sākotnējās izmantošanas to nosaka un dara zināmu, lai pārējās Dalībvalstis varētu noteikt papildu nodokļu likmi.

³ Ja netiek ņemta vērā iekšzemes ražošana, jāpiemēro bāzes noteiktais apjoms 4. (a) apakšparagrāfa ietvaros.

⁴ Šajā pantā minētie ierobežojošie pasākumi ir 1994. gada GATT VI pantā un Līguma par subsīdijām un pretsubsīdiju pasākumiem 5.daļā minētie pasākumi.

⁵ Šī pielikuma 3. punkts nozīmē valsts produktu krājumu izveidošanas programmas pārtikas drošības nolūkā jaunattīstības Dalībvalstīs, kuru organizācija ir uzskatāma un tiek veikta saskaņā ar oficiāli publicētiem objektīviem kritērijiem vai instrukcijām un tiek uzskatīti par atbilstošiem šī punkta nosacījumiem, ieskaitot programmmas, saskaņā ar kurām pārtikas produktu uzkrājumi tiek izveidoti pārtikas produktu drošības nolūkos un realizēti par kontrolētām cenām, ja starpība starp iegādes cenu un ārējo bāzes cenu tiek iekļauta SKA.

^5,6 Šī pielikuma 3. un 4. punktā pārtikas produktu realizācija par subsidētām cenām ar mērķi sasniegt pārtikas produktu rādītājus pilsētās un lauku rajonos jaunattīstības valstīs regulāri un par samērīgām cenām tiek uzskatīta par atbilstošu šī punkta nosacījumiem.

LĪGUMS PAR SANITĀRO UN FITOSANITĀRO PASĀKUMU PIEMĒROŠANU

Dalībvalstis,

Apliecinot, ka nevienu Dalībvalsti nedrīkst kavēt pieņemt vai īstenot pasākumus, kas ir nepieciešami, lai aizsargātu cilvēku, dzīvnieku vai augu dzīvību vai veselību, ar noteikumu, ka šie pasākumi netiek izmantoti tādā veidā, kas radītu patvaļīgu vai neattaisnotu diskrimināciju starp Dalībvalstīm, kurās pārsvarā ir vienādi apstākļi, vai arī kā slēptus starptautiskās tidzniecības ierobežojumus;

Vēloties uzlabot cilvēku un dzīvnieku veselību, un fitosanitāro situāciju visās Dalībvalstīs;

Atzīmējot, ka sanitārie un fitosanitārie pasākumi parasti tiek piemēroti uz divpusējo līgumu vai protokolu pamata;

Vēloties izveidot noteikumu un disciplīnu daudzpusīgu struktūru, lai pārraudzītu sanitāro un fitosanitāro pasākumu izstrādāšanu, pieņemšanu un īstenošanu, ar nolūku mazināt to negatīvo ietekmi uz tirdzniecību;

Atzīstot svarīgo ieguldījumu, ko šajā sakarā var dot starptautiskie standarti, norādījumi un rekomendācijas;

Vēloties vēl vairāk veicināt saskaņotu sanitāro un fitosanitāro pasākumu izmantošanu starp Dalībvalstīm uz starptautisko standartu, norādījumu un rekomendāciju pamata, ko izstrādājušas attiecīgās starptautiskās organizācijas, tai skaitā Codex Alimentarius Komisija, Starptautiskais Epizootijas birojs un attiecīgās starptautiskās un reģionālās organizācijas, kas darbojas Starptautiskās augu aizsardzības konvencijas ietvaros, tajā pašā laikā neprasot Dalībvalstīm mainīt pastāvošo cilvēku, dzīvnieku vai augu dzīvības vai veselības aizsardzības līmeni;

Atzīstot, ka jaunattīstības Dalībvalstīm var rasties īpašas grūtības, ievērojot importētāju Dalībvalstu izstrādātos sanitāros un fitosanitāros pasākumus, un tā rezultātā — grūtības tirgus pieejā, kā arī sanitāro un fitosanitāro pasākumu izstrādāšanā un ieviešanā to teritorijās, kā arī vēlmē palīdzēt šajā jomā;

Tādēļ, vēloties izstrādāt noteikumus GATT (Vispārējā vienošanās par tirdzniecību un tarifiem) 1994. gada attiecīgo noteikumu, kuri attiecas uz sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem, īpaši uz XX (b)-1 Panta noteikumu¹, īstenošanai;

Ar šo vienojas par sekojošo:

Vispārējie nosacījumi

1. Šis Līgums attiecas uz visiem sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem, kas var tieši vai netieši ietekmēt starptautisko tirdzniecību. Šādi pasākumi jāizstrādā un jāievieš saskaņā ar šī Līguma nosacījumiem.

2. Šajā Līgumā tiek piemērotas A Pielikumā ietvertās definīcijas.

3. Pielikumi ir šī Līguma neatņemamas sastāvdaļas.

4. Nekas šajā Līgumā neietekmēs Dalībvalstu tiesības saskaņā ar Līgumu par tehniskām barjerām tirdzniecībā, attiecībā uz pasākumiem, kas nav iekļauti šajā Līgumā.

Pamattiesības un pamatpienākumi

1. Dalībvalstīm ir tiesības veikt sanitāros un fitosanitāros pasākumus, kas nepieciešami cilvēku, dzīvnieku vai augu veselības vai dzīvības aizsardzībai, ar nosacījumu, ka šādi pasākumi nav pretrunā ar šī Līguma nosacījumiem.

2. Dalībvalstīm jānodrošina, lai jebkuri sanitārie un fitosanitārie pasākumi tiktu piemēroti tikai tiktāl, cik tas nepieciešams cilvēku, dzīvnieku vai augu veselības vai dzīvības aizsardzībai, lai tie būtu pamatoti uz zinātniskiem principiem un netiktu saglabāti bez pietiekamiem zinātniskiem pierādījumiem, izņemot 5. panta 2. paragrāfa nosacījumus.

3. Dalībvalstīm jānodrošina, lai to sanitārie un fitosanitārie pasākumi patvaļīgi vai neattaisnoti nediskriminētu tās Dalībvalstis, kurās pastāv identiski vai līdzīgi apstākļi; tas attiecas uz pašu valstu teritoriju, kā arī citām Dalībvalstu teritorijām. Sanitāros un fitosanitāros pasākumus nedrīkst izmantot tādā veidā, ka varētu rasties slēpts starptautiskās tirdzniecības ierobežojums.

4. Sanitārie un fitosanitārie pasākumi, kas atbilst attiecīgajiem šī Līguma nosacījumiem, jāpieņem saskaņā ar pastāvošām Dalībvalstu saistībām, kas atbilst GATT 1994 nosacījumiem attiecībā uz sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem, īpaši XX(b) panta nosacījumiem.

Saskaņošana

1. Lai saskaņotu sanitāros un fitosanitāros pasākumus pēc iespējas plašākā apjomā, Dalībvalstīm jāizstrādā savi sanitārie un fitosanitārie pasākumi, vadoties no starptautiskajiem standartiem, norādījumiem vai rekomendācijām, ja tādi ir, izņemot tos gadījumus, kad šis Līgums nosaka citādus noteikumus, īpaši 3. paragrāfā.

2. Sanitārie un fitosanitārie pasākumi, kas atbilst starptautiskajiem standartiem, norādījumiem vai rekomendācijām, ir jāuzskata par nepieciešamiem, lai aizsargātu cilvēku, dzīvnieku vai augu veselību vai dzīvību, un tiek uzskatīts, ka tie ir atbilstoši šim Līgumam un GATT 1994.

3. Dalībvalstis var ieviest vai saglabāt tādus sanitāros un fitosanitāros pasākumus, kas veicinātu augstāku sanitāro vai fitosanitāro aizsardzību, nekā to varētu panākt ar pasākumiem, kas pamatojas uz attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem, norādījumiem vai rekomendācijām, ja tiem ir zinātnisks pamatojums, vai arī saskaņā ar sanitāro un fitosanitāro aizsardzības līmeni, kādu Dalībvalsts nosaka par piemērotu saskaņā ar attiecīgajiem 5. panta 1.-8. paragrāfu nosacījumiem.² Neskatoties uz augšminēto, visi pasākumi, kas rezultātā sasniedz sanitārās vai fitosanitārās aizsardzības līmeni, kas atšķiras no tā, kāds tiktu panākts ar pasākumiem, kas, pamatojas uz starptautiskajiem standartiem, norādījumiem vai rekomendācijām, nedrīkst būt pretrunā ar citiem šī Līguma nosacījumiem.

4. Dalībvalstīm, savu iespēju robežās, visā pilnībā jāiesaistās attiecīgajās starptautiskajās organizācijās un to pakļautajās institūcijās, īpaši Codex Alimentarius Komisijā, Starptautiskajā Epizootikas birojā, un starptautiskajās un reģionālajās organizācijās, kuras darbojas Starptautiskās augu aizsardzības konvencijas ietvaros, lai šajās organizācijās veicinātu standartu, norādījumu un rekomendāciju pilnveidošanu un regulāru pārskatu visos sanitāro un fitosanitāro pasākumu aspektos.

5. Sanitāro un fitosanitāro pasākumu komisijai, kuru paredz 12. panta 1. un 4. paragrāfs (šajā Līgumā dēvēta par "Komisiju"), jāizstrādā procedūra, lai pārraudzītu starptautiskās saskaņošanas procesu un sadarbības koordināciju ar attiecīgajām starptautiskajām organizācijām.

Līdzvērtība

1. Dalībvalstīm jāatzīst citu Dalībvalstu sanitārie vai fitosanitārie pasākumi kā līdzvērtīgi, pat ja tie atšķiras no pašu izstrādātajiem, vai tiem, ko izmanto citas Dalībvalstis, kas tirgojas ar to pašu produkciju, ja eksportētāja Dalībvalsts objektīvi pārliecina importētāju Dalībvalsti, ka tās izstrādātie pasākumi sasniedz importētājas Dalībvalstis attiecīgo sanitāro vai fitosanitāro aizsardzības līmeni. Ja importētāja Dalībvalsts šādā gadījumā pieprasa veikt inspekciju, pārbaudi vai citas attiecīgas procedūras, tās atbilstoši iespējām ir jānodrošina.

2. Pēc lūguma Dalībvalstīm jāiesaistās konsultācijās ar mērķi panākt divpusēju vai daudzpusēju vienošanos par noteiktu sanitāro vai fitosanitāro pasākumu savstarpējās līdzvērtības atzīšanu.

Riska novērtēšana un attiecīgā sanitārās vai fitosanitārās aizsardzības līmeņa noteikšana

1. Dalībvalstīm jānodrošina, lai to sanitārie vai fitosanitārie pasākumi pamatotos uz novērtējumu, atbilstoši pastāvošiem apstākļiem un riskam cilvēku, dzīvnieku vai augu dzīvībai vai veselībai, ņemot vērā, riska novērtēšanas tehniku, kādu izstrādājušas attiecīgās starptautiskās organizācijas.

2. Riska novērtēšanā Dalībvalstīm jāņem vērā esošie zinātniskie pierādījumi, būtiskās norises un ražošanas metodes, attiecīgās inspekcijas, pārbaudes, paraugu noņemšanas un pārbaužu metodes, konkrētu slimību vai kaitēkļu izplatība, kaitēkļu vai slimību esamība brīvajos rajonos, attiecīgie ekoloģiskie un vides apstākļi, karantīna vai citi apstrādes veidi.

3. Novērtējot risku dzīvnieku vai augu dzīvībai vai veselībai un nosakot pasākumu, kas veicams, lai panāktu piemērotu sanitārās vai fitosanitārās aizsardzības līmeni pret šādu risku, Dalībvalstīm jāņem vērā arī būtiski ekonomiskie faktori: potenciālais kaitējums, kas rodas ražošanā vai realizācijā, ja produkciju ieved valstī, vai kaitēkļu un slimību rašanās un izplatīšanās rezultātā; pārbaudes un kaitēkļu iznīcināšanas izmaksas importētājas Dalībvalsts teritorijā; kā arī alternatīvo pasākumu attiecīgo izmaksu lietderīgums riska samazināšanai.

4. Nosakot piemēroto sanitārās vai fitosanitārās aizsardzības līmeni, Dalībvalstīm jāņem vērā mērķis samazināt tā negatīvo ietekmi uz tirdzniecību.

5. Ja mērķis ir panākt atbilstošu sanitārās un fitosanitārās aizsardzības līmeņa koncepcijas ieviešanu, kas novērstu risku cilvēku un dzīvnieku dzīvībai un veselībai, kā arī kaitējumu augu valstij, tad katrai Dalībvalstij ir jāizvairās no patvaļīgas vai neattaisnotas rīcības dažādās situācijās, vadoties tikai no saviem vērtējumiem, jo tie var izsaukt citu valstu diskrimināciju vai slēptu starptautiskās tirdzniecības ierobežojumu. Dalībvalstīm jāsadarbojas Komitejā, saskaņā ar 12. panta 1., 2. un 3. paragrāfiem, lai izstrādātu norādījumus tālākai šī uzdevuma praktiskai izpildīšanai. Izstrādājot norādījumus, Komitejai jāņem vērā visi būtiskie faktori, tai skaitā ārkārtējā rakstura risks cilvēka veselībai, kādam cilvēki sevi pakļauj brīvprātīgi.

6. Neskatoties uz 3. panta 2. paragrāfa nosacījumiem, nosakot vai saglabājot sanitāros vai fitosanitāros pasākumus, atbilstoša sanitārās vai fitosanitārās aizsardzības līmeņa sasniegšanai, Dalībvalstīm jānodrošina, lai šādi pasākumi neierobežo tirdzniecību vairāk nekā tas nepieciešams, lai panāktu šo valstu attiecīgo sanitārās vai fitosanitārās aizsardzības līmeni, ņemot vērā tehniskās un ekonomiskās iespējas³.

7. Gadījumos, kad attiecīgie zinātniskie pētījumi nav pietiekami, Dalībvalsts var ieviest pagaidu sanitāros vai fitosanitāros pasākumus, pamatojoties uz pieejamo pamatinformāciju, tai skaitā informāciju no attiecīgajām starptautiskām organizācijām, kā arī informāciju par sanitārajiem vai fitosanitārajiem pasākumiem, kurus izmanto citas Dalībvalstis. Šādos gadījumos Dalībvalstīm jāmēģina iegūt papildus informāciju, kas nepieciešama objektīvai riska novērtēšanai, lai saprātīgā laika periodā attiecīgi pārskatītu sanitāros vai fitosanitāros pasākumus.

8. Kad Dalībvalstij rodas pamatota pārliecība, ka specifisks sanitārais vai fitosanitārais pasākums, ko ieviesusi vai saglabā cita Dalībvalsts, ierobežo vai potenciāli var ierobežot tās eksportu, un nebalstās uz attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem, norādījumiem vai rekomendācijām, vai arī šādi standarti, norādījumi vai rekomendācijas nepastāv, Dalībvalsts var pieprasīt paskaidrojumu šādam sanitārajam vai fitosanitārajam pasākumam, un Dalībvalstij, kas šo pasākumu piemēro, paskaidrojums ir jāsniedz.

Piemērošanās reģionālajiem apstākļiem, ieskaitot teritorijas, kas brīvas no kaitēkļiem vai slimībām, kā arī teritorijas ar zemu kaitēkļu vai slimību izplatības līmeni

1. Dalībvalstīm jānodrošina, lai to sanitārie vai fitosanitārie pasākumi būtu piemēroti teritoriju sanitārajiem vai fitosanitārajiem raksturojumiem — vai nu visai valstij, valsts apgabalam, vairākām valstīm pilnībā vai to apgabaliem — kur produkts ir izcēlies un uz kurieni tas tiek nosūtīts. Novērtējot reģiona sanitāro vai fitosanitāro raksturojumu, Dalībvalstīm, jāņem vērā, cita starpā, specifisku slimību vai kaitēkļu izplatības līmenis, iznīcināšanas vai kontroles programmu esamība, kā arī attiecīgie kritēriji vai norādījumi, kuras var izstrādāt attiecīgās starptautiskās organizācijas.

2. Dalībvalstīm īpaši jāatzīst koncepcija par teritorijām, kurās nav kaitēkļi vai slimības, vai kurās ir zems kaitēkļu un slimību izplatības līmenis. Šādu teritoriju noteikšanai jāpamatojas uz tādiem faktoriem, kā ģeogrāfija, ekosistēmas, epidemioloģiskā uzraudzība un sanitārās vai fitosanitārās kontroles efektivitāte.

3. Dalībvalstīm — eksportētājām, kas apgalvo, ka rajoni to teritorijās ir brīvi no kaitēkļiem un slimībām, vai arī ir teritorijas, kurās ir zems kaitēkļu un slimību izplatības līmenis, jānodrošina visi nepieciešamie objektīvie pierādījumi importētājai Dalībvalstij, ka šādas teritorijas ir un tās varētu palikt brīvas no slimībām un kaitēkļiem, vai arī tajās saglabāsies zems kaitēkļu un slimību izplatības līmenis. Šajā nolūkā, pēc importētājas Dalībvalsts lūguma, tai jānodrošina saprātīga pieeja inspekciju, pārbaužu un citu nepieciešamo procedūru veikšanai.

Atklātība

Dalībvalstīm jāziņo par visām izmaiņām to sanitārajos un fitosanitārajos pasākumos un jānodrošina informācija par to sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem saskaņā ar B Pielikuma nosacījumiem.

Kontroles, inspekcijas un novērtēšanas procedūras

Dalībvalstīm jāievēro C Pielikuma nosacījumi kontroles, inspekcijas un novērtēšanas procedūru izmantošanā, ieskaitot nacionālās sistēmas, kuras apstiprina konservantu lietošanu, kā arī to pieļaujamos daudzumus pārtikas produktos, dzērienos vai lopbarībā, un visādā veidā jānodrošina, lai to darbība atbilstu šī Līguma nosacījumiem.

Tehniskā palīdzība

1. Dalībvalstis vienojas veicināt tehniskās palīdzības sniegšanu citām Dalībvalstīm, īpaši jaunattīstītām Dalībvalstīm, vai nu divpusēji vai ar attiecīgo starptautisko organizāciju palīdzību. Šāda palīdzība, cita starpā, var būt pārstrādes tehnoloģijas jomā, izpētē un infrastruktūrā, tai skaitā nacionālo regulējošo institūciju izveidošana. Palīdzība var būt rekomendāciju, kredītu, ziedojumu un dotāciju veidā, ar mērķi nodrošināt šīs valsts ar tehnisko ekspertīzi, apmācību un iekārtām, lai tās varētu piemēroties un ievērot sanitāros vai fitosanitāros pasākumus, kas nepieciešami, lai sasniegtu attiecīgo sanitārās vai fitosanitārās aizsardzības līmeni to eksporta tirgos.

2. Ja nepieciešamas ievērojamas investīcijas, lai eksportētāja jaunattīstības Dalībvalsts izpildītu importētājas Dalībvalsts sanitārās vai fitosanitārās prasības, tad pēdējai jāapsver iespēja nodrošināt tādu tehnisko palīdzību, kas ļautu jaunattīstības Dalībvalstij uzturēt un paplašināt tās iespējas attiecīgā produkta tirgus pieejamībai.

Īpaša un diferencēta pieeja

1. Izstrādājot un piemērojot sanitāros vai fitosanitāros pasākumus, Dalībvalstīm jāņem vērā jaunattīstības Dalībvalstu īpašās vajadzības un īpaši vismazāk attīstīto Dalībvalstu vajadzības.

2. Ja attiecīgais sanitārais vai fitosanitārais aizsardzības līmenis pieļauj pakāpenisku jaunu sanitāro vai fitosanitāro pasākumu ieviešanu, jaunattīstības Dalībvalstīm jādod ilgāks laika periods prasību izpildīšanai, attiecībā uz šo valstu interesējošo produktu, lai nodrošinātu šo valstu produkcijas eksporta iespējas.

3. Lai nodrošinātu jaunattīstības Dalībvalstu iespēju izpildīt šī Līguma prasības, Komiteja ir pilnvarota piešķirt šīm valstīm, pēc to pieprasījuma, īpašus atvieglojumus, uz noteiktu laiku atbrīvojot tās no visām vai daļējām Līgumā paredzētajām saistībām, ņemot vērā to finansiālās, tirdzniecības un attīstības vajadzības.

4. Dalībvalstīm jāatbalsta un jāveicina jaunattīstības Dalībvalstu aktīva piedalīšanās attiecīgajās starptautiskajās organizācijās.

Konsultācijas un strīdu noregulēšana

1. GATT1994 XXII un XXIII pantu noteikumi, kas tiek detalizēti izskaidroti un tiek piemēroti saskaņā ar Vienošanos par strīdu noregulēšanu, attiecas uz konsultācijām un strīdu noregulēšanu šī Līguma ietvaros, ja nav īpaši noteikta cita kārtība.

2. Strīdā, atbilstoši šim Līgumam, kas skar zinātniskus vai tehniskus jautājumus, panelim jāgriežas pēc ekspertu padoma, kurus konsultācijām ir izvēlējušās abas strīdā iesaistītās puses. Šajā sakarā panelis var, kad tas uzskata par piemērotu, izveidot tehnisko konsultantu/ekspertu grupu, vai konsultēties ar attiecīgajām starptautiskajām organizācijām, pēc ik vienas no strīdus pusēm lūguma vai arī pēc savas iniciatīvas.

3. Nekas šajā Līgumā nedrīkst ierobežot Dalībvalstu tiesības saskaņā ar citiem starptautiskajiem līgumiem, ieskaitot tiesības vērsties pie citu starptautisko organizāciju labas gribas pakalpojumiem vai strīdu noregulēšanas mehānismiem, vai mehānismiem, kas noteikti jebkāda starptautiskā līguma ietvaros.

Administrācija

1. Ar šo tiek nodibināta Sanitāro un Fitosanitāro Pasākumu Komiteja, lai nodrošinātu regulāru konsultāciju forumu. Tai jāveic nepieciešamās funkcijas, lai īstenotu šī Līguma nosacījumus un veicinātu tā mērķu sasniegšanu, īpaši attiecībā uz saskaņotību. Komitejā pieņem lēmumus pēc konsensusa principa.

2. Komitejai jāpopularizē un jāveicina ad hoc konsultācijas vai pārrunas starp Dalībvalstīm par specifiskiem sanitārajiem vai fitosanitārajiem jautājumiem. Komitejai jāveicina starptautisko standartu, norādījumu vai rekomendāciju pielietošana Dalībvalstu vidū, un šajā sakarībā jāapmaksā tehniskās konsultācijas un apmācības, ar mērķi paaugstināt koordināciju un integrāciju starp starptautiskām un nacionālām sistēmām, kā arī jāvienojas par konservantu lietošanu un to pieļaujamo devu pārtikas produktos, dzērienos un lopbarībā.

3. Komitejai jāuztur cieši kontakti ar attiecīgajām starptautiskajām organizācijām sanitārās un fitosanitārās aizsardzības jomā, īpaši ar Codex Alimentarius Komisiju, Starptautiskās epizootijas biroju un Starptautiskās augu aizsardzības konvencijas sekretariātu, ar mērķi nodrošināt vislabākās zinātniskās un tehniskās konsultācijas šī Līguma administrācijā un novērstu nevajadzīgu veikto pasākumu dubultošanos.

4. Komitejai jāizstrādā procedūra starptautiskās saskaņošanas procesu, kā arī starptautisko standartu, norādījumu vai rekomendāciju izmantošanas uzraudzībai. Šajā nolūkā Komitejai sadarbībā ar attiecīgajām starptautiskajām organizācijām jāsastāda starptautisko standartu, norādījumu vai rekomendāciju saraksts attiecībā uz sanitārajiem vai fitosanitārajiem pasākumiem, kuriem, pēc Komitejas ieskatiem, ir vislielākā ietekme uz tirdzniecību. Sarakstā jāietver norādes par tām Dalībvalstīm, kuras, importējot produktus, izmanto starptautiskos standartus, norādījumus vai rekomendācijas, vai uz kuru pamata importa produkti, atbilstoši šiem standartiem, var iegūt pieeju viņu tirgiem. Gadījumos, ja Dalībvalsts neizmanto starptautiskos standartus, norādījumus vai rekomendācijas importā, tai jādod norādījumi, norādot iemeslu, it sevišķi tajā gadījumā, ja tā uzskata, ka standarta prasības nav pietiekoši augstā līmenī, lai nodrošinātu attiecīgo sanitārās vai fitosanitārās aizsardzības līmeni. Ja Dalībvalsts pārskata savu nostāju pēc tam, kad tā noraidījusi kāda standarta, norādījuma vai rekomendācijas izmantošanu importa nosacījumiem, tai jānodrošina šādas rīcības pamatojums un jāinformē par to Sekretariāts, kā arī attiecīgās starptautiskās organizācijas, izņemot tos gadījumus, kad šāds paziņojums vai paskaidrojums tiek sniegts saskaņā ar B Pielikuma procedūru.

5. Lai izvairītos no pasākumu liekas dublēšanas, Komiteja var pēc vajadzības pieņemt lēmumu par tādā kārtībā iegūtas informācijas izmantošanu, īpaši attiecībā uz paziņojumu sniegšanu, kāda ir noteikta attiecīgajās starptautiskajās organizācijās.

6. Komiteja pēc vienas Dalībvalsts iniciatīvas var pa saviem kanāliem aicināt attiecīgās starptautiskās organizācijas vai to pakļautās organizācijas pārskatīt specifiskus jautājumus attiecībā uz kādu noteiktu standartu, norādījumu vai rekomendāciju, ieskaitot pamatojumu paskaidrojumiem par to nepielietošanu saskaņā ar 4. paragrāfu.

7. Komitejai jāpārskata šī Līguma darbība un īstenošana trīs gadus pēc PTO Līguma spēkā stāšanās datuma, un pēc tam atkarībā no nepieciešamības. Ja nepieciešams, Komiteja var iesniegt Preču tirdzniecības padomei priekšlikumus grozīt šī Līguma tekstu, ņemot vērā, cita starpā, tā īstenošanā iegūto pieredzi.

Īstenošana

Dalībvalstis ir pilnībā atbildīgas saskaņā ar šo Līgumu par visu tajā noteikto pienākumu ievērošanu. Dalībvalstīm jāizstrādā un jāīsteno nepieciešamie pasākumi un metodes, lai atbalstītu šī Līguma nosacījumu ievērošanu no to organizāciju puses, kuras nav centrālās valsts varas iestādes. Dalībvalstīm jāveic pārdomāti iespējamie pasākumi, lai nodrošinātu, ka nevalstiskās institūcijas to teritorijā, kā arī reģionālās organizācijas, kurās attiecīgās institūcijas to teritorijā ir dalībnieces, ievērotu attiecīgos šī Līguma nosacījumus. Turklāt Dalībvalstis nedrīkst veikt pasākumus, kuru rezultātā, tieši vai netieši, tiktu pieprasīts, vai veicināts, ka šādas reģionālās vai sabiedriskās institūcijas, vai arī pašvaldību institūcijas, rīkotos tādā veidā, kas nav saskaņā ar šī Līguma nosacījumiem. Dalībvalstīm jānodrošina, ka nevalstisko organizāciju pakalpojumi sanitāro vai fitosanitāro pasākumu īstenošanā tiek izmantoti tikai tajā gadījumā, ja tās izpilda šī Līguma prasības.

Nobeiguma nosacījumi

Vismazāk attīstītās Dalībvalstis var atlikt uz pieciem gadiem pēc PTO Līguma spēkā stāšanās datuma šī Līguma nosacījumu piemērošanu attiecībā uz tiem sanitārajiem vai fitosanitārajiem pasākumiem, kuri ietekmē importu vai importētās preces. Citas jaunattīstības Dalībvalstis var uzsākt šī Līguma nosacījumu piemērošanu divus gadus pēc PTO līguma stāšanās spēkā, izņemot 5. panta 8. paragrāfu un 7. pantu, attiecībā uz to pastāvošajiem sanitārajiem vai fitosanitārajiem pasākumiem, kas ietekmē importu vai importētās preces, kur to ātrāku ieviešanu kavē tehniskās ekspertīzes, tehniskās infrastruktūras vai resursu trūkums.

PIELIKUMS A

DEFINĪCIJAS⁴

1. Sanitārais vai fitosanitāra pasākums ir jebkurš pasākums, kas tiek piemērots:

(a) lai aizsargātu dzīvnieku vai augu dzīvību vai veselību Dalībvalsts teritorijā no riska, ko izraisa kaitēkļi, slimību pārnēsātāji organismi vai slimību izraisītāji organismi, to ieviešanās vai izplatīšanās;

(b) lai aizsargātu cilvēku vai dzīvnieku dzīvību vai veselību Dalībvalsts teritorijā no riska, ko izraisa konservanti, piesārņojošas vielas, toksīni vai slimību izraisītāju organismi pārtikā, dzērienos vai lopbarībā;

(c) lai aizsargātu cilvēka dzīvību vai veselību Dalībvalsts teritorijā no riska, ko izraisa dzīvnieku, augu vai produktu pārnēsātās slimības, vai kaitīgo organismu iekļūšana, ieviešanās vai izplatīšanās; vai arī

(d) lai novērstu vai ierobežotu kaitējumu Dalībvalsts teritorijā, kas rodas no kaitēkļu iekļūšanas, ieviešanās vai izplatīšanās.

Sanitārie vai fitosanitārie pasākumi ietver visus attiecīgos likumus, rīkojumus, noteikumus, prasības un procedūras, kā arī galaprodukcijas kritērijus, apstrādi un ražošanas metodes; pārbaudes, inspekcijas, sertifikācijas un novērtēšanas procedūras; karantīnas apstrādes, ietverot attiecīgās prasības, kas saistītas ar dzīvnieku vai augu transportēšanu, kā arī barību, kas nepieciešama to dzīvības uzturēšanai transportēšanas laikā; attiecīgo statistisko metožu nodrošinājumu, paraugu noņemšanu un riska novērtēšanas metodes; kā arī iesaiņošanas un etiķešu uzlīmēšanas prasības, kas cieši saistītas ar pārtikas krājumu drošību.

2. Saskaņošana — dažādām Dalībvalstīm kopīgu sanitāro un fitosanitāro pasākumu izstrādāšana, novērtēšana un ieviešana.

3. Starptautiskie standarti, norādījumi un rekomendācijas

(a) par pārtikas produktu drošību — standarti, norādījumi un rekomendācijas, kuras noteikusi Codex Alimentarius Komisija attiecībā uz konservantiem, veterināro medikamentu un pesticīdu pārpalikumiem, piesārņojošām vielām, to analīzes un paraugu noņemšanas metodēm, kā arī kodeksi un pamatnorādes par higiēnas ievērošanu;

(b) par dzīvnieku veselību un zoonozēm — standarti, norādījumi un rekomendācijas, kas izstrādātas Starptautiskā Epizootijas biroja vadībā;

(c) par augu veselību — starptautiskie standarti, norādījumi un rekomendācijas, kas izstrādāti Starptautiskā augu aizsardzības līguma Sekretariāta vadībā, sadarbībā ar reģionālajām organizācijām, kas darbojas Starptautiskā augu aizsardzības līguma ietvaros; kā arī

(d) par jautājumiem, kuri neatrodas iepriekšminēto organizāciju pārziņā — par piemērotiem standartiem, norādījumiem un rekomendācijām, kuras ir izplatījušas citas atbilstošas starptautiskas organizācijas un kuras atbilstoši Komitejas norādījumiem atvērtas visu Dalībvalstu dalībai.

4. Riska novērtēšana — slimību vai kaitēkļu iekļūšanas, ieviešanās vai izplatīšanās novērtējums importētājas Dalībvalsts teritorijā, saskaņā ar attiecīgajiem sanitārajiem vai fitosanitārajiem pasākumiem, kurus varētu pielietot, un ar to saistītās potenciālās bioloģiskās un ekonomiskās sekas; vai arī potenciāli negatīvo seku novērtēšana cilvēku un dzīvnieku veselībai, ko rada pārtikai, dzērieniem vai lopbarībai pievienotie konservanti, kaitīgās vielas, vai arī toksīnu un slimību izraisītāju organismu klātbūtne.

5. Piemērotākais sanitārās vai fitosanitārās aizsardzības līmenis — aizsardzības līmenis, kādu par piemērotu uzskata Dalībvalsts, kas noteikusi sanitāros vai fitosanitāros pasākumus cilvēku, dzīvnieku vai augu veselības vai dzīvības aizsardzībai tās teritorijā.

PIEZĪME: Daudzas Dalībvalstis šo jēdzienu dēvē par — "pieņemamā riska līmeni".

6. Teritorija, kas brīva no kaitēkļiem vai slimībām — teritorija, kuru pārbaudījušas kompetentas valsts institūcijas — vai nu visa valsts, valsts daļa, vairākas valstis pilnībā vai to daļas, kur nav atrodami specifiski kaitēkļi vai slimības.

PIEZĪME: Teritorija, kas brīva no kaitēkļiem vai slimībām var aptvert, vai arī to var ietvert valsts daļa, kā arī tā var atrasties blakus valsts daļai vai ģeogrāfiskam rajonam, kas savukārt ietver vairāku valstu visu vai daļēju teritoriju - kurā ir sastopams specifisks kaitēklis vai slimība, bet šī teritorija ir pakļauta reģionāliem kontroles pasākumiem, tādiem kā, aizsardzības nodrošināšana, uzraudzība un buferzonu izveidošana, kas ierobežo vai palīdz iznīcināt minēto kaitēkli vai slimību.

7. Teritorija ar zemu kaitēkļu un slimību izplatības līmeni — teritorija, kas ir vai nu visa valsts, valsts daļa, vairākas valstis pilnībā vai to daļas, kur specifisks kaitēklis vai slimība sastopami zemā izplatības līmenī, kā to noteikušas kompetentas valsts iestādes, un tās ir pakļautas efektīviem uzraudzības, apkarošanas vai ierobežošanas pasākumiem.

PIELIKUMS B

SANITĀRO UN FITOSANITĀRO NOTEIKUMU ATKLĀTĪBA

Noteikumu publicēšana

1. Visām Dalībvalstīm jānodrošina, lai visi pieņemtie sanitārie un fitosanitārie noteikumi⁵ tiktu nekavējoties publicēti, tādā veidā, radot iespēju ieinteresētajām Dalībvalstīm ar tiem iepazīties.

2. Dalībvalstīm jādod zināms laika periods, izņemot ārkārtējus apstākļus, starp sanitāro vai fitosanitāro noteikumu publicēšanu un to spēkā stāšanās laiku, lai ražotājiem eksportējošās Dalībvalstīs, un īpaši jaunattīstības Dalībvalstīs, būtu iespējams piemērot savu produkciju un ražošanas metodes importētājas Dalībvalsts prasībām.

Pieprasījuma punkti

3. Katrai Dalībvalstij jāizveido vismaz viens pieprasījuma punkts, kas būtu atbildīgs par atbilžu nodrošināšanu uz visiem ieinteresēto Dalībvalstu attiecīgajiem jautājumiem, kā arī nodrošinātu dokumentus, kas attiecas uz:

(a) jebkuriem sanitārajiem vai fitosanitārajiem noteikumiem, kas pieņemti vai ierosināti tās teritorijā;

(b) ikvienu kontroles un inspekcijas procedūru, ražošanu un karantīnas apstrādi, pesticīdu pieļaujamiem daudzumiem un konservantu noteikšanas procedūrām pārtikā, kas ir spēkā tās teritorijā;

(c) riska novērtēšanas procedūrām, vērā ņemamiem faktoriem, kā arī piemērotā sanitārā vai fitosanitārā aizsardzības līmeņa noteikšanu;

(d) Dalībvalstu dalību vai piedalīšanos attiecīgajās starptautiskajās un reģionālajās sanitārajās un fitosanitārajās organizācijās un sistēmās, kā arī par divpusējām un daudzpusējām vienošanām un norunām šī Līguma ietvaros un šo vienošanos un norunu publikācijām.

4. Dalībvalstīm jānodrošina, ka tad, ja ieinteresētās Dalībvalstis pieprasa izsniegt dokumentu kopijas, tās tiek piegādātas par to pašu cenu (ja tāda ir), neskaitot piegādāšanas izmaksas, kā attiecīgās Dalībvalsts iedzīvotājiem⁶.

Paziņojuma sniegšanas kārtība

5. Ja nepastāv starptautiskie standarti, norādījumi vai rekomendācijas, vai arī ierosinātā sanitārā vai fitosanitārā noteikuma saturs būtiski neatbilst starptautiskajam standartam, norādījumam vai rekomendācijām, un, ja noteikumam ir svarīga nozīme citu Dalībvalstu tirdzniecībā, Dalībvalstīm:

(a) sākotnējā stadijā jāpublicē paziņojums tādā veidā, lai dotu iespēju ieinteresētām Dalībvalstīm iepazīties ar priekšlikumu ieviest īpašus nosacījumus;

(b) ar Sekretariāta starpniecību jāpaziņo citām Dalībvalstīm par produktiem, uz kuriem attieksies šie nosacījumi, kopā ar raksturojumu par izvirzītā nosacījuma mērķi un pamatnostādnēm. Šādi paziņojumi jāsniedz sākuma nosacījumu izstrādes sākuma periodā, kad vēl iespējams izdarīt labojumus un ņemt vērā komentārus;

(c) pēc citu Dalībvalstu lūguma izsniegt ierosināto nosacījumu kopijas, un, ja iespējams, norādīt sadaļas, kas būtiski atšķiras no starptautiskajiem standartiem, norādījumiem vai rekomendācijām;

(d) bez diskriminācijas dot citām Dalībvalstīm saprātīgu laiku rakstveida komentāru iesniegšanai, pēc pieprasījuma pārspriest šos komentārus, un ņemt vērā komentārus un diskusiju rezultātus.

6. Tomēr, ja Dalībvalstij ir radušās neatliekamas veselības aizsardzības problēmas, vai arī pastāv to rašanās draudi, šī Dalībvalsts, ja tā uzskata par nepieciešamu, var neveikt tos pasākumus, kas uzskaitīti šī Pielikuma 5. paragrāfā, ar nosacījumu, ka Dalībvalsts:

(a) nekavējoties, ar Sekretariāta palīdzību, paziņo citām Dalībvalstīm par noteiktiem produktiem un noteikumiem, īsi raksturojot izvirzītā noteikuma mērķi un pamatnostādnes, tai skaitā — problēmas(u) neatliekamo raksturu;

(b) pēc citu Dalībvalstu pieprasījuma izsniedz tām noteikumu kopijas;

(c) atļauj citām Dalībvalstīm iesniegt rakstveida komentārus, pēc pieprasījuma apspriež tos, un ņem vērā šo komentāru un diskusiju rezultātus.

7. Paziņojumi Sekretariātam iesniedzami angļu, franču vai spāņu valodā.

8. Attīstītās Dalībvalstis pēc pārējo Dalībvalstu lūguma nodrošina dokumentu kopijas, bet apjomīgu dokumentu gadījumā — dokumentu kopsavilkumus ar speciālām norādēm angļu, franču vai spāņu valodā.

9. Sekretariātam nekavējoties jāizplata paziņojuma kopijas visām Dalībvalstīm un ieinteresētajām starptautiskajām organizācijām, kā arī jāpievērš jaunattīstības Dalībvalstu uzmanība ikvienam paziņojumam, kas attiecas uz produktiem, par kuriem tām ir sevišķa interese.

10. Dalībvalstīm jānosaka viena centrālās valsts varas iestāde, kas ir atbildīga par nosacījumu attiecībā uz paziņojuma sniegšanas procedūrām, saskaņā ar šī Pielikuma 5., 6., un 8. paragrāfiem, ieviešanu valsts līmenī.

Vispārējās atrunas

11. Nekas šajā Līgumā netiek traktēts kā prasība:

(a) sniegt detaļu vai projektu kopijas, vai publicēt tekstus valodā, kas nav Dalībvalsts valoda, izņemot gadījumus, kas noteikti šī Pielikuma 8. paragrāfā; vai arī

(b) Dalībvalstīm izpaust konfidenciālu informāciju, kas varētu kavēt sanitārās vai fitosanitārās likumdošanas īstenošanu, vai arī, ietekmēt atsevišķu uzņēmumu likumīgās komercintereses.

PIELIKUMS C

KONTROLE, INSPEKCIJA UN NOVĒRTĒŠANAS PROCEDŪRAS⁷

1. Attiecībā uz jebkuru procedūru, lai pārbaudītu un nodrošinātu sanitāro vai fitosanitāro pasākumu izpildi, Dalībvalstīm jānodrošina sekojošais:

(a) šādas procedūras tiek uzsāktas un pabeigtas bez liekas kavēšanās, un ne mazāk labvēlīgi pret importētajiem produktiem kā pret iekšzemes produktiem;

(b) katras procedūras informācijas apstrādei nepieciešamais vai paredzētais laika posms tiek darīts zināms pieteikuma iesniedzējam, pēc tā lūguma; saņemot iesniegumu, atbildīgā iestāde nekavējoties pārbauda, vai ir visa dokumentācija, un precīzi un izsmeļoši informē pieteikuma iesniedzēju par visiem trūkumiem; atbildīgā iestāde nekavējoties precīzi un izsmeļoši dara zināmus procedūras rezultātus pieteikuma iesniedzējam, lai nepieciešamības gadījumā varētu veikt labojumus; gadījumā, ja iesniegumam ir trūkumi, atbildīgā iestāde pēc pieteikuma iesniedzēja lūguma turpina procedūras, cik tās praktiski ir iespējamas; pēc pieprasījuma, pieteikuma iesniedzējs tiek informēts par procedūras izskatīšanas gaitu, pamatojot jebkuru kavēšanos;

(c) informācijas pieprasījums ir ierobežojošs, ciktāl tas ir nepieciešams attiecīgām kontroles, inspekcijas un novērtēšanas procedūrām, ieskaitot konservantu un piesārņojošo vielu pieļaujamo daudzumu noteikšanu pārtikā, dzērienos un lopbarībā;

(d) informācijas konfidencialitāte, kas rodas vai tiek sniegta sakarā ar kontroli, inspekciju un novērtēšanu, par importētajiem produktiem tiek respektēta ne mazāk labvēlīgi kā attiecībā uz vietējiem produktiem, un tādā veidā, lai tiktu aizsargātas likumīgās komerciālās intereses;

(e) ikviena kontroles, inspekcijas un apstiprināšanas prasība attiecībā uz individuāliem preču paraugiem ir ierobežota ar to, kas ir saprātīgs un nepieciešams;

(f) jebkādas procedūru izmaksas importētajiem produktiem, ir vienādas ar līdzīgiem iekšzemes produktiem, vai arī produktiem, kuriem ir jebkuras citas Dalībvalsts izcelsme, un tās nedrīkst būt augstākas par faktiskajām pakalpojuma izmaksām;

(g) iekārtu izvietošanā, kas tiek izmantotas procedūrās un importēto produktu paraugu izvēlē, jālieto tie paši kritēriji, kādi pastāv attiecībā uz iekšzemes produktiem, lai mazinātu neērtības pieteikumu iesniedzējiem, importētājiem, eksportētājiem vai to pārstāvjiem;

(h) ja pēc kontroles un inspekcijas tiek mainītas produktu specifikācijas, ņemot vērā atbilstošos noteikumus, šādam modificētam produktam procedūra ir ierobežota līdz nepieciešamajām darbībām, lai pietiekošā mērā pārliecinātos par to, ka produkts joprojām atbilst noteikumiem; kā arī

(i) pastāv atsevišķa procedūra, lai pārskatītu sūdzības, kas attiecas uz šādu procedūru darbošanos un veiktu darbības, kad sūdzība ir pamatota.

Ja importējošā Dalībvalstī darbojas sistēma pārtikai pievienoto konservantu novērtēšanai, vai piesārņojošo vielu pieļaujamo daudzumu noteikšanai pārtikā, dzērienos un lopbarībā, kas aizliedz vai ierobežo preču pieeju iekšējā tirgū tiem produktiem, kuriem trūkst attiecīgs apstiprinājums, importējošai Dalībvalstij jāapsver iespēju lietot attiecīgu starptautisku standartu, kā pamatu pieņemamam risinājumam, līdz galīgā standarta noteikšanai.

2. Ja sanitārie vai fitosanitārie pasākumi nosaka kontroli ražošanas līmenī, Dalībvalstij, kuras teritorijā notiek ražošana, jānodrošina nepieciešamā palīdzība, lai veicinātu šādu kontroli un kontrolējošo iestāžu darbu.

3. Nekas šajā Līgumā neliedz Dalībvalstīm veikt savās teritorijās nepieciešamās inspekcijas.

___________________

¹ Šajā Līgumā atsauce uz XX(b) pantu ietver arī šī panta virsrakstu.

² 3. panta 3. paragrāfa izpratnē zinātnisks pamatojums pastāv tad, ja, pamatojoties uz pieejamās zinātniskās informācijas pārbaudi un novērtējumiem saskaņā ar attiecīgajiem šī Līguma nosacījumiem, Dalībvalsts nolemj, ka attiecīgie starptautiskie standarti, norādījumi vai rekomendācijas ir nepietiekami, lai panāktu vajadzīgo sanitārās vai fitosanitārās aizsardzības līmeni.

³ 5. panta 6. paragrāfa izpratnē, pasākums nerada lielāku tirdzniecības ierobežojumu, nekā nepieciešams, ja vien nepastāv cits pasākums, kas ir saprātīgi izmantojams, ņemot vērā tehniskās un ekonomiskās iespējas, kas nodrošina piemērotu sanitārās vai fitosanitārās aizsardzības līmeni un ievērojami mazāk ierobežo tirdzniecību.

⁴ Šo definīciju izpratnē jēdziens "dzīvnieks" ietver arī zivis un savvaļas faunu; jēdziens "augs" ietver arī mežus un savvaļas floru; jēdziens "kaitēkļi" ietver nezāles; jēdziens "piesārņojošas vielas" ietver pesticīdu un veterināro medikamentu atliekas un nezināmas izcelsmes vielas.

⁵ Sanitārie un fitosanitārie pasākumi: kā vispārēji piemērojamie likumi, rīkojumi vai lēmumi.

⁶ Šajā Līgumā termins "iedzīvotāji" PTO Dalībvalsts muitas teritorijā nozīmē fizisko vai juridisko personu kopu, kuras vai nu dzīvo, vai kurām ir reāli eksistējošs rūpniecības vai tirdzniecības uzņēmums šajā teritorijā.

⁷ Kontroles, inspekcijas un novērtēšanas procedūras cita starpā ietver sevī paraugu noņemšanas, pārbaudes un sertifikācijas procedūras.

LĪGUMS PAR TEKSTILIJĀM UN APĢĒRBU

Dalībvalstis,

Atgādinot, ka Ministri Punta del Este vienojās, ka "sarunu mērķis tekstiliju un apģērbu sfērā ir nosacījumu formulēšana, kas sekmētu šī sektora iespējamo integrāciju GATT, pamatojoties uz stabiliem GATT noteikumiem un disciplīnām, tādējādi arī veicinot tālāku tirdzniecības liberalizāciju";

Atgādinot arī, ka 1989. gada aprīļa Tirdzniecības sarunu komitejas lēmumā tika panākta vienošanās, ka integrācijas procesam vajadzētu sākties pēc Daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas raunda pabeigšanas un tam vajadzētu būt progresīvam pēc būtības;

Atgādinot tālāk, ka tika panākta vienošanās, ka vismazāk attīstīto valstu Dalībvalstīm jāveltī īpaša attieksme;

Ar šo vienojas par sekojošo:

1. Šis Līgums paredz nosacījumus, kuri jāizmanto Dalībvalstīm pārejas perioda laikā tekstiliju un apģērbu sektora integrācijai GATT 1994.

2. Dalībvalstis nolemj izmantot 2. panta 18. paragrāfa un 6. panta 6.(b) paragrāfa nosacījumus tādējādi, lai atļautu ievērojamu tirgus pieejas palielināšanos mazajiem piegādātājiem un komerciāli nozīmīgu tirdzniecības iespēju palielināšanos jauniem dalībniekiem tekstiliju un apģērbu tirdzniecības jomā ¹.

3. Dalībvalstīm pienācīgi jānovērtē situāciju tajās Dalībvalstīs, kuras nav akceptējušas Protokolus, pagarinot Vienošanos par starptautisko tekstiliju tirdzniecību (šajā Līguma saukts — "MFA") kopš 1986. gada, un, cik vien tas ir iespējams, piešķir tām īpašu attieksmi attiecībā uz šī Līguma nosacījumu izmantošanu.

4. Dalībvalstis vienojas, ka konsultējoties ar Dalībvalstīm — kokvilnas ražotājām, to eksporta īpašās intereses nepieciešams atspoguļot šī Līguma nosacījumu īstenošanā.

5. Lai nodrošinātu tekstiliju un apģērbu sektora integrāciju GATT 1994, Dalībvalstīm jāparedz nepārtrauktas rūpnieciskās pielāgošanās un pieaugošas konkurences iespēja to tirgū.

6. Ja šajā Līgumā nav citādi paredzēts, tā nosacījumi nedrīkst ietekmēt Dalībvalstu tiesības un pienākumus saskaņā ar PTO Līgumu un Daudzpusējiem tirdzniecības līgumiem.

7. Tekstila un apģērbu produkcija, uz kuriem attiecas šis Līgums, ir norādīta Pielikumā.

1. Par visiem kvantitatīvajiem ierobežojumiem divpusējos līgumos, kas ir spēkā dienu pirms PTO Līguma stāšanās spēkā un kurus pilda atbilstoši 4. pantam, vai par kuriem tiek paziņots saskaņā ar MFA 7. vai 8. pantu, Dalībvalstīm, kas uztur šādus ierobežojumus, 60 dienu laikā pēc šādas stāšanās spēkā jāsniedz detalizēts ziņojums Tekstila uzraudzības iestādei (šeit un turpmāk Vienošanās tekstā "TMB"), kuras izveidošanu nosaka 8. pants, šādā ziņojumā ietverot ierobežojumu apjomus, nodokļu pieaugumu un elastīguma nosacījumus. Dalībvalstis vienojas, ka no PTO Līguma stāšanās spēkā brīža, visu šādu ierobežojumu, kas tiek uzturēti starp GATT 1947 līgumslēdzējām pusēm un ir spēkā vienu dienu pirms šādas stāšanās spēkā, darbībai turpmāk jāpakļaujas šī Līguma nosacījumiem.

2. TMB izplata šos paziņojumus visām Dalībvalstīm informācijai. Jebkurai Dalībvalstij ir tiesības vērst TMB uzmanību 60 dienu laikā, kopš paziņojumu izsūtīšanas, uz jebkuriem novērojumiem, kurus tā uzskata par atbilstošiem šādiem paziņojumiem. Šādi novērojumi tiek izsūtīti citām Dalībvalstīm informācijai. TMB vajadzības gadījumā var sniegt ieteikumus attiecīgajām Dalībvalstīm.

3. Ja 12 mēnešu ierobežojumu termiņš, par ko jāpaziņo atbilstoši 1. paragrāfam, nesakrīt ar 12 mēnešiem tieši pirms PTO Līguma stāšanās spēkā, attiecīgajām Dalībvalstīm savstarpēji jāvienojas par pasākumiem, lai panāktu ierobežojumu termiņa saskaņošanu ar līguma gadu² un noteiktu nacionālos bāzes apjomus šādiem ierobežojumiem nolūkā īstenot šī Panta nosacījumus. Ieinteresētās Dalībvalstis vienojas nekavējoties sākt konsultācijas pēc attiecīga lūguma ar nolūku noslēgt šādu savstarpēju vienošanos. Jebkuriem šādiem pasākumiem jāņem vērā inter alia pēdējo gadu sezonas īpatnības piegādēs. Par šo konsultāciju rezultātiem paziņo TMB, kas sniedz tādus ieteikumus ieinteresētajām Dalībvalstīm, kādus tā uzskata par nepieciešamiem.

4. Jāpanāk, ka ierobežojumi, kas minēti 1. paragrāfā atspoguļo šādu ierobežojumu kopumu, ko attiecīgā Dalībvalsts piemērojusi dienu pirms PTO Līguma spēkā stāšanās brīža. Netiek ieviesti jauni ierobežojumi attiecībā uz produktiem vai Dalībvalstīm izņemot tos, kas atbilst šī Līguma nosacījumiem vai attiecīgajiem GATT 1994 nosacījumiem³. Ierobežojumi, par kuriem netiek paziņots 60 dienu laikā kopš PTO Līguma stāšanās spēkā, jāatceļ nekavējoties.

5. Jebkurš vienpusējs pasākums, kas veikts atbilstoši MFA 3. pantam pirms PTO Līguma stāšanās spēkā, var palikt spēkā uz tajā precizētu termiņu, bet nepārsniedzot 12 mēnešus, ja to ir pārbaudījusi Tekstiliju Uzraudzības padome (šeit un turpmāk Līguma tekstā "TSB"), kas izveidota MFA ietvaros. Ja TSB nav bijusi iespēja pārbaudīt šādu vienpusēju pasākumu, TMB tas jāpārskata atbilstoši noteikumiem un procedūrām, kas nosaka 3. panta pasākumus MFA ietvaros. Jebkurš pasākums, kas pielietots atbilstoši MFA 4. pantā paredzētajai vienošanās pirms PTO Līguma spēkā stāšanās, kas ir strīda objekts un kuru TSB nav bijusi iespēja pārbaudīt, arī jāpārbauda TMB saskaņā ar MFA likumiem un procedūrām, kas attiecināmas uz šādu pārbaudi.

6. PTO Līguma stāšanās spēkā brīdī, katra Dalībvalsts integrē GATT 1994 produkciju, kuras apjoms sastāda ne mazāk kā 16% no kopējā Dalībvalsts 1990. gada to produktu importa apjoma, kuri minēti Pielikumā HS slejās vai kategorijās. Integrējamā produkcija aptver produktus katrā no četrām sekojošām grupām : šķiedras un dzijas, audumi, mākslīgi tekstilprodukti un apģērbs.

7. Detalizēti par darbību, kas veicama atbilstoši 6. paragrāfam paziņo attiecīgās Dalībvalstis, atbilstoši sekojošam:

(a) Dalībvalstis, kas saglabā ierobežojumus atbilstoši 1. paragrāfam, apņemas, neskatoties uz PTO Līguma spēkā stāšanās datumu, paziņot par šādām detaļām GATT Sekretariātam ne vēlāk kā datumā, ko noteicis 1994. gada Ministru lēmums. Sekretariāts nekavējoties izsūta šos paziņojumus citiem dalībniekiem informācijai. Šie paziņojumi ir pieejami TMB, kad tā nodibināta 21. paragrāfa nolūkā.

(b) Dalībvalstis, kuras atbilstoši 6. panta 1. paragrāfam, ir saglabājušas tiesības izmantot 6. panta nosacījumus, paziņo par šādām detaļām TMB ne vēlāk kā 60 dienas pēc PTO Līguma spēkā stāšanās datuma, vai, attiecībā uz tām Dalībvalstīm, kuras minētas 1. panta 3. paragrāfā, ne vēlāk kā 12. mēneša beigās, kopš PTO Līgums ir stājies spēkā. TMB izsūta šos paziņojumus citām Dalībvalstīm informācijai un pārbauda tos, kā paredzēts 21. paragrāfā.

8. Atlikusī produkcija, t. i. produkti, kas nav integrēti GATT 1994 atbilstoši 6. paragrāfam, tiek integrēti vadoties pēc HS slejām vai kategorijām sekojošos trīs posmos:

(a) 37. mēneša pirmajā dienā kopš PTO Līgums ir spēkā, produkcija, kas sastāda ne mazāk kā 17% no Dalībvalsts 1990. gada to produktu importa kopējā apjoma, kuri minēti Pielikumā. Integrējamā produkcija aptver produktus katrā no četrām sekojošām grupām: šķiedras un dzijas, audumi, mākslīgi tekstilprodukti un apģērbs.

(b) 85. mēneša pirmajā dienā kopš PTO Līgums ir spēkā, produkcija, kas sastāda ne mazāk kā 18% no Dalībvalsts 1990. gada to produktu importa kopējā apjoma, kuri minēti Pielikumā. Integrējamā produkcija aptver produktus katrā no četrām sekojošām grupām: šķiedras un dzijas, audumi, mākslīgi tekstilprodukti un apģērbs.

(c) 121. mēneša pirmajā dienā kopš PTO Līgums ir spēkā, tekstiliju un apģērbu sektors paliek integrēts GATT 1994, ja visi ierobežojumi saskaņā ar šo Līgumu ir likvidēti.

9. Dalībvalstis, kuras ir paziņojušas, atbilstoši 6. panta 1. paragrāfam, par savu nodomu atteikties no tiesībām izmantot 6. paragrāfa nosacījumus, šī Līguma mērķiem tiek uzskatītas kā tādas, kas integrējušas savu tekstila un apģērbu produkciju GATT 1994. Šādas Dalībvalstis, tādēļ ir atbrīvotas no 6. - 8. un 11. paragrāfu nosacījumu ievērošanas.

10. Nekas šajā Līgumā neattur Dalībvalsti, kura ir iesniegusi integrācijas programmu atbilstoši 6. vai 8. paragrāfam, no produktu integrēšanas GATT 1994 agrāk nekā to paredz šāda programma. Tomēr jebkura šāda produktu integrācija stājas spēkā līguma gada sākumā, un par detaļām tiek paziņots TMB vismaz trīs mēnešus iepriekš izsūtīšanai visām Dalībvalstīm.

11. Par attiecīgajām integrācijas programmām, atbilstoši 8. paragrāfam , detalizēti jāpaziņo TMB vismaz 12 mēnešus pirms tās stājas spēkā, un TMB tās jāizsūta visām Dalībvalstīm.

12. Bāzes apjoms ierobežojumiem attiecībā uz atlikušo produkciju, kas minēta 8. paragrāfā, atbilst ierobežojumu apjomam, kas minēts 1. paragrāfā.

13. Pirmajā šī Līguma posmā (no PTO Līguma stāšanās spēkā datuma līdz 36. mēnesim, kopš tas ir spēkā ieskaitot), katra ierobežojuma līmenis atbilstoši MFA divpusējiem līgumiem, kuri ir spēkā 12 mēnešus pirms PTO Līguma stāšanās spēkā datuma, tiek palielināts ik gadus ne mazākā apjomā kā nodokļu pieaugums, kas noteikts attiecīgajiem ierobežojumiem un palielināts par 16%.

14. Izņemot gadījumu, ja Preču tirdzniecības padome vai Strīdu noregulēšanas institūcija nolemj citādi atbilstoši 8. panta 12. paragrāfam, katra atlikušā ierobežojuma līmenis tiek paaugstināts ik gadus sekojošo šī Līguma posmu laikā par ne mazāk kā sekojoši:

(a) 2. posmam (no 37. līdz 84. mēnesim kopš PTO Līgums ir spēkā ieskaitot) — par pieauguma procentu attiecīgajiem ierobežojumiem 1. posma laikā, palielinātu par 25%;

(b) 3. posmam (no 85. līdz 120. mēnesim kopš PTO Līgums ir spēkā, ieskaitot) — par pieauguma procentu attiecīgajiem ierobežojumiem 2. posma laikā, palielinātu par 27%.

15. Nekas šajā Līgumā nekavē Dalībvalsti no jebkura ierobežojuma, kas noteikts atbilstoši šim Pantam, likvidēšanas, kurš stājas spēkā jebkura līguma gada sākumā pārejas periodā, ar noteikumu, ka attiecīgajai eksportētājai Dalībvalstij un TMB par to tiek paziņots vismaz trīs mēnešus pirms likvidēšana stājas spēkā. Termiņu pirms paziņošanas var saīsināt līdz 30 dienām, par to vienojoties ar Dalībvalsti, kura tiek šādi ierobežota. TMB jāizsūta šādus paziņojumus visām Dalībvalstīm. Izskatot ierobežojumu likvidēšanu, kā paredzēts šajā paragrāfā, attiecīgajām Dalībvalstīm jāpievērš pienācīga uzmanība līdzīgu eksportu statusam no citām Dalībvalstīm.

16. Elastības nosacījumiem, t. i. kāda faktora amplitūda, iespēja piemērot ilgāk un turpināšanas iespēja, kas pielietojami visiem ierobežojumiem, kuri noteikti un piemēroti atbilstoši šim pantam, jābūt tādiem pašiem, kā MFA divpusējos līgumos paredzētajiem 12 mēnešu periodā pirms PTO Līguma stāšanās spēkā. Brīvai amplitūdai, ilgākas piemērošanas un turpināšanas kombinācijas izvēlei netiek piemēroti nekādi kvantitatīvie ierobežojumi.

17. Administratīvo pasākumu noteikšana, kuri tiek uzskatīti par nepieciešamiem attiecībā uz jebkura šī panta nosacījuma izpildi, piekrīt attiecīgajām Dalībvalstīm uz savstarpējās vienošanās pamata. Par jebkuriem šādiem pasākumiem tiek informēta TMB.

18. Attiecībā uz Dalībvalstīm, kuru eksports ir pakļauts ierobežojumiem dienā pirms PTO Līguma stāšanās spēkā un kuru ierobežojumi atspoguļo 1.2% vai mazāk no kopējā ierobežojumu apjoma, ko piemēro importējošā Dalībvalsts, sākot no 1991. gada 31. decembra, un par to ir paziņots atbilstoši šim pantam, tām tiek nodrošināta nozīmīga tirgus piekļuves uzlabošanās to eksportiem ar PTO Līguma spēkā stāšanos un šajā Līgumā aptvertā termiņa laikā, paātrina pieauguma likmes par vienu līmeni, kā noteikts 13. un 14. paragrāfā, vai ar vismaz ekvivalentu pielāgojumu palīdzību, par kuriem iespējams savstarpēji vienoties attiecībā uz dažādiem jauktiem bāzes apjomiem, pieauguma un elastības nosacījumiem. Par šādiem uzlabojumiem jāinformē TMB.

19. Jebkurā gadījumā, šī Līguma termiņa laikā, kurā aizsardzības pasākumu Dalībvalsts uzsāk saskaņā ar GATT 1994 XIX pantu attiecībā uz kādu noteiktu produktu viena gada laikā sekojoši šī produkta integrācijai GATT 1994 atbilstoši šī Panta nosacījumiem, XIX panta nosacījumi, kā to tulko Līgums par iekšējā tirgus aizsardzības pasākumiem, ir spēkā, tiem saglabājoties kā norādīts 20. paragrāfā.

20. Gadījumā, ja šāds pasākums tiek piemērots izmantojot ārpustarifu līdzekļus, attiecīgā importējošā Dalībvalsts piemēro pasākumu tā, kā norādīts GATT 1994 XIII panta 2. (b) paragrāfā pēc jebkuras tādas eksportētājas Dalībvalsts lūguma, kuras produktu eksports bijis pakļauts ierobežojumiem kādā laika sprīdī šī Līguma ietvaros un tieši vienu gadu pirms aizsardzības pasākuma uzsākšanas. Attiecīgajai eksportējošajai Dalībvalstij jāadministrē šāds pasākums. Piemērojamais apjoms nedrīkst pazemināt attiecīgā eksporta līmeni zem nesenā pārstāvības perioda līmeņa, kas parasti tiek izteikts kā vidējais eksportu apjoms no attiecīgās Dalībvalsts pēdējos trīs pārstāvības gados par kuriem ir pieejama statistika. Turklāt, ja aizsardzības pasākums ir ticis piemērots ilgāk par vienu gadu, pielietojamais apjoms arvien progresīvi jāliberalizē regulāros intervālos piemērošanas laikā. Šādos gadījumos attiecīgā eksportējošā Dalībvalsts nedrīkst izmantot tiesības būtiski līdzvērtīgu koncesiju vai citu saistību pārtraukšanai atbilstoši GATT 1994 XIX panta 3. (a) paragrāfam.

21. TMB kontrolē šī panta īstenošanu. Tai pēc jebkuras Dalībvalsts lūguma jāpārbauda jebkurš jautājums, kas skar šī Panta nosacījumu īstenošanu. TMB jāsagatavo attiecīgajai Dalībvalstij vai Dalībvalstīm piemēroti ieteikumi vai secinājumi ne vēlāk kā 30 dienu laikā, pēc tam, kad šīs Dalībvalstis ir uzaicinātas piedalīties.

1. 60 dienu laikā pēc PTO Līguma stāšanās spēkā, Dalībvalstīm, kas saglabā ierobežojumus⁴ attiecībā uz tekstila un apģērbu produkciju (izņemot ierobežojumus, kas tiek saglabāti saskaņā ar MFA un predzēti ar 2. panta nosacījumiem), vai tie ir atbilstoši GATT 1994 vai nav, (a) jāsniedz par šādiem ierobežojumiem detalizēts paziņojums TMB, vai (b) jāiesniedz TMB informācija par šādiem ierobežojumiem ar norādi par citām PTO institūcijām, kurām ir šādi paziņots. Paziņojumos, kur tas iespējams, jāsniedz informācija par jebkuru ierobežojumu pamatojumu GATT 1994, ieskaitot GATT 1994 nosacījumus, pamatojoties uz kuriem šie ierobežojumi ir piemēroti.

2. Dalībvalstīm, kuras saglabā ierobežojumus saskaņā ar 1. paragrāfu, izņemot tos, kurus piemēro atbilstoši GATT 1994 nosacījumiem, vai nu:

(a) jāpanāk to atbilstība GATT 1994 viena gada laikā pēc PTO Līguma stāšanās spēkā, un jāpaziņo par šādu darbību TMB; vai arī

(b) jāsadala šādi ierobežojumi posmos pieaugošā kārtībā atbilstoši programmai, kuru ierobežojumus saglabājošajai Dalībvalstij jāiesniedz TMB ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc PTO Līguma spēkā stāšanās datuma. Šajā programmā jāparedz visu ierobežojumu sadalīšana posmos termiņā, kas nepārsniedz šī Līguma termiņu. TMB izstrādā ieteikumus attiecīgajai Dalībvalstij par šādu programmu.

3. Šī Līguma darbības laikā Dalībvalstīm jāinformē TMB par paziņojumiem, kas iesniegti jebkurām citām PTO institūcijām par jebkuriem jauniem ierobežojumiem vai izmaiņām pastāvošajos ierobežojumos tekstila un apģērbu produkcijai, kas piemēroti atbilstoši jebkuram GATT 1994 nosacījumam, 60 dienu laikā pēc to spēkā stāšanās.

4. Jebkura Dalībvalsts var informēt TMB ar pretējiem paziņojumiem par GATT 1994 pamatojumu vai par jebkuriem ierobežojumiem, par kuriem nav paziņots saskaņā ar šī panta nosacījumiem. Jebkura Dalībvalsts var uzsākt darbību attiecībā uz šādiem paziņojumiem saskaņā ar attiecīgajiem GATT 1994 nosacījumiem vai procedūrām attiecīgajā PTO institūcijā.

5. TMB izsūta paziņojumus, kas iesniegti saskaņā ar šo pantu, visām Dalībvalstīm to informācijai.

1. Ierobežojumus, kas minēti 2. paragrāfā, un tos, kurus pielieto atbilstoši 6. pantam, administrē eksportējošās Dalībvalstis. Importējošajām Dalībvalstīm nav pienākums pieņemt vairāk preču sūtījumus nekā paredzēts ierobežojumos atbilstoši 2. pantam, vai ierobežojumos, kurus piemēro saskaņā ar 6. panta nosacījumiem.

2. Dalībvalstis vienojas, ka izmaiņu ieviešana, piemēram, izmaiņu praksē, noteikumos, procedūrās un tekstila un apģērbu produkcijas kategoriju noteikšanā, ieskaitot tās izmaiņas, kas attiecas uz Harmonizēto sistēmu, šādu ierobežojumu īstenošanā vai pārvaldē, kas pieminēti vai pielietoti šajā Līgumā: nedrīkst izjaukt tiesību un pienākumu līdzsvaru starp attiecīgajām Dalībvalstīm atbilstoši šim Līgumam; nelabvēlīgi ietekmēt pieejamību, kas iespējama Dalībvalstij; nedrīkst traucēt šādas pieejamības izmantošanu vai kaitēt tirdzniecībai šī Līguma ietvaros.

3. Ja atbilstoši 2. panta nosacījumiem paziņots par tāda produkta integrāciju, kurš sastāda tikai daļu no ierobežojuma, Dalībvalstis ar šo vienojas, ka jebkuras izmaiņas šī ierobežojuma apjomā nekaitē tiesību un pienākumu līdzsvaram starp attiecīgajām Dalībvalstīm atbilstoši šim Līgumam.

4. Ja izmaiņas, kas minētas 2. un 3. paragrāfā tomēr ir nepieciešamas, Dalībvalstis vienojas, ka tā Dalībvalsts, kura ierosinājusi veikt šādas izmaiņas, par to paziņo un, ja iespējams, uzsāk konsultācijas ar izmaiņu ietekmēto Dalībvalsti vai Dalībvalstīm pirms šādu izmaiņu īstenošanas, lai panāktu savstarpēji pieņemamu risinājumu attiecībā uz atbilstošu un vienlīdzīgu piemērošanu. Dalībvalstis tālāk vienojas, ka ja konsultācijas pirms īstenošanas nav iespējamas, Dalībvalsts, kura ierosinājusi veikt šādas izmaiņas pēc izmaiņu ietekmētās Dalībvalsts lūguma, konsultējas 60 dienu laikā ar attiecīgajām Dalībvalstīm ar nolūku panākt savstarpēji apmierinošu risinājumu attiecībā uz atbilstošu un objektīvu piemērošanu. Ja savstarpēji apmierinošs risinājums netiek panākts, jebkura iesaistītā Dalībvalsts var nosūtīt jautājumu TMB, lai saņemtu ieteikumus 8. pantā noteiktajā kārtībā. Ja TSB nav iespējams pārbaudīt strīdu attiecībā uz šādām izmaiņām pirms PTO Līguma stāšanās spēkā, to pārbauda TMB atbilstoši MFA likumiem un procedūrām, kas pielietojamas šādā pārbaudē.

1. Dalībvalstis vienojas, ka krāpšana — kravu pārsūtīšana, atpakaļnosūtīšana, viltotas izcelsmes deklarācijas un oficiālu dokumentu viltošana, grauj šī Līguma īstenošanu tekstila un apģērbu sektora integrēšanai GATT 1994. Secīgi, Dalībvalstīm jāievieš nepieciešamās likumdošanas normas un/ vai administratīvās procedūras, kas vērstas un paredz rīcību pret šādu krāpšanu. Dalībvalstis ar šo vienojas, ka tās pilnībā sadarbosies atbilstoši to iekšzemes likumiem un procedūrām, lai risinātu problēmas, kuras radušās krāpšanas rezultātā.

2. Ja kāda no Dalībvalstīm uzskata, ka šis Līgums tiek pārkāpts krāpjot ar kravu pārsūtīšanu, atpakaļnosūtīšanu, viltotām izcelsmes deklarācijām vai oficiālās dokumentācijas viltošanu un, ka nekādi pasākumi netiek veikti, vai arī veiktie ir nepietiekoši, lai vērstos un/ vai rīkotos pret šādu krāpšanu, šai Dalībvalstij jākonsultējas ar attiecīgo Dalībvalsti vai Dalībvalstīm, lai rastu savstarpēji apmierinošu risinājumu. Šādas konsultācijas tiek rīkotas nekavējoties un, ja iespējams, ne vēlāk, kā 30 dienu laikā. Ja savstarpēji apmierinošs risinājums netiek panākts, jebkura iesaistītā Dalībvalsts jautājumu var nosūtīt TMB ieteikumu saņemšanai.

3. Dalībvalstis vienojas par nepieciešamo darbību veikšanu atbilstoši to iekšzemes likumiem un procedūrām, lai izpētītu un nepieciešamības gadījumā veiktu juridisku un/ vai administratīvu darbību pret krāpšanas gadījumiem to teritorijās. Dalībvalstis vienojas pilnā mērā sadarboties atbilstoši to vietējiem likumiem un procedūrām krāpšanas gadījumos vai sūdzību gadījumos par šī Līguma pārkāpumiem, lai noskaidrotu attiecīgos faktus importa, eksporta, un, kur iespējams, pārsūtīšanas vietās. Ar šo vienojas, ka šāda iekšzemes likumiem un procedūrām atbilstoša sadarbība ietver: krāpšanas gadījumu izpēti, kas palielina ierobežotā eksporta apjomu uz Dalībvalstīm, kas uztur šādus ierobežojumus; apmaiņu ar dokumentiem, korespondenci, ziņojumiem un citu atbilstošu informāciju cik tas plaši iespējams; ražotņu apmeklējumu, kā arī kontaktu nodrošināšanu pēc attiecīga lūguma un katrā atsevišķā gadījumā. Dalībvalstīm jācenšas noskaidrot jebkura šāda krāpšanas vai sūdzības par krāpšanu gadījuma apstākļi, ieskaitot iesaistīto eksportētāju un importētāju lomas.

4. Ja izpētes rezultātā rodas pietiekoši pierādījumi, ka notikusi krāpšana (piem., ja ir atklāti pierādījumi attiecībā par patiesās izcelsmes vietu vai valsti un šādas krāpšanas apstākļiem), Dalībvalstis ar šo vienojas, ka ir jāveic attiecīga rīcība tik lielā mērā, cik tas nepieciešams, lai vērstos pret šo problēmu. Šāda rīcība var ietvert preču ievešanas aizliegumu vai, ja preces ir ievestas, nodevu pielāgošanu ierobežošanas apjomiem, kas atspoguļo īsto izcelsmes valsti vai vietu, pienācīgi ievērojot reālos apstākļus un valsts vai īstās izcelsmes vietas iesaistīšanos. Arī tad, ja ir atklāti pierādījumi par Dalībvalstu teritoriju iesaistīšanos, ar kuru palīdzību preces ir pārsūtītas, šāda attiecīgā rīcība var būt ierobežojumu ieviešana pret šādām Dalībvalstīm. Jebkura šāda rīcība, kopā ar termiņa un apjomu noteikšanu, var tikt veikta pēc konsultācijām, kuras tiek rīkotas, lai panāktu savstarpēji apmierinošu risinājumu attiecīgo Dalībvalstu starpā, par ko jāinformē TMB, nodrošina turklāt pilnīgu pamatojumu. Attiecīgās Dalībvalstis var konsultāciju rezultātā vienoties par citu līdzekļu piemērošanu. Par jebkuru šādu vienošanos arī tiek paziņots TMB un tā var pēc saviem ieskatiem sniegt ieteikumus attiecīgajām Dalībvalstīm. Ja savstarpēji apmierinošs risinājums netiek panākts, jebkura attiecīgā Dalībvalsts var šo jautājumu neatliekamai pārbaudei un ieteikumu sagatavošanai nosūtīt TMB.

5. Gadījumi var ietvert tranzīta sūtījumus cauri valstīm vai vietām bez jebkādām izmaiņām vai labojumiem attiecībā uz precēm, kas atrodas šādā sūtījumā tranzīta vietās. Dalībvalstis uzsver, ka šādās tranzīta vietās var nebūt praktiski iespējami veikt šādu sūtījumu kontroli.

6. Dalībvalstis vienojas, ka viltotas šķiedru satura, daudzumu, aprakstu vai preču klasifikācijas deklarācijas arī kaitē šī Līguma mērķiem. Ja ir atklāti pierādījumi, ka kāda viltota deklarācija ir sastādīta krāpšanas nolūkā, Dalībvalstis vienojas, ka ir veicami attiecīgi pasākumi atbilstoši vietējiem likumiem un procedūrām, eksportā vai importā iesaistītajām personām. Ja kāda no Dalībvalstīm uzskata, ka šis Līgums tiek pārkāpts, krāpjot ar šādu viltotu deklarāciju, un nekādi administratīvi pasākumi netiek veikti, vai arī tie ir neatbilstoši, lai vērstos un/ vai uzsāktu darbību pret šādu krāpšanu, šai Dalībvalstij nekavējoties jākonsultējas ar iesaistīto Dalībvalsti, lai meklētu savstarpēji apmierinošu risinājumu. Ja šāds risinājums nav panākts, jebkura iesaistītā Dalībvalsts jautājumu var nosūtīt TMB ieteikumu saņemšanai. Šis nosacījums neattur Dalībvalstis no tehniska rakstura pielāgojumiem, ja deklarācijās ir pieļautas netīšas kļūdas.

1. Dalībvalstis atzīst, ka pārejas periodā var būt nepieciešams pielietot īpašu pārejas perioda iekšējā tirgus aizsardzības mehānismu (šeit un turpmāk Līguma tekstā — "pārejas perioda iekšējā tirgus aizsardzība"). Pārejas perioda iekšējā tirgus aizsardzības pasākumus saskaņā ar šo Līgumu var pielietot jebkura Dalībvalsts attiecībā uz produktiem, kuri iekļauti Pielikumā, izņemot tos produktus, kuri integrēti GATT 1994 saskaņā ar 2. panta nosacījumiem. Dalībvalstis, kuras nesaglabā ierobežojumus atbilstoši 2. pantam, paziņo TMB 60 dienu laikā pēc PTO Līguma stāšanās spēkā par to, vai tās vēlas vai nevēlas saglabāt tiesības izmantot šī Panta nosacījumus. Dalībvalstis, kuras nav akceptējušas MFA pagarinošos Protokolus kopš 1986. gada, iesniedz šādu paziņojumu 6 mēnešu laikā pēc PTO Līguma stāšanās spēkā. Pārejas perioda iekšējā tirgus aizsardzības pasākumi jāpielieto cik vien iespējams saudzīgi, atbilstoši šī Panta nosacījumiem un integrācijas procesa efektīvai īstenošanai saskaņā ar šo Līgumu.

2. Iekšējā tirgus aizsardzības pasākumi var tikt veikti saskaņā ar šo Pantu, ja, pamatojoties uz Dalībvalsts lēmumu⁵ noskaidrojas, ka noteikta prece tiek ievesta tās teritorijā tādos daudzumos, ka tas rada nopietnu kaitējumu, vai reālus draudus vietējai rūpniecībai, kura ražo līdzīgu un/vai tieši konkurējošu produkciju. Nopietnam kaitējumam vai tā reālajiem draudiem ir jābūt uzskatāmi izrietošiem no šīs preces kopējā importa daudzuma palielināšanās un nevis no citiem faktoriem, piemēram no tehnoloģiskām izmaiņām vai patērētāju izvēles svārstībām.

3. Nosakot nopietna kaitējuma vai tā reālu draudu faktu kā minēts 2. paragrāfā, Dalībvalstij jāizpēta šādu importu ietekme uz kādu konkrētu rūpniecības nozari pēc sekojošiem ekonomiskajiem parametriem: saražotā produkcija, ražīgums, ražotspējas izlietojums, inventārs, tirgus daļa, eksporti, darba algas, nodarbinātība, iekšzemes cenas, peļņa un investīcijas; kur kāda no šiem faktoriem stāvoklis nevar kalpot par lēmuma vadmotīvu.

4. Jebkurš līdzeklis atbilstoši šī panta nosacījumiem tiek piemērots katrai Dalībvalstij individuāli. Dalībvalsts vai Dalībvalstis, kurām nodarīts nopietns kaitējums vai eksistē tā reāli draudi kā aprakstīts 2. un 3. paragrāfā, tiek noteiktas pamatojoties uz krasu un ievērojamu importa pieaugumu, reālu vai tā draudiem⁶, individuāli no šādas Dalībvalsts vai Dalībvalstīm, un pamatojoties uz: importa apjoma salīdzinājumu ar importu no citiem avotiem, ieņemto tirgus daļu, importa un iekšzemes cenām komercdarbības salīdzinošajā posmā; kur kāda no šiem faktoriem stāvoklis nevar kalpot par lēmuma vadmotīvu. Šādu iekšējā tirgus aizsardzības līdzekli nepiemēro attiecībā uz tādas Dalībvalsts eksportu, kurai noteikta produkta eksports jau ir pakļauts ierobežojumiem saskaņā ar šo Līgumu.

5. Nopietnu kaitējumu vai to reālo draudu noteikšanai darbības termiņš, kurā jāuzsāk iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu piemērošana, nepārsniedz 90 dienas no sākotnējā paziņošanas datuma atbilstoši 7. paragrāfa nosacījumiem.

6. Pielietojot pārejas perioda iekšējā tirgus aizsardzības pasākumus, īpaša uzmanība jāpievērš eksportējošo Dalībvalstu interesēm, kā aprakstīts zemāk:

(a) vismazāk attīstītajām Dalībvalstīm jāpiešķir ievērojami labvēlīgāks statuss pēc iespējas visos tā elementos, vai vismaz vispārējā kontekstā, par to, kas piešķirts citām šajā paragrāfā minētajām Dalībvalstu grupām;

(b) Dalībvalstīm, kuru kopējais tekstila un apģērbu eksporta apjoms salīdzinājumā ar citu Dalībvalstu kopējo eksporta apjomu ir neliels, un kuras importē tikai nelielu procentu no kopējā šī produkta importa apjoma importētājā Dalībvalstī, tiek piešķirts diferenciāls un daudz labvēlīgāks statuss nosakot ekonomiskos noteikumus saskaņā ar 8., 13. un 14. paragrāfiem. Šīm piegādātājām atbilstoši 1. panta 2. un 3. paragrāfam tiks pienācīgi novērtētas iespējas tirdzniecības attīstībai nākotnē, kā arī nepieciešamība atļaut komerciālu apjomu importēšanu no tām;

(c) pret jaunattīstības Dalībvalstīm, kuras ražo vilnu un kuru ekonomika un tirdzniecība tekstila un apģērbu jomā ir atkarīgi no vilnas sektora, kā arī kuru kopējais tekstila un apģērbu eksports sastāv gandrīz vienīgi no vilnas izstrādājumiem un kuru tekstila un apģērbu tirdzniecības apjoms ir salīdzinoši neliels attiecībā pret importējošo Dalībvalstu tirgiem, jānodrošina īpaša attieksme pret šādu Dalībvalstu eksporta vajadzībām kvotu apjomu, pieauguma likmju un elastīguma apsvēršanas procesā;

(d) labvēlīgāks statuss tiek noteikts otrreizējam tekstila un apģērbu produkcijas importam, kurus kāda Dalībvalsts ir eksportējusi uz citu Dalībvalsti pārstrādei un sekojošam otrreizējam importam, saskaņā ar importētājas Dalībvalsts likumiem un praksi, ja šie produkti tiek importēti no Dalībvalsts, kurai šis tirdzniecības veids ir nozīmīga tekstila un apģērbu kopējā eksporta daļu.

7. Dalībvalstij, kura ierosinājusi veikt iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu, jākonsultējas ar Dalībvalsti vai Dalībvalstīm, kuras varētu ietekmēt šāda darbība. Lūgumam par konsultācijām jāpievieno specifiska, atbilstoša un iespējami nesena faktoloģiskā informācija, sevišķi attiecībā uz: (a) faktoriem, kas minēti 3. paragrāfā, uz kuriem Dalībvalsts, kura uzsāk pasākumu ir balstījusi savu apgalvojumu, ka pastāv nopietns kaitējums vai tā reāli draudi; un (b) 4. paragrāfā minētajiem faktoriem, uz kuriem pamatojoties tā ierosina uzsākt iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu pret attiecīgo Dalībvalsti vai Dalībvalstīm.

Saskaņā ar šo paragrāfu izteiktu lūgumu sakarā informācija jāattiecina pēc iespējas tiešāk uz nosakāmajiem produkcijas segmentiem un termiņu saskaņā ar 8. paragrāfu. Dalībvalstij, kura uzsāk darbību, jānorāda arī specifiskais apjoms, par kuru tiek ierosināts ierobežojums attiecīgās produkcijas importam no attiecīgās Dalībvalsts vai Dalībvalstīm; šāds apjoms nav mazāks kā tas, kas minēts 8. paragrāfā. Dalībvalstij, kura vēlas rīkot konsultācijas paralēli jāiesniedz TMB priekšsēdētājam ziņojums par šīm konsultācijām, kurā apskatīti atbilstošie faktoloģiskie dati saskaņā ar 3. un 4. paragrāfā norādītajiem un ierosinātais ierobežojuma apjoms. Priekšsēdētājs informē TMB Dalībvalstis par konsultāciju lūgumu, norādot Dalībvalsti, kura izsaka šādu lūgumu, apskatāmo produktu un Dalībvalsti, kura ir saņēmusi konsultāciju lūgumu. Attiecīgajai Dalībvalstij vai Dalībvalstīm jāatbild uz šo lūgumu nekavējoties un konsultācijas jāsarīko nekavējoties un parasti jāpabeidz 60 dienu laikā no lūguma saņemšanas dienas.

8. Ja konsultācijās panākta savstarpēja izpratne par to, ka dotajā situācijā nepieciešami ierobežojumi kādas noteiktas preces eksportam no attiecīgās Dalībvalsts vai Dalībvalstīm, šāda ierobežojuma apjomam jābūt noteiktam ne mazākam par reālā eksporta vai importa apjomu no ieinteresētās Dalībvalsts 12 mēnešu laikā, kas beidzas divus mēnešus pirms tā mēneša, kurā iesniegts lūgums par konsultācijām.

9. Ja panākta vienošanās par ierobežojumu, par tā detaļām jāpaziņo TMB 60 dienu laikā no līguma noslēgšanas datuma. TMB jālemj par to, vai līgums ir pamatots atbilstoši šī panta nosacījumiem. Lai pieņemtu lēmumu, TMB ir jābūt pieejamam faktoloģiskajam materiālam, kas tikuši iesniegti TMB priekšsēdētājam saskaņā ar 7. paragrāfu, kā arī citai atbilstošai informācijai, ko iesniegušas attiecīgās Dalībvalstis. TMB pēc saviem ieskatiem var sniegt ieteikumus attiecīgajām Dalībvalstīm.

10. Ja 60 dienu laikā sākot no no datuma, kad tika saņemts lūgums par konsultācijām, nav noslēgts līgums starp Dalībvalstīm, Dalībvalsts, kura ierosinājusi uzsākt iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu, var piemērot ierobežojumu importa datumam vai eksporta datumam saskaņā ar šī panta nosacījumiem 30 dienu laikā pēc 60 dienu konsultāciju termiņa beigām un tai paralēli jānosūta šis jautājums TMB. Visām Dalībvalstīm ir tiesības nosūtīt šādu jautājumu TMB pirms 60 dienu termiņa izbeigšanās. Abos gadījumos TMB nekavējoties jāizskata jautājums, arī jānosaka nopietns kaitējums vai tā reālie draudi un tā cēloņi, kā arī 30 dienu laikā jāsniedz atbilstoši ieteikumi attiecīgajām Dalībvalstīm. Lai veiktu šādu jautājuma izpēti, TMB jābūt pieejamiem faktoloģiskajiem datiem, kuri tikuši iesniegti TMB priekšsēdētājam saskaņā ar 7. paragrāfu, kā arī jebkurai citai atbilstošai informācijai, ko iesniegušas attiecīgās Dalībvalstis.

11. Sevišķi neparastos un kritiskos apstākļos, kad kavēšanās var radīt grūti labojamu kaitējumu, 10. paragrāfam atbilstošam pasākumam drīkst būt pagaidu raksturs, ar noteikumu, ka konsultāciju pieprasījums un paziņojums TMB ir iesniegts ne vēlāk kā piecu darba dienu laikā pēc pasākuma piemērošanas. Gadījumā, ja konsultāciju rezultātā līgums netiek noslēgts, TMB jāpaziņo par konsultāciju iznākumu un beigšanu, jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 60 dienas no pasākuma piemērošanas datuma. TMB nekavējoties jāveic šī jautājuma izskatīšana un 30 dienu laikā jāsniedz atbilstoši ieteikumi attiecīgajām Dalībvalstīm. Ja konsultācijas nebeidzas ar līguma noslēgšanu, Dalībvalstis paziņo TMB par to beigšanu, bet, jebkurā gadījumā, ne vēlāk kā 90 dienas no šī pasākuma izpildes datuma. TMB var sniegt tādus ieteikumus, kādus tā uzskata par vajadzīgām ieinteresētajām Dalībvalstīm.

12. Dalībvalsts var turpināt pasākumus, kas uzsākti saskaņā ar šī panta nosacījumiem: (a) līdz trīs gadiem bez pagarinājuma, vai (b) līdz prece ir integrēta GATT 1994; īstenojoties jebkuram no abiem minētajiem faktoriem.

13. Ja gadījumā ierobežojošais līdzeklis paliek spēkā uz laiku, kas pārsniedz vienu gadu, turpmāko gadu apjoms ir vienāds ar pirmajam gadam noteikto apjomu, kas palielināts par pieauguma likmi ne mazāku kā 6% gadā, ja vien tas nav citādi pamatots TMB. Ierobežojuma apjoms attiecīgajam produktam var tikt pārsniegts kādā no diviem sekojošajiem gadiem ar ilgāku piemērošanu un/ vai turpināšanu par 10%, no kuriem turpināšana nesastāda vairāk kā 5%. Kombinētai ilgākas piemērošanas un turpināšanas faktoru un 14. panta nosacījumu izmantošanai netiek piemēroti nekādi kvantitatīvi ierobežojumi.

14. Ja Dalībvalsts nosaka ierobežojumus vairāk kā vienam citas Dalībvalsts produktam, ar vienošanos noteikto ierobežojuma apjomu saskaņā ar šo pantu drīkst pārsniegt par 7% katram šādam produktam, ar nosacījumu, ka kopējais ierobežojumiem pakļautais eksports nepārsniedz kopējo visu produktu apjomu, kas šādi tiek ierobežoti saskaņā ar šo pantu pamatojoties uz vienošanos par kopējām vienībām. Gadījumā, ja ierobežojumu piemērošanas periodi šiem produktiem nesakrīt viens ar otru, šis nosacījums jāpiemēro katram daļēji segtajam periodam pēc pro rata principa.

15. Ja iekšējā tirgus aizsardzības pasākums tiek piemērots saskaņā ar šo pantu attiecībā uz produktu, kuram iepriekš bija noteikts ierobežojums atbilstoši MFA 12 mēnešus pirms PTO Līguma spēkā stāšanās vai saskaņā ar 2. vai 6. panta nosacījumiem, jaunā ierobežojuma apjoms ir apjoms, kurš paredzēts 8. paragrāfā, ja vien jaunais ierobežojums nestājas spēkā viena gada laikā no:

(a) paziņošanas datuma, kas minēts 2. panta 15. paragrāfā, par iepriekšējā ierobežojuma atcelšanu; vai

(b) iepriekšējā ierobežojuma atcelšanas datuma atbilstoši šī panta vai MFA nosacījumiem,

un šādā gadījumā šis apjoms nedrīkst mazāks nekā lielākais: (i) ierobežojuma apjoms pēdējo 12 mēnešu laikā, kurā prece tikusi pakļauta ierobežojumam, vai (ii) ierobežojuma apjoms, ko paredz 8. paragrāfs.

16. Ja Dalībvalsts, kura nesaglabā ierobežojumu saskaņā ar 2. pantu, nolemj piemērot ierobežojumu atbilstoši šī panta nosacījumiem, tā veic attiecīgus pasākumus, kur: (a) pilnībā tiek ņemti vērā tādi faktori, kā ar normālu komerciālo praksi eksporta un importa darījumos pamatotas noteikto tarifu klasifikāciju un kvantitatīvās vienības attiecībā uz šķiedras sastāvu un konkurenci par to pašu iekšzemes tirgus segmentu, un (b) izvairās no pārmērīgas kategorizācijas.

Lūgumā par konsultācijām, kas minēts 7. -11. paragrāfos, jāietver pilna informācija par šādiem pasākumiem.

1. Kā integrācijas procesa sastāvdaļu un atsaucoties uz īpašām saistībām, kuras uzņemas Dalībvalstis Urugvajas raunda rezultātā, visas Dalībvalstis veic tādus pasākumus, kādi var būt nepieciešami, lai ievērotu GATT 1994 noteikumus un disciplīnas, ar nolūku:

(a) sasniegt labāku pieejamību tirgum tekstila un apģērbu produktiem ar tādu pasākumu palīdzību, kā tarifu un saistību samazināšana, ārpustarifu barjeru samazināšana un atcelšana, kā arī muitas, administratīvo un licencēšanas formalitāšu vienkāršošana;

(b) veicināt attiecīgās politikas pielietošanu jautājumos par godīgiem un taisnīgiem tekstilu un apģērba tirdzniecības apstākļiem tādās jomās kā dempinga un antidempinga noteikumi un procedūras, subsīdijas un pretsubsīdiju pasākumi un intelektuālā īpašuma tiesības; un

(c) izvairīties no importu diskriminācijas tekstila un apģērbu sektorā, veicot pasākumus vispārējās tirdzniecības politikas ietvaros.

Šādi pasākumi nemazina Dalībvalstu tiesības un pienākumus saskaņā ar GATT 1994.

2. Dalībvalstis paziņo TMB par ar šī Līguma īstenošanu saistītiem pasākumiem, kas minēti 1. paragrāfā. Ar noteikumu, ka par tiem ir paziņots citām PTO institūcijām, šī paragrāfa prasību izpildīšanai ir pietiekami iesniegt kopsavilkumu ar norādēm uz oriģinālo paziņojumu. Jebkurai Dalībvalstij ir tiesības iesniegt TMB pretpaziņojumus.

3. Ja kāda no Dalībvalstīm uzskata, ka kāda cita Dalībvalsts nav veikusi pasākumus, kas minēti 1. paragrāfā, un ir izjaukts šajā Līgumā noteiktais tiesību un pienākumu līdzsvars, šī Dalībvalsts var iesniegt šo jautājumu attiecīgajām PTO institūcijām un paziņot par to TMB. Jebkuri attiecīgo PTO institūciju turpmākie secinājumi vai vērtējumi veido daļu no TMB visaptverošā ziņojuma.

1. Lai uzraudzītu šī Līguma izpildi, iepazītos ar visiem veiktajiem pasākumiem saskaņā ar šo Līgumu un to atbilstību, kā arī, lai veiktu pasākumus, kurus īpaši pieprasa šis Līgums, ar šo tiek izveidota Tekstila uzraudzības iestāde (TMB). TMB sastāv no priekšsēdētāja un 10 biedriem. TMB ir līdzsvaroti un plaši pārstāvēta ar visām Dalībvalstīm un nodrošina savā sastāvā esošo dalībvalstu rotāciju attiecīgos termiņos. Preču tirdzniecības padomes nozīmētajām Dalībvalstīm savukārt jānozīmē dalībvalstis darbam TMB, pildot to funkcijas pēc ad personam principa.

2. TMB jāizstrādā tās darba procedūras. Kaut gan ar to saprot, ka TMB konsensusa nolūkā nav nepieciešama Dalībvalstu, kuras saistītas ar TMB pārbaudē esošo neatrisināto jautājumu, nozīmēto dalībvalstu piekrišanu vai viedokļu vienādību.

3. TMB jāuzskata par pastāvīgi darbojošos organizāciju un tai pēc nepieciešamības jāsapulcējas šajā Līgumā noteikto funkciju pildīšanai. Tai jāvadās pēc paziņojumiem un Dalībvalstu iesniegtās informācijas saskaņā ar attiecīgajiem šī Līguma pantiem, papildina minēto ar jebkuru citu papildus informāciju vai nepieciešamajām detaļām, kuras Dalībvalstis var iesniegt vai TMB var pieprasīt no tām. TMB var arī balstīties uz paziņojumiem, kas iesniegti citām PTO institūcijām un ziņojumiem no šīm institūcijām, kā arī uz informāciju, kas iegūta no pēc tās ieskatiem izvēlētiem avotiem.

4. Dalībvalstis piešķir viena otrai vienlīdzīgas konsultāciju iespējas attiecībā uz jebkuriem jautājumiem šī Līguma ietvaros.

5. Ja šajā Līgumā paredzētajās divpusējās konsultācijās nav panākts savstarpējs risinājums, TMB pēc kādas no Dalībvalstīm pieprasījuma un pēc rūpīgas un ātras jautājuma izskatīšanas, sniedz ieteikumus attiecīgajām Dalībvalstīm.

6. Pēc jebkuras Dalībvalsts lūguma, TMB nekavējoties izskata jebkuru jautājumu, kurš pēc šīs Dalībvalsts uzskatiem ir tās interesēm noteicošs saskaņā ar šo Līgumu un par kuru konsultācijās starp šo un attiecīgo Dalībvalsti vai Dalībvalstīm nav panākts savstarpēji apmierinošs risinājums. Attiecībā uz šiem jautājumiem TMB var izdarīt piezīmes pēc saviem ieskatiem, kādas tā uzskata par nepieciešamām attiecīgajām Dalībvalstīm pārbaudes nolūkā, ko paredz 11. paragrāfs.

7. Pirms savu ieteikumu vai piezīmju noformulēšanas TMB uzaicina piedalīties tās Dalībvalstis, kuras varētu būt tieši saistītas ar attiecīgo jautājumu.

8. Visos gadījumos, kad TMB tiek aicināta sniegt ieteikumus vai secinājumus, tai tas jādara vēlams 30 dienu laikā, ja vien šajā Līgumā nav precizēts cits termiņš. Visi šāda veida ieteikumi vai secinājumi tiek nosūtīti tieši attiecīgajām Dalībvalstīm. Šādi ieteikumi vai secinājumi tiek nosūtīti arī Preču tirdzniecības padomes informācijai.

9. Dalībvalstīm jātiecas pilnībā akceptēt TMB ieteikumus, kam jānodrošina nepieciešamā uzraudzība šādu ieteikumu izpildei.

10. Ja Dalībvalsts uzskata, kā tā nespēj ievērot TMB ieteikumus, tai jānorāda iemesli TMB ne vēlāk kā mēneša laikā pēc šādu ieteikumu saņemšanas. Pēc rūpīgas šādu iemeslu izskatīšanas TMB pēc saviem ieskatiem sagatavo un nekavējoties sniedz jebkurus turpmākos ieteikumus. Ja pēc šādām turpmākajiem ieteikumiem jautājums jopojām ir neatrisināts, viena vai otra Dalībvalsts var ierosināt šo jautājumu Strīdus noregulēšanas institūcijā atsaucoties uz GATT 1994 XXIII panta 2. paragrāfu un Vienošanās par strīdu noregulēšanu attiecīgajiem nosacījumiem.

11. Lai pārraudzītu šī Līguma īstenošanu, Preču tirdzniecības padome veic vispārēju pārbaudi pirms katra integrācijas procesa posma beigām. Lai piedalītos šajā pārbaudē, TMB vismaz piecus mēnešus pirms katra posma beigām, nosūta Preču tirdzniecības padomei visaptverošu ziņojumu par šī Līguma īstenošanu pārbaudāmā posma laikā, īpaši pievēršoties jautājumiem, kas attiecas uz integrācijas procesu, pārejas perioda iekšējā tirgus aizsardzības mehānisma pielietošanu un atsaucoties uz GATT 1994 noteikumu un procedūru pielietošanu, kā noteikts attiecīgi 2., 3., 6. un 7. paragrāfos. TMB visaptverošais ziņojums var ietvert jebkurus ieteikumus Preču tirdzniecības Padomei pēc TMB ieskatiem.

12. Vadoties pēc vispārējās pārbaudes rezultātiem, Preču tirdzniecības padome pēc konsensusa principa pieņem tādus lēmumus, kādus tā uzskata par nepieciešamiem šajā līgumā paredzēto tiesību un saistību līdzsvara nodrošināšanai. Jebkuru strīdu, kas var rasties attiecībā uz 7. pantā minēto jautājumu noregulēšanu, Strīdus noregulēšanas institūcija var atļaut, galīgo datumu kas noteikts 9. pantā neietekmējot, 2. panta 14. paragrāfa piemērošanu pārbaudei sekojošajam posmam jebkurai Dalībvalstij, kura neievēro savas saistības saskaņā ar šo Līgumu.

Šis Līgums un visi tajā minētie ierobežojumi tiek izbeigti 121. mēneša pirmajā dienā kopš PTO Līgums ir spēkā, datumā, kurā tekstila un apģērbu sektors tiks pilnībā integrēts GATT 1994. Šis Līgums nevar tikt pagarināts.

PIELIKUMS

PREČU SARAKSTS, UZ KURĀM ATTIECAS ŠIS LĪGUMS

1. Šajā pielikumā uzskaitīta tekstila un apģērba produkcija, ko nosaka Harmonizēto preču apraksta un Kodēšanas sistēmas (HS) sešzīmju ciparu kodu līmenis.

2. Darbība saskaņā ar garantijas pasākumiem 6. pantā tiek veikta attiecībā uz noteiktiem tekstila vai apģērbu produktiem un nevis pamatojoties uz HS saturu per se.

3. Darbība saskaņā ar drošības pasākumiem šī Līguma 6. pantā neattiecas uz:

(a) jaunattīstības Dalībvalstu nerūpnieciski cilvēka radītiem pašaustiem audumiem, nerūpnieciskiem roku darba produktiem, kuri cilvēka radīti no šādiem pašaustiem audumiem, vai tradicionālajiem tautas amatniecības tekstilizstrādājumiem un apģērbu, ar noteikumu, ka šāda produkcija ir pareizi sertificēta atbilstoši noteikumiem, kas pastāv attiecīgo Dalībvalstu starpā;

(b) vēsturiski tirdzniecībā esošajām tekstilprecēm, kuras tikušas tirgotas starptautiskā mērogā komerciāli ievērojamos daudzumos pirms 1982. gada, tādām kā somas, maisi, paklāju oderes, virves, rokturi, pīti paklāji, sedziņas, paklāji, kas parasti pagatavoti no tādām šķiedrām kā džuta, kokoss, sisalšķiedra, abaka, magueja un henekvena;

Šādiem produktiem pielietojami GATT 1994 XIX panta nosacījumi, kā to skaidro Līgums par iekšējā tirgus aizsardzības pasākumiem.

Harmonizēto preču apraksta un Kodēšanas sistēmas (HS) produkcijas saraksts Xl sekcijas ietvaros

(Tekstils un tekstila izstrādājumi)

HS Nr.

Preces apraksts

Ch. 50 Zīds

5004.00 Zīda dzija (ne no zīda atlikām vērptā) neiesaiņota mazumtirdzniecībai

5005.00 Dzija, kas vērpta no zīda atlikām, neiesaiņota mazumtirdzniecībai

5006.00 Zīda dzija un no zīda atlikām vērptā dzija, neiesaiņota mazumtirdzniecībai, zīdtārpiņu pavediens

5007.10 Audumi no zīda atsukām

5007.20 Audumi no zīda/ zīda atlikām, ne zīda atsuku audumi, kas satur 85% šādu šķiedru

5007.90 Audumi no zīda, pārējie

Ch. 51 Vilna, smalki un rupji dzīvnieku mati, zirga astru šķiedra un audumi

5105.10 Kārsta vilna

5105.21 Ķemmēta vilna atgriezumos

5105.29 Jēlvilna un cita ķemmētā vilna, ne ķemmēta vilna atgriezumos

5105.30 Smalki dzīvnieku mati, kārsti vai ķemmēti

5106.10 Kārstas vilnas dzija, >/= 85% vilnas pēc svara, neiesaiņoti mazumtirdzniecībai

5106.20 Kārstas vilnas dzija, <85% vilnas pēc svara, neiesaiņoti mazumtirdzniecībai

5107.10 Ķemmētas vilnas dzija, >/= 85% vilnas pēc svara, neiesaiņoti mazumtirdzniecībai

5107.20 Ķemmētas vilnas dzija, < 85% vilnas pēc svara, neiesaiņoti mazumtirdzniecībai

5108.10 Šķiedra no kārstiem smalkiem dzīvnieku matiem, neiesaiņoti mazumtirdzniecībai

5108.20 Šķiedra no ķemmētiem smalkiem dzīvnieku matiem, neiesaiņoti mazumtirdzniecībai

5109.10 Vilnas dzija, šķiedra no smalkiem dzīvnieku matiem, >/=85% šādu šķiedru pēc svara, iesaiņoti mazumtirdzniecībai

5109.90 Vilnas dzija, šķiedra no smalkiem dzīvnieku matiem, <85% šādu šķiedru pēc svara, iesaiņoti mazumtirdzniecībai

5110.00 Rupju matu vai zirga astru šķiedra

5111.11 Audums no kārstas vilnas dzijas, smalkiem dzīvnieku matiem, >/=85% pēc svara, </=300 g/m2

5111.19 Audums no kārstas vilnas dzijas, smalkiem dzīvnieku matiem, >/=85% pēc svara, 300 g/m2

5111.20 Audums no kārstas vilnas dzijas, smalkiem dzīvnieku matiem, <85% pēc svara, jaukts ar cilvēka radītiem pavedieniem

5111.30 Audums no kārstas vilnas dzijas, smalkiem dzīvnieku matiem, <85% pēc svara, jaukts ar cilvēka radītiem pavedieniem

5111.90 Audums no kārstas vilnas dzijas, smalkiem dzīvnieku matiem, <85% pēc svara, pārējie

5112.11 Audums no ķemmētas vilnas dzijas, smalkiem dzīvnieku matiem, >/=85% pēc svara, </= 200 g/m2

5112.19 Audums no ķemmētas vilnas dzijas, smalkiem dzīvnieku matiem, >/=85% pēc svara, >200 g/m2

5112.20 Audums no kārstas vilnas dzijas, smalkiem dzīvnieku matiem, <85% pēc svara, jaukts ar cilvēka radītiem pavedieniem

5112.30 Audums no kārstas vilnas dzijas, smalkiem dzīvnieku matiem, <85% pēc svara, jaukts ar cilvēka radītiem pavedieniem

5112.90 Audums no kārstas vilnas dzijas, smalkiem dzīvnieku matiem, <85% pēc svara, pārējie

5113.00 Audums no rupjiem dzīvnieku matiem, zirgu sariem

Ch. 52 Kokvilna

5204.11 Kokvilnas šujamdiegi, >/=85% kokvilnas pēc svara, neiesaiņoti mazumtirdzniecībai

5204.19 Kokvilnas šujamdiegi, <85% kokvilnas pēc svara, neiesaiņoti mazumtirdzniecībai

5204.20 Kokvilnas šujamdiegi, iesaiņoti mazumtirdzniecībai mazumtirdzniecībai

5205.11 Kokvilnas dzija, >/=85%, vienkārša, neķemmēta, >/=714.29 dtex, neiesaiņoti

5205.12 Kokvilnas dzija, >/=85%, vienkārša, neķemmēta, 714.29>dtex>/=232.56, neiesaiņoti

5205.13 Kokvilnas dzija, >/=85%, vienkārša, neķemmēta, 232.56>dtex>/=192.31, neiesaiņoti

5205.14 Kokvilnas dzija, >/=85%, vienkārša, neķemmēta, 192.31>dtex>/=125, neiesaiņoti

5205.15 Kokvilnas dzija, >/=85%, vienkārša, neķemmēta, <125 dtex, neiesaiņoti mazumtirdzniecībai

5205.21 Kokvilnas dzija, >/=85%, vienkārša, ķemmēta, >/=714.29 dtex, neiesaiņoti

5205.22 Kokvilnas dzija, >/=85%, vienkārša, ķemmēta, 714.29>dtex>/=232.56, neiesaiņoti

5205.23 Kokvilnas dzija, >/=85%, vienkārša, ķemmēta, 232.56>dtex>/=192.31, neiesaiņoti

5205.24 Kokvilnas dzija, >/=85%, vienkārša, ķemmēta, 192.31>dtex>/=125, neiesaiņoti

5205.25 Kokvilnas dzija, >/=85%, vienkārša, ķemmēta, <125 dtex, neiesaiņoti mazumtirdzniecībai

5205.31 Kokvilnas dzija, >/=85%, salikta, neķemmēta, >/=714.29 dtex, neiesaiņoti, pārējie

5205.32 Kokvilnas dzija, >/=85%, salikta, neķemmēta, 714.29>dtex>/=232.56, neiesaiņoti, pārējie

5205.33 Kokvilnas dzija, >/=85%, salikta, neķemmēta, 232.56>dtex>/=192.31, neiesaiņoti, pārējie

5205.34 Kokvilnas dzija, >/=85%, salikta, neķemmēta, 192.31>dtex>/=125, neiesaiņoti, pārējie

5205.35 Kokvilnas dzija, >/=85%, salikta, neķemmēta, <125 dtex, neiesaiņoti, pārējie

5205.41 Kokvilnas dzija, >/=85%, salikta, ķemmēta, >/=714.29 dtex, neiesaiņoti, pārējie

5205.42 Kokvilnas dzija, >/=85%, salikta, ķemmēta, 714.29>dtex >/=232.56, neiesaiņoti, pārējie

5205.43 Kokvilnas dzija, >/=85%, salikta, ķemmēta, 232.56>dtex >/=192.31, neiesaiņoti, pārējie

5205.44 Kokvilnas dzija, >/=85%, salikta, ķemmēta, 192.31>dtex >/=125, neiesaiņoti, pārējie

5205.45 Kokvilnas dzija, >/=85%, salikta, ķemmēta, 125<dtex, neiesaiņoti, pārējie

5206.11 Kokvilnas dzija, <85%, vienkārša, neķemmēta, >/=714.29, neiesaiņoti,

5206.12 Kokvilnas dzija, <85%, vienkārša, neķemmēta, 714.29>dtex>/=232.56, neiesaiņoti,

5206.13 Kokvilnas dzija, <85%, vienkārša, neķemmēta, 232.56>dtex>/=192.31, neiesaiņoti,

5206.14 Kokvilnas dzija, <85%, vienkārša, neķemmēta, 192.31>dtex>/=125, neiesaiņoti,

5206.15 Kokvilnas dzija, <85%, vienkārša, neķemmēta, 125<dtex, neiesaiņoti mazumtirdzniecībai

5206.21 Kokvilnas dzija, <85%, vienkārša, ķemmēta, >/=714.29 dtex, neiesaiņoti

5206.22 Kokvilnas dzija, <85%, vienkārša, ķemmēta, 714.29>dtex >/=232.56, neiesaiņoti

5206.23 Kokvilnas dzija, <85%, vienkārša, ķemmēta, 232.56>dtex>/=192.31, neiesaiņoti

5206.24 Kokvilnas dzija, <85%, vienkārša, ķemmēta, 192.31>dtex>/=125, neiesaiņoti

5206.25 Kokvilnas dzija, <85%, vienkārša, ķemmēta, <125 dtex, neiesaiņoti mazumtirdzniecībai

5206.31 Kokvilnas dzija, <85%, salikta, neķemmēta, >/=714.29, neiesaiņoti, pārējie

5206.32 Kokvilnas dzija, <85%, salikta, neķemmēta, 714.29>dtex>/=232.56, neiesaiņoti, pārējie

5206.33 Kokvilnas dzija, <85%, salikta, neķemmēta, 232.56>dtex>/=192.31, neiesaiņoti, pārējie

5206.34 Kokvilnas dzija>/=85%, salikta, neķemmēta, 192.31>dtex>/=125, neiesaiņoti, pārējie

5206.35 Kokvilnas dzija>/=85%, salikta, neķemmēta, <125 dtex, neiesaiņoti, pārējie

5206.41 Kokvilnas dzija, <85%, salikta, ķemmēta,>/=714.29, neiesaiņoti, pārējie

5206.42 Kokvilnas dzija,<85%, salikta, ķemmēta, 714.29 >dtex>/=232.56, neiesaiņoti, pārējie

5206.43 Kokvilnas dzija,<85%, salikta, ķemmēta, 232.56 >dtex>/=192.31, neiesaiņoti, pārējie

5206.44 Kokvilnas dzija,<85%, salikta, ķemmēta, 192.31 >dtex>/=125, neiesaiņoti, pārējie

5206.45 Kokvilnas dzija, <85%, salikta, ķemmēta, <125 dtex, neiesaiņoti, pārējie

5207.10 Kokvilnas dzija (ne šujamdiegi)>/=85% no svara kokvilna, iesaiņoti mazumtirdzniecībai

5207.90 Kokvilnas dzija (ne šujamdiegi) <85% no svara kokvilna, iesaiņoti mazumtirdzniecībai

5208.11 Audekla pinuma kokvilnas audumi,>/=85%, ne vairāk kā 100 g/m2, nebalināts

5208.12 Audekla pinuma kokvilnas audumi,>/=85%, >100 g/m2 līdz 200 g/m2, nebalināts

5208.13 Sarža pinuma kokvilnas audumi,>/=85%, ne vairāk kā 200 g/m2, nebalināts

5208.19 Kokvilnas audumi,>/=85%, ne vairāk kā 200 g/m2, nebalināts, pārējie

5208.21 Audekla pinuma kokvilnas audums,>/=85%, ne vairāk kā 100 g/m2, balināts

5208.22 Audekla pinuma kokvilnas audumi,>/=85%, >100 g/m2 līdz 200 g/m2, balināts

5208.23 Sarža pinuma kokvilnas audumi,>/=85%, ne vairāk kā 200 g/m2, balināts

5208.29 Kokvilnas audumi,>/=85%, ne vairāk kā 200 g/m2, balināts, pārējie

5208.31 Audekla pinuma kokvilnas audumi,>/=85%, ne vairāk kā 100 g/m2, krāsots

5208.32 Audekla pinuma kokvilnas audumi,>/=85%,>100g/m2 līdz 200g/m2, krāsots

5208.33 Sarža pinuma kokvilnas audums,>/=85%, ne vairāk kā 200 g/m2, krāsots

5208.39 Kokvilnas audumi,>/=85%, ne vairāk kā 200 g/m2, krāsots, pārējie

5208.41 Audekla pinuma kokvilnas audumi,>/=85%, ne vairāk kā 100 g/m2, dzija krāsota

5208.42 Audekla pinuma kokvilnas audums,>/=85%, >100 g/m2 līdz 200 g/m2, dzija krāsota

5208.43 Sarža pinuma kokvilnas audumi,>/=85%, ne vairāk kā 200 g/m2, dzija krāsota

5208.49 Kokvilnas audumi,>/=85%, ne vairāk kā 200 g/m2, dzija krāsota, pārējie

5208.51 Audekla pinuma kokvilnas audums,>/=85%, ne vairāk kā 100 g/m2, apdruka

5208.52 Audekla pinuma kokvilnas audumi,>/=85%, >100 g/m2 līdz 200 g/m2, apdruka

5208.53 Sarža pinuma kokvilnas audumi,>/=85%, ne vairāk kā 200 g/m2, apdruka

5208.59 Kokvilnas audumi,>/=85%, ne vairāk kā 200 g/m2, apdruka, pārējie

5209.11 Audekla pinuma kokvilnas audumi,>/=85%, vairāk kā 200 g/m2, nebalināts

5209.12 Sarža pinuma kokvilnas audumi,>/=85%, vairāk kā 200 g/m2, nebalināts

5209.19 Kokvilnas audumi,>/=85%,vairāk kā 200 g/m2, nebalināts, pārējie

5209.21 Audekla pinuma kokvilnas audumi,>/=85%, vairāk kā 200 g/m2, balināts

5209.22 Sarža pinuma kokvilnas audums,>/=85%, vairāk kā 200 g/m2, balināts

5209.29 Kokvilnas audumi,>/=85%, vairāk kā 200 g/m2, balināts, pārējie

5209.31 Audekla pinuma kokvilnas audums,>/=85%, vairāk kā 200 g/m2, krāsots

5209.32 Sarža pinuma kokvilnas audums,>/=85%, vairāk kā 200 g/m2, krāsots

5209.39 Kokvilnas audumi,>/=85%, vairāk kā 200 g/m2, krāsots, pārējie

5209.41 Audekla pinuma kokvilnas audums,>/=85%, vairāk kā 200 g/m2, šķiedra krāsota

5209.42 Denīma kokvilnas audumi,>/=85%, vairāk kā 200 g/m2

5209.43 Sarža pinuma kokvilnas audums, ne denim,>/=85%, vairāk kā 200 g/m2, šķiedra krāsota

5209.49 Kokvilnas audumi,>/=85%, vairāk kā 200 g/m2, šķiedra krāsota, pārējie

5209.51 Audekla pinuma kokvilnas audums,>/=85%, vairāk kā 200 g/m2, apdruka

5209.52 Sarža pinuma kokvilnas audums,>/=85%, vairāk kā 200 g/m2, apdruka

5209.59 Kokvilnas audumi,>/=85%, vairāk kā 200 g/m2, apdruka, pārējie

5210.11 Audekla pinuma kokvilnas audumi,<85% cilvēka radīta materiāla piejaukums, ne vairāk kā 200 g/m2, nebalināts

5210.12 Sarža pinuma kokvilnas audumi,<85% cilvēka radīta materiāla piejaukums, ne vairāk kā 200 g/m2, nebalināts

5210.19 Kokvilnas audums,<85% cilvēka radīta materiāla piejaukums,</=200 g/m2, nebalināts, pārējie

5210.21 Audekla pinuma kokvilnas audumi,<85% cilvēka radīta materiāla piejaukums, ne vairāk kā 200 g/m2, balināts

5210.22 Sarža pinuma kokvilnas audumi,<85% cilvēka radīta materiāla piejaukums, ne vairāk kā 200 g/m2, balināts

5210.29 kokvilnas audumi,<85% cilvēka radīta materiāla piejaukums,</=200 g/m2, balināts, pārējie

5210.31 Audekla pinuma kokvilnas audumi,<85% cilvēka radīta materiāla piejaukums, ne vairāk kā 200 g/m2, krāsots

5210.32 Sarža pinuma kokvilnas audumi,<85% cilvēka radīta materiāla piejaukums, ne vairāk kā 200 g/m2, krāsots

5210.39 Kokvilnas audumi,<85% cilvēka radīta materiāla piejaukums,</=200 g/m2, krāsots, pārējie

5210.41 Audekla pinuma kokvilnas audumi,<85% cilvēka radīta materiāla piejaukums, ne vairāk kā 200g/m2, šķiedra krāsota

5210.42 Sarža pinuma kokvilnas audumi,<85% cilvēka radīta materiāla piejaukums, ne vairāk kā 200g/m2, šķiedra krāsota

5210.49 Kokvilnas audumi,<85% cilvēka radīta materiāla piejaukums,</=200g/m2, šķiedra krāsota, pārējie

5210.51 Audekla pinuma kokvilnas audumi,<85% cilvēka radīta materiāla piejaukums, ne vairāk kā 200 g/m2, apdruka

5210.52 Sarža pinuma kokvilnas audumi,<85% cilvēka radīta materiāla piejaukums, ne vairāk kā 200g/m2, apdruka

5210.59 Kokvilnas audumi,<85% cilvēka radīta materiāla piejaukums,</=200g/m2, apdruka, pārējie

5211.11 Audekla pinuma kokvilnas audumi,<85% cilvēka radīta materiāla piejaukums, vairāk kā 200 g/m2, nebalināts

5211.12 Sarža pinuma kokvilnas audumi,<85% cilvēka radīta materiāla piejaukums, vairāk kā 200 g/m2, nebalināts

5211.19 Kokvilnas audumi,<85% cilvēka radīta materiāla piejaukums, vairāk kā 200g/m2, nebalināts, pārējie

5211.21 Audekla pinuma kokvilnas audumi,<85% cilvēka radīta materiāla piejaukums, vairāk kā 200 g/m2, balināts

5211.22 Sarža pinuma kokvilnas audumi,<85% cilvēka radīta materiāla piejaukums, vairāk kā 200 g/m2, balināts

5211.29 Kokvilnas audumi,<85% cilvēka radīta materiāla piejaukums, vairāk kā 200 g/m2, balināts, pārējie

5211.31 Audekla pinuma kokvilnas audumi,<85% cilvēka radīta materiāla piejaukums, vairāk kā 200 g/m2, krāsots

5211.32 Sarža pinuma kokvilnas audumi,<85% cilvēka radīta materiāla piejaukums, vairāk kā 200 g/m2, krāsots

5211.39 Kokvilnas audumi,<85% cilvēka radīta materiāla piejaukums, vairāk kā 200 g/m2, krāsots, pārējie

5211.41 Audekla pinuma kokvilnas audumi,<85% cilvēka radīta materiāla piejaukums, vairāk kā 200 g/m2, šķiedra krāsota

5211.42 Denīma kokvilnas audumi, <85% cilvēka radīta materiāla piejaukums, vairāk kā 200 g/m2

5211.43 Sarža pinuma kokvilnas audumi, ne denīma,<85% cilvēka radīta materiāla piejaukums,>200g/m2, šķiedra krāsota

5211.49 Kokvilnas audumi,<85% cilvēka radīta materiāla piejaukums,>200 g/m2, šķiedra krāsota, pārējie

5211.51 Audekla pinuma kokvilnas audumi,<85% cilvēka radīta materiāla piejaukums, vairāk kā 200 g/m2, apdruka

5211.52 Sarža pinuma kokvilnas audumi,<85% cilvēka radīta materiāla piejaukums, vairāk kā 200 g/m2, apdruka

5211.59 Kokvilnas audumi,<85% cilvēka radīta materiāla piejaukums, vairāk kā 200g/m2, apdruka, pārējie

5212.11 Kokvilnas audumi, svars ne vairāk kā 200 g/m2, nebalināts, pārējie

5212.12 Kokvilnas audumi, svars ne vairāk kā 200 g/m2, balināts, pārējie

5212.13 Kokvilnas audumi, svars ne vairāk kā 200 g/m2, krāsots, pārējie

5212.14 Kokvilnas audumi,</=200g/m2, dažādu krāsu šķiedras, pārējie

5212.15 Kokvilnas audumi, svars ne vairāk kā 200 g/m2, apdruka, pārējie

5212.21 Kokvilnas audumi, svars vairāk kā 200 g/m2, nebalināts, pārējie

5212.22 Kokvilnas audumi, svars vairāk kā 200 g/m2, balināts, pārējie

5212.23 Kokvilnas audumi, svars vairāk kā 200 g/m2, krāsots, pārējie

5212.24 Kokvilnas audumi, >200 g/m2, dažādu krāsu šķiedras, pārējie

5212.25 Kokvilnas audumi, svars vairāk kā 200 g/m2, apdruka, pārējie

Ch. 53 Citas augu valsts tekstilšķiedras; papīra šķiedra un audumi

5306.10 Linu šķiedra, vienkārša

5306.20 Linu šķiedra, daudzkārtu vai šķeterēta

5307.10 Džutas šķiedra vai citas tekstila lūksnes šķiedras, vienkārtas

5307.20 Džutas šķiedra vai citas tekstila lūksnes šķiedras, daudzkārtu vai šķeterētas

5308.20 Īstā kaņepāju šķiedra

5308.90 Citas augu valsts tekstilšķiedras

5309.11 Audumi, satur 85% vai vairāk linu pēc svara, nebalināts vai balināts

5309.19 Audumi, satur 85% vai vairāk linu pēc svara, krāsoti vai no dažādu krāsu dzijām

5309.21 Linu audumi, satur <85% linu pēc svara, nebalināts vai balināts

5309.29 Linu audumi, satur <85% linu pēc svara, krāsoti vai no dažādu krāsu dzijām

5310.10 Džutas vai citu tekstila lūksnes šķiedras, ne nebalināts

5310.90 Džutas vai citu tekstila lūksnes šķiedras, nebalināts

5311.00 Citas augu valsts tekstilšķiedras; papīra šķiedras audums

Ch. 54 Sintētiskās šķiedras

5401.10 Šujamdiegi no sintētiskajiem pavedieniem

5401.20 Šujamdiegi no mākslīgajiem pavedieniem

5402.10 Augstas stiprības pavedieni (ne šujamdiegi), neilons/cita poliamīda šķiedras, neiesaiņoti

5402.20 Augstas stiprības pavedieni (ne šujamdiegi), poliesters, neiesaiņoti

5402.31 Teksturētie pavedieni, pārējie, neilons/citi poliamīdi fil,</=50tex/s.y., neiesaiņoti

5402.32 Teksturētie pavedieni, pārējie, ar neilona/citu poliamīdu sastāvu,>50 tex/s.y., neiesaiņoti

5402.33 Teksturētie pavedieni, pārējie, poliesters, neiesaiņoti vai iesaiņoti mazumtirdzniecībai

5402.39 Teksturētie sintētiskie pavedieni, pārējie, neiesaiņoti

5402.41 Neilona vai cita poliamīda pavedieni, vienkārtas, negrodoti, pārējie, neiesaiņoti

5402.42 Poliestera sintētiskie pavedieni, daļēji orientēti, vienkārtas, pārējie, neiesaiņoti

5402.43 Poliestera sintētiskie pavedieni, vienkārtas, negrodoti, pārējie, neiesaiņoti

5402.49 Sintētiskie pavedieni, vienkārtas, negrodoti, pārējie, neiesaiņoti

5402.51 Neilona vai citu pioliamīdu pavedieni, vienkārtas, >50 grodumu/m, neiesaiņoti

5402.52 Poliestera pavedieni, vienkārtas, >50 grodumu metrā, neiesaiņoti

5402.59 Sintētiskā šķiedra, vienkārša,>50 griezieni metrā, pārējie, neiesaiņoti

5402.61 Neilona vai citu poliamīdu pavedieni, daudzkārtu, pārējie, neiesaiņoti

5402.62 Poliestera pavedieni, daudzkārtu, pārējie, neiesaiņoti

5402.69 Sintētiskie pavedieni, daudzkārtu, pārējie, neiesaiņoti

5403.10 Augstas stiprības pavedieni (ne šujamdiegi), viskoze, neiesaiņoti

5403.20 Teksturētie pavedieni, pārējie, no mākslīgajām izejvielām, neiesaiņoti mazumtirdzniecībai

5403.31 Viskozes pavedieni, vienkārtas, negrodoti, pārējie, neiesaiņoti

5403.32 Viskozes pavedieni, vienkārtas, >120 griezieni metrā, pārējie, neiesaiņoti

5403.33 Celulozes acetāta pavedieni, vienkārtas, pārējie, neiesaiņoti

5403.39 Pavedieni no mākslīgajām izejvielām, vienkārtas, pārējie, neiesaiņoti

5403.41 Viskozes pavedieni, daudzkārtu, pārējie, neiesaiņoti

5403.42 Celulozes acetāta pavedieni, daudzkārtu, pārējie, neiesaiņoti

5403.49 Mākslīgā šķiedra, salikta, pārējie, neiesaiņoti

5404.10 Sintētiskie monopavedieni ,>/=67dtex, neviena no starpsekciju dimensijām nepārsniedz 1 mm

5404.90 Sloksnes un tām līdzīgie materiāli no polipropilēna, kuru uzskatāmais platums nepārsniedz 5mm

5405.00 Mākslīgie monopavedieni, 67 dtex, starpsekcija >1mm; mākslīgā materiāla sloksnes platums w</=5mm

5406.10 Sintētiskā pavedieni (ne šujamdiegi), iesaiņoti mazumtirdzniecībai

5406.20 Mākslīgā šķiedra (ne šujamdiegi), iesaiņoti mazumtirdzniecībai

5407.10 Audums no augstas stiprības pavedieniem, neilona vai citiem poliamīdiem/ poliesteriem

5407.20 Audums, kas iegūts no sloksnēm/ sintētiskajiem tekstilmateriāliem līdzīgs

5407.30 Audumi, aprakstīti XI Sadaļas 9. piezīmē (paralēli kompleksu pavedienu slāņi)

5407.41 Audums,>/=85% neilons/citi poliamīdi, nebalināts vai balināts, pārējie

5407.42 Audumi,>/=85% neilons/citi poliamīdi, krāsots, pārējie

5407.43 Audumi,>/=85% neilons/citi poliamīdi, šķiedra krāsota, pārējie

5407.44 Audumi,>/=85% ar neilona/citu poliamīdu sastāvu, apdruka, pārējie

5407.51 Audumi,>/=85% strukturēta poliestera, nebalināts vai balināts, pārējie

5407.52 Audumi,>/=85% strukturēta poliestera, krāsots, pārējie

5407.53 Audumi,>/=85% strukturēta poliestera, šķiedra krāsota, pārējie

5407.54 Audumi,>/=85% strukturēta poliestera, apdruka, pārējie

5407.60 Audumi,>/=85% pārējietrukturēta poliestera, pārējie

5407.71 Audums,>/=85% sintētikas, nebalināts vai balināts, pārējie

5407.72 Audumi,>/=85% sintētikas, krāsots, pārējie

5407.73 Audumi,>/=85% sintētikas, šķiedra krāsota, pārējie

5407.74 Audumi,>/=85% sintētikas, apdruka, pārējie

5407.81 Sintētikas audumi,<85% jaukts ar kokvilnu, nebalināts vai balināts, pārējie

5407.82 Sintētikas audumi,<85% jaukts ar kokvilnu, krāsots, pārējie

5407.83 Sintētikas audumi,<85% jaukts ar kokvilnu, šķiedra krāsota, pārējie

5407.84 Sintētikas audumi,<85% jaukts ar kokvilnu, apdruka, pārējie

5407.91 Sintētikas audumi, nebalināts vai balināts, pārējie

5407.92 Sintētikas audumi, krāsots, pārējie

5407.93 Sintētikas audumi, šķiedra krāsota, pārējie

5407.94 Sintētikas audumi, apdruka, pārējie

5408.10 Audumi no augstas stiprības sintētiskajiem pavedieniem — viskozes diegiem

5408.21 Audums,>/=85% mākslīgās šķiedras vai mākslīgā teksturētā materiāla sloksnes, nebalināts/balināts, pārējie

5408.22 Audums,>/=85% mākslīgās šķiedras vai mākslīgā teksturētā materiāla sloksnes, krāsots, pārējie

5408.23 Audums,>/=85% mākslīgās šķiedras vai mākslīgā teksturētā materiāla sloksnes, šķiedra krāsota, pārējie

5408.24 Audums,>/=85% mākslīgās šķiedras vai mākslīgā teksturētā materiāla sloksnes, apdruka, pārējie

5408.31 Mākslīgās izejvielas audums, nebalināts vai balināts, pārējie

5408.32 Mākslīgās izejvielas audums, krāsots, pārējie

5408.33 Mākslīgās izejvielas audums, šķiedra krāsota, pārējie

5408.34 Mākslīgās izejvielas audums, apdruka, pārējie

Ch. 55 Mākslīgās štāpeļa šķiedras

5501.10 Mākslīgās grīstes no neilona vai citiem poliamīdiem

5501.20 Mākslīgās grīstes no poliesteriem

5501.30 Mākslīgās grīstes no akrila vai akrila modifikācijām

5501.90 Sintētiskās mākslīgās grīstes, pārējie

5502.00 Mākslīgās grīstes

5503.10 Štāpeļa šķiedras no neilona vai citiem poliamīdiem, nekārstas vai neķemmētas

5503.20 Štāpeļa šķiedras no poliesteriem, nekārstas vai neķemmētas

5503.30 Štāpeļa šķiedras no akrila vai akrila modifikācijām, nekārstas vai neķemmētas

5503.40 Štāpeļa šķiedras no polipropilēna, nekārstas vai neķemmētas

5503.90 Sintētiskās štāpeļa šķiedras, nekārstas vai neķemmētas, pārējie

5504.10 Sintētiskās štāpeļa no viskozes, nekārstas vai neķemmētas

5504.90 Mākslīgās štāpeļa šķiedras, ne viskoze, nekārstas vai neķemmētas

5505.10 Sintētisko šķiedru atkritumi

5505.20 Mākslīgo šķiedru atkritumi

5506.10 Štāpeļa šķiedras no neilona vai citiem poliamīdiem, kārstas vai ķemmētas

5506.20 Štāpeļa šķiedras no poliesteriem, kārstas vai ķemmētas

5506.30 Štāpeļa šķiedras no akrila vai akrila modifikācijām, kārstas vai ķemmētas

5506.90 Sintētiskās štāpeļa šķiedras, kārstas vai ķemmētas, pārējie

5507.00 Mākslīgās štāpeļa šķiedras, kārstas vai ķemmētas

5508.10 Šujamdiegi no sintētiskajām štāpeļa šķiedrām

5508.20 Šujamdiegi no mākslīgās štāpeļa šķiedrām

5509.11 Dzija,>/=85% neilona vai citu poliamīdu štāpeļa šķiedras, vienkārša, neiesaiņoti

5509.12 Dzija,>/=85% neilona vai citu poliamīdu štāpeļa šķiedras, salikta, neiesaiņoti, pārējie

5509.21 Dzija,>/=85% poliestera štāpeļa šķiedras, vienpavediena, neiesaiņoti

5509.22 Dzija,>/=85% poliestera štāpeļa šķiedras, daudzkārtu, neiesaiņoti, pārējie

5509.31 Dzija,>/=85% no akrila vai akrila modifikācijām, štāpeļa šķiedras, vienkārtas, neiesaiņoti

5509.32 Dzija,>/=85% akrila/ akrila modifikāciju štāpeļa šķiedras, daudzkārtu, neiesaiņoti, pārējie

5509.41 Dzija,>/=85% citas sintētiskās štāpeļa šķiedras, vienpavediena, neiesaiņoti

5509.42 Dzija,>/=85% citas sintētiskās štāpeļa šķiedras, daudzkārtu, neiesaiņoti, pārējie

5509.51 Poliestera štāpeļa šķiedras dzija, kas sajaukta ar mākslīgajām štāpeļa šķiedrām, neiesaiņoti, pārējie

5509.52 Poliestera štāpeļa šķiedras dzija, kas sajaukta ar vilnu/ dzīvnieku smalkajiem matiem, neiesaiņoti, pārējie

5509.53 Poliestera štāpeļa šķiedras dzija jaukta ar kokvilnu, neiesaiņoti, pārējie

5509.59 Poliestera štāpeļa šķiedras dzija, neiesaiņoti, pārējie

5509.61 Dzija no akrila štāpeļa šķiedras jaukta ar vilnu/smalkajiem dzīvnieku matiem, neiesaiņoti, pārējie

5509.62 Dzija no akrila štāpeļa šķiedras jaukta ar kokvilnu, neiesaiņoti, pārējie

5509.69 Dzija no akrila štāpeļa šķiedras jaukta, neiesaiņoti, pārējie

5509.91 Dzija no citas sintētiskās štāpeļa šķiedras jaukta ar vilnu, smalkajiem dzīvnieku matiem, pārējie

5509.92 Dzija no citas sintētiskās štāpeļa šķiedras jauktas ar kokvilnu, neiesaiņoti, pārējie

5509.99 Dzija no citas sintētiskās štāpeļa šķiedras, neiesaiņoti, pārējie

5510.11 Dzija,>/=85% no mākslīgās štāpeļa šķiedras, vienkārtaa, neiesaiņoti

5510.12 Dzija,>/=85% no mākslīgās štāpeļa šķiedras, daudzkārtu, neiesaiņoti, pārējie

5510.20 Dzija no mākslīgās štāpeļa šķiedras jaukta ar vilnu/smalkajiem dzīvnieku matiem, neiesaiņoti, pārējie

5510.30 Dzija no mākslīgās štāpeļa šķiedras jauktas ar kokvilnu, neiesaiņoti, pārējie

5510.90 Dzija no mākslīgās štāpeļa šķiedras, neiesaiņoti, pārējie

5511.10 Dzija,>/=85% mākslīgās štāpeļa šķiedras, ne šujamdiegi, iesaiņoti mazumtirdzniecībai

5511.20 Dzija, <85% mākslīgās štāpeļa šķiedras, iesaiņoti mazumtirdzniecībai, pārējie

5511.30 Šķiedra no mākslīgām šķiedrām (ne sewing thread), iesaiņoti mazumtirdzniecībai

5512.11 Audumi, satur>/=85% poliestera štāpeļa šķiedras, nebalināts vai balināts

5512.19 Audumi, satur>/=85% poliestera štāpeļa šķiedras, krāsoti vai dažādu krāsu

5512.21 Audumi, satur>/=85% no akrila štāpeļa šķiedras, nebalināts vai balināts

5512.29 Audumi, satur>/=85% no akrila štāpeļa šķiedras, krāsoti vai dažādu krāsu

5512.91 Audumi, satur>/=85% citas sintētiskās štāpeļa šķiedras, nebalināts/balināts

5512.99 Audumi, satur>/=85% citas sintētiskās štāpeļa šķiedras, ne nebalināts/ balināts

5513.11 Audekla pinuma poliestera štāpeļa šķiedras audums,<85%,jaukts ar/ kokvilnu,</=170g/m2, nebalināts/balināts

5513.12 Sarža pinuma poliestera štāpeļa šķiedras audums,<85%,jaukts ar/ kokvilnu,</=170g/m2, nebalināts/balināts

5513.13 Poliestera šķiedras štāpeļa audums,<85% jaukts ar/kokvilnu,</=170g/m2, nebalināts/balināts, pārējie

5513.19 Citu sintētisko štāpeļa škiedru audumi,<85%,jaukts ar/kokvilnu,</=170g/m2, nebalināts/balināts

5513.21 Audekla pinuma poliestera štāpeļa šķiedras audums,<85%,jaukts ar/ kokvilnu,</=170g/m2, krāsots

5513.22 Sarža pinuma poliestera štāpeļa šķiedras audums,<85%,jaukts ar/kokvilnu, </=170g/m2, krāsots

5513.23 Citu poliestera štāpeļa škiedru audumi,<85%,jaukts ar/kokvilnu,</=170 g/m2, krāsots, pārējie

5513.29 Citu sintētisko štāpeļa škiedru audumi,<85% jaukts ar/kokvilnu,</=170g/m2, krāsots

5513.31 Audekla pinuma poliestera štāpeļa šķiedras audums,<85% jaukts ar/ kokvilnu,</=170g/m2, šķiedra krāsota

5513.32 Sarža pinuma poliestera štāpeļa šķiedras audums,<85% jauktas ar/ kokvilnu,</=170g/m2, šķiedra krāsota

5513.33 Poliestera šķiedras štāpeļa audums,<85% jaukts ar/kokvilnu,</=170 g/m2, krāsots pārējie

5513.39 Citu sintētisko štāpeļa škiedru audumi,<85% jaukts ar/kokvilnu,</=170g/m2, šķiedra krāsota

5513.41 Audekla pinuma poliestera štāpeļa šķiedras audums,<85%,jaukts ar/ kokvilnu,</=170g/m2, apdruka

5513.42 Sarža pinuma poliestera štāpeļa šķiedras audums,<85%,jauktas ar/ kokvilnu,<=/170g/m2, apdruka

5513.43 Citu poliestera štāpeļa škiedru audumi,<85%,jauktas ar/kokvilnu,</=170g/m2, apdruka, pārējie

5513.49 Citu sintētisko štāpeļa škiedru audumi,<85%,jaukts ar/kokvilnu,</=170g/m2, apdruka

5514.11 Audekla pinuma poliestera štāpeļa šķiedras audums,<85%,jaukts ar/ kokvilnu,>170g/m2, nebalināts/balināts

5514.12 Sarža pinuma poliestera štāpeļa šķiedras audums,<85%,jaukts ar/kokvilnu, >170g/m2, nebalināts/balināts

5514.13 Citu poliestera štāpeļa škiedru audumi,<85% jaukts ar/kokvilnu,>170g/m2, nebalināts/balināts, pārējie

5514.19 Citu sintētisko štāpeļa škiedru audumi,<85%,jaukts ar/kokvilnu,>170 g/m2, nebalināts/balināts

5514.21 Audekla pinuma poliestera štāpeļa šķiedras audums,<85%,jaukts ar/ kokvilnu,>170g/m2, krāsots

5514.22 Sarža pinuma poliestera štāpeļa šķiedras audums,<85%,jaukts ar/kokvilnu, >170g/m2, krāsots

5514.23 Citu poliestera štāpeļa škiedru audumi,<85%,jaukts ar/kokvilnu,>170 g/m2, krāsots

5514.29 Audumi no sintētiskām štāpeļšķiedrām, <85%,jaukts ar/kokvilnu,>170g/m2, krāsots

5514.31 Audekla pinuma poliestera štāpeļa šķiedras audums,<85% jaukts ar/ kokvilnu,>170g/m2, šķiedra krāsota

5514.32 Sarža pinuma poliestera štāpeļa šķiedras audums,<85% jaukts ar/kokvilnu, >170g/m2, šķiedra krāsota

5514.33 Poliestera šķiedras štāpeļa audums,<85% jaukts ar/kokvilnu,>170g/m2, šķiedra krāsota, pārējie

5514.39 Citu sintētisko štāpeļa škiedru audumi,<85% jauktas ar/kokvilnu,>170 g/m2, šķiedra krāsota

5514.41 Audekla pinuma poliestera štāpeļa šķiedras audums,<85%,jaukts ar/ kokvilnu,>170g/m2, apdruka

5514.42 Sarža pinuma poliestera štāpeļa šķiedras audums,<85%,jauktas ar/ kokvilnu,>170g/m2, apdruka

5514.43 Poliestera štāpeļa šķiedras audums <85%,jaukts ar/kokvilnu,>170g/m2, apdruka, pārējie

5514.49 Citu sintētisko štāpeļa škiedru audumi,<85%,jaukti ar/kokvilnu,>170 g/m2, apdruka

5515.11 Poliestera šķiedras štāpeļa audums jaukts ar štāpeļa šķiedru, pārējie

5515.12 Poliestera štāpeļa šķiedras audumi,jaukti ar cilvēka radītiem pavedieniem, pārējie

5515.13 Poliestera štāpeļa šķiedras audums jaukts ar vilnu/smalkajiem dzīvnieku matiem, pārējie

5515.19 Poliestera štāpeļa šķiedras audumi, pārējie

5515.21 Audumi no akrila štāpeļa šķiedras, jaukti ar cilvēka radītiem pavedieniem, pārējie

5515.22 Audums no akrila štāpeļa šķiedras, jaukts ar vilnu/smalkajiem dzīvnieku matiem, pārējie

5515.29 Štāpeļa šķiedras audumi no akrila vai akrila modifikācijām, pārējie

5515.91 Citu sintētisko štāpeļa škiedru audumi, jaukti ar cilvēka radītiem pavedieniem, pārējie

5515.92 Citu sintētisko štāpeļa škiedru audumi, jaukti ar/ vilnu vai smalkajiem dzīvnieku matiem, pārējie

5515.99 Audumi no sintētiskās štāpeļa šķiedras, pārējie

5516.11 Audumi, satur>/=85% no mākslīgās štāpeļa šķiedras, nebalināts/balināts

5516.12 Audumi, satur>/=85% no mākslīgās štāpeļa šķiedras, krāsots

5516.13 Audumi, satur>/=85% no mākslīgās štāpeļa šķiedras, šķiedra krāsota

5516.14 Audumi, satur>/=85% no mākslīgās štāpeļa šķiedras, apdruka

5516.21 Audumi no mākslīgās štāpeļa šķiedras,<85%,jaukts ar cilvēka radītiem papildinājumiem, nebalināts/balināts

5516.22 Audumi no mākslīgās štāpeļa šķiedras,<85%,jaukts ar cilvēka radītiem papildinājumiem, krāsots

5516.23 Audumi no mākslīgās štāpeļa šķiedras,<85%,jaukts ar cilvēka radītiem papildinājumiem, šķiedra krāsota

5516.24 Audumi no mākslīgās štāpeļa šķiedras,<85%,jaukts ar cilvēka radītiem papildinājumiem, apdruka

5516.31 Audums no mākslīgajām štāpeļa šķiedrām,<85% jaukts ar vilnu/smalku dzīvnieku apmatojumu, nebalināts/balināts

5516.32 Audumi no mākslīgajām štāpeļa šķiedrām,<85% jaukts ar vilnu/smalku dzīvnieku apmatojumu, krāsots

5516.33 Audums no mākslīgajām štāpeļa šķiedrām,<85% jaukts ar vilnu/smalku dzīvnieku apmatojumu, šķiedra krāsota

5516.34 Audums no mākslīgajām štāpeļa šķiedrām,<85% jaukts ar vilnu/smalku dzīvnieku apmatojumu, apdruka

5516.41 Audumi no mākslīgās štāpeļa šķiedras,<85% jaukts ar kokvilnu, nebalināts vai balināts

5516.42 Audumi no mākslīgās štāpeļa šķiedras, <85% jaukts ar kokvilnu, krāsots

5516.43 Audumi no mākslīgās štāpeļa šķiedras,<85% jaukts ar kokvilnu, šķiedra krāsota

5516.44 Audumi no mākslīgās štāpeļa šķiedras,<85% jaukts ar kokvilnu, apdruka

5516.91 Audumi no mākslīgās štāpeļa šķiedras, nebalināts vai balināts, pārējie

5516.92 Audumi no mākslīgās štāpeļa šķiedras, krāsots, pārējie

5516.93 Audumi no mākslīgās štāpeļa šķiedras, šķiedra krāsota, pārējie

5516.94 Audumi no mākslīgās štāpeļa šķiedras, apdruka, pārējie

Ch. 56 Vate, filci un neaustie materiāli; šķiedras; šķeterētie, virves, u.tml..

5601.10 Vate no tekstilmateriāliem sanitāriem nolūkiem, kā higiēniskās salvetes, tamponi

5601.21 Kokvilnas vate un attiecīgie izstrādājumi, ne sanitāriem nolūkiem

5601.22 Vate no cilvēka radītām šķiedrām un attiecīgie izstrādājumi, ne sanitāriem nolūkiem

5601.29 Vate no citiem tekstilmateriāliem un attiecīgie izstrādājumi, ne sanitāriem nolūkiem

5601.30 Tekstila pūkas un putekļi

5602.10 Adatsteļļu filci un šūto šķiedru audumi,

5602.21 Filci, kas nav iegūti ar adatēšanas paņēmienu, no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, neimpregnēti, bez seguma, nedublēti u.c.

5602.29 Filci, kas nav iegūti ar adatēšanas paņēmienu, no citiem tekstilmateriāliem, neimpregnēti, nosegti, dublēti u.c.

5602.90 Filci no tekstilmateriāliem, pārējie

5603.00 Neaustie materiāli, impregnēti vai neimpregnēti, noklāti, pārklāti vai laminēti

5604.10 Gumijas diegi un virves, klāti ar tekstiliju

5604.20 Augstas stiprības poliestera, neilona, viskozes šķiedra pārklāta etc

5604.90 Tekstilšķiedra, sloksnes un līdzīgi, impregnēta pārklāta/nosegta ar gumiju vai plastiku, pārējie

5605.00 Metalizēta šķiedra, tekstilšķiedra kombinācijā ar ar metāla diegu, sloksnes/pulveris

5606.00 Pozamenta pavedieni; lentes vai līdzīgas formas / cilpaini pavedieni; pozamenta pavedieni

5607.10 Šķeterētie, virves, auklas un kabeļi, no džutas vai citas tekstilšķiedras

5607.21 Sienoši vai ķīpās šķeterētie, sizala vai citas agavju ģints pārstāvju augu tekstilšķiedras

5607.29 Šķeterētie materiāli materiāli, pārējie, virves, auklas un kabeļi, no sisala tekstilšķiedrām

5607.30 Šķeterētie, virves, auklas un kabeļi, no Abakas (Manilas kaņepājiem) vai citām cietajām (lapu) šķiedrām

5607.41 Sienoši vai ķīpās šķeterētie materiāli materiāli materiāli no polietilēna vai polipropilēna

5607.49 Šķeterētie materiāli, pārējie, virves, auklas un kabeļi, no polietilēna vai polipropilēna

5607.50 Šķeterētie materiāli, virves, auklas un kabeļi, no citām sintētiskajām šķiedrām

5607.90 Šķeterētie materiāli, virves, auklas un kabeļi, no citiem materiāliem

5608.11 Gatavi zvejas tīkli no cilvēka radītiem tekstilmateriāliem

5608.19 Mezgloti tīkli no šķeterētiem materiāliem/virvēm/auklām, un citi gatavi tīkli no cilvēka radītiem materiāliem

5608.90 Mezgloti tīkli no šķeterētiem materiāliem / virvēm/auklām, pārējie, un gatavi tīkli no cilvēka radītiem materiāliem

5609.00 Izstrādājumi no šķiedrām, sloksnēm, šķeterētajiem materiāliem, virvēm, auklām un kabeļiem, pārējie

Ch. 57 Paklāji un citas tekstila grīdsgeas

5701.10 Paklāji no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, mezgloti

5701.90 Paklāji no citiem tekstilmateriāliem, mezgloti

5702.10 "Kelem", "Schumacks", "Karamanie" un tamlīdzīgas tekstila grīdsegas, roku darbs

5702.20 Grīdu pārklāji no kokosa šķiedrām

5702.31 Paklāji no vilnas/smalkiem dzīvnieku matiem, kārtās austi, neapdarināti, pārējie

5702.32 Paklāji no cilvēka radītām tekstilšķiedrām, kārtās austi, neapdarināti, pārējie

5702.39 Paklāji no citām tekstilšķiedrām, neapdarināti, pārējie

5702.41 Paklāji no vilnas/smalkiem dzīvnieku matiem, kārtās austi, apdarināti, pārējie

5702.42 Paklāji no cilvēka radītām tekstilšķiedrām, apdarināti, pārējie

5702.49 Paklāji no citiem tekstilmateriāliem, kārtās austi, apdarināti, pārējie

5702.51 Paklāji no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, austi, neapdarināti, pārējie

5702.52 Paklāji no cilvēka radītiem tekstilmateriāliem, austi, neapdarināti, pārējie

5702.59 Paklāji no citiem tekstilmateriāliem, austi, neapdarināti, pārējie

5702.91 Paklāji no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, austi, apdarināti, pārējie

5702.92 Paklāji no cilvēka radītiem tekstilmateriāliem, austi, apdarināti, pārējie

5702.99 Paklāji no citiem tekstilmateriāliem, austi, apdarināti, pārējie

5703.10 Paklāji no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, stepēti

5703.20 Paklāji no neilona vai citiem poliamīdiem, stepēti

5703.30 Paklāji no citiem cilvēka radītiem tekstilmateriāliem, stepēti

5703.90 Paklāji no citiem tekstilmateriāliem, stepēti

5704.10 Flīzes no tekstila filca, kuru maksimālā kopējā virsma ir 0.3 m2

5704.90 Paklāji no tekstila filca, pārējie

5705.00 Paklāji un citas grīdsegas, pārējie

Ch. 58 Speciālie audumi; stepēti tekstilizstrādājumi; mežģīnes; gobelēni u.tml.

5801.10 Austi kārtaini audumi no vilnas/smalkiem dzīvnieku matiem, ne frotē un šauri audumi

5801.21 Austi vienlaidus audu kārtaini kokvilnas audumi, ne frotē un šauri audumi

5801.22 Griezti kokvilnas samta audumi, ne šauri audumi

5801.23 Austi audu plūksnu kokvilnas audumi, pārējie

5801.24 Austi kārtainu metu kokvilnas audumi, negriezti (vienlaidus), ne frotē un šauri audumi

5801.25 Austi kārtainu metu kokvilnas audumi, ar grieztām šķiru plūksnām, ne frotē un šauri audumi

5801.26 Šenila kokvilnas audumi, ne šauri audumi

5801.31 Austi vienlaidus audu kārtaini audumi no cilvēka radītām šķiedrām, ne frotē un šauri audumi.

5801.32 Griezti velvetkorda audumi no cilvēka radītām šķiedrām, ne šauri audumi

5801.33 Audumi ar audu plūksnām no cilvēka radītām šķiedrām, pārējie

5801.34 Austi kārtainu metu audumi no cilvēka radītām šķiedrām, negriezti (vienlaidus), ne frotē un šauri audumi

5801.35 Austi kārtainu metu audumi no cilvēka radītām šķiedrām, griezti, ne frotē un šauri audumi

5801.36 Šenila audumi no cilvēka radītām šķiedrām, ne šauri audumi

5801.90 Austi kārtaini audumi no citiem tekstilmateriāliem, ne frotē un šauri audumi

5802.11 Frotē dvieļaudums u.tml.. austs frotē kokvilnas audums, ne šaurs audums, nebalināts

5802.19 Frotē dvieļaudums u.tml.. austs frotē kokvilnas audums, ne šaurs audums, ne nebalināts

5802.20 Frotē dvieļaudums u.tml.. austs frotē audums no citiem tekstilmateriāliem, ne šaurs audums.

5802.30 Stepēti tekstila audumi, ne preču pozīcijas No 57.03 produkti

5803.10 Kokvilnas marle, ne šaurs audums

5803.90 Cita tekstilmateriāla marle, ne šaurs audums

5804.10 Tilli un citi tīklveida audumi, izņemot austus, mezglotus vai tamborētus audumus

5804.21 Mehāniski izgatavotas mežģīnes no cilvēka radītām šķiedrām, gabalos, loksnēs/ motīvos

5804.29 Mehāniski izgatavotas mežģīnes no cita tekstilmateriāla, gabalos, loksnēs/ motīvos

5804.30 Ar rokām izgatavotas mežģīnes, gabalos, loksnēs/ motīvos

5805.00 Ar rokām austi gobelēni un izšūti gobelēni, vai nu apdarināti, vai nē

5806.10 Šauri austi kārtaini audumi un šauri šenila audumi

5806.20 Šauri audumi, cntg pēc svara>/=5% elastomēra šķiedra/gumijas diegs, pārējie

5806.31 Šauri austi kokvilnas audumi, pārējie

5806.32 Šauri audumi no cilvēka radītām šķiedrām, pārējie

5806.39 Šauri audumi no citiem tekstilmateriāliem, pārējie

5806.40 Audumi, kas sastāv no audiem vai metiem, kuri savā starpā sastiprināti ar adhezīvu vielu

5807.10 Austas etiķetes u.tml. produkcija no tekstilmateriāliem

5807.90 Austas etiķetes u.tml. produkcija, neausti, no tekstilmateriāliem, pārējie

5808.10 Lentes, gabalos

5808.90 Ornamentālas apmales gabalos, ne adītas; uzšuves, piekariņi u.tml. izstrādājumi

5809.00 Audumi no metāla diega vai metalizētas šķiedras, pārējie

5810.10 Izšuvumi, kas pilnībā noklāj pamatu, gabalos, sloksnēs vai motīvos

5810.91 Kokvilnas izšuvumi, gabalos, sloksnēs vai motīvos, pārējie

5810.92 Izšuvumi no cilvēka radītām šķiedrām, gabalos, lentēs vai atsevišķu izšuvumu veidā

5810.99 Izšuvumi no citiem tekstilmateriāliem, gabalos, sloksnēs vai motīvos, pārējie

5811.00 Stepēti tekstila izstrādājumi gabalos

Ch. 59 Impregēti, pārklāti, laminēti tekstilizstrādājumi, u.tml.

5901.10 Gumijoti tekstila audumi , tāda veida, ko lieto ārējiem apsegiem vai grāmatu vākiem

5901.90 Marķējumu audums; gleznošanai sagatavota kanva; iecietināts tekstilaudums; cepurēm u.tml.

5902.10 Gumijotas virves audums no neilona vai citu poliamīdu augstas stiprības šķiedrām

5902.20 Gumijotas virves audums no augstas stiprības poliestera šķiedrām

5902.90 Gumijotas virves audums no augstas stiprības viskozes šķiedrām

5903.10 Tekstila audumi, impregnēti vai pārklāti ar polivinilhlorīdu, pārējie

5903.20 Tekstila audumi impregnēti vai pārklāti, vai laminēti ar poliuretānu, pārējie

5903.90 Tekstila audumi impregnēti vai pārklāti, vai laminēti ar plastiku, pārējie

5904.10 Linolejs, griezts vai negriezts

5904.91 Grīdu segumi, ne linolejs, ar adatsteļļu audumu /neaustu materiālu pamatu

5904.92 Grīdu segumi, ne linolejs, ar citu tektstilmateriālu pamatu

5905.00 Tekstila sienu segumi

5906.10 Gumijota tekstila līmlenta, kuras platums nepārsniedz 20 cm

5906.91 Gumijotas tekstilijas, adītas vai tamborētas, pārējie

5906.99 Gumijoti tekstila audumi, pārējie

5907.00 Impregnēti vai pārklāti tekstilaudumi, krāsota kanva (teātra dekorāciju noformēšanai)

5908.00 Tekstila degļi lampām, plītīm u.tml., gāzes apvalki un adīti gāzes pārvalki

5909.00 Tekstila šļūtenes u.tml. izstrādājumi

5910.00 Transmisijas vai konveijeru siksnas vai jebkuras siksnas no tekstilmateriāla

5911.10 Tekstila audumi kārstuvju apsegšanai un līdzīgi tehniskie audumi

5911.20 Tekstila pārklājumu audums, vai nu apdarināti, vai nē

5911.31 Tekstila audumi ko lieto papīra ražošanā vai līdzīgās mašinērijās, <650 g/m2

5911.32 Tekstila audumi, ko lieto papīra ražošanā vai līdzīgās mašinērijās, sver >/=650 g/m2

5911.40 Tekstila filtru audumi, ko lieto degvielas pumpjos, ieskaitot cilvēka matus.

5911.90 Tekstila audumi vai izstrādājumi tehniskiem nolūkiem, pārējie

Ch. 60 Adīti vai tamborēti audumi

6001.10 Garām kārtām adīti vai tamborēti tekstila audumi

6001.21 Kārtām cilpoti adīti vai tamborēti audumi, no kokvilnas

6001.22 Kārtām cilpoti adīti vai tamborēti audumi, no cilvēka radītām šķiedrām

6001.29 Kārtām cilpoti adīti vai tamborēti audumi, no citiem tekstilmateriāliem

6001.91 Kārtām adīti vai tamborēti audumi, no kokvilnas, pārējie

6001.92 Kārtām adīti vai tamborēti audumi, no cilvēka radītām šķiedrām, pārējie

6001.99 Kārtām adīti vai tamborēti audumi, no citiem tekstilmateriāliem, pārējie

6002.10 Adīti vai tamborēti tekstila audumi, platums</=30 cm,>/=5% no elastīna/gumijas, pārējie

6002.20 Adīti vai tamborēti tekstila audumi, platumā nepārsniedz 30 cm, pārējie

6002.30 Adīti/tamborēti tekstila audumi, platums > 30 cm,>/=5% no elastīna/gumijas, pārējie

6002.41 Metos adīti audumi, no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, pārējie

6002.42 Metos adīti audumi, no kokvilnas, pārējie

6002.43 Metos adīti audumi, no cilvēka radītām šķiedrām, pārējie

6002.49 Metos adīti audumi, no citiem materiāliem, pārējie

6002.91 Adīti vai tamborēti audumi, no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, pārējie

6002.92 Adīti vai tamborēti audumi, no kokvilnas, pārējie

6002.93 Adīti vai tamborēti audumi, no cilvēka radītām šķiedrām, pārējie

6002.99 Adīti vai tamborēti audumi, no citiem materiāliem, pārējie

Ch. 61 Tērpi un apģērbi, adīti vai tamborēti

6101.10 Vīriešu/zēnu mēteļi, vējjakas u.tml., no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, adīti

6101.20 Vīriešu/zēnu mēteļi, vējjakas u.tml., no kokvilnas, adīti

6101.30 Vīriešu/zēnu mēteļi, vējjakas u.tml., no cilvēka radītām šķiedrām, adīti

6101.90 Vīriešu/zēnu mēteļi, vējjakas u.tml., no citiem tekstilmateriāliem, adīti

6102.10 Sieviešu/meiteņu mēteļi, vējjakas u.tml., no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, adīti

6102.20 Sieviešu/meiteņu mēteļi, vējjakas u.tml., no kokvilnas, adīti

6102.30 Sieviešu/meiteņu mēteļi, vējjakas u.tml., no cilvēka radītām šķiedrām, adīti

6102.90 Sieviešu/meiteņu mēteļi, vējjakas u.tml., no citiem tekstilmateriāliem, adīti

6103.11 Vīriešu/zēnu kostīmi, no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, adīti

6103.12 Vīriešu/zēnu kostīmi, no sintētiskām šķiedrām, adīti

6103.19 Vīriešu/zēnu kostīmi, no citiem tekstilmateriāliem, adīti

6103.21 Vīriešu/zēnu apģērbu komplekti, no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, adīti

6103.22 Vīriešu/zēnu apģērbu komplekti, no kokvilnas, adīti

6103.23 Vīriešu/zēnu apģērbu komplekti, no sintētiskām šķiedrām, adīti

6103.29 Vīriešu/zēnu apģērbu komplekti, no citiem tekstilmateriāliem, adīti

6103.31 Vīriešu/zēnu jakas un bleizeri, no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, adīti

6103.32 Vīriešu/zēnu jakas un bleizeri, no kokvilnas, adīti

6103.33 Vīriešu/zēnu jakas un bleizeri, no sintētiskām šķiedrām, adīti

6103.39 Vīriešu/zēnu jakas un bleizeri, no citiem tekstilmateriāliem, adīti

6103.41 Vīriešu/zēnu bikses un šorti, no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, adīti

6103.42 Vīriešu/zēnu bikses un šorti, no kokvilnas, adīti

6103.43 Vīriešu/zēnu bikses un šorti, no sintētiskām šķiedrām, adīti

6103.49 Vīriešu/zēnu bikses un šorti, no citiem tekstilmateriāliem, adīti

6104.11 Sieviešu/meiteņu kostīmi, no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, adīti

6104.12 Sieviešu/meiteņu kostīmi, no kokvilnas, adīti

6104.13 Sieviešu/meiteņu kostīmi, no sintētiskām šķiedrām, adīti

6104.19 Sieviešu/meiteņu kostīmi, no citiem tekstilmateriāliem, adīti

6104.21 Sieviešu/meiteņu apģērbu komplekti, no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, adīti

6104.22 Sieviešu/meiteņu apģērbu komplekti, no kokvilnas, adīti

6104.23 Sieviešu/meiteņu apģērbu komplekti, no sintētiskām šķiedrām, adīti

6104.29 Sieviešu/meiteņu apģērbu komplekti, no citiem tekstilmateriāliem, adīti

6104.31 Sieviešu/meiteņu žaketes, no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, adīti

6104.32 Sieviešu/meiteņu žaketes, no kokvilnas, adīti

6104.33 Sieviešu/meiteņu žaketes, no sintētiskām šķiedrām, adīti

6104.39 Sieviešu/meiteņu žaketes, no citiem tekstilmateriāliem, adīti

6104.41 Sieviešu/meiteņu kleitas, no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, adīti

6104.42 Sieviešu/meiteņu kleitas, no kokvilnas, adīti

6104.43 Sieviešu/meiteņu kleitas, no sintētiskām šķiedrām, adīti

6104.44 Sieviešu/meiteņu kleitas, no mākslīgām šķiedrām, adīti

6104.49 Sieviešu/meiteņu kleitas, no citiem tekstilmateriāliem, adīti

6104.51 Sieviešu/meiteņu svārki, no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, adīti

6104.52 Sieviešu/meiteņu svārki, no kokvilnas, adīti

6104.53 Sieviešu/meiteņu svārki, no sintētiskām šķiedrām, adīti

6104.59 Sieviešu/meiteņu svārki, no citiem tekstilmateriāliem, adīti

6104.61 Sieviešu/meiteņu bikses un šorti, no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, adīti

6104.62 Sieviešu/meiteņu bikses un šorti, no kokvilnas, adīti

6104.63 Sieviešu/meiteņu bikses un šorti, no sintētiskām šķiedrām, adīti

6104.69 Sieviešu/meiteņu bikses un šorti, no citiem tekstilmateriāliem, adīti

6105.10 Vīriešu/zēnu krekli, no kokvilnas, adīti

6105.20 Vīriešu/zēnu krekli, no cilvēka radītām šķiedrām, adīti

6105.90 Vīriešu/zēnu krekli, no citiem tekstilmateriāliem, adīti

6106.10 Sieviešu/meiteņu blūzes un krekli, no kokvilnas, adīti

6106.20 Sieviešu/meiteņu blūzes un krekli, no cilvēka radītām šķiedrām, adīti

6106.90 Sieviešu/meiteņu blūzes un krekli, no citiem materiāliem, adīti

6107.11 Vīriešu/zēnu apakšbikses un īsās apakšbikses, no kokvilnas, adīti

6107.12 Vīriešu/zēnu apakšbikses un īsās apakšbikses, no cilvēka radītām šķiedrām, adīti

6107.19 Vīriešu/zēnu apakšbikses un īsās apakšbikses, no citiem tekstilmateriāliem, adīti

6107.21 Vīriešu/zēnu naktskrekli un pidžamas, no kokvilnas, adīti

6107.22 Vīriešu/zēnu naktskrekli un pidžamas, no cilvēka radītām šķiedrām, adīti

6107.29 Vīriešu/zēnu naktskrekli un pidžamas, no citiem tekstilmateriāliem, adīti

6107.91 Vīriešu/zēnu halāti un rītasvārki u.tml.. no kokvilnas, adīti

6107.92 Vīriešu/zēnu halāti un rītasvārki, u.tml.. no cilvēka radītām šķiedrām, adīti

6107.99 Vīriešu/zēnu halāti un rītasvārki, u.tml.. no citiem tekstilmateriāliem, adīti

6108.11 Sieviešu/meiteņu apakšveļa un peņuāri, no cilvēka radītām šķiedrām, adīti

6108.19 Sieviešu/meiteņu apakšveļa un peņuāri, no citiem tekstilmateriāliem, adīti

6108.21 Sieviešu/meiteņu biksītes, no kokvilnas, adīti

6108.22 Sieviešu/meiteņu biksītes, no cilvēka radītām šķiedrām, adīti

6108.29 Sieviešu/meiteņu biksītes, no citiem tekstilmateriāliem, adīti

6108.31 Sieviešu/meiteņu naktskrekli un pidžamas, no kokvilnas, adīti

6108.32 Sieviešu/meiteņu naktskrekli un pidžamas, no cilvēka radītām šķiedrām, adīti

6108.39 Sieviešu/meiteņu naktskrekli un pidžamas, no citiem tekstilmateriāliem, adīti

6108.91 Sieviešu/meiteņu halāti un rītasvārki, u.tml., no kokvilnas, adīti

6108.92 Sieviešu/meiteņu halāti un rītasvārki, u.tml., no cilvēka radītām šķiedrām, adīti

6108.99 Sieviešu/meiteņu halāti un rītasvārki, u.tml., no citiem tekstilmateriāliem, adīti

6109.10 T-krekli, sportkrekliņi un līdzīgi izstrādājumi, no kokvilnas, adīti

6109.90 T-krekli, sportkrekliņi un līdzīgi izstrādājumi, no citiem tekstilmateriāliem, adīti

6110.10 Svīteri, puloveri, džemperi vestes u.tml. izstrādājumi no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, adīti

6110.20 Svīteri, puloveri, džemperi vestes u.tml. izstrādājumi no kokvilnas, adīti

6110.30 Svīteri, puloveri, džemperi vestes u.tml. izstrādājumi no cilvēka radītām šķiedrām, adīti

6110.90 Svīteri, puloveri, džemperi vestes u.tml. izstrādājumi no citiem tekstilmateriāliem, adīti

6111.10 Zīdaiņu apģērbs no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, adīti

6111.20 Zīdaiņu apģērbs no kokvilnas, adīti

6111.30 Zīdaiņu apģērbs no sintētiskām šķiedrām, adīti

6111.90 Zīdaiņu apģērbs no citiem tekstilmateriāliem, adīti

6112.11 Treniņtērpi, no kokvilnas, adīti

6112.12 Treniņtērpi, no sintētiskām šķiedrām, adīti

6112.19 Treniņtērpi, no citiem tekstilmateriāliem, adīti

6112.20 Slēpošanas kostīmi, no tekstilmateriāliem, adīti

6112.31 Vīriešu/zēnu peldkostīmi, no sintētiskām šķiedrām, adīti

6112.39 Vīriešu/zēnu peldkostīmi, no citiem tekstilmateriāliem, adīti

6112.41 Sieviešu/meiteņu peldkostīmi, no sintētiskām šķiedrām, adīti

6112.49 Sieviešu/meiteņu peldkostīmi, no citiem tekstilmateriāliem, adīti

6113.00 Apģērbs no impregnēta vai pārklāta auduma, adīti izstrādājumi

6114.10 Apģērbs pārējie, no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, adīti

6114.20 Apģērbs pārējie, no kokvilnas, adīti

6114.30 Apģērbs pārējie, no cilvēka radītām šķiedrām, adīti

6114.90 Apģērbs pārējie, no citiem tekstilmateriāliem, adīti

6115.11 Zeķubikses un zeķes, no sintētiskās šķiedras <67 dtex/vienkārša šķiedra, adīti

6115.12 Zeķubikses un zeķes, no sintētiskās šķiedras >/=67 dtex/vienkārša šķiedra adīti

6115.19 Zeķubikses un zeķes, no citiem tekstilmateriāliem, adīti

6115.20 Sieviešu zeķītes un zeķes, no tekstilšķiedrs<67 dtex/vienkārša šķiedra adīti

6115.91 Zeķes pārējie, no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, adīti

6115.92 Zeķes pārējie, no kokvilnas, adīti

6115.93 Zeķes pārējie, no sintētiskām šķiedrām, adīti

6115.99 Zeķes pārējie, no citiem tekstilmateriāliem, adīti

6116.10 Cimdi piesūcināti vai pārklāti ar plastiku vai gumiju, adīti

6116.91 Cimdi, pirkstaiņi un dūraiņi, pārējie, no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, adīti

6116.92 Cimdi, pirkstaiņi un dūraiņi, pārējie, no kokvilnas, adīti

6116.93 Cimdi, pirkstaiņi un dūraiņi, pārējie, no sintētiskām šķiedrām, adīti

6116.99 Cimdi, pirkstaiņi un dūraiņi, pārējie, no citiem tekstilmateriāliem, adīti

6117.10 Šalles, kaklauti un plīvuri un līdzīgi izstrādājumi, no tekstilmateriāliem, adīti

6117.20 Kaklasaites un kravates, no tekstilmateriāliem, adīti

6117.80 Apģērba aksesuāri pārējie, no tekstilmateriāliem, adīti

6117.90 Apģērba aksesuāru daļas, no tekstilmateriāliem, adīti

Ch. 62 Apģērbi, kas nav adīti vai tamborēti

6201.11 Vīriešu/zēnu mēteļi u.tml.. izstrādājumi no vilnas/smalkiem dzīvnieku matiem, ne adīti

6201.12 Vīriešu/zēnu mēteļi u.tml.. izstrādājumi no kokvilnas, ne adīti

6201.13 Vīriešu/zēnu mēteļi u.tml.. izstrādājumi no cilvēka radītām šķiedrām, ne adīti

6201.19 Vīriešu/zēnu mēteļi u.tml.. izstrādājumi no citiem tekstilmateriāliem, ne adīti

6201.91 Vīriešu/zēnu vējjakas u.tml.. izstrādājumi, no vilnas/smalkiem dzīvnieku matiem, ne adīti

6201.92 Vīriešu/zēnu vējjakas u.tml.. izstrādājumi, no kokvilnas, ne adīti

6201.93 Vīriešu/zēnu vējjakas u.tml.. izstrādājumi, no cilvēka radītām šķiedrām, ne adīti

6201.99 Vīriešu/zēnu vējjakas u.tml.. izstrādājumi, no citiem tekstilmateriāliem, ne adīti

6202.11 Sieviešu/meiteņu mēteļi u.tml.. izstrādājumi of vilnas/smalkiem dzīvnieku matiem ne adīti

6202.12 Sieviešu/meiteņu mēteļi u.tml.. izstrādājumi no kokvilnas, ne adīti

6202.13 Sieviešu/meiteņu mēteļi u.tml.. izstrādājumi no cilvēka radītām šķiedrām, ne adīti

6202.19 Sieviešu/meiteņu mēteļi u.tml.. izstrādājumi no citām tekstilšķiedrām, ne adīti

6202.91 Sieviešu/meiteņu vējjakas u.tml.. izstrādājumi of vilnas/smalkiem dzīvnieku matiem, ne adīti

6202.92 Sieviešu/meiteņu vējjakas u.tml.. izstrādājumi no kokvilnas, ne adīti

6202.93 Sieviešu/meiteņu vējjakas u.tml.. izstrādājumi no cilvēka radītām šķiedrām, ne adīti

6202.99 Sieviešu/meiteņu vējjakas u.tml.. izstrādājumi no citiem tekstilmateriāliem, ne adīti

6203.11 Vīriešu/zēnu kostīmi, no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, ne adīti

6203.12 Vīriešu/zēnu kostīmi, no sintētiskām šķiedrām, ne adīti

6203.19 Vīriešu/zēnu kostīmi, no citiem tekstilmateriāliem, ne adīti

6203.21 Vīriešu/zēnu apģērbu komplekti, no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, ne adīti

6203.22 Vīriešu/zēnu apģērbu komplekti, no kokvilnas, ne adīti

6203.23 Vīriešu/zēnu apģērbu komplekti, no sintētiskām šķiedrām, ne adīti

6203.29 Vīriešu/zēnu apģērbu komplekti, no citiem tekstilmateriāliem, ne adīti

6203.31 Vīriešu/zēnu jakas un bleizeri, no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, ne adīti

6203.32 Vīriešu/zēnu jakas un bleizeri, no kokvilnas, ne adīti

6203.33 Vīriešu/zēnu jakas un bleizeri, no sintētiskām šķiedrām, ne adīti

6203.39 Vīriešu/zēnu jakas un bleizeri, no citiem tekstilmateriāliem, ne adīti

6203.41 Vīriešu/zēnu bikses un šorti, no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, ne adīti

6203.42 Vīriešu/zēnu bikses un šorti, no kokvilnas, ne adīti

6203.43 Vīriešu/zēnu bikses un šorti, no sintētiskām šķiedrām, ne adīti

6203.49 Vīriešu/zēnu bikses un šorti, no citiem tekstilmateriāliem, ne adīti

6204.11 Sieviešu/meiteņu kostīmi, no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, ne adīti

6204.12 Sieviešu/meiteņu kostīmi, no kokvilnas, ne adīti

6204.13 Sieviešu/meiteņu kostīmi, no sintētiskām šķiedrām, ne adīti

6204.19 Sieviešu/meiteņu kostīmi, no citiem tekstilmateriāliem, ne adīti

6204.21 Sieviešu/meiteņu apģērbu komplekti, no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, ne adīti

6204.22 Sieviešu/meiteņu apģērbu komplekti, no kokvilnas, ne adīti

6204.23 Sieviešu/meiteņu apģērbu komplekti, no sintētiskām šķiedrām, ne adīti

6204.29 Sieviešu/meiteņu apģērbu komplekti, no citiem tekstilmateriāliem, ne adīti

6204.31 Sieviešu/meiteņu žaketes, no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, ne adīti

6204.32 Sieviešu/meiteņu žaketes, no kokvilnas, ne adīti

6204.33 Sieviešu/meiteņu žaketes, no sintētiskām šķiedrām, ne adīti

6204.39 Sieviešu/meiteņu žaketes, no citiem tekstilmateriāliem, ne adīti

6204.41 Sieviešu/meiteņu kleitas, no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, ne adīti

6204.42 Sieviešu/meiteņu kleitas, no kokvilnas, ne adīti

6204.43 Sieviešu/meiteņu kleitas, no sintētiskām šķiedrām, ne adīti

6204.44 Sieviešu/meiteņu kleitas, no mākslīgām šķiedrām, ne adīti

6204.49 Sieviešu/meiteņu kleitas, no citiem tekstilmateriāliem, ne adīti

6204.51 Sieviešu/meiteņu svārki, no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, ne adīti

6204.52 Sieviešu/meiteņu svārki, no kokvilnas, ne adīti

6204.53 Sieviešu/meiteņu svārki, no sintētiskām šķiedrām, ne adīti

6204.59 Sieviešu/meiteņu svārki, no citiem tekstilmateriāliem, ne adīti

6204.61 Sieviešu/meiteņu bikses un šorti, no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, ne adīti

6204.62 Sieviešu/meiteņu bikses un šorti, no kokvilnas, ne adīti

6204.63 Sieviešu/meiteņu bikses un šorti, no sintētiskām šķiedrām, ne adīti

6204.69 Sieviešu/meiteņu bikses un šorti, no citiem tekstilmateriāliem, ne adīti

6205.10 Vīriešu/zēnu krekli, no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, ne adīti

6205.20 Vīriešu/zēnu krekli, no kokvilnas, ne adīti

6205.30 Vīriešu/zēnu krekli, no cilvēka radītām šķiedrām, ne adīti

6205.90 Vīriešu/zēnu krekli, no citiem tekstilmateriāliem, ne adīti

6206.10 Sieviešu/meiteņu blūzes un krekli, no zīda vai zīda atlikumiem, ne adīti

6206.20 Sieviešu/meiteņu blūzes un krekli, no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, ne adīti

6206.30 Sieviešu/meiteņu blūzes un krekli, no kokvilnas, ne adīti

6206.40 Sieviešu/meiteņu blūzes un krekli, no cilvēka radītām šķiedrām, ne adīti

6206.90 Sieviešu/meiteņu blūzes un krekli, no citiem tekstilmateriāliem, ne adīti

6207.11 Vīriešu/zēnu apakšbikses un īsās apakšbikses, no kokvilnas, ne adīti

6207.19 Vīriešu/zēnu apakšbikses un īsās apakšbikses, no citiem tekstilmateriāliem, ne adīti

6207.21 Vīriešu/zēnu naktskrekli un pidžamas, no kokvilnas, ne adīti

6207.22 Vīriešu/zēnu naktskrekli un pidžamas, no cilvēka radītām šķiedrām, ne adīti

6207.29 Vīriešu/zēnu naktskrekli un pidžamas, no citiem tekstilmateriāliem, ne adīti

6207.91 Vīriešu/zēnu halāti un rītasvārki, u.tml. no kokvilnas, ne adīti

6207.92 Vīriešu/zēnu halāti un rītasvārki un rītasvārki, u.tml. no cilvēka radītām šķiedrām, ne adīti

6207.99 Vīriešu/zēnu halāti un rītasvārki, u.tml. no citiem tekstilmateriāliem, ne adīti

6208.11 Sieviešu/meiteņu apakšveļa un peņuāri, no cilvēka radītām šķiedrām, ne adīti

6208.19 Sieviešu/meiteņu apakšveļa un peņuāri, no citiem tekstilmateriāliem, ne adīti

6208.21 Sieviešu/meiteņu naktskrekli un pidžamas, no kokvilnas, ne adīti

6208.22 Sieviešu/meiteņu naktskrekli un pidžamas, no cilvēka radītām šķiedrām, ne adīti

6208.29 Sieviešu/meiteņu naktskrekli un pidžamas, no citiem tekstilmateriāliem, ne adīti

6208.91 Sieviešu/meiteņu biksītes un halāti, u.tml., no kokvilnas, ne adīti

6208.92 Sieviešu/meiteņu biksītes un halāti, u.tml., no cilvēka radītām šķiedrām, ne adīti

6208.99 Sieviešu/meiteņu biksītes un halāti, u.tml., no citiem tekstilmateriāliem, ne adīti

6209.10 Zīdaiņu apģērbs no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, ne adīti

6209.20 Zīdaiņu apģērbs no kokvilnas, ne adīti

6209.30 Zīdaiņu apģērbs no sintētiskām šķiedrām, ne adīti

6209.90 Zīdaiņu apģērbs no citiem tekstilmateriāliem, ne adīti

6210.10 Apģērbs no tekstila filca un no neaustiem tekstila materiāliem

6210.20 Vīriešu/zēnu mēteļi un un līdzīgi izstrādājumi no impregnēta, pārklāta u.tml. austa tekstilauduma

6210.30 Sieviešu/meiteņu mēteļi un un līdzīgi izstrādājumi no impregnēta, pārklāta u.tml. austa tekstilauduma

6210.40 Vīriešu/zēnu apģērbs pārējie, izgatavoti no impregnēta, pārklāta u.tml. tekstilauduma

6210.50 Sieviešu/meiteņu apģērbs pārējie, izgatavoti no impregnēta, pārklāta u.tml., tekstilauduma

6211.11 Vīriešu/zēnu peldkostīmi, no tekstilmateriāliem ne adīti

6211.12 Sieviešu/meiteņu peldkostīmi, no tekstilmateriāliem, ne adīti

6211.20 Slēpošanas kostīmi, no tekstilmateriāliem, ne adīti

6211.31 Vīriešu/zēnu apģērbs pārējie, no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, ne adīti

6211.32 Vīriešu/zēnu apģērbs pārējie, no kokvilnas, ne adīti

6211.33 Vīriešu/zēnu apģērbs pārējie, no cilvēka radītām šķiedrām, ne adīti

6211.39 Vīriešu/zēnu apģērbs pārējie, no citiem tekstilmateriāliem, ne adīti

6211.41 Sieviešu/meiteņu apģērbs pārējie, no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, ne adīti

6211.42 Sieviešu/meiteņu apģērbs pārējie, no kokvilnas, ne adīti

6211.43 Sieviešu/meiteņu apģērbs pārējie, no cilvēka radītām šķiedrām, ne adīti

6211.49 Sieviešu/meiteņu apģērbs pārējie, no citiem tekstilmateriāliem, ne adīti

6212.10 Krūšturi un to daļas, no tekstilmateriāliem

6212.20 Zeķturi un to daļas, no tekstilmateriāliem

6212.30 Korsāžas un to daļas, no tekstilmateriāliem

6212.90 Korsetes, bikšturi u.tml.. izstrādājumi vai to daļas, no tekstilmateriāliem

6213.10 Mutautiņi, no zīda vai zīda atkritumiem, ne adīti

6213.20 Mutautiņi, no kokvilnas, ne adīti

6213.90 Mutautiņi, no citiem tekstilmateriāliem, ne adīti

6214.10 Šalles, kaklauti, plīvuri u.tml.., no zīda vai zīda atkritumiem, ne adīti

6214.20 Šalles, kaklauti, plīvuri u.tml., no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, ne adīti

6214.30 Šalles, kaklauti, plīvuri u.tml., no sintētiskām šķiedrām, ne adīti

6214.40 Šalles, kaklauti, plīvuri u.tml., no mākslīgām šķiedrām, ne adīti

6214.90 Šalles, kaklauti, plīvuri u.tml., no citiem tekstilmateriāliem, ne adīti

6215.10 Kaklasaites un kravates, no zīda vai zīda atkritumiem, ne adīti

6215.20 Kaklasaites un kravates, no cilvēka radītām šķiedrām, ne adīti

6215.90 Kaklasaites un kravates, no citiem tekstilmateriāliem, ne adīti

6216.00 Cimdi, pirkstaiņi un dūraiņi, no tekstilmateriāliem, ne adīti

6217.10 Apģērba aksesuāri pārējie, no tekstilmateriāliem, ne adīti

6217.90 Apģērba vai drēbju daļas vai pārējie, no tekstilšķiedrām, ne adīti.

Ch. 63 Citi apdarināti tekstila izstrādājumi, lietoti apģērbi u.tml.

6301.10 Elektriski apsildāmās segas, no tekstilmateriāliem

6301.20 Segas (ne elektriskās) un ceļojuma segas, no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem

6301.30 Segas (ne elektriskās) un ceļojuma segas, no kokvilnas

6301.40 Segas (ne elektriskās) un ceļojuma segas, no sintētiskām šķiedrām

6301.90 Segas (ne elektriskās) un ceļojuma segas, no citiem tekstilmateriāliem

6302.10 Gultasveļa, no tekstilmateriāliem, adīti vai tamborēti materiāli

6302.21 Gultasveļa, no kokvilnas, apdruka, ne adīti

6302.22 Gultasveļa, no cilvēka radītām šķiedrām, apdruka, ne adīti

6302.29 Gultasveļa, no citiem tekstilmateriāliem, apdruka, ne adīti

6302.31 Gultasveļa, no kokvilnas, pārējie

6302.32 Gultasveļa, no cilvēka radītām šķiedrām, pārējie

6302.39 Gultasveļa, no citiem tekstilmateriāliem, pārējie

6302.40 Galdauti, no adīta vai tamborēta tekstila materiāla

6302.51 Galdauti, no kokvilnas, ne adīti

6302.52 Galdauti, no liniem, ne adīti

6302.53 Galdauti, no cilvēka radītām šķiedrām, ne adīti

6302.59 Galdauti, no citiem tekstilmateriāliem, ne adīti

6302.60 Tualetes un virtuves tekstilijas, no frotē dvieļauduma vai citas frotē drānas, no kokvilnas

6302.91 Tualetes un virtuves tekstilijas, no kokvilnas, pārējie

6302.92 Tualetes un virtuves tekstilijas, of linu

6302.93 Tualetes un virtuves tekstilijas, no cilvēka radītām šķiedrām

6302.99 Tualetes un virtuves tekstilijas, no citiem tekstilmateriāliem

6303.11 Aizkari, drapērijas, iekštelpu žalūzijas, no kokvilnas, adīti

6303.12 Aizkari, drapērijas, iekštelpu žalūzijas, no sintētiskajām šķiedrām, adīti

6303.19 Aizkari, drapērijas, iekštelpu žalūzijas, no cita tekstilmateriāla, adīti

6303.91 Aizkari, drapērijas, iekštelpu žalūzijas, no kokvilnas, ne adīti

6303.92 Aizkari, drapērijas, iekštelpu žalūzijas, no sintētiskajām šķiedrām, ne adīti

6303.99 Aizkari, drapērijas, iekštelpu žalūzijas, of other tex mat, notadīti

6304.11 Gultasveļa no tekstilmateriāliem, pārējie, adīti vai tamborēti

6304.19 Gultasveļa no tekstilmateriāliem, pārējie, ne adīti vai tamborēti

6304.91 Mēbeļu dekoratīvā apdare pārējie, no tekstilmateriāliem, adīti vai tamborēti

6304.92 Mēbeļu dekoratīvā apdare pārējie, no kokvilnas, ne adīti vai tamborēti

6304.93 Mēbeļu dekoratīvā apdare pārējie, no sintētiskām šķiedrām, ne adīti vai tamborēti

6304.99 Mēbeļu dekoratīvā apdare pārējie, no citiem tekstilmateriāliem, ne adīti vai tamborēti

6305.10 Maisi, somas vai preču iepakojumi, no džutas vai no citām tekstila lūksnes šķiedrām

6305.20 No citām tekstila lūksnes šķiedrām, no kokvilnas

6305.31 Maisi, somas vai preču iepakojumi, no polietilēna vai polipropilēna sloksnēm

6305.39 Maisi, somas vai preču iepakojumi, no citiem cilvēka radītiem tekstilmateriāliem

6305.90 No citām tekstila lūksnes šķiedrām, no citiem tekstilmateriāliem

6306.11 Brezenti, nojumes un sauljumi, no kokvilnas

6306.12 Brezenti, nojumes un sauljumi, no sintētiskām šķiedrām

6306.19 Brezenti, nojumes un sauljumi, no citiem tekstilmateriāliem

6306.21 Teltis, no kokvilnas

6306.22 Teltis, no sintētiskām šķiedrām

6306.29 Teltis, no citiem tekstilmateriāliem

6306.31 Buraudumi, no sintētiskām šķiedrām

6306.39 Buraudumi, no citiem tekstilmateriāliem

6306.41 Piepūšamie matrači, no kokvilnas

6306.49 Piepūšamie matrači, no citiem tekstilmateriāliem

6306.91 Tūristu piederumi pārējie, no kokvilnas

6306.99 Tūristu piederumi pārējie, no citiem tekstilmateriāliem

6307.10 Grīdas-lupatas, trauku-lupatas, putekļu lupatas un līdzīgi tīrīšanas tekstilizstrādājumi

6307.20 Piepūšamās drošības vestes un drošības jostas, no tekstilmateriāliem

6307.90 Apdarināti izstrādājumi, no tekstilmateriāliem, pārējie, ieskaitot apģērba aksesuārus

6308.00 Komplekti, kas sastāv no auduma un šķiedras paklāju un gobelēnu izgatavošanai, u.tml..

6309.00 Lietoti apģērbi un citi lietoti izstrādājumi

Tekstila un apģērba izstrādājumi 30-49, 64-96. sadaļās

HS No.

Produkta nosaukums

3005.90 Vate, marle, saites un tiem līdzīgi

ex 3921.12} {Austi, adīti vai neausti audumi, pārklāti

ex 3921.13} {vai laminēti ar plastiku

ex 3921.90} {

ex 4202.12} {

ex 4202.22} {Bagāžas somas, rokas somas un preces ar ārējo virsmu

ex 4202.32} {pārsvarā no tekstilmateriāliem

ex 4202.92} {

ex 6405.20 Apavi ar filca zolēm un virspusi

ex 6406.10 Apavu virspuse, kas par 50% vai vairāk sastāv no tekstilmateriāla

ex 6406.99 Kāju sildītāji un supinatori no tekstilmateriāliem

6501.00 Cepuru formas, cepuru karkasi no filca; plakanas un cilindriskas filca sagataves

6502.00 Cepuru formas, pītas vai izgatavotas ar jebkura materiāla saturošo slokšņu palīdzību

6503.00 Filca cepures un citas filca galvassegas

6504.00 Cepures un citas galvassegas pītas vai izgatavotas ar jebkura materiāla saturošo slokšņu palīdzību

6505.90 Cepures un citas galvassegas, adītas vai izgatavotas no mežģīnēm, vai cita tekstilmateriāla

6601.10 Lietussargi un saulessargi, dārza tipa

6601.91 Citi lietussargu veidi, lietussargu uzmavas

6601.99 Citi lietussargi

ex 7019.10 Stiklašķiedras

ex 7019.20 Audumi no stiklašķiedras

8708.21 Drošības jostas mehāniskajiem transporta līdzekļiem

8804.00 Parašuti, to daļas un aksesuāri

9113.90 Pulksteņsiksnas, saites un aproces no tekstilmateriāliem

ex 9404.90 Spilveni no kokvilnas; polsterējumi; mīksti paliktņi u.tml.. izstrādājumi no tekstilmateriāliem

9502.91 Apģērbs lellēm

ex 9612.10 Austas lentes, no cilvēka radītām šķiedrām, ne tās, kuru platums ir mazāks par 30 mm un kuras ir iestiprinātas kārtridžos

__________________________

¹ Cik tas iespējams, eksports no vismazāk attīstītās valsts Dalībvalsts var izmantot šo nosacījumu savā labā.

² 1 "Līguma gads" ir 12 mēnešu ilgs lika periods sākot no PTO Līgums spēkā stāšanās brīža un tam sekojošais 12 mēnešu intervāls.

³ Atbilstošie GATT 1994 nosacījumi neietver XIX pantu attiecībā uz produktiem, kas vēl nav integrēti GATT 1994, izņemot, ja īpaši to paredz Pielikuma 3. paragrāfs

⁴ Ierobežojumi nozīmē visus vienpusējos kvantitatīvos ierobežojumus, divpusējās vienošanās un citus pasākumus, kam ir tāda pati ietekme.

⁵ Muitas savienība var pielietot iekšējā tirgus aizsardzības līdzekli kā vienība vai arī tās dalībvalsts vārdā. Ja muitas savienība pielieto garantijas līdzekli kā vienība, visas prasības nopietna kaitējuma vai arī tā reālu draudu noteikšanai pamatojas uz muitas savienībā kā vienotā veselumā pastāvošiem nosacījumiem. Ja iekšējā tirgus aizsardzības līdzeklis tiek pielietots dalībvalsts vārdā, visas prasības nopietna kaitējuma vai arī tā reālu draudu noteikšanai pamatojas uz nosacījumiem, kuri pastāv šajā dalībvalstī un šāda līdzekļa piemērošana ir atļauta tikai šajā dalībvalstī.

⁶ Šādiem pieauguma draudiem ir jābūt izmērojamam lielumam un tā pastāvēšanai nepietiekošs pamatojums ir sūdzība, pieļāvums vai tikai iespējamība, piemēram, produktu apjomi eksportējošajās Dalībvalstīs.

LĪGUMS PAR TEHNISKAJĀM BARJERĀM TIRDZNIECĪBĀ

Dalībvalstis,

Atsaucoties uz Daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas raundu,

Vēloties sekmēt GATT 1994 mērķus;

Atzīstot svarīgo ieguldījumu, ko starptautiskie standarti un atbilstības novērtēšanas sistēmas var šajā ziņā sniegt, uzlabojot ražošanas efektivitāti un nodrošinot starptautiskās tirdzniecības vadību;

Vēloties līdz ar to veicināt šādu starptautisko standartu un atbilstības novērtēšanas sistēmu izveidošanu;

Vēloties nodrošināt to, ka tehniskie noteikumi un standarti, ieskaitot iesaiņojumu, marķēšanas un preču etiķešu prasības un procedūras atbilstības tehniskajiem noteikumiem un standartiem noteikšana neradīs starptautiskajā tirdzniecībā nevajadzīgus šķēršļus;

Atzīstot, ka nevienu valsti nedrīkst atturēt no eksporta kvalitātes uzlabošanas pasākumu veikšanas, vai cilvēku, dzīvnieku vai augu valsts un tās veselības, kā arī apkārtējās vides aizsardzības, vai krāpnieciskas prakses apkarošanas, tik lielā mērā, kādu tās atzīst par nepieciešamu, ievērojot prasību, ka tie netiks veikti pieļaujot patvaļīgu un nepamatotu diskrimināciju valstu starpā, kur dominē tie paši apstākļi vai arī slēpta starptautiskās tirdzniecības ierobežošana, un tos citādi piemērojot atbilstoši šī Līguma prasībām.

Atzīstot, ka nevienu valsti nedrīkst atturēt no pasākumu veikšanas, kas nepieciešami būtisku to drošības interešu aizsardzībai;

Atzīstot ieguldījumu, ko starptautiskā standartizācija var sniegt jaunattīstības valstīm, tām pārmantojot tehnoloģijas no attīstītām valstīm;

Atzīstot, ka jaunattīstības valstis var sastapties ar īpašām grūtībām tehnisko noteikumu un standartu, kā arī novērtēšanas procedūru un standartu atbilstības tehniskajiem noteikumiem noformulēšanā un izmantošanā, un izsakot vēlēšanos palīdzēt tām to centienos ;

Ar šo vienojas par sekojošo:

Vispārējie nosacījumi

1.1. Vispārējie standartizācijas atbilstības novērtēšanas procedūru termini parasti atbilst Apvienoto Nāciju sistēmā un starptautiskajos standartizēšanas institūcijās pieņemtajām definīcijām, ņemot vērā to kontekstu un saskaņā ar šī Līguma mērķiem un nolūkiem.

1.2. Tomēr, šī Līguma kontekstā spēkā ir terminu nozīme, kas aprakstīta 1 pielikumā.

1.3. Visas preces, ieskaitot rūpniecības un lauksaimniecības preces, ir pakļautas šī Līguma nosacījumiem.

1.4. Pirkšanas specifikācijas, kuras sagatavojušas valdības institūcijas valdības institūciju ražošanas vai patērēšanas vajadzībām, nav pakļautas šī Līguma nosacījumiem, bet tiek iekļautas "Līgumā par valsts pasūtījumu" atbilstoši tā darbības sfērai.

1.5. Šī Līguma nosacījumi neattiecas uz sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem, kā noteikts "Līguma par sanitāro un fitosanitāro pasākumu izmantošanu" A pielikumā

1.6. Visas atsauces šajā Līgumā uz tehniskajiem noteikumiem, standartiem un atbilstības novērtēšanas procedūrām jāizdara tā, lai ietvertu jebkurus turpmākos labojumus tajos un jebkurus noteikumu vai preču apjoma papildinājumus, izņemot nenozīmīgus labojumus un papildinājumus.

TEHNISKIE NOTEIKUMI UN STANDARTI

Tehnisko noteikumu sagatavošana, pieņemšana un piemērošana, ko veic valdības centrālās institūcijas

Attiecībā uz savām valdības centrālajām institūcijām:

2.1. Dalībvalstis nodrošina precēm, kas importētas no jebkuras Dalībvalstis teritorijas, attiecībā uz tehniskajiem noteikumiem režīmu, kas nav mazāk labvēlīgs kā līdzīgām vietējas izcelsmes precēm un līdzīgām precēm, kuru izcelsmes valsts ir jebkura cita valsts, piešķirtais.

2.2. Dalībvalstis nodrošina tehnisko noteikumu sagatavošanu, pieņemšanu vai piemērošanu tā, lai tie neizraisītu nevajadzīgu šķēršļu rašanos starptautiskajā tirdzniecībā. Šajā kontekstā tehniskie noteikumi nedrīkst tirdzniecību ierobežot lielākā mērā, nekā tas nepieciešams, lai īstenotu likumiski pamatotu mērķi, ievērojot risku, ka tos varētu nepildīt. Šādi likumiskie mērķi inter alia ir: nacionālās drošības prasības; krāpnieciskas prakses gadījumu novēršana; cilvēku veselības un drošības aizsardzība, dzīvnieku vai augu valsts un tās veselības, vai apkārtējās vides aizsardzība. Šāda riska novērtēšanā inter alia jāņem vērā tādi atbilstoši elementi: pieejamā zinātniskā un tehniskā informācija, atbilstoša pārstrādes tehnoloģija vai preču galīgās izmantošanas plāni.

2.3. Tehnisko noteikumu ievērošana tiek pārtraukta, ja apstākļi vai mērķi, kādēļ tie tikuši pieņemti, vairs nepastāv vai arī, ja izmainītos apstākļus vai mērķus iespējams sasniegt mazāk ierobežojošā veidā.

2.4. Ja tehniskie noteikumi tiek pieprasīti un atbilstošie starptautiskie standarti ir spēkā vai to noteikšana ir nenovēršama, Dalībvalstis izmanto tos, vai attiecīgas to daļas, par pamatu saviem tehniskajiem noteikumiem, izņemot gadījumu, kad šādi starptautiskie standarti vai attiecīgās daļas uzskatāmi par neefektīviem vai par neatbilstošiem līdzekļiem noteikto likumisko mērķu īstenošanai, piemēram, fundamentālu klimatisko vai ģeogrāfisko faktoru vai fundamentālu tehnoloģisko problēmu dēļ.

2.5. Dalībvalsts, kura sagatavo, pieņem vai piemēro tehnisko noteikumu, kuram var būt nozīmīga ietekme uz citu Dalībvalstu tirdzniecību, pēc citas Dalībvalsts pieprasījuma izskaidro šī tehniskā noteikuma pamatojumu saskaņā ar 2. līdz 4. paragrāfa nosacījumiem. Gadījumos, ja tehniskais noteikums ir sagatavots, pieņemts vai piemērots vienam no likumiski pamatotajiem mērķiem, kas skaidri minēts 2. paragrāfā, un kas ir atbilstošs attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem, jāuzskata par starptautiskajai tirdzniecībai šķēršļus neradošu.

2.6. Lai cik vien plaši iespējams harmonizētu tehniskos noteikumus, Dalībvalstis savu iespēju robežās pilnībā piedalās starptautiskajās standartizēšanas institūcijās to preču starptautisko standartu sagatavošanā, kurām tās vai nu ir pieņēmušas vai gatavojas pieņemt tehniskos noteikumus.

2.7. Dalībvalstis pozitīvi izturas un uzskata par līdzvērtīgiem citu Dalībvalstu tehniskos noteikumus, pat ja pēdējo noteikumi atšķiras no pirmo noteikumiem, ja vien tās uzskata, ka šie noteikumi pilnībā sasniedz šo valstu noteikumu mērķus.

2.8. Nepieciešamības gadījumos Dalībvalstīm jāprecizē preču prasību tehniskie noteikumi drīzāk attiecībā uz to izpildi nekā uz dizainu vai aprakstu.

2.9. Gadījumos, kad neeksistē attiecīgs starptautiskais standarts vai tehniskais saturs ierosinātajam tehniskajam noteikumam neatbilst attiecīgo starptautisko standartu tehniskajam saturam un, ja tehniskajam noteikumam var būt ievērojama ietekme uz citu Dalībvalstu tirdzniecību, Dalībvalstis:

2.9.1. publicēs ziņojumu izdevumā par šāda tehniskā noteikuma ieviešanas plāniem visātrākajā iespējamajā laikā, lai tādējādi dotu iepēju ar to iepazīties ieinteresētajām pusēm citās Dalībvalstīs;

2.9.2. ar sekretariāta starpniecību paziņos citām Dalībvalstīm par precēm, uz kurām attiecas ierosinātais tehniskais noteikums kopā ar īsu norādījumu par tā uzdevumiem un būtību. Šādi ziņojumi tiek izdarīti cik vien ātri iespējams, tā, lai būtu iespējams ieviest labojumus un ņemt vērā izteiktos komentārus;

2.9.3. pēc attiecīga pieprasījuma sniedz citām Dalībvalstīm tehniskā noteikuma sīkākas detaļas vai kopijas un pēc iespējas norāda daļas, kuras būtiski atšķiras no attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem;

2.9.4. nediskriminējošā kārtā atvēl saprātīgu laiku citām Dalībvalstīm rakstisku komentāru sniegšanai, pēc attiecīga lūguma apspriež šos komentārus un ņem vērā šos rakstiskos komentārus un šādu diskusiju rezultātus.

2.10. Atbilstoši nosacījumiem 9. paragrāfa ievadā, gadījumos, kad Dalībvalstij rodas vai draud steidzamas drošības, veselības, vides aizsardzības vai nacionālās drošības problēmas, šī Dalībvalsts var pēc saviem ieskatiem atteikties no tiem soļiem, kas uzskaitīti 9. paragrāfā, ar noteikumu, ka šī Dalībvalsts pēc tehniskā noteikuma pieņemšanas:

2.10.1. nekavējoties paziņo par noteiktu tehnisko noteikumu un tā ietekmētajām precēm citām Dalībvalstīm ar sekretariāta starpniecību, īsi norādot šī tehniskā noteikuma mērķi un būtību, ieskaitot neatliekamo problēmu raksturu;

2.10.2. pēc attiecīga pieprasījuma izsniedz citām Dalībvalstīm tehniskā noteikuma kopijas

2.10.3. nediskriminējošā kārtā atvēl saprātīgu laiku citām Dalībvalstīm rakstisku komentāru sniegšanai, pēc attiecīga pieprasījuma apspriež šos komentārus un ņem vērā šos rakstiskos komentārus un šādu diskusiju rezultātus.

2.11. Dalībvalstis nodrošina, ka visi pieņemtie tehniskie noteikumi tiek nekavējoties publicēti vai citādi padarīti pieejami, lai tādējādi dotu iespēju ieinteresētajām pusēm citās Dalībvalstīs iepazīties ar tiem.

2.12. Izņemot to neatliekamo apstākļu gadījumus, kas minēti 10. paragrāfā, Dalībvalstis citādi nodrošina saprātīgu laika periodu starp tehnisko noteikumu publicēšanu un to spēkā stāšanos, lai dotu laiku ražotājiem eksportējošajās Dalībvalstīs un īpaši jaunattīstības Dalībvalstīs, pielāgot savas preces vai ražošanas metodes importējošās Dalībvalsts prasībām.

3. pants

Tehnisko noteikumu sagatavošana, pielāgošana un piemērošana, ko veic pašvaldības un nevalstiskās organizācijas

Attiecībā uz to pašvaldību un nevalstiskajām institūcijām to teritorijās:

3.1. Dalībvalstis iespēju robežās veic atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka šīs institūcijas darbojas atbilstoši 2. panta nosacījumiem, izņemot pienākumu paziņot, kā minēts 2. panta 9.2. un 10.1. paragrāfos.

3.2. Dalībvalstis nodrošina, ka par tajās esošo to pašvaldību, kuras ir tieši pakļautas centrālajai valdībai, izdotajiem tehniskajiem noteikumiem tiek paziņots atbilstoši 2. panta 9.2.un 10.1. paragrāfu nosacījumiem, norādot, ka netiek pieprasīts paziņot par tiem tehniskajiem noteikumiem, kuru tehniskais saturs pēc būtības ir tāds pats, kā attiecīgās Dalībvalsts centrālās valdības paziņotajiem tehniskajiem noteikumiem.

3.3. Dalībvalstis var pieprasīt, lai kontakti ar citām Dalībvalstīm, ieskaitot paziņojumus, informācijas un komentāru sniegšanu un sarunas, kas minēti 2. panta 9.un 10. paragrāfos, notiktu ar centrālo valdību.

3.4. Dalībvalstis neveic pasākumus, kuri vietējām pašvaldībām varētu likt vai tās mudināt to teritorijās rīkoties neatbilstoši 2. panta nosacījumiem.

3.5. Saskaņā ar šo Līgumu Dalībvalstis ir pilnā mērā atbildīgas par visu 2. panta nosacījumu ievērošanu. Dalībvalstis formulē un īsteno pozitīvi tendētus pasākumus un mehānismus, lai mudinātu ne tikai centrālās valdības, bet arī citas institūcijas ievērot 2.panta nosacījumus.

Standartu sagatavošana, pieņemšana un piemērošana

4.1. Dalībvalstis nodrošina, ka to centrālo valdību standartizēšanas institūcijas akceptē un ievēro "Standartu sagatavošanas, pieņemšanas un piemērošanas pozitīvās prakses kodeksu" šī Līguma Pielikumā 3 (turpmāk šajā Līgumā saukts "Pozitīvās prakses kodekss"). Tās veic tām pieejamos saprātīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka pašvaldības un nevalstiskās standartizēšanas organizācijas to teritorijās, kā arī reģionālās standartizēšanas institūcijas, kurās Dalībvalstis vai to teritorijās esošās institūcijas ir biedra statusā, savās teritorijās akceptē un ievēro šo Pozitīvās prakses kodeksu. Turklāt Dalībvalstis neveic pasākumus, kuri tieši vai netieši mudina šādas standartizēšanas institūcijas darboties neatbilstoši Pozitīvās prakses kodeksam. Dalībvalstu saistības attiecībā uz to, kā standartizēšanas institūcijas ievēro Pozitīvās prakses kodeksa nosacījumus, ir spēkā neatkarīgi no tā vai standartizēšanas institūcija ir akceptējusi Pozitīvās prakses kodeksu vai nē.

4.2. Standartizēšanas institūcijas, kuras ir akceptējušas un ievēro Pozitīvās prakses kodeksu, Dalībvalstis atzīst par šī Līguma principus ievērojošām.

ATBILSTĪBA TEHNISKAJIEM NOTEIKUMIEM UN STANDARTIEM

Atbilstības novērtēšanas procedūras, ko veic centrālās valdības institūcijas

5.1. Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumos, kad tiek pieprasīts pozitīvs apliecinājums par atbilstību tehniskajiem noteikumiem vai standartiem, to centrālās valdības piemēro sekojošus nosacījumus precēm, kuru izcelsme ir citu Dalībvalstu teritorijās:

5.1.1. atbilstības novērtēšanas procedūras tiek izstrādātas, pieņemtas un piemērotas tā, lai tirgus pieejamību līdzīgu preču ar izcelsmi citu Dalībvalstu teritorijās piegādātājiem nodrošinātu ar nosacījumiem, kas ir ne mazāk labvēlīgi kā līdzīgu vietējās izcelsmes preču vai tādu preču, kuru izcelsmes vieta ir jebkura cita valsts, piegādātājiem līdzīgā situācijā; šāda tirgus pieejamība paredz piegādātāju tiesības uz atbilsības novērtējumu saskaņā ar procedūras noteikumiem, tai skaitā iespēju veikt atbilstības novērtēšanas pasākumus uz vietas, kad to paredz šī procedūra, un saņemt sistēmas marķējumu;

5.1.2. atbilstības novērtēšanas procedūras netiek izstrādātas, pieņemtas vai piemērotas tā, lai vai to rezultātā radītu nevajadzīgus šķēršļus starptautiskajai tirdzniecībai. Tas inter alia nozīmē, ka atbilstības novērtēšanas procedūras nav stingrākas vai netiek piemērotas stingrāk, nekā nepieciešams, lai nodrošinātu importējošās Dalībvalsts pārliecību par preču atbilstību ar spēkā esošajiem tehniskajiem noteikumiem un standartiem, ievērojot risku, ko varētu radīt neatbilstība.

5.2. Īstenojot 1. paragrāfa nosacījumus, Dalībvalstis nodrošina, ka:

5.2.1. atbilstības novērtēšanas procedūras tiek veiktas un pabeigtas cik vien iespējams ātri un ne mazāk labvēlīgi tām precēm, kuru izcelsmes vieta ir citu Dalībvalstu teritorijās, nekā līdzīgām vietējās izcelsmes precēm;

5.2.2. standarta sagatavošanas laiks katrai atbilstības novērtēšanas procedūrai tiek publicēts, vai par plānoto sagatavošanas laiku tiek paziņots iesniedzējam pēc attiecīga pieprasījuma; saņemot iesniegumu, kompetenta institūcija nekavējoties iepazīstas ar dokumenta pareizību un informē iesnieguma autoru precīzi un sīki par visiem trūkumiem; kompetentā institūcija nosūta, cik vien drīz iespējams, precīzus un sīkus novērtējuma rezultātus iesnieguma autoram, tā lai pēdējais nepieciešamības gadījumā varētu veikt korekcijas; pat, ja iesniegumam ir trūkumi, kompetentā institūcija savu iespēju robežās un pēc iesniedzēja pieprasījuma turpina atbilstības novērtēšanu; pēc attiecīgas iesniedzēja prasības viņš tiek informēts par procedūras gaitu, kur tiek sniegti paskaidrojumi par katru kavēšanos.

5.2.3. informācijas prasības tiek ierobežotas līdz apjomam, kas ir nepieciešams atbilstības novērtēšanai un maksājumu aprēķināšanai;

5.2.4. konfidenciāla informācija attiecībā uz precēm, kuru izcelsmes vieta ir citu Dalībvalstu teritorijas un kura atklājas vai tiek sniegta sakarā ar šādām atbilstības novērtēšanas procedūrām, tiek respektēta tādā pašā veidā, kā attiecībā uz vietējās izcelsmes precēm un tā, lai tiktu aizstāvētas likumiskās komercintereses.

5.2.5. jebkuriem par atbilstības novērtēšanu piemērotiem maksājumiem precēm, kuru izcelsmes vieta ir citu Dalībvalstu teritorijas, ir jābūt vienādiem ar maksājumiem, kas tiek prasīti par atbilstības novērtēšanu līdzīgām vietējās izcelsmes precēm vai tādām precēm, kuru izcelsmes vieta ir jebkura cita valsts, ņemot vērā sakaru, transporta un citas izmaksas, kas rodas no atšķirībām iesnieguma autora tehniskā nodrošinājuma un atbilstības novērtēšanas institūcijas novietojuma dēļ;

5.2.6. tehniskā nodrošinājuma izvietojums, ko izmanto atbilstības novērtēšanas procedūrās un paraugu atlasē nedrīkst radīt nevajadzīgas neērtības iesniedzējiem un to pārstāvjiem;

5.2.7. gadījumos, kad preces specifikācijas tiek mainītas pēc tās atbilstības piemērojamajiem tehniskajiem noteikumiem un standartiem, atbilstības novērtēšanas procedūra modificētajai precei tiek ierobežota līdz apjomam, kas nepieciešams, lai pārliecinātos par to, vai prece vēl joprojām atbilst attiecīgajiem tehniskajiem noteikumiem un standartiem;

5.2.8. ir izstrādāta procedūra, lai pārbaudītu sūdzības attiecībā uz atbilstības novērtēšanas procedūras darbību un veiktu korekcijas pamatotas sūdzības gadījumā.

5.3. Nekas 1. un 2. paragrāfos neattur Dalībvalstis no pamatotu pārbaužu uz vietām veikšanas.

5.4. Gadījumos, kad nepieciešams pozitīvs apliecinājums par preču atbilstību tehniskajiem noteikumiem vai standartiem un starptautisko standartizēšanas institūciju atbilstošie norādījumi vai rekomendācijas, kas pastāv vai drīzumā tiks pabeigtas, Dalībvalstis nodrošina, ka centrālās valdības institūcijas izmanto tās vai attiecīgās to daļas kā pamatu šādu institūciju atbilstības novērtēšanas procedūrām, izņemot, ja pēc attiecīga lūguma ir ticis pienācīgi izskaidrots, ka šādi norādījumi, rekomendācijas vai attiecīgas to daļas nav pieņemamas ieinteresētajām Dalībvalstīm, inter alia sekojošu iemeslu dēļ: nacionālās drošības prasības, krāpšanas gadījumu novēršana; cilvēku veselības aizsardzība un drošība, dzīvnieku un augu valsts vai tās veselība, vai apkārtējā vide; fundamentāli klimatiskie vai citi ģeogrāfiskie faktori; fundamentālas tehnoloģiskas vai infrastruktūras problēmas.

5.5. Lai cik vien plaši iespējams saskaņotu atbilstības novērtēšanas procedūras, Dalībvalstis savu iespēju robežās pilnībā piedalās starptautiskajās standartizēšanas institūcijās novērtēšanas procedūru izstrādāšanā.

5.6. Gadījumos, kad nepastāv atbilstošs norādījums vai rekomendācija, ko sniegusi starptautiskā standartizēšanas institūcija vai arī ierosinātās atbilstības novērtēšanas procedūras tehniskais saturs neatbilst attiecīgajiem norādījumiem vai rekomendācijām, ko sniegušas starptautiskās standartizēšanas institūcijas, un, ja atbilstības novērtēšanas procedūrai var būt nopietna ietekme uz tirdzniecību ar citām Dalībvalstīm, Dalībvalstis:

5.6.1. publicē paziņojumu par šādas atbilstības novērtēšanas procedūras ieviešanas plāniem visātrākajā iespējamajā laikā, lai tādējādi dotu iepēju ar to iepazīties ieinteresētajām pusēm citās Dalībvalstīs;

5.6.2. ar Sekretariāta starpniecību paziņo citām Dalībvalstīm par precēm, uz kurām attiecas ierosinātā atbilstības novērtēšanas procedūra kopā ar īsu norādījumu par tās uzdevumiem un būtību. Šādi paziņojumi tiek izdarīti cik vien ātri iespējams, tā, lai būtu iespējams ieviest labojumus un izteikt komentārus;

5.6.3. pēc attiecīga pieprasījuma, sniedz citām Dalībvalstīm piedāvātās procedūras sīkākas detaļas vai kopijas un pēc iespējas norāda daļas, kuras būtiski atšķiras no attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem;

5.6.4. nediskriminējošā kārtā atvēl saprātīgu laiku citām Dalībvalstīm rakstisku komentāru sniegšanai, pēc attiecīga pieprasījuma apspriež šos komentārus un ņem vērā šos rakstiskos komentārus un šādu diskusiju rezultātus.

5.7. Atbilstoši nosacījumiem 6. paragrāfa ievadā, gadījumos, kad Dalībvalstij rodas vai draud steidzamas drošības, veselības, vides aizsardzības vai nacionālās drošības problēmas, šī Dalībvalsts var pēc saviem ieskatiem atteikties no tiem soļiem, kas uzskaitīti 6. paragrāfā, ar noteikumu, ka šī Dalībvalsts pēc procedūras pieņemšanas:

5.7.1. nekavējoties paziņo par noteiktu procedūru un tās ietekmētajām precēm citām Dalībvalstīm ar Sekretariāta starpniecību, īsi norādot šī tehniskā noteikuma mērķi un būtību, ieskaitot neatliekamo problēmu raksturu;

5.7.2. pēc attiecīga pieprasījuma izsniedz citām Dalībvalstīm procedūras kopijas;

5.7.3. nediskriminējošā kārtā atvēl saprātīgu laiku citām Dalībvalstīm rakstisku komentāru sniegšanai, pēc attiecīga lūguma apspriež šos komentārus un ņem vērā šos rakstiskos komentārus un šādu diskusiju rezultātus.

5.8. Dalībvalstis nodrošina, ka visas pieņemtās atbilstības novērtēšanas procedūras tiek nekavējoties publicētas vai citādi padarītas pieejamas, lai tādējādi dotu iespēju ieinteresētajām pusēm citās Dalībvalstīs iepazīties ar tām.

5.9. Izņemot to neatliekamo apstākļu gadījumus, kas minēti 7. paragrāfā, Dalībvalstis citādi nodrošina saprātīgu laika periodu starp atbilstības novērtēšanas procedūras publicēšanu un tās spēkā stāšanos, lai dotu laiku ražotājiem eksportējošajās Dalībvalstīs un īpaši jaunattīstības Dalībvalstīs, pielāgot savas preces vai ražošanas metodes importējošās Dalībvalsts prasībām.

Centrālo valdības institūciju veiktās atbilstības novērtēšanas atzīšana

Attiecībā uz to centrālajām valdības institūcijām:

6.1. Neapejot 3. un 4. paragrāfu nosacījumus, Dalībvalstis to iespēju robežās nodrošina to, ka citu Dalībvalstu atbilstības novērtēšanas procedūras tiek akceptētas pat tad, ja šīs procedūras atšķiras no to pašu procedūrām, ja vien tās ir pārliecinātas, ka šādas procedūras nodrošina atbilstību piemērojamajiem tehniskajiem noteikumiem vai standartiem, kas līdzvērtīgi pašu procedūrām. Tiek atzīts, ka iepriekšējas konsultācijas var būt nepieciešamas, lai panāktu savstarpēji apmierinošu izpratni, sevišķi attiecībā uz:

6.1.1. adekvātu un ilgstošu attiecīgo atbilstības novērtēšanas institūciju tehnisko kompetenci eksportējošajā Dalībvalstī, tā, lai būtu pārliecība par to atbilstības novērtēšanas rezultātu turpmāko uzticamību; šajā sakarā, piemēram ar akreditācijas palīdzību apliecināta atbilstība attiecīgajiem norādījumiem vai rekomendācijām, ko sniegušas starptautiskās standartizācijas institūcijas, tiek uzskatīta par veiktu atbilstošā tehniskajā kompetencē;

6.1.2. atbilstības novērtēšanas rezultātu akceptēšanas ierobežošanu tikai tādējādi, kā to izstrādājušas nozīmētās institūcijas eksportējošajā Dalībvalstī.

6.2. Dalībvalstis nodrošina, ka to atbilstības novērtēšanas procedūras cik vien iespējams veicina 1. paragrāfa nosacījumu īstenošanu.

6.3. Dalībvalstīm tiek ieteikts pēc citu Dalībvalstu pieprasījuma, uzsākt sarunas, lai noslēgtu līgumus par katras no šīm Dalībvalstīm atbilstības novērtēšanas procedūru savstarpēju atzīšanu. Dalībvalstis var pieprasīt, lai šādi līgumi atbilstu 1. paragrāfa kritērijiem un būtu abpusēji apmierinoši attiecībā tirdzniecības ar attiecīgajām pusēm veikšanas potenciālu.

6.4. Dalībvalstīm tiek ieteikts atļaut citu Dalībvalstu teritorijās esošajām atbilstības novērtēšanas institūcijām piedalīties to atbilstības novērtēšanas procedūrās ar nosacījumiem, kas ir ne mazāk labvēlīgi, kā tie, kas piešķirti to teritorijā vai kādas citas valsts teritorijā esošajām institūcijām.

Pašvaldību veiktās atbilstības novērtēšanas procedūras

Attiecībā uz Dalībvalstu pašvaldībām to teritorijās:

7.1. Dalībvalstis iespēju robežās veic atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka šīs institūcijas darbojas atbilstoši 5. un 6. panta nosacījumiem, izņemot pienākumu paziņot, kā minēts 5. panta 6.2. un 7.1. paragrāfos.

7.2. Dalībvalstis nodrošina, ka par Dalībvalstu to pašvaldību, kuras ir tieši pakļautas centrālajai valdībai, atbilstības novērtēšanas procedūrām tiek paziņots atbilstoši 5. panta 6.2.un 7.1. paragrāfu nosacījumiem, norādot, ka netiek pieprasīts paziņot par tiem tehniskajiem noteikumiem, kuru tehniskais saturs pēc būtības ir tāds pats, kā attiecīgās Dalībvalsts centrālās valdības paziņotie tehniskie noteikumi.

7.3. Dalībvalstis var pieprasīt, lai kontakti ar citām Dalībvalstīm, ieskaitot paziņojumus, informācijas un komentāru sniegšanu un sarunas, kas minēti 5. panta 6.un 7. paragrāfos, notiktu ar centrālo valdību.

7.4. Dalībvalstis neveic pasākumus, kuri pašvaldībām varētu likt, vai tās mudināt, to teritorijās rīkoties neatbilstoši 5. un 6. pantu nosacījumiem.

7.5. Saskaņā ar šo Līgumu Dalībvalstis ir pilnā mērā atbildīgas par visu 5. un 6. pantu nosacījumu ievērošanu. Dalībvalstis formulē un īsteno pozitīvi tendētus pasākumus un mehānismus, lai mudinātu ne tikai centrālās valdības, bet arī citas institūcijas, ievērot 5. un 6. pantu nosacījumus.

Nevalstisko institūciju veiktās atbilstības novērtēšanas procedūras

8.1. Dalībvalstis iespēju robežās veic atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka nevalstiskās organizācijas to teritorijās, kuras veic atbilstības novērtēšanas procedūras, darbotos atbilstoši 5. un 6. panta nosacījumiem, izņemot pienākumu paziņot par paredzamajām atbilstības novērtēšanas procedūrām. Turklāt Dalībvalstis neveic pasākumus, kuri šādām institūcijām varētu likt, vai tās mudināt, to teritorijās rīkoties neatbilstoši 5. un 6. pantu nosacījumiem.

8.2. Dalībvalstis nodrošina, ka to centrālo valdību institūcijas uzticas nevalstisko organizāciju izstrādātajām atbilstības novērtēšanas procedūrām tikai tad, šie pēdējie ievēro 5. un 6. pantu nosacījumus, izņemot pienākumu paziņot par ierosinātajām novērtēšanas procedūrām.

Starptautiskās un reģionālās sistēmas

9.1. Gadījumos, kad tiek pieprasīts pozitīvs apstiprinājums atbilstībai tehniskajam noteikumam vai standartam, Dalībvalstis atbilstoši savām iespējām noformulē un pieņem atbilstības novērtēšanas starptautiskās sistēmas un kļūst par to biedriem, vai piedalās tajās.

9.2. Dalībvalstis veic tādus saprātīgus pasākumus, kādi tām var būt pieejami, lai nodrošinātu, ka atbilstības novērtēšanas starptautiskās un reģionālās sistēmas, kurās attiecīgās institūcijas to teritorijās ir Dalībvalstis vai dalībnieces, atbilstu 5. un 6.pantu nosacījumiem. Turklāt, Dalībvalstis neveic tādus pasākumus, kas ietekmē, tieši vai netieši, prasību vai pamudinājumu šādām sistēmām darboties, tā lai tās neatbilstu 5. un 6. pantu nosacījumiem.

9.3. Dalībvalstis nodrošina, ka to centrālo valdību institūcijas uzticas starptautiskajām vai reģionālajām atbilstības novērtēšanas sistēmām tikai tik lielā mērā, par cik šīs sistēmas atbilst attiecīgajiem 5. un 6. pantu nosacījumiem.

INFORMĀCIJA UN PALĪDZĪBA

Informācija par tehniskajiem noteikumiem, standartiem un atbilstības novērtēšanas procedūrām

10.1. Katra Dalībvalsts nodrošina pieprasījumu izskatīšanas centra darbību, kurš spēj sniegt atbildes uz visiem būtiskajiem pieprasījumiem no citām Dalībvalstīm un ieinteresētajām pusēm citās Dalībvalstīs, kā arī sniegt atbilstošus dokumentus attiecībā uz:

10.1.1. jebkuriem tehniskajiem noteikumiem, kurus pieņēmušas vai ierosinājušas tās teritorijā centrālās vai pašvaldību institūcijas, kā arī nevalstiskas organizācijas, kurām ir likumiskas tiesības ieviest tehnisku noteikumu, vai arī reģionālās standartizēšanas institūcijas, kuru dalībnieku vai biedru sastāvā ir šādas institūcijas;

10.1.2. jebkuriem standartiem, kurus pieņēmušas vai ierosinājušas tās teritorijā centrālās vai pašvaldību institūcijas, kā arī reģionālās standartizēšanas institūcijas, kuru dalībnieku vai biedru sastāvā ir šādas institūcijas;

10.1.3. jebkurām atbilstības novērtēšanas procedūrām vai ierosinātajām atbilstības novērtēšanas procedūrām, kuras izmanto to teritorijā centrālās vai pašvaldību institūcijas, vai nevalstiskas organizācijas, kurām ir likumiskas tiesības ieviest tehnisku noteikumu, vai arī reģionālās standartizēšanas institūcijas, kuru dalībnieku vai biedru sastāvā ir šādas institūcijas.

10.1.4. Dalībvalsts vai attiecīgu centrālo valdību vai vietējo pašvaldību to teritorijās dalību un piedalīšanos starptautiskajās un reģionālajās standartizēšanas institūcijās un atbilstības novērtēšanas sistēmās, kā arī divpusējos un daudzpusējos līgumos šī Līguma ietvaros; tai jābūt spējīgai sniegt būtisku informāciju par šādu sistēmu un pasākumu nosacījumiem;

10.1.5. paziņojumu, kas publicēti saskaņā ar šo Līgumu, atrašanās vietām, vai informāciju par to, kur šādu informāciju iespējams iegūt; un

10.1.6. pieprasījumu izskatīšanas centru, kas minēti 3. paragrāfā, atrašanās vietām.

10.2. Ja tomēr, juridisku vai administratīvu iemeslu dēļ, Dalībvalsts izveidojusi vairāk nekā vienu pieprasījumu izskatīšanas centru, šī Dalībvalsts sniedz otrai Dalībvalstij pilnīgu un plašu informāciju par katra šī pieprasījumu izskatīšanas centra atbildības apjomu. Turklāt šī Dalībvalsts nodrošina, ka jebkuri pieprasījumi, kas adresēti nepareizajam pieprasījumu izskatīšanas centram, tiek nekavējoties nogādāti pareizajā centrā.

10.3. Katra Dalībvalsts veic savu iespēju robežās piemēro saprātīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka pastāv viens vai vairāki pieprasījumu izskatīšanas centri, kuri spēj atbildēt uz visiem būtiskajiem pieprasījumiem, kuri saņemti no citām Dalībvalstīm un ieinteresētajām pusēm citās Dalībvalstīs, kā nodrošina attiecīgo dokumentu vai informācijas par to, kur tos iespējams saņemt, izsniegšanu attiecībā uz:

10.3.1. jebkuriem standartiem, ko pieņēmušas vai ierosinājušas tās teritorijā nevalstiskās standartizēšanas organizācijas, vai reģionālās standartizēšanas institūcijas, kuru biedri vai dalībnieces šīs institūcijas ir; un

10.3.2. jebkurām atbilstības novērtēšanas procedūrām, vai ierosinātajām atbilstības novērtēšanas procedūrām, kuras to teritorijās izmanto nevalstiskās organizācijas vai reģionālās institūcijas, kuru biedri vai dalībnieces šīs institūcijas ir;

10.3.3. attiecīgo nevalstisko institūciju to teritorijās dalību vai piedalīšanos starptautiskajās un reģionālajās standartizēšanas institūcijās un atbilstības novērtēšanas sistēmās, kā arī divpusējos un daudzpusējos pasākumos šī Līguma ietvaros; tām jābūt spējīgām sniegt saprātīgu informāciju par šādu sistēmu un pasākumu nosacījumiem.

10.4. Dalībvalstis veic tām pieejamus saprātīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka, ja citas Dalībvalstis vai ieinteresētās puses citās Dalībvalstīs lūdz dokumentu kopijas atbilstoši šī Līguma nosacījumiem, tās tiek izsniegtas par objektīvu samaksu (ja vispār tāda ir noteikta), kura ir, īstās piegādes izmaksas neieskaitot, tāda pati kā attiecīgās Dalībvalsts valsts piederīgiem1 vai jebkuras citas Dalībvalsts pilsoņiem.

10.5. Attīstītās Dalībvalstis, ja to lūdz citas Dalībvalstis, nodrošina tulkojumu angļu, franču vai spāņu valodās tiem dokumentiem, uz kuriem attiecas īpašā paziņošana, kā arī apjomīgu dokumentu, vai šādu dokumentu kopsavilkuma gadījumā.

10.6. Sekretariāts, saņemot paziņojumus atbilstoši šī Līguma nosacījumiem, izsūta paziņojumu kopijas visām Dalībvalstīm un ieinteresētajām standartizēšanas un atbilstības novērtēšanas institūcijām, kā arī pievērš jaunattīstības Dalībvalstu uzmanību jebkuram paziņojumam attiecībā uz tās sevišķi interesējošajām precēm.

10.7. Kad Dalībvalsts ir panākusi vienošanos ar jebkuru citu valsti vai valstīm par jautājumiem attiecībā uz tehniskajiem noteikumiem, standartiem vai atbilstības novērtēšanas procedūrām, kam var būt nozīmīga ietekme uz tirdzniecību, tad vismaz vienas Dalībvalsts līguma puse paziņo citām Dalībvalstīm ar sekretariāta starpniecību par precēm, kuras attiecas uz šo līgumu un pievieno īsu līguma aprakstu. Ieinteresētajām Dalībvalstīm iesaka pēc attiecīga pieprasījuma uzsākt konsultācijas ar citām Dalībvalstīm, lai noslēgtu līdzīgus līgumus vai vienotos par to piedalīšanos šādos līgumos.

10.8. Nekas šajā Līgumā netiek interpretēts kā tāds, kas pieprasa:

10.8.1. tekstu publicēšanu citā valodā, nekā Dalībvalsts valoda;

10.8.2. projektu detaļu vai kopiju izsniegšanu citā valodā, nekā Dalībvalsts valoda, izņemot 5. paragrāfā noteiktos gadījumus; vai

10.8.3. Dalībvalstīm sniegt jebkuru informāciju, kuras atklāšanu tā uzskata par pretēju to būtiskajām drošības interesēm.

10.9. Paziņojumi sekretariātam jāiesniedz angļu, franču vai spāņu valodā.

10.10. Dalībvalstis nozīmē vienu centrālās valdības iestādi, kura ir atbildīga par nosacījumu īstenošanu nacionālā līmenī attiecībā uz paziņojuma procedūrām un saskaņā ar šo Līgumu, izņemot nosacījumus, kas ietverti 3. pielikumā.

10.11. Ja tomēr juridisku vai administratīvu iemeslu dēļ, atbildība par paziņojuma procedūrām tiek sadalīta starp divām vai vairākām centrālās valdības iestādēm, ieinteresētā Dalībvalsts sniedz citām Dalībvalstīm pilnīgu un plašu informāciju par katras šīs iestādes atbildības apjomu.

Tehniskā palīdzība citām Dalībvalstīm

11.1. Dalībvalstis pēc attiecīga pieprasījuma konsultē citas Dalībvalstis, īpaši jaunattīstības Dalībvalstis par tehnisko noteikumu sagatavošanu.

11.2. Dalībvalstis pēc attiecīga pieprasījuma konsultē citas Dalībvalstis, īpaši jaunattīstības Dalībvalstis, un sniedz tām tehnisku palīdzību uz savstarpēji akceptētiem noteikumiem un nosacījumiem attiecībā uz nacionālo standartizācijas institūciju izveidošanu un piedalīšanos starptautiskajās standartizācijas institūcijās, kā mudina savas nacionālās standartizācijas institūcijas rīkoties līdzīgi.

11.3. Dalībvalstis pēc attiecīga pieprasījuma savu iespēju robežās veic saprātīgus pasākumus, lai izveidotu regulējošas institūcijas savās teritorijās citu Dalībvalstu, sevišķi jaunattīstības Dalībvalstu konsultēšanai, kā arī sniedz tām tehnisku palīdzību uz savstarpēji pieņemtiem noteikumiem un nosacījumiem attiecībā uz:

11.3.1. regulējošo institūciju, vai atbilstības tehniskajiem noteikumiem novērtēšanas institūciju izveidošanu; un

11.3.2. metodēm, ar kurām vislabāk var panākt tehnisko noteikumu ievērošanu.

11.4. Dalībvalstis pēc attiecīga pieprasījuma veic tām pieejamos saprātīgos pasākumus, lai sagatavotu priekšlikumu, kas ierosināms citām Dalībvalstīm, sevišķi jaunattīstības Dalībvalstīm, un sniedz tām tehnisku palīdzību uz savstarpēji pieņemtiem noteikumiem un nosacījumiem attiecībā uz atbilstības standartiem, kas pieņemti lūguma iesniedzējas Dalībvalstis teritorijā, novērtēšanas institūciju izveidošanu.

11.5. Dalībvalstis pēc attiecīga pieprasījuma konsultē citas Dalībvalstis, sevišķi jaunattīstības Dalībvalstis un sniedz tām tehnisku palīdzību uz savstarpēji pieņemtiem noteikumiem un nosacījumiem attiecībā uz pasākumiem, kas veicami šādu valstu ražotājiem, ja tie vēlas iegūt piekļuvi atbilstības novērtēšanas sistēmām, kuras izmanto valdības vai nevalstiskās organizācijas tās Dalībvalsts teritorijā, kura saņem lūgumu.

11.6. Dalībvalstis, kuras ir starptautisko vai reģionālo atbilstības novērtēšanas sistēmu biedri vai dalībnieces, konsultē citas Dalībvalstis, sevišķi jaunattīstības Dalībvalstis un sniedz tām tehnisku palīdzību uz savstarpēji pieņemtiem noteikumiem un nosacījumiem attiecībā uz institūciju un tiesiskās bāzes izveidošanu, kura dotu tām iespēju pildīt dalības vai piedalīšanās saistības šādās sistēmās.

11.7. Dalībvalstis pēc attiecīga pieprasījuma ierosina tādām institūcijām to teritorijās, kuras ir starptautisko vai reģionālo atbilstības novērtēšanas sistēmu biedri vai dalībnieces, konsultēt citas Dalībvalstis, sevišķi jaunattīstības Dalībvalstis, un apsver pēdējo pieprasījumus pēc tehniskās palīdzības attiecībā uz tādu institūciju izveidošanu, kuras dotu attiecīgajām institūcijām to teritorijās iespēju pildīt dalības vai piedalīšanās saistības.

11.8. Sniedzot padomu un tehnisko palīdzību citām Dalībvalstīm atbilstoši 1.-7. paragrāfiem, Dalībvalstis piešķir prioritāti vismazāk attīstīto Dalībvalstu vajadzībām.

12. pants

Speciālā un diferencētā attieksme pret jaunattīstības Dalībvalstīm

12.1. Dalībvalstis piešķir diferencētu un labvēlīgāku attieksmi šī Līguma jaunattīstības Dalībvalstīm, ievērojot sekojošos nosacījumus, kā arī attiecīgos citu šī Līguma Pantu nosacījumus.

12.2. Dalībvalstis vērš īpašu uzmanību uz šī Līguma nosacījumiem attiecībā uz jaunattīstības Dalībvalstu tiesībām un pienākumiem un ņem vērā jaunattīstības Dalībvalstu īpašās attīstības, finansiālās un tirdzniecības vajadzības šī Līguma īstenošanā, gan nacionālā līmenī, gan izmantojot šī Līguma institucionālos pasākumus.

12.3. Dalībvalstis, sagatavojot un piemērojot tehniskos noteikumus, standartus un atbilstības novērtēšanas procedūras, ņem vērā jaunattīstības Dalībvalstu īpašās attīstības, finansiālās un tirdzniecības vajadzības šī Līguma īstenošanā, lai nodrošinātu, ka šādi tehniskie noteikumi, standarti un atbilstības novērtēšanas procedūras nerada nevajadzīgus šķēršļus eksportam no jaunattīstības Dalībvalstīm.

12.4. Dalībvalstis atzīst, ka, lai gan jaunattīstības Dalībvalstīs starptautiskie standarti, norādījumi vai rekomendācijas var pastāvēt to īpašos tehnoloģiskos un sociāli-ekonomiskos apstākļos, jaunattīstības Dalībvalstis pieņem noteiktus tehniskos noteikumus, standartus vai atbilstības novērtēšanas procedūras, kuru mērķis ir saglabāt vietējo tehnoloģiju, ražošanas metodes un procesus, kas ir savienojami ar to attīstības vajadzībām. Tāpēc Dalībvalstis atzīst, ka no jaunattīstības Dalībvalstīm netiek sagaidīts, lai tās izmantotu starptautiskos standartus par bāzi to tehniskajiem noteikumiem, kuri neatbilst to attīstības, finansiālajām un tirdzniecības vajadzībām.

12.5. Dalībvalstis savu iespēju robežās veic saprātīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka starptautiskās standartizēšanas institūcijas un starptautiskās atbilstības novērtēšanas sistēmas tiek organizētas un darbojas veicinot aktīvu un visas Dalībvalstis pārstāvošu attiecīgo institūciju piedalīšanos, ievērojot jaunattīstības Dalībvalstu speciālās problēmas.

12.6. Dalībvalstis savu iespēju robežās veic saprātīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka starptautiskās standartizēšanas institūcijas pēc jaunattīstības Dalībvalstu pieprasījuma iepazītos ar iespēju un, ja iespējams, sagatavotu starptautiskos standartus attiecībā uz precēm, par kurām jaunattīstības Dalībvalstīm ir īpaša interese.

12.7. Dalībvalstis atbilstoši 11. panta nosacījumiem sniedz tehnisko palīdzību jaunattīstības Dalībvalstīm, lai nodrošinātu, ka tehnisko noteikumu, standartu un atbilstības novērtēšanas procedūru sagatavošana un piemērošana nerada jaunattīstības Dalībvalstu eksporta pieaugumam un dažādībai nevajadzīgus šķēršļus. Nosakot tehniskās palīdzības noteikumus un apstākļus, jāņem vērā pieprasījumu izteikušo Dalībvalstu, un īpaši vismazāk attīstīto Dalībvalstu attīstības pakāpe.

12.8. Ar šo atzīst, ka jaunattīstības Dalībvalstis var saskarties ar īpašām problēmām, ieskaitot institucionālas un infrastruktūras problēmas, tehnisko noteikumu, standartu un atbilstības novērtēšanas procedūru sagatavošanas un piemērošanas jomā. Tālāk tiek atzīts, ka jaunattīstības Dalībvalstu īpašās attīstības un tirdzniecības vajadzības, kā arī to tehnoloģiskās attīstības pakāpe, var traucēt saistību pildīšanu pilnā mērā saskaņā ar šo Līgumu. Tāpēc Dalībvalstis pilnā mērā ievēro šo faktu. Attiecīgi, lai nodrošinātu, ka jaunattīstības Dalībvalstis spēj pildīt šo Līgumu, Tirdzniecības tehnisko barjeru komitejai, kas minēta 13. pantā (šajā Līgumā saukta - "Komiteja"), tiek dota iespēja pēc to attiecīga pieprasījuma noteikt precizētus, laika ziņā ierobežotus šī Līguma saistību pilnīgus vai daļējus izņēmumus. Izskatot šādus lūgumus, Komiteja ņem vērā speciālās problēmas tehnisko noteikumu, standartu un atbilstības novērtēšanas procedūru sagatavošanas un piemērošanas jomā, un jaunattīstības Dalībvalsts speciālās attīstības un tirdzniecības vajadzības, kā arī tās tehnoloģiskās attīstības pakāpi, kas var traucēt saistību pildīšanu pilnā mērā saskaņā ar šo Līgumu. Komiteja īpaši ņem vērā vismazāk attīstīto valstu speciālās attīstības problēmas.

12.9. Konsultāciju laikā attīstīto valstu Dalībvalstis patur prātā īpašās grūtības, ar kurām nācās sastapties jaunattīstības Dalībvalstīm noformulējot un īstenojot standartus un tehniskos noteikumus un atbilstības novērtēšanas procedūras, un vēloties palīdzēt jaunattīstības Dalībvalstīm to centienos šajā virzienā, attīstīto valstu Dalībvalstis ņem vērā iepriekšminētās speciālās vajadzības attiecībā uz finansēšanu, tirdzniecību un attīstību.

12.10. Komiteja periodiski iepazīstas ar šajā Līgumā noteikto īpašo un diferencēto stāvokli, kas piešķirts jaunattīstības Dalībvalstīm nacionālā un starptautiskā līmenī.

INSTITŪCIJAS, KONSULTĀCIJAS UN STRĪDU NOREGULĒŠANA

Tirdzniecības tehnisko barjeru komiteja

13.1. Ar šo tiek izveidota Tirdzniecības tehnisko barjeru komiteja, kas sastāv no katras Dalībvalstis pārstāvjiem. Komiteja ievēl savu priekšsēdētāju un sapulcējas pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā reizi gadā, lai Dalībvalstis varētu konsultēties par jebkuriem jautājumiem attiecībā uz šī Līguma darbību vai tā mērķu īstenošanu. Komiteja veic tādus pienākumus, kādus tai paredz šis Līgums vai deleģē Dalībvalstis.

13.2. Komiteja pēc nepieciešamības izveido darba grupas vai citas institūcijas, kuras veic tām tādus pienākumus, kādus Komiteja tām deleģējusi atbilstoši šī Līguma attiecīgajiem nosacījumiem.

13.3. Ar šo jāsaprot, ka jāizvairās no nevajadzīgas dublēšanās starp darbu saskaņā ar šo Līgumu un to, ko veic valdības citās tehniskajās organizācijās. Komitejai jāizpēta šī problēma, lai mazinātu šādu dublēšanos.

Konsultācijas un strīdu noregulēšana

14.1. Konsultācijas un strīdu noregulēšana attiecībā uz jebkuru jautājumu, kas ietekmē šī Līguma darbību, notiek sadarbībā ar Strīdu noregulēšanas institūciju un ievēro, mutatis mutandis, GATT 1994 XXII un XXIII pantu nosacījumus, kas precizēti un piemēroti "Izskaidrojumā par strīdu noregulēšanu".

14.2. Pēc strīdus puses lūguma, vai arī pēc tās iniciatīvas, komisija var izveidot tehnisko ekspertu grupu, tādu tehnisku jautājumu risināšanai, kam nepieciešams detalizēts ekspertu izvērtējums.

14.3. Tehnisko ekspertu grupas ievēro 2 pielikuma procedūras.

14.4. Augstāk minētās strīdu noregulēšanas procedūras var piemērot gadījumos, kad Dalībvalsts uzskata, ka otra Dalībvalsts nav panākusi apmierinošus rezultātus atbilstoši 3.4., 7.8. un 9. pantiem un tās tirdzniecības intereses tikušas ievērojami skartas. Šajā sakarā, šādi rezultāti ir tādi paši kā gadījumā, ja attiecīgā institūcija būtu Dalībvalsts.

NOBEIGUMA NOSACĪJUMI

Nobeiguma nosacījumi

Atrunas (rezervācijas)

15.1. Attiecībā uz jebkuriem šī Līguma nosacījumiem bez citu Dalībvalstu piekrišanas nevar tikt ieviestas nekādas atrunas (rezervācijas).

Pārskats

15.2. Katra Dalībvalsts uzreiz pēc datuma, kurā tā pievienojusies PTO Līgumam, informē Komiteju par esošajiem vai veiktajiem šī Līguma īstenošanas un pārvaldes nodrošināšanas pasākumiem. Par jebkurām izmaiņām šādos pasākumos arī jāpaziņo Komitejai.

15.3. Komiteja veic gada pārskatu par šī Līguma, ņemot vērā tā mērķus, izpildi un darbību.

15.4. Ne vēlāk kā trešā gada beigās pēc PTO Līguma stāšanās spēkā un katra triju gadu perioda beigās, Komiteja pārskata šī Līguma darbību un izpildi, ieskaitot nosacījumus, kas attiecas uz atklātību, lai rekomendētu šī Līguma tiesību un pienākumu noregulējumu pēc nepieciešamības, tādejādi veicinot abpusējas ekonomiskās priekšrocības un tiesību un pienākumu līdzsvaru, neapejot 12. panta nosacījumus. Ievērojot inter alia pieredzi, kas gūta Līguma īstenošanā, Komiteja pēc nepieciešamības, iesniedz ierosinājumus šī Līguma tekstu labojumus Preču tirdzniecības padomei.

Pielikumi

15.5. Šī Līguma pielikumi ir tā neatņemamas sastāvdaļas.

TERMINI UN TO DEFINĪCIJAS ŠĪ LĪGUMA NOLŪKĀ

Terminiem, kas sniegti 1991. gada ISO/IEC 2. Norādījumu sestajā izdevumā "Vispārējie termini un to definīcijas attiecībā uz standartizēšanu un ar to saistīto darbību" un kas lietoti šajā Līgumā ir tāda pati nozīme, kā minēto Norādījumu definīcijās dotā, ņemot vērā, ka pakalpojumi tiek izslēgti no šī Līguma darbības sfēras. Šī Līguma nolūkā vēl spēkā ir sekojošas definīcijas:

1. Tehniskais noteikums

Dokuments, kas atspoguļo preču īpašības vai ar tām saistītos procesus un ražošanas metodes, ieskaitot spēkā esošos administratīvos nosacījumus, atbilstība kuram ir obligāta. Tas var ietvert vai apskatīt tikai un vienīgi terminoloģiju, simbolus, iepakojumu, marķēšanu vai etiķešu prasības, kā tie ir piemēroti precei, procesam vai ražošanas metodei.

Paskaidrojoša piezīme

Definīcija ISO/IEC 2.Norādījumā nav pašpietiekama, bet pamatojas uz tā saukto "ķieģeļu" sistēmu.

2. Standarts

Dokuments, kuru apstiprinājusi atzīta institūcija, kas vispārējai un atkārtotai izmantošanai sagatavo likumus, norādījumus vai preču un ar tām saistīto procesu un ražošanas metožu raksturojumus, kuru ievērošana nav obligāta. Tas var ietvert vai apskatīt tikai un vienīgi terminoloģiju, simbolus, iepakojumu, marķēšanu vai etiķešu prasības kas attiecas uz preci, procesu vai ražošanas metodi.

Paskaidrojoša piezīme

Termini, kas definēti ISO/IEC 2. Norādījumā, skar preces, procesus un pakalpojumus. Šis Līgums attiecas tikai uz tehniskajiem noteikumiem, standartiem un atbilstības novērtēšanas procedūrām, kas savukārt attiecas uz precēm vai procesiem un ražošanas metodēm. Standarti, kā tie definēti ISO/IEC 2. Norādījumā, var būt neobligāti vai obligāti. Šī Līguma nolūkā standarti tiek definēti kā neobligāti un tehniskie noteikumi kā obligāti dokumenti. Standarti, kurus sagatavo starptautiskā standartizācijas kopiena, balstās uz konsensusa principa. Šis Līgums aptver arī dokumentus, kuri nebalstās uz konsensusa principa.

3. Atbilstības novērtēšanas procedūras

Jebkura procedūra, kas tieši vai netieši izmantota, lai konstatētu, ka tiek pildītas atbilstošās prasības tehniskajos noteikumos vai standarti.

Paskaidrojoša piezīme

Atbilstības novērtēšanas procedūras inter alia ietver paraugu ņemšanas, analīžu un inspekcijas procedūras; atbilstības novērtēšanu, apstiprināšanu un apliecināšanu; reģistrāciju, akreditēšanu un pieņemšanu, kā arī to kombinācijas.

4. Starptautiskā institūcija vai sistēma

Institūcija vai sistēma, kurā atļauts piedalīties vismaz visu Dalībvalstu attiecīgajām institūcijām.

5. Reģionālā institūcija vai sistēma

Institūcija vai sistēma, kurā atļauts piedalīties tikai dažu Dalībvalstu attiecīgām institūcijām.

6. Centrālās valdības institūcijas

Centrālā valdība, tās ministrijas un departamenti vai jebkura institūcija, kas attiecībā uz kādu darbību atrodas centrālās valdības kontrolē.

Paskaidrojoša piezīme

Eiropas Kopienu gadījumā spēkā ir nosacījumi, kas attiecas uz centrālās valdības institūcijām. Tomēr reģionālās institūcijas vai atbilstības novērtēšanas sistēmas var izveidot Eiropas Kopienu ietvaros, un šādos gadījumos tās ir pakļautas šī Līguma nosacījumiem par reģionālajām institūcijām vai atbilstības novērtēšanas sistēmām.

7. Pašvaldības un to institūcijas

Pārvaldes institūcijas, ne centrālā valdība, (piem. štati, provinces, Zemes, kantoni, municipalitātes, u.t.t.), to ministrijas vai departamenti, kā arī jebkura institūcija, kas attiecībā uz kādu darbību atrodas šādas valdības kontrolē.

8. Nevalstiskā organizācija

Ne centrālās valdības institūcija un ne vietējās pašvaldības institūcija, arī nevalstiska institūcija, kurai ir likumiskas tiesības piemērot tehnisko noteikumu.

2. pielikums

TEHNISKO EKSPERTU GRUPAS

Sekojošas procedūras ir spēkā tehnisko ekspertu grupām, kuras izveidotas atbilstoši 14.panta nosacījumiem:

1. Tehnisko ekspertu grupas pakļaujas padomes prasībām. Par to atsauksmju nosacījumiem un detalizētām darbības procedūrām lemj padome un tie ziņo padomei.

2. Piedalīšanās tehnisko ekspertu grupās ir iespējama tikai personām ar profesionālu pieredzi attiecīgajā jomā.

3. Strīda pušu pilsoņi nedarbojas tehnisko ekspertu grupā bez strīda pušu koplīguma, vien izņēmuma gadījumos, ja padome uzskata, ka nepieciešamība pēc speciālas zinātniskas ekspertīzes nevar tikt īstenota citādi. Strīda pušu valdības amatpersonas nedarbojas tehnisko ekspertu grupā. Tehniskās ekspertu grupas biedri pilda savus individuālos pienākumus, nevis kā valdības pārstāvji, ne arī kā jebkuras organizācijas pārstāvji. Valdības vai organizācijas nesniedz norādījumus attiecībā uz jautājumiem pirms to nav izdarījusi tehnisko ekspertu grupa.

4. Tehnisko ekspertu grupas konsultējas un saņem informāciju un tehnisku padomu no jebkura avota, kas tiem šķiet piemērots. Pirms ekspertu tehniskā grupa uzsāk šādas informācijas vai padoma meklēšanu no avota, kas atrodas Dalībvalsts jurisdikcijā, tā informē Dalībvalsts valdību. Jebkurai Dalībvalstij jāatbild nekavējoties un pilnībā uz jebkuru ekspertu tehniskās grupas lūgumu šādas informācijas iegūšanai, ja ekspertu tehniskā grupa to uzskata par nepieciešamu un piemērotu.

5. Strīdus pusēm ir pieejama visa attiecīgā informācija, kas sniegta tehnisko ekspertu grupai, ja vien tā nav konfidenciāla. Konfidenciālā informācija, kas sniegta tehnisko ekspertu grupai netiek izpausta bez informācijas sniedzēja — valdības, organizācijas vai personas formāla pilnvarojuma. Ja šāda informācija tehnisko ekspertu grupai tiek pieprasīta, bet šādas informācijas izpaušanai tehnisko ekspertu grupa nav saņēmusi attiecīgo pilnvarojumu, tad valdība, organizācija vai persona - informācijas sniedzēji, sagatavo nekonfidenciālu šīs informācijas kopsavilkumu.

6. Tehnisko ekspertu grupa iesniedz ziņojuma projektu ieinteresētajām Dalībvalstīm, lai iegūtu to komentārus un attiecīgi ņemtu tos vērā nobeiguma ziņojumā, kuru arī izplata ieinteresētajām Dalībvalstīm pēc iesniegšanas padomē.

POZITĪVĀS PRAKSES KODEKSS STANDARTU SAGATAVOŠANĀ, PIEŅEMŠANĀ UN PIEMĒROŠANĀ

Vispārēji nosacījumi

A. Šī Kodeksa nolūkā spēkā ir šī Līguma 1. pielikuma definīcijas.

B. Šis Kodekss ir pieejams jebkuras PTO Dalībvalsts teritorijā esošas standartizēšanas institūcijas akceptam, vai tā būtu centrālās valdības institūcija, vietējā pašvaldība vai nevalstiska organizācija; arī jebkurai valdības reģionālajai standartizēšanas institūcijai, kur viena vai vairāki biedri ir PTO Dalībvalstis; un jebkurai nevalstiskai reģionālajai standartizēšanas organizācijai, kur viens vai vairāki biedri ir PTO Dalībvalstis (šajā Kodeksā sauktas kopumā par "standartizēšanas institūcijām" un atsevišķi — "standartizēšanas institūcija").

C. Standartizēšanas institūcijas, kuras ir pievienojošās vai izstājušās no šī Kodeksa par šo faktu paziņo ISO/IEC Informācijas centram Ženēvā. Paziņojumā jānorāda attiecīgās institūcijas nosaukums un adrese, kā arī tās patreizējās un plānotās darbības apjoms. Paziņojumu var nosūtīt vai nu tieši ISO/IEC Informācijas centram, vai arī ar ISO/IEC nacionālās biedrorganizācijas starpniecību, vai vēlams, ar attiecīgā nacionālā biedra vai ISONET starptautiskā dalībnieka starpniecību, pēc iespējām.

Būtiski nosacījumi

D. Attiecībā uz standartiem, standartizēšanas institūcija piešķir tādu labvēlības statusu precēm, kuru izcelsmes vieta ir jebkuras citas PTO Dalībvalsts teritorija, kas ir ne mazāks kā līdzīgām iekšzemes izcelsmes precēm un līdzīgām precēm, kuru izcelsmes vieta ir jebkura cita valsts, piešķirtais

E. Standartizēšanas institūcija nodrošina to, ka standarti netiek sagatavoti, pieņemti vai piemēroti, lai radītu, vai to rezultātā rastos nevajadzīgi šķēršļi starptautiskajā tirdzniecībā.

F. Ja starptautiskie standarti pastāv vai to pabeigšana ir neizbēgama, standartizēšanas institūcija izmanto tos, vai to attiecīgās daļas, kā bāzi gatavotajiem standartiem, izņemot gadījumu, ja šādi starptautiski standarti vai attiecīgās daļas būtu mazefektīvi vai neatbilstoši, piemēram, nepietiekama aizsardzības līmeņa vai fundamentālu klimatisko vai ģeogrāfisko faktoru vai fundamentālu tehnoloģisku problēmu dēļ.

G. Lai harmonizētu standartus cik vien plaši iespējams, standartizēšanas institūcija atbilstošā veidā un pilnā mērā savu iespēju robežās piedalās starptautisko standartu sagatavošanā, ko veic attiecīgās starptautiskās standartizēšanas institūcijas attiecībā uz jautājumu, par kuru tā vai nu ir pieņēmusi vai plāno pieņemt standartus. Standartizēšanas institūcijām Dalībvalsts teritorijā piedalīšanās noteiktā starptautiskās standartizēšanas pasākumā notiek ar vienas delegācijas starpniecību, kura pārstāv visas standartizēšanas institūcijas teritorijā, kas ir pieņēmusi, vai plāno pieņemt standartus par jautājumu, uz kuru starptautiskais standartizēšanas pasākums attiecas.

H. Standartizēšanas institūcija Dalībvalsts teritorijā dara visu iespējamo, lai izvairītos no standartizēšanas institūciju darba dublēšanas nacionālajā teritorijā vai pārklāšanās ar attiecīgu starptautisko vai reģionālo standartizēšanas institūciju darbu. Pēdējie arī dara visu iespējamo, lai panāktu nacionālo vienprātību attiecībā uz to izveidotajiem standartiem. Līdzīgi, reģionālā standartizēšanas institūcija dara visu iespējamo, lai izvairītos no attiecīgo starptautisko standartizēšanas institūciju darba dublēšanas vai pārklāšanas.

I. Ja nepieciešams, standartizēšanas institūcija precizē standartus pamatojoties uz prasībām pret precēm, attiecībā uz to izpildīšanu nevis uz dizainu vai raksturojošām īpašībām.

J. Vismaz reizi katros sešos mēnešos standartizēšanas institūcija publicē darba programmu, kurā norādīti tās nosaukums un adrese, standarti, kurus tā patreiz gatavo un standarti, kurus tā ir pieņēmusi iepriekšējā laika periodā. Standarts atrodas sagatavošanā no brīža, kad pieņemts lēmums par standarta pieņemšanu līdz brīdim, kamēr šis standarts ir pieņemts. Specifisku standartu projektu nosaukumi pēc attiecīga pieprasījuma tiek sniegti angļu, franču vai spāņu valodā. Paziņojums par darba programmu tiek publicēts nacionālā vai, atsevišķos gadījumos, reģionālā standartizēšanas pasākumu izdevumā.

Darba programma katram standartam norāda, atbilstoši ISONET noteikumiem, klasifikāciju atbilstoši tēmai, sasniegto standarta izstrādāšanas posmu, un atsauces uz jebkuriem starptautiskajiem standartiem, kas ņemti tam par pamatu. Ne vēlāk kā šīs darba programmas publicēšanas laikā, standartizēšanas institūcija paziņo par tās pastāvēšanu ISO/IEC Informācijas centram Ženēvā.

Paziņojumā ir standartizēšanas institūcijas nosaukums un adrese, tā izdevuma nosaukums un adrese, kurā publicēta darba programma, programmas cena ( ja tāda ir), kā un kur to var iegūt. Paziņojumu var nosūtīt tieši ISO/IEC Informācijas centram, vai, vēlams, ar attiecīgā nacionālā biedra vai ISONET starptautiskā dalībnieka starpniecību, pēc iespējām.

K. ISO/IEC nacionālais biedrs dara visu, lai kļūtu par ISONET biedru vai nozīmētu citu institūciju, kas kļūtu par biedru, kā arī, lai iegūtu visaugstākā līmeņa dalību, kas iespējama ISONET biedram. Citas standartizēšanas institūcijas dara visu, lai saistītu sevi ar ISINET biedru.

L. Pirms standarta pieņemšanas, standartizēšanas institūcijas atvēl vismaz 60 dienu ilgu laika periodu, lai ieinteresētās puses PTO Dalībvalsts teritorijā varētu iesniegt komentārus par standarta projektu. Šo laiku tomēr var saīsināt gadījumos, kad rodas neatliekamas drošības, veselības vai apkārtējās vides problēmas vai šo problēmu draudi. Ne vēlāk kā komentāru termiņa sākumā standartizēšanas institūcija publicē paziņojumu, kas izziņo komentāru termiņu publikācijā, kā minēts J paragrāfā. Šāds paziņojums ietver iespējami daudz norāžu par to, kur standarta projekts atšķiras no attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem.

M. Pēc jebkuras ieinteresētās puses PTO Dalībvalsts teritorijā pieprasījuma, standartizēšanas institūcija nekavējoties izsniedz, vai sagatavo standarta projekta kopiju, kuru tā iesniegusi komentāriem. Jebkuras nodevas par šo pakalpojumu, neskaitot no patiesās piegādes izmaksas, ir vienādas ārvalstu un iekšzemes pusēm.

N. Standartizēšanas institūcija tālākajā standarta izstrādāšanā ņem vērā komentārus, kas saņemti komentāru iesniegšanas termiņa laikā. Uz komentāriem, kas saņemti ar tādu standartizēšanas institūciju starpniecību, kuras ir pievienojušies Pozitīvās prakses kodeksam, pēc to attiecīga pieprasījuma tiek sniegta iespējami ātra atbilde. Atbildē ir paskaidrojums par to, kāpēc atkāpšanās no attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem ir nepieciešama.

O. Ja standarts ir pieņemts, tas tiek nekavējoties publicēts.

P. Pēc jebkuras ieinteresētās puses PTO Dalībvalsts teritorijā pieprasījuma, standartizēšanas institūcija nekavējoties izsniedz vai sagatavo tās pēdējās darba programmas vai sagatavotā standarta kopiju. Jebkuras nodevas, kas tiek pieprasītas par šo pakalpojumu, neskaitot to patiesās piegādes izmaksas, ir vienādas ārvalstu un vietējām pusēm.

Q. Standartizēšanas institūcija ar izpratni izturas un sniedz atbilstošu konsultāciju iespēju attiecībā uz iesniegumiem par šī Kodeksa darbību, ko sagatavo standartizēšanas institūcijas, kas ir pievienojušās Pozitīvās prakses kodeksam. Sūdzības risinot, tā rīkojas objektīvi.

___________

¹ Ar "valsts piederīgiem" šeit, PTO Dalībvalsts atsevišķas muitas teritorijas gadījumā, tiek domātas personas, fiziskas vai juridiskas, kuras pastāvīgi dzīvo vai kurām ir reāls un funkcionējošs rūpniecisks vai komerciāls uzņēmums šajā muitas teritorijā.

LĪGUMS PAR AR TIRDZNIECĪBU SAISTĪTAJIEM INVESTĪCIJU PASĀKUMIEM

Dalībvalstis,

uzskatot, ka Ministri Punta del Este Deklarācijā panākuši vienošanos, par to, ka "ievērojot GATT pantu darbības izpēti attiecībā uz tirdzniecību ierobežojošu un kropļojošu ietekmi, kāda ir investīciju pasākumiem, sarunās rūpīgi jāizstrādā turpmākie pasākumi, kas var būt nepieciešami, lai izvairītos no šādas nelabvēlīgas ietekmes uz tirdzniecību" ;

vēloties veicināt pasaules tirdzniecības attīstību un tās liberalizācijas pieaugumu, kā arī nodrošināt starptautiski neierobežotas investīcijas tā, lai palielinātu visu tirdzniecības partneru, sevišķi jaunattīstības Dalībvalstīs, ekonomisko izaugsmi, vienlaicīgi nodrošinot brīvu konkurenci;

ievērojot īpašās jaunattīstības un it īpaši vismazāk attīstīto Dalībvalstu tirdzniecības, attīstības un finansiālās vajadzības;

atzīstot, ka noteikti investīciju pasākumi var radīt tirdzniecību ierobežojošas un kropļojošas sekas;

ar šo vienojas par sekojošo:

Darbības sfēra

Šis Līgums ir piemērojams tikai ar preču tirdzniecību saistītajiem investīciju pasākumiem ( šī Līguma tekstā — "PreTIP").

Nacionālais režīms un kvantitatīvie ierobežojumi

1. Nemazinot citas tiesības un saistības GATT 1994, neviena Dalībvalsts nedrīkst piemērot PreTIP, kas neatbilst GATT 1994 III panta vai XI panta nosacījumiem.

2. Šī Līguma pielikumā tiek sniegts ilustratīvs to PreTIP saraksts, kuri neatbilst nacionālā režīma saistībām, kā minēts GATT 1994. III panta 4. paragrāfā un saistībām par vispārēju kvantitatīvo ierobežojumu likvidēšanu, kā nosaka GATT 1994 XI panta 1. paragrāfs.

Izņēmumi

Visi izņēmumi saskaņā ar GATT 1994 ir atbilstoši jāpiemēro šī Līguma nosacījumiem.

Jaunattīstības Dalībvalstis

Jaunattīstības Dalībvalsts var uz laiku atkāpties no 2. panta nosacījumiem tik lielā mērā un tādā veidā, kā to pieļauj GATT 1994 XVIII panta nosacījumi, Izskaidrojuma par GATT 1994 maksājumu bilances nosacījumiem un Deklarācijas par tirdzniecības pasākumiem, kas veikti maksājumu bilances mērķiem (pieņemta 1979. gada 28. novembrī (BISD 26S/205 -209)) nosacījumi, Dalībvalstij atkāpjoties no GATT 1994 III un XI pantu nosacījumiem.

Notifikācija un pārejas pasākumi

1. Dalībvalstīm 90 dienu laikā no PTO Līguma stāšanās spēkā jāpaziņo Preču tirdzniecības padomei par visiem veiktajiem PreTIP, kuri neatbilst šī Līguma nosacījumiem. Par šādiem vispārīgi un īpaši veiktiem PreTIP pasākumiem tiek paziņots, norādot to galvenās iezīmes.¹

2. Katra Dalībvalsts pārtrauc visus PreTIP, par kuriem ir paziņots saskaņā ar 1.paragrāfu attīstītās Dalībvalsts gadījumā divu gadu laikā no PTO Līguma stāšanās spēkā, attiecīgi piecu gadu laikā jaunattīstības Dalībvalsts gadījumā un septiņu gadu laikā vismazāk attīstītās Dalībvalsts gadījumā.

3. Preču tirdzniecības padome var pēc attiecīga pieprasījuma pagarināt tādu PreTIP izbeigšanas pārejas periodu, par kuriem paziņots saskaņā ar 1. paragrāfu jaunattīstības Dalībvalstij, ieskaitot vismazāk attīstītās Dalībvalstis, kura pierāda sevišķas grūtības šī Līguma nosacījumu īstenošanā. Izskatot šādu lūgumu, Preču tirdzniecības padomei jāņem vērā attiecīgās Dalībvalsts vajadzības individuālajā attīstībā, finansiālajā un tirdzniecības jomā.

4. Pārejas perioda laikā Dalībvalsts nedrīkst mainīt neviena PreTIP, kuri ir spēkā PTO Līguma stāšanās spēkā datumā, termiņus, par kuriem tā ir paziņojusi saskaņā ar 1.paragrāfu, tādejādi palielinot neatbilstības pakāpi 2. paragrāfa nosacījumiem. Tādiem PreTIP, kas uzsākti mazāk kā 180 dienas pirms PTO Līguma stāšanās spēkā datuma nav priekšrocības attiecībā uz pārejas perioda pasākumiem, ko paredz 2. paragrāfs.

5. Neskatoties uz 2. paragrāfa nosacījumiem, Dalībvalsts, lai neradītu neizdevīgus apstākļus izveidotajiem uzņēmumiem, kuri jau ir pakļauti PreTIP pasākumiem saskaņā ar 1. paragrāfu, var pārejas periodā piemērot tos pašus PreTIP jaunām investīcijām (i) ja šādas investīcijas rezultātā preces ir tādas pašas kā jau izveidoto uzņēmumu preces, un (ii) ja ir nepieciešams izvairīties no konkurences apstākļu kropļošanas starp jauno investīciju un jau izveidoto uzņēmumu. Par jebkuriem šādi jaunai investīcijai piemērotiem PreTIP jāpaziņo Preču tirdzniecības padomei. Šāda PreTIP termiņiem ir jābūt ekvivalentiem konkurējošajā iedarbībā ar tiem, kuri ir spēkā izveidotajiem uzņēmumiem, un tie vienlaicīgi jāpārtrauc. Šāda PreTIP termiņiem ir jābūt ekvivalentiem konkurējošajā iedarbībā ar tiem, kuri ir spēkā izveidotajiem uzņēmumiem, un tie vienlaicīgi jāpārtrauc

Atklātība

1. Dalībvalstis attiecībā uz PreTIP pasākumiem atkārtoti apliecina savas saistības pret atklātības un notifikācijas prasībām GATT 1994 X pantā, traktējot "Notifikāciju" saskaņā ar 1979. gada 28. novembrī pieņemto Izskaidrojumu par notifikāciju, konsultācijām, strīdu noregulēšanu un uzraudzību un 1994. gada 15. aprīlī pieņemto Ministru lēmumu par notifikācijas procedūrām.

2. Katra Dalībvalsts paziņo Sekretariātam par publikācijām, kurās varētu būt minēti PreTIP pasākumi, ieskaitot tos, kurus veic reģionālās un vietējās pašvaldības un varas iestādes to teritorijās.

3. Katra Dalībvalsts ar izpratni izturas pret informācijas pieprasījumiem un nodrošina vienādas konsultāciju iespējas par jebkuru šī Līguma kontekstā radušos jautājumu, ko ierosina cita Dalībvalsts. Atbilstoši GATT 1994 X pantam, nevienai Dalībvalstij netiek pieprasīta tādas informācijas publiskošana, kuras izpaušana varētu traucēt likuma ievērošanu vai kā citādi būtu pretrunā ar sabiedriskajām interesēm, vai kaitētu noteiktu sabiedrisko vai privāto uzņēmumu likumīgajām komercinteresēm.

Komiteja ar tirdzniecību saistīto investīciju pasākumu jautājumos

1. Ar šo tiek izveidota "Komiteja ar tirdzniecību saistīto investīciju pasākumu jautājumos" (turpmāk šī Līguma tekstā "Komiteja") un tā ir pieejama visām Dalībvalstīm. Komiteja izvēl priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku, pulcējas ne retāk kā reizi gadā un citos gadījumos pēc Dalībvalsts pieprasījuma.

2. Komiteja pilda pienākumus, kurus tai uzdevusi Preču tirdzniecības padome. Komiteja nodrošina Dalībvalstīm iespēju konsultēties par jebkuriem jautājumiem, kas attiecas uz šī Līguma darbību un tā īstenošanu.

3. Komiteja kontrolē šī Līguma darbību un īstenošanu, kā arī katru gadu par to ziņo Preču tirdzniecības padomei.

Konsultācijas un strīdu noregulēšana

GATT 1994 XXII un XXIII pantu nosacījumi, kas precizēti un piemēroti Izskaidrojumā par strīdu noregulēšanu, ir spēkā attiecībā uz konsultācijām un strīdu noregulēšanu šī Līguma kontekstā.

Preču tirdzniecības padomes pārskats

Ne vēlāk kā piecus gadus pēc PTO Līguma stāšanās spēkā, Preču tirdzniecības padome pārskata šī Līguma darbību un, ja nepieciešams, ierosina Ministru Konferencei izdarīt labojumus tā tekstā. Šī pārskata gaitā Preču tirdzniecības padome lemj, vai Līgums jāpapildina ar nosacījumiem par investīciju politiku un konkurences politiku.

PIELIKUMS

ILUSTRATĪVAIS SARAKSTS

1. Nacionālā režīma statusam, ko paredz GATT 1994 III panta 4. paragrāfs, neatbilstošie PreTIP var būt arī tie, kuri ir obligāti vai ievērojami saskaņā ar iekšzemes likumdošanu vai saskaņā ar administratīvajiem noteikumiem, vai arī tie, kuru ievērošana ir nepieciešama, lai iegūtu priekšrocību, un kuri pieprasa:

(a) lai uzņēmums pirktu vai izmantotu iekšzemes izcelsmes vai jebkuras iekšzemes preces, kuras precizētas kā noteiktas preces, preču daudzums vai preču vērtība, vai kā daudzuma proporcija vai vietējās ražošanas vērtība; vai

(b) ka uzņēmuma importēto preču pirkšana vai izmantošana tiek ierobežota ar daudzumu, kas saistāms ar iekšzemes preču, ko tā eksportē, daudzumu un vērtību.

2. Kvantitatīvo ierobežojumu, ko paredz GATT 1994 XI panta 1. paragrāfs, vispārējai likvidēšanai neatbilstošie PreTIP var būt arī tie, kuri ir obligāti vai ievērojami saskaņā ar iekšzemes likumdošanu vai saskaņā ar administratīvajiem noteikumiem, vai arī tie, kuru ievērošana ir nepieciešama, lai iegūtu priekšrocību, un kuri ierobežo:

(a) uzņēmumam tādu produktu importu, ko izmanto iekšzemes ražošanai vai saistībā ar to vispār, kā arī daudzumos, kuri saistīti ar uzņēmuma eksportēto iekšzemes preču daudzumu un vērtību;

(b) uzņēmumam tādu produktu importu, ko izmanto iekšzemes ražošanai vai saistībā ar to, ierobežojot tā piekļuvi preču apmaiņai ar ārvalstīm līdz tādam apjomam, ko nosaka uz šo uzņēmumu attiecināmā ienākošā ārvalstu preču apmaiņa; vai

(c) uzņēmuma produktu eksportu vai pārdošanu eksportam attiecībā uz kādām precēm, produkta apjomu vai vērtību, vai noteiktu uzņēmuma iekšzemes produkcijas apjoma vai vērtības proporciju.

_________________

¹ Ja PreTIP pasākumi tiek veikti varas iestāžu kompetences robežās pēc to ieskatiem, par katru īpašu piemērošanas gadījumu jāziņo. Nav jāatklāj informācija, kura varētu kaitēt noteiktu uzņēmumu likumīgajām komercinteresēm.

LĪGUMS
par Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību 1994 VI panta īstenošanu

Ar šo Dalībvalstis vienojas par sekojošo:

I DAĻA

1.pants

Principi

Antidempinga pasākums tiek piemērots tikai pie 1994.gada GATT VI pantā paredzētajiem apstākļiem un atbilstoši izmeklēšanai, kas uzsākta ¹ un veikta saskaņā ar šī Līguma nosacījumiem. Sekojošie noteikumi reglamentē 1994.gada GATT VI panta piemērošanu, ciktāl pasākumi tiek veikti antidempinga likumdošanas vai noteikumu ietvaros.

2.pants

Dempinga noteikšana

2.1. Šī Līguma nozīmē, prece tiek uzskatīta par realizētu dempinga apstākļos, t.i. par tādu, kura tiek realizēta citas valsts tirdzniecībā zem savas normālās vērtības, ja eksporta cena precei, kura tiek eksportēta no vienas valsts uz citu, ir zemāka par salīdzinošo cenu parastajā tirdzniecības apritē līdzīgām precēm, ja tās paredzētas patēriņam eksportētāja valstī.

2.2. Ja nenotiek līdzīgas preces realizācija parastajā tirdzniecības apritē eksportētājas valsts iekšējā tirgū vai, ja sakarā ar noteiktu situāciju tirgū vai zemu pārdošanas apjomu eksportētājas valsts iekšējā tirgū² šāda pārdošana neļauj veikt pienācīgu salīdzināšanu, dempinga starpība (marža) tiek noteikta, salīdzinot ar līdzīgas preces salīdzinošajām cenām, kad tā tiek eksportēta uz attiecīgo trešo valsti, ar noteikumu, ka šī cena ir reprezentatīva, vai ar ražošanas izmaksām izcelsmes valstī, pieskaitot pienācīgu administratīvo, realizācijas un vispārējo izmaksu un peļņas summu.

2.2.1. Līdzīgas preces realizācija eksportētājas valsts iekšējā tirgū vai pārdošana trešajā valstī par cenām, kuras ir zem vienas vienības (fiksētas vai variējamas) ražošanas izmaksām, pieskaitot administratīvās, realizācijas un vispārējās izmaksas, var tikt uzskatīta par tādu, kas neiekļaujas parastajā tirdzniecības apritē sakarā ar cenu, un var netikt ņemta vērā normālās vērtības noteikšanā tikai tad, ja institūcijas³ nosaka, ka šāda realizācija tiek veikta paplašināta laika perioda ietvaros⁴ un ievērojamos daudzumos⁵, un par cenām, kas neparedz visu izmaksu pilnīgu atgūšanu saprātīgā laika periodā. Ja cenas, kuras ir zem vienas vienības izmaksām pārdošanas laikā, ir augstākas par vidējām svērtajām vienas vienības izmaksām apskatāmā perioda laikā, šādas cenas tiek uzskatītas par tādām, kas paredz izmaksu atgūšanu saprātīgā laika periodā.

2.2.1.1. 2.paragrāfa mērķiem izmaksas normāli tiek aprēķinātas, balstoties uz izmeklēšanai pakļautā eksportētāja vai ražotāja vesto uzskaiti, ar noteikumu, ka šāda uzskaite ir atbilstoša eksportētājas valsts vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem un pienācīgi atspoguļo izmaksas, kas saistītas ar apskatāmās preces ražošanu un realizāciju. Institūcijām jāapsver visi pieejamie pierādījumi par faktisko izmaksu noteikšanu, arī tie, kurus sniedzis eksportētājs vai ražotājs izmeklēšanas gaitā, ar noteikumu, ka eksportētājs vai ražotājs ir vēsturiski izmantojis šādus sadalījumus, it īpaši attiecībā uz materiālo un nemateriālo vērtību atbilstošo amortizācijas periodu un kapitālieguldījumu izdevumu un citu attīstības izmaksu izslēgšanas noteikšanu. Ja vien tās nav jau atspoguļotas izmaksu sadalījumos šī apakšpunkta ietvaros, izmaksas tiek atbilstoši koriģētas attiecībā uz tām neatkārtojošajām izmaksu pozīcijām, kas ir ieguldījums nākotnes un/vai patreizējā ražošanas attīstībā, vai apstākļiem, kuros izmaksas apskatāmajā periodā ir ietekmētas uzsākšanas operāciju rezultātā⁶.

2.2.2. 2. paragrāfa mērķiem administratīvo, realizācijas un vispārējo izmaksu un peļņas summām jābalstās uz faktiskajiem datiem attiecībā uz līdzīgas preces ražošanu un realizāciju parastajā tirdzniecības apritē, ko veic izmeklēšanai pakļautais eksportētājs vai ražotājs. Ja šādas summas nevar noteikt šajā veidā, šīs summas var noteikt, pamatojoties uz:

(i) faktiskajām summām, ko attiecīgais eksportētājs vai ražotājs izdevis un realizējis, attiecībā uz tādas pašas vispārējas kategorijas preces ražošanu un pārdošanu izcelsmes valsts iekšējā tirgū;

(ii) citu eksportētāju vai ražotāju, kuri pakļauti izmeklēšanai attiecībā uz līdzīgu preču ražošanu un realizāciju izcelsmes valsts iekšējā tirgū, faktiski izdotās un realizētās vidējās svērtās summas;

(iii) jebkuru citu piemērotu metodi, ar noteikumu, ka šādi noteiktais peļņas apjoms nepārsniedz citu eksportētāju vai ražotāju normāli realizēto peļņu, pārdodot tās pašas vispārējās kategorijas preces izcelsmes valsts iekšējā tirgū.

2.3. Gadījumos, ja nepastāv eksporta cena vai, ja attiecīgās institūcijas uzskata, ka eksporta cena nav ticama sakarā ar eksportētāja un importētāja savienību vai kompensācijas vienošanos starp eksportētāju un importētāju vai trešo pusi, eksporta cenu var noteikt, pamatojoties uz cenu, par kādu importētās preces tiek pirmoreiz atkārtoti pārdotas neatkarīgam pircējam vai, ja preces netiek atkārtoti pārdotas neatkarīgam pircējam, vai netiek atkārtoti pārdotas tādā pašā stāvoklī, kādā tās importētas, pamatojoties uz tādiem saprātīgiem nosacījumiem, kādus nosaka institūcijas.

2.4. Eksporta cenu un normālo vērtību ir jāsalīdzina objektīvi. Šo salīdzinājumu jāizdara tādā pat tirdzniecības līmenī, parasti ex-factory (rūpnīcas cenu) līmenī, un attiecībā uz realizāciju, kas pēc iespējas veikta vienā un tajā pašā laikā. Katrā gadījumā pienācīgi jāņem vērā, pēc to būtības, atšķirības, kuras ietekmē cenu salīdzināmību, t.sk. atšķirības pārdošanas apstākļos un nosacījumos, nodokļu maksājumos, tirdzniecības līmeņa, apjomu, fiziskā raksturojuma ziņā, un jebkādas citas atšķirības, kuras arī ietekmē cenu salīdzināmību⁷. 3.paragrāfā minētajos gadījumos jāņem vērā arī izmaksas, t.sk. nodokļus un nodevas, kuras rodas starp importēšanu un tālākpārdošanu, un uzkrāto peļņu. Ja šajos gadījumos ir ietekmēta cenu salīdzināmība, institūcijas nosaka normālo vērtību pie tirdzniecības līmeņa, kurš ir ekvivalents izveidotās eksporta cenas tirdzniecības līmenim, vai arī izdara atbilstošas korekcijas, kā to nosaka šis paragrāfs. Institūcijas norāda attiecīgajām pusēm, kāda informācija ir nepieciešama, lai nodrošinātu objektīvu salīdzinājumu, un neuzliktu šīm pusēm nepamatotu pierādīšanas slogu.

2.4.1. Ja salīdzināšana saskaņā ar 4.paragrāfu prasa valūtu konvertāciju, šāda konvertācija veicama, pielietojot valūtas maiņas kursu pārdošanas dienā⁸, ar noteikumu, ka ja ārvalsts valūtas pārdošana mērķa tirgos ir tieši saistīta ar attiecīgo eksporta pārdošanu, tiek lietots sagaidāmās pārdošanas valūtas maiņas kurss. Valūtas kursu svārstības tiek ignorētas, un veicot izmeklēšanu, institūcijām ir jādod eksportētājiem vismaz 60 dienas, lai koriģētu savas eksporta cenas, atspoguļojot izmaiņas valūtas maiņas kursos izmeklēšanas aptvertā perioda laikā.

2.4.2. Atbilstoši 4.paragrāfa nosacījumiem, kuri reglamentē objektīvu salīdzinājumu, izmeklēšanas fāzē dempinga maržas esamība parasti tiek noteikta, pamatojoties uz vidējās svērtās vērtības salīdzinājumu ar visu salīdzināmo eksporta darījumu vidējo svērto cenu, vai salīdzinot normālo vērtību un eksporta cenas no darījuma uz darījumu. Normālo vērtību, kuru nosaka, balstoties uz vidējo svērto vērtību, var salīdzināt ar atsevišķu eksporta darījumu cenām, ja institūcijas atrod eksporta cenu modeli, kas būtiski atšķiras starp dažādiem pircējiem, reģioniem un laika periodiem, un ja tiek sniegts izskaidrojums par to, kādēļ šādas atšķirības nevar attiecīgi ņemt vērā, pielietojot vidējā svērtā pret vidējo svērto vai darījuma pret darījumu salīdzinājumu.

2.5. Gadījumā, ja preces netiek tiešā veidā importētas no izcelsmes valsts, bet tiek eksportētas uz importētāju Dalībvalsti no starpniekvalsts, cena, par kādu preces tiek pārdotas no eksportētājas valsts importētājai Dalībvalstij, normāli tiek salīdzināta ar salīdzinošo cenu eksportētājā valstī. Tomēr salīdzinājumu var izdarīt ar cenu izcelsmes valstī, ja, piemēram, preces tiek tikai pārvadātas caur eksportētāju valsti, vai arī šādas preces nav ražotas eksportētājā valstī vai, ja tām nav salīdzināmas cenas eksportētājā valstī.

2.6. Visā šī Līguma tekstā termins "līdzīga prece" ("produit similaire") tiek interpretēta kā prece, kura ir identiska, t.i. visos aspektos līdzīga apskatāmajai precei vai, ja nav šādas preces, citai precei, kuras īpašības, lai arī ne visos aspektos, ir tuvas apskatāmās preces īpašībām.

2.7. Šis pants neierobežo 1994.gada GATT I Pielikuma VI panta 1.paragrāfa otro Papildus noteikumu.

3.pants

Kaitējuma noteikšana⁹

3.1. Kaitējuma noteikšana GATT 1994 VI panta nolūkos pamatojas uz apstiprinošiem pierādījumiem un ietver objektīvu pārbaudi attiecībā gan uz (a) dempinga apstākļos realizētā importa apjomu un dempinga apstākļos realizētā importa ietekmi uz līdzīgu preču cenām iekšzemes tirgū, gan (b) turpmāko šāda importa ietekmi uz šo preci iekšzemes ražotājiem.

3.2. Attiecībā uz dempinga apstākļos realizētā importa apjomu, izmeklēšanu veicošās institūcijas izvērtē, vai novērojama dempinga apstākļos realizētā importa apjoma būtiska palielināšanās, vai nu absolūtajos rādītājos, vai saistībā ar ražošanu vai patēriņu importējošajā Dalībvalstī. Attiecībā uz dempinga apstākļos realizētā importa ietekmi uz cenām, izmeklēšanu veicošās institūcijas izvērtē, vai dempinga apstākļos realizētais imports izraisījis būtisku cenu pazemināšanos salīdzinājumā ar importējošās Dalībvalsts līdzīgas preces cenu, un, vai šāda importa ietekme var citādā veidā ievērojami pazemināt cenas vai kavēt cenu būtisku celšanos, kas citādi nebūtu notikusi. Viens vai vairāki no šiem faktoriem nevar būt par noteicošo pamatu lēmuma pieņemšanā.

3.3. Ja antidempinga izmeklēšanai ir vienlaicīgi pakļauts kādas preces imports no vairāk nekā vienas valsts, izmeklēšanu veicošās institūcijas var novērtēt šāda importa ietekmi kopumā tikai tad, ja tās nosaka, ka (a) dempinga starpība, kas noteikta attiecībā uz importu no katras valsts, ir lielāka nekā 5.panta 8.paragrāfā definētais de minimis, un importa apjoms no katras valsts nav uzskatāms par nebūtisku, un (b) importa ietekmes novērtējums kopumā ir atbilstošs, vadoties no konkurences apstākļiem starp importēto produktu un līdzīgo pašmāju produktu.

3.4. Dempinga apstākļos realizētā importa ietekmes uz attiecīgo iekšzemes ražošanu izmeklēšanai jāietver visu attiecīgo ekonomisko faktoru un rādītāju novērtējumu, kuriem ir ietekme attiecībā uz ražošanas situāciju, ieskaitot faktisko un potenciālo realizācijas, peļņas, ražošanas apjoma, tirgus segmenta, produktivitātes, investīciju atgriezeniskuma vai kapacitātes izmantošanas līmeni; faktorus, kas ietekmē iekšzemes cenas, dempinga maržas (starpības) lielumu; faktiskās un potenciālās negatīvās sekas attiecībā uz naudas plūsmu, aktīviem, nodarbinātību, algām, pieaugumu, kapitāla vai investīciju piesaistes spējām. Šis saraksts nav izsmeļošs, nedz arī viens vai vairāki no šiem faktoriem var būt par noteicošo pamatu lēmuma pieņemšanā.

3.5. Ir jāparāda, ka dempinga apstākļos realizētais imports rada kaitējumu šī Līguma nozīmē caur šāda dempinga sekām, kā tas ir noteikts 2. un 4. paragrāfos. Cēloņsakarību starp dempinga apstākļos realizēto importu un iekšzemes ražošanai radīto kaitējumu jāpierāda, balstoties uz visu attiecīgo pierādījumu izpēti, kuri ir institūciju rīcībā. Institūcijām ir arī jāizvērtē jebkurus citus zināmos faktorus, bez dempinga apstākļos realizētā importa, kuri šajā pašā laikposmā rada kaitējumu iekšzemes ražošanai, un šo citu faktoru radīto kaitējumu nedrīkst attiecināt uz dempinga apstākļos realizēto importu. Faktori, kuri var būt šajā ziņā būtiski, cita starpā ietver importa, kurš netiek realizēts par dempinga cenām, apjomu un cenas, pieprasījuma samazināšanos, vai izmaiņas patēriņa struktūrā, tirdzniecību ierobežojošus pasākumus un konkurenci starp ārzemju un pašmāju ražotājiem, tehnoloģijas attīstību un pašmāju industrijas eksportspēju un produktivitāti.

3.6. Dempinga apstākļos realizētā importa ietekme ir jāizvērtē saistībā ar līdzīgu preču ražošanu iekšzemē, ja pieejamie dati ļauj atsevišķi identificēt šo ražošanu, pamatojoties uz tādiem kritērijiem, kā ražošanas process, ražotāju realizācija un peļņa. Ja atsevišķa šādas ražošanas identifikācija nav iespējama, dempinga apstākļos realizētā importa ietekmi jāvērtē, apskatot iespējami sīki iedalītu preču grupu vai sortimentu, kura iekļauj līdzīgu preci, par kuru var tikt sniegta nepieciešamā informācija.

3.7. Materiālā kaitējuma draudu noteikšanai jābalstās uz faktiem, un nevis tikai uz apgalvojumiem, pieņēmumiem vai varbūtību. Izmaiņām apstākļos, kuras izraisītu situāciju, kad dempings radītu kaitējumu, jābūt skaidri paredzamām un reālām ¹⁰. Nosakot to, vai pastāv materiāla kaitējuma draudi, institūcijām cita starpā būtu jāizvērtē tādi faktori kā:

(i) dempinga apstākļos realizētā importa ievērojams pieaugums iekšzemes tirgū, kas norāda uz preču ievešanas būtiska palielinājuma iespējamību;

(ii) eksportētāja kapacitātes būtisks brīvi realizējams vai nenovēršams pieaugums, kas norāda uz dempinga apstākļos realizētā eksporta būtiska palielinājuma iespējamību importējošās Dalībvalsts tirgū, ņemot vērā citu eksporta tirgu pieejamību jebkāda papildus eksporta absorbēšanai;

(iii) tas, vai imports nonāk tirgū par cenām, kuras radīs ievērojamu depresīvu vai nospiedošu ietekmi uz iekšzemes cenām, un potenciāli palielinās pieprasījumu pēc šāda importa turpmāk; un

(iv) apskatāmās preces krājumi.

Neviens no šiem faktoriem pats par sevi nevar būt par pamatu lēmuma pieņemšanā, bet izvērtēto faktoru kopumam jānoved pie secinājuma, ka turpmākais dempinga apstākļos realizētais eksports ir nenovēršams un, ka var rasties materiāls kaitējums, ja vien netiks veikti aizsardzības pasākumi.

3.8. Attiecībā uz gadījumiem, kad kaitējuma draudus rada dempinga apstākļos realizētais imports, jāapsver antidempinga pasākumu pielietošanu, un par to jālemj ar sevišķu rūpību.

Iekšzemes ražošanas definīcija

4.1. Šī Līguma nolūkiem termins "iekšzemes ražošana" tiek interpretēts kā attiecināms uz līdzīgu preču iekšzemes ražotājiem kopumā vai uz tiem, kuru kopīgais preču apjoms sastāda šo preču kopējās iekšzemes ražošanas lielāko daļu, izņemot, ka:

i) ja ražotāji ir saistīti¹¹ ar eksportētājiem vai importētājiem, vai paši ir dempinga apstākļos realizētās preces importētāji, termins "iekšzemes ražošana" var tikt attiecināts uz pārējiem ražotājiem;

ii) izņēmuma apstākļos Dalībvalsts teritoriju, attiecībā uz apskatāmo ražošanu, var iedalīt divos vai vairākos konkurējošos tirgos, un katrā no šiem tirgiem ietilpstošie ražotāji var tikt uzskatīti kā atsevišķa nozare, ja (a) šādā tirgū ietilpstošie ražotāji pārdod visu vai gandrīz visu attiecīgo produkciju šajā tirgū, un (b) pieprasījumu šajā tirgū nekādā būtiskā mērā neapgādā attiecīgās preces ražotāji, kuri atrodas jebkur citur šajā teritorijā. Šādos apstākļos var konstatēt kaitējumu pat tad, ja lielākajai daļai no kopējās iekšzemes ražošanas nav nodarīts kaitējums, ar noteikumu, ka pastāv dempinga apstākļos realizētā importa koncentrācija šādā izolētā tirgū, un ar noteikumu, ka dempinga apstākļos realizētais imports rada kaitējumu visas vai gandrīz visas produkcijas ražotājiem šādā tirgū.

4.2. Ja iekšzemes ražošanu attiecina uz ražotājiem noteiktā teritorijā, t.i. tirgū, kā definēts 1.(ii) paragrāfā, ar antidempinga nodevām tiek apliktas¹² tikai apskatāmās preces, kuras nosūtītas gala patēriņam uz šo teritoriju. Ja importējošās Dalībvalsts konstitucionālais likums neatļauj aplikšanu ar antidempinga nodevām ar šādu pamatojumu, importējošā Dalībvalsts var uzlikt antidempinga nodevas bez ierobežojuma tikai tad, ja (a) eksportētājiem ir tikusi dota iespēja pārtraukt eksportu par dempinga cenām uz attiecīgo teritoriju vai citādi dot garantijas atbilstoši 8.pantam, un adekvātas garantijas šajā sakarā nav nekavējoties dotas, un (b) šādas nodevas nevar tikt uzliktas tikai noteiktu ražotāju, kuri apgādā attiecīgo teritoriju, precēm.

4.3. Ja divas vai vairāk valstis saskaņā ar GATT 1994 XXIV panta 8.(a) paragrāfu ir sasniegušas tādu integrācijas līmeni, ka tām piemīt vienota, unificēta tirgus pazīmes, ražošana visā integrācijas teritorijā var tikt uzskatīta par iekšzemes ražošanu, kas minēta 1. paragrāfā.

4.4. 3. panta 6. paragrāfa nosacījumi ir piemērojami šim pantam.

Uzsākšana un turpmākā izmeklēšana

5.1. Izņemot 6. paragrāfā paredzētos gadījumus, izmeklēšana, lai noteiktu jebkura iespējamā dempinga esamību, apmēru un ietekmi, ir uzsākama pēc iekšzemes industrijas vai tās vārdā iesniegta rakstiska iesnieguma.

5.2. 1.paragrāfā minētajam iesniegumam jāsatur pierādījumi par (a) dempingu, (b) kaitējumu GATT 1994 VI panta nozīmē, atbilstoši šajā Līgumā sniegtajai interpretācijai, un (c) cēloņsakarību starp dempinga apstākļos realizēto importu un pierādāmo kaitējumu. Vienkāršs, ar attiecīgiem pierādījumiem neapstiprināts apgalvojums nevar tikt uzskatīts par pietiekošu, lai apmierinātu šī paragrāfa prasības. Pieprasījumam jāsatur tādu informāciju, kas saprātīgi ir pieejama iesniedzējam, par sekojošo:

i) iesniedzēja identitāte un iesniedzēja veiktās līdzīgās preces iekšzemes ražošanas apjoma un vērtības raksturojums. Ja rakstisks iesniegums tiek iesniegts iekšzemes ražošanas nozares vārdā, iesniegumā jāidentificē ražošanas nozare, kuras vārdā tiek iesniegts iesniegums, ar visu zināmo līdzīgās preces iekšzemes ražotāju (vai arī līdzīgās preces iekšzemes ražotāju asociāciju) sarakstu un, pēc iespējas pilnīgi, šādu ražotāju veiktās līdzīgās preces iekšzemes ražošanas apjoma un vērtības aprakstu;

ii) pilnīgs iespējamās dempinga preces apraksts, attiecīgās izcelsmes vai eksportējošās valsts vai valstu nosaukumi, katra zināmā eksportētāja vai ārvalstu ražotāja identitāte un to zināmo personu sarakstu, kuras importē attiecīgo preci;

iii) informācija par cenām, par kurām attiecīgā prece tiek pārdota patēriņam izcelsmes vai eksportējošās valsts vai valstu iekšzemes tirgos (vai attiecīgajos gadījumos, informācija par cenām, par kurām prece tiek pārdota no izcelsmes vai eksporta valsts vai valstīm, vai par precei noteikto vērtību) un informāciju par eksporta cenām vai, attiecīgajos gadījumos, par cenām, par kādām prece tiek pirmo reizi pārdota tālāk neatkarīgam pircējam importējošās Dalībvalsts teritorijā;

iv) informācija par iespējami dempinga apstākļos realizētā importa apjoma attīstību, šī importa ietekmi uz līdzīgas preces cenu iekšzemes tirgū un turpmāko šī importa ietekmi uz iekšzemes ražošanu, ko pierāda attiecīgie iekšzemes ražošanas stāvokli noteicošie faktori un rādītāji, tādi kā 3.panta 2. un 4. paragrāfos uzskaitītie.

5.3. Institūcijām jāizvērtē iesniegumā sniegto pierādījumu precizitāti un atbilstību, lai noteiktu, vai pierādījumi ir pietiekoši, lai pamatotu izmeklēšanas uzsākšanu.

5.4. Izmeklēšana nav uzsākama atbilstoši 1. paragrāfam, ja vien institūcijas, izvērtējot atbalstu vai opozīciju līdzīgās preces¹³ iekšzemes ražotāju iesniegumam, nav konstatējušas, ka šo iesniegumu ir iesniegusi iekšzemes ražošanas nozare, vai arī tas iesniegts tās vārdā¹⁴. Šāds iesniegums ir uzskatāms par "iekšzemes ražošanas vai tās vārdā iesniegtu", ja to ir atbalstījuši tie iekšzemes ražotāji, kuru kolektīvais produkcijas apjoms ir lielāks par 50% no kopējās līdzīgās preces produkcijas apjoma, kuru ražo tā iekšzemes ražošanas daļa, kas vai nu atbalsta iesniegumu, vai oponē tam. Tomēr izmeklēšana nav uzsākama, ja iekšzemes ražotāji, kuri apliecinājuši atbalstu iesniegumam, ražo mazāk kā 25% no iekšzemes industrijas ražotā līdzīgās preces kopējā apjoma.

5.5. Institūcijām jāizvairās, ja vien nav pieņemts lēmums uzsākt izmeklēšanu, no iesnieguma par izmeklēšanas uzsākšanu publiskošanas. Tomēr, pēc pareizi dokumentēta iesnieguma saņemšanas un pirms izmeklēšanas uzsākšanas procedūras, institūcijām jāinformē attiecīgās eksportējošās Dalībvalsts valdība.

5.6. Ja īpašos apstākļos attiecīgās institūcijas nolemj uzsākt izmeklēšanu bez rakstiska iesnieguma saņemšanas no iekšzemes ražošanas vai tās vārdā par šādas izmeklēšanas uzsākšanu, tās drīkst virzīt šo procesu tikai tad, ja tām ir pietiekoši pierādījumi par dempingu, kaitējumu un 2.paragrāfā aprakstītajām cēloņsakarībām, lai pamatotu izmeklēšanas uzsākšanu.

5.7. Pierādījumus gan par dempingu, gan par kaitējumu jāizvērtē vienlaicīgi (a) lēmumā par to, vai uzsākt vai neuzsākt izmeklēšanu, un (b) turpmāk izmeklēšanas gaitā, sākot no dienas, kas nav vēlāk kā visagrākajā datumā, kurā var tikt piemēroti pagaidu pasākumi saskaņā ar šī Līguma nosacījumiem.

5.8. 1.paragrāfā minētais iesniegums tiek noraidīts un izmeklēšana tiek pārtraukta, tiklīdz kā attiecīgās institūcijas ir pārliecinājušās, ka nav pietiekošu pierādījumu par dempingu vai kaitējumu lietas turpināšanai. Izmeklēšana ir nekavējoties jāpārtrauc gadījumos, kad institūcijas konstatē, ka dempinga starpība (marža) ir de minimis vai, ka faktiskais vai potenciālais dempinga importa apjoms vai kaitējums ir niecīgs. Dempinga starpība (marža) uzskatāma par de minimis, ja tā ir mazāka par 2% no eksporta cenas. Dempinga apstākļos realizēto importu apjoms parasti tiek uzskatīts par niecīgu, ja dempinga apstākļos realizēto importu apjoms no noteiktas valsts ir mazāks par 3% no līdzīgas preces importa apjoma importējošajā Dalībvalstī, ja vien valstu, no kurām katrai piekrīt mazāk kā 3% līdzīgās preces importu importējošajā Dalībvalstī, importu kopējais apjoms nav lielāks par 7% no līdzīgās preces importa importējošajā Dalībvalstī.

5.9. Antidempinga process nedrīkst aizkavēt muitošanas procedūras.

5.10. Izmeklēšana jāpabeidz viena gada laikā, izņemot īpašos apstākļos, un nekādā gadījumā nedrīkst turpināties ilgāk par 18 mēnešiem pēc tās uzsākšanas.

Pierādījumi

6.1. Visām antidempinga izmeklēšanā ieinteresētajām pusēm tiek paziņots par informāciju, kuru pieprasa institūcijas, un tām tiek dota pienācīga iespēja iesniegt rakstiski visus pierādījumus, kurus tās uzskata par izmeklēšanai būtiskiem.

6.1.1. Eksportētājiem vai ārvalstu ražotājiem, kas saņēmuši antidempinga izmeklēšanas anketas, tiek dotas vismaz 30 dienas atbildes sniegšanai¹⁵. Jāpievērš pienācīga uzmanība jebkuram lūgumam par 30 dienu termiņa pagarināšanu un, ja tiek uzrādīts būtisks iemesls, šāds pagarinājums ir jāpiešķir, kad vien tas ir iespējams.

6.1.2. Ievērojot konfidenciālas informācijas aizsardzības prasības, vienas ieinteresētās puses rakstiski iesniegtos pierādījumus nekavējoties jānosūta pārējām ieinteresētajām pusēm, kas piedalās izmeklēšanā.

6.1.3. Tiklīdz kā uzsākta izmeklēšana, institūcijām jānosūta rakstiskā iesnieguma, kas saņemts saskaņā ar 5.panta 1.paragrāfu, pilns teksts zināmajiem eksportētājiem¹⁶ un eksportējošās Dalībvalsts institūcijām, kā arī tam jābūt pieejamam pēc pieprasījuma citām ieinteresētajām pusēm.

6.2. Visā antidempinga izmeklēšanas laikā visām ieinteresētajām pusēm ir jādod pilnīga iespēja aizstāvēt savas intereses. Šajā nolūkā institūcijas, pēc attiecīga līguma, dod iespēju visām ieinteresētajām pusēm tikties ar tām pusēm, kurām ir pretējas intereses, lai varētu tikt uzklausīti pretējie uzskati un piedāvāti atspēkojoši argumenti. Paredzot šādu iespēju, jāņem vērā nepieciešamība saglabāt konfidencialitāti, kā arī, lai tas būtu izdevīgi pusēm. Nevienai no pusēm nav obligāti jāapmeklē tikšanās, un neierašanās neietekmē lietas izskatīšanu attiecībā uz šo pusi. Ieinteresētajām pusēm ir arī tiesības, ar pamatotu iemeslu, iesniegt citu informāciju mutiski.

6.3. Institūcijas ņem vērā 2. paragrāfā paredzēto mutisko informāciju tikai ciktāl tā pēc tam tiek reproducēta rakstiski un padarīta pieejama citām ieinteresētajām pusēm, kā paredzēts 1.2. apakšpunktā.

6.4. Institūcijām, kad vien tas ir iespējams, jānodrošina ieinteresētajām pusēm iespēja savlaicīgi iepazīties ar informāciju, kas attiecas uz to lietām, kas nav konfidenciāla pēc 5.paragrāfā sniegtās definīcijas, un kuru izmanto institūcijas, veicot antidempinga izmeklēšanu, un sagatavot ziņojumus uz šīs informācijas bāzes.

6.5. Jebkura informācija, kura pēc savas dabas ir konfidenciāla (piemēram, tādēļ, ka tās izpaušana dotu būtisku priekšrocību konkurentam vai tādēļ, ka tās izpaušana varētu radīt nelabvēlīgas sekas informācijas sniedzējam vai personai, no kuras šī persona ir ieguvusi informāciju), vai kuru izmeklēšanā iesaistītās puses ir sniegušas kā konfidenciālu, institūcijām kā tāda arī jāuztver, ja tiek norādīts būtisks iemesls. Šāda informācija nav izpaužama bez īpašas tās puses piekrišanas, kura to iesniegusi¹⁷.

6.5.1. Institūcijas pieprasa ieinteresētajām pusēm, kuras sniedz konfidenciālu informāciju, sniegt tās nekonfidenciālus kopsavilkumus. Šiem kopsavilkumiem jābūt tik detalizētiem, lai pietiekošā mērā nodrošinātu izpratni par konfidenciālās informācijas būtību. Izņēmuma gadījumos šādas puses var norādīt, ka šai informācijai nevar nodrošināt kopsavilkumu. Šādos izņēmuma gadījumos jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kuru dēļ kopsavilkums nav iespējams.

6.5.2. Ja institūcijas konstatē, ka lūgums pēc konfidencialitātes netiek garantēts un, ja informācijas iesniedzējs vai nu nevēlas informāciju publiskot vai atļaut tās izpaušanu vispārinātā vai kopsavilkuma veidā, institūcijas var neņemt vērā šādu informāciju, ja vien ar attiecīgu informācijas avotu palīdzību tām netiek apmierinoši pierādīta šādas informācijas pareizība¹⁸.

6.6. Izņemot gadījumus, kuri paredzēti 8.paragrāfā, institūcijām izmeklēšanas gaitā jāpārliecinās par ieinteresēto pušu sniegtās informācijas, uz kuru balstās to atzinumi, pareizību.

6.7. Lai pārbaudītu sniegto informāciju vai iegūtu papildus ziņas, institūcijas var pēc vajadzības veikt izmeklēšanu citu Dalībvalstu teritorijā, ar noteikumu, ka tās saņem attiecīgo firmu piekrišanu un paziņo attiecīgās Dalībvalsts valdības pārstāvjiem un, ja vien attiecīgā Dalībvalsts neiebilst pret šo izmeklēšanu. I pielikumā aprakstītās procedūras attiecas uz izmeklēšanu, kas tiek veikta citu Dalībvalstu teritorijās. Ņemot vērā prasību pēc konfidenciālās informācijas aizsardzības, institūcijām jebkuras šādas izmeklēšanas rezultāti jāpadara pieejami, vai jāpublisko saskaņā ar 9. paragrāfa nosacījumiem, firmām, uz kurām tie attiecas, un tās var padarīt šādus rezultātus pieejamus iesniedzējiem.

6.8. Gadījumos, kad jebkura ieinteresētā puse atsaka pieeju vai citādi nesniedz nepieciešamo informāciju saprātīgā laika posmā, vai arī būtiski kavē izmeklēšanu, visi pagaidu un galīgie nolēmumi, apstiprinoši vai negatīvi, var tikt pieņemti, pamatojoties uz pieejamo faktu materiālu. Šī paragrāfa piemērošanā jāievēro II pielikuma nosacījumi.

6.9. Institūcijas pirms galīgā nolēmuma pieņemšanas informē visas ieinteresētās puses par būtiskajiem faktiem, kuri tiek izskatīti un uz kuriem pamatojams lēmums par to, vai piemērot definitīvus pasākumus. Šāda informācija sniedzama pietiekoši savlaicīgi, lai puses varētu aizstāvēt savas intereses.

6.10.Institūcijas, kā noteikums, nosaka individuālu dempinga starpību (maržu) katram izmeklēšanā esošās līdzīgās preces zināmajam attiecīgajam eksportētājam vai ražotājam. Gadījumos, kad eksportētāju, ražotāju, importētāju vai ietverto preču veidu skaits ir tik liels, ka tas padara šādu noteikšanu neiespējamu, institūcijas var aprobežot izmeklēšanu vai nu līdz saprātīgam ieinteresēto pušu vai preču skaitam, izmantojot paraugus, kuri ir statistiski derīgi, pamatojoties uz atlases laikā institūcijām pieejamo informāciju, vai līdz vislielākajam eksporta apjoma no attiecīgās valsts procentuālajam īpatsvaram, ko var reāli izmeklēt.

6.10.1. Jebkuru eksportētāju, ražotāju, importētāju vai preču veidu atlasi saskaņā šo paragrāfu vēlams veikt, konsultējoties ar attiecīgajiem eksportētājiem, ražotājiem vai importētājiem, un ar viņu piekrišanu.

6.10.2. Gadījumos, kad institūcijas ir aprobežojušas izmeklēšanu, kā paredzēts šajā paragrāfā, tām tomēr jānosaka individuālā dempinga starpība (marža) jebkuram sākotnēji neizraudzītam eksportētājam vai ražotājam, kas iesniedz nepieciešamo informāciju laikā, lai šo informāciju izskatītu izmeklēšanas gaitā, izņemot, ja eksportētāju vai ražotāju skaits ir tik liels, ka individuālā izvērtēšana varētu pārmērīgi apgrūtināt institūcijas un aizkavēt savlaicīgu izmeklēšanas pabeigšanu. Nedrīkst neievērot brīvprātīgi sniegtas atbildes.

6.11. Šī Līguma kontekstā "ieinteresētās puses" nozīmē:

i) izmeklēšanai pakļautās preces eksportētāju vai ārvalsts ražotāju vai importētāju, vai arī tirdzniecības vai biznesa asociāciju, kuras locekļu vairākums ir šādas preces ražotāji, eksportētāji vai importētāji;

ii) eksportējošās Dalībvalsts valdību; un

iii) līdzīgās preces ražotāju importējošajā Dalībvalstī, vai tirdzniecības vai biznesa asociāciju, kuras locekļu vairākums ražo līdzīgo preci importējošās Dalībvalsts teritorijā.

Šis saraksts nav par šķērsli Dalībvalstīm atļaut citām iekšzemes vai ārzemju pusēm, ne tikai augstāk minētajām, iestāties kā ieinteresētajām pusēm.

6.12. Institūcijas dod iespējas izmeklēšanā esošās preces industriālajiem lietotājiem un patērētāju organizāciju pārstāvjiem gadījumos, kad prece tiek pārdota mazumtirdzniecības līmenī, sniegt informāciju, kura attiecas uz izmeklēšanu par dempingu, kaitējumu un cēloņsakarībām.

6.13. Institūcijas pienācīgi izvērtē jebkuras grūtības, ar kurām sastapušās ieinteresētās puses, it īpaši mazie uzņēmumi, pieprasītās informācijas sniegšanā, un sniedz jebkuru iespējamo palīdzību.

6.14. Augstākminētās procedūras nav paredzētas, lai atturētu Dalībvalsts institūcijas no ātras rīcības attiecībā uz izmeklēšanas uzsākšanu, pagaidu vai galīgo lēmumu, pozitīvu vai negatīvu, pieņemšanas, vai no pagaidu vai galīgo pasākumu piemērošanas atbilstoši šī Līguma attiecīgajiem nosacījumiem.

Pagaidu pasākumi

7.1. Pagaidu pasākumus var piemērot tikai tad, ja:

i) izmeklēšana ir uzsākta atbilstoši 5.panta nosacījumiem, šajā sakarā ir sniegts publisks paziņojums un ieinteresētajām pusēm ir dotas adekvātas iespējas iesniegt informāciju un komentārus;

ii) ir pieņemts apstiprinošs pagaidu nolēmums par dempinga faktu un tā radīto kaitējumu iekšzemes ražošanai; un

iii) attiecīgās institūcijas uzskata šādus pasākumus par nepieciešamiem, lai novērstu kaitējuma rašanos izmeklēšanas laikā.

7.2. Pagaidu pasākumi var izpausties kā pagaidu nodeva, vai vēlamajā gadījumā, kā vērtspapīrs — ar skaidras naudas depozītu vai parādzīmi, kas ir vienādi ar pagaidu kārtā noteiktās antidempinga nodevas lielumu, bet ne lielāki kā pagaidu kārtā noteiktā dempinga marža. Novērtējuma atlikšana ir atbilstošs pagaidu pasākums, ar noteikumu, ka normālā nodeva un aprēķinātā antidempinga nodevas summa tiek norādītas, un kamēr novērtējuma atlikšana ir pakļauta tiem pašiem nosacījumiem kā citi pagaidu pasākumi.

7.3. Pagaidu pasākumi netiek veikti agrāk kā 60 dienas pēc izmeklēšanas uzsākšanas datuma.

7.4. Pagaidu pasākumu pielietošanai jāaprobežojas ar cik vien iespējams īsu laika periodu, nepārsniedzot četrus mēnešus vai, pēc attiecīgo institūciju lēmuma, pēc eksportētāju, kuri pārstāv iesaistītās tirdzniecības ievērojamu daļu, lūguma, uz laika periodu, kas nepārsniedz sešus mēnešus. Institūcijām izmeklēšanas gaitā izvērtējot, vai nodeva, kas ir zemāka nekā dempinga starpība (marža), būtu pietiekama, lai novērstu kaitējumu, šie termiņi var būt attiecīgi seši un deviņi mēneši.

7.5. Pagaidu pasākumu pielietošanā ir jāievēro attiecīgie 9.panta nosacījumi.

8. pants

Cenu labojumi

8.1. Procedūras var19 tikt pārtrauktas vai izbeigtas bez pagaidu pasākumu vai antidempinga nodevu piemērošanas, saņemot pietiekošu brīvprātīgu apsolījumu no jebkura eksportētāja par cenu pārskatīšanu vai eksporta pārtraukšanu par dempinga cenām uz attiecīgo teritoriju, tādu, kas pārliecina institūcijas, ka dempinga kaitējošā ietekme ir likvidēta. Cenu palielinājums saskaņā ar šādiem pasākumiem nedrīkst būt lielāks nekā nepieciešams, lai likvidētu dempinga starpību (maržu). Ir vēlams, lai cenu palielinājumi būtu mazāki kā dempinga starpība, ja šādi palielinājumi ir pietiekami, lai novērstu kaitējumu iekšzemes ražošanai.

8.2. Cenu labojumus nevar pieprasīt vai pieņemt no eksportētājiem, ja vien importējošās Dalībvalsts institūcijas nav pieņēmušas apstiprinošu pagaidu nolēmumu par dempinga faktu un tā radīto kaitējumu.

8.3. Piedāvātos cenu labojumus nav jāpieņem, ja institūcijas uzskata to pieņemšanu par nepraktizējamu, piemēram, ja faktisko vai potenciālo eksportētāju skaits ir pārāk liels, vai citu iemeslu dēļ, arī vispārējās politikas iemeslu dēļ. Šādā gadījumā institūcijām iespēju robežās jāpaskaidro eksportētājam iemesli, kuru dēļ tās uzskata cenu labojuma pieņemšanu par neatbilstošu, un tām pēc iespējas jādod eksportētājam izdevība izteikt par to komentārus.

8.4. Ja labojums tiek pieņemts, dempinga un kaitējuma izmeklēšana tomēr jāpabeidz, ja to vēlas eksportētājs vai nolemj institūcijas. Šādā gadījumā, ja tiek pieņemts negatīvs lēmums par dempingu vai kaitējumu, cenu labojums automātiski zaudē spēku, izņemot gadījumus, kad šāds lēmums ir pieņemts lielā mērā cenu labojuma dēļ. Šādos gadījumos institūcijas var pieprasīt, lai labojums tiktu saglabāts uz saprātīgu termiņu atbilstoši šī Līguma nosacījumiem. Gadījumā, ja tiek pieņemts apstiprinošs nolēmums par dempingu un kaitējumu, labojums turpina pastāvēt, ievērojot tā noteikumus un šī Līguma nosacījumus.

8.5. Cenu labojumus var ieteikt importējošās Dalībvalsts institūcijas, taču nevienu eksportētāju nedrīkst piespiest uzņemties šādus labojumus. Lietas izskatīšanu nedrīkst ietekmēt tas, ka eksportētāji nepiedāvā cenu labojumus, vai neuzklausa uzaicinājumu tos izdarīt. Tomēr institūcijas var konstatēt, ka kaitējuma draudi kļūs reāli, ja turpināsies dempinga apstākļos realizētais imports.

8.6. Importējošās Dalībvalsts institūcijas var pieprasīt jebkuram eksportētājam, no kura ir pieņemti cenu labojumi, periodisku informācijas sniegšanu par šādu labojumu īstenošanu un atļaut attiecīgo datu pārbaudi. Ja labojums tiek pārkāpts, importējošās Dalībvalsts institūcijas var veikt tūlītējas darbības saskaņā ar šo Līgumu un tā nosacījumiem, lai nekavējoties piemērotu pagaidu pasākumus, pamatojoties uz vislabāko pieejamo informāciju. Šādos gadījumos galīgās nodevas var tikt uzliktas saskaņā ar šo Līgumu precēm, kuras nonākušas patēriņā ne vairāk kā 90 dienas pirms šādu pagaidu pasākumu piemērošanas, izņemot to, ka šāds atpakaļejošs novērtējums neattiecas uz importu, kas ievests pirms šī labojuma pārkāpuma.

Antidempinga nodevu piemērošana un iekasēšana

9.1. Lēmumu par antidempinga nodevu piemērošanu vai nepiemērošanu gadījumos, kad visas prasības attiecībā uz piemērošanu ir izpildītas, un lēmumu par to, vai piemērojamās antidempinga nodevas apjoms ir pilna dempinga marža vai mazāks, ir jāpieņem importējošās Dalībvalsts institūcijai. Ir vēlams, lai šāda piemērošana būtu saskaņota visu Dalībvalstu teritorijās un, lai šādi piemērotas nodevas apjoms būtu mazāks nekā dempinga starpība (marža), ja tas ir pietiekoši, lai novērstu iekšzemes ražošanai nodarīto kaitējumu.

9.2. Ja antidempinga nodeva tiek piemērota kādai precei, šāda antidempinga nodeva tiek iekasēta attiecīgajā apmērā katrā gadījumā atsevišķi, nepieļaujot diskrimināciju, par šādas preces importu no visiem avotiem, kas atzīti par dempingam pakļautiem un kaitējumu radošiem, izņemot importus no tiem avotiem, no kuriem šī Līguma ietvaros pieņemti cenu labojumi. Institūcijām jānorāda attiecīgās preces piegādātājs vai piegādātāji. Ja tomēr ir iesaistīti vairāki piegādātāji no vienas un tās pašas valsts, un nav iespējams nosaukt visus šos piegādātājus, institūcijas var nosaukt attiecīgo piegādātāju valsti. Ja ir iesaistīti vairāki piegādātāji no vairāk nekā vienas valsts, varas iestādes var nosaukt vai nu visus iesaistītos piegādātājus, vai, ja tas nav reāli iespējams, visas iesaistītās piegādātājas valstis.

9.3. Antidempinga nodevas apjoms nedrīkst pārsniegt dempinga starpību (maržu), kas noteikta saskaņā ar 2.pantu.

9.3.1. Ja antidempinga nodevas apmērs ir noteikts ar atpakaļejošu datumu, lēmums par antidempinga nodevu galīgo samaksu tiek pieņemts, tiklīdz kā tas ir iespējams, parasti 12 mēnešu laikā, un nekādā gadījumā vēlāk kā 18 mēnešus pēc datuma, kurā tiek iesniegts lūgums par antidempinga nodevas apmēra galīgo noteikšanu²⁰. Jebkura atmaksāšana tiek veikta nekavējoties un parasti ne vēlāk kā 90 dienu laikā pēc maksājuma galīgā apmēra noteikšanas, atbilstoši šim apakšpunktam. Jebkurā gadījumā, ja atmaksāšana netiek izdarīta 90 dienu laikā, institūcijām pēc attiecīga pieprasījuma jāsniedz paskaidrojums.

9.3.2. Ja antidempinga nodevas apmērs tiek noteikts uz prospektīva pamata, jāparedz tūlītēja naudas atmaksa pēc attiecīga lūguma, jebkurai nodevai, kas pārmaksāta virs dempinga faktiskās starpības (maržas). Jebkuras šādas nodevas, kas pārmaksāta virs dempinga faktiskās maržas, atmaksāšanai normāli jānotiek 12 mēnešu laikā un ne vēlāk kā 18 mēnešus pēc datuma, kurā antidempinga nodevai pakļautais preces importētājs iesniedzis lūgumu par naudas atmaksu, kam pievienoti attiecīgie pierādījumi. Apstiprinātā naudas atmaksa normāli jāveic 90 dienu laikā no augstākminētā lēmuma.

9.3.3. Nosakot to, vai un kādā apmērā izmaksājama kompensācija, ja eksporta cena tiek veidota atbilstoši 2.panta 3.paragrāfam, institūcijām jāņem vērā jebkuras izmaiņas normālajā vērtībā, jebkuras izmaiņas izmaksās starp importu un atkārtoto pārdošanu, un jebkuras izmaiņas tālākpārdošanas cenās, kas tiek pienācīgi atspoguļotas turpmākajās pārdošanas cenās, un tām jāaprēķina eksporta cena bez antidempinga nodevu atskaitīšanas, kuras tiek maksātas pēc tam, kad ir iesniegti galīgie pierādījumi par augstākminēto.

9.4. Ja institūcijas ir ierobežojušas savu izmeklēšanu saskaņā ar 6.panta 10.paragrāfa otro teikumu, jebkura antidempinga nodeva, kas piemērota importam no eksportētājiem vai ražotājiem, kuri nav iekļauti pārbaudē, nedrīkst pārsniegt:

i) vidējo svērto dempinga starpību, kas noteikta attiecībā uz izraudzītajiem eksportētājiem vai ražotājiem, vai

ii) ja antidempinga nodevu maksājuma apmērs tiek aprēķināts pamatojoties uz prospektīvo normālo vērtību — starpību starp izraudzīto eksportētāju vai ražotāju vidējo svērto normālo vērtību un atsevišķi nepārbaudīto eksportētāju vai ražotāju eksporta cenām,

ar noteikumu, ka institūcijas šī paragrāfa nolūkā neņem vērā jebkuras nulles un de minimis maržas un maržas, kas noteiktas pie 6.panta 8.paragrāfā minētajiem apstākļiem. Institūcijas piemēro individuālas nodevas vai faktisko vērtību importam no jebkura eksportētāja vai ražotāja, kas nav iekļauts izmeklēšanā un kas ir sniedzis nepieciešamo informāciju izmeklēšanas gaitā, kā to paredz 6. panta 10.2 apakšpunkts.

9.5. Ja prece ir pakļauta antidempinga nodevām importējošā Dalībvalstī, institūcijas nekavējoties veic pārbaudi, lai noteiktu individuālo dempinga starpību jebkuriem eksportētājiem vai ražotājiem attiecīgajā eksportējošā valstī, kura nav eksportējusi preci uz importētāju Dalībvalsti izmeklēšanas perioda laikā, ar nosacījumu, ka šie eksportētāji vai ražotāji var pierādīt, ka tie nav saistīti ne ar vienu no antidempinga nodevām pakļautajiem eksportētājiem vai ražotājiem eksportējošajā valstī. Šāda pārbaude tiek uzsākta un izpildīta paātrināti salīdzinājumā ar parasto nodevas noteikšanas un pārskatīšanas procesu importējošajā Dalībvalstī. Nekādas antidempinga nodevas netiek uzliktas šādu eksportētāju vai ražotāju importam, kamēr notiek pārskatīšana. Institūcijas tomēr var atlikt novērtējumu un/ vai lūgt garantijas, lai nodrošinātu, ka ja šādas pārbaudes rezultātā tiek konstatēts dempings no šādu ražotāju vai eksportētāju puses, antidempinga nodevas var tikt noteiktas atpakaļejošā kārtā no pārbaudes uzsākšanas datuma.

Atpakaļejošais spēks (retro-aktivitāte)

10.1. Pagaidu pasākumi un antidempinga nodevas tiek piemērotas tikai precēm, kuras ievestas patēriņam pēc tam, kad stājas spēkā saskaņā ar 7.panta 1.paragrāfu un 9.panta 1.paragrāfu attiecīgi pieņemtais lēmums, ievērojot izņēmumus, kas noteikti šajā pantā.

10.2. Ja ir pieņemts galīgais lēmums par kaitējumu (bet ne par tā draudiem vai kādas nozares izveidošanās materiālo kavēšanu), vai kaitējuma draudu galīgās noteikšanas gadījumā, ja dempinga apstākļos realizētā importa ietekme, pagaidu pasākumiem iztrūkstot, būtu novedusi pie kaitējuma noteikšanas, antidempinga nodevu var piemērot ar atpakaļejošu datumu par laiku, kurā pagaidu pasākumi, ja tādi pastāv, ir tikuši pielietoti.

10.3. Ja galīgā antidempinga nodeva ir augstāka nekā samaksātā vai maksājamā pagaidu nodeva, vai aprēķinātais drošības iemaksas apmērs, starpība netiek iekasēta. Ja galīgā nodeva ir zemāka nekā samaksātā vai maksājamā pagaidu nodeva, vai aprēķinātais drošības iemaksas apmērs, tiek kompensēta starpība vai pārrēķināta nodeva, atkarībā no konkrētā gadījuma.

10.4. Izņemot 2. paragrāfā noteiktos gadījumus, ja tiek pieņemts lēmums par kaitējuma draudiem vai materiālo kavēšanu (bet kaitējums vēl nav radies), galīgo antidempinga nodevu var uzlikt tikai sākot ar lēmuma par kaitējuma draudu vai materiālās kavēšanas pieņemšanas dienu, un jebkurš skaidras naudas depozīts, kas iemaksāts pagaidu pasākumu piemērošanas laikā, tiek atmaksāts un jebkuras parādzīmes dzēstas nekavējoties.

10.5. Ja galīgais lēmums ir negatīvs, jebkurš skaidras naudas depozīts, kas veikts pagaidu pasākumu pielietošanas laikā, tiek atmaksāts un jebkuras parādzīmes dzēstas nekavējoties.

10.6. Galīgo antidempinga nodevu var piemērot precēm, kuras ir ievestas patēriņam ne vairāk kā 90 dienas pirms pagaidu pasākumu piemērošanas dienas, ja institūcijas nosaka attiecībā uz dempinga preci, ka:

i) pastāv dempinga fakts, kas radījis kaitējumu vai, ka importētājs ir zinājis, vai viņam vajadzējis zināt, ka eksportētājs praktizē dempingu un, ka šāds dempings radīs kaitējumu, un

ii) kaitējumu rada masīvs, relatīvi īsā laika posmā realizēts dempinga preces importa apjoms, kurš laikposma un dempinga apstākļos realizētā importa apjoma, kā arī citu apstākļu (piem., importētās preces uzkrājumu strauja palielināšanās) ziņā var nopietni apdraudēt galīgās antidempinga nodevas aizsargājošo ietekmi, ar nosacījumu, ka attiecīgajiem importētājiem ir tikusi dota iespēja izteikt savus komentārus.

10.7. Institūcijas var pēc izmeklēšanas uzsākšanas veikt tādus pasākumus, kā novērtējuma vai izvērtējuma atlikšana, ja tas nepieciešams antidempinga nodevas iekasēšanai ar atpakaļejošu datumu, kā paredzēts 6.paragrāfā, no brīža, kad tām ir pietiekoši pierādījumi par atbilstību šajā paragrāfā definētajiem apstākļiem.

10.8. Nodevas netiek iekasētas ar atpakaļejošu datumu atbilstoši 6.paragrāfam par precēm, kas ievestas patēriņam pirms izmeklēšanas uzsākšanas brīža.

Antidempinga nodevu un cenu labojumu ilgums un pārskatīšana

11.1. Antidempinga nodeva paliek spēkā tikai tik ilgi un tādā mērā, cik tas nepieciešams, lai pretdarbotos dempingam, kurš rada kaitējumu.

11.2. Institūcijām jāpārskata nodevu turpmākās piemērošanas nepieciešamību savu pilnvaru robežās pēc savas iniciatīvas vai, ja kopš galīgās antidempinga nodevas noteikšanas ir pagājis pietiekoši ilgs laiks, pēc jebkuras no ieinteresētajām pusēm, kura iesniedz apstiprinošu informāciju, pamatojot nepieciešamību pēc pārskatīšanas²¹, lūguma. Ieinteresētajām pusēm ir tiesības lūgt varas iestādēm izvērtēt, vai turpmākā nodevas piemērošana ir nepieciešama, lai kompensētu dempingu, un vai kaitējums varētu turpināties vai atkārtoties, ja nodeva tiktu atcelta vai grozīta, vai abējādi. Ja šī paragrāfa ietvaros veiktās pārskatīšanas rezultātā institūcijas nolemj, ka antidempinga nodeva vairs nav pamatota, tā nekavējoties jāatceļ.

11.3. Nenonākot pretrunā ar 1. un 2. paragrāfu nosacījumiem, jebkuras galīgās antidempinga nodevas iekasēšana tiek izbeigta ne vēlāk kā piecus gadus pēc tās uzlikšanas (vai sākot ar pašas pēdējās 2. paragrāfa ietvaros veiktās pārskatīšanas datumu, ja šī pārskatīšana ir aptvērusi gan dempingu, gan kaitējumu, vai saskaņā ar šo paragrāfu), ja vien institūcijas nenolemj, veicot pārskatīšanu, kas uzsākta pirms šī datuma pēc savas iniciatīvas, vai pēc pienācīgi pamatota lūguma, kas iesniegts iekšzemes ražošanas nozares vārdā pietiekoši savlaicīgi pirms šī datuma, ka nodevas iekasēšanas izbeigšana varētu novest pie dempinga vai kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās²². Nodeva paliek spēkā tikmēr, kamēr noskaidrojas šādas pārbaudes rezultāti.

11.4. 6.panta nosacījumi par pierādījumiem un procedūru attiecas uz jebkuru pārskatīšanu, kas tiek veikta saskaņā ar šo pantu. Jebkura šāda pārskatīšana tiek veikta nekavējoties un normāli tiek pabeigta 12 mēnešu laikā no pārskatīšanas uzsākšanas dienas.

11.5. Šī panta nosacījumi ir mutatis mutandis piemērojami cenu labojumiem, kas ir pieņemti saskaņā 8. pantu.

Publiskie paziņojumi un lēmumu izskaidrošana

12.1. Ja institūcijas ir pārliecinātas par to, ka pierādījumi ir pietiekami, lai uzsāktu antidempinga izmeklēšanu, kā noteikts 5.pantā, par to jāpaziņo tai Dalībvalstij vai tām Dalībvalstīm, kuru preces ir pakļautas izmeklēšanai, un citām ieinteresētajām pusēm, par kurām ir zināms izmeklēšanas iestādēm, un jāizdara publisks paziņojums.

12.1.1. Publiskajam paziņojumam par izmeklēšanas uzsākšanu jāsatur, vai arī tā jādara zināma atklātībai ar atsevišķa ziņojuma²³ palīdzību sekojošo adekvātu informāciju:

i) eksportētājas valsts vai valstu un iesaistītās preces nosaukums;

ii) izmeklēšanas uzsākšanas datums;

iii) pamatojums, uz kuru balstās pieņēmums par dempingu attiecīgajā iesniegumā;

iv) faktoru kopsavilkums, uz kuru balstās pieņēmums par nodarīto kaitējumu;

v) adreses ieinteresēto pušu paskaidrojumu nosūtīšanai;

vi) termiņi, kas doti ieinteresētajām pusēm sava viedokļa izteikšanai.

12.2. Publiskais paziņojums tiek sniegts par jebkuru pozitīvu vai negatīvu pagaidu vai galīgo lēmumu, par jebkuru lēmumu pieņemt cenu labojumu atbilstoši 8. pantam, par šāda labojuma piemērošanas izbeigšanu un par galīgās antidempinga nodevas izbeigšanu. Katrā paziņojumā pietiekoši detalizēti jāatklāj, vai jādara zināmi atklātībai ar atsevišķa ziņojuma palīdzību, atzinumi un slēdzieni visos jautājumos faktiskā un juridiskā ziņā, ko izmeklēšanas iestādes uzskata par būtiskiem. Visi šādi paziņojumi un ziņojumi tiek nosūtīti Dalībvalstij vai Dalībvalstīm, kuru preces ir pakļautas šādam lēmumam vai labojumam, un citām zināmajām ieinteresētajām pusēm.

12.2.1. Publiskais paziņojums par pagaidu pasākumu piemērošanu ietver vai dara zināmu atklātībai ar atsevišķa ziņojuma palīdzību pietiekoši detalizētus paskaidrojumus par pagaidu lēmumiem, dempingu vai kaitējumu un norāda uz faktiskas un juridiskas dabas jautājumiem, no kuriem izriet akceptētie vai noraidītie argumenti. Šādā paziņojumā vai ziņojumā, pienācīgi ievērojot konfidencialitātes prasības, konkrēti jānorāda:

i) piegādātāju vārdi (nosaukumi), vai, ja tas nav praktiski iespējams, iesaistīto piegādājošo valstu nosaukumi;

ii) preces apraksts, kas ir pietiekošs muitas nolūkiem;

iii) noteiktā dempinga starpība un pilnīgs iemeslu izskaidrojums izmantotajai metodoloģijai eksporta cenas un normālās vērtības noteikšanā un salīdzināšanā saskaņā ar 2.pantu;

iv) apsvērumi attiecībā uz kaitējumu noteikšanu saskaņā ar 3.pantu;

v) galvenie lēmuma iemesli.

12.2.2. Publisks paziņojums par izmeklēšanas pabeigšanu vai pārtraukšanu pozitīva lēmuma gadījumā, kas paredz galīgās nodevas piemērošanu vai cenu labojuma pieņemšanu, satur vai dara zināmu atklātībai ar atsevišķa ziņojuma palīdzību, visu attiecīgo informāciju par faktiskajiem un tiesiskajiem jautājumiem un iemesliem, kuri ir noveduši pie galīgo pasākumu piemērošanas vai cenu labojuma pieņemšanas, pienācīgu uzmanību veltot informācijas konfidencialitātei. Paziņojumā vai ziņojumā īpaši jāuzsver informācija, kas aprakstīta 2.1. apakšpunktā, kā arī iemesli atbilstošo iebildumu vai prasību, kuras iesnieguši eksportētāji un importētāji, pieņemšanai vai noraidīšanai, un jebkura lēmuma, kas pieņemts saskaņā ar 6. panta 10.2. apakšpunktu, pamatojums.

12.2.3. Publiskais paziņojums par izmeklēšanas izbeigšanu vai pārtraukšanu pēc labojuma pieņemšanas atbilstoši 8. pantam ietver, vai citādi dara pieejamu ar atsevišķa ziņojuma palīdzību, šī labojuma nekonfidenciālo daļu.

12.3. Šī panta nosacījumi mutatis mutandis tiek piemēroti pārskatīšanas uzsākšanai un pabeigšanai saskaņā ar 11.pantu un lēmumiem saskaņā ar 10.pantu par nodevu piemērošanu ar atpakaļejošu datumu.

Izskatīšana tiesas ceļā

Katra Dalībvalsts, kuras nacionālie tiesību akti satur nosacījumus par antidempinga pasākumiem, uztur tiesas, arbitrāžas vai administratīvos tribunālus vai procedūras, inter alia administratīvo pasākumus, kuri attiecas uz galīgajiem lēmumiem un lēmumu pārskatīšanu 11.panta nozīmē, ātrai pārskatīšanai. Šādiem tribunāliem un procedūrām jābūt neatkarīgiem no institūcijām, kuras ir atbildīgas par attiecīgajiem lēmumiem vai pārskatīšanām.

Antidempinga pasākums trešās valsts uzdevumā

14.1. Iesniegumu par antidempinga pasākumu trešās valsts vārdā iesniedz trešās valsts iestādes, kuras pieprasa šādu pasākumu.

14.2. Šādam iesniegumam ir jāpievieno informācija par cenām, lai parādītu, ka imports tiek realizēts dempinga apstākļos, un detalizētu informāciju, lai parādītu, ka minētais dempings rada kaitējumu attiecīgajai iekšzemes ražošanai trešajā valstī. Trešās valsts valdība sniedz visa veida palīdzību importējošās valsts institūcijām, lai iegūtu jebkuru informāciju, kuru pēdējā var pieprasīt.

14.3. Izskatot šādu iesniegumu, importējošās valsts institūcijas ņem vērā minētā dempinga ietekmi uz attiecīgo ražošanu kopumā trešajā valstī; tātad kaitējums tiek noteikts ne tikai attiecībā uz minētā dempinga ietekmi uz nozares eksportu importējošajā valstī vai pat uz nozares kopējo eksportu.

14.4. Lēmums par lietas turpināšanu piekrīt importējošajai valstij. Ja importējošā valsts nolemj, ka tā ir gatava rīkoties, importējošajai valstij piekrīt iniciatīva griezties Preču tirdzniecības padomē, lai saņemtu piekrišanu šādam pasākumam.

Jaunattīstības Dalībvalstis

Tiek atzīts, ka attīstītajām Dalībvalstīm jāpievērš īpaša uzmanība sevišķajam jaunattīstības Dalībvalstu stāvoklim, izskatot iesniegumu par antidempinga pasākumiem saskaņā ar šo Līgumu. Konstruktīvu šajā Līgumā paredzētu tiesiskās aizsardzības līdzekļu iespējas, kur tās varētu ietekmēt jaunattīstības Dalībvalstu būtiskās intereses, jāizpēta pirms antidempinga nodevu piemērošanas.

II DAĻA

Antidempinga prakses komiteja

16.1. Ar šo tiek izveidota Antidempinga prakses komiteja (turpmāk Līguma tekstā — "Komiteja"), kas sastāv no katras Dalībvalsts pārstāvjiem. Komiteja ievēl priekšsēdētāju, un tā sanāk ne retāk kā divas reizes gadā, kā arī pēc jebkuras Dalībvalsts lūguma, ja to paredz šī Līguma attiecīgie nosacījumi. Komiteja veic pienākumus, kas tai uzticēti saskaņā ar šo Līgumu vai ko tai deleģē Dalībvalstis, un tā nodrošina Dalībvalstīm iespēju konsultēties par jebkuriem jautājumiem attiecībā uz šī Līguma darbību un tā mērķu izpildi. PTO Sekretariāts darbojas kā Komitejas sekretariāts.

16.2. Komiteja pēc nepieciešamības var izveidot palīginstitūcijas.

16.3. Veicot savas funkcijas, Komiteja un jebkuras palīginstitūcijas pēc saviem ieskatiem var konsultēties un ievākt informāciju no jebkuriem avotiem. Tomēr, pirms Komiteja vai palīginstitūcija ievāc šādu informāciju no avota, kas pakļauts Dalībvalsts jurisdikcijai, tai jāinformē par to attiecīgā Dalībvalsts. Komitejai jāsaņem konsultējamās Dalībvalsts un jebkuras firmas piekrišana.

16.4. Dalībvalstis nekavējoties ziņo Komitejai par visiem veiktajiem pagaidu vai galīgajiem antidempinga pasākumiem. Šādi ziņojumi ir pieejami Sekretariātā citām Dalībvalstīm caurlūkošanai. Dalībvalstis iesniedz arī pusgada ziņojumus par iepriekšējo sešu mēnešu laikā veiktajiem antidempinga pasākumiem. Pusgada ziņojumi tiek iesniegti pēc noteiktas standartformas.

16.5. Katra Dalībvalsts paziņo Komitejai par to, (a) kuras no tās institūcijām ir kompetentas uzsākt un veikt izmeklēšanu, kas minēta 5.pantā, un (b) tās iekšzemes procedūrām, kas regulē šādas izmeklēšanas uzsākšanu un veikšanu.

Konsultācijas un strīdu noregulēšana

17.1. Izņemot gadījumus, kad tas šeit ir paredzēts citādāk, "Izskaidrojums par strīdu noregulēšanu" ir pielietojams attiecībā uz konsultācijām un strīdu noregulēšanu saskaņā ar šo Līgumu.

17.2. Katra Dalībvalsts ar izpratni izturas un piešķir vienlīdzīgas iespējas konsultācijām par ziņojumiem, kuras sniedz cita Dalībvalsts par jebkuru jautājumu, kas skar šī Līguma darbību.

17.3. Ja kāda no Dalībvalstīm uzskata, ka jebkurš ieguvums, kas tai tieši vai netieši rodas saskaņā ar šo Līgumu, tiek anulēts vai mazināts, vai, ka jebkura šī Līguma mērķa sasniegšanu kavē cita Dalībvalsts vai Dalībvalstis, tā var savstarpēji apmierinoša jautājuma risinājuma nolūkā rakstiski pieprasīt konsultācijas ar attiecīgo Dalībvalsti vai Dalībvalstīm. Katrai no Dalībvalstīm ar izpratni jāizturas pret citas Dalībvalsts konsultāciju pieprasījumu.

17.4. Ja Dalībvalsts, kura lūdz konsultācijas, uzskata, ka konsultācijās atbilstoši 3. paragrāfam nav panākts savstarpēji pieņemams risinājums, un, ja importējošās Dalībvalsts administratīvās iestādes ir veikušas galīgos pasākumus, iekasējot galīgās antidempinga nodevas vai pieņemot cenu labojumus, tā var nosūtīt jautājumu Strīdu noregulēšanas institūcijai ("DSB"). Ja pagaidu pasākumam ir ievērojama ietekme un Dalībvalsts, kura lūdz konsultācijas, uzskata, ka pasākums ticis veikts, neievērojot 7.panta 1.paragrāfa nosacījumus, šī Dalībvalsts var arī novirzīt šādu lietu uz DSB.

17.5. DSB pēc sūdzētājas puses lūguma izveido paneli lietas izskatīšanai, pamatojoties uz:

i) lūguma iesniedzējas Dalībvalsts rakstisku ziņojumu, kurā norādīts, kādā veidā labums, kas tai tieši vai netieši pienākas saskaņā ar šo Līgumu, ir anulēts vai mazināts vai, kā šī Līguma mērķu sasniegšana ir tikusi kavēta, un

ii) faktiem, kas pieejami atbilstoši attiecīgajām iekšzemes procedūrām importējošās Dalībvalsts institūcijām.

17.6. Izskatot 5.paragrāfā minēto jautājumu:

i) izvērtējot faktiskos apstākļus, panelis nosaka, vai institūciju veiktā faktu nodibināšana bijusi pareiza, un vai šo faktu novērtēšana bijusi taisnīga un objektīva, un pat tad, ja panelis nonāktu pie citāda secinājuma, novērtēšanas rezultāts nevar tikt apgāzts;

ii) panelis interpretē attiecīgos Līguma nosacījumus atbilstoši starptautisko publisko tiesību tradicionālajiem interpretēšanas noteikumiem. Ja panelis konstatē, ka attiecīgais Līguma nosacījums pieļauj vienas vai vairāku interpretāciju iespējas, tai jālemj, ka institūciju veiktais pasākums atbilst Līgumam, ja tas ir pamatots ar vienu no šīm pieļaujamām interpretācijām.

17.7. Panelim iesniegtā konfidenciālā informācija netiek izpausta bez informācijas sniedzēja — personas, iestādes vai institūcijas — formāla pilnvarojuma. Ja šāda informācija panelim tiek pieprasīta, bet panelis nav pilnvarots sniegt šādu informāciju, tiek sagatavots nekonfidenciāls informācijas kopsavilkums, ko apstiprina persona, iestāde vai institūcija, kas sniegusi šādu informāciju.

III DAĻA

18. pants

Nobeiguma nosacījumi

18.1. Nekāda īpaša darbība pret eksporta dempingu no citas Dalībvalsts netiek veikta, kā tikai saskaņā ar GATT 1994 nosacījumiem, kā interpretēts šajā Līgumā²⁴.

18.2. Nedrīkst pielietot atrunas (rezervācijas) attiecībā uz jebkuru no šī Līguma nosacījumiem bez pārējo Dalībvalstu piekrišanas.

18.3. Atbilstoši 3.1. un 3.2. apakšpunktiem, šī Līguma nosacījumi tiek piemēroti attiecībā uz izmeklēšanu un esošo pasākumu pārskatīšanu, kas uzsākti saskaņā ar ar iesniegumiem, kuri iesniegti PTO Līguma spēkā stāšanās attiecībā uz Dalībvalsti dienā vai pēc tam.

18.3.1. Attiecībā uz dempinga starpības (maržas) aprēķināšanu atmaksāšanas procedūrās saskaņā ar 9.panta 3.paragrāfu, spēkā ir noteikumi, kuri izmantoti pašā pēdējā dempinga noteikšanā vai pārskatīšanā.

18.3.2. 11.panta 3.paragrāfa nolūkā tiek uzskatīts, ka pastāvošie antidempinga pasākumi ir piemēroti ne vēlāk, kā datumā, kad Dalībvalstij stājies spēkā PTO Līgums, izņemot gadījumus, kad uz to brīdi Dalībvalstī spēkā esošajā iekšzemes likumdošanā, jau ir ietverts norma, ko ietver arī šis paragrāfs.

18.4. Katra Dalībvalsts veic visus nepieciešamos pasākumus, gan vispārēja, gan individuāla rakstura, lai nodrošinātu, ne vēlāk kā tās pievienošanās brīdī PTO Līgumam, tās likumu, noteikumu un administratīvo procedūru atbilstību šī Līguma nosacījumiem attiecībā uz šo Dalībvalsti.

18.5. Katra Dalībvalsts informē Komiteju par jebkurām izmaiņām tās likumos un noteikumos, kuri ir saistībā ar šo Līgumu, un šādu likumu un noteikumu administrēšanā.

18.6. Komiteja ik gadu pārskata šī Līguma īstenošanu un darbību, ņemot vērā tā mērķus. Komiteja katru gadu informē Preču tirdzniecības padomi par izmaiņām šādu pārskatu aptvertajā laikā periodā.

18.7. Šī Līguma Pielikumi ir tā neatņemama sastāvdaļa.

PROCEDŪRAS IZMEKLĒŠANAI UZ VIETAS ATBILSTOŠI 6. PANTA 7. PARAGRĀFAM

1. Uzsākot izmeklēšanu, jāinformē eksportējošās Dalībvalsts institūcijas un firmas, par kurām zināms, ka tās ir ieinteresētas, par nodomu veikt izmeklēšanu uz vietas.

2. Ja izņēmuma gadījumos tiek plānots iesaistīt nevalstisko organizāciju ekspertus izmeklēšanas grupā, par to jāpaziņo eksportētājas Dalībvalsts firmām un institūcijām. Šādi nevalstisko organizāciju eksperti būtu pakļaujami efektīvām sankcijām sakarā ar konfidencialitātes prasību neievērošanu.

3. Standarta praksei vajadzētu būt tādai, ka tiek saņemta eksportētājas Dalībvalsts attiecīgo firmu nepārprotama piekrišana pirms apmeklējuma galīgās ieplānošanas.

4. Tiklīdz kā ir saņemta attiecīgo firmu piekrišana, izmeklēšanu veicošajām institūcijām būtu jāpaziņo eksportētājas Dalībvalsts institūcijām apmeklējamo firmu nosaukumus un adreses, un saskaņotos datumus.

5. Pirms vizītes nepieciešams savlaicīgi paziņot attiecīgajām firmām par apmeklējumu.

6. Apmeklējumi anketas skaidrošanas nolūkā būtu veicami tikai pēc eksportētājas firmas lūguma. Šādu apmeklējumu drīkst veikt tikai tad, ja (a) importētājas Dalībvalsts institūcijas paziņo par to attiecīgās Dalībvalsts pārstāvjiem, un (b) pēdējiem nav iebildumu pret šo apmeklējumu.

7. Tā kā galvenais mērķis izmeklēšanas veikšanai uz vietas ir pārbaudīt sniegto informāciju vai noskaidrot turpmākās detaļas, tā būtu veicama pēc anketas atbilžu saņemšanas, ja vien firma nepiekrīt pretējam, un izmeklēšanu veicošās institūcijas ir informējušas eksportētājas Dalībvalsts valdību par plānoto apmeklējumu, pret ko nav izteikti iebildumi; bez tam standarta praksei vajadzētu būt tādai, ka pirms apmeklējuma attiecīgajām firmām tiek paziņots par pārbaudāmās informācijas vispārējo raksturu, un par jebkādu turpmāk sniedzamo informāciju, lai gan tas nebūtu par šķērsli turpmāko detaļu izprasīšanai uz vietas, vadoties no iegūtās informācijas.

8. Atbildes uz eksportētājas Dalībvalsts institūciju vai firmu uzdotajiem jautājumiem, kuri ir būtiski izmeklēšanas sekmīgai veikšanai uz vietas, pēc iespējas būtu sniedzamas pirms apmeklējuma veikšanas.

VISLABĀKĀ PIEEJAMĀ INFORMĀCIJA 6. PANTA 8. PARAGRĀFA NOZĪMĒ

1. Tiklīdz iespējams pēc izmeklēšanas uzsākšanas, izmeklēšanas iestādēm sīki jāprecizē informācija, kura tiek pieprasīta no jebkuras ieinteresētās puses un veids, kādā šī informācija ieinteresētajai pusei atbildot jānoformē. Institūcijām jānodrošina arī puses informētība par to, ka ja informācija netiks sniegta saprātīga termiņa laikā, institūcijas var pieņemt lēmumus, pamatojoties uz to rīcībā esošajiem faktiem, arī uz tiem, kas ietverti iekšzemes nozares pieprasījumā par izmeklēšanas uzsākšanu.

2. Institūcijas var arī pieprasīt, lai ieinteresētā puse sniedz savu atbildi kāda noteiktā informācijas nesēja formā (piemēram, datorierakstā) vai datorvalodā. Izsakot šādu prasību, institūcijām jāapsver pamatotas ieinteresētās puses iespējas atbildēt vēlamajā informācijas nesēja formā vai datorvalodā, un tās nedrīkst pieprasīt pusei atbildes iesniegšanu citādā datorformātā, kā tas, ko šī puse jau lieto. Institūcija neuztur prasību par datorizētas atbildes sniegšanu, ja ieinteresētā puse neved datorizētu uzskaiti un, ja atbildes sniegšanas pieprasītajā veidā rezultātā ieinteresētā puse tiek nepamatoti papildus apgrūtināta, piemēram, radot nepamatotas papildus izmaksas un problēmas. Institūcijas neuztur prasību par atbildes sniegšanu ar noteikta informācijas nesēja palīdzību vai noteiktā datorvalodā, ja ieinteresētā puse neved savu datorizēto uzskaiti ar šāda informācijas nesēja palīdzību vai šādā datorvalodā un, ja atbildes sniegšanas pieprasītajā veidā rezultātā ieinteresētā puse tiek nepamatoti papildus apgrūtināta, piemēram, radot nepamatotas papildus izmaksas un problēmas.

3. Visa apstiprināmā informācija, kas tiek iesniegta attiecīgi tā, lai to lietas izskatīšanā izmantojot nerastos nepamatotas grūtības un savlaicīgi, kā arī iespējami ar tādu informācijas nesēju vai tādā datorvalodā, kā to pieprasījušas institūcijas, tiek ņemta vērā lēmumu pieņemšanā. Ja puse nesniedz atbildi vēlamajā informācijas nesēja formā vai datorvalodā, bet institūcijas uzskata, ka ir ievēroti 2. paragrāfā minētie noteikumi, atbildes nesniegšana vēlamajā informācijas nesēja formā vai datorvalodā nevar tikt uzskatīta par būtiski traucējošu lietas izskatīšanā.

4. Gadījumā, ja institūcijas nespēj apstrādāt informāciju, ja tā ir iesniegta kādā noteiktā informācijas nesēja (piemēram, datorieraksta) formā, informācija jāiesniedz rakstiska materiāla veidā vai jebkurā citā institūcijām pieņemamā formā.

5. Pat tad, ja sniegtā informācija nav visos aspektos ideāla, tas nevar būt par pamatu, lai institūcijas to neņemtu vērā, ar noteikumu, ka ieinteresētā puse ir rīkojusies ar vislielāko rūpību.

6. Ja pierādījumi vai informācija netiek pieņemta, iesniedzēja puse nekavējoties jāinformē par iemesliem, un tai jāsniedz iespēja saprātīgā termiņā sniegt turpmākos paskaidrojumus, pienācīgi ņemot vērā izmeklēšanas termiņus. Ja varas iestādes uzskata paskaidrojumus par neapmierinošiem, šo pierādījumu vai informācijas noraidīšanas iemeslus būtu jānorāda jebkuros publicētos nolēmumos.

7. Ja institūcijām savus atzinumus, t.sk. attiecībā uz normālo vērtību, jābalsta uz informāciju no sekundāra avota, ieskaitot informāciju, kas sniegta pieprasījumā par izmeklēšanas uzsākšanu, tas būtu darāms ar īpašu piesardzību. Šādos gadījumos institūcijas savu iespēju robežās cenšas pārbaudīt informāciju no citiem to rīcībā esošiem neatkarīgiem avotiem, piemēram, publicētiem cenrāžiem, oficiālās importa statistikas un muitas deklarācijām, kā arī no informācijas, kas iegūta no citām ieinteresētajām pusēm izmeklēšanas laikā. Tomēr ir saprotams, ka ja ieinteresētā puse nevēlas sadarboties un tādejādi atbilstošā informācija nenonāk attiecīgo institūciju rīcībā, šāda situācija var novest pie rezultāta, kurš pusei ir mazāk labvēlīgs nekā tad, ja šī puse sadarbotos.

______________________

¹ Termins "uzsākta", kā tas lietots šajā Līgumā, nozīmē procesuālu darbību, ar kuru Dalībvalsts oficiāli uzsāk 5.pantā paredzēto izmeklēšanu.

² Līdzīgas preces realizācija, kura paredzēta patēriņam eksportētājas valsts iekšējā tirgū, normāli tiek uzskatīta par pietiekošu daudzumu normālās vērtības noteikšanai, ja šāda realizācija sastāda 5 vai vairāk procentus no apskatāmās preces realizācijas importētājā Dalībvalstī, ar noteikumu, ka zemāka attiecība būtu pieņemama, ja pierādījumi norāda, ka iekšzemes realizācija pie šādas zemākas attiecības tomēr ir pietiekošs lielums, lai ļautu izdarīt pienācīgu salīdzinājumu.

³ Lietojot šajā Līgumā terminu "institūcijas", tas būtu interpretējams kā pienācīgi augsta līmeņa institūcijas.

⁴ Paplašinātais laika periods normāli ir viens gads, bet nekādā gadījumā nevar būt mazāks par sešiem mēnešiem.

⁵ Realizācija zem vienas vienības pašizmaksas tiek veikta būtiskos apjomos, ja institūcijas konstatē, ka apskatāmo darījumu vidējā svērtā realizācijas cena normālās vērtības noteikšanai ir zem vidējās svērtās vienas vienības pašizmaksas vai, ka realizācijas apjoms zem vienas vienības pašizmaksas sastāda ne mazāk kā 20 procentus no apjoma, kas realizēts apskatāmajos darījumos normālās vērtības noteikšanai.

⁶ Pielāgojumam, kas izdarīts sakarā ar uzsākšanas operācijām, jāatspoguļo izmaksas uzsākšanas perioda beigās vai, ja šis periods turpinās pēc izmeklēšanas termiņa beigām, pēdējās izmaksas, kuras var tikt saprātīgi ņemtas vērā no institūciju puses izmeklēšanas laikā.

⁷ Ir saprotams, ka daži no iepriekš minētajiem faktoriem var daļēji pārklāties, un institūcijām ir jānodrošina, ka tās nedublē pielāgojumus, kuri jau tikuši izdarīti atbilstoši šim nosacījumam.

⁸ Parasti realizācijas datums ir līguma datums, pirkuma orderis, ordera (pasūtījuma) apstiprinājums, vai rēķins-faktūra, kas vien nodibina pārdošanas materiālos nosacījumus.

⁹ Saskaņā ar šo Līgumu termins "kaitējums", ja vien tas nav atrunāts savādāk, nozīmē materiālo kaitējumu pašmāju industrijai, materiāla kaitējuma draudus pašmāju industrijai vai šādas industrijas izveidošanās materiālu aizkavēšanu, un tiek interpretēts saskaņā ar šī panta nosacījumiem.

¹⁰ Viens piemērs, lai gan tas nav ekskluzīvs, ir tas, ka nav pārliecinoša iemesla uzskatīt, ka tuvākajā nākotnē būtiski palielināsies imports produktiem par dempinga cenām.

¹¹ Šī paragrāfa nozīmē tiek uzskatīts, ka ražotāji ir saistīti ar eksportētājiem vai importētājiem tikai tad, ja

(a) viens no tiem tieši vai netieši kontrolē otru;

(b) abus tos tieši vai netieši kontrolē trešā persona; vai

(c) kopā tie tieši vai netieši kontrolē trešo personu, ja ir pamats ticēt vai aizdomām, ka saistības rezultāts ir tāds, lai liktu attiecīgajam ražotājam rīkoties citādi nekā savā starpā nesaistītie ražotāji.

Šī paragrāfa nozīmē tiek uzskatīts, ka viens kontrolē otru, ja pirmajam juridiski vai pēc ieņemamā amata ir tiesības noteikt ierobežojumus vai vadīt otro.

¹² Šī Līguma kontekstā "aplikt ar nodokļiem" nozīmē definitīvo vai galīgo juridisko novērtējumu vai nodevas vai nodokļa ievākšanu.

¹³ Fragmentētas ražošanas gadījumā, kas iesaista ārkārtīgi lielu ražotāju daudzumu, institūcijas var noteikt atbalstu un opozīciju, lietojot piemērotas statistiskās metodes.

¹⁴ Dalībvalstis apzinās, ka dažu Dalībvalstu teritorijā iekšzemes ražotāju darbinieki vai šo darbinieku pārstāvji var iesniegt izmeklēšanas pieprasījumu, vai atbalstīt šādu pieprasījumu, 1. paragrāfa ietvaros.

¹⁵ Tiek vispārēji noteikts, ka termiņi eksportētājiem jāsāk skaitīt no datuma, kad tie saņēmuši aptaujas, kuras šajā nolūkā tiek uzskatītas par saņemtām vienas nedēļas laikā no to nosūtīšanas brīža respondentam vai no to nodošanas attiecīgajam eksportējošās Dalībvalsts diplomātiskajam pārstāvim, vai atsevišķas muitas zonas PTO Dalībvalsts gadījumā — eksportējošās teritorijas attiecīgajam pārstāvim.

¹⁶ Ar šo saprot, ka gadījumā, ja iesaistīto eksportētāju skaits ir īpaši liels, rakstiskā pieprasījuma pilnais teksts jānosūta tikai eksportējošās Dalībvalsts institūcijām vai attiecīgajai tirdzniecības asociācijai.

¹⁷ Dalībvalstis apzinās, ka noteiktu Dalībvalstu teritorijās var tikt pieprasīta izpaušana atbilstoši šauri ieskicētai aizsardzības kārtībai.

¹⁸ Dalībvalstis vienojas, ka konfidencialitātes prasības netiek pavaļīgi noraidītas.

¹⁹ Vārds "var" netiek interpretēts, lai atļautu vienlaicīgu procesu turpinājumu un cenu pasākumu izpildi, izņemot 4. paragrāfā paredzētos gadījumus.

²⁰ Ar šo jāsaprot, ka šajā apakšpunktā un 3.2. apakšpunktā minēto termiņu ievērošana var nebūt iespējama, ja minētā prece ir pakļauta tiesu pārskatu procesiem

²¹ Lēmums par antidempinga galīgajām maksājuma saistībām, kā paredzēts 9. panta 3 paragrāfā, šī panta kontekstā pats par sevi nenozīmē pārbaudi.

²² Ja antidempinga nodevas apjoms tiek noteikts ar atpakaļejošu datumu, faktu apstiprinājums vien pašā pēdējā novērtējumā, kas tiek veikts saskaņā ar 9. panta 3.1. apakšpunktu, ka nekāda nodeva nav iekasējama, neprasa valsts institūcijām izbeigt galīgās nodevas iekasēšanu.

²³ Ja institūcijas nodrošina informāciju un paskaidrojumus šī panta ietvaros atsevišķā ziņojumā, šim ziņojumam nekavējoties ir jābūt publiski pieejamam.

²⁴ Ar šo nav paredzēts aizkavēt atbilstošās darbības saskaņā ar citiem attiecīgajiem GATT 1994 nosacījumiem, kuri ir piemēroti.

LĪGUMS
par Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību 1994 VII panta īstenošanu

Vispārējie ievada komentāri

1. Par muitas vērtības pamatu uzskatāma "darījuma vērtība" , kas definēta 1. pantā. 1. pants ir lasāms kopā ar 8. pantu, kurš paredz, inter alia, faktiski samaksātās cenas vai maksājamās cenas izmaiņas gadījumos, kad pircējam radušies faktiski izdevumi, kuri tiek uzskatīti par tādiem, kas sastāda daļu vērtības muitas nolūkiem, taču tie nav ietverti cenā, kas faktiski samaksāta vai maksājama par importētajām precēm. 8. pants paredz arī, ka darījuma vērtībā tiek ietverti noteikti apsvērumi, kurus pircējs var nodot pārdevējam specificētu preču veidā vai pakalpojumu veidā, un nevis samaksājot naudu. 2. līdz 7. panti paredz muitas vērtības noteikšanas metodes gadījumos, kad to nevar noteikt saskaņā ar 1. panta nosacījumiem.

2. Ja nav iespējams noteikt muitas vērtību saskaņā ar 1. panta nosacījumiem, parasti jāuzsāk konsultācijas starp muitas administrāciju un importētāju ar mērķi vienoties par muitas vērtības pamatu atbilstoši 2. vai 3. panta nosacījumiem. Var gadīties, piemēram, ka importētāja rīcībā ir informācija par identisku vai līdzīgu importēto preču muitas vērtību, kas nav tajā pašā laikā pieejama muitas administrācijai importa veikšanas ostā. No otras puses, muitas administrācijas rīcībā var būt informācija par identisku vai līdzīgu importēto preču muitas vērtību, kura nav tajā pašā laikā pieejama importētājam. Konsultāciju process starp abām pusēm nodrošinās informācijas apmaiņu, atbilstoši komerciālās konfidencialitātes prasībām, ar mērķi noteikt atbilstošu pamatu muitas vērtības noteikšanai.

3. 5. un 6.panti paredz divu veidu muitas vērtības noteikšanas pamatus, ja to nevar noteikt, pamatojoties uz importēto preču vai identisku vai līdzīgu importēto preču darījuma vērtību. Saskaņā ar 5. panta 1. paragrāfu, muitas vērtību nosaka, pamatojoties uz cenu, par kādu preces tiek pārdotas kā importētas neatkarīgam pircējam importēšanas valstī. Importētājam ir arī tiesības prasīt, lai preces, kas tiek tālāk pārstrādātas pēc importēšanas, tiktu vērtētas saskaņā ar 5. panta nosacījumiem. Saskaņā ar 6. paragrāfu muitas vērtība tiek noteikta, pamatojoties uz aprēķināto vērtību. Šīs abas metodes rada zināmas grūtības un tādēļ importētājam tiek dotas tiesības, saskaņā ar 4.panta nosacījumiem, izvēlēties abu šo metožu pielietošanas kārtību.

4. 7.pants apraksta muitas vērtības noteikšanu gadījumos, ja to nevar noteikt atbilstoši jebkuru iepriekšminēto pantu nosacījumiem.

Dalībvalstis,

Atsaucoties uz Daudzpusējām tirdzniecības sarunām;

Vēloties veicināt GATT 1994 mērķu īstenošanu, kā arī nodrošināt jaunattīstības valstīm papildus ieguvumus no starptautiskās tirdzniecības;

Atzīstot GATT 1994 VII panta nosacījumu svarīgumu un vēloties izstrādāt noteikumus šo nosacījumu piemērošanai, lai nodrošinātu to pielietojuma vienveidību un skaidru kārtību;

Atzīstot, ka nepieciešama taisnīga, vienota un neitrāla preču muitas vērtības noteikšanas sistēma, kas nepieļautu patvarīgu vai fiktīvu muitas vērtību izmantošanu;

Atzīstot, ka preču muitas vērtības noteikšanā pēc iespējas par pamatu ir jāizmanto vērtējamo preču darījuma vērtība;

Atzīstot, ka, muitas vērtības noteikšana ir jābalsta uz vienkāršu un taisnīgu kritēriju kopumu, kas atbilst tirdzniecības praksei un, ka vērtēšanas procedūras ir vispārēji piemērojamas neatkarīgi no piegādes avota;

Atzīstot, ka, vērtēšanas procedūras nevar tikt izmantotas kā dempinga apkarošanas līdzeklis;

Turpmāk vienojas par sekojošo:

I DAĻA

MUITAS VĒRTĪBAS NOTEIKŠANAS NOTEIKUMI

1. Importēto preču muitas vērtība ir darījuma vērtība, kas ir - faktiski samaksātā vai maksājamā preču cena, kas izmainīta saskaņā ar 8. panta nosacījumiem, kad tās tiek pārdotas eksportam uz importējošo valsti, ar noteikumu, ka:

(a) pircējs citādi neierobežo preču izvietojumu un izmantošanu, kā vien pakļaujoties ierobežojumiem,

(i) ko nosaka vai pieprasa likums vai valsts iestādes importējošajā valstī; vai

(ii) kas ierobežo ģeogrāfisko platību, kurā preces var tikt atkārtoti pārdotas; vai

(iii) kas būtiski neietekmē preču vērtību;

(b) pārdošana vai cena nav atkarīga no apstākļa vai apsvērumiem, kuriem attiecībā uz vērtējamām precēm nav iespējams noteikt vērtību;

(c) neviena sekojošā pircēja veiktā preču tālākas pārdošanas, izvietošanas vai lietošanas procesa daļa tieši vai netieši neskars šo preču pārdevēju, ja vien nevar tikt izdarītas izmaiņas saskaņā ar 8. panta nosacījumiem; un

(d) pircējs un pārdevējs nav savstarpēji saistīti, vai, gadījumā, ja pircējs un pārdevējs ir savstarpēji saistīti, darījuma vērtība ir pieņemama muitas nolūkiem saskaņā ar 2. paragrāfa nosacījumiem.

2. (a) Izvērtējot, vai darījuma vērtība atbilst 1. paragrāfa nosacījumiem, fakts, ka pircējs un pārdevējs ir savstarpēji saistīti 15. panta nozīmē, pats par sevi nav pietiekošs iemesls, lai atzītu darījuma vērtību par nepieņemamu. Šajā gadījumā ir jāizpēta pārējie pirkšanas apstākļi, un darījuma vērtība var tikt uzskatīta par pieņemamu ar noteikumu, ka preces cenu nav ietekmējusi pircēja un pārdevēja saistība. Ja, ņemot vērā importētāja sniegtās ziņas vai citu informāciju, muitas administrācijai ir pamats uzskatīt, ka minētā saistība ir ietekmējusi preces cenu, administrācijai par šādu pamatu ir jāinformē importētājs, kuram, savukārt, jādod saprātīga iespēja sniegt atbildi. Ja importētājs pieprasa, informācijas apmaiņai par šādu pamatu ir jānotiek rakstveidā.

(b) Pārdošanas procesā starp savstarpēji saistītām personām darījuma vērtība tiek atzīta par pieņemamu un preces tiek vērtētas saskaņā ar 1. paragrāfa nosacījumiem, ja importētājs uzrāda, ka šī vērtība ievērojami līdzinās tajā pašā laikā eksistējošajiem sekojošajiem parametriem:

(i) darījuma vērtībai, kas noteikta tās pašas vai līdzīgas eksporta preces nesaistītiem pircējiem tajā pašā importētājā valstī;

(ii) to pašu vai līdzīgu preču muitas vērtībai saskaņā ar 5.panta nosacījumiem;

(iii) to pašu vai līdzīgu preču muitas vērtībai saskaņā ar 6.panta nosacījumiem;

Veicot iepriekš aprakstīto pārbaudi, pienācīga uzmanība jāvelta uzrādītajām tirdzniecības apjomu, daudzuma un 8. pantā uzskaitīto sastāvdaļu atšķirībām, kā arī atšķirībām izdevumos, kas radušies pārdevējam darījumos, kur pircējs un pārdevējs nav savstarpēji saistīti pret izdevumiem, kas radušies pārdevējam darījumos, kur pircējs un pārdevējs ir savstarpēji saistīti.

(c) Pārbaudes, vadoties pēc 2.(b) paragrāfa norādēm jāveic pēc importētāja pieprasījuma un tikai salīdzināšanas nolūkā. 2.(b) paragrāfa nosacījumi neparedz esošo vērtību aizvietošanu.

1. (a) Ja importēto preču muitas vērtību nav iespējams noteikt saskaņā ar 1. panta nosacījumiem, par muitas vērtību ir jāuzskata tādu pašu preču darījuma vērtība, kuras tiek pārdotas eksportam uz to pašu importējošo valsti un kuras tiek eksportētas tajā pašā vai apmēram tajā pašā laikā kā vērtējamās preces.

(b) Piemērojot šo pantu, par darījuma vērtību muitas vērtības noteikšanai jāizmanto tajā pašā tirdzniecības apjomā un pēc būtības tajā pašā daudzumā pārdošanā esošām vērtējamajām precēm identisko preču darījuma vērtība. Tur, kur šāda pārdošana nenotiek, var tikt izmantota identisku preču darījuma vērtība, kuras pārdotas atšķirīgā tirdzniecības apjomā un/ vai atšķirīgos daudzumos, taču tā attiecīgi jāpielāgo, ņemot vērā atšķirības, kas attiecināmas uz tirdzniecības apjomu un/ vai daudzumu, ar nosacījumu, ka šādu pielāgojumu var veikt, pamatojoties uz uzrādītajiem pierādījumiem, kuri skaidri nosaka pielāgojuma pamatotību un precizitāti, un parāda, vai pielāgojuma rezultātā vērtība pieaug vai samazinās.

2. Ja izmaksas un nodevas, kas minētas 8. panta 2. paragrāfā, tiek ietvertas darījuma vērtībā, pielāgojums tiek veikts, lai ņemtu vērā būtiskas atšķirības izmaksās un nodevās starp attiecīgajām importētajām precēm un identiskām precēm, ko rada transportēšanas attālums vai veids.

3. Ja šī panta piemērošanas procesā identiskām precēm tiek atklātas vairākas preču darījuma vērtības, importēto preču muitas vērtības noteikšanai jāizmanto zemākā no minētajām darījuma vērtībām.

1. (a) Ja importēto preču muitas vērtību nav iespējams noteikt saskaņā ar 1. un 2. panta nosacījumiem, muitas vērtība ir jānosaka pamatojoties uz līdzīgo preču darījuma vērtību, kuras pārdotas eksportam uz to pašu importējošo valsti un eksportētas tajā pašā vai apmēram tajā pašā laikā, kad vērtējamās preces.

(b) Piemērojot šo pantu, muitas vērtības noteikšanai izmanto līdzīgo preču, kuras tiek tirgotas tajā pašā tirdzniecības apjomā un pēc būtības tādā pašā daudzumā, kā preces, kuras dotajā brīdī tiek vērtētas, darījuma vērtību. Ja šāda tirdzniecība netiek konstatēta, izmanto līdzīgu preču, kuras tiek pārdotas atšķirīgā tirdzniecības apjomā un/ vai atšķirīgos daudzumos darījuma vērtību, veicot attiecīgus pielāgojumus, lai ņemtu vērā atšķirības, kas attiecināmas uz tirdzniecības apjomu un/ vai daudzumu, ja vien šādus pielāgojumus iespējams veikt, pamatojoties uz uzrādītajiem pierādījumiem, kuriem skaidri jānosaka pielāgojuma pamatotība un precizitāte, kā arī jānorāda, vai pielāgojuma rezultātā vērtība pieaug vai samazinās.

2. Ja izmaksas vai nodevas, kas minētas 8.panta 2. paragrāfā, ir iekļautas darījuma vērtībā, jāveic pielāgojums, ņemot vērā būtiskas atšķirības šajās izmaksās vai nodevās, starp attiecīgajām importētajām precēm un identiskām precēm, ko rada transportēšanas attālums vai veids.

3. Ja šī panta piemērošanas procesā tiek atklātas vairākas preču darījuma vērtības identiskām precēm, importēto preču muitas vērtības noteikšanai jāizmanto zemākā no minētajām darījuma vērtībām.

Ja importēto preču muitas vērtību nav iespējams noteikt saskaņā ar 1., 2. un 3. pantu nosacījumiem, muitas vērtība jānosaka saskaņā ar 5. panta nosacījumiem, vai, ja, muitas vērtību nav iespējams noteikt atbilstoši šim pantam, tā jānosaka saskaņā ar 6. panta nosacījumiem, izņemot gadījumu, ja importētājs lūdz piemērot 5. un 6. pantu apgrieztā kārtībā.

1. (a) Ja importētās preces vai identiskas vai līdzīgas importētās preces tiek pārdotas importētājā valstī tādā veidā, kādā tās importētas, importēto preču muitas vērtība, saskaņā ar šī panta nosacījumiem, tiek balstīta uz vienas preces vienības cenu, par kuru šīs importētās preces vai identiskās vai līdzīgās preces tiek tāpat pārdotas vislielākajā kopējā daudzumā tajā pašā laikā vai apmēram tajā pašā laikā, kad preces tiek importētas pircējiem, kas nav savstarpēji saistīti ar šo preču pārdevējiem, atvelkot no vērtības sekojošo:

(i) komisijas naudu, ko parasti maksā vai vienojas par tās maksāšanu, vai piemaksām, kuras parasti tiek veiktas šajā valstī peļņas nolūkā, un vispārējos izdevumus saistībā ar tāda paša veida vai šķiras importēto preču pārdošanu šajā valstī;

(ii) parastās transportēšana un apdrošināšanas izmaksas, kā arī ar tām saistītās izmaksas, kas radušās importējošajā valstī;

(iii) ja nepieciešams, izmaksas un nodevas, kas minētas 8. panta 2. paragrāfā; un

(iv) muitas nodokļu, kā arī citus iekšzemes nodokļus, kas maksājami importējošajā valstī sakarā ar preču importu vai tirdzniecību.

(b) Ja importētās preces, vai arī identiskās vai līdzīgas importētās preces netiek pārdotas tajā pašā vai apmēram tajā pašā laikā, kad vērtējamās preces, muitas vērtība jānosaka, ņemot par pamatu vienas preces vienības cenu (citādi atbilstoši paragrāfa 1.(a) nosacījumiem), par kādu importētās preces vai identiskās vai līdzīgās importētās preces tiek pārdotas importējošajā valstī tādā veidā, kādā tās importētas, datumā, kas ir vistuvākais vērtējamo preču importēšanas brīdim, bet ne vēlāk, kā deviņdesmit dienu laikā pēc vērtējamo preču importēšanas brīža.

2. Ja importētās preces vai identiskās vai līdzīgās importētās preces netiek pārdotas tādā veidā, kādā tās importētas, tad pēc importētāja pieprasījuma muitas vērtības pamatā jābūt preces vienības cenai, par kādu importētās preces pēc to tālākās pārstrādes tiek pārdotas vislielākajā kopējā daudzumā importēšanas valstī pircējam, kas nav savstarpēji saistīts ar šo preču pārdevēju, pienācīgi ievērojot šādas pārstrādes rezultātā radīto pievienoto vērtību un atvilkumus, kas paredzēti 1.(a) paragrāfā.

1. Importēto preču muitas vērtība saskaņā ar šī panta nosacījumiem tiek balstīta uz aprēķināto vērtību. Aprēķinātā vērtība sastāv no:

(a) materiāliem, ražošanas vai citas importēto preču ražošanai izmantotās pārstrādes izmaksām vai vērtības;

(b) peļņas un vispārējo izmaksu apjoma, kas ir pielīdzināms tāda paša veida vai šķiras preču kā tās, kuras tiek vērtētas, un kuras izgatavojuši ražotāji eksportētājā valstī eksportam uz importēšanas valsti, tirdzniecībā atspoguļotajam apjomam;

(c) visu citu izdevumu izmaksām vai vērtības, kas bijušas nepieciešamas, lai atspoguļotu vērtības noteikšanas veidu, kuru izvēlējusies Dalībvalsts saskaņā ar 8. panta 2. paragrāfu.

2. Neviena no Dalībvalstīm nedrīkst pieprasīt vai piespiest kādu personu, kas nav tās rezidents, ražot paraugus izpētei, kā arī atļaut caurskatīt jebkuru atskaiti vai citu dokumentu nolūkā noteikt aprēķināto vērtību. Tomēr informāciju, ko sniedzis preču ražotājs, lai noteiktu muitas vērtību saskaņā ar šī panta nosacījumiem, importējošās valsts iestādes ar ražotāja piekrišanu var pārbaudīt citā valstī, ar noteikumu, ka tās iepriekš laicīgi paziņo par šādu darbību attiecīgās valsts valdībai un pēdējai nav iebildumu pret šādu pārbaudi.

7. pants

1. Ja saskaņā ar 1. līdz 6. panta, pēdējo ieskaitot, nosacījumiem nav iespējams noteikt importēto preču muitas vērtību, tā jānosaka izmantojot saprātīgas metodes atbilstoši šī Līguma un GATT 1994 VII panta principiem un vispārējiem nosacījumiem, pamatojoties uz datiem, kas pieejami importējošajā valstī.

2. Saskaņā ar šī Panta nosacījumiem muitas vērtību nedrīkst noteikt, pamatojoties uz:

(a) pārdošanas cenu importētājā valstī precēm, kuras ražotas šajā valstī;

(b) sistēmu, kura paredz pieņemt muitas vērtēšanas nolūkiem lielāko no divām alternatīvām vērtībām;

(d) citas ražošanas izmaksas, izņemot aprēķinātās vērtības, kuras atbilstoši 6. panta nosacījumiem noteiktas identiskām vai līdzīgām precēm;

(e) preču cenu eksportam uz citu valsti, nevis importējošo valsti;

(f) minimālajām muitas vērtībām; vai

(g) patvarīgi noteiktām vai fiktīvām vērtībām.

3. Pēc importētāja pieprasījuma tam tiek tiek rakstveidā paziņots par muitas vērtību, kas noteikta saskaņā ar šī Panta nosacījumiem un šādas vērtības noteikšanā izmantoto metodi.

1. Nosakot muitas vērtību saskaņā ar 1. panta nosacījumiem, importēto preču faktiski samaksātajai vai maksājamai cenai tiek pieskaitīti:

(a) sekojošais tik lielā apmērā, cik pircējs samaksā, bet tas netiek iekļauts cenā, kas faktiski samaksāta vai maksājama par precēm:

(i) komisijas nauda un starpnieku nauda, izņemot pirkšanas komisijas naudu;

(ii) maksa par konteineriem, kas muitas nolūkiem tiek uzskatīti par vienu veselu kopā ar attiecīgo preci;

(iii) iepakojuma materiāls un iepakošanas darba izmaksas;

(b) vērtība, kas atbilstoši aprēķināta sekojošām precēm un pakalpojumiem, ja pircējs tos tieši vai netieši piegādā bez maksas vai par pazeminātām cenām pielietojumam saistībā ar importēto preču ražošanu un pārdošanu eksportam, ja vien šāda vērtība nav iekļauta faktiski samaksātajā vai maksājamā cenā:

(i) materiāli, sastāvdaļas, daļas un līdzīgas lietas, kas ir importēto preču sastāvdaļas;

(ii) darbarīki, ierīces, veidnes un līdzīgi priekšmeti, kurus izmanto importēto preču ražošanā;

(iii) importēto preču ražošanas laikā patērētie materiāli;

(iv) inženieru projekti, sasniegumi, mākslinieciskā apdare, dizains, kā arī plāni un skices, kas radīti jebkurā valstī, izņemot importēšanas valstī, un kas ir nepieciešami importēto preču ražošanai;

(c) kompensācijas un licenču nodevas, kuras tieši vai netieši jāmaksā pircējam kā nepieciešamo priekšnosacījumu vērtējamo preču pārdošanai, ja vien šādas kompensācijas un licenču nodevas jau netiek iekļautas maksājamajā vai samaksātajā cenā;

(d) importēto preču jebkuras atkārtotas pārdošanas, novietošanas vai izmantošanas vērtība, kas tieši vai netieši uzkrājas pārdevējam.

2. Izstrādājot savus tiesību aktus, katrai Dalībvalstij jānosaka pilnībā vai daļēji sekojošā iekļaušana vai izslēgšana no muitas vērtības:

(a) importēto preču transporta izmaksas uz importēšanas ostu vai vietu;

(b) iekraušanas, izkraušanas un kravas virzīšanas izmaksas, kas saistītas ar importēto preču transportu uz importēšanas ostu vai vietu; un

3. Saskaņā ar šī panta nosacījumiem tikai objektīvi un statistiski pamatoti dati var būt par pamatu faktiski samaksātās vai maksājamās cenas pielikumam.

4. Nosakot muitas vērtību faktiski samaksātai vai maksājamai cenai, netiek paredzēti citi pielikumi, izņemot šajā pantā paredzētos pielikumus.

1. Ja nosakot muitas vērtību, nepieciešama valūtas konvertācija, jāizmanto tas valūtas maiņas kurss, kuru attiecīgajā importēšanas valstī pienācīgi publicējušas kompetentas iestādes un, termiņā, ko aptver katrs šāds publicētais dokuments, kurš pēc iespējas precīzi atspoguļo šīs valūtas pašreizējo importējošās valsts valūtā izteikto vērtību komercdarījumos attiecībā uz šādas publikācijas dokumenta aptverto laika periodu.

2. Jāizmanto tas konvertācijas kurss, kas ir spēkā vai nu eksportēšanas laikā, vai importēšanas laikā, ko atsevišķi nosaka katra Dalībvalsts.

Attiecīgajām institūcijām attiecībā pret visu pēc būtības konfidenciālo informāciju, vai informāciju, kas tiek sniegta kā konfidenciāla muitas novērtēšanas nolūkiem, jāizturas pilnībā konfidenciāli, to neizpaužot bez īpašas tās personas vai valdības atļaujas, kura sniedz šādu informāciju, izņemot gadījumus, kad informācija var tikt atklāta tiesvedības kontekstā.

1. Katras Dalībvalsts tiesību aktos attiecībā uz muitas vērtības noteikšanu jāparedz importētāja vai citas personas, kurai ir pienākums samaksāt nodokļus, apelācijas sūdzības tiesības, kad netiek piemērots sods.

2. Sākotnējā apelācijas sūdzība, kad netiek piemērots sods, var tikt iesniegta muitas administrācijas iestādes ietvaros vai neatkarīgai institūcijai, tomēr katras Dalībvalsts tiesību aktos jāparedz tiesības iesniegt apelācijas sūdzības tiesu varas iestādei, kad netiek piemērots sods.

3. Lēmuma paziņojums attiecībā uz apelācijas sūdzību tiek izsniegts apelācijas sūdzības iesniedzējam un šāda lēmuma pamatojums tiek sniegts rakstiski. Apelācijas sūdzības iesniedzējs tiek informēts arī par tiesībām uz tālāku apelāciju.

Vispārēji piemērojamus likumus, noteikumus, tiesu lēmumus un administratīvos aktus, kas ievieš šīs Vienošanās nosacījumus attiecīgajā importējošā valstī, publicē atbilstoši GATT 1994 X Pantam.

Ja nosakot muitas vērtību importētajām precēm, ir nepieciešams atlikt galīgo šādas muitas vērtības noteikšanu, preču importētājam tomēr ir jādod iespēja izņemt šīs prece no muitas, ja, gadījumos, kur tā tiek pieprasīts, importētājs nodrošina pietiekamas garantijas galvojuma, iemaksas, vai citā pienācīgā veidā, kas nosedz tūlītēju muitas nodokļu samaksu, kuriem preces var tikt pakļautas. Katras Dalībvalsts tiesību aktos jāparedz nosacījumi, kas regulē šādu situāciju.

Šī Līguma I pielikuma piezīmes ir šī Līguma neatņemama sastāvdaļa un šī Līguma panti lasāmi un piemērojami kopā ar attiecīgajām piezīmēm. II un III pielikumi arī ir šī Līguma neatņemama sastāvdaļa.

1. Šajā Līgumā

(a) "importēto preču muitas vērtība" nozīmē preču vērtību, kas noteikta lai importētajām precēm piemērotu "ad valorem" nodokļus;

(b) "importēšanas valsts" nozīmē importējošo valsti vai importējošo muitas teritoriju; un

2. Šajā Līgumā:

(a) "identiskas preces" ir tādas preces, kuras ir visos aspektos vienādas, ieskaitot fiziskās īpašības, kvalitāti un reputāciju. Nelielas atšķirības to izskatā nevar būt par iemeslu, lai preces, kas citādi atbilst definīcijai, netiktu uzskatītas par identiskām;

(b) "līdzīgas preces" ir tādas preces, kas nav visos aspektos vienādas, tomēr tām ir līdzīgas īpašības un līdzīgi sastāvdaļu materiāli, kuru dēļ tās var veikt tādas pašas funkcijas un būt komerciālā ziņā savstarpēji aizvietojamas. Lai noteiktu, vai preces ir līdzīgas, jāņem vērā tādi faktori, kā, piemēram, preces kvalitāte, reputācija un preču zīmes pastāvēšana;

(c) ar terminiem "identiskas preces" un "līdzīgas preces" neapzīmē preces, kuru sastāvā ir, vai kuras attiecas uz rūpniecību, zinātnes sasniegumiem, mākslas darbiem, dizainu, kā arī uz skicēm un zīmējumiem, sakarā ar kuriem nav tikuši veikti pielāgojumi saskaņā ar 8.panta 1.b) iv) paragrāfu, tādēļ, ka šie elementi tikuši ievēroti importēšanas valstī;

(d) preces netiek uzskatītas par "identiskām" vai "līdzīgām", ja vien tās nav ražotas tajā pašā valstī, kur vērtējamās preces;

(e) preces, kuras saražojusi cita persona, jāņem vērā vienīgi tad, ja, kā tas var būt, neeksistē tās pašas personas saražotās vērtējamajām precēm identiskās vai līdzīgās preces.

3. Šajā Līgumā "tās pašas šķiras vai veida preces" ir preces, kuras ietilpst grupā vai preču kategorijā, ko ražo noteikta ražošanas nozare vai rūpniecības sektors, un kas ietver identiskas vai līdzīgas preces.

4. Šī Līguma kontekstā tiek uzskatīts, ka personas jāuzskata par savstarpēji saistītām tikai, ja:

(a) tās ir amatpersonas vai virzītāji viena otras darījumos;

(b) ja savos darījumos viņi ir juridiski nostiprināti partneri;

(d) jebkurai personai tieši vai netieši pieder, vai tā kontrolē, vai arī tai ir 5% un vairāk no kopējā balsu skaita vai abu personu akcijām;

(e) viena no tām tieši vai netieši kontrolē otru;

(f) tās abas tieši vai netieši kontrolē trešā persona;

(g) tās abas kopīgi kontrolē kādu trešo personu; vai

(h) tās ir vienas ģimenes locekļi.

5. Personas, kuras ir savstarpēji saistītas biznesā, tā, ka viena no tām ir otras vienīgais aģents, vienīgais izplatītājs vai vienīgais koncesionārs, lai kā tas tiktu raksturots, tiek uzskatītas kā savstarpēji saistītas šī Līguma nolūkiem, ja tās atbilst 4. paragrāfa kritērijiem.

Importētājam ir jānodrošina tiesības uz rakstiska pieprasījuma pamata saņemt rakstveida paskaidrojumu no importētājas valsts muitas administrācijas par to, kā tikusi noteikta šī importētāja preču muitas vērtība.

Nekas šajā Līgumā nevar tikt interpretēts kā muitas administrāciju tiesības ierobežojošs vai kā tāds, kas apšauba to tiesības pārliecināties par jebkura paziņojuma, dokumenta vai deklarācijas, kas iesniegti ar nolūku noteikt muitas vērtību, pareizību vai precizitāti.

II DAĻA

ADMINISTRĀCIJA, KONSULTĀCIJAS UN STRĪDU NOREGULĒŠANA

Institūcijas

1. Ar šo ir izveidota "Komiteja muitas vērtības noteikšanai" (šajā Līgumā saukta "Komiteja"), ko veido katras Dalībvalsts pārstāvji. Komiteja ievēl savu priekšsēdētāju un parasti sanāk reizi gadā, vai, kā to citādi paredz attiecīgie šī Līguma nosacījumi, lai dotu Dalībvalstīm iespēju konsultēties par to muitas vērtības noteikšanas sistēmas administrācijas jautājumiem, tā kā šādas konsultācijas varētu ietekmēt šī Līguma darbību vai tā mērķu īstenošanos un citu šādu saistību pildīšanu, ko Dalībvalstis tai noteikušas. PTO Sekretariāts darbosies arī kā šīs Komitejas sekretariāts.

2. Tiek izveidota "Muitas vērtības noteikšanas tehniskā komiteja" (šajā Līgumā saukta "Tehniskā komiteja") Muitas Sadarbības padomes aizgādībā (šajā Līgumā saukta "MSP"), kura veic šī Līguma ll pielikumā aprakstītos pienākumus un darbojas atbilstoši tajā aprakstītajai procedūrai.

Konsultācijas un strīdu noregulēšana

1. "Vienošanās par strīdu noregulēšanu" ir spēkā attiecībā uz konsultācijām un strīdu noregulēšanu saskaņā ar šo Līgumu izņemot, ja tajā paredzēts citādi.

2. Ja kāda Dalībvalsts uzskata, ka jebkurš ieguvums šī Līguma sakarā, kas tai tieši vai netieši rodas, tiek anulēts vai samazināts, vai, ka jebkura šī Līguma mērķa sasniegšana tiek kavēta citas Dalībvalsts vai citu Dalībvalstu darbības rezultātā, tā var, lai sasniegtu savstarpēji apmierinošu šī jautājuma risinājumu, pieprasīt konsultācijas ar minēto Dalībvalsti vai Dalībvalstīm. Katrai no Dalībvalstīm jāizturas ar pienācīgu uzmanību pret jebkuru no citas Dalībvalsts saņemto prasību par konsultācijām.

3. Pēc attiecīga lūguma Tehniskā komiteja sniedz padomu un palīdzību konsultācijās iesaistītajām Dalībvalstīm.

4. Pēc strīdus puses lūguma, vai pēc paneļa iniciatīvas, kas izveidots, lai noregulētu strīdu par šī Līguma nosacījumiem, Tehniskajai komitejai ir jāsniedz atzinumu par jebkuru jautājumu, kur nepieciešama tehniska izvērtēšana. Panelis nosaka Tehniskās komitejas pilnvaras attiecīgā strīdus izskatīšanai un Tehniskās komitejas ziņojuma saņemšanas termiņu. Panelis ņem vērā Tehniskās komitejas ziņojumu. Gadījumā, ja Tehniskā komiteja nespēj sasniegt konsensusu jautājumā, kas tai jāizskata atbilstoši šim paragrāfam, panelis dod strīdus pusēm iespēju iesniegt tam savus viedokļus šajā jautājumā.

5. Konfidenciālā informācija, kas iesniegta panelim, netiek izpausta bez tās personas vai iestādes formālas atļaujas, kas iesniegusi šādu informāciju. Ja šāda informācija panelim tiek pieprasīta, bet panelis šo informāciju nav pilnvarots izpaust, ar attiecīgās personas vai organizācijas atļauju jāsniedz šīs informācijas nekonfidenciāls kopsavilkums.

III DAĻA

ĪPAŠA UN DIFERENCĒTA ATTIEKSME

20.pants

1. Jaunattīstības Dalībvalstis, kuras nav 1979. gada 12. aprīlī parakstītā Līguma par Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību VII panta īstenošanu puses, var atlikt šī Līguma nosacījumu piemērošanu uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus no PTO Līguma stāšanās spēkā brīža šīm Dalībvalstīm. Jaunattīstības Dalībvalstīm, kuras izvēlas atlikt šī Līguma piemērošanu, par to attiecīgi jāpaziņo PTO Ģenerāldirektoram.

2. Papildus 1. paragrāfam jaunattīstības Dalībvalstis, kuras nav 1979. gada 12. aprīlī parakstītā Līguma par Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību VII panta īstenošanu puses, var atlikt 1.panta 2.(b)(iii) paragrāfa un 6. panta piemērošanu uz laiku, kas nepārsniedz trīs gadus pēc tam, kad tās piemērojušas visus citus šī Līguma nosacījumus. Jaunattīstības Dalībvalstīm, kuras izvēlas atlikt šajā punktā precizēto nosacījumu piemērošanu, par to attiecīgi jāpaziņo PTO Ģenerāldirektoram.

3. Industriāli attīstītās Dalībvalstis, savstarpēji vienojoties par noteikumiem, sniedz tehnisku palīdzību jaunattīstības Dalībvalstīm, kuras šādu palīdzību ir pieprasījušas. Pamatojoties uz šādu pieprasījumu, attīstītās Dalībvalstis izstrādā tehniskās palīdzības programmas, kuras var ietvert, inter alia, personāla apmācību, palīdzību nosacījumu piemērošanas pasākumu sagatavošanā, piekļuvi informācijas avotiem attiecībā uz muitas vērtības noteikšanas metodoloģiju un padomus par šī Līguma nosacījumu piemērošanu.

IV DAĻA

NOBEIGUMA NOSACĪJUMI

Atrunas (rezervācijas)

Atrunas (rezervācijas) attiecībā uz jebkuru šī Līguma nosacījumu nevar tikt izdarītas bez citu Dalībvalstu piekrišanas.

Nacionālie tiesību akti

1. Katra Dalībvalsts nodrošina, ne vēlāk kā ar šī Līguma nosacījumu spēkā stāšanās brīdi attiecīgajai Dalībvalstij, tās likumu, noteikumu un administratīvo procedūru atbilstību šī Līguma nosacījumiem.

2. Katra Dalībvalsts informē Komiteju par jebkurām izmaiņām tās likumos un noteikumos, kas attiecas uz šo Līgumu, kā arī par izmaiņām šādu likumu un noteikumu administrēšanā.

23. pants

Pārskats

Ņemot vērā šī Līguma mērķus, Komiteja veic tā īstenošanas un darbības gada pārskatu. Komiteja katru gadu informē Preču tirdzniecības padomi par šāda pārskata aptvertā laika perioda attīstības tendencēm.

24. pants

Sekretariāts

Šo Līgumu apkalpo PTO Sekretariāts, izņemot to, kas attiecas uz saistībām, kuras piekrīt specifiski Tehniskajai komitejai, kuru apkalpo MSP Sekretariāts.

PASKAIDROJOŠAS PIEZĪMES

Vispārēja piezīme

Novērtēšanas metožu secīga pielietošana

1. 1. līdz 7. panti definē, kā saskaņā ar šī Līguma nosacījumiem tiek noteikta importēto preču muitas vērtība. Novērtēšanas metodes tiek izklāstītas secīgā iesniegšanas kārtībā. Muitas vērtības noteikšanas primārā metode ir definēta 1. pantā un importētās preces novērtējamas atbilstoši šī Panta nosacījumiem, ik reizi, kad izpildīti tajā paredzētie nosacījumi.

2. Ja muitas vērtību nav iespējams noteikt saskaņā ar 1. panta nosacījumiem, tā nosakāma izskatot pēc kārtas sekojošos Pantus, līdz atrod pirmo šādu Pantu, saskaņā ar kuru muitas vērtību ir iespējams noteikt. Izņēmums paredzēts 4. pantā, kur tad, ja muitas vērtību nevar noteikt saskaņā ar kāda noteikta panta nosacījumiem, var tikt izmantoti pēc kārtas nākamā panta nosacījumi.

3. Ja importētājs nepieprasa, lai 5. un 6. panti tiktu piemēroti apgrieztā secībā, jāievēro parastā secība. Ja importētājs to pieprasa, bet kļūst skaidrs, ka nav iespējams noteikt muitas vērtību saskaņā ar 6. panta nosacījumiem, muitas vērtība nosakāma saskaņā ar 5. panta nosacījumiem, ja tas ir iespējams.

4. Ja muitas vērtību nav iespējams noteikt saskaņā ar 1. līdz 6. pantu nosacījumiem, tā nosakāma saskaņā ar 7. panta nosacījumiem.

Vispārpieņemto grāmatvedības principu izmantošana

1. "Vispārpieņemtie grāmatvedības principi" attiecas uz priekšstatu — vispārēju vienošanos valstī attiecīgajā laika periodā, vai uz principiem, kurus atbalsta autoritatīvas valsts struktūras, par to, kā ekonomiskie resursi un saistības fiksējami par aktīviem un pasīviem, kuras izmaiņas aktīvos un pasīvos ir fiksējamas, kā novērtēt aktīvus un pasīvus un to izmaiņas, kura informācija ir atklāta, kādā veidā informācija kļūst atklāta un kādas finansu atskaites ir veicamas. Šie standarti var lielos vilcienos kalpot kā norādījumi gan vispārējā pielietošanā, gan arī detalizētākos gadījumos un procedūrās.

2. Šī Līguma izpratnē katras Dalībvalsts muitas administrācija izmanto informāciju, kas sagatavota atbilstoši vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem valstī un kura atbilst minētajam pantam. Piemēram, faktiskās peļņas un vispārējo izmaksu aprēķināšana saskaņā ar 5. panta nosacījumiem tiek veikta, izmantojot informāciju, kas sagatavota atbilstoši importējošajā valstī vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem. No otras puses, faktiskās peļņas un vispārējo (kopējo) izmaksu noteikšana saskaņā ar 6. panta nosacījumiem tiek veikta, izmantojot informāciju, kas sagatavota atbilstoši ražotājas valsts vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem. Kā nākošais piemērs — 8.panta 1.(b)(ii) paragrāfā paredzētā elementa noteikšana importējošajā valstī jāveic, izmantojot informāciju atbilstoši šīs valsts vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem.

Piezīme 1.pantam

Faktiski samaksātā vai maksājamā cena

1. Faktiski samaksātā vai maksājamā cena ir kopējais pircēja veiktais vai veicamais maksājums importēto preču pārdevējam vai par labu tam. Maksājumam ne vienmēr jāizpaužas naudas pārveduma veidā. Maksājumu var izdarīt ar akreditīviem vai maksāšanas līdzekļiem. Maksājumu var izdarīt tieši vai netieši. Netieša maksājuma piemērs varētu būt pārdevēja parāda atmaksa, ko pilnībā vai daļēji veic pircējs.

2. Darbību, ko veic pircējs uz sava rēķina, izņemot to, kur 8. pantā paredzēts pielāgojums, neuzskata par netiešu maksājumu pārdevējam, pat tad, ja to var uzskatīt par pārdevēja ieguvumu. Tādēļ šādas darbības izmaksas netiek pieskaitītas faktiski samaksātajai vai maksājamai cenai, nosakot muitas vērtību.

3. Muitas vērtība neietver sekojošas nodevas vai izmaksas, ar nosacījumu, ka tās tiek izdalītas no faktiski samaksātās vai maksājamās cenas par ievestajām precēm:

(a) celtniecības, būvniecības, montāžas, apkalpošanas vai tehniskās palīdzības, kas veikta importētajām precēm pēc to importēšanas, ja preces ir ražošanas iekārtas, mašīnas vai kompleksi;

(b) transportēšana izmaksas pēc importēšanas;

4. Faktiski samaksātā vai maksājamā cena attiecas uz importēto preču cenu. Tādējādi dividenžu plūsma vai citi pircēja maksājumi pārdevējam, kuri neattiecas uz importētajām precēm, neveido muitas vērtības sastāvdaļu.

1.(a)(iii) paragrāfs

Starp ierobežojumiem, kuru piemērošana neliek apšaubīt faktiski samaksāto vai maksājamo cenu, ir ierobežojumi, kuri būtiski neietekmē preču vērtību. Šādu ierobežojumu piemērs būtu gadījums, ja pārdevējs prasa, lai automašīnu pircējs tās nepārdod un neizstāda pirms noteikta datuma, kas apzīmē jaunā modeļa pārdošanas gada sākumu.

1.(b) paragrāfs

1. Ja pārdošana vai cena ir pakļauta kādam apstāklim vai apsvērumam, kura dēļ novērtējamo preču vērtību nav iespējams noteikt, darījuma vērtība nav pieņemama muitas nolūkiem. Tā par dažiem piemēriem var kalpot sekojošais:

(a) pārdevējs nosaka importēto preču cenu ar nosacījumu, ka pircējs nopirks arī citas preces noteiktos daudzumos;

(b) importēto preču cena ir atkarīga no cenas vai cenām, par kādām importēto preču pircējs pārdod citas preces importēto preču pārdevējam;

(c) cena tiek noteikta, pamatojoties uz maksājuma formu, kas neattiecas uz importētajām precēm, kā tajā gadījumā, ja importētās preces ir pusfabrikātu preces, kuras pārdevējs pārdod ar nosacījumu, ka tas saņems pretī noteiktu daudzumu gatavo preču.

2. Tomēr apstākļi un apsvērumi, kas attiecas uz importēto preču ražošanu vai mārketingu, nedrīkst izraisīt darījuma vērtības samazināšanu. Piemēram, fakts, ka pircējs apgādā pārdevēju ar konstrukcijām un plāniem, kas radīti importēšanas valstī, 1. panta izpratnē neizraisa darījuma vērtības samazināšanu. Tāpat ja pircējs uzsāk uz sava rēķina, arī — vienojoties ar pārdevēju, ievesto preču marketingu vai tamlīdzīgas darbības, šo darbību vērtība neveido muitas vērtības sastāvdaļu, ne arī šādas darbības izraisa darījuma vērtības samazināšanu.

2. paragrāfs

1. 2.(a) un 2.(b) paragrāfi paredz dažādas metodes, kā noteikt, vai darījuma vērtība ir pielietojama.

2. 2.(a) paragrāfs paredz, ka gadījumā, kur pircējs un pārdevējs ir savstarpēji saistīti, ir jāizpēta apstākļi, kas aptver tirdzniecību, un darījuma vērtība ir jāakceptē kā muitas vērtība, ja vien savstarpējā saistība nav ietekmējusi cenu. Nav paredzēts, ka jānotiek apstākļu izpētei visos gadījumos, kad pircējs un pārdevējs ir savstarpēji saistīti. Tāda izpēte tiks prasīta tikai, ja par cenas piemērotību ir šaubas. Ja muitas administrācijai nav šaubu par cenas piemērotību, tā jāakceptē, nepieprasot importētājam sīkāku informāciju. Piemēram, iespējams, ka muitas administrācija ir iepriekš izpētījusi savstarpējo saistību, vai arī tai jau ir pieejama sīka informācija par pircēju un pārdevēju un tā jau ir pārliecinājusies, ka savstarpējā saistība nav ietekmējusi cenu.

3. Ja muitas administrācija nevar akceptēt darījuma vērtību bez tālākas ziņu ievākšanas, tai jādod importētājam iespēja iesniegt nepieciešamo informāciju, lai savukārt administrācija varētu iepazīties ar pārdošanas apstākļiem. Šajā kontekstā muitas administrācijai jāsagatavojas izpētīt attiecīgos darījuma aspektus, ieskaitot pircēja un pārdevēja komerciālo attiecību veidu un to, kā tika aprēķināta minētā cena, lai noteiktu, vai savstarpējā saistība ir ietekmējusi cenu. Ja tiek konstatēts, ka pircējs un pārdevējs, būdami savstarpēji saistīti saskaņā ar 15. panta nosacījumiem, pērk un pārdod viens otram tā, it kā tie nebūtu savstarpēji saistīti, tas norāda, ka savstarpējā saistība nav ietekmējusi cenu. Piemēram, ja cena ir tikusi noteikta tādā pašā veidā, kā nosaka cenas visā attiecīgajā ražošanas nozarē un tiem pircējiem, kas nav nekādi saistīti ar pārdevēju, tas pierāda, ka savstarpējā saistība cenu nav ietekmējusi. Kā vēl viens piemērs cenai, ko nav ietekmējusi savstarpējā saistība, var kalpot cena, ko sastāda visi izdevumi un peļņa, kas savukārt atbilst kompānijas kopējai peļņai, ko tā guvusi iepriekšējā pārstāvētajā periodā (gadskārtēji), pārdodot tā paša veida vai šķiras preces.

4. 2.(b) paragrāfs dod iespēju importētājam uzrādīt, ka darījuma vērtība cieši līdzinās "kontroles" vērtībai, kuru iepriekš pieņēmusi muitas administrācija un tādēļ ir pielietojama saskaņā ar 1. panta nosacījumiem. Ja kontrole saskaņā ar 2.(b) paragrāfu ir notikusi, nav nepieciešams pētīt jautājumu par savstarpējo saistību saskaņā ar 2.(a) paragrāfu. Ja muitas administrācijai jau ir pietiekoša informācija, lai pārliecinātos, nepieprasot sīkāku informāciju, ka viena no 2.(b) paragrāfā paredzētajām kontrolēm ir izpildīta, tai nav iemesla prasīt, lai importētājs pierāda, ka kontrole var tikt izpildīta. 2.(b) paragrāfā "savstarpēji nesaistīti pircēji" nozīmē pircējus, kuri nav nekādā gadījumā savstarpēji saistīti ar pārdevēju.

2.(b) paragrāfs

Jāņem vērā vairāki faktori nosakot, vai viena vērtība "cieši līdzinās" citai vērtībai. Šo faktoru skaitā ir importēto preču un pašas nozares raksturs, preces importēšanas gadalaiks un tas, vai atšķirība vērtībās ir komerciāli izdevīga. Tā kā šie faktori katrā atsevišķā gadījumā atšķiras, nav iespējams pielietot vienotu standartu, piemēram, noteiktu procentu likmi ikvienā gadījumā. Piemēram, ir nepieņemama neliela vērtības atšķirība gadījumā, kas skar vienu preču veidu, tajā pašā laikā citam preču veidam liela atšķirība varētu būt pieņemama, lai noteiktu, vai darījuma vērtība cieši līdzinās "kontroles" vērtībai, kā definēts 1. panta 2.(b) paragrāfā.

Piezīme 2. pantam

1. Piemērojot 2. pantu, muitas administrācijai, kad vien iespējams, jāizmanto līdzīgu preču pārdošana tajā pašā tirdzniecības apjomā un pēc būtības tajā pašā daudzumā, kā vērtējamās preces. Tur, kur šāda pārdošana netiek konstatēta, var tikt izmantota identisku preču pārdošana, kas notiek saskaņā ar vienu no sekojošajiem trim nosacījumiem:

(a) pārdošana tajā pašā tirdzniecības līmenī, bet atšķirīgos daudzumos;

(b) pārdošana atšķirīgā tirdzniecības līmenī, bet pēc būtības tajos pašos daudzumos; vai

2. Konstatējot pārdošanas faktu saskaņā ar vienu no šiem trīs nosacījumiem, tiek veikts pielāgojums saskaņā ar katru atsevišķu gadījumu:

(a) tikai daudzuma faktoros;

(b) tikai tirdzniecības līmeņa faktoros; vai

3. Izteiciens "un/ vai" dod iespēju elastīgi izmantot pārdošanu un veikt nepieciešamo pielāgojumu jebkurā no augstāk minētajiem trim nosacījumiem.

4. 2. panta izpratnē identisku importēto preču operācijas vērtība nozīmē muitas vērtību, kas pielāgota, kā paredzēts 1.(b) un 2. paragrāfos, kas jau akceptēta saskaņā ar 1.pantu.

5. Nosacījums atšķirīgo tirdzniecības līmeņu vai atšķirīgo daudzumu pielāgojumam, ir tas, ka šāds pielāgojums, neatkarīgi no tā, vai rezultātā vērtība pieaug vai samazinās, tiek izdarīts tikai pamatojoties uz iesniegtajiem pierādījumiem, kuri skaidri nosaka pielāgojumu pamatotību un precizitāti, piemēram, spēkā esošajiem cenrāžiem, kuros uzrādītas cenas attiecībā uz atšķirīgiem līmeņiem vai atšķirīgiem daudzumiem. Piemēram, ja novērtēšanā esošo preču krava sastāv no 10 vienībām un vienīgās identiskās importētās preces, kurām eksistē darījuma vērtība, pārdotas 500 vienību apjomā, un, ja ir atzīts, ka pārdevējs piešķir atlaides pēc daudzuma, pieprasīto pielāgojumu var pabeigt, izmantojot pārdevēja cenrādi un to cenu, kas pielietojama 10 vienību pārdošanai. Tas nepieprasa, ka pārdošana būtu bijusi jāveic 10 vienību apjomā, ja vien cenrādis ir noteikts bona fide pārdodot citus daudzumus. Ja šādas objektīvas mērvienības nav, muitas vērtības noteikšana saskaņā ar 2. panta nosacījumiem tomēr nav piemērojama.

Piezīme 3. pantam

1. Piemērojot 3. pantu, muitas administrācijai, kad vien tas ir iespējams, jālieto tādu pašu preču pārdošanas fakts pēc būtības tādos pašos daudzumos, kā vērtējamā prece. Tur, kur šādas pārdošanas fakts netiek konstatēts, var tikt izmantota identisku preču pārdošana, kas notiek saskaņā ar vienu no sekojošajiem trim nosacījumiem:

(a) pārdošana tajā pašā tirdzniecības līmenī, bet atšķirīgos daudzumos;

(b) pārdošana atšķirīgā tirdzniecības līmenī, bet pēc būtības tajos pašos daudzumos; vai

2. Konstatējot pārdošanas faktu saskaņā ar vienu no šiem trīs nosacījumiem, tiek veikts pielāgojums, saskaņā ar katru atsevišķu gadījumu:

(a) tikai daudzuma faktoros;

(b) tikai tirdzniecības līmeņa faktoros; vai

3. Izteiciens "un/ vai" dod iespēju elastīgi izmantot pārdošanu un veikt nepieciešamos pielāgojumus jebkurā no augstāk minētajiem trim nosacījumiem.

4. 3. panta kontekstā identisku importēto preču darījuma vērtība nozīmē muitas vērtību, kas pielāgota, kā paredzēts 1.(b) un 2. paragrāfos, kas jau akceptēta saskaņā ar 1.pantu.

5. Nosacījums atšķirīgo tirdzniecības līmeņu vai atšķirīgo daudzumu pielāgojumam, ir tas, ka šāds pielāgojums, neatkarīgi no tā, vai rezultātā vērtība pieaug vai samazinās, tiek izdarīts tikai pamatojoties uz iesniegtajiem pierādījumiem, kuri skaidri nosaka pielāgojuma pamatotību un precizitāti, piemēram, spēkā esošajiem cenrāžiem, kuros uzrādītas cenas attiecībā uz atšķirīgiem līmeņiem vai atšķirīgiem daudzumiem. Piemēram, ja novērtēšanā esošo preču krava sastāv no 10 vienībām un vienīgās identiskās importētās preces, kurām eksistē darījuma vērtība, pārdotas 500 vienību apjomā, un, ja ir atzīts, ka pārdevējs piešķir atlaides pēc daudzuma, pieprasīto pielāgojumu var pabeigt, izmantojot pārdevēja cenrādi un to cenu, kas pielietojama 10 vienību pārdošanai. Tas nepieprasa, ka pārdošana būtu bijusi jāveic 10 vienību apjomā, ja vien cenrādis ir noteikts bona fide pārdodot citus daudzumus. Ja šādas objektīvas mērvienības nav, muitas vērtības noteikšana saskaņā ar 3. panta nosacījumiem tomēr nav piemērojama.

Piezīme 5. pantam

1. Termins " preces vienības cenu, par kuru ... preces tiek pārdotas vislielākajā kopējā daudzumā " nozīmē cenu, par kuru vislielākais preces vienību skaits ir pārdots personām, kas nav savstarpēji saistītas ar tā personām, no kurām šīs preces tiek pirktas pirmajā darījumu līmenī pēc importēšanas, kad faktiski notiek šāda pārdošana.

2. Kā piemērs augstākminētajam kalpo pārdošanas fakts saskaņā ar cenrādi, kas nodrošina izdevīgākas vienas vienības cenas lielāka apjoma pirkumiem.

Pārdošanas apjoms	Vienības cena	Pirkumu skaits	Kopējais par katru no cenām pārdoto vienību skaits
1 - 10 vienības	100	5 vienības pārdotas 10 reizes	65
		3 vienības pārdotas 5 reizes
11 - 25 vienības	95	11 vienības pārdotas 5 reizes	55
vairāk nekā 25 vienības	90	pārdotas 30 vienības	80
		pārdotas 50 vienības

Tādejādi lielākais par vienu cenu pārdoto vienību skaits ir 80, tātad vienības cena vislielākajā kopējā daudzumā ir 90.

3. Divu pārdošanas gadījumi ir vēl viens piemērs. Pirmajā gadījumā tika pārdotas 500 vienības par 95 valūtas vienībām katra. Otrajā gadījumā tika pārdotas 400 vienības par 90 valūtas vienībām katra. Šajā piemērā lielākais par attiecīgo cenu pārdoto vienību skaits ir 500, tādējādi vienības cena vislielākajā kopējā daudzumā ir 95.

4. Trešais piemērs ir sekojošā situācija, kad dažādi daudzumi tiek pārdoti par dažādām cenām.

(a) Pārdošana

Pārdotais daudzums

Vienības cena

40 vienības 100
30 vienības 90
15 vienības 100
50 vienības 95
25 vienības 105
35 vienības 90
5 vienības 100

(b) Kopējie rādītāji

Kopējais pārdotais daudzums

Vienības cena

65 90
50 95
60 100
25 105

Šajā piemērā lielākais par attiecīgo cenu pārdoto vienību skaits ir 65, tādējādi vienības cena vislielākajā kopējā daudzumā ir 90.

5. Kā aprakstīts iepriekš 1. paragrāfā, jebkura pārdošana importējošajā valstī personai, kas piegādā tieši vai netieši bez maksas vai par samazinātām cenām saistībā ar importēto preču ražošanu vai pārdošanu eksportam, jebkuru no 8. panta 1(b). paragrāfā norādītajiem elementiem, netiek ņemta vērā, nosakot vienas vienības cenu 5. panta kontekstā.

6. Jāpiezīmē, ka "peļņa un vispārējie izdevumi", kas minēti 5. panta 1. paragrāfā ir viens vesels. Šī neiekļaujamā summa jānosaka, pamatojoties uz importētāja sniegto informāciju, ja vien šie importētāja sniegtie dati nesakrīt ar tiem datiem, kas iegūti tāda paša veida vai šķiras importēto preču pārdošanā importētājā valstī. Gadījumā, ja šāda importētāja sniegtā informācija nesaskan ar minētajiem datiem, peļņa un vispārējie izdevumi nosakāmi pamatojoties uz citu attiecīgu informāciju, nekā importētāja iesniegtā.

7. "Vispārējie izdevumi" ietver tiešās un netiešās attiecīgo preču mārketinga izmaksas.

8. Pārdošanas procesā nomaksātie vietējie nodokļi, kas nav tikuši atskaitīti pēc 5. panta 1. (a)(iv) paragrāfa nosacījumiem, jāatskaita pēc 5. panta 1. (a)(i) paragrāfa nosacījumiem.

9. Nosakot komisijas maksas vai vispārējo peļņu un vispārējos izdevumus pēc 5. panta 1. paragrāfa nosacījumiem, jautājums par to, vai kādas preces ir "tāda paša veida un šķiras" kā kādas citas preces, ir jāizskata katrā gadījumā atsevišķi, ņemot vērā noteicošos apstākļus. Jāizpēta iespējami sīka dalījuma vienāda veida vai šķiras importēto preču grupu pārdošana importējošajā valstī attiecībā arī pret novērtējamajām precēm, par kurām sniegta nepieciešamā informācija. 5. panta kontekstā "tāda paša veida vai šķiras preces" ir arī preces, kas importētas no tās pašas valsts, kā vērtējamās preces, kā arī attiecīgās preces, kas importētas no citām valstīm.

10. 5. panta 1(b) paragrāfa piemērošanas nolūkā "agrākais iespējamais datums" ir datums, līdz kuram importētās preces vai līdzīgas vai tādas pašas preces ir izgatavotas pietiekošā daudzumā, lai noteiktu vienas vienības cenu.

11. Ja pielieto 5. panta 2. paragrāfā definēto metodi, turpmākajā pārstrādē pievienotās vērtības atskaitījumi ir jāpamato ar objektīviem un statistiski pietiekamiem datiem, kas raksturo šāda darba izmaksas. Akceptētas ražošanas formulas, konstrukcijas metodes, instrukcijas, un citas ražošanas metodes šajā gadījumā veido minēto aprēķinu pamatu.

12. Tiek atzīts, ka 5. panta 2. paragrafā noteiktā vērtēšanas metode parasti netiek pielietota, ja turpmākās pārstrādes laikā preces zaudē savu identitāti. Tomēr var rasties situācija, kad šādām pārstrādes procesā identitāti zaudējušām precēm ir iespējams bez īpašiem sarežģījumiem precīzi noteikt turpmākajā pārstrādē pievienoto vērtību. No otras puses, var rasties situācija, kad importētās preces saglabā savu identitāti, taču to kopums sastāda tikai nelielu daļu no importētājā valstī pārdoto preču kopuma tā kā šīs vērtēšanas metodes pielietošana neattaisnojas. Ņemot vērā augstākminēto, katra situācija ir jāizskata atsevišķi.

Piezīme 6. pantam

1. Šī Līguma ietvaros ir vispārēji noteikts, ka muitas vērtība tiek noteikta, pamatojoties uz to informāciju, kas ir tūlīt pieejama importējošajā valstī. Tomēr, lai noteiktu aprēķināto vērtību, var būt nepieciešams izpētīt vērtējamo preču ražošanas izmaksas un citu informāciju, kas jāiegūst ārpus importējošās valsts. Vēl vairāk, vairumā gadījumu preču ražotājs atradīsies ārpus importējošās valsts varas iestāžu jurisdikcijas. Aprēķinātās vērtības pielietošana vairumā gadījumu aprobežosies ar situācijām, kad pircējs un pārdevējs ir savstarpēji saistīti un ražotājs ir gatavs importējošās valsts varas iestādēm nodot informāciju par nepieciešamajām izmaksām, kā arī nodrošināt iespēju nepieciešamības gadījumā izdarīt attiecīgās pārbaudes.

2. "Izmaksas un vērtība", kas pieminētas 6. panta 1.(a) paragrāfā ir jānosaka, pamatojoties uz informāciju par vērtējamo preču ražošanu, ko iesniedzis ražotājs vai cita persona ražotāja vārdā. Tā jāpamato ar ražotāja komerciālajiem aprēķiniem, ar noteikumu, ka šādiem aprēķiniem ir jābūt noformētiem atbilstoši vispārpieņemtajiem grāmatvedības noteikumiem, kas tiek pielietoti valstī, kur attiecīgās preces saražotas.

3. "Izmaksām un vērtībai" jāietver 8. panta 1.(a)(ii) un (iii) paragrāfos definēto elementu izmaksas. Tām jāietver arī jebkura elementa, kas uzksaitīti 8. panta 1.(b) paragrāfā vērtība, iedalot to atbilstoši 8. panta attiecīgās piezīmes nosacījumiem, ko pircējs tieši vai netieši piegādājis izmatošanai importēto preču ražošanā. 8. panta 1.(b) (iv) paragrāfā noteiktā elementu vērtība importējošajā valstī, ir jāiekļauj tikai tik lielā mērā, kādā šādi elementi ir radījuši izmaksas ražotājam. Ar šo jāsaprot, ka nekādas izmaksas vai vērtība elementiem, kas minēti šajā paragrāfā, nosakot aprēķināto vērtību nevar tikt ieskaitīta divreiz.

4. "Peļņas un vispārējo izmaksu apjoms", kas minēts 6. panta 1.(b) paragrāfā, ir jānosaka pamatojoties uz informāciju, ko iesniedzis piegādātājs vai cita persona piegādātāja vārdā, ja vien piegādātāja dati nav tiešā pretrunā ar datiem, ko parasti atspoguļo tās pašas šķiras vai veida, kā vērtējamās preces, preču, kas ražotas eksportējošajā valstī eksportam uz importējošo valsti, pārdošana.

5. Šajā kontekstā jāpiezīmē, ka "peļņas un vispārējo izmaksu apjoms" ir jāuztver kā vienots veselums. Sekojoši, ja kādā atsevišķā gadījumā ražotāja peļņa ir maza un vispārējās ražotāja izmaksas ir lielas, kopā ņemot šī ražotāja peļņa un vispārējo izmaksu apjoms tomēr var nebūt pretrunā ar tiem datiem, ko parasti atspoguļo tās pašas šķiras vai veida preču pārdošana. Šāda situācija var rasties piemēram, ja produkts tiek laists apgrozībā importētājā valstī un ražotājs ir piekritis nulles vai zemai peļņai, lai tādējādi segtu vispārējās izmaksas, kas saistītas ar produkta laišanu apgrozībā. Ja ražotājs var uzrādīt, ka īpaši tirdzniecības apstākļi radījuši mazu peļņu importētajām precēm, jāņem vērā ražotāja faktiskie peļņas dati, ja vien šim ražotājam ir attaisnojoši komerciāli iemesli un šī ražotāja cenu noteikšanas politika atspoguļo attiecīgajā ražošanas nozarē parasto cenu noteikšanas politiku. Šāda situācija var rasties, piemēram, ja ražotāji ir spiesti pazemināt cenas neparedzētas pieprasījuma samazināšanās dēļ, vai arī, ja tie pārdod preces, lai papildinātu importējošajā valstī saražoto preču klāstu un piekrīt mazai peļņai, lai nodrošinātu konkurenci. Ja ražotāja iesniegtie peļņas un vispārējo izmaksu apjoma dati ir pretrunā ar tiem datiem, ko parasti atspoguļo tās pašas šķiras vai veida, kā vērtējamās preces, preču, kas ražotas eksportējošajā valstī eksportam uz importējošo valsti, pārdošana, peļņas un vispārējo izmaksu apjoms jānosaka, pamatojoties uz citu attiecīgo informāciju, nevis uz to, ko iesniedzis ražotājs vai kāda cita persona ražotāja vārdā.

6. Ja aprēķinātās vērtības noteikšanā tiek izmantota cita informācija, nevis tā, ko iesniedzis ražotājs vai ražotāja vārdā cita persona, importējošās valsts varas iestādēm pēc importētāja pieprasījuma pēdējais jāinformē par šādas informācijas iegūšanas avotiem, datiem, kas lietoti aprēķinos, kā noteikts 10. pantā.

7. "Vispārējās izmaksas", kas minētas 6. panta 1.(b) paragrāfā, iekļauj tiešās un netiešās izmaksas, kas rodas, ražojot un pārdodot preces eksportam un kuras nav iekļautas 6. panta 1.(a) paragrāfā.

8. Tas, vai kādas preces ir "tāda paša veida vai šķiras" kā citas preces, jānosaka katrā gadījumā atsevišķi, ņemot vērā visus lietas apstākļus. Nosakot peļņu un vispārējās izmaksas 6. panta kontekstā, jāizpēta iespējami sīkākas eksporta preču grupas importējošā valstī, ieskaitot vērtējamās preces, par kurām pieejama nepieciešamā informācija. 6. panta īstenošanas nolūkā "tāda paša veida vai šķiras" precēm ir jābūt ražotām tajā pašā valstī, kur ražotas vērtējamās preces.

Piezīme 7. pantam

1. Pēc 7. panta nosacījumiem muitas vērtībām vislielākajā iespējamajā mērā jābūt pamatotām ar iepriekš noteiktajām muitas vērtībām.

2. 7. panta ietvaros piemērotās vērtēšanas metodes ir tādas pašas, kā aprakstītas no 1. līdz 6. pantiem, tomēr 7. panta mērķiem un nosacījumiem atbilst saprātīgs šo metožu izmantošanas elastīgums.

3. Seko daži saprātīga elastīguma piemēri:

(a) Identiskas preces — elastīgi jāiztulko prasība, ka identiskajām precēm ir jābūt eksportētām tajā pašā vai aptuveni tajā pašā laikā, kā vērtējamajām precēm; par pamatu muitas vērtēšanai jākļūst identiskajām importētajām precēm, kas ražotas citās valstīs kā vērtējamo preču eksportēšanas valsts; var tikt lietotas identisko importēto preču muitas vērtības, kas jau ir noteiktas 5. un 6. pantos.

(b) Līdzīgas preces — elastīgi jāiztulko prasība, ka līdzīgajām precēm ir jābūt eksportētām tajā pašā vai aptuveni tajā pašā laikā, kā vērtējamajām precēm; par pamatu muitas vērtības noteikšanai jākļūst līdzīgajām importētajām precēm, kas ražotas citās valstīs kā vērtējamo preču eksportēšanas valsts; var tikt lietotas līdzīgo importēto preču muitas vērtības, kas jau ir noteiktas 5. un 6. pantos.

(c) Deduktīvā metode — elastīgi jāiztulko 5. panta 1.(a) paragrāfa prasība, ka visas preces jāpārdod "tādā pašā stāvoklī, kādā tās ir importētas"; "90 dienu" prasība ir elastīgi jāadministrē.

Piezīme 8. pantam

1. (a)(i) paragrāfs

Termins " pirkšanas komisijas nauda " nozīmē samaksu, ko maksā importētājs savam aģentam par importētāja pārstāvēšanu vērtējamo preču pirkšanas procesā ārvalstīs.

1. (b)(ii) paragrāfs

1. 8. panta 1. (b)(ii) paragrāfā definēto elementu iedalījumā ir ņemti vērā divi faktori — paša elementa vērtība un veids, kādā šī vērtība ir tikusi piešķirta importētajām precēm. Šo elementu iedalīšana ir jāveic saprātīgā veidā, kas ir atbilstošs apstākļiem un saskaņā ar vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem.

2. Attiecībā uz elementa vērtību, ja importētājs elementu iegūst no pārdevēja, kas nav tiešā veidā saistīts ar šo importētāju, samaksājot doto cenu, šī elementa vērtība ir minētā cena. Ja šo elementu izgatavojis importētājs vai arī persona, kas savstarpēji saistīta ar importētāju, par tā vērtību uzskatāma šī elementa izgatavošanas izmaksas. Ja importētājs, neatkarīgi no tā, vai šis elements ir ticis iepirkts, vai importētājs to pats izgatavojis, šo elementu ir iepriekš izmantojis, iepirkšanas vai ražošanas izmaksas ir jānosaka mazākas, tās attiecīgi pielāgojot, lai atspoguļotu šī elementa lietošanu, ar nolūku noteikt tā vērtību.

3. Tad, kad elementa vērtība ir tikusi noteikta, ir nepieciešams iedalīt šo vērtību importētajām precēm. Šeit iespējami vairāki varianti. Piemēram, šāda vērtība var tikt iekļauta pirmajā piegādē, ja importētājs vēlas nomaksāt nodevu visai šai vērtībai uzreiz. Vēl viens piemērs — importētājs var pieprasīt, lai vērtība tiek iedalīta atkarībā no vienību skaita, kas saražotas līdz pirmās piegādes brīdim. Turpmāk par piemēru var kalpot gadījums, kad importētājs pieprasa, lai vērtība tiktu sadalīta attiecībā pret visu plānoto produkcijas apjomu gadījumā, ja tam par nodrošinājumu kalpo līgumi vai konkrētas vienošanās. Iedalījuma metode jāpiemēro atkarībā no dokumentācijas, ko importētājs ir iesniedzis.

4. Lai ilustrētu iepriekšminēto, pieņem, ka importētājs piegādā ražotājam veidni, ko lietos importa preču ražošanā un slēdz līgumu ar ražotāju par 10 000 vienību iepirkšanu. Līdz brīdim, kad pienāk pirmā preču piegāde 1000 vienību apjomā, ražotājs jau ir izgatavojis 4000 vienības. Importētājs var pieprasīt, lai muitas administrācija iedala vērtību apjomam, kas lielāks par 1000 vienībām - 4000 vienībām vai 10000 vienībām.

1. (b)(iv) paragrāfs

1. 8. panta 1(b)(iv) paragrāfos definēto elementu papildinājumi ir jāpamato ar objektīviem un statistiski pietiekošiem datiem. Lai atvieglotu gan importētāja, gan muitas administrācijas darbu pievienojamo vērtību noteikšanā, cik lielā mērā vien iespējams jāizmanto tie dati, kas jau ir pieejami pircēja komerciālās lietvedības sistēmā.

2. To pircēja piegādāto elementu gadījumā, kurus pircējs iegādājies vai nomā, pielikumu sastāda nomas vai pirkuma izmaksas. Nevar tikt noteikti citi pielikumi tiem elementiem, kas ir publiski pieejami, kā vien to kopiju iegūšanas izmaksas.

3. Pievienojami vērtību aprēķināšanas procesa sarežģītības pakāpe ir atkarīga no katras firmas struktūras un menedžmenta prakses, kā arī no tās pielietotajām grāmatvedības metodēm.

4. Piemēram, ir iespējams, ka firma, kas importē plašu produktu klāstu no vairākām valstīm, sava plānošanas centra lietvedības menedžmentu veic ārpus importētājas valsts, lai varētu precīzi noteikt izmaksas, kas iedalāmas katram produktam. Šajā gadījumā pēc 8. panta nosacījumiem var tikt precīzi izdarīts tiešs pielāgojums.

5. Citā gadījumā firma var noteikt, ka izmaksas, ko rada tās plānošanas centra uzturēšana ārpus importētājas valsts, ir vispārējas un nav saistītas ar īpašiem produktiem. Šajā situācijā, vadoties pēc 8. panta nosacījumiem, var tikt izdarīts pienācīgs pielāgojums attiecībā uz importētajām precēm, sadalot plānošanas centra izmaksas attiecībā pret kopējo produkcijas apjomu, kuru apkalpo šis centrs un pievienojot šādi pielāgotas izmaksas attiecībā pret vienu vienību.

6. Nosakot piemērotu iedalījuma metodi augstāk minētajos apstākļos, ir iespējamas variācijas, pamatojoties uz apsvērumiem par dažādiem faktoriem.

7. Gadījumos, kur attiecīgā elementa ražošanā ir iesaistītas vairākas valstis un ilgāks laika posms, iedalījums tiek ierobežots ar vērtību, kas faktiski pievienota šim elementam ārpus importējošās valsts.

1. (c) paragrāfs

1. Kompensācijas un licenču nodevas, kas minētas 8. panta 1. (c) paragrāfā, cita starpā iekļauj arī maksājumus par patentiem, preču zīmēm un autortiesībām. Tomēr maksājumi, kas veikti par tiesībām ražot importētās preces importētājā valstī, nosakot to muitas vērtību, nevar tikt pievienoti cenai, kas maksājama vai faktiski samaksāta par importētajām precēm.

2. Maksājumi, ko pārdevējs veicis par tiesībām izplatīt vai tālāk pārdot importētās preces, nevar tikt pievienoti maksājamajai vai faktiski samaksātajai cenai par importētajām precēm, ja šādi maksājumi nav izdarīti kā nosacījums šo importēto preču pārdošanai eksportam uz importētājošo valsti.

3. paragrāfs

Darījuma vērtība nevar tikt noteikta 1. panta nosacījumu ietvaros, ja neeksistē objektīvi un statistiski pietiekoši dati attiecībā par pielikumiem cenai, ko prasa 8. panta nosacījumi. Par uzskatāmu piemēru kalpo gadījums, ja kompensācija ir samaksāta, pamatojoties uz viena produkta litra pārdošanu importējošajā valstī, ja tā importētais apjoms ir mērīts kilogramos un pēc importēšanas šis produkts ir pārvērsts par šķidrumu. Ja kompensācija ir pamatota ar daļēji ar importētajām precēm un daļēji ar tādiem faktoriem, kam nav nekāda sakara ar importētajām precēm (tā, piemēram, ja importētās preces ir tikušas sajauktas ar iekšzemes sastāvdaļām un atsevišķi vairs nav uzskatāmas par preču vienību, vai arī, ja šāda kompensācija neatšķiras no īpašām finansu vienošanām starp pircēju un pārdevēju), nav pieņemams mēģinājums panākt šādas kompensācijas pievienošanu. Ja tomēr šādas kompensācijas apjoms attiecas tikai uz importētajām precēm un var tikt vienkārši izskaitļots, maksājamajai vai faktiski samaksātajai cenai var izdarīt attiecīgu pielikumu.

Piezīme 9. pantam

9. panta izpratnē "importēšanas laiks" var ietvert preču ievešanu muitas nolūkiem.

Piezīme 11. pantam

1. 11. pants nodrošina importētāja apelācijas tiesības pret muitas administrācijas doto vērtējumu vērtējamajām precēm. Vispirms apelācija jāiesniedz augstākā muitas administrācijas līmenī, taču importētājam ir jādod tiesības griezties tiesā kā pēdējā instancē.

2. "Bez soda piemērošanas" nozīmē, ka importētājam nevar uzlikt vai draudēt ar naudas sodu par to, ka šis importētājs ir izlēmis izmantot apelācijas tiesības. Parastās tiesas procesa izmaksas vai advokāta pakalpojumu izmaksas nav uzskatāmas par soda naudu.

3. Tomēr nekas 11. pantā neattur Dalībvalsti no visu pienācīgo muitas nodevu pilnas nomaksas pieprasīšanas pirms apelācijas.

Piezīme 15. pantam

4. paragrāfs

15. panta nolūkiem termins "persona" attiecas arī uz juridiskajām personām.

4.(e) paragrāfs

Šī Līguma nolūkiem uzskata, ka viena persona kontrolē otru personu, ja pirmā juridiski vai ar savu darbību var ierobežot vai vadīt otro.

TEHNISKĀ KOMITEJA MUITAS VĒRTĪBAS NOTEIKŠANAI

1. Saskaņā ar šī Līguma 18. pantu Tehniskā komiteja jāizveido MSP ietvaros ar nolūku nodrošināt šī Līguma interpretēšanas un piemērošanas vienveidību tehniskā līmenī.

2. Tehniskās komitejas pienākumos ietilpst sekojošais:

(a) pētīt specifiskas tehniskās problēmas, kas rodas ikdienas muitas vērtēšanas sistēmas administrēšanā Dalībvalstīm, un sniegt konsultatīvu viedokli par pieņemamiem risinājumiem, pamatojoties uz iesniegto faktu materiālu;

(b) pēc pieprasījuma pētīt muitas vērtības noteikšanas likumus, procedūras un prakses, to atbilstību šim Līgumam, un sagatavot ziņojumus par šādu pētījumu rezultātiem;

(d) pēc jebkuras Komitejas Dalībvalsts pieprasījuma nodrošināt ar šādu informāciju un konsultācijām par jebkuru jautājumu sakarā ar importēto preču vērtēšanu. Šāda informācija un konsultācijas var tikt sagatavotas konsultatīvā viedokļa, komentāru vai paskaidrojošo ziņojumu formā;

(e) pēc attiecīga pieprasījuma nodrošināt tehnisku palīdzību Dalībvalstīm ar nolūku paplašināt šī Līguma starptautisko akceptu;

(f) veikt pētījumus par lietas būtību, ko tai uzdod panelis šī Līguma 19. panta ietvaros; un

(g) izpildīt citus pienākumus, ko Komiteja tai uzdod.

Vispārējie nosacījumi

3. Tehniskajai komitejai jāpieliek visas pūles, lai pabeigtu tās darbu attiecīgajos jautājumos iespējami īsā laika periodā, īpaši tas attiecas uz Dalībvalstu, Komitejas vai paneļa uzdevumiem. Kā norādīts 19. panta 4. paragrāfā, panelis nosaka konkrētu laiku, kurā Tehniskajai komitejai jāsagatavo ziņojums par apskatāmo jautājumu, un Tehniskajai komitejai ir pienākums to izpildīt norādītajā laika periodā.

4. MSP Sekretariāta pienākums ir palīdzēt Tehniskajai komitejai.

Pārstāvniecība

5. Katrai Dalībvalstij ir tiesības uz pārstāvniecību Tehniskajā komitejā. Katra Dalībvalsts var nominēt vienu delegātu un vienu vai vairākus aizvietotājus, kas to pārstāvēs Tehniskajā komitejā. Šāda Dalībvalsts, kas ir šādi pārstāvēta, šajā Pielikumā tiek saukta par "Tehniskās komitejas Dalībvalsti". Tehniskās komitejas Dalībvalstu pārstāvjiem var palīdzēt padomnieki. PTO Sekretariāts var piedalīties šajās apspriedēs novērotāja statusā.

6. MSP Dalībvalstis, kas nav PTO Dalībvalstis, var tikt pārstāvētas Tehniskās komitejas apspriedēs ar vienu delegātu un vienu vai vairākiem aizvietotājiem. Šādi pārstāvji piedalās Tehniskās komitejas apspriedēs novērotāja statusā.

7. Ar Tehniskās komitejas priekšsēdētāja apstiprinājumu MSP Ģenerālsekretārs (šajā pielikumā saukts par "Ģenerālsekretāru") var uzaicināt tādu valstu pārstāvjus, kas nav ne PTO Dalībvalstis, ne MSP dalībvalstis, kā arī starptautisko valstu un tirdzniecības organizāciju pārstāvjus piedalīties Tehniskās komitejas apspriedēs novērotāja statusā.

8. Par Tehniskās komitejas apspriežu delegātiem, aizvietotājiem un padomniekiem jāinformē Ģenerālsekretārs.

Tehniskās komitejas apspriedes

9. Tehniskajai komitejai jāsanāk pēc nepieciešamības, taču vismaz divas reizes gadā. Katrā iepriekšējā apspriedē Tehniskajai komitejai jānosaka nākamās apspriedes datums. Apspriedes datumu var mainīt pēc jebkuras Tehniskās komitejas Dalībvalsts pieprasījuma, par ko lēmumu pieņem Tehniskajā komitejā, balsojot pēc vienkāršā balsu vairākuma principa, vai arī, gadījumos, kam nepieciešama tūlītēja uzmanība — pēc priekšsēdētāja pieprasījuma. Saskaņā ar šī paragrāfa pirmo teikumu, Tehniskajai komitejai jāapspriežas tad, kad tas ir nepieciešams, lai apspriestu jautājumus, kurus tai ir uzdevis izskatīt panelis saskaņā ar šī Līguma 19. pantu.

10. Tehniskās komitejas apspriedes jānotur MSP galvenajā mītnē, ja vien nav izlemts par citu iespēju.

11. Ģenerālsekretāram ir pienākums informēt par Tehniskās komitejas apspriežu sesijas sākumu visas Tehniskās komitejas Dalībvalstis un tās, kas minētas 6. un 7. paragrāfos vismaz 30 dienas iepriekš, izņemot neatliekamus gadījumus.

Darba kārtība

12. Ģenerālsekretārs sagatavo katras sesijas darba kārtības priekšlikumu un nosūta to visām Tehniskās komitejas Dalībvalstīm un tām, kas uzskaitītas 6. un 7. paragrāfos vismaz 30 dienas pirms sesijas sākuma, izņemot neatliekamus gadījumus. Šajā darba kārtībā jāietver visi jautājumi, kuru iekļaušanu apstiprinājusi Tehniskā komiteja iepriekšējās sesijas laikā, visi jautājumi, kurus priekšsēdētājs pats iekļauj vai tie tikuši iekļauti pēc viņa iniciatīvas, kā arī visi tie jautājumi, kuru iekļaušanu pieprasījuši Ģenerālsekretārs, MSP, vai jebkura Tehniskās komitejas Dalībvalsts.

13. Tehniskajai komitejai jāapstiprina tās darba kārtība katras sesijas atklāšanā. Tehniskā komiteja var izmainīt darba kārtību jebkurā sesijas brīdī.

Amatpersonas un darbība

14. Tehniskā komiteja ieceļ no delegātiem priekšsēdētāju un vienu vai vairākus priekšsēdētāja vietniekus. Priekšsēdētājam un priekšsēdētāja vietniekam pēc kārtas vienu gadu jāvada birojs. Bijušais priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks var tikt ievēlēti atkārtoti. Tāda priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka mandāti, kuri vairs nepārstāv Tehniskās komitejas Dalībvalsti, tiek automātiski anulēti.

15. Ja priekšsēdētājs nepiedalās kādā apspriedē vai tās daļā, apspriedi vada priekšsēdētāja vietnieks. Šajā gadījumā pēdējam ir tādas pašas pilnvaras un pienākumi kā priekšsēdētājam.

16. Priekšsēdētājam jāpiedalās Tehniskās komitejas norisēs kā amatpersonai un nevis kā Tehniskās komitejas Dalībvalsts pārstāvim.

17. Papildus citiem pienākumiem, ko priekšsēdētājam uzliek šie noteikumi, priekšsēdētājam jāpaziņo par apspriedes atklāšanu un slēgšanu, jāvada diskusija, jānosaka runātāju kārtība un, sekojot šiem noteikumiem, jāvada norises. Priekšsēdētājs var arī saukt runātāju pie kārtības, ja tā piezīmes neattiecas uz lietu.

18. Jebkuras lietas apspriešanas laikā ikviena delegācija var ierosināt izmainīt apspriešanas kārtību. Šajā gadījumā priekšsēdētājs var nekavējoties nākt klajā ar noteikumiem. Ja šie noteikumi tiek pārkāpti, priekšsēdētājs nodod tos sapulcei lēmuma pieņemšanai un tie ir spēkā līdz turpmākām izmaiņām.

19. Ģenerālsekretārs vai MSP Sekretariāta amatpersonas, ko nozīmējis Ģenerālsekretārs, Tehniskās komitejas apspriedēs veic sekretāra pienākumus.

Kvorums un balsošana

20. Tehniskās komitejas Dalībvalstu biedru vienkāršais vairākums sastāda kvorumu.

21. Katrai Tehniskās komitejas dalībvalstij piekrīt viena balss. Tehniskās komitejas lēmumi tiek pieņemti ar balsu vairākumu, kas sastāv no divām trešdaļām klātesošo dalībvalstu. Neraugoties uz balsojuma rezultātu konkrētajā jautājuma, Tehniskajai komitejai ir tiesības sastādīt ziņojumu Komitejai un MSP par šo jautājumu, norādot viedokļu atšķirības, kas paustas attiecīgajās diskusijās. Ņemot vērā augstāk aprakstītos nosacījumus, Tehniskajai komisijai jāpieņem lēmumi uz konsensusa principa bāzes paneļa ierosinātajos jautājumos. Ja Tehniskā komiteja nav varējusi vienoties par jautājumu, ko ierosinājis panelis, Tehniskajai komitejai jāsastāda ziņojums, kas detalizēti izklāsta šī jautājuma faktus un apraksta dalībvalstu viedokļus.

Valodas un lietvedība

22. Tehniskās komitejas oficiālās valodas ir angļu, franču un spāņu valodas. Runas vai paziņojumi, kas tiek veikti kādā no šīm trijām valodām ir nekavējoties jātulko pārējās oficiālajās valodās, ja vien visas delegācijas nav vienojušās, ka tulkojums nav nepieciešams. Runas un paziņojumi, kas tiek veikti kādā citā valodā, ir ar tādiem pašiem noteikumiem jātulko angliski, franciski un spāniski, tikai šajā gadījumā attiecīgajai delegācijai jāiesniedz tulkojums angliski, franciski vai spāniski. Tikai angļu, franču vai spāņu valodas var tikt lietotas Tehniskās komitejas oficiālajos dokumentos. Memorandi un sarakste, kas paredzēti Tehniskajai komisijai, ir jāiesniedz vienā no oficiālajām valodām.

23. Tehniskajai komisijai ir jāsastāda ziņojumi par katru no tās sesijām un, ja priekšsēdētājs uzskata to par nepieciešamu, arī tās apspriežu protokoli vai piezīmes. Priekšsēdētājs vai viņa pilnvarota persona atskaitās par tehniskās komitejas darbu katrā tās apspriedē un katrā MSP apspriedē.

1. Piecu gadu termiņš, kurā jaunattīstības Dalībvalstīm ir iespēja atlikt šī Līguma nosacījumu piemērošanu, kas nostiprināta ar šī Līguma 20. panta 1. paragrāfu, dažām jaunattīstības Dalībvalstīm var izrādīties nepietiekošs. Šādos gadījumos jaunattīstības Dalībvalsts pirms šī termiņa, kas definēts 20. panta 1. paragrāfā, beigām var pieprasīt tā pagarinājumu, sagaidot, ka Dalībvalstis ar sapratni attieksies pret šādu pieprasījumu gadījumos, kur attiecīgās jaunattīstības Dalībvalstis var sniegt būtisku pamatojumu.

2. Jaunattīstības Dalībvalstis, kas uz doto brīdi nosaka preču muitas vērtību pēc oficiāli noteiktajām minimālajām vērtībām, var izteikt vēlēšanos atkāpties no šādām vērtībām ar ierobežojošiem nosacījumiem pārejas periodā, pakļaujoties noteikumiem, par kuriem attiecīgi vienojas Dalībvalstis.

3. Jaunattīstības Dalībvalstis, kuras uzskata, ka Līguma 4. pantā noteiktā apgrieztās kārtības iespēja importētājam var radīt tām nopietnus sarežģījumus, var izteikt vēlēšanos atkāpties no 4. panta piemērošanas ar sekojošu noteikumu:

"....................................... valsts valdība ir tiesīga noteikt, ka šī Līguma 4. panta attiecīgais nosacījums ir piemērojams tikai tad, ja muitas iestādes piekrīt prasībai par 5. un 6. pantu piemērošanu apgrieztā kārtībā."

Ja jaunattīstības Dalībvalstis šādi definē atkāpšanos, Dalībvalstīm jāpiekrīt saskaņā ar šī Līguma 21. pantu.

4. Jaunattīstības Dalībvalstis var izteikt vēlēšanos atkāpties no 5. panta 2. paragrāfa piemērošanas ar sekojošu noteikumu:

" ................................................................ valsts valdība ir tiesīga noteikt, ka šī Līguma 5. panta 2. paragrāfs ir jāpiemēro saskaņā ar attiecīgās piezīmes nosacījumiem neatkarīgi no importētāja pieprasījuma rakstura."

5. Dažām jaunattīstības Dalībvalstīm var rasties grūtības piemērojot šī Līguma 1. pantu tiktāl, cik tas attiecas uz vienīgā aģenta, vienīgā izplatītāja vai vienīgā koncesionāra veiktajiem importiem šajās valstīs. Ja jaunattīstības Dalībvalstīm praksē piemērojot šo Līgumu rodas minētās problēmas, pēc šo Dalībvalstu pieprasījuma jāveic pētījums par attiecīgo situāciju ar nolūku atrast piemērotu risinājumu.

6. Ar 17. pantu atzīst, ka šo Līgumu piemērojot, muitas administrācijām varētu rasties nepieciešamība veikt pieprasījumus, lai noskaidrotu jebkura dokumenta vai deklarācijas, kas tai iesniegta muitas vērtēšanas nolūkā, patiesīgumu vai pareizību. Tādējādi ar šo pantu ir nostiprināti pieprasījumi, kas var tikt izdarīti ar mērķi, piemēram, pārliecināties par to, ka muitai iesniegtie vai deklarētie vērtības elementi saistībā ar muitas vērtības noteikšanu, ir pilnīgi un pareizi. Dalībvalstīm, saskaņā ar to nacionālajiem likumiem un procedurālo kārtību, ir tiesības prasīt no importētājiem pilnīgu sadarbību attiecībā uz šādiem pieprasījumiem.

7. Faktiski samaksātā vai maksājamā cena ietver visus pircēja maksājumus pārdevējam vai pircēja maksājumus trešajai pusei pārdevēja labā, kas faktiski notikuši vai jāveic kā noteikums importēto preču pārdošanai.

LĪGUMS PAR PIRMSNOSŪTĪŠANAS INSPEKCIJU

Dalībvalstis,

Atzīmējot, ka 1986.gada 20.septembrī Ministri vienojās, ka "Urugvajas Raunda Daudzpusējo Tirdzniecības Sarunu" mērķis ir "attīstīt tālāku pasaules tirdzniecības liberalizāciju un paplašināšanos", "nostiprināt GATT lomu" un "palielināt GATT sistēmas piemērotību pieaugošajai starptautiskajai ekonomiskajai videi";

Ievērojot, ka vairākas jaunattīstīto valstu Dalībvalstis griežas pēc palīdzības pirmsnosūtīšanas inspekcijā;

Atzīstot jaunattīstības valstu nepieciešamību šādai rīcībai, ja vien un ciktāl tas ir nepieciešams, lai apliecinātu importēto preču kvalitāti, daudzumu vai cenu;

Pievēršot uzmanību, ka šādas programmas veicamas, neradot nevajadzīgu aizkavēšanos vai nevienādu attieksmi;

Ievērojot, ka pēc definīcijas šī inspekcija tiek veikta eksportētāju Dalībvalstu teritorijā;

Atzīstot nepieciešamību izveidot saskaņotu starptautisku struktūru izmantotāju Dalībvalstu un eksportētāju Dalībvalstu tiesībām un pienākumiem;

Atzīstot, ka GATT 1994 principi un saistības attiecas uz to pirmsnosūtīšanas inspekcijas subjektu darbību, kurus šim nolūkam ir pilnvarojušas valdības, kas ir PTO Dalībvalstis;

Atzīstot, ka ir vēlams nodrošināt atklātību par pirmsnosūtīšanas inspekcijas subjektu darbību un par likumiem un noteikumiem, kas attiecas uz pirmsnosūtīšanas inspekciju;

Vēloties nodrošināt ātru, efektīvu un objektīvu strīdu atrisināšanu starp eksportētājiem un pirmsnosūtīšanas inspekcijas subjektiem, kas rodas saistībā ar šo Līgumu;

vienojas par sekojošo:

Darbības sfēra — Definīcijas

1. Šis Līgums ir piemērojams visām pirmsnosūtīšanas inspekcijas pasākumiem, kurus Dalībvalstu teritorijā veic vai ir pilnvarojusi veikt Dalībvalsts valdība vai jebkura valdības institūcija.

2. Termins " izmantotāja Dalībvalsts" nozīmē Dalībvalsti, kuras valdība vai jebkura valdības institūcija noslēdz līgumu vai pilnvaro izmantot pirmsnosūtīšanas inspekcijas pasākumus.

3. Pirmsnosūtīšanas inspekcijas pasākumi ir visi tie pasākumi, kas attiecas uz preču kvalitātes, daudzuma, cenas, ieskaitot valūtas maiņas kursa un finansu, pārbaudi, un/vai muitas nodokļa klasifikāciju precēm, kas eksportējamas uz izmantotājas Dalībvalsts teritoriju.

4. Termins "pirmsnosūtīšanas inspekcijas subjekts" ir jebkura juridiska persona, ar kuru noslēgts līgums vai kuru Dalībvalsts pilnvarojusi veikt pirmsnosūtīšanas inspekcijas pasākumus¹.

Izmantotāju Dalībvalstu saistības

Nediskriminācija

1. Izmantotājas Dalībvalstis nodrošina, ka pirmsnosūtīšanas inspekcijas pasākumi tiek veikti nediskriminējošā veidā, un, ka izmantotās procedūras un kritēriji šo pasākumu vadīšanā ir objektīvi un, balstoties uz vienlīdzības principa, ir piemērojami visiem eksportētājiem, kurus skar šādi pasākumi. Tie nodrošina pastāvīgu inspekcijas realizēšanu, ko veic visi pirmsnosūtīšanas inspekcijas institūciju inspektori, ar kuriem ir noslēgts līgums vai ir pilnvarojums.

Valdības prasības

2. Izmantotājas Dalībvalstis nodrošina, ka pirmsnosūtīšanas inspekcijas pasākumu gaitā, kas skar to likumus, noteikumus un prasības tiek respektēti GATT 1994 III panta 4. panta nosacījumi, ciktāl tie ir atbilstoši.

Inspekcijas atrašanās vieta

3. Izmantotājas Dalībvalstis nodrošina, ka visi pirmsnosūtīšanas inspekcijas pasākumi, ieskaitot galīgā ziņojuma izsniegšanu vai paziņojumu par neizsniegšanu, tiek veikti muitas teritorijā, no kuras tiek eksportētas preces vai, ja inspekcija nevar tikt veikta šajā muitas teritorijā preču sarežģītības dēļ, vai arī, ja abas puses piekrīt — tajā muitas teritorijā, kur preces tiek izgatavotas.

Standarti

4. Izmantotājas Dalībvalstis nodrošina, ka kvantitātes un kvalitātes inspekcija tiek veikta atbilstoši standartiem, kurus pirkuma līgumā nosaka pārdevējs un pircējs un, gadījumā, ja šādi standarti nepastāv, ir piemērojami attiecīgie starptautiskie standarti².

Atklātība

5. Izmantotājas Dalībvalstis nodrošina, ka pirmsnosūtīšanas inspekcijas pasākumi tiek veikti atklātā veidā.

6. Izmantotājas Dalībvalstis nodrošina, ka, sākotnēji tiekoties ar eksportētājiem, pirmsnosūtīšanas inspekcijas institūcijas iesniedz sarakstu ar visu eksportētājiem nepieciešamo informāciju, kura atbilst inspekcijas prasībām. Pirmsnosūtīšanas inspekcijas institūcijas sniedz aktuālu informāciju, ja to pieprasa eksportētāji. Šī informācija ietver atsauci uz izmantotāju Dalībvalstu likumiem un noteikumiem, kuri attiecas uz pirmsnosūtīšanas inspekcijas pasākumiem, kā arī ietver procedūras un kritērijus, kas tiek izmantoti inspekcijas darbā, cenas un valūtas maiņas kursa apstiprināšanā un eksportētāju tiesības attiecībā uz inspekcijas institūcijām, apelācijas procedūras, kas noteiktas saskaņā ar 21. punktu. Papildus procesuālas prasības vai izmaiņas jau esošajās procedūrās netiek piemērotas attiecībā uz nosūtīšanu, ja vien ieinteresētais eksportētājs nav informēts par šīm izmaiņām laikā, kad tiek noteikts inspekcijas datums. Tomēr ārkārtas situācijās, kādas uzrādītas GATT 1994 XX un XXI pantā, šādas papildus prasības vai izmaiņas var tikt piemērotas attiecībā uz nosūtīšanu pirms eksportētājs ir ticis informēts. Šāds atbalsts neatbrīvo eksportētājus no to saistībām attiecībā uz izmantotāju Dalībvalstu importa noteikumu ievērošanu.

7. Izmantotājas Dalībvalstis nodrošina, ka 6. punktā minētā informācija, eksportētājiem ir brīvi pieejama un ka pirmsnosūtīšanas inspekcijas institūciju biroji kalpo kā informācijas punkti, kur šāda informācija ir pieejama.

8. Izmantotājas Dalībvalstis nekavējoties publicē visus piemērojamos likumus un noteikumus, kas attiecās uz pirmsnosūtīšanas inspekcijas pasākumiem tādā veidā, lai dotu iespēju citām valdībām un tirgotājiem ar tiem iepazīties.

Konfidenciālas biznesa informācijas aizsardzība

9. Izmantotājas Dalībvalstis nodrošina, ka pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestādes izturas pret visu informāciju, kura saņemta pirmsnosūtīšanas inspekcijas laikā kā konfidenciāla biznesam tā, lai šāda informācija nebūtu publicēta, esot vispārpieejama trešajām pusēm, vai kā citādi valsts darbības sfērā. Izmantotājas Dalībvalstis nodrošina, ka pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestādes veic procedūras šajā sakarā.

10. Izmantotājas Dalībvalstis sniedz informāciju Dalībvalstīm pēc to lūguma par pasākumiem, kurus tās veic, lai tiktu pildīts 9.punkts. Šī punkta nosacījumi nepieprasa nevienai Dalībvalstij izpaust konfidenciālu informāciju, kura varētu apdraudēt pirmsnosūtīšanas inspekcijas programmu izpildi vai traucētu valsts vai privātu uzņēmumu ar likumu atzītām komerciālām interesēm.

11. Izmantotājas Dalībvalstis nodrošina, ka pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestādes neizpauž konfidenciālu biznesa informāciju nevienai trešajai pusei, izņemot, ka pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestādes var sniegt šādu informāciju valdības iestādēm, ar kurām tām ir līgums, vai kuras ir pilnvarotas to darīt. Izmantotājas Dalībvalstis nodrošina, ka konfidenciālā biznesa informācija, kuru tās saņem no pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestādēm, ar kurām tām ir noslēgts līgums vai, kuras ir pilnvarotas to darīt, tiek pienācīgi aizsargāta. Pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestādes sniedz konfidenciālā biznesa informāciju valdībām, ar kurām tām ir noslēgts līgums vai, kuras ir pilnvarotas to darīt tikai tik lielā mērā, kad šāda informācija tiek pieprasīta kredītu vēstulēm vai citām maksājuma formām vai arī muitas, importa licencēšanas vai valūtas maiņas kontroles mērķiem.

12. Izmantotājas Dalībvalstis nodrošina, ka pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestādes nepieprasa eksportētājiem sniegt informāciju par:

(a) izgatavošanas datiem attiecībā uz patentētiem, licencētiem vai neatklātiem procesiem, vai attiecībā uz procesiem, kuriem patents atrodas izskatīšanā;

(b) nepublicētiem tehniskajiem datiem, izņemot datus, kas nepieciešami, lai parādītu atbilstību tehniskajiem noteikumiem vai standartiem;

(d) peļņas apjomu;

(e) līgumu termiņiem starp eksportētājiem un to piegādātājiem, ja vien citādi iestādei nav iespējams realizēt minēto inspekciju. Šādos gadījumos iestāde lūdz tikai to informāciju, kas nepieciešama šim nolūkam.

13. 12. punktā minēto informāciju, kuru pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestādes citādi nepieprasa, eksportētājs var brīvi izpaust, lai atspoguļotu konkrētu gadījumu.

Interešu konflikti

14. Izmantotājas Dalībvalstis nodrošina, ka pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestādes, ievērojot arī 9.-13. punktā minētās konfidenciālās biznesa informācijas aizsardzības nosacījumus, veic procedūras, lai izvairītos no interešu konfliktiem:

(a) starp pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestādēm un jebkurām ar minēto pirmsnosūtīšanas inspekciju saistītām iestādēm, ieskaitot jebkuras iestādes, kurās pēdējās ir finansiāli vai komerciāli ieinteresētas minētajās pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestādēs, un kuru sūtījums pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestādēm ir jāinspicē;

(b) starp pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestādēm un citām iestādēm, ieskaitot iestādes, kuras pakļautas pirmsnosūtīšanas inspekcijai, izņemot valdības iestādes, kuras ir noslēgušas inspekciju līgumu vai kuras ir pilnvarojušas tās veikt;

(c) ar pirmsnosūtīšanas inspekciju iestāžu nodaļām, kuras iesaistītas pasākumos, izņemot tajos, kuri pieprasa veikt inspekcijas procesu.

Aizkavēšanās

15. Izmantotāja Dalībvalsts nodrošina, ka pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestādes izvairās no nepamatotas aizkavēšanās kravu/sūtījumu inspicēšanā. Izmantotājas Dalībvalstis nodrošina, ka, ja reiz pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestāde un eksportētājs vienojas par inspekcijas datumu, pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestāde veic inspekciju šajā datumā, ja vien tas netiek atkārtoti noteikts pēc savstarpējās vienošanās starp eksportētāju un pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestādi, vai ja eksportētājs vai force majeure³ nekavē veikt pirmsnosūtīšanas inspekciju.

16. Izmantotājas Dalībvalstis nodrošina, ka pēc galīgo dokumentu saņemšanas un inspekcijas pabeigšanas, pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestādes, piecu darba dienu laikā, vai nu izsniedz Galīgo ziņojumu vai sniedz detalizētu rakstisku paskaidrojumu, precizējot neizsniegšanas iemeslus. Izmantotājas Dalībvalstis nodrošina, ka, pēdējā gadījumā, pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestādes dod eksportētājiem iespēju sniegt savu viedokli rakstiski, un, ja eksportētāji tā pieprasa, nosaka atkārtotu inspekciju visātrākajā savstarpēji ērtā datumā.

17. Izmantotājas Dalībvalstis nodrošina, ka, ja to pieprasa eksportētāji, pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestādes veic, pirms fiziskās inspekcijas datuma, pagaidu cenas, un, ja iespējams, valūtas maiņas kursa apstiprinājumu, pamatojoties un līgumu starp eksportētāju un importētāju, pro forma rēķinu un, kur piemērots, iesniegumu importa atļaujai. Izmantotājas Dalībvalstis nodrošina, ka cena vai valūtas maiņas kurss, ko akceptējusi pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestāde, pamatojoties uz šādu pagaidu apstiprinājumu, netiek atcelti, ar nosacījumu, ka preces atbilst importa dokumentācijai un/vai importa licencei. Tās nodrošina, ka pēc tam, kad veikta pagaidu apstiprināšana, pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestādes nekavējoties informē eksportētājus rakstiski vai nu par to akceptēšanu vai par detalizētiem iemesliem cenas un/vai valūtas maiņas kursa neakceptēšanā.

18. Izmantotājas Dalībvalstis nodrošina, ka, lai izvairītos no aizkavēšanās maksājumos, pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestādes nosūta eksportētājiem vai eksportētāju nozīmētajiem pārstāvjiem Galīgo ziņojumu, cik vien ātri iespējams.

19. Izmantotājas Dalībvalstis nodrošina, ka pārrakstīšanās kļūdu gadījumā Galīgā ziņojumā, pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestādes izlabo kļūdu un nosūta izlaboto informāciju attiecīgajām pusēm, cik vien ātri iespējams.

Cenas pārbaude

20. Izmantotājas Dalībvalstis nodrošina, ka lai nepieļautu augstāku vai zemāku rēķinu iesniegšanu un viltošanu, pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestādes veic cenu pārbaudi⁴ atbilstoši šādiem norādījumiem:

(a) pirmsnosūtīšanas inspekcijas noraida līguma cenu, par ko vienojušies eksportētājs un importētājs, tikai tad, ja tie var parādīt, ka to secinājumi par neapmierinošu cenu pamatojas uz pārbaudes procesu, kurš atbilst kritērijiem, kas norādīti b) - e) apakšpunktos;

(b) pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestāde balsta savu salīdzinošo cenu eksporta cenas pārbaudei uz identisku vai līdzīgu preču cenu (cenām), kura tiek piedāvātas eksportam no tās pašas eksportētājas valsts tajā pašā vai aptuveni tajā pašā laikā, pastāvot konkurētspējīgiem un salīdzinošiem tirdzniecības nosacījumiem, atbilstoši parastajai komercpraksei un jebkuru piemērojamu standarta atlaižu tīklu. Šāds salīdzinājums tiek pamatots uz sekojošo:

(i) tiek izmantotas tikai tās cenas, kas sniedz likumīgu bāzi salīdzināšanai, ievērojot attiecīgos ekonomiskos faktorus, kas skar importēšanas valsti un valsti vai valstis, kuras izmantotas cenas salīdzinājumam;

(ii) pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestāde nepaļaujas uz preču cenu, kas tiek piedāvātas eksportam uz dažādām importēšanas valstīm, lai patvarīgi uzspiestu zemāko kravas nosūtīšanas cenu;

(iii) pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestāde ņem vērā specifiskos elementus, kas uzskaitīti c) apakšpunktā;

(iv) jebkurā augstāk aprakstītā procesa posmā, pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestāde dod eksportētājam iespēju izskaidrot cenu;

(c) veicot cenas pārbaudi/apstiprināšanu, pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestādes piešķir attiecīgas atlaides attiecībā uz pārdošanas līguma nosacījumiem un vispār piemērojamiem pielāgošanas faktoriem, kas skar operāciju/līgumu; šie faktori ietver, bet neaprobežojas ar komerciālo apjomu un pārdošanas daudzumu, piegādes termiņiem un apstākļiem, cenas eskalācijas pantiem, kvalitātes specifikācijām, speciālām dizaina īpašībām, nosūtīšanas vai iepakojuma specifikācijām, pasūtījuma apmēru, pārdošanu par skaidru naudu, sezonas ietekmi, licenču vai citu intelektuālā īpašuma nodevām, un sniegtajiem pakalpojumiem kā līguma daļu, ja tie nav parasti ietverti atsevišķā rēķinā; tie ietver arī noteiktus elementus, kas attiecas uz eksportētāja cenu, tādus kā attiecības starp eksportētāju un importētāju;

(d) transportēšanas cenu pārbaude attiecas tikai par salīgto cenu attiecībā uz transportēšanas veidu eksportētājas valsti, kā norādīts pārdošanas līgumā;

(e) sekojošais netiek izmantots cenas pārbaudes nolūkiem:

(i) pārdošanas cena importēšanas valstī precēm, kuras ražotas šādā valstī;

(ii) preču cena eksportam no valsts, kura nav eksportētāja valsts;

(iii) ražošanas izmaksas;

(iv) patvarīgas vai fiktīvas cenas vai vērtības.

Apelācijas procedūras

21. Izmantotājas Dalībvalstis nodrošina, ka pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestādes izveido procedūras, lai saņemtu, izskatītu un pieņemtu lēmumus par eksportētāju celtajām sūdzībām, un, ka informācija attiecībā uz šādām procedūrām ir pieejama eksportētājiem atbilstoši 6. un 7.punktu nosacījumiem. Izmantotājas Dalībvalstis nodrošina, ka procedūras tiek gatavotas un izmantotas saskaņā ar sekojošajiem norādījumiem:

(a) pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestādes nozīmē vienu vai vairākas amatpersonas, kuras ir iespējams satikt parastajās darba stundās katrā pilsētā vai ostā, kurā tām ir pirmsnosūtīšanas inspekcijas administrācijas birojs, lai saņemtu, izskatītu un pieņemtu lēmumus par eksportētāju apelācijām vai sūdzībām;

(b) eksportētāji iesniedz faktus nozīmētajai(ām) amatpersonai (ām) rakstiski attiecībā uz specifisko līgumu, sūdzības raksturu un ieteikto risinājumu;

(c) nozīmētā (ās) amatpersona (s) ar izpratni izturas pret eksportētāju sūdzībām un pieņem lēmumu, cik vien ātri iespējams pēc b) apakšgrupā minētās dokumentācijas saņemšanas.

Daļēja atcelšana

22. Daļēji atceļot 2. panta nosacījumus, izmantotājas Dalībvalstis nodrošina, ka izņemot kravu daļēju nosūtīšanu, kravu sūtījumi, kuru vērtība ir mazāk nekā minimāli piemērojamā vērtība šādiem sūtījumiem, kā to noteikusi izmantotāja Dalībvalsts, netiek inspicēti, izņemot sevišķos gadījumos. Šī minimālā vērtība veido informācijas daļu, kas sniegta eksportētājiem saskaņā ar 6. punktu.

Eksportētāju Dalībvalstu saistības

Nediskriminācija

1. Eksportētājas Dalībvalstis nodrošina, ka to likumi un noteikumi, kas attiecas uz inspekcijas pasākumiem, tiek piemēroti nediskriminējošā veidā.

Atklātība

2. Eksportētājas Dalībvalstis nekavējoties publicē visus piemērojamos likumus un noteikumus, kas attiecas uz pirmsnosūtīšanas inspekcijas pasākumiem tādā veidā, lai dotu iespēju citām valdībām un citiem tirgotājiem ar tiem iepazīties.

Tehniskā palīdzība

3. Eksportētājas Dalībvalstis piedāvā sniegt izmantotājām Dalībvalstīm, ja tās to lūdz, tehnisko palīdzību, kas vērsta uz šī Līguma mērķu sasniegšanu uz noteikumiem, par kuriem panākta savstarpēja vienošanās⁵.

4. pants

Neatkarīgas pārbaudes procedūras

Dalībvalstis veicina pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestādes un eksportētājus savstarpēji atrisināt savus strīdus. Tomēr, divas darba dienas pēc sūdzības iesniegšanas atbilstoši 2. panta 21. punkta nosacījumiem, viena vai otra puse var nodot strīdu neatkarīgai izskatīšanai. Dalībvalstis veic tādus saprātīgus pasākumus, kādi var būt tiem iespējami, lai nodrošinātu, ka sekojošās procedūras tiek izveidotas un veiktas šajā sakarā:

(a) šīs procedūras administrē neatkarīga iestāde/juridiska persona, kuru izveido organizācija, kura pārstāv pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestādes kopā ar organizāciju, kura pārstāv eksportētājus šī Līguma nolūkiem;

(b) neatkarīgā iestāde, kas minēta a) apakšpunktā sagatavo ekspertu sarakstu sekojoši:

(i) daļa Dalībvalstu, kuru nominējusi organizācija, kas pārstāv pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestādes;

(ii) daļa Dalībvalstu, kuru nominējusi organizācija, kas pārstāv eksportētājus;

(iii) daļa neatkarīgu tirdzniecības ekspertu, kurus nominējusi a) apakšpunktā minētā neatkarīgā iestāde.

Sarakstā esošo ekspertu ģeogrāfiskais sadalījums ir tāds, lai dotu iespēju nekavējoties izskatīt jebkurus strīdus, kas radušies sakarā ar šīm procedūrām. Šo sarakstu sagatavo divu mēnešu laikā pēc PTO Līguma stāšanās spēkā un papildina katru gadu. Saraksts ir publiski pieejams. Par to tiek paziņots Sekretariātam un to izplata visām Dalībvalstīm;

(c) eksportētājs vai pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestāde, kura vēlas celt strīdu, sazinās ar neatkarīgo iestādi, kas minēta a) apakšpunktā un lūdz informāciju no paneļa. Šis panelis sastāv no trīs dalībniekiem. Paneļa dalībnieki tiek izvēlēti tā, lai nepieļautu nevajadzīgas izmaksas un kavēšanos. Pirmo dalībnieku izraugās attiecīgā pirmsnosūtīšanas inspekcija no augstāk minētā saraksta i) daļas, ar nosacījumu, kas šis dalībnieks nav saistīts ar šo iestādi. Otro dalībnieku izraugās attiecīgais eksportētājs no augstāk minētā saraksta ii) daļas, ar nosacījumu, ka šis dalībnieks nav saistīts ar šo eksportētāju. Trešo dalībnieku izraugās a) apakšpunktā minētā neatkarīgā iestāde no augstāk minētā saraksta iii) daļas. Pret jebkuru neatkarīgo tirdzniecības ekspertu, kas izraudzīts no augstāk minētā saraksta iii) daļās nekādi iebildumi netiek celti;

(d) neatkarīgais tirdzniecības eksperts, kas izraudzīts no augstāk minētā saraksta iii) daļas darbojas kā paneļa priekšsēdētājs. Neatkarīgais tirdzniecības eksperts pieņem nepieciešamos lēmumus, lai nodrošinātu, ka panelis nekavējoties noregulētu strīdu, piemēram, vai lietas fakti pieprasa paneļa Dalībvalstu sanāksmi un, ja tā, kur šāda sanāksme notiek, ievērojot attiecīgās inspekcijas darbības vietu;

(e) ja strīda puses par to vienojas, vienu neatkarīgo ekspertu varētu izraudzīt a) apakšpunktā minētā neatkarīgā iestāde no augstāk minētā saraksta iii) daļas, lai pārbaudītu minēto strīdu. Šis eksperts pieņem nepieciešamos lēmumus, lai nodrošinātu strīda ātru noregulēšanu, piemēram, ievērojot minētās inspekcijas darbības vietu;

(f) pārbaudes mērķis ir noteikt, vai strīda izskatīšanas laikā, strīda puses ir ievērojušas šī Līguma nosacījumus. Procedūras tiek veiktas nekavējoties un dod iespēju abām pusēm sniegt savu viedokli personiski vai rakstiski;

(g) lēmumi trīs Dalībvalstu panelī tiek pieņemti ar balsu vairākumu. Lēmums par strīdu tiek pieņemts astoņu darba dienu laikā pēc lūguma par neatkarīgu pārbaudi un par to tiek paziņots strīda pusēm. Termiņu ir iespējams pagarināt pēc abu strīda pušu vienošanās. Panelis vai neatkarīgais eksperts aprēķina izmaksas, kas balstās uz šīs lietas būtību;

(h) paneļa lēmums ir saistošs pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestādei un eksportētājam, kuri ir strīda puses.

Notifikācija

Dalībvalstis iesniedz Sekretariātam likumu un noteikumu kopijas, balstoties uz kuriem šis Līgums stājās tām spēkā, kā arī jebkuru citu likumu un lēmumu kopijas, kas attiecas uz pirmsnosūtīšanas inspekciju, kad PTO Līgums stājas spēkā attiecībā uz ieinteresēto Dalībvalsti. Nekādas izmaiņas likumos un noteikumos, kas attiecas uz pirmsnosūtīšanas inspekciju netiek izdarītas, pirms šādas izmaiņas nav pilnībā oficiāli publicētas. Par tām tiek paziņots Sekretariātam nekavējoties pēc to publicēšanas. Sekretariāts informē Dalībvalstis par šīs informācijas pieejamību.

Pārskats

Otrā gada beigās sākot no PTO Līguma stāšanās spēkā datuma, un katrus trīs gadus pēc tam, Ministru Konference pārskata šī Līguma nosacījumus, izpildi un darbību, ievērojot tā mērķus un darbībā gūto pieredzi. Šāda pārskata rezultātā Ministru Konference var grozīt Līguma nosacījumus.

Konsultācijas

Dalībvalstis konsultējas ar citām Dalībvalstīm pēc attiecīga lūguma attiecībā uz jebkuru jautājumu par šī Līguma darbību. Šādos gadījumos šim Līgumam ir piemērojami GATT 1994 XXII panta nosacījumi, kas papildināti un piemēroti Izskaidrojumā par strīdu noregulēšanu.

Strīdu noregulēšana

Jebkuri strīdi Dalībvalstu starpā attiecībā uz šī Līguma darbību ir pakļauti GATT 1994 XXII panta nosacījumiem, kas papildināti un piemēroti Izskaidrojumā par strīdu noregulēšanu.

Nobeiguma nosacījumi

1. Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai īstenotu šo Līgumu.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka to likumi un noteikumi nav pretrunā ar šī Līguma nosacījumiem.

_____________________

¹ Šis nosacījums neuzliek par pienākumu atļaut citu Dalībvalstu valdību institūcijām veikt pirmsnosūtīšanas inspekcijas pasākumus to teritorijā.

² Starptautiskais standarts ir standarts, ko pieņēmusi valstiska vai nevalstiska institūcija, kurā var brīvi iesaistīties visas Dalībvalstis, kam viena no atzītajām darbībā norisinās standartizācijas jomā.

³ force majeure — nepārvarami apstākļi, — nepārvarama vara, neparedzama notikumu gaita, kas attaisno līguma nepildīšanu.

⁴ Izmantotāju Dalībvalstu saistības attiecībā uz pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestāžu pakalpojumiem muitas vērtības noteikšanā ir tās saistības, kuras apstiprinātas GATT 1994 un citos Daudzpusējos Tirdzniecības Līgumos, kas iekļauti PTO Līguma 1A Pielikumā.

⁵ Ar to tiek saprasts, ka šāda tehniskā palīdzība var tikt sniegta uz divpusējas, plurilaterālas vai daudzpusējas bāzes.

VIENOŠANĀS PAR IZCELSMES NOTEIKUMIEM

Dalībvalstis,

Atzīstot, ka 1986. gada 20. septembrī Ministri vienojās, par Daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas raunda mērķi, kas ir "attīstīt tālāku pasaules tirdzniecības liberalizāciju un paplašināšanos", "nostiprināt GATT lomu" un "palielināt GATT sistēmas piemērotību pieaugošajai starptautiskajai ekonomiskajai videi";

Vēloties tālāk attīstīt GATT 1994 mērķus;

Atzīstot, ka skaidri un iepriekš nosakāmi izcelsmes noteikumi un to piemērošana nodrošina starptautiskās tirdzniecības plūsmu;

Vēloties nodrošināt, ka izcelsmes noteikumi nerada nevajadzīgas tirdzniecības barjeras;

Vēloties nodrošināt, ka izcelsmes noteikumi neanulē vai nemazina Dalībvalstu tiesības saskaņā ar GATT 1994;

Atzīstot, ka ir vēlams nodrošināt likumu, noteikumu un prakses atklātību, kas attiecas uz izcelsmes noteikumiem.

Vēloties nodrošināt, ka izcelsmes noteikumi tiek sagatavoti un piemēroti taisnīgā, atklātā, iepriekš nosakāmā, pēctecīgā un neitrālā veidā;

Atzīstot konsultāciju mehānisma un procedūru ātrai, efektīvai un objektīvai strīdu atrisināšanai, kuri rodas saskaņā ar šo Līgumu, pieejamību;

Vēloties harmonizēt un precizēt izcelsmes noteikumus;

ar šo vienojas par sekojošo:

I DAĻA

DEFINĪCIJAS UN DARBĪBAS SFĒRA

1.pants

Izcelsmes noteikumi

1. Lai īstenotu Līguma I-IV daļu mērķi, izcelsmes noteikumi tiek definēti kā tie vispārpiemērojamie likumi, noteikumi un administratīvie nolikumi, kurus Dalībvalsts piemēro, lai noteiktu preču izcelsmes valsti, ar nosacījumu, ka šādi izcelsmes noteikumi nav saistīti ar līgumiskiem vai autonomiem tirdzniecības režīmiem, kas noved pie tarifu priekšrocību piešķiršanas, kas pārsniedz GATT 1994 I panta 1.punkta piemērošanu.

2. Izcelsmes noteikumi, kā minēts 1.punktā ietver visus izcelsmes noteikumus, kurus izmanto kā nepriekšrocību tirdzniecības politikas instrumentus, tādus kā: vislielākās labvēlības režīma piešķiršana saskaņā ar GATT 1994 I, II, III, XI un XIII pantiem; antidempinga un subsīdiju kompensācijas nodokļi saskaņā ar GATT 1994 VI pantu; iekšējā tirgus aizsardzības pasākumi saskaņā ar GATT 1994 XIX pantu; izcelsmes norādījumu prasības saskaņā ar GATT 1994 IX pantu; un jebkuri diskriminējoši kvantitatīvie ierobežojumi vai tarifu kvotas. Tie ietver arī izcelsmes noteikumus, kurus izmanto valsts pasūtījumam un tirdzniecības statistikai ¹.

II DAĻA

DISCIPLĪNAS, KAS NOSAKA IZCELSMES NOTEIKUMU PIEMĒROŠANU

2.pants

Disciplīnas pārejas perioda laikā

Līdz brīdim, kamēr izcelsmes noteikumu harmonizēšanas darba programma, kā norādīts IV pantā, ir pabeigta, Dalībvalstis nodrošina, ka:

(a) ja tās izdod vispārīgus administratīvus nolikumus, izpildāmās prasības tiek skaidri noteiktas. Īpaši:

(i) gadījumos, kad tiek piemērota tarifa klasifikācijas kritērija maiņa, tāda kā izcelsmes noteikums, un jebkuriem izņēmumiem noteikumā skaidri jāprecizē apakšnosaukumi vai nosaukumi tarifa nomenklatūrā, uz kuriem attiecas šis noteikums;

(ii) gadījumos, kad tiek piemērots ad valorem procentu kritērijs, procentu kalkulācijas metode arī tiek norādīta izcelsmes noteikumos;

(iii) gadījumos, kad tiek noteikts ražošanas vai pārstrādes operācijas kritērijs, operācija, kura piešķir izcelsmi attiecīgajai precei, tiek rūpīgi precizēta;

(b) neskatoties uz tirdzniecības politikas pasākumu vai aktu, ar ko tās ir saistītas, to izcelsmes noteikumi netiek izmantoti kā instrumenti, lai tieši vai netieši sasniegtu tirdzniecības mērķus;

(c) izcelsmes noteikumi paši nerada ierobežojošu, postošu vai traucējošu ietekmi uz starptautisko tirdzniecību. Tie neuzliek nepamatoti stingras prasības vai nepieprasa noteikta nosacījuma izpildi, kas nav saistīts ar ražošanu vai pārstrādi, kā priekšnoteikumu izcelsmes valsts noteikšanai. Tomēr, izmaksas, kas nav tieši saistītas ar ražošanu vai pārstrādi var tikt ietvertas, lai piemērotu ad valorem procentu kritēriju atbilstoši a) apakšpunktam;

(d) izcelsmes noteikumi, kurus tās piemēro importam un eksportam nav stingrāki par tiem izcelsmes noteikumiem, kurus tās piemēro, lai noteiktu, vai prece ir iekšzemes vai nē, un nediskriminē starp dažādām Dalībvalstīm, neatkarīgi no attiecīgās preces piederības ražotājam² ;

(e) izcelsmes noteikumi tiek pārvaldīti atbilstošā, vienotā, godīgā un saprātīgā veidā;

(f) to izcelsmes noteikumi pamatojas uz pozitīvu standartu. Izcelsmes noteikumi, kuri nosaka, ka nepiešķir izcelsmi (negatīvs standarts), ir pieļaujami kā pozitīvā standarta noteikšanas daļa vai atsevišķos gadījumos, kad izcelsmes pozitīva noteikšana nav nepieciešama;

(g) to likumi, noteikumi, tiesu lēmumi un vispārīgi administratīvie nolikumi, kas attiecas uz izcelsmes noteikumiem, tiek publicēti tā, lai būtu saskaņā ar un atbilstu GATT 1994 X panta 1.punkta nosacījumiem;

(h) pēc eksportētāja, importētāja vai jebkuras personas, kurai uz to ir pamatots iemesls, lūguma, cik ātri vien iespējams, tiek sniegts novērtējums precei ne vēlāk kā 150 dienu³ laikā pēc šāda lūguma pēc novērtējuma, ar nosacījumu, ka visi nepieciešamie elementi ir bijuši iesniegti. Lūgumi šādai novērtēšanai tiek pieņemti pirms sākas tirdzniecība ar šādu preci un var tikt pieņemti jebkurā vēlākā laikā. Šādi novērtējumi paliek spēkā trīs gadus, ar nosacījumu, ka fakti un apstākļi, ieskaitot izcelsmes noteikumus, saskaņā ar kuriem izcelsme ir noteikta, ir palikuši salīdzināmi. Ja attiecīgās puses ir iepriekš informētas, šādi novērtējumi vairs nav spēkā, ja pārbaudē ir pieņemts lēmums pretēji novērtējumam, kā minēts j) apakšpunktā. Šādi novērtējumi tiek padarīti publiski pieejami atbilstoši k) apakšpunkta nosacījumiem.

(i) ieviešot izmaiņas to izcelsmes noteikumos vai ieviešot jaunus izcelsmes noteikumus, tās nepiemēro šādas izmaiņas retroaktīvi (ar atpakaļejošu spēku) kā noteikts to likumos un noteikumos un neatkarīgi no tiem;

(j) jebkura administratīva rīcība, kuru tās veic attiecībā uz izcelsmes noteikšanu ir pārskatāma nekavējoties, izmantojot tiesu, arbitrāžas vai administratīvos tribunālus vai procedūras, neatkarīgi no varas institūcijas, kas izdod noteikumu, kas var ietekmēt noteiktās izcelsmes izmainīšanu vai atcelšanu;

(k) visa informācija, kura ir konfidenciāla vai kura tiek pasniegta kā konfidenciāla, izcelsmes noteikumu piemērošanas nolūkā attiecīgās varas institūcijas uzskata par stingri konfidenciālu, kura to neizpauž bez īpašas tās personas vai valdības atļaujas, kura sniedz šādu informāciju, izņemot tik lielā mērā, kādā to var pieprasīt izpaust tiesu procesu kontekstā.

3.pants

Disciplīnas pēc pārejas perioda

Ievērojot visu Dalībvalstu mērķi harmonizēšanas darba programmas rezultātā, kā norādīts IV daļā, panākt harmonizētu izcelsmes noteikumu izveidošanu, pēc harmonizēšanas darba programmas rezultātu īstenošanas, Dalībvalstis nodrošina, ka:

(a) tās pielieto izcelsmes noteikumus vienlīdzīgi visiem nolūkiem, kā norādīts 1.pantā;

(b) saskaņā ar saviem izcelsmes noteikumiem, valsts, kura jānosaka kā noteiktas preces izcelsmes vieta, ir vai nu valsts, kurā prece ir pilnībā iegūta vai, ja vairāk nekā viena valsts ir iesaistīta šīs preces ražošanā, valsts, kurā veikta pēdējā būtiskā pārveide;

(c) izcelsmes noteikumi ir spēkā attiecībā uz importu un eksportu, nav stingrāki, nekā izcelsmes noteikumi, ko tās piemēro, lai noteiktu, ka prece ir vai nav iekšzemes prece un nav diskriminējoši attiecībā pret citām Dalībvalstīm, neatkarīgi no to piederības attiecīgās preces ražotājiem;

(d) izcelsmes noteikumi tiek pārraudzīti atbilstošā, vienotā, godīgā un saprātīgā veidā;

(e) to likumi, noteikumi, tiesu lēmumi un vispārīgi administratīvie nolikumi attiecībā uz izcelsmes noteikumiem tiek publicēti tā, lai tie būtu pakļauti un atbilstoši GATT 1994 X panta 1.punkta nosacījumiem;

(f) pēc eksportētāja, importētāja vai jebkuras personas lūguma, kurai ir pamatots iemesls, izcelsmes novērtējums, ko tās piešķir precei, tiek izsniegts, cik ātri vien iespējams, bet ne vēlāk kā 150 dienu laikā pēc lūguma par šādu novērtējumu, ar nosacījumu, ka ir iesniegti visi nepieciešamie elementi. Lūgumi par šādiem novērtējumiem tiek pieņemti pirms sākas tirdzniecība ar attiecīgo preci un var tikt pieņemti jebkurā vēlākā laikā. Šādi novērtējumi paliek spēkā trīs gadus Ja ieinteresētās puses ir informētas iepriekš, šādi novērtējumi vairs nav spēkā, ja pārbaudē tiek pieņemts lēmums pretējs novērtējumam, kā minēts h) apakšpunktā. Šādi novērtējumi ir publiski pieejami atbilstoši i) apakšpunkta nosacījumiem;

(g) ieviešot izmaiņas savos izcelsmes noteikumos vai ieviešot jaunus izcelsmes noteikumus, tās nepiemēro šādas izmaiņas retroaktīvi (ar atpakaļejošu spēku) kā noteikts to likumos un noteikumos un neatkarīgi no tiem;

(h) jebkura administratīva darbība, kuru tās veic attiecībā uz izcelsmes noteikšanu ir pārskatāma nekavējoties, izmantojot tiesu, arbitrāžas vai administratīvos tribunālus vai procedūras, neatkarīgi no varas institūcijas, kas izdod noteikumu, kas var ietekmēt noteiktās izcelsmes izmainīšanu vai atcelšanu;

(i) visu informāciju, kura ir konfidenciāla vai kura tiek sniegta uz konfidenciālas bāzes, lai piemērotu izcelsmes noteikumus, attiecīgās varas institūcijas uzskata kā stingri konfidenciālu, kuras neizpauž to bez īpašas personas vai valdības, kura sniedz šādu informāciju, atļaujas, izņemot tik lielā mērā, kādā to nepieciešams izpaust tiesu procesu kontekstā.

III DAĻA

NOTIFIKĀCIJAS, PĀRBAUDES/PĀRSKATA, KONSULTĀCIJU UN STRĪDU NOREGULĒŠANAS PROCEDŪRAS PASĀKUMI

4.pants

Institūcijas

1. Ar šo tiek izveidota "Izcelsmes noteikumu komiteja" (šajā Līgumā saukta "Komiteja"), kuru veido pārstāvji no katras Dalībvalsts. Komiteja ievēl savu Priekšsēdētāju un tiek sasaukta pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā reizi gadā, lai dotu Dalībvalstīm iespēju konsultēties par jautājumiem attiecībā uz I, II, III un IV daļu darbību vai, lai sekmētu mērķus, kas norādīti šajās daļās un pildīt šādas citas saistības, ko tām uzliek šis Līgums vai Preču tirdzniecības padome. Ja nepieciešams, Komiteja lūdz informāciju un padomu Tehniskajai komitejai, kas minēta 2.punktā, par jautājumiem, kas skar šo Līgumu. Komiteja var lūgt arī citu šāda veida darbu no Tehniskās komitejas, ko tā uzskata par nepieciešamu, lai sekmētu augstāk minētos šī Līguma mērķus. PTO Sekretariāts darbojas kā Komitejas sekretariāts.

2. Tiek izveidota "Izcelsmes noteikumu tehniskā komiteja" (šajā Līgumā saukta "Tehniskā komiteja") "Muitas sadarbības padomes "(MSP) aizgādībā, kā norādīts Pielikumā I. Tehniskā komiteja veic tehnisko darbu, ko paredz IV daļa un kas atspoguļots Pielikumā I. Ja nepieciešams, Tehniskā komiteja lūdz informāciju un padomu Komitejai par jautājumiem saistībā ar šo Līgumu. Tehniskā komiteja var lūgt arī citu šādu darbu no Komitejas, ko tā uzskata par nepieciešamu, lai sekmētu augstāk minētos šī Līguma mērķus. MSP Sekretariāts darbojas kā Tehniskās komitejas sekretariāts.

5.pants

Informācija un procedūras izmaiņām un jaunu izcelsmes noteikumu ieviešanai

1. Katra Dalībvalsts iesniedz Sekretariātam 90 dienu laikā pēc PTO Līguma stāšanās spēkā savus izcelsmes noteikumus, tiesu lēmumus un vispārīgus administratīvus nolikumus, kas attiecas uz tajā brīdī spēkā esošajiem izcelsmes noteikumiem. Ja netīši izcelsmes noteikums nav iesniegts, attiecīgā Dalībvalsts to nekavējoties iesniedz, tiklīdz par to ir kļuvis zināms. Informācijas saraksti, kas saņemti un ir pieejami Sekretariātā, tiek izplatīti Dalībvalstīm ar Sekretariāta starpniecību.

2. Laikā, kas minēts 2.pantā, Dalībvalstis, kas ievieš izmaiņas, izņemot minimālās izmaiņas, savos izcelsmes noteikumos vai ievieš jaunus izcelsmes noteikumus, kuri, šī Panta nolūkiem, ietver jebkuru izcelsmes noteikumu, kas minēts 1.punktā un kuri nav iesniegti Sekretariātā, publicē paziņojumu šajā sakarā vismaz 60 dienas pirms izmainītā vai jaunā noteikuma stāšanās spēkā tādā veidā, lai dotu iespēju ieinteresētajām pusēm iepazīties ar nodomu izmainīt izcelsmes noteikumu vai ieviest jaunus izcelsmes noteikumus, ja vien Dalībvalstij nerodas sevišķi apstākļi vai tādi tai varētu rasties. Šajos sevišķajos gadījumos Dalībvalsts publicē izmainītos vai jaunos izcelsmes noteikumus, cik ātri vien iespējams.

6.pants

Pārskats

1. Komiteja katru gadu pārskata šī Līguma II un III daļu darbības īstenošanu, ievērojot tā mērķus. Komiteja katru gadu informē Preču tirdzniecības padomi par sasniegumiem šo pārskatu periodu laikā.

2. Komiteja pārskata I, II un III daļu nosacījumus un ierosina grozījumus, kas nepieciešami, lai atspoguļotu harmonizēšanas darba programmas rezultātus.

3. Komiteja sadarbībā ar Tehnisko komiteju, izveido mehānismu, lai izskatītu un ierosinātu grozījumus harmonizēšanas darba programmas rezultātos, ievērojot 9.pantā noteiktos mērķus un principus. Tas var ietvert gadījumus, kad noteikumiem jābūt daudz operatīvākiem vai tie papildināmi, lai ņemtu vērā jaunos ražošanas procesus, kurus ietekmējušas jebkuras tehnoloģiskās izmaiņas.

7.pants

Konsultācijas

Šim Līgumam ir piemērojami GATT 1994 XXII panta nosacījumi, kas papildināti un piemēroti Izskaidrojumā par strīdu noregulēšanu.

8.pants

Strīdu noregulēšana

Šim Līgumam ir piemērojami GATT 1994 XXII panta nosacījumi, kas papildināti un piemēroti Izskaidrojumā par strīdu noregulēšanu.

IV DAĻA

IZCELSMES NOTEIKUMU HARMONIZĀCIJA

9.pants

Mērķi un principi

1. Ar mērķi harmonizēt izcelsmes noteikumus un, cita starpā, radīt lielāku noteiktību pasaules tirdzniecības īstenošanā, Ministru Konference veic darbības programmu, kas minēta zemāk kopā ar MSP, pamatojoties uz šādiem principiem:

(a) izcelsmes noteikumi ir vienlīdzīgi piemērojami visiem nolūkiem, kā noteikts 1.pantā;

(b) izcelsmes noteikumiem jāparedz valstij kļūt noteiktai kā noteiktas preces izcelsmes vietai, vai nu tā būtu valsts, kurā prece ir pilnībā iegūta vai, ja vairāk nekā viena valsts ir iesaistīta preces ražošanā, vai valsts, kurā ir veikta pēdējā būtiskā pārveide;

(d) neskatoties uz līdzekli vai aktu, ar kuru tie var būt saistīti, izcelsmes noteikumi netiek izmantoti kā instrumenti, lai tieši vai netieši sasniegtu tirdzniecības mērķus. Tie paši nerada ierobežojošas, graujošas vai kropļojošas sekas starptautiskajai tirdzniecībai. Tie neizvirza nepamatoti stingras prasības vai nepieprasa noteikta nosacījuma izpildi, kas neattiecas uz ražošanu vai pārstrādi kā priekšnoteikumu izcelsmes valsts noteikšanai. Tomēr, izmaksas, kas nav tieši saistītas ar ražošanu vai pārstrādi var tikt ietvertas, lai piemērotu ad valorem procentu aprēķināšanas kritēriju;

(e) izcelsmes noteikumiem jābūt pārraugāmiem atbilstošā, vienotā, godīgā un saprātīgā veidā;

(f) izcelsmes noteikumiem jābūt saskaņotiem;

(g) izcelsmes noteikumiem jābalstās uz pozitīvu standartu. Negatīvie standarti var tikt izmantoti, lai noskaidrotu pozitīvo standartu.

Darbības programma

2. (a) Darbības programma tiek uzsākta, cik ātri vien iespējams pēc PTO Līguma stāšanās spēkā un tiek pabeigta trīs gadu laikā pēc tā uzsākšanas.

(b) Komiteja un Tehniskā komiteja, ko paredz 4.pants, ir atbilstošās institūcijas, lai vadītu šo darbību.

(c) Lai nodrošinātu MSP detalizētu ieguldījumu, Komiteja lūdz Tehnisko komiteju sniegt tās skaidrojumus un viedokļus, kas izriet no zemāk aprakstītās darbības, pamatojoties uz 1.punktā uzskaitītajiem principiem. Lai nodrošinātu savlaicīgu harmonizācijas darbības programmas pabeigšanu, šāda darbība tiek veikta, balstoties uz preču sektoru, kā tas tiek atspoguļots Harmonizētās sistēmas (HS) dažās nodaļās vai sadaļās.

(i) Pilnībā iegūtās un minimālās operācijas vai procesi

Tehniskā komiteja izstrādā harmonizētas definīcijas attiecībā uz:

— precēm, kuras uzskatāmas kā pilnībā iegūtas vienā valstī. Šī darbība ir cik vien iespējams detalizēta;

— minimālā operācija vai procesi, kuri paši par sevi nepiešķir precei izcelsmi.

Šīs darbības rezultāti tiek iesniegti Komitejai trīs mēnešu laikā no Komitejas lūguma saņemšanas brīža.

(ii) Būtiska pārveide — izmaiņas tarifa klasifikācijā

— Pamatojoties uz kritēriju par būtisku pārveidi Tehniskā komiteja izskata un precizē izmaiņu ieviešanu tarifa apakšvirsrakstā vai virsrakstā, izstrādājot izcelsmes noteikumus īpašām precēm vai preces sektoram un, ja nepieciešams, minimālās izmaiņas nomenklatūrā, kura atbilst šim kritērijam.

— Tehniskā komiteja sadala augstāk minēto darbību uz preces bāzes, ievērojot HS nomenklatūras nodaļas vai sadaļas, tā, lai iesniegt savas darbības rezultātus Komitejai vismaz par kvartālu. Tehniskā komiteja pabeidz augstāk minēto darbību viena gada un trīs mēnešu laikā no lūguma saņemšanas no Komitejas.

(iii) Būtiskā pārveide — papildus kritēriji

Pēc darbības pabeigšanas saskaņā ar ii) apakšpunktu katram preces sektoram vai atsevišķai preču kategorijai, ja ekskluzīva HS nomenklatūras izmantošana neatļauj izteikt būtisko pārveidi, Tehniskā komiteja:

— izskata un precizē, pamatojoties uz kritērijiem par būtisko pārveidi, citu prasību izmantošanu, papildus vai ekskluzīvā veidā, ieskaitot ad valorem procentu aprēķināšanu ⁴ un/vai ražošanas vai pārstrādes operācijas⁵, izstrādājot izcelsmes noteikumus īpašām precēm vai preču sektoram;

— var sniegt paskaidrojumus tās nolūkiem;

— sadala augstāk minēto darbību uz preces bāzes, ievērojot HS nomenklatūras nodaļas vai sadaļas, tā, lai iesniegtu šīs darbības rezultātus Komitejai vismaz reizi ceturksnī. Tehniskā komiteja pabeidz augstāk minēto darbību divu gadu un trīs mēnešu laikā kopš lūguma saņemšanas no Komitejas.

Komitejas loma

3. Pamatojoties uz 1.punktā uzskaitītajiem principiem:

(a) Komiteja periodiski izskata Tehniskās komitejas interpretācijas un viedokļus atbilstoši termiņiem, ko paredz 2.(c) punkta i), ii) un iii) apakšpunkti, lai apstiprinātu šādas interpretācijas un viedokļus. Komiteja var lūgt Tehnisko komiteju detalizēt vai precizēt savu darbību un/vai izstrādāt jaunu pieeju. Lai palīdzētu Tehniskajai komitejai, Komiteja sniedz savus iemeslus lūgumiem pēc papildus darbības, un, ja nepieciešams, iesaka alternatīvas pieejas;

(b) pēc visas darbības, kas noteikta 2.(c) punkta i),ii) un iii) apakšpunktos, pabeigšanas, Komiteja izskata rezultātus, vadoties no to visaptverošās saskaņotības.

Harmonizācijas darbības programmas rezultāti un turpmākā darbība

4. Ministru Konference iekļauj harmonizācijas darbības programmas rezultātus pielikumā kā neatņemamu šī Līguma sastāvdaļu. Ministru Konference nosaka šī pielikuma stāšanās spēkā termiņu.

IZCELSMES NOTEIKUMU TEHNISKĀ KOMITEJA

Pienākumi

1. Tehniskās komitejas pastāvīgie pienākumi ietver sekojošo:

(a) pēc jebkura Tehniskās komitejas dalībnieka lūguma iepazīties ar specifiskajām problēmām, kas rodas ikdienas Dalībvalstu izcelsmes noteikumu administrēšanā un sniegt padomdevēja viedokļus par attiecīgajiem risinājumiem, kas pamatojas uz iesniegtajiem faktiem;

(b) sniegt informāciju un padomu par jebkuriem jautājumiem attiecībā uz preču izcelsmes noteikšanu, kā to var lūgt jebkura Dalībvalsts vai Komiteja;

(d) veikt gada pārskatu par II un III daļu īstenošanas tehniskajiem aspektiem un darbību.

2. Tehniskā komiteja pilda tādus citus pienākumus, kādus Komiteja var tai lūgt.

3. Tehniskā komiteja cenšas pabeigt savu darbu ar specifiskiem jautājumiem, īpaši tos, kurus tai uzdevusi Dalībvalstis vai Komiteja, pietiekoši īsā termiņā.

Pārstāvniecība

4. Katrai Dalībvalstij ir tiesības būt pārstāvētai Tehniskajā komitejā. Katra Dalībvalsts izvirza vienu delegātu un vienu vai vairākus vietniekus kā savus pārstāvjus Tehniskajā komitejā. Šāda Dalībvalsts tiek pārstāvēta Tehniskajā komitejā un tālāk tiek saukta par Tehniskās komitejas dalībnieci. Tehniskās komitejas Dalībvalstu pārstāvjus Tehniskās komitejas sanāksmēs var atbalstīt eksperti. PTO Sekretariāts arī var apmeklēt šādas sanāksmes kā novērotājs.

5. MSP Dalībvalstis, kuras nav PTO Dalībvalstis, Tehniskās komitejas sanāksmēs var pārstāvēt viens delegāts un viens vai vairāki tā vietnieki. Šādi pārstāvji apmeklē Tehniskās komitejas sanāksmes kā novērotāji.

6. Ar Tehniskās komitejas Priekšsēdētāja piekrišanu MSP Ģenerālsekretārs (šajā pielikumā saukts "Ģenerālsekretārs") var uzaicināt valdību pārstāvjus kuri nav ne PTO Dalībvalstis, ne MSP Dalībvalstis un starptautisko valdības un tirdzniecības organizāciju pārstāvjus apmeklēt Tehniskās komitejas sanāksmes kā novērotāji.

7. Delegātu, vietnieku un padomnieku nominācijas Tehniskās komitejas sanāksmēm iesniedz Ģenerālsekretāram.

Sanāksmes

8. Tehniskā komiteja sapulcējas pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā reizi gadā.

Darba kārtība

9. Tehniskā komiteja ievēl savu Priekšsēdētāju un nosaka savu darba kārtību.

KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA PAR PREFERENCIĀLAJIEM IZCELSMES NOTEIKUMIEM

1. Atzīstot, ka dažas Dalībvalstis piemēro preferenciālus izcelsmes noteikumus, atšķirīgus no nepreferenciāliem izcelsmes noteikumiem, Dalībvalstis ar šo vienojas par sekojošo.

2. Šīs Kopīgās deklarācijas nolūkiem, preferenciālie izcelsmes noteikumi tiek definēti kā tie likumi, noteikumi un vispārīgie administratīvie nolikumi, kurus piemēro jebkura Dalībvalsts, lai noteiktu, vai preces atbilst tādām, pret kurām var piemērot atvieglojumus līgumiskā vai autonomā tirdzniecības režīmā, kura rezultātā tiek piešķirti tarifa atvieglojumi, kas pārsniedz GATT 1994 I panta 1.punkta piemērošanu.

3. Dalībvalstis nolemj nodrošināt, ka:

(a) ja tās izsniedz vispārējas piemērošanas administratīvos novērtējumus, izpildāmās prasības tiek skaidri definētas. Sevišķi:

(i) gadījumos, ja izmaiņu tarifa klasifikācijā tiek piemērots kritērijs, tāds, kā preferenciālais izcelsmes noteikums, un jebkuri izņēmumi noteikumā, skaidri jāprecizē apakšnosaukumi un nosaukumi tarifa nomenklatūrā, uz kuriem nosacījumi ir attiecināmi;

(ii) gadījumos, ja tiek piemērots ad valorem procentu likmes kritērijs, arī procentu likmes aprēķinu metode jānorāda preferenciālajos izcelsmes noteikumos;

(iii) gadījumos, ja tiek noteikts ražošanas vai pārstrādes operācijas kritērijs, precīzi jānorāda operācija, kura piešķir preferenciālo izcelsmi;

(b) preferenciālie izcelsmes noteikumi balstās uz pozitīvu standartu. Preferenciālie izcelsmes noteikumi, kuri nosaka, kas nepiešķir preferenciālo izcelsmi (negatīvs standarts) ir pieļaujami kā pozitīvā standarta noteikšanas daļa/posms vai atsevišķos gadījumos, kur atvieglotās izcelsmes pozitīva noteikšana nav nepieciešama.

(c) likumi, noteikumi, tiesu lēmumi un vispārīgi administratīvie nolikumi attiecībā uz preferenciālajiem izcelsmes noteikumiem tiek publicēti, kā tie būtu pakļauti, un atbilstoši GATT 1994 X.panta 1.punkta nosacījumiem;

(d) pēc eksportētāja, importētāja vai jebkuras personas, kurai uz to ir pamatots iemesls, lūguma novērtējumi par preferencēto izcelsmi, ko tās piešķir precei, tiek izsniegti cik vien ātri iespējams, bet ne vēlāk kā 150 dienu⁷ laikā pēc lūguma saņemšanas par šādu novērtējumu, ar nosacījumu, ka visi nepieciešamie elementi ir iesniegti. Lūgumi par šādiem novērtējumiem tiek pieņemti pirms sākas tirdzniecība ar attiecīgo preci un var tikt pieņemti jebkurā vēlākā laikā. Šādi novērtējumi ir spēkā trīs gadus, ar nosacījumu, ka fakti un apstākļi, ieskaitot preferenciālos izcelsmes noteikumus, kādos tie ir veikti, paliek salīdzināmi. Ja ieinteresētās puses tiek informētas iepriekš, šādi novērtējumi vairs nav spēkā, ja pārskatā tiek pieņemts novērtējumam pretējs lēmums, kā minēts f) apakšpunktā. Šādi novērtējumi ir publiski pieejami atbilstoši g) apakšpunkta nosacījumiem;

(e) ieviešot izmaiņas savos preferenciālajos izcelsmes noteikumos vai ieviešot jaunus atvieglotus izcelsmes noteikumus, tās nepiemēro šādas izmaiņas retroaktīvi (ar atpakaļejošu spēku) kā noteikts to likumos un noteikumos un neatkarīgi no tiem;

(f) jebkura administratīva rīcība, kuru tās attiecībā uz preferenciālās izcelsmes noteikšanu, ir pārskatāma nekavējoties, izmantojot tiesu, arbitrāžas vai administratīvos tribunālus vai procedūras, neatkarīgi no varas institūcijas, kas izdod noteikumu, kas var ietekmēt noteiktās izcelsmes izmainīšanu vai atcelšanu;

(g) visu informāciju, kura ir konfidenciāla vai tā tiek sniegta kā konfidenciāla, lai piemērotu preferenciālos izcelsmes noteikumus, attiecīgās varas institūcijas uzskata par stingri konfidenciālu, kuras neizpauž to bez īpašas tās personas vai valdības, kas sniedz šo informāciju, atļaujas, izņemot tik lielā mērā, kādā to var pieprasīt izpaust tiesu procesu kontekstā.

4. Dalībvalstis nolemj nekavējoties iesniegt Sekretariātam to preferenciālos izcelsmes noteikumus, ieskaitot preferenciālo pasākumu sarakstu, kurus tās piemēro, tiesu lēmumus un vispārīgos administratīvos nolikumus, kas attiecas uz to preferenciālajiem izcelsmes noteikumiem, kas ir spēkā PTO Līguma stāšanās spēkā datumā attiecīgajai Dalībvalstij. Turklāt Dalībvalstis nolemj iesniegt jebkuras izmaiņas to preferenciālajos izcelsmes noteikumos vai jaunos preferenciālos izcelsmes noteikumus Sekretariātam, cik vien ātri iespējams. Informācijas sarakstus, kurus saņem vai ir pieejami Sekretariātā, tiek izplatīti Dalībvalstīm ar Sekretariāta starpniecību.

________________________

¹ Šis ir noteikums, kas nekaitē tiem noteikumiem, kuri lietoti, lai definētu "iekšzemes industriju" vai "iekšzemes industrijas produktus" vai citus līdzīgus termiņus.

² Attiecībā uz izcelsmes noteikumiem, kas tiek piemēroti valsts pasūtījumam, šie noteikumi nerada Dalībvalstīm papildus saistības tām, kas ietvertas GATT 1994.

³ Attiecībā uz lūgumiem, kas izteikti pirmā gada laikā, sākot ar PTO Līguma stāšanos spēkā datumu, Dalībvalstīm tiek pieprasīts izsniegt šos novērtējumus, cik ātri vien iespējams.

⁴ Ja noteikts ad valorem kritērijs, metode šīs procentu likmes aprēķināšanai arī tiek norādīta izcelsmes noteikumos.

⁵ Ja tiek noteikts ražošanas vai pārstrādes operācijas kritērijs, operācija, kura piešķir attiecīgajai precei izcelsmi, tiek precīzi izklāstīta.

⁷ Attiecībā uz lūgumiem, kas iesniegti pirmā gada laikā kopš PTO Līguma stāšanās spēkā, Dalībvalstīm tiek tikai pieprasīts izsniegt šos novērtējumus, cik ātri vien iespējams.

LĪGUMS PAR IMPORTA LICENCĒŠANAS PROCEDŪRĀM

Dalībvalstis,

Ievērojot daudzpusējās tirdzniecības sarunas;

Vēloties sekmēt GATT 1994 mērķus;

Ņemot vērā jaunattīstības valstu Dalībvalstu īpašās tirdzniecības, attīstības un finansiālās vajadzības;

Atzīstot automātiskās importa licencēšanas lietderīgumu zināmos nolūkos un to, ka šādu licencēšanu nedrīkst izmantot, lai ierobežotu tirdzniecību;

Atzīstot, ka importa licencēšanu var izmantot, lai veiktu pasākumus, tādus, kas pieņemti atbilstoši attiecīgajiem GATT 1994 nosacījumiem;

Atzīstot GATT 1994 nosacījumus kā spēkā esošus attiecībā uz importa licencēšanas procedūrām;

Vēloties nodrošināt, ka importa licencēšanas procedūras netiek izmantotas pretēji GATT 1994 principiem un saistībām;

Atzīstot, ka starptautiskās tirdzniecības plūsmu varētu traucēt nepiemērota importa licencēšanas procedūru izmantošana;

Pārliecinoties, ka importa licencēšana, īpaši neautomātiskā importa licencēšana, īstenojama atklātā un paredzamā veidā;

Atzīstot, ka neautomātiskās licencēšanas procedūras nedrīkst būt vairāk administratīvi apgrūtinošas, kā absolūti nepieciešamas, lai administrētu attiecīgo pasākumu;

Vēloties vienkāršot, un padarīt starptautiskās tirdzniecības administrācijas procedūras un praksi atklātāku, kā arī nodrošināt godīgu un objektīvu šādu procedūru un prakses pielietošanu un administrēšanu;

Vēloties radīt konsultatīvu mehānismu un ātru, efektīvu un objektīvu strīdu noregulēšanu, kuri rodas saskaņā ar šo Līgumu;

ar šo vienojas par sekojošo:

1.pants

Vispārīgie nosacījumi

1. Šī Līguma nolūkiem, importa licencēšana tiek definēta kā administratīvas procedūras¹, kas tiek izmantotas importa licencēšanas režīmu darbībā, pieprasot pieteikuma vai citas dokumentācijas iesniegšanu (izņemot to, kas tiek pieprasīta muitas nolūkiem) attiecīgajai administratīvajai institūcijai kā priekšnosacījumu importēšanai importējošās Dalībvalstis muitas teritorijā.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka administratīvās procedūras, kuras tiek izmantotas, lai īstenotu importa licencēšanas režīmus, atbilst attiecīgajiem GATT 1994 nosacījumiem, ieskaitot tā pielikumus un protokolus, kā tas skaidrots šajā Līgumā, lai novērstu tirdzniecības traucējumus, kuri var rasties no neatbilstošas šo procedūru izmantošanas, ievērojot jaunattīstības valstu Dalībvalstu ekonomiskās attīstības nolūkus un finansu un tirdzniecības vajadzības².

3. Importa licencēšanas noteikumi ir neitrāli to piemērošanā un tie tiek administrēti godīgi un objektīvi.

4. (a) Noteikumi un visa informācija attiecībā uz pieteikumu iesniegšanas procedūrām, ieskaitot personu, firmu un institūciju tiesības iesniegt šādus pieteikumus, administratīvās institūcijas, kurām pieteikums iesniedzams, un preču saraksti, kuri pakļauti licencēšanas prasībām, tiek publicēti izdevumos, par kuriem paziņots Importa licencēšanas komitejai, kā to paredz 4.pants, (šajā Līgumā saukta "Komiteja"), tādā veidā, lai dotu iespēju valdībām³ un tirgotājiem ar tiem iepazīties. Šāda publicēšana tiek veikta, kad vien tas ir iespējams, 21 dienu pirms prasības spēkā esošā datuma, bet jebkurā gadījumā ne vēlāk par spēkā esošo datumu. Jebkurš izņēmums, atkāpšanās no noteikumiem vai izmaiņas tajos attiecībā uz licencēšanas procedūrām vai preču sarakstā, kuras pakļautas importa licencēšanai, arī tiek publicētas tādā pašā veidā un tādos pašos termiņos, kā precizēts augstāk. Šo publikāciju kopijas arī ir pieejamas Sekretariātam.

(b) Dalībvalstīm, kuras vēlas sniegt komentārus rakstveidā, tiek dota iespēja apspriest šādus komentārus pēc attiecīga lūguma. Dalībvalsts pienācīgi apsver šādus komentārus un diskusiju rezultātus.

5. Pieteikumu veidlapas, un, kur tas piemērojams, licences atjaunošanas veidlapas, ir cik vien iespējams vienkāršas formas. Šādi dokumenti un informācija, kas tiek uzskatīta kā obligāti nepieciešama, lai pareizi darbotos licencēšanas režīms, var tikt pieprasīta papildus pieteikumam.

6. Pieteikuma procedūras, un, kur piemērojamas, licences atjaunošanas procedūras, ir cik vien iespējams vienkāršas formas. Pieteikuma iesniedzējiem tiek dots saprātīgs termiņš licences pieteikumu iesniegšanai. Pēdējā termiņa gadījumā šim termiņam jābūt vismaz 21 dienai bez pagarinājuma piešķiršanas apstākļos, kad šajā termiņā ir saņemti nepilnīgi pieteikumi. Pieteikuma iesniedzējiem jāgriežas tikai vienā administratīvā institūcijā sakarā ar pieteikumu. Ja ir sevišķi nepieciešams griezties vairāk nekā vienā administratīvā institūcijā, pieteikuma iesniedzējiem nav nepieciešams griezties vairāk nekā trijās administratīvās institūcijās.

7. Neviens pieteikums netiek noraidīts dokumentācijā esošo sīko kļūdu dēļ, kuras nemaina galvenās tajā esošās ziņas. Nekādi soda mēri, lielāki kā nepieciešams, lai kalpotu vienīgi kā brīdinājums , netiek uzlikti attiecībā uz jebkuru paviršību vai kļūdu dokumentācijā vai procedūrās, kas acīmredzami noticis bez viltus vai ļaundarības.

8. Licencētais imports netiek atteikts sakarā ar nelielām izmaiņām vērtībā, daudzumā vai svarā salīdzinājumā ar apjomu, kas norādīts licencē, atšķirību dēļ, kas radušās nosūtīšanas laikā, nejaušu atšķirību kravu iekraušanas dēļ vai citu nelielu atšķirību dēļ, kas atbilst normālai tirdzniecības praksei.

9. Ārvalstu valūta, kas nepieciešama, lai samaksātu par licencēto importu, ir pieejama licenču turētājiem, tāpat, kā tas ir preču importētājiem, kuri nepieprasa importa licences.

10. Attiecībā uz drošības izņēmumiem, spēkā ir GATT 1994 XXI panta nosacījumi.

11. Šī Līguma nosacījumi nepieprasa nevienai Dalībvalstij izpaust konfidenciālu informāciju, kura varētu traucēt likuma pildīšanu vai citādi būt pretrunā ar sabiedrības interesēm vai kaitētu noteiktu uzņēmumu, publisku vai privātu, likumīgajām komercinteresēm.

2.pants

Automātiskā importa licencēšana⁴

1. Automātiskā importa licencēšana tiek definēta kā importa licencēšana, kad pieteikums tiek pieņemts visos gadījumos, un, kas atbilst 2.(a) punkta prasībām.

2. Sekojoši nosacījumi⁵, papildus tiem, kas minēti 1.panta 1.-11.punktos un šī panta 1.punktā, ir spēkā attiecībā uz automātiskajām licencēšanas procedūrām:

(a) automātiskās licencēšanas procedūras netiek administrētas tādējādi, lai radītu ierobežojošas sekas importam, kas pakļauts automātiskajai licencēšanai. Automātiskās licencēšanas procedūras tiek uzskatītas kā tādas, kurām ir tirdzniecību ierobežojošas sekas, ja vien, cita starpā:

(i) jebkura persona, firma vai institūcija, kura izpilda importējošās Dalībvalsts tiesiskās prasības, lai veiktu importa operācijas, ietverot preces, kuras pakļautas automātiskajai licencēšanai, nav vienlīdz tiesīga lūgt un saņemt importa licences;

(ii) pieteikumus licencēm var iesniegt jebkurā darba dienā pirms preču muitas formalitātēm;

(iii) pieteikumi licencēm, ja tie iesniegti pareizā un pilnīgā formā, tiek apstiprināti tūlīt pēc to saņemšanas, ciktāl tas administratīvi iespējams, bet maksimāli 10 dienu laikā;

(b) Dalībvalstis atzīst, ka automātiskā importa licencēšana var būt nepieciešama, gadījumos, kad citas atbilstošas procedūras nav iespējamas. Automātisko importa licencēšanu var tikt uzturēta, cik ilgi apstākļi, kas radīja tās ieviešanu, to nosaka un cik ilgi tās pamata administratīvos mērķus nav iespējams sasniegt atbilstošākā veidā.

3.pants

Neautomātiskā importa licencēšana

1. Sekojoši nosacījumi, papildus tiem, kas minēti 1.panta 1.-11.punktos, ir spēkā attiecībā uz neautomātiskajām importa licencēšanas procedūrām. Neautomātiskās importa licencēšanas procedūras tiek definētas kā importa licencēšana, kas neietilpst 2.panta 1.punkta esošajā definīcijā.

2. Neautomātiskajai licencēšanai nedrīkst būt tirdzniecību ierobežojošu vai kropļojošu seku attiecībā uz importu papildus tām, ko izraisījusi ierobežojuma uzlikšana. Neautomātiskās licencēšanas procedūras darbības sfērā un termiņā atbilst pasākumam, kas tiek izmantots, lai to īstenotu un vairs nav administratīvi apgrūtinošas, nekā absolūti nepieciešams, lai administrētu šādu pasākumu.

3. Licencēšanas prasību gadījumā, kuras mērķis nav kvantitatīvo ierobežojumu īstenošana, Dalībvalstis publicē pietiekošu informāciju citām Dalībvalstīm un tirgotājiem, lai tie zinātu licenču izsniegšanas un/vai piešķiršanas pamatu.

4. Ja Dalībvalsts dod iespēju iespēju personām, firmām vai institūcijām lūgt izņēmumus vai atvieglojumus no licencēšanas prasības, tā iekļauj šo faktu informācijā, kas tiek publicēta saskaņā ar 1.panta 4.punktu, kā arī informāciju, kā sagatavot šādu lūgumu, un, cik tas iespējams, norādot apstākļus, saskaņā ar kuriem, lūgums varētu tikt izskatīts.

5. (a) Dalībvalstis nodrošina, pēc jebkuras Dalībvalstis attiecīga lūguma, kurai ir interese par tirdzniecību ar attiecīgo preci, ar visu atbilstošo informāciju attiecībā uz:

(i) ierobežojumu administrāciju:

(ii) pēdējā laikā izsniegtajām importa licencēm;

(iii) šādu licenču sadalīšanu starp piegādātājām valstīm;

(iv) cik tas ir iespējams, importa statistiku (t.i., vērtību un/vai apjomu) attiecībā uz precēm, kuras pakļautas importa licencēšanai. No jaunattīstības valstu Dalībvalstīm netiek gaidīts, lai tās šajā sakarā uzņemtos papildus administratīvus vai finansiālus izdevumus;

(b) Dalībvalstis, kuras administrē kvotas ar licencēšanas palīdzību, publicē kopējo kvotu daudzumu, kas piemērojams kvantitatīvi un/vai vērtībā, kvotu sākuma un beigu datumus, kā arī jebkuras izmaiņas tajos, termiņos kas precizēti 1.panta 4.punktā un tādā veidā, lai dotu iespēju valdībām un tirgotājiem iepazīties ar tām;

(c) gadījumā, kad kvotas piešķirtas starp piegādātājām valstīm, Dalībvalsts, kura piemēro ierobežojumus, nekavējoties informē visas citas Dalībvalstis, kurām ir interese par attiecīgās preces piegādi, par šobrīd piešķirtās kvotas daļu, kvantitatīvi vai pēc vērtības, dažādām piegādes valstīm un publicē šo informāciju termiņos, kas precizēti 1.panta 4.punktā tādā veidā, lai dotu iespēju valdībām un tirgotājiem iepazīties ar tām;

(d) ja rodas situācijas, kurās ir nepieciešams noteikt pašā sākumā kvotas, 1.panta 4.punktā minētā informācija publicējama termiņos, kas precizēti 1.panta 4.punktā un tādā veidā , lai dotu iespēju valdībām un tirgotājiem ar tām iepazīties;

(e) jebkura persona, firma vai institūcija, kura pilda importējošās Dalībvalstis juridiskās un administratīvas prasības, ir vienlīdz tiesīgas pieprasīt licenci un uz šīs prasības izskatīšanu. Ja licences pieteikums netiek pieņemts, tās iesniedzējam, pēc attiecīga lūguma tiek paskaidrots tā iemesls un tam ir tiesības uz apelāciju vai pārskatīšanu atbilstoši importējošās Dalībvalstis nacionālo tiesību aktiem vai procedūrām;

(f) pieteikumu apstrādes termiņš, izņemot, kad tas nav iespējams tādu iemeslu dēļ, kas ir ārpus Dalībvalsts kontroles, nav garāks par 30 dienām, ja pieteikumi tiek izskatīti pēc saņemšanas, t.i., to ienākšanas kārtībā, un ne garāks par 60 dienām, ja visi pieteikumi tiek izskatīti vienlaicīgi. Pēdējā gadījumā, par pieteikumu apstrādes termiņa sākumu tiek uzskatīta diena pēc izziņotā pieteikumu iesniegšanas laika pēdējās dienas;

(g) licences derīguma termiņam jābūt saprātīgam un tas nedrīkst būt tik īss, lai aizkavētu importu. Licences derīguma termiņš nedrīkst kavēt importu no tāliem avotiem, izņemot sevišķos gadījumos, kad importam jāapmierina neparedzētas īstermiņa prasības;

(h) administrējot kvotas, Dalībvalstis neattur importēšanu no ietekmes atbilstoši izsniegtajām licencēm un neattur no kvotu pilnīgas izmantošanas;

(i) izsniedzot licences, Dalībvalstis ņem vērā licenču izsniegšanas vēlamību precēm ekonomiskos daudzumos;

(j) piešķirot licences, Dalībvalstij jāapsver pieteikuma iesniedzēja importa veids/izpildījums. Šajā sakarā ir nepieciešams apsvērt, vai iepriekš izsniegtās licences to pieprasītājiem ir pilnībā izmantotas pēdējā pārskata perioda laikā. Gadījumos, kad licences nav tikušas pilnībā izmantotas, Dalībvalstis iepazīstas ar tā iemesliem un ņem šos iemeslus vērā, piešķirot jaunās licences. Tāpat jāievēro, lai nodrošinātu saprātīgu licenču sadalījumu jaunajiem importētājiem, ievērojot licenču izsniegšanas vēlamību precēm ekonomiskos daudzumos. Šajā sakarībā īpaši jāņem vērā tie importētāji, kuri importē preces, kuru izcelsmes vieta ir jaunattīstības Dalībvalstis un sevišķi, vismazāk attīstītās Dalībvalstis;

(k) gadījumos, kad kvotas tiek administrētas ar licencēm, kuras nav piešķirtas piegādātāju valstu vidū, licenču īpašniekiem ir tiesības izvēlēties importa avotus. Gadījumā, kad kvotas ir piešķirtas piegādātāju valstu vidū, licence skaidri nosaka valsti vai valstis;

(l) piemērojot 1.panta 8.punktu, kompensācijas pielāgojumi var tikt izdarīti turpmākajā licenču piešķiršanā, ja imports ir pārsniedzis iepriekšējās licences apjomu.

4.pants

Institūcijas

Ar šo tiek izveidota Importa licencēšanas komiteja, kas sastāv no katras Dalībvalstis pārstāvjiem. Komiteja ievēl savu Priekšsēdētāju un Vicepriekšsēdētāju un sanāk kopā, kad nepieciešams, lai dotu Dalībvalstīm iesēju konsultēties par jebkuriem jautājumiem, kas attiecas uz šī Līguma darbību un tā mērķu attīstību.

5.pants

Notifikācija

1. Dalībvalstis, kuras uzsāk licencēšanas procedūras vai veic izmaiņas šajās procedūrās paziņo par to Komitejai 60 dienu laikā pēc publicēšanas.

2. Notifikācijas par licencēšanas procedūru uzsākšanu ietver sekojošu informāciju:

(a) preču sarakstu, kuras pakļautas licencēšanas procedūrām;

(b) pieejamās informācijas pieprasījuma punktu;

(d) publicēto licencēšanas procedūru publikācijas datumu un nosaukumu;

(e) norādi, vai licencēšanas procedūra ir automātiska vai neautomātiska atbilstoši 2. un 3.pantā minētajām definīcijām;

(f) automātisko licencēšanas procedūru gadījumā, to administratīvo mērķi;

(g) neautomātisko importa licencēšanas procedūru gadījumā, norādi uz īstenoto pasākumu visā licencēšanas procedūrā; un

(h) plānoto licencēšanas procedūras termiņu, ja to var noteikt ar zināmu iespējamību, un, ja nē, iemeslu, kādēļ šo informāciju nav iespējams sniegt.

3. Notifikācijas par izmaiņām importa licencēšanas procedūrās norāda augstāk minētos elementus, ja tajos rodas izmaiņas.

4. Dalībvalstis paziņo Komitejai par publikāciju(-ām), kurās 1.panta 4.punktā minētā informācija tiks publicēta.

5. Jebkura ieinteresētā Dalībvalsts, kura uzskata, ka otra Dalībvalsts nav paziņojusi par licencēšanas procedūras uzsākšanu vai izmaiņām tajā atbilstoši 1.-3.punktu prasībām, var vērst šādas otras Dalībvalstis uzmanību uz šo jautājumu. Ja notifikācija par to nav izdarīta nekavējoties, šāda Dalībvalsts var pati notificēt par licencēšanas procedūru vai izmaiņām tajā, ieskaitot visu atbilstošo un rīcībā esošo informāciju.

6.pants

Konsultācijas un strīdu noregulēšana

Konsultācijas un strīdu noregulēšana attiecībā uz jebkuru jautājumu, kas skar šī Līguma darbību, ir pakļautas GATT 1994 XXII un XXIII pantu nosacījumiem, kas precizēti un piemēroti Izskaidrojumā par strīdu noregulēšanu.

7.pants

Pārskats

1. Komiteja nepieciešamības gadījumā, bet vismaz reizi divos gados, pārskata šī Līguma īstenošanu un darbību, ievērojot tā mērķus, kā arī tajā ietvertās tiesības un pienākumus.

2. Kā pamatu Komitejas pārskatam, Sekretariāts sagatavo faktoloģisko ziņojumu, ko paredz 5.pants, atbildes to gada aptauju par importa licencēšanas procedūrām⁶ un citu atbilstošu informāciju, kāda tai ir pieejama. Šis ziņojums sniedz pārskatu par iepriekšminēto informāciju, sevišķi uzsverot jebkuras izmaiņas vai pārmaiņas minētā pārskata perioda laikā, un, ietverot jebkuru citu informāciju pēc vienošanās ar Komiteju.

3. Dalībvalstis apņemas veikt gada aptauju par importa licencēšanas procedūrām nekavējoties un visā pilnībā.

4. Komiteja paziņo Preču tirdzniecības padomi par pārmaiņām šādu pārskata periodu laikā.

8.pants

Nobeiguma nosacījumi

Iebildumi

1. Iebildumi nevar tikt ietverti attiecībā uz jebkuru šī Līguma nosacījumu bez citu Dalībvalstu piekrišanas.

Nacionālie tiesību akti

2. (a) Katra Dalībvalsts nodrošina, ne vēlāk kā PTO Līguma stāšanās spēkā brīdī tai, savu likumu, noteikumu un administratīvo procedūru atbilstību šī Līguma nosacījumiem.

(b) Katra Dalībvalsts informē Komiteju par jebkurām izmaiņām savos likumos un noteikumos atbilstoši šim Līgumam un šādu likumu un noteikumu administrēšanā.

____________________________

¹ Šīs procedūras minētas kā "licencēšana", kā arī citas līdzīgas administratīvas procedūras.

² Nekas šajā Līgumā netiek uzskatīts kā tāds, kas liek saprast, ka ar licencēšanas procedūru īstenotā pasākuma bāze, apjoms vai ilgums, ir pakļauts jautājumam saskaņā ar šo Līgumu.

³ Šī Līguma mērķim termins "valdības" tiek uzskatīts kā tāds, kas ietver kompetentas Eiropas Kopienu iestādes.

⁴ Tās importa licencēšanas procedūras, kurām nepieciešama drošība, kurai nav ierobežojoša iedarbība uz importu, uzskatāmas kā tādas, kas atbilst 1. un 2.punktu darbības sfērai.

⁵ Jaunattīstības Dalībvalsts, izņemot jaunattīstības Dalībvalsts, kura bijusi 1979.gada 12.aprīļa Līguma par importa licencēšanas procedūrām Puse, kurai ir īpašas grūtības ievērot (a)(ii) un (a)(iii) apakšpunktu prasības, var, paziņojot par to Komitejai, atlikt šo apakšpunktu piemērošanu uz ne vairāk kā diviem gadiem sākot ar PTO Līguma spēkā stāšanās brīdi šādai Dalībvalstij.

⁶ Sākotnēji izplatīts kā 1971.gada 23.marta GATT 1947 dokuments L/3515.

VIENOŠANĀS
par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem

Dalībvalstis ar šo vienojas par sekojošo:

I NODAĻA

VISPĀRĒJIE NOSACĪJUMI

Subsīdijas definīcija

1.1. Šajā Līgumā tiek uzskatīts, ka subsīdija eksistē, ja:

(a)(1) pastāv valdības vai jebkuras sabiedriskas institūcijas finansiāls ieguldījums Dalībvalsts (šajā Līgumā saukta "valdība"), teritorijā, kur

(i) valdības prakse ietver tiešu fondu nodošanu (piem., dotācijas, aizdevumus, akciju infūziju), potenciālo tiešo fondu vai pasīvu nodošanu (piem., aizdevumu garantijas);

(ii) valdības ienākumi, kuri citādi tai pienāktos, ir iepriekš paredzami vai neiekasēti (piem., finansiālie stimuli, tādi kā nodokļu kredīti); ¹

(iii) valdība sniedz citas preces vai pakalpojumus kas nav vispārējās infrastruktūrās, vai iepērk preces;

(iv) valdība veic maksājumus fondu mehānismam, jeb uztic vai dod norādījumu privātai institūcijai veikt vienu vai vairākas no iepriekšējos apakšpunktos minētajām funkcijām, ko parasti piešķir valdība un šī prakse pēc būtības neatšķiras no tās prakses, ko parasti piekopj valdības; vai

(a)(2) pastāv jebkurš cits ienākuma veids vai cenas atbalsts GATT 1994 XVI.panta izpratnē; un

(b) līdz ar to gūts materiāls labums.

1.2. Subsīdija, kā tā definēta 1.punktā, ir pakļauta II nodaļas nosacījumiem vai pakļauta III vai V nodaļas nosacījumiem, tikai ja šāda subsīdija ir īpaši atbilst 2.panta nosacījumiem.

Subsīdijas īpašais raksturs

2.1. Lai noteiktu, vai subsīdija, kā tā definēta 1.panta 1.punktā, ir īpaša uzņēmumam vai nozarei vai uzņēmumu vai nozaru grupai (šajā Līgumā saukti "noteikti uzņēmumi") piešķīrējas institūcijas jurisdikcijas ietvaros, spēkā ir sekojoši principi:

(a) ja piešķīrēja institūcija, vai likumdošana, atbilstoši kurai piešķīrēja institūcija darbojas, skaidri izteikti ierobežo pieeju subsīdijai noteiktiem uzņēmumiem, šāda subsīdija ir īpaša.

(b) subsīdija nav īpaša, ja piešķīrēja institūcija, vai likumdošana, atbilstoši kurai piešķīrēja institūcija darbojas, nosaka objektīvus kritērijus vai priekšnoteikumus² tiesībām uz subsīdijas saņemšanu un tās apjomu, ar nosacījumu, ka tiesības ir automātiskas un, ka šādi kritēriji un nosacījumi tiek stingri ievēroti. Kritērijiem un priekšnoteikumiem ir jābūt skaidri noformulētiem likumā, noteikumos vai citā oficiālā dokumentā, tā, lai būtu iespējams pārbaudīt atbilstību tiem.

(c) ja, neskatoties uz to, ka kādā konkrētā gadījumā, atbilstoši a) un b) apakšpunktos minētajiem principiem, šķietami nevar runāt par īpašu subsīdiju, tomēr ir iemesli uzskatīt, ka subsīdija faktiski var būt īpaša, var ņemt vērā citus faktorus. Šādi faktori ir: ja subsīdiju programmu izmanto ierobežots noteiktu uzņēmumu skaits, ja tās izmantošanā dominē noteikti uzņēmumi, un veids, kādā piešķīrēja institūcija ir realizējusi izvēli, pieņemot lēmumu par subsīdijas piešķiršanu.³ Piemērojot šo apakšpunktu, jāievēro piešķīrējas institūcijas jurisdikcijai pakļautās ekonomiskās darbības daudzveidība, kā arī laika periods, kurā subsīdiju programma ir darbojusies.

2.2. Ierobežotam noteiktu uzņēmumu lokam, kas atrodas noteiktā ģeogrāfiskajā rajonā piešķīrējas institūcijas jurisdikcijā piešķirta subsīdija ir īpaša. Ar to tiek saprasts, ka vispārējais nodokļu fons un/vai izmaiņas nodokļu likmēs ko veic attiecīgās kompetences valdības līmeņos, netiek uzskatīta kā īpaša subsīdija šī Līguma izpratnē.

2.3. Jebkura subsīdija, kas atbilst 3.panta nosacījumiem, tiek uzskatīta par īpašu.

2.4. Jebkura subsīdijas īpašās dabas noteikšanai atbilstoši šī panta nosacījumiem jātiek skaidri pamatotai, balstoties uz apstiprinošiem pierādījumiem.

II NODAĻA

AIZLIEGTĀS SUBSĪDIJAS

Aizliegums

3.1. Izņemot Līgumā par lauksaimniecību minētās, aizliegtas ir sekojošas subsīdijas

1.panta nozīmē:

(a) subsīdijas, kas noteiktas uz eksporta veikšanu, ar likumu vai faktiski⁴, atsevišķi vai kā viens no vairākiem citiem nosacījumiem, ieskaitot tās, kas atspoguļotas Pielikumā nr.1⁵;

(b) subsīdijas, kas noteiktas atsevišķi vai kā viens no vairākiem citiem nosacījumiem uz iekšzemes preču lietošanu iepretim importa precēm.

3.2. Dalībvalsts ne piešķir, ne saglabā subsīdijas, kas minētas 1.punktā.

Tiesiskās aizsardzības līdzekļi/ Sankcijas

4.1. Gadījumos, kad Dalībvalstij ir iemesls uzskatīt, ka aizliegtās subsīdijas piešķir vai saglabā cita Dalībvalsts, tā var lūgt konsultācijas ar šo citu Dalībvalsti.

4.2. Lūgumā pēc konsultācijām saskaņā ar 1.punktu, tiek ietverts paziņojums par rīcībā esošajiem pierādījumiem attiecībā uz it kā esošās subsīdijas pastāvēšanas faktu un tās raksturu.

4.3. Pēc lūguma saņemšanas par konsultācijām saskaņā ar 1.punktu, Dalībvalstij, par kuru tiek uzskatīts, ka tā piešķir vai saglabā minēto subsīdiju, jāsāk konsultācijas cik vien ātri iespējams. Konsultāciju mērķis ir noskaidrot situācijas faktus un panākt savstarpēji pieņemamu risinājumu.

4.4. Ja netiek panākts savstarpēji pieņemams risinājums 30 dienu⁶ laikā pēc lūguma par konsultācijām, jebkura Dalībvalsts, kura piedalās šādās konsultācijās, var novirzīt šo jautājumu Strīdu noregulēšanas institūcijai ("SNI"), lai nekavējoties izveidotu komisiju, ja vien SNI vienprātīgi nenolemj neizveidot komisiju.

4.5. Pēc izveidošanas komisija var lūgt Pastāvīgo ekspertu grupas⁷ (šajā Līgumā saukta "PEG") palīdzību attiecībā uz to, vai apstrīdētais līdzeklis/pasākums ir aizliegta subsīdija. Ja tas tiek lūgts, PEG nekavējoties pārbauda pierādījumus, attiecībā uz apstrīdētā līdzekļa/pasākuma pastāvēšanas faktu un raksturu un dod iespēju Dalībvalstij, kura pielieto vai turpina pielietot šo pasākumu/līdzekli, lai parādītu, ka minētais līdzeklis/pasākums nav aizliegta subsīdija. PEG ziņo par saviem secinājumiem komisijai tās noteiktajā termiņā. PEG secinājumi jautājumā par to, vai minētais līdzeklis/pasākums ir vai nav aizliegta subsīdija, tiek akceptēti komisijā bez izmaiņām.

4.6. Komisija iesniedz savu galīgo ziņojumu strīdus pusēm. Ziņojums tiek izsūtīts visām Dalībvalstīm 90 dienu laikā pēc komisijas sastādīšanas un tās pilnvaru loka noteikšanas.

4.7. Ja tiek konstatēts, ka apstrīdētais līdzeklis/pasākums ir aizliegta subsīdija, komisija rekomendē, lai subsidējošā Dalībvalsts nekavējoties atceļ subsīdiju. Šajā sakarā komisija precizē savā rekomendācijā termiņu, kurā šis līdzeklis/pasākums ir jāatceļ.

4.8. 30 dienu laikā pēc komisijas ziņojuma izsūtīšanas visām Dalībvalstīm, ziņojumu jāapstiprina SNI, ja vien kāda no strīda pusēm formāli nepaziņo SNI par tās lēmumu pārsūdzēt vai SNI vienprātīgi nenolemj neapstiprināt šo ziņojumu.

4.9. Ja komisijas ziņojums tiek pārsūdzēts, Apelācijas institūcija paziņo savu lēmumu 30 dienu laikā pēc tam, kad attiecīgā strīdus puse formāli paziņo par savu lēmumu pārsūdzēt. Ja Apelācijas institūcija uzskata, ka tā nevar sagatavot ziņojumu 30 dienu laikā, tā informē SNI rakstiski par aizkavēšanās iemesliem kopā ar plānoto termiņu, kurā tā iesniegs savu ziņojumu. Nekādā gadījumā lietas izskatīšana nedrīkst pārsniegt 60 dienas. Apelācijas izskatīšanas ziņojumu jāapstiprina SNI un to bez ierunām jāpieņem strīdus pusēm, ja vien SNI vienprātīgi nenolemj neapstiprināt apelācijas izskatīšanas ziņojumu 20 dienu laikā pēc tā nodošanas Dalībvalstīm.⁸

4.10. Gadījumā, ja SNI rekomendācija netiek pildīta laika periodā, ko noteikusi komisija, un kam jāsākas ar komisijas ziņojuma vai Apelācijas institūcijas orgāna ziņojuma apstiprināšanas datumu, SNI piešķir pilnvaras sūdzību iesniegušajai Dalībvalstij veikt attiecīgus⁹ pretpasākumus, ja vien SNI vienprātīgi nenolemj noraidīt lūgumu.

4.11. Gadījumā, ja strīdus puse lūdz arbitrāžu saskaņā ar Izskaidrojumu par strīdu noregulējumu ("DSU") 22.panta 6.punktu, arbitrs nosaka, vai pretpasākumi ir atbilstoši.¹⁰

4.12. Strīdus lietās, kas norit atbilstoši šim pantam, izņemot termiņus, ko šis pants nosaka atsevišķi, atbilstošais laika periods šādu strīdu izskatīšanai saskaņā ar DSU, ir puse no pantā noteiktā laika.

III NODAĻA

TIESISKI APSTRĪDAMĀS SUBSĪDIJAS

Negatīvas sekas

Neviena no Dalībvalstīm nedrīkst izraisīt, izmantojot jebkuru 1.panta 1. un 2.pantos minēto subsīdiju, negatīvas sekas citu Dalībvalstu interesēm, t.i.:

(a) kaitējumu otras Dalībvalsts iekšzemes rūpniecībai;¹¹

(b) peļņas anulēšana vai samazināšana, kas rodas tieši vai netieši citām GATT 1994 Dalībvalstīm, sevišķi — attiecībā uz GATT 1994 II pantā¹² aprakstīto koncesiju peļņu

Šis pants neattiecas uz subsīdijām, kas tiek saglabātas lauksaimniecības precēm, kā paredzēts Līguma par lauksaimniecību 13.pantā.

Nopietni kaitējumi

6.1. Ir jāuzskata, ka sekojošos gadījumos pastāv nopietns kaitējums 5.panta c) punkta nozīmē:

(a) kopējā preces subsidēšana¹⁴ pārsniedz 5% tās vērtības;¹⁵

(b) subsīdijas, lai segtu kādas ražošanas nozares nestos zaudējumus;

(c) subsīdijas, lai segtu uzņēmuma nestos zaudējumus, izņemot vienreizējus pasākumus, kuri neatkārtojas un kurus nevar atkārtot šim uzņēmumam un kuri tiek veikti vienīgi, lai dotu laiku rast ilgtermiņa risinājumu un izvairītos no akūtām sociālām problēmām;

(d) tieša parādu atlaide, t.i., parāda valdībai atlaide, un dotācijas, lai segtu parādu atmaksu.¹⁶

6.2. Neskatoties uz 1.punkta nosacījumiem, nopietns kaitējums netiek konstatēts, ja subsidējošā Dalībvalsts parāda, ka minētā subsīdija nav radījusi nevienu no sekām, kas uzskaitītas 3.punktā.

6.3. Nopietns kaitējums 5.panta c) punkta nozīmē var rasties jebkurā gadījumā, kurā konstatējams viens vai vairāki sekojošie elementi:

(a) subsīdijas rezultāts ir izspiest vai kavēt citas Dalībvalsts līdzīgas preces importu subsidējošās Dalībvalsts tirgū;

(b) subsīdijas rezultāts ir izspiest vai kavēt citas Dalībvalsts līdzīgas preces eksportu uz trešās valsts tirgu;

(c) subsīdijas rezultāts ir ievērojama cenu pazemināšana ar subsidētās preces palīdzību salīdzinājumā ar citas Dalībvalsts līdzīgas preces cenu tajā pašā tirgū vai ievērojama cenu nospiešana, cenu lejupslīde vai zaudēts noiets tajā pašā tirgū;

(d) subsīdijas rezultāts ir subsidējošās Dalībvalsts daļas pieaugums pasaules tirgū uz noteiktu subsidēto galveno produktu vai preci¹⁷, salīdzinājumā ar vidējo rādītāju, kāds tai bija iepriekšējo trīs gadu periodā un šis pieaugums seko noteiktai tendencei laikaposmā, kurā tika piešķirtas subsīdijas.

6.4. Sekojot 3.b) punktam, eksporta izspiešana vai kavēšana ietver jebkuru gadījumu, kurā, atbilstoši 7.punkta nosacījumiem, ir parādīts, ka ir notikušas izmaiņas tirgus sadales proporcijās par sliktu nesubsidētajai līdzīgajai precei (atbilstošā, pārliecinošā periodā, kas ir pietiekošs, lai parādītu skaidras tendences attiecīgās preces tirgus attīstībā, kam, normālos apstākļos jābūt vismaz vienam gadam). "Izmaiņas tirgus sadales proporcijās" ietver jebkuru no sekojošām situācijām: a) palielinās subsidētā produkta tirgus daļa; b) subsidētā produkta tirgus akcija paliek nemainīga apstākļos, kuros, nepastāvot subsīdijai, tā būtu samazinājusies; c) subsidētā produkta tirgus daļa sašaurinās, tomēr lēnākā tempā, nekā tas notiktu, nepastāvot subsīdijai.

6.5. 3.(c) punkta nolūkam, cenas pazemināšana ietver jebkuru gadījumu, kad šāda cenas pazemināšana ir tikusi uzrādīta salīdzinot subsidētā produkta cenu ar nesubsidētā līdzīgā produkta cenu, kas piegādāts tajā pašā tirgū. Salīdzinājums jāveic tajā pašā tirdzniecības apjomā un salīdzinošā laikaposmā, pienācīgi novērtējot jebkuru citu faktoru, kas ietekmē cenu salīdzināmību. Tomēr, ja šāds tiešs salīdzinājums nav iespējams, cenas pazemināšanas pastāvēšana var tikt parādīta, pamatojoties uz eksporta vienību cenām.

6.6. Katrai Dalībvalstij tirgū, kura ietvaros ir izvirzīta sūdzība par nopietna kaitējuma kaitējuma rašanos, atbilstoši Pielikuma V 3.punktam, dod iespēju 7.pantā atrunātajā situācijā radušās strīdus pusēm un komisijai, kas izveidota atbilstoši 7.panta 4.punktam, saņemt visu atbilstošo informāciju, kuru var iegūt attiecībā uz izmaiņām strīdus pušu tirgus daļās, kā arī attiecībā uz strīdīgo preču cenām.

6.7. Izspiešana vai kavēšana, kas rada nopietnu kaitējumu, nerodas saskaņā ar 3.punktu, ja attiecīgajā laika posmā pastāv kāds no sekojošajiem apstākļiem¹⁸:

(a) līdzīgas preces eksporta aizliegums vai ierobežojums no sūdzību iesniedzošās Dalībvalsts puses vai importa aizliegums vai ierobežojums no sūdzību iesniedzošās Dalībvalsts attiecīgajā trešās valsts tirgū;

(b) importējošās valdības lēmums, kurai ir tirdzniecības monopols vai valsts tirdzniecība ar attiecīgo preci, nekomerciālu iemeslu dēļ novirzīt importu no sūdzību izteikušās Dalībvalsts uz citu valsti vai valstīm;

(c) dabas katastrofas, streiki, transporta traucējumi vai citi nepārvarami apstākļi, kas būtiski ietekmē preces, kura pieejama eksportam no sūdzību izteikušās Dalībvalsts, ražošanu, kvalitāti, daudzumu vai cenas;

(d) kārtības pastāvēšana, kas ierobežo eksportu no sūdzību izteikušās Dalībvalsts;

(e) patvaļīga attiecīgās preces eksporta iespējas samazināšana no sūdzību izteikušās Dalībvalsts (ieskaitot, cita starpā, situāciju, kad firmas sūdzību izteikušajā Dalībvalstī ir autonomi pārvirzījušas šīs preces eksportu uz jauniem tirgiem);

(f) nespēja pielāgoties importējošās valsts standartiem un citām regulējošām prasībām.

6.8. Nepastāvot apstākļiem, kas minēti 7. pantā, nopietna kaitējuma pastāvēšanas fakts nosakāms, pamatojoties uz informāciju, kas iesniegta vai kuru ieguvusi komisija, ieskaitot iesniegto informāciju atbilstoši Pielikuma V nosacījumiem.

6.9. Šis pants nav spēkā attiecībā uz subsīdijām, kas tiek saglabātas lauksaimniecības precēm, kā paredzēts Līguma par lauksaimniecību 13.pantā.

Tiesiskās aizsardzības līdzekļi/sankcijas

7.1. Izņemot Līguma par lauksaimniecību 13.pantā paredzētajos gadījumos, ja Dalībvalstij ir iemesls uzskatīt, ka jebkura subsīdija, kas minēta 1.pantā, kuru piešķīrusi vai saglabā cita Dalībvalsts, rada kaitējumu tās iekšzemes ražošanai, peļņas anulēšanu vai kavējumu vai nopietnu kaitējumu, tā var pieprasīt konsultācijas ar šo citu Dalībvalsti.

7.2. Pieprasījumā pēc konsultācijām saskaņā ar 1.pantu tiek ietverts paziņojums par rīcībā esošajiem pierādījumiem attiecībā uz a) minētās subsīdijas pastāvēšanas faktu un raksturu, un b) radīto kaitējumu iekšzemes ražošanai vai peļņas anulēšanu vai kavējumu vai nopietno kaitējumu¹⁹, kas radīts konsultācijas pieprasošās Dalībvalsts interesēm.

7.3. Pēc pieprasījuma par konsultācijām saskaņā ar 1.punktu, Dalībvalstij, kura tiek turēta aizdomās par apstrīdamās subsīdijas piešķiršanas vai saglabāšanas praksi, jāiesaistās šādas konsultācijas cik ātri iespējams. Konsultāciju mērķis ir noskaidrot situācijas faktus un panākt savstarpēji pieņemamu risinājumu.

7.4. Ja konsultācijas nebeidzas ar savstarpēji pieņemamu risinājumu 60 dienu laikā²⁰, jebkura Dalībvalsts, kas piedalās šajās konsultācijās, var novirzīt šo lietu Strīdu noregulēšanas institūcijai komisijas izveidošanai, ja vien SNI vienprātīgi nenolemj šādu komisiju neveidot. Komisijas sastāvs un tās pilnvaru loks tiek noteikts 15 dienu laikā no tās izveidošanas brīža.

7.5. Komisija izskata jautājumu un iesniedz gala ziņojumu strīdus pusēm. Ziņojums tiek izsūtīts visām Dalībvalstīm 120 dienu laikā pēc komisijas izveidošanas un tās pilnvaru loka noteikšanas.

7.6. 30 dienu laikā pēc komisijas ziņojuma izsniegšanas visām Dalībvalstīm ziņojumu pieņem SNI²¹, ja vien kāda no strīdus pusēm formāli nepaziņo SNI par tās lēmumu pārsūdzēt vai SNI vienprātīgi nenolemj nepieņemt ziņojumu.

7.7. Ja komisijas ziņojums tiek pārsūdzēts, Apelācijas institūcija paziņo savu lēmumu 60 dienu laikā pēc tam, kad strīdus puse formāli paziņo par savu nodomu pārsūdzēt. Ja Apelācijas institūcija uzskata, ka tā nespēj sagatavot savu ziņojumu 60 dienu laikā, tā rakstiski informē SNI par aizkavēšanās iemesliem kopā ar plānoto termiņu, kurā tā iesniegs savu ziņojumu. Nekādā gadījumā lietas izskatīšana nedrīkst pārsniegt 90 dienas. Apelācijas ziņojumu apstiprina SNI un strīdus puses to akceptē bez ierunām, ja vien SNI vienprātīgi nenolemj nepieņemt apelācijas ziņojumu 20 dienu laikā pēc tā izsniegšanas Dalībvalstīm.²²

7.8. Ja tiek pieņemts komisijas vai Apelācijas institūcijas ziņojums, kurā noteikts, ka kāda subsīdija ir radījusi negatīvas sekas otras Dalībvalsts interesēm 5.panta izpratnē, Dalībvalstij, kura piešķir vai saglabā šādu subsīdiju, jāveic attiecīgi pasākumi, lai novērstu negatīvās sekas vai jāatceļ subsīdija.

7.9. Gadījumā, ja Dalībvalsts nav veikusi attiecīgos pasākumus, lai novērstu subsīdijas negatīvās sekas vai atcēlusi subsīdijas sešu mēnešu laikā no komisijas ziņojuma vai Apelācijas institūcijas ziņojuma pieņemšanas brīža SNI un, ja nepastāv kompensācijas vienošanās, SNI piešķir pilnvaras sūdzību iesniegušajai Dalībvalstij veikt noteiktajai negatīvo seku pakāpei un raksturam atbilstošus pretpasākumus, ja vien SNI vienprātīgi nenolemj noraidīt lūgumu.

7.10. Gadījumā, ja strīda puse pieprasa arbitrāžu saskaņā ar VSN 22.panta 6.punktu, arbitrs nosaka, vai pretpasākumi atbilst noteikto pastāvošo negatīvo seku pakāpei un raksturam.

IV NODAĻA

TIESISKI NEAPSTRĪDAMĀS SUBSĪDIJAS

Tiesiski neapstrīdamo subsīdiju identificēšana

8.1. Sekojošās subsīdijas tiek uzskatītas kā tiesiski neapstrīdamas:²³

(a) subsīdijas, kuras nav īpašas 2.panta izpratnē;

(b) subsīdijas, kuras ir īpašas 2.panta izpratnē, bet, kuras atbilst visiem nosacījumiem, kas paredzēti zemāk esošajos 2.(a),2.(b) vai 2.(c) punktos.

8.2. Neskatoties uz III un V nodaļu nosacījumiem, sekojošās subsīdijas ir tiesiski neapstrīdamas:

(a) palīdzība izpētes darbībai, ko veic firmas vai augstākas izglītības vai pētniecības iestādes, pamatojoties uz līgumattiecībām ar firmām, ja^{24, 25, 26} palīdzība aptver²⁷ ne vairāk kā 75% no industriālās izpētes izmaksām²⁸ vai 50% no pirmskonkurences darbības attīstības izmaksām,^29,30 un ar nosacījumu, ka šāda palīdzība aprobežojas vienīgi ar:

(i) personāla izmaksām (pētniecības darbinieki, tehniskais un cits palīgpersonāls, kas nodarbināts vienīgi pētniecības darbā);

(ii) instrumentu, iekārtu, zemes un ēku izmaksas, kas lietoti pastāvīgi un vienīgi pētniecības darbībai (izņemot, kad tās tiek izmantots komerciāli);

(iii) konsultāciju un līdzīgu pakalpojumu izmaksas, kas tiek sniegti vienīgi pētniecības darbībai, ieskaitot iepirktos pētījumus, tehniskās zināšanas, utt.;

(iv) papildus pieskaitāmos izdevumus, kas radušies tieši pētniecības darbības rezultātā;

(v) citus tekošos izdevumus (tādus kā izmaksas par materiāliem, piegādēm un tamlīdzīgi), kas radušies tieši pētniecības darbības rezultātā.

(b) palīdzība nelabvēlīgiem reģioniem Dalībvalsts teritorijā, kas sniegta atbilstoši vispārējai reģionālās attīstības shēmai³¹ un nav īpaša (2.panta nozīmē) attiecīgajos reģionos ar nosacījumu, ka:

(i) katram nelabvēlīgam reģionam jābūt skaidri apzīmētai ģeogrāfiskai platībai ar noteiktu ekonomisku un administratīvu identitāti;

(ii) reģions tiek uzskatīts par nelabvēlīgu, pamatojoties uz neitrāliem un objektīviem kritērijiem³², ar norādi, ka reģiona grūtības nerodas tikai no pagaidu apstākļiem; šādi kritēriji precīzi jānosaka likumā, noteikumos vai citā oficiālā dokumentā, tā, lai to būtu iespējams pierādīt;

(iii) kritērijiem jāaptver ekonomiskās attīstības aprēķinu, kam jābalstās vismaz uz vienu no sekojošajiem faktoriem:

— vai nu ienākumus uz vienu cilvēku vai ģimenes ienākumi uz vienu cilvēku, vai nacionālais kopprodukts uz vienu cilvēku, kas nedrīkst būt virs 85 % no vidējā attiecīgajā teritorijā;

— bezdarba līmenis, kuram jābūt vismaz 110% no vidējā attiecīgajā teritorijā;

kas noteikti trīs gadu periodam; šādi aprēķini var būt kompleksi un var ietvert citus faktorus.

(c) palīdzība, lai veicinātu esošo ražotņu³³ adaptāciju jaunajām vides prasībām, ko paredz likums un/vai noteikumi, kas rada lielākus ierobežojumus un finansiālu slogu firmām, ar nosacījumu, ka palīdzība:

(i) ir vienreizējs neatgriezenisks pasākums/līdzeklis; un

(ii) ir ierobežota līdz 20% no adaptācijas izmaksām; un

(iii) nesedz sniegtās pabalstošās investīcijas izvietošanas un lietošanas izmaksas, kuras pilnībā jāsedz firmām; un

(iv) ir tieši saistīta un proporcionāla firmas plānotajai apkārtnes traucējumu un piesārņojuma samazināšanai; un nesedz jebkādus ražošanas izmaksu ietaupījumus, kas varētu tikt sasniegti; un

(v) ir pieejama visām firmām, kuras spēj pieņemt jaunās iekārtas un/vai ražošanas tehnoloģijas.

8.3. Par subsīdiju programmas, uz kuru attiecas 2.punkta nosacījumi, izpildi savlaicīgi tiek paziņots Komitejai atbilstoši VII nodaļas nosacījumiem. Jebkuram šādam paziņojumam jābūt pietiekoši precīzam, lai dotu iespēju citām Dalībvalstīm novērtēt programmas atbilstību 2.punkta nosacījumiem un kritērijiem. Dalībvalstīm arī jāsniedz Komitejai šādu paziņojumu ikgadējus papildinājumus, sevišķi nodrošinot ar informāciju par kopējiem izdevumiem katrai programmai, kā arī par jebkurām izmaiņām programmā. Citām Dalībvalstīm jābūt tiesībām pieprasīt informāciju par atsevišķiem subsidēšanas gadījumiem pieteiktajā programmā.³⁴

8.4. Pēc Dalībvalsts attiecīga lūguma, Sekretariāts pārskata 3.punktam atbilstoši sniegto paziņojumu un, ja nepieciešams, var pieprasīt papildus informāciju no subsidējošās Dalībvalsts attiecībā uz pārskatāmo paziņoto programmu. Sekretariātam par saviem secinājumiem jāziņo Komitejai. Komiteja pēc attiecīga lūguma, nekavējoties pārskata Sekretariāta secinājumus (vai, ja Sekretariāta pārskats netiek pieprasīts, pašu ziņojumu), lai noteiktu, vai ir ievēroti 2.punkta nosacījumi un kritēriji. Procedūra, ko paredz šis punkts, jāpabeidz, vēlākais, pirmajā kārtējā Komitejas sēdē pēc paziņojuma par subsīdiju programmu, ar nosacījumu, ka vismaz divi mēneši ir pagājuši starp šādu paziņojumu un kārtējo Komitejas sēdi. Pārskata procedūra, kas aprakstīta šajā punktā, pēc pieprasījuma jāattiecina arī uz būtiskām izmaiņām programmā, par kurām paziņots ikgadējos papildinājumos, kā minēts 3.punktā.

8.5. Pēc Dalībvalsts lūguma, Komitejas spriedums, kā minēts 4.punktā vai Komitejas nespēja izdarīt šādu spriedumu, kā arī, atsevišķos gadījumos, programmā paziņoto nosacījumu pārkāpumi, tiek iesniegti juridiski saistošai arbitrāžai. Arbitrāžas institūcija iepazīstina ar saviem secinājumiem Dalībvalstis 120 dienu laikā pēc tā brīža, kad jautājums ticis iesniegts arbitrāžas institūcijai. Izņemot, ja tas citādi paredzēts šajā punktā, VSN ir spēkā saskaņā ar šo punktu veiktajos arbitrāžas procesos.

Konsultācijas un sankcionētā tiesiskā aizsardzība

9.1. Ja 8. panta 2. punktā minētās programmas īstenošanas laikā, neskatoties uz faktu, ka programma atbilst šajā punktā noteiktajiem kritērijiem, kādai Dalībvalstij ir iemesli uzskatīt, ka šī programma radījusi nopietnas negatīvas sekas, šīs Dalībvalsts iekšzemes ražošanai, tādas, kas izraisa grūti labojamu kaitējumu, šāda Dalībvalsts var pieprasīt konsultācijas ar subsīdiju piešķirošo vai saglabājošo Dalībvalsti.

9.2. Pēc 1.punktā noteikto konsultāciju pieprasījuma, Dalībvalstij, kura piešķir vai saglabā attiecīgo subsīdiju programmu, jāuzsāk šādas konsultācijas cik ātri vien iespējams. Konsultāciju nolūks ir noskaidrot situācijas faktus un panākt savstarpēji pieņemamu risinājumu.

9.3. Ja savstarpēji pieņemams risinājums konsultācijās nav panākts saskaņā ar 2.punktu 60 dienu laikā pēc šādu konsultāciju pieprasījuma, pieprasījumu iesniegusī Dalībvalsts var novirzīt šo jautājumu Komitejai.

9.4. Ja jautājums tiek nosūtīts Komitejai, tai nekavējoties jāpārbauda ar lietu saistītos faktus un pierādījumus par sekām, kā minēts 1.punktā. Ja Komiteja nolemj, ka šādas sekas pastāv, tā var rekomendēt subsidējošai Dalībvalstij izmainīt subsīdiju programmu tā, lai novērstu šīs sekas. Komiteja sniedz savus secinājumus 120 dienu laikā no brīža, kad jautājums tai ticis novirzīts atbilstoši 3.punktam. Gadījumā, ja rekomendācija neseko sešu mēnešu laikā, Komiteja pilnvaro lūguma iesniedzēju Dalībvalsti veikt attiecīgus pretpasākumus, kas atbilst noteikto esošo seku raksturam un pakāpei.

V NODAĻA

KOMPENSĀCIJAS (PRETSUBSĪDIJU) PASĀKUMI

GATT 1994 VI panta piemērošana³⁵

Dalībvalsts veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka kompensācijas nodevas uzlikšana³⁶ jebkurai precei jebkuras Dalībvalsts teritorijā, ko importē citas Dalībvalsts teritorijā, notiek atbilstoši GATT 1994 VI panta nosacījumiem un šī Līguma nosacījumiem. Kompensācijas nodevas var uzlikt tikai sekojot šī Līguma nosacījumiem un Līgumam par lauksaimniecību atbilstoši uzsāktajai un īstenotajai izmeklēšanai.³⁷

Izmeklēšanas uzsākšana un turpmākā izmeklēšana

11.1. Izņemot 6.punktā atrunāto, izmeklēšana, lai noteiktu jebkuras iespējami esošās subsīdijas pastāvēšanas faktu, pakāpi un sekas, tiek uzsākta pēc rakstiska iesnieguma no iekšzemes rūpniecības vai tās vārdā.

11.2. 1.punktā minētajam iesniegumam jāietver pietiekoši daudz pierādījumu par a) subsīdijas pastāvēšanu un, ja iespējams, tās apjomu, b) kaitējumu GATT 1994 VI panta nozīmē, kā tas interpretēts šajā Līgumā, un c) cēloņsakarību starp subsidēto importu un iespējami esošo kaitējumu. Vienkāršs apgalvojums, kas nav pamatots ar atbilstošajiem pierādījumiem, nevar tikt uzskatīts par pietiekošu, lai atbilstu šī punkta prasībām. Iesniegumam jāsatur iesniedzējam pamatoti pieejamu informāciju par sekojošo:

(i) iesniedzēja identitātes datus un tā ražotā līdzīgās preces iekšzemes ražošanas apjoma un vērtības aprakstu. Ja rakstiskais iesniegums ir veikts iekšzemes rūpniecības vārdā, iesniegums identificē to nozari, kuras vārdā iesniegums ir veikts, ietverot visu līdzīgās preces zināmo iekšzemes ražotāju (vai arī līdzīgās preces iekšzemes ražotāju asociāciju) sarakstu un, ciktāl tas ir iespējams, līdzīgās preces iekšzemes ražošanas apjoma un vērtības aprakstu, ko novērtējuši šie ražotāji;

(ii) pilnīgu iespējami subsidētā produkta aprakstu, attiecīgās izcelsmes valsts vai eksportētājvalsts (valstu) nosaukumus, katra zināmā eksportētāja vai ārzemju ražotāja identitātes datus un to zināmo personu sarakstu, kuri importē strīdīgo preci,

(iii) pierādījumus attiecībā uz strīdīgās subsīdijas pastāvēšanu, apjomu un raksturu;

(iv) pierādījumus, ka iespējami pastāvošo kaitējumu iekšzemes rūpniecībai radījis subsidētais imports subsīdiju seku veidā; šie pierādījumi ietver informāciju par iespējami pastāvošā subsidētā importa apjoma pieaugumu, šī importu ietekmi uz līdzīgās preces cenām iekšzemes tirgū un sekojošo importa ietekmi uz iekšzemes ražošanu, kā to parāda attiecīgie iekšzemes ražošanas stāvokli ietekmējošie 15.panta 2.un 4.punktos uzskaitītie faktori un indeksi.

11.3. Varas institūcijām jāpārbauda iesniegumā sniegto pierādījumu precizitāte un pareizība, nosakot, vai pierādījumu ir pietiekoši izmeklēšanas uzsākšanas attaisnošanai.

11.4. Izmeklēšana nav jāuzsāk atbilstoši 1.punktam, ja vien valsts iestādes nav noteikušas, pamatojoties uz atbalsta vai iebildumu pakāpes izpēti līdzīgās preces iekšzemes ražotāju iesniegumam ³⁸, ka iesniegumu sniegusi iekšzemes rūpniecība vai tās vārdā³⁹. Iesniegums tiek uzskatīts kā "iekšzemes rūpniecības vai tās vārdā sniegts", ja to atbalsta iekšzemes ražotāji, kuru kopējais ražošanas apjoms sastāda vairāk nekā 50% no ar līdzīgo preci saražotās produkcijas kopapjoma tajā iekšzemes rūpniecībā, kas vai nu izsaka atbalstu iesniegumam vai iebilst pret to. Tomēr, neviena izmeklēšana netiek uzsākta , ja iekšzemes ražotāji, kuri izteikti atbalsta iesniegumu, dod mazāk nekā 25% no līdzīgās preces iekšzemes rūpniecībā saražotās kopprodukcijas.

11.5. Valsts iestādes izvairās, ja vien nav pieņemts lēmums sākt izmeklēšanu, no jebkuras publicitātes attiecībā uz iesniegumu par izmeklēšanas uzsākšanu.

11.6. Ja, īpašos apstākļos, attiecīgās institūcijas nolemj sākt izmeklēšanu, nesaņemot rakstisku iesniegumu no iekšzemes rūpniecības vai tās vārdā par šādas izmeklēšanas uzsākšanu, tās turpina šo lietu tikai to rīcībā esot pietiekoši daudz pierādījumiem par subsīdijas pastāvēšanu, kaitējumu un cēloņsakarību, kā aprakstīts 2.punktā, lai attaisnotu izmeklēšanas sākšanu.

11.7. Pierādījumi gan par subsīdiju, gan par kaitējumu tiek izskatīti vienlaicīgi a) lēmumā, uzsākt vai neuzsākt izmeklēšanu un b) turpmāk, izmeklēšanas gaitā, sākot ne vēlāk kā brīdī, kad var piemērot pagaidu pasākumus saskaņā ar šī Līguma nosacījumiem.

11.8. Gadījumos, ja preces netiek importētas tieši no izcelsmes valsts, bet tiek eksportētas uz importējošo Dalībvalsti no starpniekvalsts, šī Līguma nosacījumi ir pilnā mērā piemērojami un operācija vai operācijas ar šo Līgumu, tiek uzskatītas kā notikušas starp izcelsmes valsti un importējošo Dalībvalsti.

11.9. 1.punktam atbilstošam iesniegumam jātiek noraidītam un izmeklēšanu jāpārtrauc nekavējoties, tiklīdz attiecīgās valsts iestādes piekrīt, ka nav pietiekoši daudz pierādījumu par subsidēšanu vai kaitējumu, lai attaisnotu lietas tālāku izskatīšanu. Lieta tiek nekavējoties izbeigta, ja subsīdijas apjoms ir minimāls, vai, ja subsidētā faktiskā vai potenciālā importa apjoms vai tā nodarītais kaitējums ir niecīgs. Šā punkta izpratnē subsīdijas apjoms jāuzskata par minimālu, ja subsīdija ir mazāka kā 1% no kopvērtības.

11.10. Izmeklēšanai nav jākavē muitas procedūru norise.

11.11. Izmeklēšanai, izņemot sevišķos gadījumos, jātiek pabeigtai viena gada laikā, bet nekādā gadījumā vēlāk kā 18 mēnešus pēc tās uzsākšanas.

Pierādījumi

12.1. Ieinteresētajām Dalībvalstīm un visām ieinteresētajām pusēm ar kompensācijas nodevu saistītā izmeklēšanā jātiek paziņotam par informāciju, kuru pieprasa valsts iestādes un dotām pietiekoši lielām iespējām iesniegt rakstiski visus pierādījumus, kurus tās uzskata par atbilstošiem attiecībā uz iespējamo izmeklēšanu.

12.1.1 Eksportētājiem, ārzemju ražotājiem vai ieinteresētajām Dalībvalstīm, kas saņem aptaujas jautājumus, kurus izmanto kompensācijas nodevas izmeklēšanā, tiek dotas vismaz 30 dienas atbildei.⁴⁰ Pienācīga uzmanība jāvelta jebkuram lūgumam par 30 dienu termiņa pagarinājumu, un, pamatota iemesla gadījumā, ja tas ir praktiski iespējams, šāds pagarinājums ir jāpiešķir.

12.1.2 Saskaņā ar prasību aizsargāt konfidenciālu informāciju, vienas ieinteresētās Dalībvalsts vai ieinteresētās puses rakstiski iesniegtie pierādījumi nekavējoties jāpadara pieejami citām ieinteresētajām Dalībvalstīm vai ieinteresētajām pusēm, kuras piedalās izmeklēšanā.

12.1.3 Tiklīdz izmeklēšana ir uzsākta, valsts iestādei ir jāizsniedz rakstiskā iesnieguma, kas saņemts saskaņā ar 11.panta 1.punktu, pilns teksts eksportētāju⁴¹ un eksportējošās Dalībvalsts varas institūciju zināšanai, un, pēc attiecīga lūguma, tas jāpadara pieejams citām iesaistītajām ieinteresētajām pusēm. Konfidenciālās informācijas aizsardzībai jāvelta Pienācīga uzmanība, kā tas paredzēts 4.punktā.

12.2. Ieinteresētajām Dalībvalstīm un ieinteresētajām pusēm tāpat jābūt tiesībām, ja pastāv pamatojums, sniegt informāciju mutiski. Kur šāda informācija tiek sniegta mutiski, ieinteresētajām Dalībvalstīm vai ieinteresētajām pusēm jātiek pieprasītam turpmāk pārvērst šādus iesniegumus rakstiska formā. Jebkurš izmeklēšanas institūcijas lēmums var balstīties tikai uz informāciju un argumentiem, kurus satur šīs institūcijas rakstiskie dokumenti un kuri ir pieejami izmeklēšanā iesaistītajām ieinteresētajām Dalībvalstīm un ieinteresētajām pusēm, ar pienācīgi ievērotu nepieciešamību aizsargāt konfidenciālo informāciju.

12.3. Valsts iestādes, kad vien tas ir iespējams, savlaicīgi sniedz iespējas visām ieinteresētajām Dalībvalstīm un ieinteresētajām pusēm iepazīties ar informāciju, kas attiecas uz viņu lietu izskatīšanu, kura nav konfidenciāla pēc 4.punktā dotās definīcijas, un ko izmanto valsts iestādes kompensācijas nodevas izmeklēšanā, un sagatavot savus argumentus, pamatojoties uz šo informāciju.

12.4. Pret jebkuru informāciju, kura ir konfidenciāla rakstura (piemēram, tāpēc, ka tās izpaušana varētu dot ievērojamas priekšrocības konkurentam vai, tāpēc, ka tās izpaušana varētu radīt ievērojamas negatīvas sekas personai, kura šādu informāciju sniegusi vai personai, no kuras iesniedzējs šādu informāciju ieguvis), vai, kuru kā konfidenciālu sniegušas izmeklēšanas puses ar pietiekamu pamatojumu, valsts iestādēm ir attiecīgi jāizturas. Šādu informāciju nedrīkst izpaust bez tās iesniedzējpuses īpašas atļaujas.⁴²

12.4.1 Valsts iestādēm jāpieprasa ieinteresētajām Dalībvalstīm vai ieinteresētajām pusēm, kas sniedz konfidenciālu informāciju, sniegt tās nekonfidenciālu kopsavilkumu. Šim kopsavilkumam jābūt pietiekoši detalizētam, lai ļautu pienācīgi saprast konfidenciāli iesniegtās informācijas būtību. Izņēmuma gadījumos minētās Dalībvalstis vai puses var norādīt, ka šādai informācijai nav iespējams kopsavilkums. Šādos izņēmuma gadījumos ir jāsniedz paziņojums par iemesliem, kāpēc nav iespējams kopsavilkums.

12.4.2 Ja valsts iestādes konstatē, ka lūgums pēc konfidencialitātes nav pamatots un, ja informācijas sniedzējs vai nu nevēlas padarīt informāciju publiski pieejamu vai sankcionēt tās izpaušanu vispārinātā vai kopsavilkuma formā, valsts iestādes var neņemt vērā šādu informāciju, ja vien tās nav iespējams pārliecināt no attiecīgiem avotiem, ka šī informācija ir pareiza.⁴³

12.5. Izņemot 7.punktā paredzētos gadījumos, valsts iestādēm izmeklēšanas gaitā pašām jāpārliecinās par ieinteresēto Dalībvalstu vai ieinteresēto pušu sniegtās informācijas un uz to balstīto secinājumu pareizību.

12.6. Izmeklēšanas iestādes var veikt izmeklēšanu citu Dalībvalstu teritorijās nepieciešamības gadījumā, ar nosacījumu, ka tās par to ir savlaicīgi paziņojušas attiecīgajai Dalībvalstij un šī Dalībvalsts neiebilst izmeklēšanai. Tālāk, izmeklēšanas iestādes var veikt izmeklēšanu firmas teritorijā un var iepazīties ar firmas oficiālajiem dokumentiem, ja: a) firma tam piekrīt un b) attiecīgajai Dalībvalstij par to ir paziņots un tā neiebilst. Procedūras, kas noteiktas Pielikumā VI ir spēkā attiecībā uz izmeklēšanu firmas teritorijā. Atkarībā no prasības aizsargāt konfidenciālu informāciju, valsts iestādes padara šādas izmeklēšanas rezultātus pieejamus, vai izpauž tos atbilstoši 8.punktam, firmām, uz kurām tā attiecas un dara šos rezultātus pieejamus iesniedzējiem.

12.7. Gadījumos, kad kāda ieinteresētā Dalībvalsts vai ieinteresētā puse atsaka piekļūšanu informācijai vai citādi nesniedz nepieciešamo informāciju saprātīgā termiņā vai nopietni traucē izmeklēšanu, apstiprinošus vai noraidošus pagaidu vai galīgos lēmumus var pieņemt, balstoties uz rīcībā esošajiem faktiem.

12.8. Valsts iestādes, pirms galīgā lēmuma pieņemšanas, informē visas ieinteresētās Dalībvalstis un ieinteresētās puses par būtiskajiem izskatāmajiem faktiem, kas veido pamatu lēmumam par konkrētu pasākumu piemērošanu. Šādu informāciju jāsniedz pietiekoši savlaicīgi, lai puses varētu aizstāvēt savas intereses.

12.9. Šinī Līgumā jēdziens "ieinteresētās puses" ietver:

(i) izmeklēšanai pakļautās preces eksportētāju vai ārzemju ražotāju vai importētāju, vai tirdzniecības vai biznesa asociāciju, kuras locekļu vairums ir šādas preces ražotāji, eksportētāji vai importētāji; un

(ii) līdzīgās preces ražotāju importējošajā Dalībvalstī vai tirdzniecības un biznesa asociāciju, kuras locekļu vairums ražo līdzīgo preci importējošās Dalībvalsts teritorijā.

Šis saraksts Dalībvalstīm neliedz starp ieinteresētajām pusēm iekļaut bez augstākminētajām citas iekšzemes vai ārzemju puses.

12.10. Valsts iestādēm jānodrošina iespēja izmeklēšanā esošās preces industriālajiem lietotājiem un reprezentatīvām patērētāju organizācijām gadījumos, kad prece tiek parasti pārdota mazumtirdzniecības līmenī, sniegt informāciju, kura attiecas uz izmeklēšanu attiecībā uz subsidēšanu, kaitējumu un cēloņsakarību.

12.11. Varas iestādes pienācīgi ņem vērā jebkuras grūtības, kādas ir ieinteresētajām pusēm, īpaši mazajiem uzņēmumiem, sniedzot prasīto informāciju, un tās sniedz jebkuru iespējamo palīdzību.

12.12. Augstāk noteikto procedūru nolūks nav atturēt Dalībvalstu valsts iestādes no ātras lietas virzības, attiecībā uz izmeklēšanas sākumu, apstiprinošu vai noraidošu pagaidu vai galīgo lēmumu pieņemšanas, vai arī no pagaidu vai galīgo pasākumu piemērošanas, atbilstoši attiecīgajiem šī Līguma nosacījumiem.

Konsultācijas

13.1. Tiklīdz tas iespējams, pēc iesnieguma pieņemšanas saskaņā ar 11.pantu, un jebkurā gadījumā, pirms jebkādas izmeklēšanas sākšanas, Dalībvalstis, kuru preces var būt pakļautas šādai izmeklēšanai, tiek aicinātas uz konsultācijām, lai noskaidrotu situāciju attiecībā uz 11.panta 2.punktā minētajiem jautājumiem, un panāktu savstarpēji pieņemamu risinājumu.

13.2. Turpmāk, izmeklēšanas laikā, Dalībvalstīm, kuru preces ir pakļautas izmeklēšanai, tiek dota pienācīga iespēja turpināt konsultācijas, lai noskaidrotu faktisko situāciju un panāktu savstarpēji pieņemamu risinājumu.⁴⁴

13.3. Nekaitējot saistībām dot pietiekošu iespēju konsultācijām, šie nosacījumi par konsultācijām nav domāti, lai atturētu Dalībvalsts valsts iestādes no ātras virzības attiecībā uz izmeklēšanas sākšanu, apstiprinošu vai noraidošu pagaidu vai galīgo lēmumu pieņemšanas, vai no pagaidu vai galējo pasākumu piemērošanas atbilstoši šī Līguma nosacījumiem.

13.4. Dalībvalstij, kuras nolūks ir sākt jebkuru izmeklēšanu vai kura jau veic šādu izmeklēšanu, jāatļauj, pēc attiecīga lūguma, Dalībvalstij vai Dalībvalstīm, kuru preces ir pakļautas šādai izmeklēšanai, piekļūšanu nekonfidenciāliem pierādījumiem, ieskaitot konfidenciālo datu nekonfidenciālo kopsavilkumu, kas tiek izmantots izmeklēšanas sākšanai un pabeigšanai.

Subsīdijas apjoma aprēķināšana saņēmēja gūtā materiālā labuma izteiksmē

V nodaļā jebkura izmeklēšanas institūcijas izmantotā metode, lai aprēķinātu materiālo labumu saņēmējam, kas gūts atbilstoši 1.panta 1.punktam, jāparedz nacionālajā likumdošanā vai attiecīgās Dalībvalsts šī Līguma īstenošanas noteikumos un tās piemērošanai katrā atsevišķajā gadījumā jābūt atklāti un adekvāti izskaidrotai. Turklāt jebkurai šādai metodei jāatbilst sekojošām vadlīnijām:

(a) valdības sniegtais virsvērtības kapitāls nav jāuzskata par materiālu labumu piešķirošu, ja vien investīciju lēmumu nevar uzskatīt kā neatbilstošu parastajai privāto ieguldītāju investīciju praksei (ieskaitot nosacījumu par riska kapitālu) šīs Dalībvalsts teritorijā;

(b) valdības kredīts netiek uzskatīts par tādu, kas piešķir materiālu labumu, ja vien nepastāv starpība likmju summā, ko aizdevumu saņemošā firma maksā par valdības kredītu un ko tā maksātu par līdzvērtīgu tirgū saņemamu komerciālu kredītu. Pretējā gadījumā gūtais materiālais labums ir starpība starp šīm divām summām;

(c) valdības garantēts aizdevums netiek uzskatīts kā tāds, kas piešķir materiālu labumu, ja vien nepastāv starpība starp summu, ko firma, kas saņem garantiju, maksā par valdības garantēto aizdevumu un summu, ko firma varētu maksāt par līdzvērtīgu komerciālu aizdevumu bez valdības garantijas. Šajā gadījumā gūtais materiālais labums ir starpība starp šīm divām summām, kas pielāgotas jebkurām likmju starpībām.

(d) valdības īstenotais nodrošinājums ar precēm vai pakalpojumiem, vai preču iepirkšana nav jāuzskata par materiālu labumu sniedzošu, ja vien tas netiek veikts lielākā apjomā nekā atbilstošā kompensācija. Kompensācijas atbilstība tiek noteikta sakarā ar vadošajiem tirgus nosacījumiem strīdīgajai precei vai pakalpojumam konkrētajā valstī, kas veic minēto nodrošinājumu vai iepirkšanu (ieskaitot cenu, kvalitāti, pieejamību, pārdošanas iespējamību, transportēšanu un citus pirkšanas un pārdošanas nosacījumus).

Kaitējuma noteikšana⁴⁵

15.1. Kaitējuma noteikšana GATT 1994 VI panta izpratnē, jāpamato uz pozitīviem pierādījumiem un tai jāietver gan a) subsidēto importu apjomu un subsidēto importu ietekmi uz līdzīgo preču⁴⁶ cenām iekšzemes tirgū, gan b) sekojošo šo importu iedarbību uz šādu preču iekšzemes ražotājiem objektīvu izpēti.

15.2. Attiecībā uz subsidēto importu apjomu, izmeklēšanas institūcijām jāapsver, vai ir noticis ievērojams subsidētā importa pieaugums absolūtā izteiksmē vai arī relatīvā attiecībā uz produkciju vai patēriņu importējošajā Dalībvalstī. Attiecībā uz subsidētā importa ietekmi uz cenām, izmeklēšanas institūcijas apsver, vai ir bijusi ievērojama cenu pazemināšana subsidētā importa dēļ salīdzinājumā ar importējošās Dalībvalsts līdzīgās preces cenu, vai arī šāda importa sekas kaut kā citādi var ievērojami samazināt cenas vai aizkavēt cenu palielināšanos, kas būtu notikusi. Neviens vai vairāki no šiem faktoriem gan nevar noteikti sniegt izšķirošo vadlīniju.

15.3. Ja preces imports no vairāk nekā vienas valsts ir vienlaicīgi pakļauts kompensācijas izmeklēšanai, izmeklēšanas institūcijas var pakāpeniski novērtēt šāda importa sekas tikai, ja tās nosaka, ka a) subsidēšanas apjoms, kas noteikts attiecībā uz importu no katras valsts ir lielāks nekā minimālais, kā tas definēts 11.panta 9.punktā un importa apjoms no katras valsts nav neievērojams, un b) pakāpeniskais importa seku novērtējums ir atbilstošs, ņemot vērā konkurences apstākļus importēto preču starpā un konkurences apstākļiem starp importētajām precēm un līdzīgo iekšzemes preci.

15.4. Subsidēto importu ietekmes izpēte uz iekšzemes ražošanu ietver visu attiecīgo ekonomisko faktoru un indeksu novērtējumu, kuriem ir ietekme uz ražošanas stāvokli, ieskaitot produkcijas izlaides, noieta, tirgus cenu, peļņas, ražīguma, investīciju atmaksas, ražošanas jaudu izmantošanas faktisko un potenciālo samazināšanos; faktorus, kas ietekmē iekšzemes cenas; faktisko un potenciālo ietekmi uz skaidras naudas plūsmu, inventāru, nodarbinātību, darba algu izaugsmi, spējām veicināt kapitāla vai investīciju pieaugumu un, lauksaimniecības gadījumā, vai ir pieaudzis valdības atbalsta programmu izdevumu slogs. Šis saraksts nav pilnīgs, nedz arī viens vai vairāki no šiem faktoriem spēj noteikti parādīt izšķirošo vadlīniju.

15.5. Ir jāparāda, ka subsidētais imports subsīdiju seku⁴⁷ dēļ, rada kaitējumu šī Līguma nozīmē. Cēloņsakarības parādīšana starp subsidēto importu un kaitējumu iekšzemes ražošanai pamatojas uz visu attiecīgo pierādījumu izpēti, kas iesniegti institūcijām. Bez subsidētā importa institūcijām tāpat jāiepazīstas ar jebkuriem citiem zināmajiem faktoriem, kuri tajā pašā laikā kaitē iekšzemes ražošanai, un kaitējumi, kurus radījuši šie citi faktori nedrīkst tikt attiecināti uz subsidēto importu. Šādi attiecīgi faktori, cita starpā, ietver strīdīgās preces nesubsidētā importa apjomus un cenas, pieprasījuma samazināšanos vai izmaiņas patēriņa shēmā, tirdzniecību ierobežojošo praksi un konkurenci starp ārvalstu un iekšzemes ražotājiem, iekšzemes ražošanas tehnoloģijas attīstību, eksporta rādītājus un iekšzemes ražošanas produktivitāti.

15.6. Subsidētā importa ietekme tiek novērtēta attiecībā uz līdzīgās preces iekšzemes ražošanu, ja pieejamie dati atļauj atsevišķi identificēt šo ražošanu, pamatojoties uz tādiem kritērijiem kā ražošanas process, ražojumu noiets un peļņa. Ja šāda atsevišķa šīs ražošanas identificēšana nav iespējama, subsidētā importa sekas tiek noteiktas, iepazīstoties ar līdzīgo preci ietverošo šaurāko preču grupu vai diapazonu, par kuru iespējams sniegt nepieciešamo informāciju.

15.7. Iespējamā materiālā kaitējuma noteikšana balstās uz faktiem un nevis uz vienīgi apgalvojumu, minējumu vai attālinātu iespējamību. Apstākļu izmaiņas, kas varētu radīt situāciju, kad subsīdija varētu izraisīt kaitējumu, ir skaidri jāparedz un jānovērš. Pieņemot lēmumu attiecībā uz iespējamo materiālā kaitējuma eksistenci, izmeklēšanas institūcijām jāapsver, cita starpā, tādus faktorus, kā:

(i) strīdīgās subsīdijas vai subsīdiju raksturs un to tirdzniecības izraisītās iespējamās sekas;

(ii) ievērojama subsidētā importa palielināšanās iekšzemes tirgū, norādot uz varbūtējo būtiski pieaugušo importu;

(iii) pietiekoši brīvi likvidējams vai novēršams būtisks eksportētāja jaudas pieaugums, norādot uz varbūtēju būtiski pieaugušo subsidēto eksportu uz importējošās Dalībvalsts tirgu, ņemot vērā citu eksporta tirgu pieejamību, kas uzņemtu jebkuru papildus eksportu;

(iv) vai imports ienāk par cenām, kam būs ievērojamas pazeminošas vai iekonservējošas sekas uz iekšzemes cenām, un, iespējams, varētu palielināt pieprasījumu pēc turpmāka importa; un

(v) izmeklēšanā esošās preces inventarizācija

Neviens no šiem faktoriem pats par sevi nespēj noteikti sniegt izšķirošo norādījumu, bet izskatīto faktoru kopumam jānoved pie secinājuma, ka turpmākais subsidētais eksports ir nenovēršams un, ka, ja vien netiks veikti aizsardzības pasākumi, radīsies materiāli kaitējumi.

15.8. Attiecībā uz gadījumiem, kuros ir kaitējumu draudi subsidēta importa dēļ, kompensācijas pasākumu piemērošana jāizskata un par tiem jālemj sevišķi rūpīgi.

Iekšzemes ražošanas definīcija

16.1. Šinī Līgumā termins "iekšzemes ražošana", izņemot kā paredzēts 2.punktā, interpretējams kā tāds, kas attiecas uz visiem līdzīgās preces iekšzemes ražotājiem vai uz tiem, kuru kopējā produkcijas izlaide sastāda šo preču iekšzemes kopprodukcijas lielāko daļu, izņemot, ja ražotāji ir saistīti⁴⁸ ar eksportētājiem vai importētājiem vai arī paši ir iespējami subsidētās preces vai līdzīgās preces importētāji no citām valstīm — tad termins "iekšzemes ražošana" var tikt interpretēts kā tāds, kas attiecas uz pārējiem ražotājiem.

16.2. Izņēmuma gadījumos, skatot strīdīgo ražošanu, Dalībvalsts teritoriju var sadalīt divos vai vairākos konkurējošos tirgos un ražotājus katrā no tiem var uzskatīt kā atsevišķu ražošanas kompleksu, ja a) ražotāji šādā tirgū pārdod visu vai gandrīz visu strīdīgo preci šajā tirgū, un b) citur teritorijā esošie ražotāji neapmierina būtiskā līmenī pieprasījumu pēc strīdīgās preces šajā tirgū. Šādos apstākļos, var tikt konstatēts, ka eksistē kaitējums, pat, ja lielākajai iekšzemes ražošanas sektora daļai nav kaitēts, paredzot, ka pastāv subsidēta importa koncentrācija šādā izolētā tirgū un tālāk paredzot, ka subsidētie importi rada kaitējumu visu vai gandrīz visu preču ražotājiem šādā tirgū.

16.3. Ja iekšzemes ražošana ir tikusi interpretēta kā tāda, kas attiecas uz ražotājiem noteiktā teritorijā, t.i. tirgū, kā tas definēts 2.punktā, kompensācijas nodevas tiek uzliktas tikai tām strīdīgajām precēm, kas ir nozīmētas galīgajam patēriņam šajā teritorijā. Ja importējošās Dalībvalsts konstitucionālais likums neatļauj uzlikt šādi pamatotas kompensācijas nodevas, importējošā Dalībvalsts var uzlikt kompensācijas nodevas bez ierobežojuma tikai, ja a) eksportētājiem bija jādod iespēja pārtraukt eksportēšanu par subsidētajām cenām uz attiecīgo teritoriju vai citādi jādod garantijas atbilstoši 18.pantam, un atbilstošas garantijas šajā sakarā nav nekavējoties sniegtas, un b) šādas kompensācijas nodevas nevar uzlikt tikai īpašu ražotāju precēm, kuri apgādā attiecīgo teritoriju.

16.4. Ja divas vai vairākas valstis ir panākušas, saskaņā ar GATT 1994 XXIV panta 8.(a) punkta nosacījumiem, tādu integrācijas līmeni, ka tām piemīt viena, unificēta tirgus īpašības, ražošana visā integrācijas teritorijā jāuzskata par iekšzemes ražošanu, kā tas minēts 1.un 2.punktos.

16.5. 15.panta 6.punkta nosacījumi ir piemērojami šim pantam.

Pagaidu pasākumi

17.1. Pagaidu pasākumus var piemērot tikai, ja:

(a) izmeklēšana ir sākta atbilstoši 11.panta nosacījumiem, par to ir publiski paziņots, un ieinteresētajām Dalībvalstīm un pusēm ir tikušas dotas vienlīdzīgas iespējas iesniegt informāciju un sniegt komentārus;

(b) pieņemts pagaidu pozitīvs lēmums, ka subsīdija eksistē un ka ir nodarīts subsidēta importa izraisīts kaitējums iekšzemes ražošanai, un

(c) attiecīgās valsts iestādes spriež par tādiem nepieciešamiem pasākumiem, lai aizkavētu kaitējumu, kas tiek izraisīts izmeklēšanas laikā.

17.2. Pagaidu pasākumi var izpausties kā pagaidu kompensācijas nodevas, kuras garantē ar pagaidu aprēķinātajam subsidēšanas apjomam atbilstošu skaidras naudas depozītu vai parādzīmēm.

17.3. Pagaidu pasākumi netiek piemēroti agrāk kā 60 dienas kopš izmeklēšanas sākuma.

17.4. Pagaidu pasākumu piemērošana ir jāsaīsina uz cik vien iespējams īsu laika periodu, bet nepārsniedzot četrus mēnešus.

17.5. Attiecīgie 19.panta nosacījumi jāievēro, piemērojot pagaidu pasākumus.

Saistības /galvojumi

18.1. Lietas izskatīšana var⁴⁹ tikt pārtraukta vai atlikta bez pagaidu pasākumu vai kompensācijas nodevu piemērošana, saņemot apmierinošus brīvprātīgus galvojumus, ar kuriem:

(a) eksportējošās Dalībvalsts valdība piekrīt izbeigt subsīdiju vai ierobežot to, vai veikt citus pasākumus attiecībā uz tās sekām; vai

(b) eksportētājs piekrīt pārskatīt savas cenas, tā, lai izmeklēšanas institūcijas ir pārliecinātas, ka subsīdijas kaitējumu nodarošās sekas ir likvidētas. Cenu pieaugumam pie šāda galvojuma nav jābūt lielākam, nekā nepieciešams, lai likvidētu subsīdijas apjomu. Ir vēlams, lai cenu pieaugums būtu mazāks, nekā subsīdijas apjoms, ja šāds pieaugums būtu atbilstošs iekšzemes ražošanai nodarītā kaitējuma pārtraukšanai.

18.2. Galvojumi netiek meklēti vai akceptēti, kamēr importējošās Dalībvalsts varas institūcijas nav pieņēmušas pagaidu pozitīvu lēmumu par subsidēšanu un tās nodarīto kaitējumu un, eksportētāju galvojumu gadījumā, nav saņēmušas eksportējošās Dalībvalsts piekrišanu.

18.3. Piedāvātos galvojumus nav nepieciešams pieņemt, ja importējošās Dalībvalsts valsts iestādes uzskata to akceptēšanu par nepraktisku, piemēram, ja faktisko vai potenciālo eksportētāju skaits ir pārāk liels, vai arī citu iemeslu dēļ, ieskaitot vispārējās politikas iemeslus. Ja rodas šāds gadījums un ja ir iespējams, valsts iestādes paskaidro eksportētājam iemeslus, kuri pamudinājuši tās uzskatīt galvojuma akceptēšanu kā nevajadzīgu, un, iespēju robežas, dod eksportētājam iespēju sniegt par to komentārus.

18.4. Ja galvojums ir akceptēts, subsidēšanas un kaitējuma izmeklēšana tik un tā jāizbeidz, ja eksportējošā Dalībvalsts tā vēlas vai importējošā Dalībvalsts tā nolemj. Šādā gadījumā, ja tiek pieņemts negatīvs lēmums par subsidēšanu vai kaitējumu, galvojums automātiski izbeidzas, izņemot gadījumos, kad šāds lēmums lielā mērā ir pieņemts, pateicoties galvojumam. Šādos gadījumos, attiecīgās valsts iestādes var pieprasīt, lai galvojums tiek saglabāts uz noteiktu laiku atbilstoši šī Līguma nosacījumiem. Gadījumā, ja tiek pieņemts pozitīvs lēmums par subsidēšanu un kaitējumu, galvojums turpinās atbilstoši tā noteikumiem un šī Līguma nosacījumiem.

18.5. Cenu saistības var ierosināt importējošās Dalībvalsts valsts iestādes, bet nevienu eksportētāju nevar piespiest uzņemties šādas saistības. Fakts, ka valdības vai eksportētāji nepiedāvā šādas saistības , vai arī neakceptē uzaicinājumu to darīt, nekādā veidā nekavē lietas izskatīšanu. Tomēr, valsts iestādēm ir tiesības lemt, ka iespējamais kaitējums visticamāk varētu īstenoties, ja subsidētais imports turpinās.

18.6. Importējošās Dalībvalsts valsts iestādes var pieprasīt jebkurai valdībai vai eksportētājam, kura galvojums ir akceptēts, periodiski sniegt informāciju attiecībā uz šādu saistību pildīšanu, un atļaut pārbaudīt attiecīgos datus. Saistību pārkāpuma gadījumā, importējošās Dalībvalsts valsts iestādes var veikt steidzamus pasākumus saskaņā ar šo Līgumu un atbilstoši tā nosacījumiem, kuri var sastāvēt no tūlītējas pagaidu pasākumu piemērošanas, izmantojot labāko rīcībā esošo informāciju. Šādos gadījumos, var tikt uzliktas fiksētas nodevas atbilstoši šim Līgumam precēm, kuras ienākušas patēriņam ne agrāk kā 90 dienas pirms šādu pagaidu pasākumu piemērošanas, izņemot to, ka jebkurš šāds retroaktīvs novērtējums nav spēkā attiecībā uz importu, ka ienācis pirms saistību pārkāpuma.

Kompensācijas nodevu uzlikšana un iekasēšana

19.1. Ja, pēc saprātīgiem centieniem pabeigt konsultācijas, Dalībvalsts pieņem galīgo lēmumu par subsīdijas pastāvēšanu un tās apjomu un, ka subsīdijas dēļ, subsidētais imports rada kaitējumu, tā var uzlikt kompensācijas nodevu atbilstoši šī panta nosacījumiem, ja vien subsīdija vai subsīdijas netiek atceltas.

19.2. Lēmumi par to, uzlikt vai neuzlikt kompensācijas nodevu gadījumos, kad ir izpildītas visas uzlikšanas prasības, tāpat kā lēmums par to, vai uzliekamās kompensācijas nodevas apjomam jābūt tādam pašam kā subsīdijai vai mazākam, ir lēmumi, kurus jāpieņem importējošās Dalībvalsts valsts iestādēm. Ir vēlams, lai uzlikšana tiktu pieļauta visu Dalībvalstu teritorijās, lai kompensācijas nodeva būtu mazāka nekā kopējais subsīdijas lielums, ja ar šādu mazāku kompensācijas nodevu iespējams novērst iekšzemes ražošanai nodarīto kaitējumu, un, lai tiktu izstrādātas tādas procedūras, kuras ļautu attiecīgajām institūcijām pienācīgi ievērot to, ko sniedz iekšzemes ieinteresētās puses⁵⁰, kuru intereses varētu tikt negatīvi ietekmētas, uzliekot kompensācijas nodevu.

19.3. Kad ir uzlikta kompensācijas nodeva attiecībā uz jebkuru preci, šāda kompensācijas nodeva jāiekasē attiecīgajos daudzumos katrā atsevišķā gadījumā, nešķirojot atkarībā no šādas preces importa avotiem, par kuriem konstatēts, ka tie ir subsidēti un rada kaitējumu, izņemot attiecībā uz importu no avotiem, kuri ir atteikušies no jebkurām minētajām subsīdijām vai no kuru galvojums/saistības ir pieņemtas saskaņā ar šī Līguma nosacījumiem. Jebkurš eksportētājs, kura eksports ir pakļauts fiksētai kompensācijas nodevai, bet, kurš faktiski netiek izmeklēts citu iemeslu, nevis atsacīšanās sadarboties dēļ, ir tiesīgs uz ātri veiktu pārskatu, lai izmeklēšanas institūcijas viņam nekavējoties noteiktu kompensācijas nodevas apmēru.

19.4. Importētai precei nav jāuzliek⁵¹ kompensācijas nodeva, kas pārsniedz konstatētās subsīdijas apjomu, kas aprēķināta kā subsidēšana uz vienu subsidētās un eksportētās preces vienību.

Atpakaļejošs spēks (retroaktivitāte)

20.1. Pagaidu pasākumi un kompensācijas nodevas jāpiemēro tikai precēm, kuras nonāk patēriņā pēc tam, kad stājas spēkā lēmums saskaņā ar 17.panta 1.punktu un 19.panta 1.punktu, atbilstoši izņēmumiem, kas norādīti šajā pantā.

20.2. Ja galīgais lēmums par kaitējumu (bet ne par tā draudiem vai ražošanas uzņēmuma materiālu kavēšanu) ir pieņemts vai, galīgā lēmuma gadījumā par kaitējuma draudiem, kur subsidētā importa sekas bez pagaidu pasākumiem būtu novedušas pie kaitējuma nodarīšanas, kompensācijas nodevas var tikt ievāktas ar atpakaļejošu spēku par laiku, kurā, ja vispār, ir tikuši piemēroti pagaidu pasākumi.

20.3. Ja galīgā kompensācijas nodeva ir augstāka nekā skaidrās naudas depozīta vai parādzīmes garantētais apjoms, starpība netiek iekasēta. Ja galīgā kompensācija ir mazāka, nekā skaidras naudas vai parādzīmes garantētais apjoms, pārpalikums tiek atmaksāts vai parādzīme atlaista, cik ātri vien iespējams.

20.4. Izņemot 2.punktā paredzēto, ja tiek pieņemts lēmums par kaitējuma draudiem vai materiālu kavējumu (bet kaitējums vēl nav parādījies), fiksēta kompensācijas nodeva var tikt uzlikta tikai sākot ar iespējamā kaitējuma vai materiālās kavēšanas noteikšanas brīdi, un, jebkurš skaidras naudas depozīts, kas iemaksāts pagaidu pasākumu piemērošanas laikā, tiek atmaksāts un jebkuras parādzīmes tiek atlaistas, cik ātri vien iespējams.

20.5. Ja galīgais lēmums ir negatīvs, jebkurš šāds skaidras naudas depozīts, kas iemaksāts pagaidu pasākumu piemērošanas laikā, tiek atmaksāts un jebkuras parādzīmes atlaistas, cik ātri vien iespējams.

20.6. Kritiskos apstākļos, kad attiecīgās valsts iestādes attiecībā uz subsidēto preci konstatē, ka grūti labojamu kaitējumu, kuru ir radījis preces ļoti liels imports relatīvi īsā laikā, izmantojot GATT 1994 un šī Līguma nosacījumiem neatbilstoši maksātās vai piešķirtās subsīdijas, un, ja tas tiek uzskatīts par nepieciešamu, lai novērstu šāda kaitējuma atkārtošanos, noteikt kompensācijas nodevas šim importam ar atpakaļejošu spēku, fiksētas kompensācijas nodevas var tikt noteiktas importam, kas ienācis patēriņam ne ātrāk kā 90 dienas pirms pagaidu pasākumu piemērošanas brīža.

Kompensācijas nodevu un saistību ilgums un pārskatīšana

21.1. Kompensācijas nodeva ir spēkā tikai tik ilgi un tik lielā mērā, cik nepieciešams, lai pretdarbotos kaitējumu radošu subsidēšanu.

21.2. Valsts iestādēm jāpārskata nepieciešamību turpināt kompensācijas nodevas uzlikšanu, ja ir pilnvarotas, pēc pašu iniciatīvas vai, ar nosacījumu, ka pagājis pietiekoši ilgs laiks kopš galīgās kompensācijas nodevas uzlikšanas, pēc attiecīga jebkuras ieinteresētās puses lūguma, kura iesniedz pozitīvu informāciju, pamatojot nepieciešamību pēc pārskata. Ieinteresētajām pusēm ir tiesības pieprasīt valsts iestādēm izpētīt, vai turpmākā kompensācijas nodevas uzlikšana ir nepieciešama, lai kompensētu subsidēšanu, vai kaitējums varētu turpināties vai atkārtoties, ja kompensācijas nodeva tiek atcelta vai mainīta, vai abējādi. Ja, pārbaudes rezultātā, saskaņā ar šo punktu, valsts iestādes nosaka, ka kompensācijas nodeva vairāk netiek garantēta, to nekavējoties jāatceļ.

21.3. Neskatoties uz 1.un 2.punktu nosacījumiem, jebkura fiksētā kompensācijas nodeva jāatceļ ne vēlāk kā piecus gadus pēc tās uzlikšanas (vai no brīža, kad veikts pats pēdējais pārskats, saskaņā ar 2.punktu, ja šis pārskats ir aptvēris gan subsidēšanu, gan kaitējumu, vai atbilstoši šim punktam), ja vien valsts iestādes pirms tam pēc pašu iniciatīvas vai pēc iekšzemes ražošanas vai tās vārdā savlaicīgi iesniegta pamatota lūguma uzsāktajā pārskatā pamatotā termiņā nenosaka, ka kompensācijas nodevas izbeigšana iespējams varētu novest pie subsidēšanas un kaitējuma⁵² turpinājuma vai atkārtošanās. Kompensācijas nodeva var palikt spēkā, kamēr tiek gaidīts pārskata rezultāts.

21.4. 12.panta nosacījumi attiecībā uz pierādījumiem un procedūru ir spēkā attiecībā uz jebkuru pārbaudi, kas tiek veikta saskaņā ar šo pantu. Jebkura šāda pārbaude tiek veikta nekavējoties un normāli tiek pabeigta 12 mēnešu laikā no pārbaudes sākuma brīža.

21.5. Šī panta nosacījumi ir spēkā mutatis mutandis uz saistībām/galvojumiem, kas ir akceptēti saskaņā ar 18.pantu.

Publiskā paziņošana un lēmumu paskaidrošana

22.1. Ja valsts iestādes ir pārliecinātas, ka ir pietiekoši daudz pierādījumu, lai attaisnotu izmeklēšanas sākšanu atbilstoši 11.pantam, Dalībvalstij vai Dalībvalstīm, kuru preces ir pakļautas šādai izmeklēšanai un citām ieinteresētajām pusēm, par kurām izmeklēšanas institūcijām ir zināms, tas jāpaziņo atsevišķi, kā arī jādara publisks paziņojums.

22.2. Publiskam paziņojumam par izmeklēšanas sākumu jāsatur, vai kā citādi jādara pieejamu ar atsevišķa ziņojuma starpniecību⁵³, adekvātu informāciju par sekojošo:

(i) eksportējošās valsts vai valstu un izmeklēšanā iesaistītās preces nosaukumu;

(ii) izmeklēšanas sākšanas datumu;

(iii) izmeklējamās subsīdiju prakses aprakstu;

(iv) faktoru kopsavilkumu, uz kuriem balstās apgalvotais kaitējums;

(v) adresi, uz kuru ieinteresētajām Dalībvalstīm un ieinteresētajām pusēm iespējams nosūtīt to viedokļus pārstāvošu dokumentāciju; un

(vi) atvēlētos termiņus ieinteresētajām Dalībvalstīm un ieinteresētajām pusēm savu viedokļu paziņošanai.

22.3. Publiskais paziņojums jāsniedz par jebkuru pagaidu vai galīgo lēmumu, apstiprinošu vai noraidošu, par jebkuru lēmumu akceptēt saistības/galvojumu atbilstoši 18.pantam, par šādu saistību/galvojuma izbeigšanu, un par fiksētās kompensācijas atcelšanu. Katrs šāds paziņojums, parāda, vai kā citādi dara pieejamus ar atsevišķa ziņojuma starpniecību, pietiekoši detalizēti spriedumus un secinājumus, ko panākušās izmeklēšanas institūcijas par visiem faktiskajiem un tiesiskajiem jautājumiem. Visus šādus paziņojumus un ziņojumus nosūta Dalībvalstij vai Dalībvalstīm, kuru preces ir pakļautas šādiem lēmumiem vai saistībām un citām ieinteresētajām pusēm.

22.4. Publiskam paziņojumam par pagaidu pasākumu ieviešanu jānorāda, vai citādi jādara pieejamus ar atsevišķa ziņojuma starpniecību, pietiekoši detalizētus paskaidrojumus pagaidu lēmumiem par subsīdijas un kaitējuma eksistenci un atsaucas uz faktiem un likumiem, kas noveduši pie argumentu akceptēšanas vai noraidīšanas. Šādam paziņojumam vai ziņojumam, pienācīgu uzmanību pievēršot prasībai par konfidenciālas informācijas aizsardzību, atsevišķi jāietver:

(i) piegādātāju nosaukumus, vai, ja tas nav iespējams, iesaistīto piegādātāju valstu nosaukumus;

(ii) preces aprakstu, kas ir pietiekošs muitas vajadzībām;

(iii) noteiktās subsīdijas apjomu un pamatojumu, ar kuru subsīdijas eksistences fakts ir ticis noteikts;

(iv) apsvērumus, kas atbilst kaitējuma noteikšanai, kā noteikts 15.pantā;

(v) galvenos iemeslus, kas noved pie lēmuma.

22.5. Publiskam paziņojumam par izmeklēšanas pabeigšanu vai apturēšanu pozitīva lēmuma gadījumā, kas paredz galīgās kompensācijas uzlikšanu vai galvojuma/saistību akceptēšanu, jāietver, vai kā citādi dara pieejamu ar atsevišķa ziņojuma starpniecību, visu atbilstošo informāciju par lietas faktiskajiem un tiesiskajiem aspektiem un iemeslus, kas noveduši pie galējo pasākumu ieviešanas vai saistību/galvojuma akceptēšanas, pienācīgu uzmanību pievēršot prasībai par konfidenciālas informācijas aizsardzību. Īpaši, paziņojumam vai ziņojumam jāietver informāciju, kas aprakstīta 4.punktā, kā arī ieinteresēto Dalībvalstu un eksportētāju un importētāju attiecīgo argumentu vai prasību akceptēšanas vai noraidīšanas iemeslus.

22.6. Publiskam paziņojumam par izmeklēšanas izbeigšanu vai apturēšanu pēc saistību/galvojuma akceptēšanas atbilstoši 18.pantam jāietver, vai kā citādi jādara pieejamu ar atsevišķa ziņojuma starpniecību, šo saistību/galvojuma nekonfidenciālo daļu.

22.7. Šī panta nosacījumi ir spēkā mutatis mutandis attiecībā uz pārskatu sākšanu un pabeigšanu atbilstoši 21.pantam un lēmumiem saskaņā ar 20.pantu piemērojot kompensācijas nodevas ar atpakaļejošu spēku.

23. pants

Tiesas pārskats

Katra Dalībvalsts, kuras nacionālā likumdošana satur nosacījumus par kompensācijas nodevu pasākumiem uztur tiesu, arbitrāžas vai administratīvos tribunālus vai procesus, lai, cita starpā, nekavējoties pārbaudītu administratīvo darbību, kas attiecas uz galīgajiem lēmumiem un lēmumu pārskatiem 21.panta nozīmē. Šādi tribunāli vai procesi ir neatkarīgi no institūcijām, kuras ir atbildīgas par strīdīgo lēmumu vai pārbaudi un tie ļauj visām ieinteresētajām pusēm, kuras piedalījās administratīvajā procesā un kuras ir tieši vai netieši ietekmējusi administratīvā darbība, pieeju pārskatam.

VI NODAĻA

INSTITŪCIJAS

24. pants

Subsīdiju un kompensācijas pasākumu komiteja un palīginstitūcijas

24.1. Ar šo tiek izveidota Subsīdiju un kompensācijas (pretsubsīdiju) pasākumu komiteja, kas sastāv no katras Dalībvalsts pārstāvjiem. Komiteja ievēl savu Priekšsēdētāju un sanāk ne retāk kā divas reizes gadā un citas reizes, kā to paredz attiecīgie šī Līguma nosacījumi, pēc jebkuras Dalībvalsts attiecīga lūguma. Komiteja veic pienākumus, kurus tai paredz šis Līgums vai Dalībvalstis un tā dod Dalībvalstīm iespēju konsultēties par jebkuru jautājumu attiecībā uz Līguma darbību un tā mērķu pildīšanu. PTO Sekretariāts darbojas kā Komitejas sekretariāts.

24.2. Komiteja var izveidot nepieciešamās palīginstitūcijas.

24.3. Komiteja izveido Pastāvīgo ekspertu grupu (PEG), kas sastāv no piecām subsīdiju un tirdzniecības attiecību jomā augsti kvalificētām neatkarīgām personām. Ekspertus ievēl Komiteja un viens no tiem tiek nomainīts katru gadu. PEG var tika pieprasīta piedalīties komisijā, kā tas paredzēts 4.panta 5.punktā. Komiteja var arī sniegt padomdevēja viedokli par jebkuras subsīdijas eksistenci un būtību.

24.4. PEG var saņemt konsultāciju no jebkuras Dalībvalsts un tā var sniegt padomdevēja viedokli par jebkuras subsīdijas būtību, kura ierosināta ieviešanai vai, kuru dotajā brīdī izmanto šī Dalībvalsts. Šādi padomdevēju uzskati būs konfidenciāli un uz tiem nevar atsaukties procesos saskaņā ar 7.pantu.

24.5. Veicot savas funkcijas, Komiteja un jebkuri palīgorgāni var konsultēties un gūt informāciju no jebkura avota, ko tā uzskata par pieņemamu. Tomēr, pirms Komiteja vai palīginstitūcija cenšas gūt informāciju no avota, kas ietilpst Dalībvalsts jurisdikcijā, tai jāinformē par to attiecīgo Dalībvalsti.

VII NODAĻA

NOTIFIKĀCIJA UN UZRAUDZĪBA

25. pants

Notifikācijas

25.1. Dalībvalsts vienojas, ka, neatkarīgi no GATT 1994 XVI panta 1.punkta nosacījumiem, to notifikācijas par subsīdijām tiek iesniegtas ne vēlāk kā katra gada 30.jūnijā un tās atbilst 2.-6.punktu nosacījumiem.

25.2. Dalībvalsts paziņo par jebkuru subsīdiju, kā noteikts 1.panta 1.punktā, kas ir specifiska 2.panta nozīmē, piešķirta vai uzturēta to teritorijās.

25.3. Notifikāciju saturam jābūt pietiekoši specifiskam, lai dotu iespēju citām Dalībvalstīm novērtēt tirdzniecības sekas un saprast paziņoto subsīdiju programmu darbību. Šajā sakarā, un, nekaitējot subsīdiju aptaujas54 saturam un formai, Dalībvalstīm jānodrošina, lai to notifikācijas satur sekojošu informāciju:

(i) subsīdijas forma (t.i. dotācija, aizdevums, nodokļu atvieglojumi utt.);

(ii) subsīdijas apjoms uz vienu vienību, vai, gadījumos, kur tas nav iespējams, kopējo gada apjomu, kas subsīdijai piešķirts no budžeta (norādot, ja iespējams, vidējo subsīdiju uz vienu vienību iepriekšējā gadā);

(iii) politikas mērķi un/vai subsīdijas nolūks;

(iv) subsīdijas ilgums un/vai citi termiņi saistībā ar to;

(v) statistiski dati, kas ļauj novērtēt subsīdijas tirdzniecības sekas;

25.4. Ja notifikācijā nav atrunātas specifiskas 3.punkta detaļas, paskaidrojums tiek sniegts pašā notifikācijā.

25.5. Ja subsīdijas tiek piešķirtas īpašām precēm vai sektoriem, notifikācijām jābūt strukturētām par preci vai sektoru.

25.6. Dalībvalstīm, kuras uzskata, ka to teritorijās nav pasākumi, kas prasa notifikāciju saskaņā ar GATT 1994 XVI panta 1.punktu un šo Līgumu, par to jāpaziņo Sekretariātam rakstiski.

25.7. Dalībvalstis atzīst, ka pasākuma notifikācija nesniedz iepriekšēju spriedumu kā par tās juridisko statusu saskaņā ar GATT 1994 un šo Līgumu, par sekām saskaņā ar šo Līgumu, tā arī par paša pasākuma raksturu.

25.8. Jebkura Dalībvalsts var jebkurā laikā sagatavot rakstisku lūgumu pēc informācijas par jebkuras subsīdijas būtību un lielumu, kuru piešķīrusi vai izmanto cita Dalībvalsts (ieskaitot jebkuru subsīdiju, kas minēta IV nodaļā), vai arī paskaidrojumus par iemesliem, kādēļ specifiskais pasākums ir ticis uzskatīts kā nepakļauts notifikācijas prasībai.

25.9. Ja Dalībvalstīm tas tiek pieprasīts, tām jāsniedz šādu informāciju cik vien ātri iespējams un visaptverošā veidā, un jābūt gatavām, pēc attiecīga lūguma, sniegt papildus informāciju lūgumu izteikušai Dalībvalstij. Sevišķi tām jāsniedz pietiekoši detalizētas ziņas, lai dotu iespēju otrai Dalībvalstij novērtēt to atbilstību šī Līguma nosacījumiem. Jebkura Dalībvalsts, kura uzskata, ka šāda informācija nav tikusi sniegta, var vērst Komitejas uzmanību uz šo jautājumu.

25.10. Jebkura Dalībvalsts, kura uzskata, ka, ja nav paziņots par jebkuru otras Dalībvalsts pasākumu, kam ir subsīdijas sekas, atbilstoši GATT 1994 XVI panta 1.punktam un šim pantam, var vērst šīs otras Dalībvalsts uzmanību uz minēto jautājumu. Ja par iespējami esošo subsīdiju tādējādi netiek paziņots nekavējoties, Dalībvalsts var pati pievērst Komitejas uzmanību šai strīdīgajai subsīdijai.

25.11. Dalībvalstīm jāziņo bez kavēšanās Komitejai par visiem pagaidu vai galīgajiem pasākumiem, kas veikti attiecībā uz kompensācijas nodevām. Šādi ziņojumi ir pieejami Sekretariātā, lai tos varētu izskatīt citas Dalībvalstis. Dalībvalstis iesniedz arī pusgada ziņojumus par jebkuru kompensācijas pasākumu, kas veikts iepriekšējo sešu mēnešu laikā. Pusgada ziņojumi tiek iesniegti pēc norunātas standarta formas.

25.12. Katrai Dalībvalstij jāpaziņo Komitejai a) kuras no tās valsts iestādēm ir kompetentas sākt un vadīt izmeklēšanu, kā minēts 11.pantā, un b) tās iekšzemes procedūras, kas regulē šādas izmeklēšanas sākšanu un vadīšanu.

26. pants

Uzraudzība

26.1. Komiteja izskata jaunas un pilnīgas notifikācijas, kas iesniegtas saskaņā ar GATT 1994 XVI panta 1.punktu un šī Līguma 25.panta 1.punktu īpašās sesijās, kas tiek sasauktas katru trešo gadu. Notifikācijas, kas tiek iesniegtas starplaikā (papildinātas notifikācija), tiek izskatītas katrā kārtējā Komitejas sēdē.

26.2. Komiteja izskata ziņojumus, kas ir iesniegti saskaņā ar 25.panta 11.punktu katrā kārtējā Komitejas sēdē.

VIII NODAĻA

JAUNATTĪSTĪBAS DALĪBVALSTIS

27. pants

Speciālā un diferencētā attieksme pret jaunattīstības Dalībvalstīm

27.1. Dalībvalstis atzīst, ka subsīdijām var būt svarīga loma jaunattīstības Dalībvalstu ekonomiskās attīstības programmās.

27.2. 3.panta 1 (a) punkta aizliegums nav spēkā attiecībā uz:

(a) jaunattīstības Dalībvalstīm, kas minētas VII pielikumā.

(b) citām jaunattīstības Dalībvalstīm uz astoņiem gadiem no PTO Līguma stāšanās spēkā brīža, atbilstoši 4.punkta nosacījumiem.

27.3. 3.panta 1.(b) aizliegums netiek attiecināts uz jaunattīstības Dalībvalstīm pirmos piecus un uz vismazāk attīstītajām Dalībvalstīm — pirmos astoņus gadus kopš PTO Līguma stāšanās spēkā.

27.4. Jebkurai jaunattīstības Dalībvalstij, kas minēta 2.(b) punktā, pakāpeniski jāsamazina savas eksporta subsīdijas astoņu gadu laikā, vēlams progresējoši. Tomēr, jaunattīstības Dalībvalsts nepalielina savu eksporta subsīdiju⁵⁵ apjomu, un likvidē tās īsākā laikā, nekā to paredz šis punkts, ja šādu eksporta subsīdiju izmantošana nav savietojama ar tās attīstības vajadzībām. Ja jaunattīstības Dalībvalsts uzskata par nepieciešamu piemērot šādas subsīdijas ilgāk kā astoņus gadus, tai ne vēlāk kā vienu gadu pirms šī termiņa beigām jāsāk konsultācijas ar Komiteju, kura noteiks, vai šī termiņa pagarinājums ir attaisnots, pēc iepazīšanās ar visām minētās jaunattīstības Dalībvalsts attiecīgajām ekonomiskajām, finansiālajām un attīstības vajadzībām. Ja Komiteja nolemj, ka šis pagarinājums ir pamatots, attiecīgā jaunattīstības Dalībvalsts rīko ikgadējas konsultācijas ar Komiteju, lai lemtu par nepieciešamību uzturēt subsīdijas. Ja Komiteja šādu lēmumu nav pieņēmusi, jaunattīstības Dalībvalstij pakāpeniski jāsamazina atlikušās eksporta subsīdijas divu gadu laikā no pēdējā tiesiski atļauta perioda beigām.

27.5. Jaunattīstības Dalībvalstij, kura ir sasniegusi eksporta konkurētspēju attiecībā uz kādu preci, pakāpeniski jāsamazina savas eksporta subsīdijas šādai precei divu gadu laikā. Tomēr, jaunattīstības Dalībvalstij, kas minēta Pielikumā VII un, kura ir sasniegusi eksporta konkurētspēju attiecībā uz vienu vai vairākām precēm, eksporta subsīdijas šādām precēm pakāpeniski jāsamazina astoņu gadu laikā.

27.6. Eksporta konkurētspēja precei eksistē, ja šīs preces eksports no jaunattīstības Dalībvalsts ir sasniedzis vismaz 3,25% no pasaules tirdzniecības apjoma ar šo preci divu sekojošu kalendāra gadu laikā. Eksporta konkurētspēja eksistē vai nu a) pamatojoties uz notifikāciju no jaunattīstības Dalībvalsts, kura ir sasniegusi eksporta konkurētspēju, vai b) pamatojoties uz aprēķiniem, ko veicis Sekretariāts pēc kādas Dalībvalsts lūguma. Šī punkta mērķim, prece tiek definēta kā nodaļas virsraksts Harmonizētās sistēmas nomenklatūrā. Komiteja pārbauda šī nosacījuma darbību piecus gadus no PTO Līguma stāšanās spēkā brīža.

27.7. 4.panta nosacījumi nav jāattiecina uz jaunattīstības Dalībvalsti eksporta subsīdiju gadījumā, kuras atbilst 2.-5.punktu nosacījumiem. Šādā gadījumā atbilstošie ir 7.panta nosacījumi.

27.8. Nav pamata pieņēmumam 6.panta 1.punkta nosacījumu izpratnē, ka subsīdija, kas piešķirta jaunattīstības Dalībvalstij, rada nopietnu kaitējumu, kā tas definēts šajā Līgumā. Šāds nopietns kaitējums, kur piemērojami 9.punkta nosacījumi, tiek parādīts ar apliecinošiem pierādījumiem, atbilstoši 6.panta 3.-8.punktu nosacījumiem.

27.9. Attiecībā uz tiesiski apstrādājamām subsīdijām, ko piešķīrusi vai uztur jaunattīstības Dalībvalsts, izņemot tās, kas minētas 6.panta 1.punktā, tiesas darbība var netikt pilnvarota vai veikta saskaņā ar 7.pantu, ja vien nav konstatēts, ka eksistē tarifu koncesiju vai citu saistību anulēšana vai vājināšana saskaņā ar GATT 1994 kā šādas subsīdijas sekas, tādā veidā, ka tiek izspiests vai traucēts citas Dalībvalsts līdzīgās preces imports subsidējošās jaunattīstības Dalībvalsts tirgū vai, kamēr nerodas kaitējums iekšzemes ražošanai importējošās Dalībvalsts tirgū.

27.10. Jebkuras kompensācijas nodevas izmeklēšana precei, kuras izcelsmes vieta ir jaunattīstības Dalībvalsts, jāpārtrauc, tiklīdz attiecīgās institūcijas nolemj, ka:

(a) kopējais subsīdiju apjoms, kas piešķirts minētajai precei nepārsniedz 2% no tās vērtības, kas aprēķināta uz vienu vienību; vai

(b) subsidētā importa apjoms pārstāv mazāk nekā 4% no kopējā līdzīgās preces importa importējošajā Dalībvalstī, ja vien imports no jaunattīstības Dalībvalstīm, kuru kopējā importa individuālās daļas nesastāda mazāk nekā 4%, kopā atbild par vairāk nekā 9% no līdzīgās preces kopējā importa importējošajā Dalībvalstī.

27.11. Tām jaunattīstības Dalībvalstīm, uz ko attiecas 2.(b) punkts, un kuras ir izbeigušas eksporta subsīdijas pirms astoņu gadu termiņa beigšanās kopš no PTO Līguma stāšanās spēkā brīža, un tām jaunattīstības Dalībvalstīm, kas minētas VII pielikumā, 10.(a) punktā noteiktais skaitlis ir drīzāk 3% nekā 2%. Šis nosacījums ir spēkā no brīža, kad par eksporta subsīdiju izbeigšanu tiek paziņots Komitejai, un uz tik ilgu laiku, kamēr par to paziņojusī jaunattīstības Dalībvalsts nepiešķir eksporta subsīdijas. Šis nosacījums beidzas pēc astoņiem gadiem kopš PTO Līguma spēkā stāšanās brīža.

27.12. 10.un 11.punktu nosacījumi regulē jebkuru minimālo daudzumu noteikšanu saskaņā ar 15.panta 3.punktu.

27.13. III nodaļas nosacījumi nav spēkā attiecībā uz tiešu parādu atlaidi, subsīdijām, kuras sedz sociālās izmaksas jebkādā formā, ieskaitot valdības atteikšanos no ienākumiem, un citu saistību novirzīšanu, kad šādas subsīdijas tiek piešķirtas jaunattīstības Dalībvalsts privatizācijas programmas ietvaros vai tiešā saistībā ar to, ar nosacījumu, ka gan programma, gan ietvertās subsīdijas tiek piešķirtas uz ierobežotu laiku un par to ir paziņots Komitejai un, ka programmas rezultātā notiek attiecīgā uzņēmuma privatizācija.

27.14. Komiteja pēc ieinteresētās Dalībvalsts lūguma, var veikt jaunattīstības Dalībvalsts īpašas eksporta subsīdiju prakses pārbaudi, lai iepazītos, vai šī prakse atbilst valsts attīstības vajadzībām.

27.15. Komiteja, pēc ieinteresētās jaunattīstības Dalībvalsts lūguma, veic īpaša kompensācijas pasākuma pārbaudi, lai iepazītos, vai tā ir atbilstoša 10. un 11.punktam ciktāl tie piemērojami minētajai jaunattīstības Dalībvalstij.

IX NODAĻA

PĀREJAS NOSACĪJUMI

28. pants

Pastāvošās programmas

28.1. Subsīdiju programmām, kuras ir izveidotas jebkuras Dalībvalsts teritorijā pirms brīža, kad šī Dalībvalsts parakstījusi PTO Līgumu un kuras neatbilst šī Līguma nosacījumiem, jātiek:

(a) paziņotām Komitejai ne vēlāk kā 90 dienas pēc PTO Līguma stāšanās spēkā šādai Dalībvalstij; un

(b) pielāgotām atbilstoši šī Līguma nosacījumiem trīs gadu laikā no PTO Līguma stāšanās spēkā šādai Dalībvalstij un līdz tam netiek pakļautas II nodaļai.

28.2. Neviena Dalībvalsts nepaplašina nevienas šādas programmas darbības sfēru, un šāda programma netiek atjaunota pēc tās izbeigšanās.

29. pants

Pāreja uz tirgus ekonomiku

29.1. Dalībvalsts, kas atrodas pārejas procesā no centralizēti plānotas ekonomikas uz tirgus, brīvu uzņēmumu ekonomiku, var piemērot programmas un pasākumus, kuras ir nepieciešamas šādai pārejai.

29.2. Šādām Dalībvalstīm, subsīdiju programmas, kas ietilpst 3.panta darbības sfērā, un par kurām ir paziņots atbilstoši 3.punktam, tiek pakāpeniski samazinātas vai padarītas atbilstošas 3.pantam septiņu gadu laikā no PTO Līguma stāšanās spēkā brīža. Šādā gadījumā, 4.pants nav spēkā. Papildus tajā pašā laikā:

(a) Subsīdiju programmas, kuras ietilpst 6.panta 1.(a) punkta darbības sfērā nav saskaņā ar 7.pantu;

(b) attiecībā uz citām tiesiski apstrīdamām subsīdijām, spēkā ir 27.panta 9.punkta nosacījumi.

29.3. Par subsīdiju programmām, kuras ietilpst 3.panta darbības sfērā, jāpaziņo Komitejai iespējami ātrāk pēc PTO Līguma stāšanās spēkā. Tālākās notifikācijas par šādām subsīdijām var veikt divu gadu laikā pēc PTO Līguma spēkā stāšanās brīža.

29.4. Izņēmuma apstākļos, Dalībvalstīm, kas minētas 1.punktā, Komiteja var dot iespēju izstāties no savām paziņotajām programmām un pasākumiem un to termiņiem, ja šāda izstāšanās tiek uzskatīta kā nepieciešama pārejas procesam.

X NODAĻA

STRĪDU NOREGULĒŠANA

30. pants

GATT 1994 XXII un XXIII pantu nosacījumi, kas papildināti un piemēroti Izskaidrojumā par strīdu noregulēšanu, ir spēkā attiecībā uz konsultācijām un strīdu noregulēšanu saskaņā ar šo Līgumu, izņemot, ja tas šeit paredzēts citādi.

XI NODAĻA

NOBEIGUMA NOSACĪJUMI

31. pants

Pagaidu piemērošana

6.panta 1.punkta nosacījumi un 8.panta un 9.panta nosacījumi ir spēkā uz pieciem gadiem, sākot ar PTO Līguma stāšanās spēkā brīdi. Ne vēlāk kā 180 dienas pirms šī termiņa beigām, Komiteja pārskata šo nosacījumu darbību, lai noteiktu, vai pagarināt to piemērošanu esošajā formā vai izmainītu uz turpmāku laiku.

32. pants

Citi nobeiguma nosacījumi

32.1. Nekāda īpaša darbība pret citas Dalībvalsts subsīdiju nevar tikt veikta, izņemot GATT 1994 nosacījumiem atbilstošā, kā to nosaka šis Līgums.⁵⁶

32.2. Iebildumi nevar tikt celti attiecībā uz kādu šī Līguma noteikumu bez citu Dalībvalstu piekrišanas.

32.3. Atbilstoši 4.punktam, šī Līguma noteikumi ir spēkā attiecībā uz pastāvošo pasākumu izmeklēšanu, kas sākta saskaņā ar iesniegumiem, kas veikti PTO Līguma stāšanās spēkā brīdī Dalībvalstij vai pēc tā.

32.4. 21.panta 3.punkta izpratnē, pastāvošie kompensācijas pasākumi jāuzskata kā uzlikti ne vēlāk par PTO Līguma spēkā stāšanās brīdī Dalībvalstij, izņemot gadījumos, kuros Dalībvalsts šajā brīdī spēkā esošā iekšzemes likumdošana jau ir iekļāvusi tāda tipa pantu, kāds paredzēts šajā punktā.

32.5. Katrai Dalībvalstij jāveic visus nepieciešamos pasākumus, vispārējus un konkrētus, lai nodrošinātu, ne vēlāk kā PTO Līguma spēkā stāšanās brīdī tai, savu likumu, noteikumu un administratīvo procedūru atbilstību šī Līguma prasībām, kā tās varētu tikt piemērotas attiecīgajai Dalībvalstij.

32.6. Katrai Dalībvalstij jāpaziņo Komitejai par jebkurām izmaiņām tās likumos un noteikumos, kuri attiecas uz šo Līgumu un šādu likumu un noteikumu darbības kārtībā.

32.7. Komitejai katru gadu jāveic šī Līguma darbības un īstenošanas pārskats, ievērojot tā mērķus. Komiteja katru gadu informē Preču tirdzniecības padomi par izmaiņām laika periodā, ko aptver šie pārskati.

32.8. Pielikumi šim Līgumam veido tā neatņemamu sastāvdaļu.

EKSPORTA SUBSĪDIJU ILUSTRATĪVAIS SARAKSTS

(a) Valdību sniegtās tiešās subsīdijas firmai vai ražošanas pārstāvjiem pie eksporta veikšanas.

(b) Valūtas saglabāšanas shēmas vai līdzīga prakse, kas ietver papildus eksporta peļņu.

(c) Iekšējās transporta un kravu pārvadāšanas izmaksas par eksporta sūtījumiem, ko nodrošina vai pilnvaro valdības, uz labvēlīgākiem nosacījumiem nekā iekšzemes pārvadājumiem.

(d) Valdību vai to aģentūru, tieši vai netieši ar valdības pilnvarotu shēmu starpniecību veikts nodrošinājums, importētās vai iekšzemes preces vai pakalpojumu izmantošanai eksportēto preču ražošanai, uz labvēlīgākiem nosacījumiem vai noteikumiem, nekā nodrošināšana ar līdzīgām vai tieši konkurētspējīgām precēm vai pakalpojumiem to izmantošanai preču ražošanai iekšzemes patēriņam, ja (preču gadījumā) šādi nosacījumi un noteikumi ir labvēlīgāki nekā tie, kas ir komerciāli pieejami⁵⁷ pasaules tirgos to eksportētājiem.

(e) Pilnīga vai daļēja atbrīvošanas no nodokļiem remisija, vai tiešo nodokļu⁵⁸ vai sociālo nodokļu, kas tiek maksāti vai ir maksājami ražošanas vai komercuzņēmumiem⁵⁹ atlikšana saistībā ar eksportu.

(f) Īpašu atlaižu pieļaušana, kas tieši saistītas ar eksportu vai eksporta izpildi, virs tām, kas piešķirtas attiecībā uz ražošanu iekšzemes patēriņam, aprēķinot pēc tiešo nodokļu bāzes.

(g) Atbrīvošana no netiešajiem nodokļiem⁶⁰ vai remisija, attiecībā uz eksportēto preču ražošanu un sadali, kas pārsniedz uz līdzīgo preču ražošanu un sadali uzliktos, kad tās tiek pārdotas iekšzemes patēriņam.

(h) Nodokļu atvieglojumi, remisija vai atlikšana sākuma posma kumulatīvo netiešajiem nodokļiem⁶¹ uz precēm vai pakalpojumiem, kurus izmanto eksportēto preču ražošanai pārsniedzot nodokļu atvieglojumus, remisiju vai atlikšanu sākuma posma līdzīgajiem kumulatīvajiem netiešajiem nodokļiem uz precēm vai pakalpojumiem, kurus izmanto līdzīgo preču ražošanā, kad tās tiek pārdotas iekšzemes patēriņam, tomēr, ar nosacījumu, ka sākuma posma kumulatīvie netiešie nodokļi var tikt atcelti, atviegloti vai atlikti eksportētām precēm, pat tad, ja tie nav atcelti, atviegloti vai atlikti līdzīgām precēm, kad tās tiek pārdotas iekšzemes patēriņam, ja sākuma posma kumulatīvie tiešie nodokļi tiek uzlikti ieguldījumiem, kas izlietoti eksportētās preces ražošanai (pieļaujot normālus zudumus).⁶² Šis jautājums tiek interpretēts saskaņā ar norādījumiem par ieguldījumu patēriņu ražošanas procesā, kas atrodams II pielikumā.

(i) Importa nodevu⁶³atvieglojumi vai atvilkšana, kas pārsniedz tās, kas uzliktas importētajiem ieguldījumiem, kas tiek izmantoti eksportētās preces ražošanā (pieļaujot normālus zudumus), tomēr, ar nosacījumu, ka īpašos gadījumos firma var izmantot zināmu daudzumu vietējā tirgus ieguldījumus, kas līdzvērtīgi un kuriem ir tāda pati kvalitāte un īpašības, kā importētajiem ieguldījumiem — to aizvietotājiem, lai gūtu labumu no šī nosacījuma, ja gan imports, gan atbilstošās eksporta operācijas notiek saprātīgā laikaposmā, kas nepārsniedz divus gadus. Šis jautājums jāinterpretē atbilstoši norādījumiem par ieguldījumu patēriņu ražošanas procesā, kas atrodams II pielikumā un norādījumos par aizstāšanas atvilkšanas sistēmu kā eksporta subsīdiju noteikšanu, kas atrodamas III pielikumā.

(j) Valdību (vai speciālu valdības kontrolētu institūciju) nodrošinātā eksporta kredītu garantija vai apdrošināšanas programmas, apdrošināšanas vai garantiju programmas pret eksportēto preču izmaksu palielināšanos vai apmaiņas riska programmas, par paaugstinātiem likmēm, kuras ir neatbilstošas, lai segtu ilgtermiņa darbības izmaksas un programmu zaudējumus.

(k) Valdību, (vai speciālās institūcijas, kuras tās kontrolē un/vai kuras darbojas valdību pilnvarojumā) eksporta kredītu dotācijas par procentu likmēm, kas ir zemākas par tām, kādas tām faktiski ir jāmaksā par tādējādi izmantotajiem fondiem (vai arī būtu vajadzējis maksāt, ja tās aizņemtos starptautiskajos kapitāla tirgos, lai dabūtu fondus ar tādiem pašiem maksājuma termiņiem un citiem kredīta noteikumiem un kas noteikti tajā pašā valūtā kā eksporta kredīts), vai to pilnībā vai daļēji veiktā izmaksu apmaksa, ko radījušas eksportētāju vai finansu institūcijas, ņemot kredītus, ciktāl tie tiek izmantoti, lai aizsargātu materiālo priekšrocību eksporta kredītu nosacījumu jomā.

(l) Tomēr, ar nosacījumu, ka, ja Dalībvalsts ir puse starptautiskajās saistībās/galvojumā par oficiāliem eksporta kredītiem, kurā vismaz divpadsmit sākotnējās šī Līguma Dalībvalstis ir puses no 1979.gada 1.janvāra (vai pārmantoto saistību, kuras uzņēmušās šīs sākotnējās Dalībvalsts), vai, ja praksē Dalībvalsts piemēro atbilstošas saistības procentu likmju nosacījumus, eksporta kredīta prakse, kura atbilst šiem nosacījumiem, nav jāuzskata par eksporta subsīdiju, ko aizliedz šis Līgums.

(m) Jebkuras citas publiskās izmaksas, kas sastāda eksporta subsīdiju GATT 1994 XVI panta nozīmē.

NORĀDĪJUMI PAR IEGULDĪJUMU PATĒRIŅU RAŽOŠANAS PROCESĀ⁶⁴

1. Netiešo nodokļu atlaižu shēmas var atļaut atbrīvošanu no sākuma posma kumulatīvajiem netiešajiem nodokļiem, to remisiju vai atlikšanu, kas uzlikti ieguldījumiem, kas tiek patērēti eksportētās preces ražošanai (pieļaujot normālus zudumus). Līdzīgā veidā, atvilkšanas shēmas var atļaut importa nodevu atlaides vai atvilkšanu tiem ieguldījumiem, kas tiek izmantoti eksportētās preces ražošanā (pieļaujot normālus zudumus).

2. Eksporta subsīdiju ilustratīvais saraksts šī Līgumā I pielikumā atsaucas uz terminu "ieguldījumi, kas tiek patērēti eksportētās preces ražošanā" h) un i) punktos. Atbilstoši h) punktam, netiešo nodokļu atlaides shēmas var veidot eksporta subsīdiju apjomā, ciktāl tie rada atbrīvošanu, atlaides vai atlikšanu no sākuma posma kumulatīvajiem netiešajiem nodokļiem, pārsniedzot faktisko ieguldījumiem uzlikto nodokļu apjomu, kuri tiek patērēti eksportētās preces ražošanā. Atbilstoši i) punktam, atvilkšanas shēmas var veidot eksporta subsīdiju tiktāl, ciktāl tās rada importa nodevu remisiju vai atvilkšanu, pārsniedzot faktisko ieguldījumiem uzlikto nodevu apjomu, kuri tiek patērēti eksportētās preces ražošanā. Abi punkti nosaka, ka normāls zudumu apjoms ir jānosaka konstatācijās par ieguldījumu patēriņu eksportētās preces ražošanā. Punkts i) nosaka arī aizstāšanu, kur tā jāpiemēro.

Iepazīstoties ar to, vai ieguldījumi tiek patērēti eksportētās preces ražošanā kā šim Līgumam atbilstoša kompensācijas nodevu izmeklēšanas sastāvdaļa, izmeklēšanas institūcijas veic savu darbu, pamatojoties uz sekojošo:

1. Ja tiek apgalvots, ka netiešā nodokļu atlaides shēma, vai atvilkšanas shēma, rada subsīdiju netiešo nodokļu vai importa nodevu ieguldījumu, kas patērēti eksporta preces ražošanā pārmērīgas atlaides vai atgriešanas dēļ, izmeklēšanas institūcijām vispirms jānosaka, vai eksportējošās Dalībvalsts valdība ir radījusi un pielieto sistēmu vai procedūru, lai apstiprinātu, kuri ieguldījumi ir patērēti eksportētās preces ražošanā un kādos daudzumos. Ja tiek noteikts, ka jāizmanto šāda sistēma vai procedūra, tad izmeklēšanas institūcijām jāizpētī sistēma vai procedūra, lai redzētu, vai tā ir pieņemama, efektīva iecerētā mērķa sasniegšanai un balstīta uz vispārpieņemtu komerciālo praksi eksportējošajā valstī. Izmeklēšanas institūcijas var uzskatīt par nepieciešamu veikt, atbilstoši 12.panta 6.punktam, noteiktas praktiskas pārbaudes, lai pārbaudītu informāciju vai pārliecinātos, ka sistēma vai procedūra tiek piemērota efektīvi.

2. Ja šādas sistēmas vai procedūras nav, kur tai nav pamatojuma, vai kur tās ir sāktas un tiek uzskatītas par pamatotām, bet ir konstatēts, ka tās nav pielietotas vai nav pielietotas efektīvi, būtu nepieciešama eksportējošās Dalībvalsts veikta tālāka izpēte, kas balstīta uz iesaistītajiem faktiskajiem ieguldījumiem, tādā kontekstā, lai noteiktu, vai radušās liekas izmaksas. Ja izmeklēšanas institūcijas uzskata par nepieciešamu, tālāku izpēti var veikt atbilstoši 1.punktam.

3. Izmeklēšanas institūcijām jāizturas pret ieguldījumiem kā fiziski inkorporētiem, ja šādi ieguldījumi tiek izmantoti ražošanas procesā un fiziski piedalās eksportētajā precē. Dalībvalsts ievēro, ka ieguldījumam nav nepieciešams būt klāt galīgajā produktā tajā pašā veidā, kādā tā bija ražošanas procesa sākumā..

4. Nosakot īpašā ieguldījuma daudzumu, kas tiek patērēts eksportētās preces ražošanā, "normāls zudumu apjoms" ir jāņem vērā, un šādi zudumi jāuzskata kā eksporta preces ražošanas tēriņi. Termins "zudumi" attiecas uz to dotā ieguldījuma daļu, kura neveic neatkarīgu funkciju ražošanas procesā, netiek patērēta eksporta preces ražošanā (tādu iemeslu dēļ kā neefektivitāte) un tos neatjauno, neizmanto vai nepārdod tas pats ražotājs.

5. Izmeklēšanas institūcijas lēmumā par to vai apgalvotais zudumu apjoms ir "normāls" ir jāņem vērā ražošanas process, rūpniecības pieredze eksportējošajā valstī, un citi attiecīgie tehniski faktori. Izmeklēšanas institūcijai jāpatur prātā, ka svarīgs jautājums ir tas, vai varas institūcijas eksportējošajā Dalībvalstī ir saprātīgi aprēķinājušas zudumu apjomu, ja šādu daudzumu ir iecerēts iekļaut nodokļu vai nodevu atlaidē vai pazemināšanā.

NORĀDĪJUMI PAR AIZSTĀJOŠU NODOKĻU ATMAKSĀŠANAS SISTĒMU KĀ EKSPORTA SUBSĪDIJU NOTEIKŠANU

Atgriešanas sistēmas var ļaut importa nodevu atmaksāšanu vai atgriešanu par ražošanas zudumiem, kas patērēti citas preces ražošanas procesā un, ja šīs pēdējās preces eksports satur tās pašas kvalitātes un īpašību iekšzemes ieguldījumus, kā tās, ar ko aizvieto importētos ieguldījumus. Atbilstoši Eksporta subsīdiju ilustratīvā saraksta i) punktam I pielikumā, aizvietojošas atgriešanas sistēmas var izveidot eksporta subsīdiju tik lielā mērā, ka tās rada sākotnēji importētajiem ieguldījumiem uzlikto importa nodevu pārāk lielu atgriešanu.

Izpētot jebkuru aizvietošanas atgriešanas sistēmu kā kompensācijas nodevas izmeklēšanas sastāvdaļu atbilstoši šim Līgumam, izmeklēšanas institūcijām vajadzētu rīkoties, ievērojot sekojošo:

1. Ilustratīvā saraksta i) punkts nosaka, ka vietējā tirgus ieguldījumi var tikt aizstāti importētajiem ieguldījumiem eksporta preces ražošanai, ar nosacījumu, ka šādi ieguldījumi ir vienlīdzīgi daudzumā, un ir tādas pašas kvalitātes un ar tādām pašām īpašībām, kā importētie ieguldījumi, kuri tiek aizstāti. Pārbaudes sistēmas vai procedūras sistēmas eksistence ir svarīga, tādēļ, ka tā dod iespēju eksportējošās Dalībvalsts valdībai nodrošināt un parādīt, ka ieguldījumu daudzums, attiecībā uz kuru tiek pieprasīta atgriešana, nepārsniedz eksportēto līdzīgo preču daudzumu jebkādā formā, un, ka nepastāv importa nodevu atgriešana, kas pārsniedz sākotnēji uzliktas nodevas minētajiem importētajiem ieguldījumiem.

2. Ja tiek apgalvots, ka aizvietojošā atgriešanas sistēma rada subsīdiju, izmeklēšanas institūcijām vispirms jānosaka, vai eksportējošās Dalībvalsts valdība ir radījusi un pielieto pārbaudes sistēmu vai procedūru. Ja ir nolemts, ka šāda sistēma vai procedūra ir jāpiemēro, tad izmeklēšanas institūcijām jāiepazīstas ar pārbaudes procedūrām, lai redzētu, vai tās ir pieņemamas, efektīvas iecerētajam nolūkam, pamatojas uz vispārpieņemto komerciālo praksi eksporta valstī. Tiktāl, ciktāl tiek noteikts, ka procedūras atbilst pārbaudes prasībām un tiek efektīvi piemērotas, jāpieņem, ka subsīdija neeksistē. Izmeklēšanas institūcijas var uzskatīt par nepieciešamu veikt, atbilstoši 12.panta 6.punktam, noteiktus praktiskas pārbaudes, lai pārbaudītu informāciju, vai pārliecinātos, ka pārbaudes procedūras tiek efektīvi piemērotas.

3. Ja nav šādu pārbaudes procedūru, ja tās nav pieņemamas vai, ja šādas procedūras tiek uzsāktas un tiek uzskatītas par pamatotām, bet ir konstatēts, ka tās faktiski netiek piemērotas vai netiek piemērotas efektīvi, šeit var būt subsīdija. Šādos gadījumos būtu nepieciešams, lai eksportējošā Dalībvalsts veiktu tālāku izpēti, balstītu uz faktiskajām izmantotajām operācijām, lai noteiktu, vai radušies papildus maksājumi. Ja izmeklēšanas institūcijas ir uzskatījušas par nepieciešamu, var tikt veikta tālākā izpēte atbilstoši 2.punktam.

4. Aizvietojošas atgriešanas nosacījuma eksistences, saskaņā ar kuru eksportētājiem ir atļauts izvēlēties noteiktus importa kravu nosūtījumus, uz kurām tiek pieprasīta atgriešana, pati par sevi nav jāuzskata par subsīdiju piešķirošu.

5. Varētu uzskatīt, ka eksistē Pārmērīgu importa nodevu atgriešana i) punkta nozīmē, ja valdības būtu maksājušās procentus par jebkurām naudas summām, kas atmaksātas saskaņā ar to atgriešanas shēmām faktiski samaksāto vai maksājamo procentu līmenī.

4. pielikums

KOPĒJĀS AD VADUM (PIEVIENOTĀS VĒRTĪBAS) SUBSIDĒŠANAS APRĒĶINĀŠANA
(6. PANTA 1.(A) PUNKTS)⁶⁵

1. Jebkura subsīdijas apjoma aprēķināšana atbilstoši 6.panta 1.(a) punkta, jāveic dotējošās valdības izmaksu aspektā.

2. Izņemot 3.-5.punktos paredzēto, pie noteikšanas, vai kopējais subsidēšanas līmenis pārsniedz 5% no preces vērtības, preces vērtība tiek aprēķināta kā saņēmēju firmu⁶⁶ noieta kopējā vērtība pēdējo 12 mēnešu laikā, par kuru ir pieejami dati par laikaposmu pirms subsīdijas piešķiršanas.

3. Ja subsīdija ir piesaistīta attiecīgās preces ražošanai vai noietam, preces vērtību aprēķina kā saņēmēju firmu noieta kopējā vērtība pēdējo 12 mēnešu laikā, par kuru ir pieejami dati par laikaposmu pirms subsīdijas piešķiršanas⁶⁷.

4. Ja saņēmēja firma atrodas darbības uzsākšanas posmā, jāuzskata, ka pastāv nopietns kaitējums, ja subsidēšanas kopējais līmenis pārsniedz 15% no ieguldītajiem kopējiem fondiem. Šinī punktā darbības uzsākšanas periods nepārsniegs pirmo ražošanas gadu.⁶⁸

5. Ja saņēmēja firma atrodas valstī ar inflācijas ietekmētu ekonomiku, preces vērtību aprēķina kā saņēmējas firmas kopējo noietu (vai attiecīgās preces noietu, ja subsīdija ir piesaistīta) iepriekšējā kalendārajā gadā, kas indeksēts ar 12 mēnešos pirms subsīdijas piešķiršanas pieredzēto inflācijas rādītāju.

6. Nosakot kopējo subsidēšanas līmeni dotajā gadā, subsīdijas, kas piešķirtas saskaņā ar dažādām programmām un kuras piešķīrušas dažādas valsts iestādes Dalībvalsts teritorijā, tiek apvienotas.

7. Subsīdijas, kas tiek piešķirtas pirms PTO Līguma stāšanās spēkā brīža, kuru nestais labums tiek novirzīts ražošanai nākotnē, jāietver kopējā subsidēšanas rādītājā.

8. Subsīdijas, kuras ir tiesiski neapstrīdamas atbilstoši attiecīgajiem šī Līguma nosacījumiem, netiek ietvertas subsīdijas lieluma aprēķināšanā.

5. pielikums

PROCEDŪRAS INFORMĀCIJAS SAGATAVOŠANAI ATTIECĪBĀ UZ NOPIETNU KAITĒJUMU

1. Visas Dalībvalsts sadarbojas, lai sagatavotu pierādījumus, kurus izskata komisija procedūrās saskaņā ar 7.panta 4.-6.punktiem. Strīdus puses un jebkura attiecīgā trešā valsts Dalībvalsts paziņo SNI, tiklīdz ir sācis darboties 7.panta 4.punkts, atbildīgajai organizācijai par šī nosacījuma administrēšanu tās teritorijā un par procedūrām, kuras jāizmanto, lai ievērotu lūgumus pēc informācijas.

2. Gadījumos, ja lietas tiek nodotas SNI saskaņā ar 7.panta 4.punktu, SNI, pēc attiecīga lūguma, jāsāk procedūru, lai iegūtu šādu informāciju no subsidējošās Dalībvalsts valdības, kas nepieciešama, lai noteiktu subsidēšanas eksistenci un apjomu, subsidēto firmu kopējā noieta vērtību, kā arī informāciju, kas nepieciešama, lai izanalizētu negatīvās sekas, ko radījusi subsidētā prece.⁶⁹ Šis process var ietvert, ja nepieciešams, jautājumu iesniegšanu subsidējošās Dalībvalsts un sūdzību izvirzošās Dalībvalsts valdībai, lai savāktu informāciju, kā arī noskaidrotu un iegūtu sīkāku informāciju, kāda ir strīdus pušu rīcībā ar notifikācijas procedūru starpniecību, kā tas noteikts VII.nodaļā.⁷⁰

3. Gadījumā, ja rodas sekas trešo valstu tirgos, strīdus puse var ievākt informāciju, ieskaitot jautājumu uzdošanu trešās puses Dalībvalsts valdībai, kuri ir nepieciešami nelabvēlīgo seku analīzei un citādi nav pieejami no sūdzību sniedzošās Dalībvalsts vai subsidējošās Dalībvalsts. Šī prasība ir jārealizē tā, lai neradītu nepamatotu slogu trešajai Dalībvalstij. Jo sevišķi, no šādas Dalībvalsts netiek sagaidīts, lai tā veiktu tirgus vai cenu analīzi speciāli šim nolūkam. Sniedzamā informācija ir tā, kas jau ir Dalībvalsts rīcībā vai var tikt viegli iegūta (piem., vairums jaunāko statistikas datu, ko attiecīgie statistikas dienesti ir savākuši, bet vēl nav publicējuši, muitas dati par attiecīgo preču importu un to deklarētajām vērtībām u.c.). Tomēr, ja strīdus puse uzņemas veikt detalizētu tirgus analīzi par saviem līdzekļiem, trešās Dalībvalsts iestādēm jāatvieglina šo analīzi veicošās personas vai firmas uzdevumu un jādod tai pieeja informācijai, ko normāli valdība glabā kā konfidenciālu.

4. SNI jānozīmē pārstāvis, kas pilda informācijas apkopošanas atvieglošanas funkciju. Šī pārstāvja vienīgajam uzdevumam jābūt savlaicīgas ātri sekojošai daudzpusējai strīdus izskatīšanai nepieciešamās informācijas attīstīšanai. Jo sevišķi, pārstāvis var ierosināt veidus, kā visefektīvāk lūgt nepieciešamo informāciju un sekmēt pušu sadarbību.

5. Informācijas vākšanas procesam, kas parādīts no 2. līdz 4.punktiem, jābūt pabeigtam 60 dienu laikā kopš lieta tikusi novirzīta uz SNI saskaņā ar 7.panta 4.punktu. Procesa gaitā iegūto informāciju jāiesniedz saskaņā ar X nodaļas nosacījumiem SNI izveidotajai komisijai. Šai informācijai cita starpā jāietver datus par strīdīgās subsīdijas apjomiem (kur tas vajadzīgs, subsidēto firmu noieta kopējo vērtību), subsidētās preces cenām, nesubsidētās preces cenām, citu piegādātāju cenām konkrētajā tirgū, subsidētās preces piegāžu izmaiņām strīdīgajā tirgū un tirgus sadalījuma izmaiņām. Tai tāpat jāietver liecība par atlaidēm, kā arī papildus informācija, kas komisijai šķiet atbilstoša secinājumu izdarīšanai.

6. Ja subsidējošā un/vai trešā Dalībvalsts nesadarbojas informācijas vākšanas procesā, sūdzību iesniegusī Dalībvalsts tās nopietna kaitējuma gadījumu pasniegs, balstoties uz tai pieejamajām liecībām kopā ar subsidējošās un/vai trešās Dalībvalsts nesadarbošanās faktiem un apstākļiem. Ja informācija nav pieejama subsidējošās un/vai trešās Dalībvalsts nesadarbošanās dēļ, komisija var pabeigt protokolu, kā nepieciešams, pamatojoties uz labāko citādi pieejamo informāciju.

7. Gatavojot spriedumu, komisijai jāizdara secinājumi par jebkuras informācijas vākšanas procesā iesaistītās puses nesadarbošanās negatīvo ietekmi.

8. Izšķiroties par labākās pieejamās informācijas vai nelabvēlīgo secinājumu lietošanu, komisijai jāņem vērā saskaņā ar 4.punktu ieceltā SNI pārstāvja viedoklis attiecībā uz jebkuru informācijas pieprasījumu pamatojumu un pušu centieniem kooperatīvi un savlaicīgi atbildēt šiem pieprasījumiem.

9. Informācijas vākšanas procesā nekas nevar ierobežot komisijas iespējas meklēt papildus informāciju, kas šķiet nepieciešama pareizai strīdus atrisināšanai un kas nav tikusi pienācīgi meklēta un izmantota procesa gaitā. Tomēr parasti komisijai nevajadzētu pieprasīt papildus informāciju protokola pabeigšanai, ja šī informācija stiprinātu atsevišķas puses pozīcijas un šīs informācijas neesamība protokolā ir nepamatotas šīs puses nesadarbošanās informācijas vākšanas procesā rezultāts.

6. pielikums

PROCEDŪRAS IZMEKLĒŠANAI UZ VIETAS SASKAŅĀ AR 12. PANTA 6. PUNKTU

1. Sākot izmeklēšanu, eksportējošās Dalībvalsts valsts iestādes un firmas, uz kurām tas attiecas, jāinformē par nodomu veikt izmeklēšanu uz vietas.

2. Ja izņēmuma kārtā ir nodomāts izmeklēšanas grupā iekļaut nevalstiskos ekspertus, par to jāinformē eksportējošās Dalībvalsts valsts iestādes un firmas. Šādi eksperti ir jāpakļauj efektīvām sankcijām konfidencialitātes režīma pārkāpšanas gadījumā.

3. Detalizētas vienošanās panākšanai ar attiecīgajām firmām eksportējošajā Dalībvalstī pirms vizīte ir galīgi izplānota, vajadzētu būt vispārējai praksei.

4. Tiklīdz vienošanās ar attiecīgajām firmām ir panākta, izmeklēšanas iestādēm jāpaziņo eksportējošajai Dalībvalstij apmeklējamo firmu nosaukumi un adreses un norunātie vizīšu datumi.

5. Apskatāmajām firmām pirms vizītes veikšanas tas savlaicīgi jāpaziņo.

6. Vizītes, lai izskaidrotu jautājumu anketu, būtu veicamas tikai pēc eksportējošās firmas pieprasījuma. Šāda pieprasījuma gadījumā izmeklēšanas iestādes nodod sevi firmas rīcībā; šādu vizīti var veikt tikai ja (a) importējošās Dalībvalsts valsts iestādes par to paziņo apsūdzētās Dalībvalsts valdībai un (b) pēdējā neiebilst pret vizīti.

7. Tā kā uz vietas veiktas izmeklēšanas galvenais mērķis ir pārbaudīt iesniegtās informācijas pareizību vai iegūt tālākas detaļas, to jārealizē pēc atbildes uz anketas jautājumiem, ja vien firma nepiekrīt pretējam un eksportējošās Dalībvalsts valdību izmeklēšanas iestādes ir informējušas par priekšā stāvošo vizīti un tā nav iebildusi; tālāk, tai jābūt vispārējai praksei, ka pirms vizītes attiecīgās firmas tiek informētas par pārbaudāmās informācijas vispārējo dabu un par jebkuru tālāku informāciju, ko vajag sniegt, lai gan tas neizslēdz pieprasījumus uz vietas iegūtās informācijas kontekstā.

8. Eksportējošās Dalībvalsts firmu vai valsts iestāžu uzdotie sekmīgai izmeklēšanai uz vietas būtiskie prasījumi un jautājumi, kad vien iespējams, jāatbild pirms vizītes.

7. pielikums

JAUNATTĪSTĪBAS DALĪBVALSTIS, KAS MINĒTAS 27. PANTA 2.(A) PUNKTĀ

Jaunattīstības Dalībvalstis, kas nav pakļautas 3.panta 1.(a) punkta nosacījumiem 27.panta 2.(a) punkta izteiksmē ir:

(a) Vismazāk attīstītās valstis, kā tās definējusi ANO, kuras ir PTO Dalībvalstis.

(b) Katra no sekojošām jaunattīstības valstīm, kas ir PTO Dalībvalsts, ir pakļauta citām jaunattīstības Dalībvalstīm pielietotajiem noteikumiem saskaņā ar 27.panta 2.(b) punktu, ja nacionālais kopprodukts uz 1 iedzīvotāju sasniedzis 1000 $ gadā⁷¹: Bolīvija, Kamerūna, Kongo, Ziloņkaula Krasts, Dominikānas Republika, Ēģipte, Gana, Gvatemala, Gvijāna, Indija, Indonēzija, Kenija, Maroka, Nikaragva, Nigērija, Pakistāna, Filipīnas, Senegāla, Šrilanka un Zimbabve.

___________________________

¹ Atbilstoši GATT 1994 XVI panta nosacījumiem (Piebilde XVI pantam) un šī Līguma Pielikumiem I-III, eksportētas preces atbrīvošana no nodevām vai nodokļiem, kas tiek uzlikti līdzīgām precēm, kad tie domāti iekšzemes patēriņam vai arī šādu nodevu vai nodokļu remisija tādā apmērā, kas nepārsniedz šo nodevu vai nodokļu kopsummu, netiek uzskatīta par subsīdiju.

² Objektīvi kritēriji vai nosacījumi, kā šeit lietoti, nozīmē kritērijus vai priekšnoteikumus, kuri ir neitrāli, kas nedod priekšroku noteiktiem uzņēmumiem pret citiem, kuri ir ekonomiskas dabas un tiek pielietoti horizontālajā līmenī — tādos rādītājos kā nodarbināto skaits vai uzņēmuma lielums.

³ Šajā sakarā, sevišķi jāņem vērā informācija par biežumu, kādā subsidēšanas pieprasījumi tiek noraidīti vai atbalstīti un šādu lēmumu iemesli.

⁴ Šis standarts tiek ievērots, ja fakti apliecina, ka subsīdijas piešķiršana, nepadarot to ar likumu noteiktu eksporta veikšanai, patiesībā ir saistīta ar faktisko vai plānoto eksportu vai eksporta peļņu. Pats fakts, ka subsīdija tiek piešķirta eksportējošiem uzņēmumiem, neliek uzskatīt subsīdiju par eksporta subsīdiju šī nosacījuma nozīmē.

⁵ Pasākumi, kas minēti Pielikumā nr.1 kā tādi, kuri neveido eksporta subsīdijas, nav aizliegti saskaņā ar šo vai kādu citu šī Līguma nosacījumu.

⁶ Jebkuri šajā pantā minētie termiņi var tikt pagarināti pēc savstarpējās vienošanās.

⁷ Kā noteikts 24. pantā

⁸ Ja šajā laikā netiek plānota kārtējā SNI sanāksme, tad tā var tikt sarīkota speciāli šim nolūkam.

⁹ Šis formulējums nenozīmē, ka tiek pieļauti neproporcionāli pretpasākumi, balstoties uz faktu, ka subsīdijas, kuras tiek apskatītas saskaņā ar šiem nosacījumiem, ir aizliegtas.

¹⁰ Šis formulējums nenozīmē, ka tiek pieļauti neproporcionāli pretpasākumi, balstoties uz faktu, ka subsīdijas, kuras tiek apskatītas saskaņā ar šiem nosacījumiem, ir aizliegtas

¹¹ Termins "kaitējums iekšzemes rūpniecībai" šeit tiek lietots tajā pašā nozīmē kā V nodaļā.

¹² Termins "anulēšana vai samazināšana" šajā Līgumā tiek lietots tādā pat nozīmē, kā attiecīgajos GATT 1994 nosacījumos, un šādas anulēšanas vai samazināšanas pastāvēšanas fakts tiek noteikts atbilstoši minēto nosacījumu pielietošanas praksei

¹³ Termins "nopietns kaitējums otras Dalībvalsts interesēm" šajā Līgumā tiek lietots tādā pat nozīmē, kā GATT 1994 XVI panta 1.punktā, un ietver nopietnu kaitējumu draudus.

¹⁴ Kopējā subsidēšana pēc preces vērtības tiek aprēķināta atbilstoši IV pielikuma nosacījumiem

¹⁵ Tā kā tiek pieņemts, ka civilie gaisa kuģi būs pakļauti specifiskiem daudzpusējiem noteikumiem, šajā apakšpunktā minētais ierobežojums nav spēkā attiecībā uz civilajiem gaisa kuģiem

¹⁶ Dalībvalsts atzīst, ka, ja uz kompensāciju balstīta finansēšana pasažieru gaisa kuģu programmai, netiek pilnībā atmaksāta tādēļ, ka faktiskais pārdošanas apjoms ir zemāks par prognozēto pārdošanu, tas šis fakts pats par sevi nerada nopietnu kaitējumu šī apakšpunkta izpratnē

¹⁷ Ja citi īpaši daudzpusēji noteikumi neregulē tirdzniecību ar strīdīgo produktu vai preci

¹⁸Fakts, ka šajā punktā notiek atsaukšanās uz noteiktiem apstākļiem, pats par sevi nepiešķir tiem juridisku statusu ne GATT 1994, ne šī Līguma izteiksmē. Šie apstākļi nedrīkst būt izolēti, īslaicīgi vai kā citādi maznozīmīgi

¹⁹ Ja notikums, kā sakarā tiek sniegta prasība, saistīts ar subsīdiju, kas uzskatāma par nopietnu kaitējumu 6.panta 1.punkta izpratnē, pieejamie pierādījumi par nopietnu kaitējumu var aprobežoties ar pieejamiem pierādījumiem par to ka 6.panta 1.punkta kritēriji ir izpildīti.

²⁰ Jebkurus šajā pantā minētos termiņus var pagarināt pēc savstarpējas vienošanās.

²¹ Ja šajā laikā netiek plānota kārtējā SNI sanāksme, tad tā var tikt sarīkota speciāli šim nolūkam.

²² Ja SNI sanāksme nav ieplānota šajā laikā, tā tiek sarīkota speciāli šajā nolūkā

²³ Tiek atzīts, ka Dalībvalstu valdības sniedz atbalstu dažādiem nolūkiem un, pats fakts, ka šāda palīdzība var netikt kvalificēta kā tiesiski neapstrīdama saskaņā ar šī panta nosacījumiem, pats par sevi neierobežo Dalībvalstu iespējas sniegt šādu palīdzību

²⁴Tā kā tiek pieņemts, ka civilie gaisa kuģi būs pakļauti speciāliem daudzpusējiem nolīgumiem, šī apakšpunkta nosacījumi neattiecas uz šo preci.

²⁵ Ne vēlāk kā 18 mēnešus pēc PTO Līguma stāšanās spēkā, Subsīdiju un kompensācijas pasākumu komitejai, kuras izveidi paredz 24.pants (šajā Līgumā saukta "komiteja"), jāpārskata 2.(a) apakšpunkta nosacījumu darbību, lai veiktu visus, šo nosacījumu darbību uzlabojošos grozījumus. Izvērtējot iespējamos grozījumus, Komitejai jāpārskata šajā apakšpunktā noteiktās kategoriju definīcijas, ņemot vērā Dalībvalstu pieredzi izpētes programmu pielietošanā un darbību citās attiecīgajās starptautiskajās institūcijās

²⁶ Šī Līguma nosacījumi neattiecas uz fundamentālu izpētes darbību, ko patstāvīgi veic augstākās mācību vai pētniecības iestādes. Termins "fundamentāla izpēte" nozīmē vispārējo zinātnisko un tehnisko zināšanu paplašināšanu, kas nav saistītas ar industriāliem vai komerciāliem mērķiem

²⁷ Šajā apakšpunktā tiesiski neapstrīdamas palīdzības pieļaujamie apjomi, uz ko tiek izdarīta atsauce šinī apakšpunktā, tiek noteikti, balstoties uz kopējām pastāvošajām izmaksām, kas radušās konkrētā projekta laikā

²⁸ Termins "industriālā pētniecība" nozīmē plānotu pētniecību vai kritisku izpēti ar mērķi iegūt jaunas zināšanas, kuras var būt noderīgas, attīstot jaunus produktus, jaunas ražošanas tehnoloģijas vai pakalpojumus, vai arī ieviešot nozīmīgus uzlabojumus esošajiem produktiem, tehnoloģijām vai pakalpojumiem

²⁹ Termins "pirmskonkurences darbība" nozīmē industriālās izpētes secinājumu ietveršanu plānā, uzmetumā vai projektā, lai radītu jaunus, pārveidotus jeb uzlabotus produktus, ražošanas tehnoloģijas vai pakalpojumus pārdošanai vai lietošanai, ieskaitot pirmā prototipa radīšanu, kas varētu netikt komerciāli izmantots. Tas tālāk varētu ietvert preču, tehnoloģiju vai pakalpojumu konceptuālo formulējumu un dizainu, alternatīvas un paraugdemonstrējumu vai vadības projektus, ar nosacījumu, ka tie netiek izmantoti ražošanai vai komerciālai lietošanai. Tas neietver parastas vai periodiskas izmaiņas esošajās precēs, ražošanas līnijās, ražošanas tehnoloģijās, pakalpojumos un citās operācijās, pat ja šīs izmaiņas var radīt uzlabojumus.

³⁰ Programmu gadījumā, kuras skar industriālo izpēti un pirmskonkurences darbības attīstīšanu, pieļaujamais tiesiski neapstrīdamas palīdzības apjoms nepārsniedz parasto vidējo tiesiski neapstrīdamas palīdzības pieļaujamības apjomu, kas attiecas uz augstāk minētajām divām kategorijām, aprēķinātu uz šī apakšpunkta (i)-(v) daļās norādīto objektu attaisnotām izmaksām

³¹ Vispārējā reģionālās attīstības shēma" nozīmē, ka reģionālās subsīdiju programmas ir iekšēji savietotas un vispārpiemērojamās reģionālās attīstības politikas sastāvnodaļa un ka reģionālās attīstības subsīdijas netiek piešķirtas izolētos ģeogrāfiskos punktos, kuriem nav, vai faktiski nav ietekme uz reģiona attīstību

³² "Neitrāli un objektīvi kritēriji" nozīmē kritērijus, kas nedod priekšrocība noteiktiem reģioniem papildus tam, kas uzskatāms par piemērotu būtisku reģionālu atšķirību likvidēšanai vai mazināšanai reģionālās attīstības politikas ietvaros. Šajā nolūkā reģionālajās subsīdiju programmās jāiekļauj katram subsidētajam projektam sniedzamās palīdzības apmēru limiti. Šie limiti jādiferencē atbilstoši dažādiem pabalstāmo reģionu attīstības līmeņiem un jānosaka investīciju vai darba vietu radīšanas izmaksu izteiksmē. Šo limitu ietvaros palīdzības sadalei jābūt pietiekoši plašai un vienmērīgai, lai novērstu lielu pārsvaru subsīdijas izmantošanā vai subsīdijas piešķiršanu neproporcionāli lielos apmēros atsevišķiem uzņēmumiem, kā tas paredzēts 2.pantā.

³³ Termins "esošās ražotnes" nozīmē tās ražotnes, kuras darbojušās vismaz divus gadus pirms jauno vides aizsardzības prasību ieviešanas

³⁴ Tiek atzīts, ka šajā ziņojumu sniegšanā netiek prasīta konfidenciāla informācija, ieskaitot konfidenciālu biznesa informāciju.

³⁵ II vai III nodaļas nosacījumus var attiecināt paralēli V nodaļas nosacījumiem; tomēr, ievērojot kādas noteiktas subsīdijas sekas importējošās Dalībvalsts iekšzemes tirgū, jābūt pieejamai tikai vienai kompensācijas formai (kompensācijas nodeva, ja ir izpildītas V nodaļas prasības, jeb kāds no 4. vai 7.pantā minētajiem pretpasākumiem). Nevar attiecināt III un IV nodaļas nosacījumus attiecībā uz IV nodaļā noteiktajiem pasākumiem, kurus uzskata par tiesiski neapstrīdamiem. Tomēr, pasākumi, kuri minēti 8.panta 1.(a) punktā, var tikt izmeklēti, lai noteiktu, vai tie ir vai nav specifiski 2.panta izpratnē. Bez tam, 8.panta 2.punktā minētās subsīdijas gadījumā, kas sniegta programmai, par kuru nav paziņots atbilstoši 8.panta 3.punktam, var atsaukties uz III vai V nodaļas nosacījumiem, bet šāda subsīdija tiek uzskatīta kā tiesiski neapstrīdama, ja tiek konstatēts, ka tā atbilst 8.panta 2.punktā noteiktajiem standartiem.

³⁶ Termins "kompensācijas nodeva" nozīmē īpašu nodevu, kas tiek ievākta kā pretpasākums jebkurai subsīdijai, tieši vai netieši piemērotai jebkuras preces ražošanai vai eksportam, kā noteikts GATT 1994 Vl panta 3. paragrāfā.

³⁷ Termins "uzsākta" šeit lietots, apzīmējot procedūras darbību, ar kuru Dalībvalsts formāli sāk 11.pantā paredzēto izmeklēšanu.

³⁸ Sadrumstalotu ražošanas nozaru gadījumā, kurās iesaistīts sevišķi liels nodarbināto skaits, valsts iestādes var noteikt atbalstu un opozīciju, izmantojot statistiski derīgas piemēru tehnoloģijas

³⁹ Dalībvalstis apzinās, ka noteiktu Dalībvalstu teritorijā, līdzīgās preces iekšzemes ražotāju darbinieki vai šo darbinieku pārstāvji var iesniegt vai atbalstīt iesniegumu par izmeklēšanu saskaņā ar 1.punktu

⁴⁰ Kā vispārpieņemts likums, termiņš eksportētājiem tiek skaitīts no aptaujas jautājumu saņemšanas dienas, tas ir, kā uzskatīts, vienu nedēļu no tās dienas, kad tie tika nosūtīti respondentam vai nodoti attiecīgajiem eksportējošās Dalībvalsts diplomātiskajiem pārstāvjiem, vai PTO Dalībvalsts atsevišķas muitas teritorijas gadījumā, oficiālam eksportējošās teritorijas pārstāvim.

⁴¹ Ar to saprotot, ka, ja ietverto eksportētāju skaits ir sevišķi liels, iesnieguma pilnu tekstu nepieciešams iesniegt tikai eksportējošās Dalībvalsts varas institūcijām vai attiecīgajai tirdzniecības asociācijai, kurai tad jānosūta kopijas attiecīgajiem eksportētājiem

⁴² Dalībvalstis apzinās, ka noteiktu Dalībvalstu teritorijā, šāda izpaušana atbilstoši sīki reglamentētai aizsardzības kārtībai var tikt pieprasīta

⁴³ Dalībvalstis vienojas, ka lūgumi par konfidencialitāti netiek noraidīti šķīrējtiesas ceļā. Dalībvalstis tālāk vienojas, ka izmeklēšanas institūcija var pieprasīt atteikties no konfidencialitātes, vienīgi attiecībā uz informāciju, kas saistīta ar lietas izskatīšanu

⁴⁴ Īpaši svarīgi saskaņā ar šī panta nosacījumiem ir nodrošināt to, ka netiek pieņemts apstiprinošs pagaidu vai galīgais lēmums, kamēr nav dotas saprātīgas iespējas konsultāciju noturēšanai. Šādas konsultācijas var būt par pamatu procesam saskaņā ar II, III vai X Nodaļas nosacījumiem.

⁴⁵ Saskaņā ar šo Līgumu termins "kaitējums", ja vien citādi netiek precizēts, nozīmē materiālu kaitējumu iekšzemes ražošanai, iespējamo materiālo kaitējumu iekšzemes ražošanai vai tai piederoša uzņēmuma materiālu kavēšanu, un tiek skaidrots atbilstoši šī panta nosacījumiem

⁴⁶ Visā šajā Līgumā termins "līdzīgā prece" ("produit similaire") tiek interpretēts kā tāds, kas nozīmē preci, kura ir identiska, t.i. visādā ziņā līdzīga precei, kura tiek izskatīta, vai arī, iztrūkstot tieši šādai precei, kāda cita prece, kurai, lai arī tā nav līdzīga visos rādītājos, piemīt apskatāmo preci atgādinošas īpašības

⁴⁷ Kā noteikts 2.un 4.punktos

⁴⁸ Šajā punktā tiek pieņemts, ka ražotāji ir saistīti ar eksportētājiem vai importētājiem tikai, ja a) viens no tiem tieši vai netieši kontrolē otru; vai b) abus tieši vai netieši kontrolē trešā persona; vai c) kopā tie tieši vai netieši kontrolē trešo personu, ar nosacījumu, ka ir pamats uzskatīt vai turēt aizdomās, ka saistības sekas ir tādas, kas liek attiecīgajam ražotājam uzvesties atšķirīgi no ārpus šādām attiecībām stāvošiem ražotājiem. Šajā punktā jāpieņem, ka par tādu, kas kontrolē otru, var uzskatīt ražotāju, kas juridiski vai pēc sava amata spēj ierobežot vai vadīt otru.

⁴⁹ Vārds "var" netiek interpretēts kā tāds, kas atļauj vienlaicīgi turpināt lietas izskatīšanu īstenojot saistības, izņemot kā tas paredzēts 4.punktā.

⁵⁰ Šinī punktā termins "iekšzemes ieinteresētās puses" ietver patērētājus un izmeklēšanai pakļautās importētās preces rūpnieciskos izmantotājus

⁵¹ Šajā Līgumā "uzlikt" nozīmē fiksētu vai galēju likumīgo nodevas vai nodokļa noteikšanu vai ievākšanu

⁵² Ja kompensācijas nodevas apjoms tiek noteikts ar atpakaļejošu datumu, spriedums nesenākajā noteikšanas procesā par to, ka nekādu nodevu nedrīkst uzlikt, pats par sevi nepieprasa varas institūcijām atcelt galīgo nodevu

⁵³ Ja valsts iestādes sniedz informāciju un paskaidrojumus par šo pantu atsevišķā ziņojumā, tām jānodrošina, ka šāds ziņojums ir gatavs nodošanai atklātībai

⁵⁴ Komiteja izveido Darba grupu, lai pārbaudītu aptaujas saturu un formu, kā tas ir BISD 9S/193-194

⁵⁵ Jaunattīstības Dalībvalstīm, kas nepiemēro eksporta subsīdijas PTO Līguma spēkā stāšanās datumā, šis paragrāfs jāpiemēro par pamatu ņemot 1986. gadā piešķirto eksporta subsīdiju līmeni.

⁵⁶ Šis punkts nav radīts ar mērķi pārtraukt darbību saskaņā ar citiem attiecīgajiem atbilstošajiem GATT 1994 nosacījumiem

⁵⁷ Termins "komerciāli pieejams" nozīmē, ka izvēle starp iekšzemes un importētajām precēm ir neierobežota un ir atkarīga tikai no komerciāliem apsvērumiem

⁵⁸ Šajā Līgumā:

Termins "tiešie nodokļi" nozīmē algu, peļņas, kredītprocentu, īres, kompensācijas un visu citu ienākumu veidu nodokļus un nekustamā īpašuma nodokļus.

Termins "importa nodevas" nozīmē tarifus, nodevas un citus naudas maksājumus, kas nav nekur citur uzskaitīti šajā piezīmē, kas tiek uzlikti importam;

Termins "netiešie nodokļi" nozīmē noieta, akcīzes, apgrozījuma, pievienotās vērtības, īpašo tiesību, zīmoga, pārveduma, inventāra un iekārtu nodokļi, robežu nodokļi un visi nodokļi, izņemot tiešos nodokļus un importa nodevas.

"Sākuma posma" netiešie nodokļi ir tie, kas tiek uzlikti precēm vai pakalpojumiem, kas izmantoti tieši vai netieši konkrētā produkta izgatavošanā.

"Kumulatīvie" netiešie nodokļi ir daudzposmu nodokļi, kas tiek uzlikti, kad nav mehānisma pēctecīgai nodokļa kreditēšanai, ja preces vai pakalpojumi, kas pakļauti nodoklim vienā ražošanas posmā tiek izmantoti turpmākajā ražošanas posmā.

Nodokļu "remisija" ietver nodokļu atmaksu vai atlaidi.

"Remisija vai atvilkšana" ietver pilnīgu vai daļēju atbrīvošanu vai importa nodevu atlaides

⁵⁹ Dalībvalstis atzīst, ka atlikšanām nav jāsummējas eksporta subsīdijā, ja, piemēram tiek iekasētas atbilstošās procentu nodevas. Dalībvalstis atkārtoti apstiprina principu, ka preču cenām operācijās starp eksportējošiem uzņēmumiem un zem to kontroles vai kopējas kontroles esošajiem ārzemju pircējiem, nodokļu aspektā jābūt cenām, kuras tiek uzliktas blakus esošiem neatkarīgiem uzņēmumiem. Jebkura Dalībvalsts var vērst otras Dalībvalsts uzmanību uz administratīvo vai citu praksi, kas varētu būt pretrunā ar šo principu un, kas rada ievērojamu tiešo nodokļu ietaupījumu eksporta operācijās. Šādos gadījumos Dalībvalstīm parasti jāmēģina atrisināt savas atšķirības, izmantojot esošo divpusējo nodokļu līgumu iespējas vai citas īpašus starptautiskus mehānismus, nekaitējot Dalībvalstu tiesībām un saistībām saskaņā ar GATT 1994, ieskaitot konsultāciju tiesības, par ko runāts iepriekšējā teikumā.

Punkts (e) nav radīts ar mērķi ierobežot Dalībvalsti veikt pasākumus, lai izvairītos no dubultās aplikšanas ar nodokļiem ārvalstu izcelsmes ienākumiem, ko nopelna tās uzņēmumi vai citas Dalībvalsts uzņēmumi.

⁶⁰ skat. 58. piezīmi

⁶¹ skat. 58 piezīmi

⁶² Punkts h) nav spēkā uz pievienotās vērtības nodokļu sistēmām un nodokļu robežu pielāgošanas tā vietā; pievienotās vērtības nodokļu pārmērīgi atvieglojumi ir īpaši apskatīti g) punktā

⁶³ skat 58. piezīmi

⁶⁴ Ieguldījumi, kas patērēti ražošanas procesā, ir ieguldījumi, kas tiek fiziski iesaistīti, enerģija, degviela un nafta, ko izmanto ražošanas procesā un katalizatori, kuri tiek patērēti to izmantošanas gaitā, lai iegūtu eksporta preci

⁶⁵ Jāpanāk izpratne starp Dalībvalstīm, ja tas nepieciešams, par jautājumiem, kuri netiek precizēti šajā Pielikumā vai kuriem nepieciešama turpmāka precizēšana saskaņā ar 6.panta 1.(a) punktu.

⁶⁶ Saņēmēja firma ir firma subsidējošās Dalībvalsts teritorijā

⁶⁷ Ar nodokļiem saistīto subsīdiju gadījumā preces vērtība tiek aprēķināta kā saņēmējas firmas noieta kopējā vērtība tajā finansu gadā, kad ticis iegūts ar nodokļiem saistīts atvieglojums

⁶⁸ Darbības uzsākšanas situācijas ietver gadījumus, kur finansu saistības preces izgatavošanai vai ražotņu būvei, lai ražotu preces, kuras izmanto piešķirtās subsīdijas, pat ja ražošana vēl nav sākta.

⁶⁹ Gadījumos, kad neparādās nopietna kaitējuma eksistence

⁷⁰ SNI veiktajā informācijas vākšanas procesā jāņem vērā vajadzība aizsargāt informāciju, kam ir konfidenciāls raksturs, vai kura ir tikusi sniegta uz konfidencialitātes pamatiem no jebkuras procesā iesaistītās Dalībvalsts puses

⁷¹ Jaunattīstības Dalībvalstu iekļaušana (b) punkta sarakstā ir balstīta uz pēdējiem Pasaules Bankas datiem par nacionālo kopproduktu uz 1 iedzīvotāju

VIENOŠANĀS
par iekšējā tirgus aizsardzības pasākumiem

Dalībvalstis,

ievērodamas Dalībvalstu galveno mērķi uzlabot un stiprināt starptautisko tirdzniecības sistēmu, kas pamatota uz GATT 1994;

atzīdamas nepieciešamību noskaidrot un nostiprināt GATT 1994 disciplīnas, un īpaši tās, kas atrodamas tās XIX pantā ("Ārkārtas darbība attiecībā uz noteiktu preču importu"), atkārtoti noteikt daudzpusēju iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu kontroli un novērst pasākumus, kas nepieļauj šādu kontroli;

atzīdamas strukturālā pielāgojuma nozīmi un nepieciešamību veicināt un nevis ierobežot konkurenci starptautiskajā tirgū; un

tālāk atzīdamas, ka šiem nolūkiem ir nepieciešams visaptverošs līgums, kas būtu piemērojams visām Dalībvalstīm, pamatots uz GATT 1994 galvenajiem principiem;

Ar šo vienojas par sekojošo:

Vispārējais nosacījums

Šis Līgums nosaka noteikumus iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu piemērošanai, ar kuriem saprot tos pasākumus, ko paredz GATT 1994 XIX pants.

2. pants

Nosacījumi

1. Dalībvalsts¹ var piemērot iekšējā tirgus aizsardzības pasākumus precei, tikai tad, ja šī Dalībvalsts ir noteikusi, atbilstoši zemāk noteiktajiem nosacījumiem, ka šāda prece tiek ievesta tās teritorijā tādos palielinātos daudzumos, absolūtos vai relatīvos attiecībā pret iekšzemes ražošanu, un tādos apstākļos, kas rada vai var radīt nopietnu kaitējumu iekšzemes ražošanai, kura ražo līdzīgas vai tieši konkurētspējīgas preces.

2. Iekšējā tirgus aizsardzības pasākumi tiek piemēroti precei, kas tiek importēta neatkarīgi no tās importēšanas avota.

Izmeklēšana

1. Dalībvalsts var piemērot iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu tikai pēc izmeklēšanas, ko veikušas šīs Dalībvalstis kompetentas institūcijas, atbilstoši iepriekš noteiktajām procedūrām un publiskā veidā, saskaņā ar GATT 1994 X pantu. Šī izmeklēšana ietver saprātīgu publisku paziņojumu visām ieinteresētajām pusēm un atklātu izskatīšanu vai citus atbilstošus pasākumus, kur importētāji, eksportētāji un citas ieinteresētās puses varētu sniegt pierādījumus un paust savus viedokļus, ieskaitot iespēju atbildēt uz citu pušu jautājumiem un paust savus uzskatus, cita starpā, vai iekšējā tirgus aizsardzības līdzekļa piemērošana ir sabiedrības interesēs. Kompetentas iestādes publicē ziņojumu, kas atspoguļo to spriedumus un pamatotus secinājumus, kas izdarīti attiecībā uz visiem faktoloģiskajiem un tiesiskajiem jautājumiem.

2. Pret jebkuru informāciju, kura pēc būtības ir konfidenciāla, vai, kura ir sniegta kā konfidenciāla, attiecīgi to pamatojot, kompetentās institūcijas izturas kā pret konfidenciālu. Šāda informācija netiek izpausta bez tās iesniedzējas puses atļaujas. Puses, kuras sniedz konfidenciālu informāciju, var tikt lūgtas sagatavot tās nekonfidenciālu kopsavilkumu, vai, ja šādas puses norāda, ka šādu informāciju nav iespējams apkopot, jānorāda iemesli, kādēļ nav iespējams iesniegt kopsavilkumu. Tomēr, ja kompetentas institūcijas konstatē, ka lūgums pēc konfidencialitātes nav pamatots un, ja attiecīgā puse vai nu nevēlas darīt informāciju atklātībai vai pilnvarot tās izpaušanu vispārinātā vai kopsavilkuma veidā, varas institūcijas var neņemt vērā šādu informāciju, ja vien nav iespējams pierādīt, izmantojot attiecīgus avotus, ka iesniegtā informācija ir patiesa.

4. pants

Nopietna kaitējuma vai tā draudu noteikšana

1. Šī Līguma nolūkiem:

(a) "nopietns kaitējums" tiek saprasts kā tāds, kas nozīmē nozīmīgu vispārēju stāvokļa pasliktināšanos iekšzemes ražošanā;

(b) "nopietna kaitējuma draudi" tiek saprasti kā tādi, kas nozīmē nopietnu kaitējumu, kas ir neizbēgams, atbilstoši 2.punkta nosacījumiem. Nopietna kaitējuma draudu noteikšanu tiek balstīta uz faktiem un nevis tikai uz apgalvojumu, minējumu vai vāju iespējamību; un

(c) nosakot kaitējumu vai tā draudus, "iekšzemes ražošana" tiek saprasta kā tāda, kas nozīmē līdzīgo preču vai konkurētspējīgo preču ražotājus kā vienotu veselumu, kuri darbojas Dalībvalsts teritorijā, vai tos, kuru kopējā līdzīgo vai konkurētspējīgo preču produkcijas izlaide sastāda kopējās šo preču iekšzemes ražošanas lielāko daļu.

2. (a) Izmeklēšanā, lai noteiktu, vai importa pieaugums ir radījis vai var radīt nopietnu kaitējumu iekšzemes ražošanai saskaņā ar šī Līguma nosacījumiem, kompetentās institūcijas novērtē visus atbilstošos objektīvos un skaitliskās izteiksmes faktorus, kam ir ietekme uz stāvokli šajā ražošanā, īpaši, attiecīgās preces importa pieauguma tempu un apjomu absolūtā un relatīvā izteiksmē, iekšzemes tirgus daļu, kuru pieaugošais imports ir atņēmis iekšzemes ražotājiem, izmaiņas tirdzniecības apjomos, ražošanā, ražīgumā, jaudu izmantošanā, peļņu un zaudējumus, un nodarbinātību.

(b) Lēmums, kas minēts a) apakšpunktā netiek pieņemts, ja vien šī izmeklēšana neparāda, pamatojoties uz objektīviem pierādījumiem, ka pastāv cēloņsakarība starp attiecīgās preces importa pieaugumu un tā izraisīto kaitējumu vai kaitējuma draudiem. Ja citi faktori, izņemot importa pieaugumu, rada kaitējumu iekšzemes ražošanai tajā pašā laikā, šāds kaitējums netiek saistīts ar importa pieaugumu.

(c) Kompetentas institūcijas nekavējoties publicē, atbilstoši 3.panta nosacījumiem, izmeklēšanā esošās lietas detalizētu analīzi, kā arī parāda izpētīto faktoru atbilstību.

Iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu piemērošana

1. Dalībvalsts piemēro iekšējā tirgus aizsardzības pasākumus tikai tiktāl, ciktāl tas ir nepieciešams, lai novērstu vai labotu nopietnu kaitējumu un nodrošinātu pielāgojumu. Ja tiek izmantots kvantitatīvais ierobežojums, šāds pasākumus nesamazina importa apjomu zem nesenā līmeņa, kas ir vidējais imports pēdējo trīs gadu laikā, attiecībā par kuru ir pieejami statistikas dati, ja vien netiek dots skaidrs pamatojums tam, ka atšķirīgs apjoms ir nepieciešams, lai novērstu vai labotu nopietnu kaitējumu. Dalībvalstīm vajadzētu izvēlēties pasākumus, kas būtu vispiemērotākie šādu mērķu sasniegšanai.

2. (a) Gadījumos, kad piegādātājām valstīm tiek piešķirta kvota, Dalībvalsts, kura piemēro ierobežojumus, var censties panākt vienošanos attiecībā uz kvotu daļu piešķiršanu visām citām Dalībvalstīm, kurām ir būtiska interese, piegādājot attiecīgo preci. Gadījumos, kad šī metode nav saprātīgi izmantojama, attiecīgā Dalībvalsts piešķir Dalībvalstīm, kurām ir būtiska interese preču daļu piegādē preces importa kopējā daudzuma vai vērtības proporcijās, ko piegādājušas Dalībvalstis iepriekšējā atskaites periodā, pienācīgi jāņem vērā faktori, kuri varētu būt ietekmējuši vai varētu ietekmēt tirdzniecību ar preci.

(b) Dalībvalsts var atkāpties no a) apakšpunkta nosacījumiem, ar nosacījumu, ka konsultācijas saskaņā ar 12.panta 3.punktu tiek noturētas Iekšējā tirgus aizsardzības komitejas aizgādībā, ko paredz 13.panta 3.punkts un, ka Komitejai tiek skaidri nodemonstrēts, ka

(i) imports no noteiktām Dalībvalstīm ir pieaudzis neproporcionāli attiecībā uz kopējo attiecīgās preces importa pieaugumu pārskata periodā,

(ii) atkāpšanās iemesli no a) apakšpunkta ir attaisnoti, un

(iii) šādas atkāpšanās apstākļi ir vienlīdzīgi visiem attiecīgās preces piegādātājiem. Jebkura šāda pasākuma ilgums netiek pagarināts ilgāk par sākotnējo termiņu saskaņā ar 7.panta 1.punktu. Augstāk minētā atkāpšanās nav atļauta nopietna kaitējuma draudu gadījumā.

Pagaidu iekšējā tirgus aizsardzības pasākumi

Kritiskos apstākļos, kur aizkavēšana varētu radīt postījumu, kuru būtu grūti izlabot, Dalībvalsts var izmantot pagaidu iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu atbilstoši pagaidu lēmumam, ka ir skaidri pierādījumi, ka pieaugošais imports ir radījis vai draud radīt nopietnu kaitējumu. Pagaidu pasākuma ilgums nepārsniedz 200 dienas, kura laikā tiek pildīti 2.-7.pantiem un 12.pantam atbilstošie nosacījumi. Šādiem pasākumiem ir jāizpaužas kā paaugstinātiem tarifiem, kas nekavējoties jāatmaksā, ja turpmākajā izmeklēšanā, kas minēta 4.panta 2.punktā neatklājas, ka pieaugošais imports ir radījis vai draud radīt nopietnu kaitējumu iekšzemes ražošanai. Jebkura šāda pagaidu pasākuma ilgums tiek skaitīts kā daļa no sākuma termiņa un jebkura pagarinājuma, kas minēti 7.panta 1.,2. un 3.punktā.

Iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu ilgums un pārskats

1. Dalībvalsts piemēro iekšējā tirgus aizsardzības pasākumus tikai uz tik ilgu laiku, cik var būt nepieciešams, lai novērstu vai labotu nopietnu kaitējumu un nodrošinātu pielāgošanos. Šis laiks nepārsniedz četrus gadus, ja vien tas netiek pagarināts saskaņā ar 2.punktu.

2. Termiņš, kas minēts 1.punktā, var tikt pagarināts, ar nosacījumu, ka kompetentas importējošās Dalībvalsts varas institūcijas ir nolēmušas, atbilstoši 2., 3., 4. un 5.pantos noteiktajām procedūrām, ka iekšējā tirgus aizsardzības pasākums joprojām ir nepieciešams, lai novērstu vai labotu nopietnu kaitējumu, un ir pierādījumi, ka ražošana pielāgojas, un, ar nosacījumu, ka tiek ievēroti 8. un 12.pantiem atbilstošie nosacījumi.

3. Kopējais iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu piemērošanas laiks, ieskaitot jebkura pagaidu pasākuma piemērošanu, sākuma piemērošanas ilgumu un tā pagarinājumu, nepārsniedz astoņus gadus.

4. Lai nodrošinātu pielāgošanos situācijā, ja iecerētais iekšējā tirgus aizsardzības pasākuma ilgums, kā paziņots atbilstoši 12.panta 1.punktam, ir ilgāks par vienu gadu, Dalībvalsts, kura piemēro pasākumu, pakāpeniski to liberalizē regulāros intervālos piemērošanas laikā. Ja pasākuma ilgums pārsniedz trīs gadus, Dalībvalsts, kura piemēro šādu pasākumu, pārskata situāciju ne vēlāk kā pasākuma vidus posmā un, ja nepieciešams, atceļ to vai palielina liberalizācijas tempu. Pasākums, kas tiek pagarināts saskaņā ar 2.punktu, nav vairāk ierobežojošs, kā tas bija sākuma perioda beigās, un to jāturpina liberalizēt.

5. Neviens iekšējā tirgus aizsardzības pasākums netiek piemērots vēlreiz attiecībā uz preces importu, kura bijusi pakļauta šādam pasākumam, kas veikts pēc PTO Līguma stāšanās spēkā brīža, uz laika posmu, kas vienāds ar to, kurā šāds pasākums iepriekš ticis piemērots, ar nosacījumu, ka nepiemērošanas laika posms ir vismaz divi gadi.

6. Neskatoties uz 5.punkta nosacījumiem, iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu ar 180 dienu ilgumu vai mazāk, var atkārtoti piemērot preces importam, ja:

(a) vismaz viens gads ir pagājis kopš iekšējā tirgus aizsardzības pasākuma ieviešanas tās preces importam; un

(b) šāds iekšējā tirgus aizsardzības pasākums nav ticis piemērots tai pašai precei vairāk kā divas reizes piecu gadu laikā tieši pirms šī pasākuma ieviešanas brīža.

Koncesiju apjoms un citas saistības

1. Dalībvalsts, kura ierosina piemērot iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu vai cenšas pagarināt iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu, cenšas uzturēt būtiski līdzvērtīgu koncesiju apjomu un citas savas saistības, kuras pastāv saskaņā ar GATT 1994 attiecībās starp to un eksportējošajām Dalībvalstīm, kuras varētu ietekmēt šāds pasākums, atbilstoši 12.panta 3.punkta nosacījumiem. Lai sasniegtu šo mērķi, attiecīgās Dalībvalstis var vienoties par jebkuru atbilstošu tirdzniecības kompensācijas pasākumu attiecībā uz pasākuma negatīvajām sekām to tirdzniecībai.

2. Ja konsultācijās saskaņā ar 12.panta 3.punktu nav panākta nekāda vienošanās 30 dienu laikā, tad cietušās eksportējošās Dalībvalstis ir tiesīgas, ne vēlāk kā 90 dienas pēc pasākuma piemērošanas, pārtraukt, pēc 30 dienu termiņa izbeigšanās no dienas, kad Preču tirdzniecības padome saņēmusi rakstisku paziņojumu par apturēšanu, piemērot būtiski līdzvērtīgas koncesijas vai citas saistības saskaņā ar GATT 1994, attiecībā uz tās Dalībvalsts tirdzniecību, kura piemēro iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu, pret kura pārtraukšanu Preču tirdzniecības padome neizturas noraidoši.

3. Pārtraukšanas tiesības, kas minētas 2.punktā, netiek izmantotas pirmajos trīs gados, kad iekšējā tirgus aizsardzības pasākums darbojas, ar nosacījumu, ka iekšējā tirgus aizsardzības pasākums ir veikts importa absolūta pieauguma rezultātā un ka šāds pasākums atbilst šī Līguma nosacījumiem.

Jaunattīstības valstu Dalībvalstis

1. Iekšējā tirgus aizsardzības pasākumi netiek piemēroti attiecībā uz preci, kuras izcelsme ir jaunattīstības valsts dalībvalsts, ja vien tās attiecīgās preces importa daļa importējošajā Dalībvalstī nepārsniedz 3%, ar nosacījumu, ka jaunattīstības valstu Dalībvalstis ar mazāk nekā 3% importa daļu kopā sastāda ne vairāk kā 9% attiecīgās preces kopējā importa.²

2. Jaunattīstības valsts Dalībvalstij ir tiesības pagarināt iekšējā tirgus aizsardzības pasākuma termiņu uz laiku līdz diviem gadiem pēc maksimālā termiņa, kas paredzēts 7.panta 3.punktā. Neskatoties uz 7.panta 5.punkta nosacījumiem, jaunattīstības valsts Dalībvalstij ir tiesības atkārtoti piemērot iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu attiecībā uz preces importu, kura bijusi pakļauta šādam pasākumam, kas veikts pēc PTO Līguma stāšanās spēkā brīža, pēc laika posma, kas vienāds pusei no tā laika posma, kura laikā šāds pasākums iepriekš ticis piemērots, ar nosacījumu, ka nepiemērošanas laika posms ir vismaz divi gadi.

Pirms-XIX panta pieņemšanas eksistējušie pasākumi

Dalībvalstis izbeidz visus iekšējā tirgus aizsardzības pasākumus, kas veikti atbilstoši GATT 1947 XIX pantam, kas pastāvēja PTO Līguma stāšanās spēkā brīdī ne vēlāk kā astoņus gadus pēc brīža, kad tie pirmo reizi tika piemēroti vai piecus gadus pēc PTO Līguma stāšanās spēkā brīža, tajā no abiem termiņiem, kas pienāk vēlāk.

Noteiktu pasākumu aizliegšana un atcelšana

1. (a) Dalībvalsts neveic vai necenšas veikt jebkuru ārkārtas darbību attiecībā uz atsevišķu preču importu, kā noteikts GATT 1947 XIX pantā, ja vien šāda darbība neatbilst šī panta nosacījumiem, kas piemērota atbilstoši šim Līgumam.

(b) Turklāt, Dalībvalsts necenšas veikt, neveic vai neuztur nekādus patvarīgus eksporta ierobežojumus, organizētus marketinga pasākumus vai kādus citus līdzīgus pasākumus attiecībā uz eksportu vai importu.^3,4 Tie ietver darbību, ko veic viena Dalībvalsts, kā arī darbību saskaņā ar līgumiem, vienošanām un nolīgumiem, kuru puses ir divas vai vairākas Dalībvalstis. Jebkurš šāds pasākums, kas ir spēkā PTO Līguma stāšanās spēkā brīdī, ir jāsaskaņo ar šo Līgumu vai pakāpeniski jāsamazina atbilstoši 2.punktam.

(c) Šis Līgums nav spēkā attiecībā uz pasākumiem, kurus Dalībvalsts cenšas veikt, ir veikusi vai uzturējusi atbilstoši GATT 1994 nosacījumiem, izņemot XIX panta, un Daudzpusējo tirdzniecības līgumu nosacījumiem Pielikumā 1A, izņemot šī Līguma, vai atbilstoši protokoliem un līgumiem vai vienošanām, kas noslēgtas GATT 1994 ietvaros.

2. Pasākumu pakāpeniska samazināšana, kas minēta 1.(b) punktā, tiek veikta atbilstoši grafikiem, kurus attiecīgās Dalībvalstis iesniedz Iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu komitejai ne vēlāk kā 180 dienas pēc PTO Līguma stāšanās spēkā brīža. Šie grafiki paredz visus pasākumus, kas minēti 1.punktā, kas jāsamazina vai jāpadara atbilstošus šim Līgumam termiņā, kas nepārsniedz četrus gadus pēc PTO Līguma stāšanās spēkā brīža, kas pakļauti ne vairāk kā vienam specifiskam pasākumam uz vienu importējošo Dalībvalsti⁵, kura ilgums nepārsniedz 1999.gada 31.decembri. Par jebkuru šādu izņēmumu var abpusēji vienoties Dalībvalstu starpā, kuras ir tieši skartas un par kurām ir paziņots Iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu komitejai par tās pārbaudi un akceptēšanu 90 dienu laikā no PTO Līguma spēkā stāšanās brīža. Pielikums šim Līguma norāda pasākumu, par kuru panākta vienošanās, kā to paredz šis izņēmums.

3. Dalībvalstis neveicina un neatbalsta sabiedrisko un privāto uzņēmumu nevalstisko pasākumu pieņemšanu vai uzturēšanu, kas līdzvērtīgi 1.punktā minētajiem.

Notifikācija un konsultācijas

1. Dalībvalsts nekavējoties paziņo Iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu komitejai par:

(a) izmeklēšanas procesa uzsākšanu un tā iemesliem attiecībā uz nopietnu kaitējumu vai tā draudiem;

(b) slēdziena izdarīšanu attiecībā uz nopietnu kaitējumu vai tā draudiem, ko radījis importa pieaugums;

2. Gatavojot notifikācijas, kā minēts 1.(b) un 1.(c), Dalībvalsts, kura ierosina piemērot vai pagarināt iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu, iesniedz Iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu komitejai visu atbilstošo informāciju, kas ietver pierādījumus par nopietnu kaitējumu vai tā draudiem, ko radījis importa pieaugums, precīzu ietvertās preces aprakstu un ieteikto pasākumu, ierosināto ieviešanas datumu, plānoto ilgumu un pieaugošās liberalizācijas grafiku. Pasākuma pagarinājuma gadījumā, tiek sniegti arī pierādījumi, ka attiecīgā ražošana pielāgojas. Preču tirdzniecības padome vai Iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu komiteja var pieprasīt papildus informāciju, kādu tās uzskata par nepieciešamus, tai Dalībvalstij, kura ierosina piemērot vai pagarināt pasākumu.

3. Dalībvalsts, kura ierosina piemērot vai pagarināt iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu, nodrošina piemērotas iespējas iepriekšējām konsultācijām ar tām Dalībvalstīm, kurām ir būtiska interese kā attiecīgās preces eksportētājiem, lai, cita starpā, pārbaudītu 2.punktā sniegto informāciju, apmainītos ar viedokļiem par pasākumu un panāktu saprašanos par veidiem, kā sasniegt mērķi, kas noteikts 8.panta 1.punktā.

4. Dalībvalsts sagatavo notifikāciju Iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu komitejai pirms pagaidu iekšējā tirgus aizsardzības pasākuma ieviešanas, kā minēts 6.pantā. Konsultācijas tiek sāktas tūlīt pēc pasākuma ieviešanas.

5. Par konsultāciju rezultātiem, kā par tiem minēts šajā pantā, kā arī par starp-termiņu pārbaudēm, kas minētas 7.panta 4.punktā, par jebkuru kompensācijas veidu, kas minēts 8.panta 1.punktā, un par ierosinātajām koncesiju apturēšanām un citām saistībām, kas minētas 8.panta 2.punktā, attiecīgās Dalībvalstis nekavējoties paziņo Preču tirdzniecības padomei.

6. Dalībvalstis nekavējoties paziņo Iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu komitejai par saviem likumiem, noteikumiem un administratīvajām procedūrām, kas attiecas uz iekšējā tirgus aizsardzības pasākumiem, kā arī par jebkurām izmaiņām tajos.

7. Dalībvalstis, kas veic pasākumus, kā aprakstīts 10.pantā un 11.panta 1.punktā, kuri pastāv PTO Līguma stāšanās spēkā brīdī, paziņo par šādiem pasākumiem Iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu komitejai ne vēlāk kā 60 dienas pēc PTO Līguma stāšanās spēkā brīža.

8. Jebkura Dalībvalsts var paziņot Iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu komitejai par visiem likumiem, noteikumiem, administratīvajām procedūrām un par jebkuriem pasākumiem vai darbību, sakarā ar šo Līgumu, par ko nav paziņojušas citas Dalībvalsts, attiecībā uz kurām šis Līgums pieprasa sniegt šādus paziņojumus.

9. Jebkura Dalībvalsts var paziņot Iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu komitejai par jebkuriem nevalstiskiem pasākumiem, kas minēti 11.panta 3.punktā.

10. Visas notifikācijas Preču tirdzniecības padomei, kā minēts šajā Līgumā, parasti tiek veiktas ar Iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu komitejas starpniecību.

11. Nosacījumi par notifikāciju šajā Līgumā nepieprasa kādai no Dalībvalstīm izpaust konfidenciālu informāciju, kuras izpaušana varētu traucēt likumu pildīšanu vai citādi darboties pret sabiedrības interesēm vai varētu kaitēt noteiktu uzņēmumu, sabiedrisko vai privāto, komercinteresēm.

Uzraudzība

1. Ar šo tiek izveidota Iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu komiteja, kura darbojas Preču tirdzniecības padomes pilnvarojumā, kura ir atvērta līdzdalībai jebkurai Dalībvalstsi, kura parāda savu vēlēšanos darboties tajā. Komitejai ir sekojošas funkcijas:

(a) kontrolēt un sniegt gadskārtēju ziņojumu Preču tirdzniecības padomei par šī Līguma vispārējo īstenošanu un sniegt rekomendācijas tā uzlabošanai;

(b) konstatēt, pēc jebkuras skartās Dalībvalstis lūguma, vai šī Līguma procedūras prasības ir pildītas vai nav pildītas sakarā ar iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu, un ziņot par saviem secinājumiem Preču tirdzniecības padomei;

(d) iepazīties ar pasākumiem, kas aptverti 10.pantā un 11.panta 1.punktā, kontrolēt šādu pasākumu pakāpenisku samazināšanu un attiecīgi par to ziņot Preču tirdzniecības padomei;

(e) pārbaudīt, pēc Dalībvalstis lūguma, kura veic iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu, vai ierosinājumi apturēt koncesijas vai citas saistības ir "būtiski līdzvērtīgs", un attiecīgi par to ziņot Preču tirdzniecības padomei;

(f) saņemt un pārbaudīt visas notifikācijas, kas sniegtas saskaņā ar šo Līgumu un attiecīgi par to ziņot Preču tirdzniecības padomei; un

(g) pildīt jebkuru citu funkciju sakarā ar šo Līgumu, kādu Preču tirdzniecības padome var noteikt.

2. Lai palīdzētu Komitejai veikt uzraudzības funkciju, Sekretariāts sagatavo gadskārtēju faktoloģisko ziņojumu par šī Līguma darbību, kas pamatojas uz notifikācijām un citu patiesu tās rīcībā esošu informāciju.

Strīdu noregulēšana

GATT 1994 XXII un XXIII pantu nosacījumi, precizēti un piemēroti Izskaidrojumā par strīdu noregulējumu, ir spēkā attiecībā uz konsultācijām un strīdu noregulējumu, kas rodas sakarā ar šo Līgumu.

Pielikums

Izņēmums, kas minēts 11. panta 2. punktā

Attiecīgās dalībvalstis	Prece	Termiņš
EK/Japāna	Pasažieru automašīnas, ārpus ceļu transporta līdzekļi, viegli komerciālie transporta līdzekļi, nelielas smagās automašīnas (līdz 5t), un tie paši transporta līdzekļi pilnīgi izjauktā veidā (CKD komplekti)	1999. gada 31.decembris

______________________________

¹ Muitas savienība var piemērot iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu kā viens veselums vai atsevišķas savienības dalībvalsts vārdā. Kad muitas savienība piemēro iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu kā vienots veselums, visas prasības par nopietna kaitējuma vai tā draudu noteikšanu saskaņā ar šo Līgumu tiek balstītas uz pastāvošajiem nosacījumiem muitas savienībā kā vienotā veselumā. Kad iekšējā tirgus aizsardzības pasākums tiek piemērots muitas savienības dalībvalsts vārdā, visas prasības par nopietna kaitējuma vai tā draudu noteikšanu tiek balstītas uz pastāvošajiem apstākļiem, kas eksistē šajā dalībvalstī, un pasākums tiek ierobežots šajā dalībvalstī. Nekas šajā Līgumā netiek interpretēts kā sakarības starp GATT 1994 XIX pantu un XXIV panta 8.punktu.

² Dalībvalsts nekavējoties paziņo Iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu komitejai par veikto darbību, saskaņā ar 9.panta 1.punktu.

³ Importa kvotu, kas tiek piemērota kā iekšējā tirgus aizsardzības pasākums atbilstoši attiecīgajiem GATT 1994 nosacījumiem un šim Līgumam, pēc savstarpējas vienošanās var administrēt eksportējošā Dalībvalsts.

⁴ Līdzīgu pasākumu piemēri ietver eksporta vadību, eksporta cenu un importa cenu uzraudzības sistēmas, eksporta vai importa uzraudzību, obligātos importa karteļus un aizklātas eksporta vai importa licencēšanas shēmas, ja tās paredz aizsardzību.

⁵ Vienīgais šāds izņēmums, uz kuru ir tiesības Eiropas Kopienām, tiek norādīts šī Līguma Pielikumā.

1. B pielikums

Vispārējais līgums par pakalpojumu tirdzniecību

Dalībvalstis,

Atzīstot pieaugošo pakalpojumu tirdzniecības nozīmi pasaules ekonomikas izaugsmei un attīstībai;

Vēloties izveidot daudzpusēju principu un noteikumu sistēmu pakalpojumu tirdzniecībai, lai paplašinātu šādu tirdzniecību atklātības un progresīvas liberalizācijas apstākļos, kā līdzekli visu tirdzniecības partneru ekonomiskās izaugsmes veicināšanai un jaunattīstības valstu attīstībai;

Vēloties savlaicīgi sasniegt progresīvi augstāku liberalizācijas līmeni pakalpojumu tirdzniecībā ar regulāru daudzpusēju sarunu raundu palīdzību, kuru mērķis ir visu dalībnieku interešu veicināšana uz savstarpēji izdevīgiem pamatiem un nodrošināt visaptverošu tiesību un pienākumu līdzsvaru, vienlaikus pienācīgi respektējot nacionālās politikas mērķus;

Atzīstot Dalībvalstu tiesības regulēt un ieviest jaunus noteikumus attiecībā uz pakalpojumu sniegšanu to teritorijās, lai īstenotu nacionālās politikas mērķus, un pastāvot atšķirībai pakalpojumu noteikumu attīstības pakāpēs dažādās valstīs, un sevišķi jaunattīstības valstu nepieciešamību izmantot šīs tiesības;

Vēloties nodrošināt pieaugošu jaunattīstības valstu dalību pakalpojumu tirdzniecībā un pakalpojumu eksporta paplašināšanu inter alia nostiprinot to iekšzemes pakalpojumu apjomu, kā arī efektivitāti un konkurētspēju;

Īpaši ievērojot vismazāk attīstīto valstu nopietnās grūtības sakarā ar to īpašo ekonomisko situāciju un attīstību, tirdzniecības un finansiālās vajadzības;

Ar šo vienojas par sekojošo:

I DAĻA

DARBĪBAS SFĒRA UN DEFINĪCIJA

I pants

Darbības sfēra un definīcijas

1. Šis Līgums ir spēkā attiecībā uz Dalībvalstu pasākumiem saistībā ar pakalpojumu tirdzniecību.

2. Šī Līguma kontekstā pakalpojumu tirdzniecība tiek definēta kā pakalpojuma sniegšana:

(a) no vienas Dalībvalstis teritorijas jebkuras citas Dalībvalsts teritorijā;

(b) vienas Dalībvalstis teritorijā jebkuras citas Dalībvalsts pakalpojumu patērētājam;

(c) ko veic vienas Dalībvalsts pakalpojumu sniedzējs, izmantojot komerciālo pārstāvniecību jebkuras citas Dalībvalsts teritorijā;

(d) ko veic vienas Dalībvalsts pakalpojumu sniedzējs, izmantojot Dalībvalsts fizisko personu klātbūtni jebkuras citas Dalībvalsts teritorijā;

3. Šī Līguma kontekstā:

(a) " Dalībvalstu pasākumi " nozīmē pasākumus, kurus veic:

(i) centrālās, reģionālās vai vietējās valdības un varas institūcijas; un

(ii) nevalstiskās organizācijas, pildot saistības, kuras tām deleģējušas centrālās, reģionālās vai vietējās valdības vai varas institūcijas;

Pildot savas saistības un pienākumus saskaņā ar Līgumu, katra Dalībvalsts veic tai pieejamos saprātīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka reģionālās un vietējās valdības un varas institūcijas un nevalstiskās organizācijas tās teritorijā ievēro minētās saistības un pienākumus;

(b) "pakalpojumi" ir jebkuri pakalpojumi jebkurā sektorā, izņemot pakalpojumus, kurus sniedz, realizējot valsts varas pilnvaras;

(c) "pakalpojums, kas sniegts, realizējot valsts varas pilnvaras" nozīmē jebkuru pakalpojumu, kas netiek sniegts uz komerciāliem pamatiem vai konkurējot ar vienu vai vairākiem pakalpojumu sniedzējiem.

II DAĻA

VISPĀRĒJĀS SAISTĪBAS UN DISCIPLĪNAS

II pants

Vislielākās labvēlības režīms

1. Attiecībā uz jebkuru šajā Līgumā ietverto pasākumu katra Dalībvalsts nekavējoties un bez nosacījumiem piešķir attiecībā uz jebkuras citas Dalībvalsts pakalpojumiem un pakalpojumu piegādātājiem statusu, kas ir ne mazāk labvēlīgs kā tas, ko tā piešķir jebkuras citas valsts līdzīgiem pakalpojumiem un pakalpojumu piegādātājiem.

2. Dalībvalsts var veikt pasākumu, kas neatbilst 1. paragrāfam, ar nosacījumu, ka šāds pasākums ir īpaši uzskaitīts pielikumā par II panta izņēmumiem un atbilst tā nosacījumiem.

3. Šī Līguma nosacījumi nekavē Dalībvalsti piešķirt vai sniegt priekšrocības kaimiņvalstīm, lai veicinātu pakalpojumu apmaiņu pierobežas zonu ietvaros, kuri tiek gan radīti, gan patērēti uz vietas.

III pants

Atklātība

1. Katra Dalībvalsts nekavējoties, izņemot ārkārtas situācijas, publicē vēlākais uz to spēkā stāšanās brīdi visus vispārējas piemērošanas pasākumus, kas attiecas uz šo Līgumu vai ietekmē tā darbību. Starptautiskie līgumi, kas attiecas uz pakalpojumu tirdzniecību, vai ietekmē to, un kuriem Dalībvalsts ir pievienojusies, arī tiek publicēti.

2. Ja publicēšana saskaņā ar 1. paragrāfu nav iespējama, šādu informāciju dara publiski pieejamu ar citiem līdzekļiem.

3. Katra Dalībvalsts nekavējoties un vismaz reizi gadā informē Pakalpojumu tirdzniecības padomi par jaunu likumu, noteikumu vai administratīvo norādījumu ieviešanu, vai izmaiņām pastāvošajos tiesību un normatīvajos aktos, kas būtiski ietekmē pakalpojumu tirdzniecības kārtību, ko Dalībvalstij nosaka īpašās saistības saskaņā ar šo Līgumu.

4. Katra Dalībvalsts nekavējoties atbild uz visiem jebkuras citas Dalībvalsts specifiskas informācijas pieprasījumiem attiecībā uz jebkuru no tās vispārējās piemērošanas pasākumiem vai starptautiskajiem līgumiem 1. paragrāfa izpratnē. Katra Dalībvalsts izveido arī vienu vai vairākus pieprasījumu izskatīšanas centrus, lai sniegtu specifisku informāciju pēc attiecīga pieprasījuma citām Dalībvalstīm par visiem šādiem jautājumiem, kā arī par tādiem, kuri ir pakļauti 3. paragrāfa paziņošanas kārtībai. Šādi pieprasījumu izskatīšanas centri tiek izveidoti divu gadu laikā no PTO Nodibināšanas līguma (šajā Līgumā saukts "PTO Līgums") stāšanās spēkā. Attiecībā uz jaunattīstības Dalībvalstīm ir iespējams pienācīgs tā laika ierobežojuma elastīgums, kurā jāizveido šādi pieprasījumu izskatīšanas centri un par to vienojas ar katru no jaunattīstības Dalībvalstīm atsevišķi. Pieprasījumu izskatīšanas centriem nav jābūt likumu un noteikumu depozitārijiem.

5. Jebkura Dalībvalsts var paziņot Pakalpojumu tirdzniecības padomei par jebkuru pasākumu, ko veic jebkura cita Dalībvalsts un par kuru tā uzskata ka tas ietekmē šī Līguma darbību.

III pants

Konfidenciālas informācijas izpaušana

Nekas šajā Līgumā nepieprasa Dalībvalstij konfidenciālas informācijas izpaušanu, kuras publiskošana varētu traucēt likuma ievērošanu, vai citādi būtu pretrunā ar sabiedriskajām interesēm un kaitēt noteiktu uzņēmumu, publisku vai privātu, likumiskajām komercinteresēm.

IV pants

Jaunattīstības valstu dalības paplašināšanās

1. Pieaugošā jaunattīstības Dalībvalstu piedalīšanās pasaules tirdzniecībā tiek nodrošināta ar dažādu Dalībvalstu sarunās definētām īpašām saistībām atbilstoši šī Līguma III un IV daļām, attiecībā uz:

(a) šo valstu iekšzemes pakalpojumu apjomu un to efektivitātes un konkurētspējas nostiprināšanu inter alia ar tehnoloģijas izmantošanu uz komerciāliem pamatiem;

(b) to pieejas uzlabošanu sadales kanāliem un informācijas tīkliem; un

2. Attīstītās Dalībvalstis un, iespēju robežās, arī citas Dalībvalstis izveido kontaktcentrus divu gadu laikā no PTO Līguma stāšanās spēkā brīža, lai nodrošinātu jaunattīstības Dalībvalstu pakalpojumu piegādātājiem pieeju informācijai saistībā ar attiecīgo tirgu un attiecībā uz:

(a) pakalpojumu piegādes komerciālajiem un tehniskajiem aspektiem;

(b) profesionālo kvalifikāciju reģistrāciju, atzīšanu un iegūšanu; un

3. Īpaša prioritāte vismazāk attīstītajām Dalībvalstīm tiek piešķirta 1. un 2. paragrāfu īstenošanā. Sevišķa uzmanība, ņemot vērā vismazāk attīstīto valstu īpašo ekonomisko situāciju, to attīstību un tirdzniecības un finansiālās vajadzības, jāpievērš nopietnām grūtībām, tām akceptējot sarunās panāktās specifiskās saistības.

V pants

Ekonomiskā integrācija

1. Šis Līgums neaizliedz tā Dalībvalstīm kļūt par pakalpojumu tirdzniecības liberalizācijas līguma pusi vai pievienoties šādam līgumam starp divām vai vairākām šāda līguma pusēm, ar nosacījumu, ka šādam līgumam ir:

(a) būtisks sektorāls segums1, un

(b) tajā noteikta būtisku apjomu nediskriminācija XVII panta nozīmē divu vai vairāku pušu starpā sektoros, kas aptverti saskaņā ar (a) apakšparagrāfu:

(i) likvidējot esošos diskriminējošos pasākumus, un/vai

(ii) aizliedzot jaunus un vēl vairāk diskriminējošus pasākumus

vai nu stājoties spēkā šim līgumam vai, pamatojoties uz saprātīgiem termiņiem, izņemot pasākumus, kas atļauti saskaņā ar XI, XII, XIV un XIV bis pantiem.

2. Novērtējot, vai nosacījumi saskaņā ar 1.(b) apakšparagrāfu ir ievēroti, var izteikt apsvērumus attiecībā uz līguma saistību ar ekonomiskās integrācijas plašāku procesu vai tirdzniecības liberalizāciju starp attiecīgajām valstīm.

3. (a) Ja jaunattīstības valstis ir tāda līguma puses, kurš aprakstīts 1. paragrāfā, jānodrošina elastīgums attiecībā uz nosacījumiem, kas aprakstīti 1. paragrāfā, sevišķi attiecībā uz tā (b) apakšparagrāfu, atbilstoši attiecīgo valstu attīstības līmenim gan vispārējā, gan individuālajos sektoros vai apakšsektoros.

(b) Neskatoties uz 6. paragrāfu, 1. paragrāfā minētā līguma gadījumā starp tikai un vienīgi jaunattīstības valstīm, daudz labvēlīgāka attieksme jāpiešķir juridiskajām personām, kas pieder vai kuras kontrolē fiziskās personas, kuras ir šāda līguma puses.

4. Jebkurš 1. paragrāfā aprakstītais līgums tiek veidots tā, lai nodrošinātu tirdzniecību starp līgumslēdzējām pusēm un attiecībā uz kādu no Dalībvalstīm ārpus līguma nepalielinātu pakalpojumu tirdzniecības barjeru vispārējo līmeni attiecīgajos sektoros vai apakšsektoros, salīdzinājumā ar līmeni, kas ticis piemērots pirms šī Līguma.

5. Ja noslēgumā jebkura līguma paplašināšanā vai jebkurās nozīmīgās izmaiņās tajā, saskaņā ar 1. paragrāfu, Dalībvalsts nodomā atsaukt vai izmainīt specifisku saistību, kas neatbilst tās Grafikā noteiktajiem nosacījumiem un apstākļiem, tā vismaz 90 dienas iepriekš sniedz paziņojumu vai atsaukumu par šādām izmaiņām un spēkā ir procedūra, kas noteikta XXI panta 2., 3. un 4. paragrāfos.

6. Jebkuras Dalībvalsts pakalpojuma piegādātājam, kas ir atbilstoši 1. paragrāfā minētās līgumslēdzējas puses likumiem izveidota juridiska persona, ir tiesības uz attieksmi saskaņā ar šādu līgumu, ar nosacījumu, ka tas iesaistās reālās biznesa operācijās šādu līgumslēdzēju pušu teritorijā.

7. (a) Dalībvalstis, kuras ir jebkura 1. paragrāfā minētā līguma līgumslēdzējas puses, nekavējoties paziņo par jebkuru šādu līgumu un par šāda līguma paplašināšanu vai nozīmīgām izmaiņām tajā Pakalpojumu tirdzniecības padomei. Tās arī dara pieejamu Padomei jebkuru tās pieprasīto atbilstošu informāciju. Padome var izveidot darba grupu, lai tādejādi iepazītos ar šādu līgumu, tā paplašināšanu vai izmaiņām šajā līgumā un ziņotu Padomei par līgumu atbilstību šim pantam.

(b) Dalībvalstis, kuras ir jebkura 1. paragrāfā minētā līguma, kas tiek īstenots noteiktā laika termiņā, līgumslēdzējas puses, periodiski ziņo Pakalpojumu tirdzniecības padomei par tā īstenošanu. Padome var izveidot darba grupu šādu ziņojumu izskatīšanai, ja tā uzskata šādas darba grupas izveidi par nepieciešamu.

(c) Pamatojoties uz darba grupu, kas minētas (a) un (b) apakšparagrāfos, ziņojumiem, Padome pēc saviem ieskatiem var sniegt pusēm rekomendācijas.

8. Dalībvalsts, kas ir kāda 1. paragrāfā minētā līguma līgumslēdzēja puse, necenšas sev kompensēt tirdzniecības priekšrocības, kas šāda līguma darbības rezultātā varētu būt radušās kādai citai Dalībvalstij.

Vbis pants

Darba tirgu integrācijas līgumi

Šis Līgums neaizliedz tā Dalībvalstīm kļūt par tāda līguma pusi vai pievienoties tādam līgumam starp divām vai vairākām līguma pusēm, kurš nostiprina pilnīgu darba tirgu integrāciju2 starp līgumslēdzējām pusēm, ja vien šāds līgums:

(a) atbrīvo līgumslēdzēju pušu pilsoņus no prasībām par dzīvošanas un darba atļaujām;

(a) tiek darīts zināms Pakalpojumu tirdzniecības padomei.

VI pants

Iekšzemes regulēšana

1. Sektoros, kur tiek izpildītas specifiskas saistības, katra Dalībvalsts nodrošina, ka visi vispārējās piemērošanas pasākumi, kas ietekmē pakalpojumu tirdzniecību, tiek administrēti saprātīgā, objektīvā un taisnīgā veidā.

2. (a) Katra Dalībvalsts uztur vai ātrākajā iespējamajā laikā izveido tiesu, arbitrāžas vai administratīvos tribunālus vai procedūras, kuri pēc cietušā pakalpojuma piegādātāja lūguma nodrošina ātru pārbaudi, un attaisnotu attiecīgu tiesisko aizsardzību pret administratīvajiem lēmumiem, kas ietekmē pakalpojumu tirdzniecību. Ja šādas procedūras nav neatkarīgas no organizācijas, kurai deleģētas attiecīgā administratīvā lēmuma pilnvaras, Dalībvalsts nodrošina, ka procedūras patiešām nodrošina objektīvu un taisnīgu pārbaudi.

(b) (a) apakšparagrāfa nosacījumi netiek izmantoti, lai Dalībvalstij pieprasītu izveidot šādus tribunālus vai procedūras, ja tas ir neatbilstoši tās konstitucionālajai struktūrai vai tās tiesību sistēmas veidam.

3. Ja nepieciešams īpašs pilnvarojums pakalpojuma sniegšanai, uz kuru attiecas īpašās saistības, Dalībvalsts kompetentās institūcijas saprātīgā laika posmā pēc pieteikuma iesniegšanas, kurš atzīts par pilnīgu saskaņā ar iekšzemes likumiem un noteikumiem, informē iesniedzēju par lēmumu attiecībā uz šo iesniegumu. Pēc iesniedzēja pieprasījuma Dalībvalsts kompetentās institūcijas bez nevajadzīgas aizkavēšanās sniedz informāciju par iesnieguma statusu.

4. Lai nodrošinātu to, ka pasākumi, kas attiecas uz kvalifikācijas prasībām un procedūrām, tehniskajiem standartiem un licencēšanas prasībām, neveidotu nevajadzīgas barjeras pakalpojumu tirdzniecībā, Pakalpojumu tirdzniecības padome ar attiecīgo institūciju, kuras tā izveido, starpniecību izstrādā jebkuras nepieciešamās disciplīnas. Šādu disciplīnu mērķis ir nodrošināt, ka šīs prasības inter alia :

(a) ir balstītas uz objektīviem un atklātiem kritērijiem, piemēram, kompetenci un spēju piegādāt pakalpojumu;

(b) nav apgrūtinošākas nekā nepieciešams, lai nodrošinātu pakalpojuma kvalitāti;

5. (a) Sektoros, kuros Dalībvalsts ir uzņēmusies specifiskas saistības iekams stājušās spēkā disciplīnas, kuras izstrādātas šajos sektoros atbilstoši 4. paragrāfam, Dalībvalsts nepiemēro licencēšanas un kvalifikācijas prasības un tehniskos standartus, kuri anulē vai vājina šādas specifiskas saistības veidā,

(i) kas neatbilst kritērijiem 4.(a), (b) vai (c) apakšparagrāfos; un

(ii) kurus nav bijis iespējams pamatoti sagaidīt no šīs Dalībvalsts laikā, kad šajos sektoros tika izstrādātas specifiskās saistības.

(b) Nosakot, vai Dalībvalsts atbilst saistībām saskaņā ar 5.(a) paragrāfu, jāņem vērā atbilstošo starptautisko organizāciju3 starptautiski noteiktie standarti, ko piemēro šī Dalībvalsts.

6. Sektoros, kuros tiek pildītas specifiskas saistības attiecībā uz profesionālajiem pakalpojumiem, katra Dalībvalsts nodrošina adekvātas procedūras, lai pārbaudītu jebkuras citas Dalībvalsts profesionāļu kompetenci.

VII pants

Atzīšana

1. Ar nolūku pilnībā vai daļēji izpildīt pakalpojumu piegādātāju standartu vai pilnvarojuma, licencēšanas vai sertificēšanas kritērijus un atbilstoši 3. paragrāfa prasībām, Dalībvalsts var atzīt noteiktā valstī iegūto izglītību vai pieredzi, izpildītās prasības, vai piešķirtās licences vai sertifikātus. Šāda atzīšana, kuru var panākt ar harmonizāciju vai citādi, var tikt noteikta līgumā vai ar līgumu ar attiecīgo valsti, kā arī tā var tikt piešķirta atsevišķi.

2. Dalībvalsts, kura ir līguma vai 1. paragrāfā minētā līguma esoša vai paredzama līgumslēdzēja puse, paredz vienlīdzīgas iespējas citām ieinteresētajām Dalībvalstīm sarunu ceļā vienoties par to pievienošanos šādam līgumam vai arī vienoties par līdzīgu līgumu noslēgšanu. Ja Dalībvalsts piešķir atzīšanu atsevišķi, tā paredz adekvātas iespējas jebkurai citai Dalībvalstij pierādīt, ka arī pēdējās izglītība, pieredze, iegūtās licences un sertifikāti vai izpildītās prasības tās teritorijā, ir jāatzīst.

3. Dalībvalsts neizdara atzīšanu, piemērojot tās standartus vai pilnvarojuma kritērijus, tā, lai radītu diskrimināciju starp valstīm vai pakalpojumu piegādātāju licencēšanā vai sertificēšanā, vai slēptus ierobežojumus pakalpojumu tirdzniecībā.

4. Katra Dalībvalsts:

(a) 12 mēnešu laikā no pievienošanās brīža PTO Līgumam informē Pakalpojumu tirdzniecības padomi par tajā pastāvošiem atzīšanas pasākumiem un konstatē, vai šādi pasākumi balstās uz tiem līgumiem un vienošanās, kuri minēti 1. paragrāfā;

(b) nekavējoties un cik vien savlaicīgi iespējams informē Pakalpojumu tirdzniecības padomi par sarunu sākumu attiecībā uz līgumu vai 1. paragrāfā minēto līgumu, lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas jebkurai citai Dalībvalstij izrādīt savu interesi par piedalīšanos sarunās pirms to būtiskas fāzes sākšanās;

(c) nekavējoties informē Pakalpojumu tirdzniecības padomi par tās no jauna pieņemtajiem atzīšanas pasākumiem vai ievērojamām izmaiņām esošajos un konstatē, vai pasākumi pamatojas uz to līgumu vai 1. paragrāfā minēto līgumu

5. Kur vien tas nepieciešams, atzīšanai jābūt balstītai uz kritērijiem, kas pieņemti daudzpusējas vienošanās rezultātā. Attiecīgos gadījumos Dalībvalstis darbojas kopā ar atbilstošajām starpvaldību un nevalstiskajām organizācijām, lai izveidotu un pieņemtu vienotus starptautiskus atzīšanas standartus un kritērijus, kā arī kopējus starptautiskus standartus attiecīgo pakalpojumu tirdzniecības praksei un profesijām.

VIII pants

Monopoli un ekskluzīvi pakalpojumu sniedzēji

1. Katra Dalībvalsts nodrošina to, ka jebkurš monopola pakalpojuma piegādātājs tās teritorijā, piegādājot monopola pakalpojumu attiecīgajam tirgum, darbojas atbilstoši ll pantā noteiktajām attiecīgās Dalībvalsts saistībām un saskaņā ar specifiskajām saistībām.

2. Ja Dalībvalsts monopola piegādātājs tieši vai ar radniecīgas kompānijas starpniecību konkurē attiecīgās Dalībvalsts specifiskajām saistībām pakļauta pakalpojuma piegādē ārpus tā monopoltiesību apjoma, Dalībvalstij jānodrošina, lai šāds piegādātājs ļaunprātīgi neizmantotu savu monopolstāvokli darbojoties tās teritorijā neatbilstoši šīm saistībām.

3. Pēc tādas Dalībvalsts pieprasījuma, kurai ir pamats uzskatīt, ka jebkuras citas Dalībvalsts pakalpojuma monopolpiegādātājs darbojas neatbilstoši 1. vai 2. paragrāfam, Pakalpojumu tirdzniecības padome var lūgt Dalībvalsti, kura izvirza, uztur vai pilnvaro šādu piegādātāju, sniegt specifisku informāciju attiecībā uz atbilstošajām operācijām.

4. Ja, pēc PTO Līguma spēkā stāšanās brīža, Dalībvalsts piešķir monopoltiesības attiecībā uz pakalpojuma piegādi, ko paredz tās specifiskās saistības, šai Dalībvalstij tas jāpaziņo Pakalpojumu tirdzniecības padomei ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms ieplānotās monopoltiesību piešķiršanas un tai jāpiemēro XXI panta 2., 3. un 4. paragrāfi.

5. Šī panta nosacījumi ir spēkā arī ekskluzīvo piegādātāju gadījumā, ja Dalībvalsts, formāli vai reāli, (a) pilnvaro vai izvirza nelielu piegādātāju skaitu un (b) būtiski kavē konkurenci starp šiem piegādātājiem tās teritorijā.

IX pants

Biznesa prakse

1. Dalībvalstis atzīst, ka dažas pakalpojumu piegādātāju biznesa prakses, izņemot VIII pantam atbilstošās, var ierobežot konkurenci līdz ar to ierobežojot pakalpojumu tirdzniecību.

2. Ikviena Dalībvalsts pēc jebkuras citas Dalībvalsts pieprasījuma uzsāk konsultācijas, lai izbeigtu 1. paragrāfā aprakstīto praksi. Dalībvalsts, kurai izteikts pieprasījums, ar izpratni izturas pret šādu lūgumu un sadarbojas, sniedzot publiski pieejamu nekonfidenciālu informāciju par minēto jautājumu. Dalībvalsts, kurai izteikts šāds pieprasījums, atbilstoši saviem iekšzemes likumiem un atkarībā no apmierinošas vienošanās par tās konfidencialitātes aizsardzību no prasītājas Dalībvalsts puses, sniedz pēdējai arī citu pieejamu informāciju.

X pants

Ārkārtas drošības pasākumi

1. Jāpastāv daudzpusējām sarunām par ārkārtas drošības pasākumiem, kas pamatojas uz nediskriminācijas principu. Šādu sarunu rezultāti stājas spēkā ne vēlāk kā trīs gadus no PTO Līguma spēkā stāšanās brīža.

2. Laika posmā pirms 1. paragrāfā minēto sarunu rezultātu spēkā stāšanās, jebkura Dalībvalsts, neskatoties uz XXI panta 1. paragrāfa nosacījumiem, var paziņot Pakalpojumu tirdzniecības padomei par tās nodomu grozīt vai atcelt specifiskas saistības vienu gadu pēc saistību stāšanās spēkā; ar nosacījumu, ka Dalībvalstij jādara zināms Padomei iemesls, kāpēc grozījums vai atcelšana nespēj gaidīt trīs gadu periodu, kā to paredz XXI panta 1. paragrāfs.

3. 2. paragrāfa nosacījumi vairs nav spēkā trīs gadus pēc PTO Līguma stāšanās spēkā.

XI pants

Maksājumi un naudas pārvedumi

1. Izņemot XII pantā paredzētos apstākļos, Dalībvalsts nepiemēro ierobežojumus attiecībā uz starptautiskajiem pārvedumiem un maksājumiem par tekošajām operācijām saistībā ar tās specifiskajām saistībām.

2. Nekas šajā Līgumā neierobežo Starptautiskā Valūtas fonda Dalībvalstu tiesības un pienākumus saskaņā ar Fonda Līguma pantiem, ieskaitot maiņas operāciju izmantošanu, kuras atbilst Līguma pantiem, ar nosacījumu ka Dalībvalsts neuzliek ierobežojumus attiecībā uz jebkurām kapitāla operācijām, kas neatbilst tās specifiskajām saistībām sakarā ar šādām operācijām, izņemot gadījumus saskaņā ar XII pantu vai pēc Fonda lūguma.

XII pants

Ierobežojumi, lai aizsargātu maksājumu bilanci

1. Nopietnu maksājuma bilances un ārējo finansiālo grūtību vai to draudu gadījumā, Dalībvalsts var pieņemt vai uzturēt ierobežojumus pakalpojumu tirdzniecībai, attiecībā pret kuru tā uzņēmusies specifiskas saistības, ieskaitot maksājumus vai pārvedumus par operācijām, kuras ir saistītas ar šādām specifiskām saistībām. Ar šo tiek atzīts, ka īpaši spaidīgi maksājuma bilances apstākļi Dalībvalstij, kura atrodas ekonomiskās attīstības procesā vai ekonomiskās pārejas periodā, var radīt nepieciešamību izmantot ierobežojumus, lai nodrošinātu inter alia tādu finansu rezervju līmeņa uzturēšanu, kas atbilst tās ekonomiskās programmas vai ekonomiskās pārejas īstenošanai.

2. Ierobežojumi, kas minēti 1. paragrāfā:

(a) nediskriminē Dalībvalstu starpā;

(b) atbilst Starptautiskā Valūtas fonda Līguma pantiem;

(c) izvairās no nevajadzīga kaitējuma jebkuras citas Dalībvalsts komerciālajām, ekonomiskajām un finansiālajām interesēm;

(d) nepārsniedz nepieciešamos, lai tiktu galā ar apstākļiem, kuri aprakstīti 1. paragrāfā;

(e) ir pagaidu rakstura un tiek pakāpeniski samazināti līdz ar 1. paragrāfā precizētās situācijas uzlabošanos.

3. Nosakot šādu ierobežojumu iedarbības sfēru, Dalībvalstis var piešķirt prioritāti to pakalpojumu piegādei, kuri ir būtiskāki to ekonomiskajām vai attīstības programmām. Tomēr šādi ierobežojumi netiek pieņemti vai uzturēti, lai aizsargātu īpašu pakalpojumu sektoru.

4. Par jebkuriem ierobežojumiem, kas pieņemti vai tiek uzturēti saskaņā ar 1. paragrāfu, vai jebkurām izmaiņām tajos, nekavējoties jāpaziņo Vispārējai Padomei.

5. (a) Dalībvalstis, kuras piemēro šī panta nosacījumus, nekavējoties konsultējas ar Maksājumu bilances ierobežojumu komiteju par ierobežojumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu;

(b) Ministru Konference nosaka procedūras4 periodiskām konsultācijām ar mērķi dot iespēju sniegt attiecīgajām Dalībvalstīm tādas rekomendācijas, kādas tā uzskata par nepieciešamām.

(c) Šādas konsultācijas novērtē attiecīgās Dalībvalsts maksājuma bilances stāvokli un ierobežojumus, kas pieņemti un uzturēti saskaņā ar šo pantu, ņemot vērā inter alia tādus faktorus, kā:

(i) maksājuma bilances un ārējās finansiālās grūtības pēc to būtības un to apjomu;

(ii) konsultējošās Dalībvalsts ārējo ekonomisko un tirdzniecības vidi;

(iii) pieejamos alternatīvos korektīvos pasākumus.

(d) Konsultācijās jāiesaistās par jebkuru ierobežojumu atbilstību 2. paragrāfam, īpaši progresīvai pakāpeniskai ierobežojumu samazināšanai atbilstoši 2.(e) paragrāfam.

(e) Šādās konsultācijās visi statistiskie slēdzieni un citi fakti, kurus iesniedzis Starptautiskais Valūtas fonds attiecībā uz ārvalstu valūtas maiņu, naudas rezervēm un maksājumu bilanci, tiek akceptēti un secinājumi tiek balstīti uz konsultējošās Dalībvalsts maksājuma bilances un ārējo finansiālo grūtību novērtējuma, ko veic Fonds.

6. Ja Dalībvalsts, kura nav Starptautiskā Valūtas fonda dalībvalsts, vēlas piemērot šī panta nosacījumus, Ministru Konference izveido pārbaudes procedūru un jebkuras citas vajadzīgās procedūras.

XIII pants

Valsts pasūtījums

1. II, XVI un XVII panti nav spēkā attiecībā uz likumiem, noteikumiem vai prasībām, kas nosaka valdības aģentūru realizēto valsts pasūtījumu pakalpojumu sfērā valdības nolūkiem un nevis tālākai pārdošanai komerciālos nolūkos vai, lai tos izmantotu pakalpojumu piegādē komerciālai tirdzniecībai.

2. Jāveic daudzpusējas sarunas par pakalpojumu valsts pasūtījumu saskaņā ar šo Līgumu divu gadu laikā no PTO Līguma stāšanās spēkā brīža.

XIV pants

Vispārējie izņēmumi

Atbilstoši prasībai par to, ka šādus pasākumus nedrīkst piemērot tā, lai rastos patvarīga vai neattaisnota diskrimināciju starp valstīm, kurās dominē līdzīgi apstākļi vai pastāv slēpts pakalpojumu tirdzniecības ierobežojums, šī Līguma noteikumi nevar tikt interpretēti tā, lai aizkavētu jebkuru Dalībvalsti pieņemt vai veikt pasākumus:

(a) kas ir nepieciešami sabiedriskās morāles aizsardzībai vai lai uzturētu sabiedrisko kārtību5;

(b) kas nepieciešami, lai aizsargātu cilvēku, dzīvnieku vai augus dzīvību vai veselību;

(c) kas nepieciešami, lai nodrošinātu atbilstību likumiem vai noteikumiem, kuri neatbilst šī Līguma nosacījumiem, ieskaitot tos, kas attiecas uz:

(vi) viltus un krāpšanas gadījumu novēršanu, vai lai rīkotos pakalpojumu kontraktu saistību nepildīšanas seku gadījumos

(vii) atsevišķu personu privātās informācijas aizsardzību attiecībā uz ziņu par personību iegūšanu un izplatīšanu un individuālo personas lietu un rēķinu konfidencialitātes aizsardzību;

(viii) drošību;

(d) kas ir neatbilstoši XVII pantam, ar nosacījumu, ka statusa atšķirības mērķis ir nodrošināt taisnīgu un efektīvu6 tiešo nodokļu noteikšanu vai iekasēšanu attiecībā uz citu Dalībvalstu pakalpojumiem vai pakalpojumu piegādātājiem;

(e) kas ir neatbilstoši II pantam, ar nosacījumu, ka statusa atšķirība ir līguma par izvairīšanos no dubultajiem nodokļiem rezultāts vai nosacījumu par izvairīšanos no dubultajiem nodokļiem rezultāts jebkurā citā starptautiskajā līgumā vai līgumā, kuri ir saistoši Dalībvalstij.

XIV pants

Drošības izņēmumi

1. Nekas šajā Līgumā netiek interpretēts, lai:

(a) pieprasītu jebkurai Dalībvalstij sniegt jebkuru informāciju, kuras izpaušana pēc tās uzskatiem, ir pretrunā ar šīs Dalībvalsts būtiskajām drošības interesēm;

(b) atturētu jebkuru Dalībvalsti no kādas darbības veikšanas, kuru tā uzskata par nepieciešamu savu būtisko drošības interešu aizsardzībai:

(i) attiecībā uz pakalpojumu piegādi, kas tieši vai netieši veikta lai ar to apgādātu militāru iestādi;

(ii) attiecībā uz radioaktīvajiem materiāliem un to savienojumiem vai materiāliem, no kuriem tie ir atvasināti;

(iii) kas veikta valstij esot kara stāvoklī vai citos ārkārtējos starptautisko attiecību apstākļos;

(c) atturētu jebkuru Dalībvalsti no kādas darbības, kas tai jāveic saskaņā ar Apvienoto Nāciju Hartu starptautiskās miera un drošības uzturēšanas nolūkos.

2. Pakalpojumu tirdzniecības padome tiek iespējami pilnā mērā informēta par pasākumiem, kuri tiek veikti saskaņā ar 1.(b) un (c) paragrāfiem, kā arī par to izbeigšanu.

XV pants

Subsīdijas

1. Dalībvalstis atzīst, ka noteiktos apstākļos subsīdijām var būt postošas sekas attiecībā uz pakalpojumu tirdzniecību. Dalībvalstīm jāuzsāk sarunas, lai izstrādātu nepieciešamās daudzpusējās disciplīnas un izvairītos no šādām tirdzniecību postošām sekām7. Sarunas attiecas arī uz kompensācijas pasākumu piemērotību. Šādās sarunās atzīst subsīdiju lomu attiecībā uz jaunattīstības valstu programmām un ņem vērā Dalībvalstu, īpaši jaunattīstības Dalībvalstu, vajadzības, lai šajā jomā panāktu elastīgumu. Šādu sarunu nolūkā Dalībvalstis apmainās ar informāciju attiecībā uz visām pakalpojumu tirdzniecības subsīdijām, kuras tās piešķir saviem iekšzemes pakalpojumu piegādātājiem.

2. Jebkura Dalībvalsts, kura uzskata, ka to ir negatīvi ietekmējusi citas Dalībvalsts subsīdija, var pieprasīt konsultāciju uzsākšanu ar šo Dalībvalsti par šo jautājumu. Pret šādiem lūgumiem jāizturas ar izpratni.

III DAĻA

SPECIFISKAS SAISTĪBAS

XVI pants

Tirgus pieejamība

1. Attiecībā uz tirgus pieejamību tādos pakalpojumu sniegšanas veidos kā norādīti I pantā, katra Dalībvalsts attiecina uz pakalpojumiem un jebkuras citas Dalībvalsts pakalpojumu sniedzējiem režīmu, kas ir ne mazāk labvēlīgs kā tās Grafikā paredzētais režīms saskaņā ar noteikumiem, ierobežojumiem un nosacījumiem, par ko ir panākta attiecīgā vienošanās un kuri ir precizēti Grafikā.8

2. Sektoros, kuros tiek pildītas tirgus pieejamības saistības, pasākumi, kurus Dalībvalsts nedrīkst saglabāt vai uzsākt pamatojoties uz reģionālo dalījumu apakšgrupās, vai uz visu tās teritoriju, ja vien tas netiek citādi precizēts tās Grafikā, tiek definēti kā:

(a) pakalpojumu sniedzēju skaita ierobežojumi, vai nu skaitlisko kvotu formā, vai monopolu, ekskluzīvu pakalpojumu sniedzēju formā, vai arī kā ekonomiskās nepieciešamības pārbaudes priekšnosacījums;

(b) pakalpojumu operāciju vai līdzekļu kopējo vērtību ierobežojumi skaitlisko kvotu formā vai arī kā ekonomiskās nepieciešamības pārbaudes priekšnosacījums;

(c) pakalpojumu operāciju kopskaita vai sniegto pakalpojumu kopskaita ierobežojumi, kas izteikti kā noteiktas skaitliskas vienības kvotu formā vai arī kā ekonomiskās nepieciešamības pārbaudes priekšnosacījums;9

(d) to fizisko personu kopskaita ierobežojumi, kuras var nodarbināt noteiktā pakalpojumu sektorā vai ko pakalpojumu sniedzējs drīkst nodarbināt un, kuras ir nepieciešamas un cieši saistītas ar īpašā pakalpojuma sniegšanu, izteikti skaitlisko kvotu formā vai arī kā ekonomiskās nepieciešamības pārbaudes priekšnosacījums;

(e) pasākumi, kas ierobežo vai pieprasa īpašus juridiskās noformēšanas vai kopuzņēmumu veidus, kuru formā pakalpojumu sniedzējs var darboties; un

(f) ārvalstu kapitāla dalības ierobežojumi, kas izteikti kā procentuāli maksimāli pieļaujamā ārvalstu kapitāla daļa, kā arī individuālā vai kopējā ārvalstu kapitāla vērtību summa.

XVII pants

Nacionālais režīms

1. Sektoros, kas definēti tās Grafikā, un saskaņā ar tajā noteiktajiem nosacījumiem un nepieciešamajām kvalifikācijām, katra Dalībvalsts attiecina uz pakalpojumiem un jebkuras citas Dalībvalsts pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz visiem pakalpojumu sniegšanu ietekmējošiem pasākumiem režīmu, kas ir ne mazāk labvēlīgs, kā tas, kurš tiek attiecināts uz pašas līdzīgajiem pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem.10

2. Jebkura Dalībvalsts var izpildīt 1. paragrāfa prasību, attiecinot uz jebkuras citas Dalībvalsts pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem vai nu formāli identisku vai formāli atšķirīgu režīmu, tāpat kā tā to attiecina uz līdzīgiem pašas pakalpojumiem un pakalpojumu piegādātājiem.

3. Formāli identiska vai formāli atšķirīga attieksme tiek uzskatīta par mazāk labvēlīgu, ja tā maina konkurences nosacījumus par labu Dalībvalsts pakalpojumiem vai pakalpojumu piegādātājiem salīdzinājumā ar līdzīgiem jebkuras citas Dalībvalsts pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem.

XVIII pants

Papildus saistības

Dalībvalstis var sarunu ceļā vienoties par saistībām attiecībā uz pasākumiem, kas ietekmē pakalpojumu tirdzniecību un kuras netiek ietvertas grafikā pamatojoties uz XVI vai XVII pantiem, ieskaitot tos, kas attiecas uz kvalifikāciju, standartiem vai licencēšanas jautājumiem. Šādas saistības tiek iekļautas Dalībvalsts Grafikā.

IV DAĻA

PROGRESĪVA LIBERALIZĀCIJA

XIX pants

Sarunas par īpašajām saistībām

1. Atbilstoši šī Līguma mērķiem, Dalībvalstis iesaistās secīgos sarunu raundos, kuri tiks uzsākti ne vēlāk kā piecus gadus no PTO Līguma spēkā stāšanās brīža un turpinās periodiski, lai sasniegtu pieaugošu augstāku liberalizācijas līmeni. Šādas sarunas tiek virzītas, lai mazinātu vai likvidētu pasākumu negatīvās sekas pakalpojumu tirdzniecībai, kā līdzeklis, kas nodrošina efektīvu tirgus pieejamību. Šis process notiek, lai veicinātu visu dalībnieku intereses uz savstarpēja izdevīguma pamatiem, kā arī lai nodrošinātu visaptverošu tiesību un pienākumu līdzsvaru.

2. Liberalizācijas process notiek pienācīgi ievērojot nacionālās politikas mērķus un atsevišķo Dalībvalstu attīstības līmeni kopumā un atsevišķos sektoros. Jānodrošina atbilstošs elastīgums atsevišķām jaunattīstības Dalībvalstīm mazāka sektoru skaita atvēršanai, liberalizējot mazāku operāciju veidu skaitu, pieaugoši paplašinot tirgus pieejamību atbilstoši to attīstībai, un nodrošinot pieejamību to pakalpojumu tirgum ārvalstu pakalpojumu sniedzējiem, piemērojot tādus nosacījumus, lai sasniegtu IV pantā minētos mērķus.

3. Katram sarunu raundam tiek noteikti galvenie virzieni un kārtība. Šādu galveno virzienu noteikšanas nolūkā Pakalpojumu tirdzniecības padome veic pakalpojumu tirdzniecības visaptverošu un sektorālu novērtējumu, pamatojoties uz šī Līguma mērķiem, arī IV panta 1. paragrāfā noteiktajiem. Sarunu galvenie virzieni nosaka modalitātes attieksmei pret liberalizāciju, ko Dalībvalstis kopš iepriekšējām sarunām veic autonomi, kā arī īpašajai attieksmei pret vismazāk attīstītajām Dalībvalstīm saskaņā ar IV panta 3. paragrāfa nosacījumiem.

4. Progresīvās liberalizācijas process tiek īstenots katrā no šiem raundiem ar divpusēju, plurilaterālu vai daudzpusēju sarunu starpniecību, kuru mērķis ir palielināt specifisko saistību apjomu, kuras apņēmušās Dalībvalstis saskaņā ar šo Līgumu.

XX pants

Specifisko saistību grafiki

1. Katra Dalībvalsts grafikā nosaka specifiskās saistības, kuras tā uzņemas saskaņā ar šī Līguma III daļu. Attiecībā uz sektoriem, kuros šādas saistības tiek uzņemtas, katrs Grafiks precizē:

(a) tirgus pieejas noteikumus, ierobežojumus un nosacījumus;

(b) nacionālā režīma nosacījumus un kvalifikācijas;

(d) kur nepieciešams, šādu saistību izpildes termiņus; un

(e) šādu saistību spēkā stāšanās brīdi.

2. Pasākumi, kuri neatbilst gan XVI, gan XVII pantam, tiek ietverti ailē, kas attiecas uz XVI pantu. Šajā gadījumā tiek uzskatīts, ka šis ieraksts rada nosacījumu vai attiecas arī uz XVII pantu.

3. Specifisko saistību grafiki tiek pievienoti šī Līguma pielikumā un veido tā neatņemamu sastāvdaļu.

XXI pants

Grafiku modifikācija

1. (a) Dalībvalsts (šajā pantā saukta "modificējošā Dalībvalsts"), var modificēt vai atcelt jebkuras saistības savā Grafikā, jebkurā laikā trīs gadus pēc brīža, kad šīs saistības stājušās spēkā, atbilstoši šī panta nosacījumiem.

(b) Modificējošajai Dalībvalstij jāpaziņo par savu nodomu atbilstoši šim pantam modificēt vai atcelt saistības Pakalpojumu tirdzniecības padomei ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms iecerētā modifikācijas vai atcelšanas datuma.

2. (a) Pēc jebkuras Dalībvalsts, kuras ieguvumiem saskaņā ar šo Līgumu var tiks nodarīts kaitējums (šajā pantā saukta "cietusī Dalībvalsts") ierosinātās modifikācijas vai atcelšanas, kura paziņota saskaņā ar 1.(b) paragrāfu, rezultātā, pieprasījuma modificējošā Dalībvalsts uzsāk sarunas, lai panāktu vienošanos par jebkuru nepieciešamo kompensējošo korekciju. Šādās sarunās un vienošanās procesā attiecīgās Dalībvalstis cenšas saglabāt vispārējo savstarpēji izdevīgo saistību līmeni, ne mazāk labvēlīgu tirdzniecībai, kā specifisko saistību Grafikos paredzēto pirms šādām sarunām.

(b) Kompensējošie pielāgojumi tiek veikti, pamatojoties uz vislielākās labvēlības režīmu.

3. (a) Ja nav panākta vienošanās starp modificējošo un jebkuru cietušo Dalībvalstīm pirms sarunām atvēlētā termiņa beigām, šādas cietušās Dalībvalstis var nodot lietu arbitrāžai. Jebkurai cietušajai Dalībvalstij, kura vēlas izmantot savas kompensācijas iegūšanas tiesības, ir jāpiedalās arbitrāžā.

(b) Ja neviena cietusī Dalībvalsts nav pieprasījusi arbitrāžu, modificējošajai Dalībvalstij ir tiesības īstenot ierosināto modifikāciju vai saistību atcelšanu.

4. (a) Modificējošā Dalībvalsts nedrīkst modificēt vai atcelt savas saistības, kamēr tā nav veikusi kompensējošos pielāgojumus atbilstoši arbitrāžas lēmumiem.

(b) Ja modificējošā Dalībvalsts īsteno ierosināto modifikāciju vai atcelšanu un neievēro arbitrāžas lēmumus, jebkura cietusī Dalībvalsts, kura ir piedalījusies arbitrāžā, var modificēt vai atcelt būtiski ekvivalentus ieguvumus atbilstoši šiem lēmumiem. Neskatoties uz II pantu, šāda modifikācija vai atcelšana var tikt īstenota vienīgi pret modificējošo Dalībvalsti.

5. Pakalpojumu tirdzniecības padome izstrādā procedūras Grafiku koriģēšanai vai modificēšanai. Jebkura Dalībvalsts, kura ir modificējusi vai atcēlusi plānotās saistības saskaņā ar šo pantu, modificē savu Grafiku atbilstoši šādām procedūrām.

V DAĻA

INSTITUCIONĀLI NOSACĪJUMI

XXII pants

Konsultācijas

1. Katra Dalībvalsts izturas ar izpratni un piešķir vienlīdzīgas konsultāciju iespējas jebkādu iebildumu gadījumā, ko izsaka jebkura Dalībvalsts par jebkuru jautājumu, kas ietekmē šī Līguma darbību. Vienošanos par strīdu noregulēšanu (DSU) ir spēkā attiecībā uz šādām konsultācijām.

2. Pakalpojumu tirdzniecības padome vai Strīdu noregulēšanas institūcija (DSB) pēc Dalībvalsts lūguma konsultējas ar Dalībvalsti vai Dalībvalstīm par jebkuru jautājumu, kuram nav bijis iespējams rast apmierinošu risinājumu ar 1. paragrāfā minēto konsultāciju starpniecību.

3. Dalībvalsts nevar atsaukties uz XVII pantu, vai nu saskaņā ar šo pantu vai XXIII pantu, attiecībā uz citas Dalībvalsts pasākumu, kas ietilpst starp tām pastāvošā starptautiskā līguma darbības sfērā attiecībā uz izvairīšanos no dubultās aplikšanas ar nodokļiem. Ja Dalībvalstis nevar vienoties par to, vai pasākums ietilpst šāda starp tām noslēgta līguma darbības sfērā, abām Dalībvalstīm ir tiesības nodot šo lietu Pakalpojumu tirdzniecības padomei11. Padome savukārt nodod šo jautājumu arbitrāžai. Arbitrāžas lēmums ir galīgs un Dalībvalstīm saistošs.

XXIII pants

Strīdu noregulēšana un lēmumu izpilde

1. Ja kāda no Dalībvalstīm uzskata, ka jebkura cita Dalībvalsts nepilda savus pienākumus vai īpašās saistības saskaņā ar šo Līgumu, tai ir tiesības, nolūkā panākt savstarpēji apmierinošu risinājumu, atsaukties uz Vienošanos par strīdu noregulēšanu (DSU).

2. Ja Strīdu noregulēšanas institūcija (DSB) uzskata, ka apstākļi ir pietiekoši nopietni un attaisno šādu rīcību, tā var pilnvarot Dalībvalsti vai Dalībvalstis pārtraukt pienākumu un specifisko saistību izpildīšanu pret jebkuru Dalībvalsti vai Dalībvalstīm atbilstoši DSU 22. pantam.

3. Ja kāda no Dalībvalstīm uzskata, ka jebkuri ieguvumi, ko tā būtu varējusi pamatoti iegūt saskaņā ar citas Dalībvalsts specifiskajām saistībām atbilstoši šī Līguma III daļai, tiek likvidēti vai mazināti cita pasākuma piemērošanas rezultātā, kurš nav pretrunā ar šī Līguma nosacījumiem, tā var atsaukties uz DSU. Ja DSB nolemj, ka pasākums ir likvidējis vai mazinājis šādus ieguvumus, cietušajai Dalībvalstij ir tiesības uz abpusēji apmierinošu strīda noregulējumu, pamatojoties uz XXI panta 2. paragrāfu, kurš var izpausties kā pasākuma modifikācija vai tā atcelšana. Gadījumā, ja attiecīgajām Dalībvalstīm nav iespējams panākt vienošanos savā starpā, tiek piemērots DSU 22.pants.

XXIV pants

Pakalpojumu tirdzniecības padome

1. Pakalpojumu tirdzniecības padome veic funkcijas, kuras tai tiek deleģētas ar nolūku nodrošināt šī Līguma darbību un tuvināt tā mērķu izpildi. Padome var pēc saviem ieskatiem izveidot papildus organizācijas, ja tā uzskata, ka tas sekmēs tās funkciju pildīšanu.

2. Visu Dalībvalstu pārstāvji var piedalīties Padomē un, ja vien Padome nenolemj citādi, arī tās organizāciju darbībā.

3. Padomes priekšsēdētāju ievēl Dalībvalstis.

XXV pants

Tehniskā sadarbība

1. Dalībvalstu pakalpojumu sniedzēji, kuriem ir nepieciešama šāda palīdzība, var izmantot IV panta 2. paragrāfā minēto kontaktcentru pakalpojumus.

2. Tehniskā palīdzība jaunattīstības valstīm tiek sniegta daudzpusējā līmenī ar Sekretariāta starpniecību un par to lemj Pakalpojumu tirdzniecības padome.

XXVI pants

Attiecības ar citām starptautiskajām organizācijām

Vispārējā padome nodrošina attiecīgas konsultāciju un sadarbības ar Apvienotajām Nācijām un tās specializētajām aģentūrām iespējas, kā arī iespēju sadarboties ar citām starpvaldību organizācijām, kuru kompetencē ir pakalpojumi.

VI DAĻA

NOBEIGUMA NOSACĪJUMI

XXVII pants

Priekšrocību neattiecināšana

Dalībvalsts var atteikties attiecināt ieguvumus no šī Līguma:

(a) attiecībā uz pakalpojumu sniegšanu, ja tā konstatē, ka pakalpojums ir sniegts no valsts, kas nav Dalībvalsts, vai no Dalībvalsts teritorijas, attiecībā uz kuru atteikusies Dalībvalsts nepiemēro PTO Līgumu;

(b) jūras transporta pakalpojumu sniegšanas gadījumā, ja tā konstatē, ka pakalpojumu sniedz:

(i) izmantojot kuģi, kurš ir reģistrēts atbilstoši valsts, kas nav Dalībvalsts, likumiem, vai tādas Dalībvalsts likumiem, attiecībā uz kuru atteikusies Dalībvalsts nepiemēro PTO Līgumu, un

(ii) persona, kura pārvalda un/vai izmanto kuģi pilnībā vai daļēji, bet kura nāk no valsts, kas nav Dalībvalsts, vai tādas Dalībvalsts, attiecībā uz kuru atteikusies Dalībvalsts nepiemēro PTO Līgumu;

(c) pakalpojuma piegādātājam — juridiskai personai, ja Dalībvalsts konstatē, ka šī persona nav citas Dalībvalsts pakalpojuma piegādātājs, vai arī, ka tas ir tādas Dalībvalsts pakalpojuma piegādātājs, attiecībā uz kuru atteikusies Dalībvalsts nepiemēro PTO Līgumu.

XXVIII pants

Definīcijas

Šī Līguma nolūkā:

(a) " pasākums " nozīmē jebkuru Dalībvalsts pasākumu, likumu, noteikumu, procedūru, lēmumu, administratīvu rīcību, vai jebkuru citu tā formu;

(b) " pakalpojuma sniegšana " ir pakalpojuma ražošana, sadale, mārketings, pārdošana un nosūtīšana;

(i) pakalpojuma pirkšanu, samaksu vai izmantošanu;

(ii) tādu pakalpojumu pieejamību un izmantošanu saistībā ar pakalpojuma sniegšanu, ko pieprasa Dalībvalstis ar nolūku izdarīt publisko piedāvājumu;

(iii) Dalībvalstu personu klātbūtni, ieskaitot komerciālo pārstāvniecību, pakalpojuma sniegšanai citas Dalībvalsts teritorijā;

(d) " komerciālā pārstāvniecība " nozīmē jebkuru biznesa veidu vai profesionālu nodibinājumu, ieskaitot

(i) juridiska biroja izveidošanu vai uzturēšanu, vai

(ii) pārstāvniecības vai filiāles izveidošanu un uzturēšanu pakalpojuma sniegšanas nolūkā Dalībvalsts teritorijā;

(e) pakalpojumu " sektors " nozīmē,

(i) attiecībā uz specifiskiem pakalpojumiem, vienu, vairākiem, vai visiem šī pakalpojuma apakšsektoriem, kā parādīts Dalībvalsts Grafikā,

(ii) citādi, pilnībā visu šī pakalpojuma sektoru, ieskaitot visus tā apakšsektorus;

(f) " citas Dalībvalsts pakalpojums " nozīmē pakalpojumu, kurš tiek sniegts

(i) no Dalībvalsts teritorijas vai Dalībvalsts teritorijā, vai jūras transporta gadījumā — ar kuģi, kas reģistrēts atbilstoši šādas citas Dalībvalsts likumiem, vai ar šādas citas Dalībvalsts personas — pakalpojuma sniedzējas palīdzību, tai pārvaldot kuģi un/vai pilnībā vai daļēji izmantojot to; vai

(ii) šīs citas Dalībvalsts pakalpojuma sniedzēja pakalpojuma sniegšanas gadījumā caur komerciālo pārstāvniecību vai ar fizisko personu palīdzību;

(g) "pakalpojuma sniedzējs" nozīmē jebkuru personu, kura sniedz pakalpojumu;12

(h) "pakalpojuma monopolsniedzējs" ir jebkuru kompānija vai privātpersona, kura attiecīgajā tirgū Dalībvalsts teritorijā ir pilnvarota, attiecīgās Dalībvalsts formāli nozīmēta, vai faktiski pastāv kā vienīgā šī pakalpojuma sniedzēja;

(i) "pakalpojuma patērētājs" nozīmē jebkuru personu, kas saņem vai izmanto pakalpojumu;

(j) "persona" nozīmē fizisku vai juridisku personu;

(k) "citas Dalībvalsts fiziska persona" nozīmē fizisku personu, kura dzīvo šīs Dalībvalsts vai jebkuras citas Dalībvalsts teritorijā, un kura atbilstoši šīs citas Dalībvalsts likumam:

(i) ir šīs citas Dalībvalstis pilsonis; vai

(ii) kurai ir tiesības uz pastāvīgu dzīvi šajā citā Dalībvalstī, tādas Dalībvalsts gadījumā,

1) kurai nav pamatiedzīvotāju; vai

2) kura attiecina pēc būtības vienādu režīmu uz saviem pastāvīgajiem iedzīvotājiem un uz saviem pilsoņiem attiecībā uz pasākumiem, kuri ietekmē pakalpojumu tirdzniecību, kā fiksēts tās uzņemšanā vai pievienošanās PTO Līgumam, ar nosacījumu, ka nevienai citai Dalībvalstij nav jāpiešķir šādiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem režīms, kas ir daudz labvēlīgāks, nekā to varētu piešķirt šī cita Dalībvalsts šādiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem. Šāda paziņošana ietver apliecinājumu pret šiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem, uzņemoties atbilstoši tās likumiem un noteikumiem, tos pašus pienākumus, kādus Dalībvalsts pilda attiecībā uz saviem pilsoņiem;

(l) "juridiska persona" ir jebkura juridiska persona, kura attiecīgi izveidota, vai citādi organizēta atbilstoši piemērojamiem tiesību aktiem, peļņas vai citā nolūkā, privātīpašumā vai valdības īpašumā esoša, ieskaitot jebkuru korporāciju, trestu, kooperatīvu, kopuzņēmumu, viena īpašnieka īpašumu vai asociāciju;

(m) "citas Dalībvalsts juridiska persona" nozīmē juridisku personu, kura ir vai nu:

(i) izveidota vai citādi organizēta saskaņā ar šīs citas Dalībvalsts tiesību aktiem, un ir iesaistīta ievērojamās biznesa operācijās šīs Dalībvalsts vai jebkuras citas Dalībvalsts teritorijā; vai

(ii) pakalpojuma sniegšanas gadījumā caur komerciālo pārstāvniecību, kura pieder vai kuru kontrolē:

1) šīs Dalībvalsts fiziskās personas; vai

2) šīs citas Dalībvalsts juridiskās personas, kuras noteiktas i) apakšparagrāfā;

(n) juridiska persona

(i) "pieder" Dalībvalsts personām, ja vairāk nekā 50% kapitāla daļas tajā pilnībā pieder šīs Dalībvalsts personām;

(ii) tiek "kontrolēta" no Dalībvalsts personu puses, ja šādām personām ir tiesības iecelt savu direktoru vairākumu vai citādi likumiski vadīt to darbību;

(iii) ir "savstarpēji saistīta" ar citu personu, kad tā kontrolē pēdējo, vai to kontrolē šī cita persona, kā arī tad, kad pirmo un otro kopā kontrolē viena un tā pati persona;

(o) "tiešie nodokļi" sastāda visus kopējo ienākumu, kopējā kapitāla nodokļus, vai ienākuma vai kapitāla daļu nodokļus, ieskaitot īpašuma atsavināšanas peļņas nodokļus, īpašuma, mantojuma un dāvinājuma nodokļus, kopējās algas un uzņēmuma maksātās darba samaksas nodokļus, kā arī kapitāla novērtēšanas nodokļus.

XXIX pants

Pielikumi

Šī Līguma pielikumi ir tā neatņemama sastāvdaļa.

PIELIKUMI

Pielikums II pantam

Izņēmumi

Darbības sfēra

1. Šis pielikums precizē nosacījumus, atbilstoši kuriem Dalībvalsts, šim Līgumam stājoties spēkā, ir atbrīvota no tās saistībām saskaņā ar II panta 1. paragrāfu.

2. Jebkuri jauni atbrīvojumi, kas tiek piemēroti pēc PTO Līguma spēkā stāšanās brīža, tiek izskatīti saskaņā ar šī Līguma IX panta 3. paragrāfu.

Pārskats

3. Pakalpojumu tirdzniecības padome izskata visus izņēmumus, kas ir piešķirti uz laiku ilgāku par 5 gadiem. Pirmais šāds pārskats tiek veikts ne vēlāk kā 5 gadus pēc PTO Līguma stāšanās spēkā.

4. Pakalpojumu tirdzniecības padome savā pārskatā:

(a) pārbauda, vai apstākļi, kuri izsauca izņēmuma nepieciešamību, vēl ir spēkā; un

(b) nosaka jebkura turpmākā pārskata datumu.

Izbeigšana

5. Dalībvalsts atbrīvojums no tās saistībām atbilstoši Līguma II panta 1. paragrāfam attiecībā uz īpašu pasākumu, izbeidzas datumā, kas ir noteikts izņēmumā.

6. Principā šādi atbrīvojumi nedrīkstētu pārsniegt 10 gadu termiņu. Jebkurā gadījumā, tie ir pakļauti sekojošiem tirdzniecības liberalizēšanas sarunu raundiem.

7. Dalībvalsts paziņo Pakalpojumu tirdzniecības padomei, beidzoties atbrīvojuma termiņam, ka Līgumam neatbilstošais pasākums ir padarīts atbilstošs šī Līguma II panta 1.paragrāfam.

II panta izņēmumu saraksti

[II panta 2. paragrāfa saraksti, par kuriem panākta vienošanās, tiks pievienoti PTO Līguma eksemplāram]

Pielikums par fizisko personu, kuras sniedz pakalpojumus saskaņā ar šo Līgumu, pārvietošanos

1. Šis pielikums ir spēkā attiecībā uz pasākumiem, kas skar fiziskas personas, kuras ir Dalībvalsts pakalpojumu sniedzēji, un Dalībvalsts fiziskās personas, kuras nodarbina Dalībvalsts pakalpojumu sniedzējs, attiecībā uz pakalpojuma sniegšanu.

2. Līgums nav spēkā attiecībā uz pasākumiem, kas skar fiziskas personas, kuras meklē pieeju Dalībvalsts darba tirgum, tā nav spēkā arī pasākumiem attiecībā uz pilsonību, pastāvīgu dzīvesvietu vai pastāvīgu nodarbinātību.

3. Saskaņā ar Līguma III un IV daļām, Dalībvalstis var sarunu ceļā vienoties par specifiskām saistībām, kas piemērojamas attiecībā uz visu kategoriju fizisko personu pārvietošanos, kuras sniedz pakalpojumus saskaņā ar šo Līgumu. Fiziskām personām, kuras ir pakļautas specifiskām saistībām, ir atļauts sniegt pakalpojumus atbilstoši šo saistību nosacījumiem.

4. Līgums neattur Dalībvalsti no pasākumu piemērošanas, kas regulē fizisko personu iebraukšanu vai to pagaidu uzturēšanos tās teritorijā, ieskaitot pasākumus, kas nepieciešami, lai aizsargātu tās robežu integritāti un nodrošinātu, ka fiziskās personas pareizi šķērso tās robežas, ar nosacījumu, ka šādi pasākumi netiek īstenoti tā, ka tie likvidē vai mazina ieguvumus, kas rodas jebkurai Dalībvalstij saskaņā ar specifisko saistību nosacījumiem.¹³

Pielikums par gaisa transporta pakalpojumiem

1. Šis Pielikums ir spēkā attiecībā uz pasākumiem, kuri ietekmē plānotu vai neplānotu gaisa transporta pakalpojumu tirdzniecību un tam pakārtotus pakalpojumus. Ar šo tiek apliecināts, ka jebkuras specifiskas saistības vai pienākumi saskaņā ar šo Līgumu nemazina vai neietekmē Dalībvalsts saistības atbilstoši divpusējiem vai daudzpusējiem līgumiem, kuri ir spēkā PTO Līguma spēkā stāšanās brīdī.

2. Līgums, ieskaitot tā strīdu noregulēšanas procedūras, nav spēkā attiecībā uz pasākumiem, kuri ietekmē:

(a) satiksmes tiesības, arī piešķirtas; vai

(b) pakalpojumus, kuri tieši saistīti ar satiksmes tiesību izmatošanu, izņemot, kā paredzēts šī pielikuma 3. paragrāfā.

3. Līgums ir spēkā attiecībā uz pasākumiem, kuri ietekmē:

(a) lidmašīnu remonta un uzturēšanas pakalpojumus;

(b) gaisa transporta pakalpojumu pārdošanu un mārketingu;

4. Līgumā paredzētās strīdu noregulēšanas procedūras var izmantot tikai tad, ja attiecīgās Dalībvalstis ir uzņēmušās pienākumus un specifiskas saistības un, ja strīdu noregulēšanas procedūru iespējas divpusējos un citos daudzpusējos līgumos vai nolīgumos ir izsmeltas.

5. Pakalpojumu tirdzniecības padome periodiski, vismaz reizi piecos gados, pārskata izmaiņas gaisa transporta sektorā un šī pielikuma darbību, lai spriestu par Līguma turpmāko piemērošanu šajā sektorā.

6. Definīcijas:

(a) "Lidmašīnu remonta un uzturēšanas pakalpojumi" nozīmē pasākumus, kas veikti lidmašīnai vai tās daļā, kamēr tā ir izņemta no apkalpošanas un tie neietver tā saucamo līnijas uzturēšanu.

(b) "Gaisa transporta pakalpojumu pārdošana un mārketings" nozīmē attiecīgajai gaisa pārvadājumu organizācijai iespēju pārdot un brīvi tirgoties ar tās gaisa transporta pakalpojumiem, ieskaitot visus mārketinga aspektus, tādus kā tirgus izpēte, reklāma un sadale. Šie pasākumi neietver gaisa transporta pakalpojumu cenu noteikšanu, ne arī piemērojamos nosacījumus.

(c) "Kompjūteru rezervācijas sistēmas (CRS) pakalpojumi" nozīmē pakalpojumus, ko sniedz kompjuterizētās sistēmas, kuras satur informāciju par gaisa transporta grafikiem, pieejamību tām, samaksu un samaksas noteikumus, kurus izmantojot var veikt rezervēšanu vai izsniegt biļetes.

(d) "Satiksmes tiesības" nozīmē plānoto un neplānoto dienestu tiesības darboties un/vai pārvadāt pasažierus, kravu un pastu kompensācijai vai īrēt no teritorijas, virzienā uz to, tajā, vai pāri Dalībvalsts teritorijai, ieskaitot apkalpojamos centrus, veicamos maršrutus, pārvadājamās tirdzniecības veidus, paredzamo ietilpību, piemērojamos tarifus un to nosacījumus un gaisa līniju noteikšanas kritērijus, ieskaitot tādus kritērijus kā skaits, piederība un kontrole.

Pielikums par finansu pakalpojumiem

1. Darbības sfēra un definīcija

(a) Šis pielikums ir spēkā attiecībā uz pasākumiem, kuri ietekmē finansu pakalpojumus. Atsauce uz finansu pakalpojuma sniegšanu šajā pielikumā nozīmē pakalpojuma sniegšanu, kā noteikts Līguma I panta 2. paragrāfā.

(b) Līguma I panta 3. b) paragrāfa nolūkā, "pakalpojumi, kas sniegti, realizējot valsts varas pilnvaras " nozīmē sekojošo:

(i) pasākumus, ko veic centrālā banka vai monetārā institūcija vai arī jebkura juridiska persona, kas nodarbojas ar monetārās vai apmaiņas kursa politiku;

(ii) pasākumus, kas veido sociālās nodrošināšanas vai valsts pensiju piešķiršanas plānu likumiskās sistēmas daļu;

(iii) citus pasākumus, ko veic sabiedriska organizācija, lai atskaitītos vai lai garantētu, kā arī lai izmantotu valdības finansu resursus.

(c) Līguma I panta 3. b) apakšparagrāfa nolūkā, ja Dalībvalsts atļauj, ka jebkuru no pasākumiem, kas minēti šī paragrāfa (b)(ii) vai (b)(iii) apakšparagrāfos, veic tās finansu pakalpojumu sniedzēji, konkurējot sabiedrisku organizāciju vai finansu pakalpojumu sniedzēju, "pakalpojumi" ietver šādus pasākumus.

(d) Līguma I panta 3.(c) apakšparagrāfs nav spēkā attiecībā uz pakalpojumiem, kurus aptver šis pielikums.

2. Iekšzemes regulēšana

(a) Neskatoties uz jebkuriem citiem Līguma nosacījumiem, Dalībvalsti neattur no pasākumu veikšanas saprātīgu iemeslu dēļ, ieskaitot investoru, depozitoru, politikas īstenotāju vai personu, kurām finansu pakalpojumu sniedzējs ir parādā nenosegto nodevu, aizsardzību, vai finansu sistēmas integritātes un stabilitātes nodrošināšanu. Ja šādi pasākumi neatbilst Līguma nosacījumiem, tie netiek izmantoti, lai izvairītos no Dalībvalsts saistībām vai pienākumiem saskaņā ar šo Līgumu.

(b) Nekas Līgumā netiek interpretēts, lai pieprasītu Dalībvalsti izpaust informāciju attiecībā uz individuālo klientu lietām un rēķiniem vai attiecībā uz jebkuru konfidenciālu informāciju, vai informāciju par īpašumu, kāda ir juridisko organizāciju rīcībā.

3. Atzīšana

(a) Dalībvalsts var atzīt jebkuras citas valsts saprātīgus pasākumus, nosakot, kā Dalībvalsts pasākumi tiks piemēroti attiecībā uz finansu pakalpojumiem. Šāda atzīšana, kuru var panākt ar harmonizāciju vai citādi, var tikt pamatota ar līgumu vai vienošanos ar attiecīgo valsti, kā arī to var piešķirt atsevišķi.

(b) Dalībvalsts, kura ir šāda līguma vai vienošanās, kā minēts a) apakšparagrāfā, esošā vai paredzamā dalībniece, paredz vienlīdzīgas iespējas citām ieinteresētajām Dalībvalstīm vest sarunas attiecībā uz to pievienošanos šādiem līgumiem vai vienošanām, vai arī sarunas par līdzīgiem līgumiem vai vienošanām, atbilstoši apstākļiem, kuros būtu vienlīdzīga regulēšana, pārraudzība, šādas regulēšanas īstenošana, un, ja nepieciešams, procedūras attiecībā uz informācijas apmaiņu starp līguma vai vienošanās pusēm. Ja Dalībvalsts piešķir atzīšanu atsevišķi, tā sniedz vienlīdzīgas iespējas jebkurai citai Dalībvalstij parādīt, ka šādi apstākļi eksistē.

(c) Ja Dalībvalsts ir pārdomājusi attiecībā uz jebkuras citas valsts saprātīgu pasākumu atzīšanu, VII panta 4.(b) paragrāfs nav spēkā.

4. Strīdu noregulēšana

Komisijas, kas izveidotas strīdu gadījumā par saprātīgiem jautājumiem un citiem finansu jautājumiem, veic nepieciešamo ekspertīzi atbilstoši strīdīgajam specifiskajam finansu pakalpojumam.

5. Definīcijas

Šī pielikuma nolūkā:

(a) Finansu pakalpojums ir jebkurš finansiāla rakstura pakalpojums, kuru piedāvā Dalībvalsts finansu pakalpojuma sniedzējs. Finansu pakalpojumi ietver visus apdrošināšanas un ar apdrošināšanu saistītos pakalpojumus, kā arī visus banku un citus finansu pakalpojumus (izņemot apdrošināšanu). Finansu pakalpojumi ietver sekojošas darbības:

Apdrošināšana un ar apdrošināšanu saistītie pakalpojumi

(i) Tiešā apdrošināšana (ieskaitot kolektīvo apdrošināšanu):

(A) dzīvības

(B) pārējā

(ii) Pārapdrošināšana un retrocesija;

(iii) Apdrošināšanas starpniecība, kā piemēram, brokeru un aģentu pakalpojumi;

(iv) Apdrošināšanas palīgpakalpojumi, kā piemēram, konsultāciju, statistikas, riska novērtēšanas un pretenziju novērtēšanas pakalpojumi.

Banku un citi finansu pakalpojumi (izņemot apdrošināšanu)

(v) depozītu un citu atmaksājamu sabiedrisko naudas summu pieņemšana;

(vi) visa veida aizdevumi, ieskaitot patērētāja kredītu, hipotēku kredītu, arī komerciālo operāciju starpniecība un finansēšana;

(vii) finansu līzings;

(viii) visi maksājumu un naudas transmisijas pakalpojumi, ieskaitot kredītkartes, maksāšanas un debeta kartes, ceļojumu čekus un bankas čekus;

(ix) garantijas un saistības;

(x) tirgojoties uz sava rēķina vai uz klientu rēķina, vai nu apmaiņas kārtībā, atklātā tirgū vai citādi, ar sekojošo:

(A) naudas tirgus dokumentiem (ieskaitot čekus, rēķinus, sertifikātus, depozītus);

(B) ārvalstu valūtu;

(D) valūtas maiņas kursu un procentu likmju dokumentiem, ieskaitot swaps & forward rate vienošanās;

(E) tratas vērtspapīriem;

(F) citiem apgrozāmiem dokumentiem un finansu aktīviem, ieskaitot zelta stieņus.

(xi) piedalīšanās visu veidu vērtspapīru emisijā, ieskaitot apņemšanos finansēt un aģenta pienākumu pildīšanu (valsts līmenī vai privāti) un pakalpojumu sniegšanu sakarā ar šādu emisiju;

(xii) naudas brokerēšana;

(xiii) aktīvu pārvalde, tāda kā skaidras naudas vai portfeļa pārvalde, visu kolektīvo investīciju formu pārvalde, pensiju fondu pārvalde, drošības, depozīta un kredīta pakalpojumi;

(xiv) norēķinu un klīringa pakalpojumi par finansu aktīviem, ieskaitot vērtspapīrus, atvasināto produkciju, un citus apgrozības spējīgus dokumentus;

(xv) citu finansu pakalpojumu sniedzēju finansu informācijas sniegšana un nodošana, finansu datu apstrāde un attiecīgās programmas;

(xvi) padomdevēju, starpnieku un citi finansu palīgpakalpojumi visa veida darbībai, kas uzskaitīta v) - xv) apakšparagrāfos, ieskaitot kredīta izskatīšanu un analīzi, investīciju un vērtspapīru portfeļa izpēti un padomus attiecībā uz uzkrājumiem un kopīgu pārstrukturēšanu un stratēģiju.

(b) Finansu pakalpojuma sniedzējs nozīmē jebkuru fizisku vai juridisku Dalībvalsts personu, kura vēlas sniegt vai sniedz finansu pakalpojumus, bet termins "finansu pakalpojuma sniedzējs" neietver valsts iestādi.

(i) Dalībvalsts valdības, centrālās bankas vai monetāro iestādi, vai iestādi, kura pieder vai kuru kontrolē Dalībvalsts, kura ir būtiski iesaistīta valdības funkciju vai darbības valdības vajadzībām veikšanā neietverot iestādi, kura ir būtiski iesaistīta finansu pakalpojumu sniegšanā uz komerciāliem nosacījumiem; vai

(ii) privātu iestādi, kura veic funkcijas, kuras parasti veic centrālā valdība vai monetārā iestāde, pildot šādas funkcijas.

Otrais Pielikums par finansu pakalpojumiem

1. Neskatoties uz Līguma II pantu un II pielikumu par izņēmumiem 1.un 2. paragrāfiem, Dalībvalsts var 60 dienu laikā, četrus mēnešus pēc PTO Līguma spēkā stāšanās brīža, uzskaitīt šajā pielikumā pasākumus, kuri attiecas uz finansu pakalpojumiem, kuri neatbilst Līguma II panta 1. paragrāfam.

2. Neskatoties uz Līguma XXI pantu, Dalībvalsts var 60 dienu laikā, četrus mēnešus pēc PTO Līguma spēkā stāšanās brīža, papildināt, izmainīt vai atcelt visas specifiskās saistības attiecībā uz finansiālajiem pakalpojumiem vai daļu no tiem, kas ierakstīti tās Grafikā.

3. Pakalpojumu tirdzniecības padome nosaka jebkuras procedūras, kas ir nepieciešamas 1.un 2. paragrāfu piemērošanai.

Pielikums par sarunām par jūras transporta pakalpojumiem

1. II pants un pielikums ll panta izņēmumiem, ieskaitot prasību uzskaitīt pielikumā jebkuru pasākumu, kurš neatbilst vislielākās labvēlības režīmam, ko uztur Dalībvalsts, stājas spēkā starptautiskajai kuģniecībai, papildus pakalpojumiem un pieejai ostu iekārtām un to izmantošanai tikai:

(a) ja noteikts īstenošanas termiņš saskaņā ar Ministru lēmuma Par sarunām par jūras transporta pakalpojumiem 4. paragrāfu; vai,

(b) gadījumā, ja sarunām nav panākumu, Sarunu grupas par jūras transporta pakalpojumiem galīgā ziņojuma, kas sagatavots šim Lēmumam, iesniegšanas dienā.

2. 1. paragrāfs nav spēkā nevienām specifiskām saistībām attiecībā uz jūras transporta pakalpojumiem, kas ierakstītas Dalībvalsts Grafikā.

3. Sākot no sarunu nobeiguma, kā minēts 1. paragrāfā, un pirms īstenošanas termiņa, Dalībvalsts var papildināt, izmainīt vai atcelt visas specifiskās saistības šajā sektorā vai daļu no tām, bez kompensācijas piedāvājuma, neskatoties uz XXI panta nosacījumiem.

Pielikums par telekomunikācijām

1. Mērķi

Atzīstot telekomunikāciju pakalpojumu sektora specifiku, un īpaši, tā divējādo lomu, gan kā skaidri izteiktam ekonomiskās darbības sektoram, gan kā pamata izpausmes līdzeklim citām ekonomiskajām darbībām, Dalībvalstis ir vienojušās par sekojošo pielikumu, lai precizētu Līguma nosacījumus attiecībā uz pasākumiem, kas skar valsts telekomunikāciju transporta tīklus, pieeju to pakalpojumiem un to izmantošanu. Attiecīgi, šis pielikums sniedz piezīmes un papildus nosacījumus Līgumā.

2. Darbības sfēra

(a) Šis pielikums ir spēkā visiem Dalībvalsts pasākumiem, kuri ietekmē pieeju publiskajiem telekomunikāciju transporta tīkliem, ar tiem saistītajiem pakalpojumiem un to izmantošanai¹⁴.

(b) Šis pielikums nav spēkā pasākumiem, kuri ietekmē radio un televīzijas programmu kabeļu pārraidi.

(i) pieprasītu Dalībvalstij pilnvarot jebkuras citas Dalībvalsts pakalpojumu sniedzēju nodibināt, izveidot, iegūt, iznomāt, lietot vai sniegt telekomunikāciju transporta tīklus vai pakalpojumus, izņemot tos, kas paredzēti pirmās Grafikā;

(ii) pieprasītu Dalībvalstij (vai — liktu Dalībvalstij obligāti pieprasīt no tās jurisdikcijā esošajiem pakalpojumu sniedzējiem) nodibināt, izveidot, iegūt, iznomāt, lietot vai sniegt telekomunikāciju transporta tīklus vai pakalpojumus, kuri kopumā netiek publiski piedāvāti.

3. Definīcijas

Šī pielikuma nolūkā:

(a) "Telekomunikācijas" nozīmē signālu transmisiju un saņemšanu, ko veic ar jebkuriem elektromagnētiskiem līdzekļiem.

(b) "Publiskie telekomunikāciju transporta pakalpojumi" nozīmē jebkurus Dalībvalsts precīzi formulētus vai darbojošos telekomunikāciju transporta pakalpojumus, kuri piedāvāti vispārējai publiskai lietošanai. Šādi pakalpojumi var inter alia ietvert telegrāfu, telefonu, teleksu un datu raidīšanu, kas tipiski ietver klienta sniegtās informācijas tūlītēju pārraidīšanu starp diviem vai vairākiem telpas punktiem bez izmaiņām klienta informācijas formā un saturā pārraidīšanas laikā.

(c) "Publiskie telekomunikāciju transporta tīkli" nozīmē publisko telekomunikāciju infrastruktūru, kas nodrošina telekomunikācijas starp diviem un vairākiem noteiktajiem tīklu pārtraukuma — galapunktiem.

(d) "Interkorporatīvās komunikācijas" nozīmē telekomunikācijas, ar kuru palīdzību firmā sazinās firmas ietvaros, vai arī tās apakšstruktūru starpā, starp nodaļām un, saskaņā ar Dalībvalsts iekšzemes likumiem un noteikumiem, ar tās kontrolētajām firmām — filiālēm. Šajā nolūkā jēdzienus "apakšstruktūras", "nodaļas", un, kur tas piemērojams — "filiāles", ir jānosaka katrai Dalībvalstij. "Interkorporatīvās komunikācijas" šajā pielikumā izslēdz komerciālus un nekomerciālus pakalpojumus, kas tiek sniegti firmām, kuras nav ar tām saistītās apakšstruktūras, nodaļas vai filiāles, vai, kuri tiek piedāvāti klientiem vai potenciālajiem klientiem.

(e) Jebkurai atsaucei uz šī pielikuma paragrāfu vai apakšparagrāfu jāietver visas tā apakšnodaļas.

4. Atklātība

Šī Līguma III panta piemērošanas procesā katra Dalībvalsts nodrošina, ka attiecīgā informācija par apstākļiem, kas ietekmē pieeju publiskajiem telekomunikāciju transporta tīklu pakalpojumiem un to izmantošanu, ir publiski pieejama, ieskaitot: tarifus un citus pakalpojumu nosacījumus un apstākļus; tehnisko sakarību īpatnības šādos tīklos un pakalpojumos; informāciju par institūcijām, kuras ir atbildīgas par standartu, kuri ietekmē šādu pieeju un izmantošanu, sagatavošanu un pieņemšanu; apstākļus, kas attiecas uz terminālo vai citu iekārtu iesaistīšanu; un paziņošanas, reģistrācijas vai licenzēšanas prasības, ja tādas ir.

5. Pieeja publiskajiem telekomunikāciju transporta tīkliem, pakalpojumiem un to izmantošana.

(a) Katra Dalībvalsts nodrošina, ka jebkuram kādas citas Dalībvalsts pakalpojumu sniedzējam tiek dota pieeja publiskajiem telekomunikāciju transporta tīkliem, pakalpojumiem un to izmantošanai, pamatojoties uz saprātīgiem un nediskriminējošiem nosacījumiem un apstākļiem, kas nepieciešami, lai sniegtu pakalpojumu, kas ietverts tās Grafikā. Šī saistība tiek piemērota inter alia paragrāfos (b) - (f).15

(b) Katra Dalībvalsts nodrošina, ka jebkuram kādas citas Dalībvalsts pakalpojumu sniedzējam tiek dota pieeja publiskajiem telekomunikāciju transporta tīkliem, pakalpojumiem un to izmantošanai šīs Dalībvalsts robežās vai aiz tām, ieskaitot privāti iznomātus sakaru kanālus, un tādā nolūkā nodrošina, saskaņā ar (e) un (f) paragrāfiem, ka šādiem pakalpojumu sniedzējiem ir atļauts:

(i) pirkt vai nomāt un piesaistītu terminālo vai citas iekārtas, kuras ir savstarpēji saistītas ar tīklu un kuras ir nepieciešamas, lai sniegtu pakalpojumus;

(ii) savstarpēji savienotu privāti iznomātos vai īpašumā esošos sakaru kanālus ar publiskajiem telekomunikāciju transporta tīkliem un pakalpojumiem vai ar sakaru kanāliem, kurus nomā vai kuri ir cita pakalpojuma sniedzēja īpašums; un

(iii) lai izmantotu pēc pakalpojuma sniedzēja izvēles darbojošos protokolus jebkura pakalpojuma sniegšanā, izņemot tos, kuri nepieciešami, lai nodrošinātu publiski vispārpieejamus telekomunikāciju transporta tīklus un pakalpojumus.

(c) Katra Dalībvalsts nodrošina, ka jebkuras citas Dalībvalsts pakalpojuma sniedzēji var izmantot publiskos telekomunikāciju transporta tīklus un pakalpojumus informācijas kustībai tās robežās vai aiz tām, ieskaitot šādu pakalpojumu sniedzēju interkorporatīvās komunikācijas, un, lai piekļūtu informācijai, kas atrodas datu bāzēs vai citādi uzglabātas tehniski nolasāmā formā jebkuras Dalībvalsts teritorijā. Par jebkuriem jauniem vai grozītiem pasākumiem, kurus veic Dalībvalsts, kas būtiski ietekmētu šādu izmantošanu, ir jāpaziņo un šie pasākumi ir apspriežami saskaņā ar šī Līguma attiecīgajiem nosacījumiem.

(d) Neskatoties uz iepriekšējo paragrāfu, Dalībvalsts var veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu sniegto ziņu drošību un konfidencialitāti atbilstoši prasībai, ka šādi pasākumi netiks piemēroti veidā, kas varētu radīt patvarīgus vai neattaisnotus diskriminējošus līdzekļus vai slēptu pakalpojumu tirdzniecības ierobežošanu.

(e) Katra Dalībvalsts nodrošina, ka nekādi nosacījumi netiek izvirzīti attiecībā uz pieeju publiskajiem telekomunikāciju transporta tīkliem un pakalpojumiem un to izmantošanu, izņemot tos, kas nepieciešami:

(i) lai aizsargātu publisko telekomunikāciju transporta tīklu un pakalpojumu publisko pakalpojumu sniedzēju pienākumus, īpaši to spēju padarīt to tīklus vai pakalpojumus publiski vispārpieejamus;

(ii) lai aizsargātu publisko telekomunikāciju transporta tīklu vai pakalpojumu tehnisko integritāti; vai

(iii) lai nodrošinātu, ka jebkuras citas Dalībvalsts pakalpojumu sniedzēji nesniedz pakalpojumus, ja vien tas nav atļauts atbilstoši saistībām Dalībvalsts Grafikā.

(f) Gadījumā, ja nosacījumi atbilst kritērijiem, kas noteikti (e) paragrāfā, pieejai publiskajiem telekomunikāciju transporta tīkliem un pakalpojumiem tie var ietvert:

(i) ierobežojumus attiecībā uz atkārtotu pārdošanu vai šādu pakalpojumu dalītu izmantošanu;

(ii) prasību izmantot specifiskas tehniskus interfeisus, ieskaitot interfeisu protokolus, šādu tīklu un pakalpojumu savstarpējai saslēgšanai;

(iii) nepieciešamības gadījumā prasības šādu pakalpojumu savstarpējas operativitātes veicināšanai un 7.(a) paragrāfā noteikto mērķu sasniegšanai;

(iv) katru terminālo vai citu iekārtu pieņemšanu, kuri ir savietojami ar tīklu un tehniskajām prasībām par šādu iekārtu iesaistīšanu šādos tīklos;

(v) ierobežojumus par privāti nomāto vai valdījumā esošo sakaru kanālu saslēgšanu ar šādiem tīkliem vai pakalpojumiem, ko izīrējis, vai, kuri pieder citam pakalpojumu sniedzējam; vai

(vi) paziņošanu, reģistrāciju un licencēšanu.

(g) Neskatoties uz iepriekšējiem šīs nodaļas paragrāfiem, jaunattīstības Dalībvalsts atbilstoši tās attīstības līmenim, nosaka nepieciešamos saprātīgos nosacījumus pieejai publiskajiem telekomunikāciju transporta tīkliem, pakalpojumiem un to izmantošanai, lai nostiprinātu tās iekšzemes telekomunikāciju infrastruktūru un pakalpojumu apjomu un palielinātu to piedalīšanos starptautiskajā telekomunikāciju pakalpojumu tirdzniecībā. Šādi nosacījumi tiek precizēti Dalībvalsts Grafikā.

6. Tehniskā sadarbība

(a) Dalībvalstis atzīst, ka efektīva, attīstīta telekomunikāciju infrastruktūra valstīs, īpaši jaunattīstības valstīs, ir būtiska to pakalpojumu tirdzniecības paplašināšanai. Tādēļ Dalībvalstis apstiprina un veicina attīstīto un jaunattīstības valstu, to publisko telekomunikāciju transporta tīklu un pakalpojumu sniedzēju un citu struktūru iespējami plašu piedalīšanos starptautisko un reģionālo organizāciju attīstības programmās, ieskaitot Starptautisko Telekomunikāciju apvienību, Apvienoto Nāciju Attīstības programmu un Starptautisko Rekonstrukcijas un Attīstības banku.

(b) Dalībvalstis veicina un atbalsta sadarbību telekomunikāciju jomā starp jaunattīstības valstīm starptautiskā, reģionālā un zemākajā reģionālajā līmenī.

(c) Sadarbībā ar attiecīgajām starptautiskajām organizācijām Dalībvalstis iespēju robežās dara jaunattīstības valstīm pieejamu informāciju par telekomunikāciju pakalpojumiem un izmaiņām telekomunikācijās un informācijas tehnoloģijā, lai palīdzētu nostiprināt šādu valstu iekšzemes telekomunikāciju pakalpojumu sektoru.

(d) Dalībvalstis īpaši apsver vismazāk attīstīto valstu iespējas ārvalstu telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēju piesaistīšanā, tiem palīdzot tehnoloģijas nodošanā, apmācībā un citos pasākumos, kas atbalsta to telekomunikāciju infrastruktūras attīstību un to telekomunikāciju pakalpojumu tirdzniecības paplašināšanos.

7. Saistība ar starptautiskajām organizācijām un līgumiem

(a) Dalībvalstis atzīst starptautisko standartu nozīmi telekomunikāciju tīklu un pakalpojumu globālā savietojamībā un telekomunikāciju tīklu savstarpējas sadarbības nozīmi un apņemas izstrādāt šādus standartus, izmantojot atbilstošo starptautisko institūciju darbību, ieskaitot Starptautisko Telekomunikāciju apvienību un Starptautisko Standartizācijas organizāciju.

(b) Dalībvalstis atzīst starpvaldību un nevalstisko organizāciju un vienošanos lomu, nodrošinot iekšzemes un pasaules telekomunikāciju dienestu, īpaši Starptautiskās Telekomunikāciju apvienības, efektīvu darbību. Dalībvalstis nepieciešamības gadījumā veic attiecīgus pasākumus, lai konsultētos ar šādām organizācijām par jautājumiem, kas izriet no šī pielikuma īstenošanas.

Pielikums sarunām par pamata telekomunikācijām

1. II pants un pielikums par II panta izņēmumiem, ieskaitot prasību uzskaitīt pielikumā jebkuru pasākumu, kas neatbilst Dalībvalsts saglabātajam vislielākās labvēlības režīmam, stājas spēkā pamata telekomunikācijām tikai:

(a) izpildes dienā, kas jānosaka saskaņā ar Ministriju Lēmuma pie Sarunām par pamata telekomunikācijām 5. paragrāfu; vai,

(b) gadījumā, ja sarunas nav bijušas sekmīgas, Sarunu grupas par pamata telekomunikācijām galīgā ziņojuma, kas sagatavots šim Lēmumam, dienā.

2. 1. paragrāfs nav spēkā attiecībā specifiskām saistībām par pamata telekomunikācijām, kas ierakstītas Dalībvalsts Grafikā.

___________________________________

¹ Šo nosacījumu saprot kā sektoru skaitu, ietekmēto tirdzniecības apjomu un piegādes veidus. Lai ievērotu šo nosacījumu, līgumi nedrīkst a priori paredzēt jebkura piegādes veida izslēgšanu.

² Tipiski, ka šāda integrācija dod attiecīgo pušu pilsoņiem tiesības brīvi piekļūt līgumslēdzēju pušu darba tirgum un paredz pasākumus attiecībā uz samaksas noteikumiem, kā arī citus darba nosacījumus un sociālos pabalstus.

³ Termins "atbilstošās starptautiskās organizācijas" attiecas uz starptautiskajām institūcijām, kurās dalība ir atvērta vismaz atbilstošajām institūcijām no visām PTO Dalībvalstīm.

⁴ Ar šo tiek saprasts, ka 5. paragrāfa kontekstā minētās procedūras ir tādas pašas, kā GATT 1994 procedūras.

⁵ Izņēmums sabiedriskās kārtības nodrošināšanai var būt tikai, ja kādas no sabiedrības pamatinteresēm ir pakļauta patiesiem un pietiekoši nopietniem draudiem.

⁶ Pasākumi, kuru mērķis ir nodrošināt taisnīgu vai efektīvu tiešo nodokļu noteikšanu vai iekasēšanu, ietver arī pasākumus, ko veic Dalībvalsts saskaņā ar tās nodokļu sistēmu, kura savukārt:

(i) ir spēkā attiecībā uz pakalpojumu piegādātājiem — nerezidentiem, atzīstot faktu, ka nerezidentu nodokļu saistības tiek noteiktas attiecībā uz ar nodokļiem apliekamajām precēm, kuras cēlušās vai atrodas Dalībvalstis teritorijā; vai

(ii) ir spēkā attiecībā uz nerezidentiem, lai nodrošinātu nodokļu noteikšanu vai to iekasēšanu Dalībvalsts teritorijā; vai

(iii) ir spēkā attiecībā uz nerezidentiem, lai novērstu izvairīšanos no nodokļiem vai nodokļu nemaksāšanu, ieskaitot atbilstības pasākumus; vai

(iv) ir spēkā attiecībā uz pakalpojumu, kas sniegti Dalībvalsts teritorijā vai no citas Dalībvalsts teritorijas, patērētājiem, lai nodrošinātu nodokļu noteikšanu vai to iekasēšanu no tādiem patērētājiem, kas cēlušies no Dalībvalsts teritorijā esošiem avotiem;

(v) atšķir pakalpojumu piegādātājus, kas pakļauti nodokļiem par visā pasaulē ar nodokļiem apliekamām vienībām no citiem pakalpojumu piegādātājiem, atzīstot to starpā pastāvošo atšķirību nodokļa pamatojuma būtībā to starpā; vai

(vi) nosaka, piešķir vai sadala iedzīvotāju vai nozaru ienākumus, peļņu, guvumu, zaudējumus, atlaides vai kredītu starp radniecīgajām personām vai tās pašas personas nozarēm, lai aizsargātu Dalībvalsts nodokļu bāzi.

Nodokļu nosacījumi vai koncepcija XIV panta (d) paragrāfā un šajās piezīmēs tiek noteikti saskaņā ar nodokļu definīcijām un koncepcijām, vai ekvivalentām vai līdzīgām definīcijām un koncepcijām saskaņā ar tās Dalībvalsts iekšzemes likumiem, kura veic pasākumu.

⁷ Turpmākā darbības programma nosaka, kā un kādos termiņos, tiks rīkotas sarunas par šādām daudzpusēja rakstura disciplīnām.

⁸ Ja Dalībvalsts uzņemas tirgus pieejamības saistības attiecībā uz pakalpojumu sniegšanu tādā pakalpojumu sniegšanas veidā, kā minēts I panta 2.(a) apakšparagrāfā un, ja kapitāla robežšķērsošanas kustība ir paša pakalpojuma būtiska daļa, šī Dalībvalsts līdztekus uzņemas saistības šādas kapitāla kustības atļaušanai. Ja Dalībvalsts uzņemas tirgus pieejamības attiecībā uz pakalpojumu sniegšanu tādā pakalpojumu sniegšanas veidā, kā minēts I panta 2.(c) apakšparagrāfā, tā līdz ar to uzņemas saistības atļaut attiecīgā kapitāla pārvedumu uz tās teritoriju

⁹ 2.(c) apakšparagrāfs neaptver Dalībvalstis pasākumus, kuri ierobežo ieguldījumus pakalpojumu piegādē.

¹⁰ Specifiskas saistības, kas minētas saskaņā ar šo pantu, netiek tā interpretētas, lai pieprasītu jebkurai Dalībvalstij kompensēt jebkurus zaudējumus, kuri izceļas sakarā ar attiecīgo pakalpojumu vai pakalpojumu sniedzēju ārvalsts izcelsmi.

¹¹ Attiecībā uz līgumiem par izvairīšanos no dubultās aplikšanas ar nodokļiem, kas pastāv PTO Līguma spēkā stāšanās brīdī, šādu jautājumu var nodot Pakalpojumu tirdzniecības padomei tikai ar abu šī Līguma pušu piekrišanu.

¹² Ja pakalpojumu nesniedz tieši juridiska persona, bet to sniedz izmantojot citas komerciālās pārstāvniecības formas, piemēram, nodaļas vai pārstāvniecības biroju, šādi pārstāvētajam pakalpojuma sniedzējam (t.i. juridiskai personai), tomēr jāizturas tā, kā tas paredzēts pakalpojumu sniedzējiem saskaņā ar Līgumu. Šāds režīms attiecas uz pārstāvniecību, caur kuru pakalpojums tiek sniegts un tas nav jāattiecina uz jebkurām citām pakalpojumu sniedzēja apakšvienībām, kuras atrodas ārpus teritorijas, kur pakalpojums tiek sniegts.

¹³ Tikai un vienīgi vīzas pieprasīšanas fakts noteiktu Dalībvalstu fiziskām personām un nevis no citām Dalībvalstīm, netiek uzskatīts par ieguvuma mazināšanu vai likvidēšanu saskaņā ar specifiskajām saistībām.

¹⁴ Šis paragrāfs jāsaprot tādā nozīmē, ka katra Dalībvalsts nodrošina šī Pielikuma saistību piemērošanu valsts telekomunikāciju transporta tīklu un pakalpojumu piegādātājiem, ar jebkādiem šim nolūkam nepieciešamajiem pasākumiem.

¹⁵ Termins "nediskriminējošs" tiek saprasts kā tāds, kas attiecas uz vislielākās labvēlības un nacionālo režīmu, kā noteikts Līgumā, kā arī tāds, kas atspoguļo noteiktam sektoram atbilstošu specifisku termina pielietošanu, lai nozīmētu "nosacījumus un apstākļus, kas nav mazāk labvēlīgi kā tie, kas piešķirti līdzīgu publisku telekomunikāciju transporta tīklu vai pakalpojumu jebkuram citam lietotājam tādos pašos apstākļos".

PIELIKUMS 1 C

Līgums par ar tirdzniecību saistītajām intelektuālā īpašuma tiesībām

(ieskaitot kontrafaktīvu preču tirdzniecību)

Dalībvalstis,

Vēloties samazināt izkropļojumus un kavēkļus starptautiskajā tirdzniecībā un ievērojot nepieciešamību veicināt efektīvu un adekvātu intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību, kā arī garantēt, lai pasākumi un procedūras intelektuālā īpašuma tiesību realizācijas nodrošināšanai paši nekļūtu par barjerām likumīgai tirdzniecībai;

atzīstot nepieciešamību līdz ar to izstrādāt jaunus likumus un disciplīnas attiecībā uz:

(a) 1994. gada GATT pamatprincipu un attiecīgu starptautisko līgumu vai konvenciju, kas regulē intelektuālā īpašuma tiesības, piemērojamību,

(b) adekvātu standartu un principu nodrošināšanu jautājumā par intelektuālā īpašuma tiesību ar tirdzniecību saistīto aspektu pieejamību, darbības sfērām un izmantošanu,

(c) efektīvu un piemērotu līdzekļu nodrošināšanu, lai īstenotu ar tirdzniecību saistītās intelektuālā īpašuma tiesības, ņemot vērā atšķirības nacionālajās tiesību sistēmās,

(d) efektīvu un ātru procedūru nodrošināšanu starpvaldību strīdu daudzpusējai novēršanai un izšķiršanai, un

(e) pārejas pasākumiem, kuru mērķis ir maksimāla līdzdalība sarunu rezultātu īstenošanā;

atzīstot nepieciešamību pēc principu, likumu un disciplīnu daudzpusējas sistēmas, kas nodarbojas ar viltotu preču starptautisko tirdzniecību;

atzīstot, ka intelektuālā īpašuma tiesības ir privāttiesības;

atzīstot nacionālo intelektuālā īpašuma aizsardzības sistēmu sabiedriskās politikas pamatmērķus, ieskaitot uzdevumus attīstības un tehnoloģijas jomā;

atzīstot arī vismazāk attīstīto Dalībvalstu īpašās vajadzības pēc maksimālas elastības likumu un noteikumu īstenošanā šajās valstīs, kas tām ļautu radīt veselīgu un dzīvotspējīgu tehnoloģisko bāzi;

uzsverot, cik nozīmīgas spriedzes mazināšanai ir padziļinātas saistības risināt strīdus par ar tirdzniecību saistītiem intelektuālā īpašuma tiesību jautājumiem ar daudzpusējas procedūras starpniecību;

vēloties izveidot savstarpējas sadarbības attiecības starp PTO un Pasaules intelektuālā īpašuma organizāciju (šajā Līgumā sauktu par WIPO) kā arī citām kompetentām starptautiskām organizācijām;

vienojas par sekojošo:

I NODAĻA

VISPĀRĪGIE NOSACĪJUMI UN PAMATPRINCIPI

Pienākumu būtība un darbības sfēra

1. Dalībvalstis īsteno šī Līguma nosacījumus. Dalībvalstis var (bet tas nav to pienākums) nodrošināt savos likumos daudz izvērstāku aizsardzību, nekā to prasa šis Līgums, ar nosacījumu, ka šāda aizsardzība nav pretrunā ar šī Līguma nosacījumiem. Dalībvalstis ir tiesīgas savas tiesību sistēmas un prakses ietvaros brīvi izvēlēties piemērotas šī Līguma prasību izpildes metodes.

2. Šī Līguma nolūkiem termins "intelektuālais īpašums" attiecas uz visām intelektuālā īpašuma kategorijām, ko regulē II nodaļas 1.-7.sadaļa.

3. Dalībvalstis apņemas izturēties pret citu Dalībvalstu pilsoņiem saskaņā ar šī Līguma prasībām.¹ Attiecīgo intelektuālā īpašuma tiesību gadījumā citu Dalībvalstu pilsoņi tiek uztverti kā fiziskas vai juridiskas personas, kuras atbilst tiem tiesiskās aizsardzības piemērojamības kritērijiem, ko paredz Parīzes Konvencija (1967), Bernes Konvencija (1971), Romas Konvencija un Līgums par Intelektuālo īpašumu attiecībā uz integrālajām shēmām, gadījumā, ja visas Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) Dalībvalstis ir šo konvenciju dalībvalstis.² Jebkura Dalībvalsts, kas izmanto iespējas, ko sniedz Romas Konvencijas 5.panta 3.punkts vai 6.panta 2.punkts, saskaņā ar šo pantu prasībām par to Ar Tirdzniecību Saistīto intelektuālā īpašuma tiesību padomei (TRIPS Padomei).

Intelektuālā īpašuma konvencijas

1. Attiecībā uz šī Līguma II, III un IV nodaļu, Dalībvalstis ievēro Parīzes Konvencijas (1967) 1.-12. un 19.pantu.

2. Neviens šī Līguma I-IV nodaļas nosacījums neierobežo pastāvošās saistības, ko Dalībvalstis varētu būt uzņēmušās viena pret otru saskaņā ar Parīzes Konvenciju, Bernes Konvenciju, Romas Konvenciju un Līgumu par intelektuālo īpašumu attiecībā uz integrālajām shēmām.

Nacionālais režīms

1. Katra Dalībvalsts piešķir citu Dalībvalstu pilsoņiem režīmu, kas ir ne mazāk labvēlīgs kā tas, ko tā piešķir saviem pilsoņiem attiecībā uz intelektuālā īpašuma aizsardzību³, atbilstoši izņēmumiem, kas jau attiecīgi paredzēti Parīzes Konvencijā (1967.), Bernes Konvencijā (1971.), Romas Konvencijā un Līgumā par intelektuālo īpašumu attiecībā uz integrālajām shēmām. Attiecībā uz izpildītājiem, fonogrammu producentiem un radioraidījumu organizācijām šī saistība ir spēkā vienīgi uz tiesībām, ko nosaka šis Līgums. Jebkura Dalībvalsts, kas saskaņā ar attiecīgajiem nosacījumiem izmanto Bernes Konvencijas (1971) 6.pantā vai Romas Konvencijas 16.panta 1.(b) punktā fiksētās iespējas, par to informē TRIPS Padomi.

2. Dalībvalstis var izmantot izņēmuma gadījumus, ko attiecībā uz tiesvedību un administratīvajām procedūrām rezervē iepriekšējais 1.punkts (ieskaitot dienesta adreses noteikšanu vai pārstāvja nozīmēšanu kādas Dalībvalsts jurisdikcijas ietvaros), bet vienīgi tad, ja šādi izņēmumi ir nepieciešami, lai nodrošinātu to likumu un noteikumu ievērošanu, kuri nav pretrunā ar šī Līguma nosacījumiem un ja šāda prakse netiek piemērota tādā veidā, ka tiek radīti slēpti ierobežojumi tirdzniecībai.

Vislielākās labvēlības režīms

Attiecībā uz intelektuālā īpašuma aizsardzību jebkuras priekšrocības, labvēlība, privilēģijas vai imunitāte, ko kāda Dalībvalsts piešķir jebkuras citas valsts pilsoņiem, nekavējoties un bez jebkādiem nosacījumiem tiek piešķirta visu citu Dalībvalstu pilsoņiem. Šis pienākums neattiecas uz jebkurām Dalībvalstu piešķirtām priekšrocībām, labvēlību, privilēģijām vai imunitāti, kas:

(a) izriet no vispārēja rakstura starptautiskiem līgumiem par juridisko palīdzību un likumu realizācijas nodrošināšanu, bet nav specifiski ierobežotas uz intelektuālā īpašuma aizsardzību;

(b) piešķirtas atbilstoši Bernes Konvencijas (1971) vai Romas Konvencijas nosacījumiem, nosakot, ka piešķirtais režīms funkcionē nevis kā nacionālais režīms, bet gan kā režīms, kas piešķirts kādā citā valstī;

(d) izriet no starptautiskajiem līgumiem, kas saistīti ar intelektuālā īpašuma aizsardzību, kuri stājušies spēkā pirms PTO Dibināšanas Līguma stāšanās spēkā, ar nosacījumu, ka par šādiem līgumiem ir informēta TRIPS Padome un ka tie nerada patvarīgu vai neattaisnotu diskrimināciju pret citu Dalībvalstu pilsoņiem.

Daudzpusējie līgumi par aizsardzības iegūšanu vai uzturēšanu

Saistības, kas minētas 3. un 4.pantā, neattiecas uz procedūrām, ko paredz daudzpusējie līgumi, kas noslēgti WIPO aizbildniecībā un skar intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības iegūšanu vai uzturēšanu.

Tiesību izsmelšana

Strīdu noregulēšanai saskaņā ar šo Līgumu, atbilstoši iepriekšminētajiem 3. un 4.panta nosacījumiem nekas šajā Līgumā netiek izmantots, lai risinātu jautājumu par intelektuālā īpašuma tiesību izsmelšanu.

Mērķi

Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai un realizācijas nodrošināšanai jādod ieguldījums tehnoloģisko izgudrojumu veicināšanā un tehnoloģijas tālākā izplatīšanā, lai palielinātu ražotāju un tehnoloģisko zināšanu izmantotāju abpusēju izdevīgumu un tādā veidā sekmētu sociālo un ekonomisko labklājību, kā arī tiesību un pienākumu līdzsvarošanā.

Principi

1. Formulējot vai grozot savus likumus un noteikumus, Dalībvalsts var veikt pasākumus, kas nepieciešami, lai aizsargātu sabiedrības veselību un uzturu un veicinātu sabiedrības interesi par sektoriem, kas ir vitāli svarīgi tās sociāli ekonomiskajai un tehnoloģiskajai attīstībai, — ar nosacījumu, ka tādi pasākumi atbilst šī Līguma nosacījumiem.

2. Var būt nepieciešami attiecīgi pasākumi, lai novērstu intelektuālā īpašuma tiesību ļaunprātīgu izmantošanu no tiesību īpašnieku puses vai tādas prakses izmantošanu, kas nepamatoti ierobežo tirdzniecību vai negatīvi ietekmē tehnoloģijas izplatīšanu starptautiskā mērogā (ar nosacījumu, ka tādi pasākumi atbilst šī Līguma nosacījumiem).

II NODAĻA

INTELEKTUĀLĀ ĪPAŠUMA TIESĪBU PIEEJAMĪBAS, DARBĪBAS SFĒRU UN IZMANTOŠANAS STANDARTI

1. sadaļa

AUTORTIESĪBAS UN AR TĀM SAISTĪTĀS TIESĪBAS

Saistība ar Bernes Konvenciju

1. Dalībvalstis ievēro Bernes Konvencijas (1971) 1.-21.panta un tās Pielikuma prasības. Tomēr šis Līgums Dalībvalstīm nedod tiesības vai neuzliek pienākumus attiecībā uz tiesībām, kas fiksētas šīs Konvencijas 6.(bis) pantā vai tiesībām, kas atvasinātas no tā.

2. Autortiesību aizsardzība tiek attiecināta arī uz izteicieniem, bet ne uz idejām, procedūrām, darba metodēm vai matemātiskām koncepcijām kā tādām.

Datorprogrammas un datu apkopojumi

1. Datorprogrammas (gan tradicionālās (source code) vai objektorientētās (object code) tiek aizsargātas kā literāri darbi saskaņā ar Bernes Konvenciju (1971).

2. Datu apkopojumi vai citi materiāli (gan izmantojami ar datora starpniecību, gan arī kādas citas formas), kas to satura izvēles vai izkārtojuma dēļ veido intelektuāli radošas vērtības, tiek aizsargātas kā tādas. Šāda aizsardzība, kas neattiecas uz pašiem datiem vai materiāliem, nekaitē nekādām autortiesībām, kas nostiprinātas attiecībā uz pašiem datiem vai materiāliem.

Nomas tiesības

Vismaz attiecībā uz datorprogrammām un kinematogrāfijas darbiem, Dalībvalsts nepiešķir autoriem un viņu tiesību pārmantotājiem tiesības atļaut vai aizliegt to autordarbu oriģinālu vai kopiju publisku komerciālu iznomāšanu. Dalībvalsts tiek atbrīvota no šīm saistībām attiecībā uz kinematogrāfijas darbiem, ja vien iznomāšana nav novedusi pie plaši izplatītas šādu darbu kopēšanas, kas materiāli mazina ekskluzīvās reproducēšanas tiesības, kuras šajā Dalībvalstī ir garantētas autoriem un viņu tiesību pārmantotājiem. Attiecībā uz datorprogrammām šīs saistības neattiecas uz nomu, ja pati programma nav būtisks nomas objekts.

Aizsardzības termiņš

Gadījumos, kad darba (izņemot foto vai lietišķās mākslas darba) aizsardzības termiņš tiek aprēķināts, pamatojoties uz kādu citu principu, un nevis fiziskās personas dzīves laiku, šāds termiņš ir vismaz 50 gadu no atļautās publikācijas kalendārā gada beigām, vai, ja 50 gadu laikā kopš darba radīšanas šāda atļauta publikācija nav notikusi, tad 50 gadus no darba radīšanas kalendārā gada beigām.

Ierobežojumi un izņēmumi

Noteiktos īpašos gadījumos Dalībvalstis ievēro ierobežojumus vai izņēmumus attiecībā uz ekskluzīvām tiesībām, ja tas nav konfliktā ar darba normālu ekspluatāciju un bez iemesla nekaitē tiesību īpašnieka likumīgajām interesēm.

Izpildītāju, fonogrammu producentu un radioraidījumu organizāciju aizsardzība

1. Attiecībā uz sava izpildījuma ierakstīšanu fonogrammā izpildītājiem ir iespēja novērst šādas darbības, ja tās veiktas bez viņu atļaujas: viņu neierakstītā izpildījuma ierakstīšanu un šāda ieraksta reproducēšanu. Izpildītājiem ir iespēja novērst arī šādas darbības, kas veiktas bez viņu atļaujas: bezkabeļu pārraides un viņu izpildījuma publiskas tiešraides.

2. Fonogrammu producentiem ir tiesības atļaut vai aizliegt tiešu vai netiešu viņu fonogrammu reproducēšanu.

3. Radioraidījumu organizācijām ir tiesības aizliegt sekojošas darbības, ja tās veiktas bez viņu atļaujas: ierakstīšana, ierakstu reproducēšana, radioraidījumu tālāka bezkabeļu pārraidīšana, kā arī identisku televīzijas pārraižu publisku izplatīšanu. Ja Dalībvalstis radioraidījumu organizācijām nepiešķir šādas tiesības, tās pārraižu jautājumā autortiesību īpašniekiem dod iespēju novērst iepriekšminētās darbības saskaņā ar Bernes Konvencijas (1971. g.) nosacījumiem.

4. 11.panta nosacījumi attiecībā uz datorprogrammām ir spēkā mutatis mutandis attiecībā uz fonogrammu producentiem un jebkuriem citiem fonogrammu tiesību īpašniekiem atbilstoši valstu likumiem. Ja 1994.gada 15. aprīlī Dalībvalstī ir spēkā tiesību īpašnieku objektīvas kompensācijas sistēma attiecībā uz fonogrammu nomu, tā var saglabāt šādu sistēmu ar nosacījumu, ka fonogrammu komerciālā noma nerada materiālu zaudējumu tiesību īpašniekiem, kam pieder reproducēšanas ekskluzīvās tiesības.

5. Aizsardzības termiņš, ko šis Līgums garantē izpildītājiem un fonogrammu producentiem, ilgst vismaz līdz 50 gadu perioda beigām, skaitot no tā kalendārā gada beigām, kurā noticis ieraksts vai izpildījums. Aizsardzības termiņš, kas tiek atvēlēts atbilstoši 3.paragrāfam, ilgst vismaz 20 gadu no tā kalendārā gada beigām, kad notikusi pārraide.

6. Jebkura Dalībvalsts, attiecībā uz tiesībām, ko tai piešķir 1., 2. un 3.paragrāfs, var izvirzīt nosacījumus, ierobežojumus, izņēmumus un iebildumus, ciktāl to atļauj Romas Konvencija. Tomēr attiecībā uz izpildītāju un fonogrammu producentu tiesībām fonogrammās spēkā ir arī Bernes Konvencijas (1971) 18.panta nosacījumi (mutatis mutandis).

2. sadaļa

PREČU ZĪMES

Aizsargājamais saturs

1. Jebkura zīme vai jebkura zīmju kombinācija, kas dod iespēju atšķirt viena uzņēmuma preces vai pakalpojumus no citu uzņēmumu precēm vai pakalpojumiem, var veidot preču zīmi. Šādām zīmēm, piemēram, vārdiem, kas ietver personu vārdus, burtus, skaitļus, figurālus elementus un krāsu kombinācijas, kā arī jebkurai šādu zīmju kombinācijai ir tiesības tikt reģistrētai par preču zīmi. Ja zīmes ir tādas, kas pēc savām īpašībām nedod iespēju izšķirt attiecīgās preces vai pakalpojumus, Dalībvalstis reģistrāciju var padarīt atkarīgu no atšķirtspējas, kas iegūtas to lietošanas gaitā. Dalībvalstis kā reģistrācijas nosacījumu var pieprasīt to, lai zīmes būtu vizuāli uztveramas.

2. 1.paragrāfs nav jāsaprot kā tāds, kas attur Dalībvalsti no preču zīmes reģistrācijas noraidīšanas uz citu iemeslu pamata, ar nosacījumu, ka tie nemazina Parīzes Konvencijas (1967) nosacījumu nozīmi.

3. Dalībvalstis var padarīt reģistrācijas iespējas atkarīgas no zīmes lietošanas. Tomēr faktiskā preču zīmes lietošana nav iemesls reģistrācijas pieteikuma iesniegšanai. Pieteikumu nevar atteikt, vienīgi pamatojoties uz to, ka vēl trīs gadus pēc pieteikuma iesniegšanas nav notikusi plānotā zīmes lietošana.

4. Preču vai pakalpojumu raksturs, kuriem piemērojama preču zīme, nekādā gadījumā nevar radīt šķēršļus preču zīmes reģistrācijai.

5. Dalībvalstis publicē katru preču zīmi vai nu pirms tās reģistrēšanas, vai arī nekavējoties pēc tās reģistrācijas un nodrošina pietiekošas iespējas iesniegt lūgumus anulēt šo reģistrāciju. Turklāt Dalībvalstis var dot iespēju iepriekš iebilst pret preču zīmes reģistrāciju.

Piešķirtās tiesības

1. Reģistrētas preču zīmes īpašniekam ir ekskluzīvas tiesības neļaut visām trešajām pusēm, kuras nav saņēmušas īpašnieka piekrišanu, no identisku vai līdzīgu preču zīmju vai pakalpojumu zīmju izmantošanas tādu preču vai pakalpojumu tirdzniecībā, kas ir identiski vai līdzīgi tām, attiecībā uz kurām ir reģistrēta konkrētā preču zīme, ja šāda lietošana varētu izraisīt iespējamu neskaidrību. Ja identiskām precēm vai pakalpojumiem tiek izmantotas identiskas zīmes, ir iespējama neskaidra situācija. Iepriekšminētās tiesības nekaitē nevienām pastāvošām pirmtiesībām, kā arī neietekmē Dalībvalstu iespējas piešķirt tiesības, pamatojoties uz zīmes lietošanu.

2. Parīzes Konvencijas (1967) 6.(bis) pants ir spēkā (mutatis mutandis) attiecībā uz pakalpojumiem. Lai noteiktu, vai preču zīme ir vispārzināma, Dalībvalstis ņem vērā zināšanas par preču zīmi attiecīgajā sabiedrības daļā, ieskaitot zināšanas attiecīgajā Dalībvalstī, kas ir iegūtas preču zīmes reklāmas kampaņas rezultātā.

3. Parīzes Konvencijas (1967) 6.(bis) pants ir spēkā (mutatis mutandis) attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kas nav līdzīgi tiem, attiecībā uz kuriem preču zīme ir reģistrēta, ar nosacījumu, ka šīs preču zīmes lietošana saistībā ar šīm precēm vai pakalpojumiem varētu norādīt uz saistību starp šīm precēm vai pakalpojumiem un reģistrētās preču zīmes īpašnieku un ar nosacījumu, ka šādas lietošanas rezultātā varētu ciest reģistrētās preču zīmes īpašnieka intereses.

Izņēmumi

Dalībvalstis var noteikt ierobežotus izņēmumus attiecībā uz tiesībām, ko piešķir preču zīme, — tādus kā aprakstošo terminu godīga lietošana, ar nosacījumu, ka šādu izņēmumu gadījumā tiek ievērotas preču zīmes īpašnieka un trešo pušu likumīgās intereses.

Aizsardzības termiņš

Preču zīmes sākotnējā reģistrācija un katra reģistrācijas atjaunošana ir spēkā uz laiku, kas nav mazāks par septiņiem gadiem. Preču zīmes reģistrācijas atjaunošanas reižu skaits nav ierobežots.

Izmantošanas prasības

1. Ja, lai saglabātu reģistrāciju, tiek pieprasīta izmantošana, reģistrāciju var atcelt vienīgi pēc vismaz trīs gadus ilga, nepārtraukta zīmes neizmantošanas perioda, ja vien preču zīmes īpašnieks neuzrāda pamatotus iemeslus, kādēļ ir pastāvējuši šķēršļi šādai izmantošanai. Apstākļi, kas rodas neatkarīgi no preču zīmes īpašnieka gribas un kas rada šķēršļus preču zīmes izmantošanai, piemēram, importa ierobežojumi vai citas valdības prasības attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kurus aizsargā konkrētā preču zīme, tiek atzīti kā pamatoti iemesli zīmes neizmantošanai.

2. Gadījumā, ja preču zīmi izmanto kāda cita persona, bet šo rīcību kontrolē zīmes īpašnieks, tas atzīstams kā preču zīmes izmantošana reģistrācijas saglabāšanas nolūkā.

Citas prasības

Preču zīmes lietošana tirdzniecībā netiek neattaisnoti kavēta ar īpašām prasībām, piemēram, lietošana kopā ar citu preču zīmi, lietošana kādā īpašā formā vai lietošana tādā veidā, kas ir nevēlams tās spējai atšķirt viena uzņēmuma preces vai pakalpojumus no citu uzņēmumu precēm vai pakalpojumiem. Tas neizslēdz prasību, kas nosaka tādas preču zīmes lietošanu, kura identificē uzņēmumu, kas ražo preces vai pakalpojumus līdztekus tādai preču zīmei (bet bez saistības ar to), kas atšķir attiecīgās šī uzņēmuma specifiskās preces vai pakalpojumus.

Licencēšana un tālāknodošana

Dalībvalstis var noteikt preču zīmju licencēšanas un tālāknodošanas apstākļus, ar to saprotot, ka preču zīmju obligātā licencēšana netiek pieļauta un ka reģistrētas preču zīmes īpašniekam ir tiesības pārrakstīt preču zīmi ar vai bez attiecīgā, ar zīmi saistītā biznesa nodošanas zīmes jaunajam lietotājam.

3. sadaļa

ĢEOGRĀFISKĀS IZCELSMES NORĀDES

Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība

1. Šajā Līgumā ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm tiek saprastas norādes, kas identificē preci, kura izgatavota kādas Dalībvalsts teritorijā vai šās teritorijas reģionā vai vietā, kur preces noteiktā kvalitāte, reputācija vai citas īpašības ir būtiski saistāmas ar tās ģeogrāfisko izcelsmi.

2. Attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm Dalībvalstis nodrošina ieinteresētās puses ar likumīgiem līdzekļiem, lai novērstu:

(a) jebkuru tādu līdzekļu izmantošanu preču noformēšanā vai prezentācijā, kas norāda vai uzvedina uz domām, ka minētā prece cēlusies ģeogrāfiskajā teritorijā, kas nav patiesā preces izcelsmes vieta, tā ka sabiedrība tiek maldināta attiecībā uz preces ģeogrāfisko izcelsmi;

(b) jebkuru lietošanu, kas ir negodīgas konkurences piemērs Parīzes Konvencijas (1967) 10.(bis)panta nozīmē.

3. Dalībvalsts, ja tās likumdošanas akti to atļauj vai ja kāda ieinteresētā puse to pieprasa, ex officio atsaka vai atzīst par nederīgu tādas preču zīmes reģistrāciju, kas satur vai kura sastāv no ģeogrāfiskas izcelsmes norādes attiecībā uz precēm, kuru izcelsme nav saistīta ar norādīto teritoriju, un, ja izcelsmes norādes lietošanai preču zīmē šādām precēm šajā Dalībvalstī ir tāds raksturs, kas maldina sabiedrību par patieso izcelsmes vietu.

4. Aizsardzība saskaņā ar 1., 2 un 3.paragrāfa tiek piemērota pret ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kas, lai arī ir burtiski patiess attiecībā uz teritoriju, reģionu vai vietu, kurā preces ir izgatavotas, sabiedrībai rada nepareizu iespaidu, ka preces rodas citā teritorijā.

23. pants

Papildu aizsardzība vīnu un spirtoto dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm

1. Katra Dalībvalsts nodrošina likumīgus līdzekļus ieinteresētajām pusēm, lai novērstu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes lietošanu, vīnus identificējot kā vīnus, kas nav izgatavoti tajā vietā, kas uzrādīta konkrētajā ģeogrāfiskajā norādē, spirtotos dzērienus identificējot kā spirtotos dzērienus, kas patiesībā nav radušies vietā, kas uzrādīta konkrētajā ģeogrāfiskajā norādē, pat, ja preču patiesā izcelsme tiek norādīta vai ģeogrāfiskā norāde tiek lietota tulkojumā vai tiek lietota kopā ar izteicieniem tādiem kā "veids", "tips", "stils", "imitācija" vai tamlīdzīgi.⁴

2. Tādas preču zīmes reģistrācija vīniem, kura satur vai sastāv no ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas identificē vīnus, vai spirtotiem dzērieniem, saturot vai sastāvot no ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas identificē spirtotos dzērienus, tiek atteikta vai atzīta par nederīgu ex officio, ja Dalībvalsts likumdošanas akti to ļauj vai ja kāda ieinteresētā puse to lūdz, attiecībā uz vīniem vai spirtotiem dzērieniem, kuriem nav šādas izcelsmes.

3. Homonīmu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu gadījumā attiecībā uz vīniem aizsardzība tiek sniegta katrai norādei atbilstoši 22.panta 4.paragrāfa nosacījumiem. Katra Dalībvalsts nosaka praktiskos nosacījumus, saskaņā ar kuriem konkrētās homonīmās norādes tiek atšķirtas viena no otras, ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt objektīvu attieksmi pret attiecīgajiem ražotājiem un novērst patērētāju maldināšanu.

4. Lai atvieglotu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību vīniem, TRIPS Padomē norisinās sarunas attiecībā uz vīnu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu notifikācijas un reģistrācijas daudzpusējas sistēmas izveidošanas, kuru aizsardzība ir likumiska tajās Dalībvalstīs, kuras piedalās šajā sistēmā.

24. pants

Starptautiskās sarunas: izņēmumi

1. Dalībvalstis vienojas sākt sarunas, kuru mērķis ir palielināt atsevišķu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību saskaņā ar 23.pantu. Tālākminētā 4.-8.paragrāfa nosacījumus Dalībvalsts neizmanto, lai atteiktos no sarunām vai divpusēju un daudzpusēju līgumu slēgšanas. Šādu sarunu kontekstā Dalībvalstis apņemas izskatīt šo nosacījumu turpmāku piemērojamību attiecībā uz atsevišķām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kuru lietošana būtu šādu sarunu priekšmets.

2. TRIPS Padome kontrolē šīs Sadaļas nosacījumu piemērošanu; pirmā pārbaude notiks divu gadu laikā pēc PTO Līguma stāšanās spēkā. Jebkuram jautājumam, kas ietekmē saistību ievērošanu saskaņā ar šiem nosacījumiem, var tikt pievērsta Padomes uzmanība, kura pēc Dalībvalsts lūguma konsultējas ar jebkuru Dalībvalsti vai Dalībvalstīm par attiecīgo jautājumu, kurā nav bijis iespējams rast apmierinošu risinājumu divpusēju vai plurilaterālu konsultāciju ceļā starp attiecīgajām Dalībvalstīm. Padome veic šādu darbību, tā kā var panākt vienošanos par šīs Sadaļas darbības veicināšanu un tās mērķu pilnveidošanu.

3. Īstenojot šo Sadaļu, Dalībvalsts neierobežo to ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, kas šajā Dalībvalstī pastāvēja neilgi pirms PTO Līguma stāšanās spēkā.

4. Nekas šajā Sadaļā neprasa no Dalībvalsts novērst citas Dalībvalsts noteiktas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes ilgstošu vai līdzīgu lietošanu, kas identificē vīnus vai spirtotos dzērienus saistībā ar jebkura tās pilsoņa vai pastāvīgā iedzīvotāja precēm vai pakalpojumiem, kuri ir ilgstoši lietojuši šo ģeogrāfiskās izcelsmes norādi attiecībā uz tām pašām vai ar saistītām precēm vai pakalpojumiem šīs Dalībvalstis teritorijā vai nu a) vismaz 10 gadus pirms 1994.gada 15.aprīļa vai b) labticīgi pirms šī datuma.

5. Ja preču zīme ir tikusi labticīgi piemērota vai reģistrēta, vai ja labticīgi ir iegūtas tiesības uz preču zīmi, vai:

(a) pirms šo nosacījumu piemērošanas datuma šajā Dalībvalstī, kā noteikts VI nodaļā; vai

(b) pirms ģeogrāfiskās izcelsmes norāde ir aizsargāta tās izcelsmes valstī;

tad pasākumi, kas pieņemti, lai īstenotu šīs Sadaļas prasības, nekavē tiesības uz preču zīmes reģistrāciju vai tās derīgumu, vai tiesībām lietot šo preču zīmi, pamatojoties uz to, ka šāda preču zīme ir identiska vai līdzīga ģeogrāfiskās izcelsmes norādei.

6. Šī Sadaļa neuzliek par pienākumu Dalībvalstij piemērot tos šīs Sadaļas nosacījumus attiecībā uz jebkuras citas Dalībvalstis ģeogrāfiskās izcelsmes norādi precēm vai pakalpojumiem, kuriem attiecīgā norāde ir identiska ar terminu, kas šīs Dalībvalstis teritorijā sarunvalodā parasti tiek lietots kā vispārpieņemts apzīmējums šāda veida precēm vai pakalpojumiem. Dalībvalstij netiek uzlikts pienākums piemērot šīs Sadaļas nosacījumus pret jebkuras citas Dalībvalstis ģeogrāfiskās izcelsmes norādi attiecībā uz vīna produktiem, kuriem attiecīgā norāde ir identiska parasti lietotam vīnogu šķirnes nosaukumam, kas eksistē šīs Dalībvalsts teritorijā laikā, kad stājas spēkā PTO Līgums.

7. Dalībvalsts var noteikt, ka jebkurš pieteikums, kas iesniegts saskaņā ar šo Sadaļu, par preču zīmes lietošanu vai reģistrāciju, ir jāiesniedz piecu gadu laikā pēc tam, kad šajā Dalībvalstī ir kļuvis vispārzināms fakts par aizsargātās norādes nelabvēlīgu izmantošanu; vai piecu gadu laikā pēc preču zīmes reģistrācijas šajā Dalībvalstī, ar nosacījumu, ka preču zīme uz to laiku tiek publicēta; ja publikācija notiek, pirms ir kļuvusi vispārzināma nelabvēlīgā izmantošana šajā Dalībvalstī, ar nosacījumu, ka ģeogrāfiskās izcelsmes norāde netiek izmantota vai reģistrēta negodprātīgi.

8. Šīs Sadaļas nosacījumi nekādā veidā neierobežo nevienas personas tiesības izmantot tirdzniecībā šīs personas vārdu vai šīs personas uzņēmuma iepriekšējā īpašnieka vārdu, izņemot gadījumu, ja šāds vārds tiek izmantots tādā veidā, ka tiek maldināta sabiedrība.

9. Šis Līgums neuzliek saistības aizsargāt tādas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kuras to izcelsmes zemē netiek aizsargātas, kuru aizsardzība tiek apturēta, vai arī kuras šajā valstī ir atzītas par nelietojamām.

4. sadaļa

RŪPNIECISKAIS DIZAINS

25. pants

Aizsardzības prasības

1. Dalībvalstis nodrošina aizsardzību patstāvīgi radītiem, jauniem vai oriģināliem rūpnieciskā dizaina paraugiem. Dalībvalstis var noteikt, ka dizaina paraugi nav uzskatāmi par jauniem vai oriģināliem, ja nav konstatējamas ievērojamas atšķirības no zināmiem dizaina paraugiem vai zināmu dizaina iezīmju kombinācijām. Dalībvalstis var noteikt, ka šīda aizsardzība netiek attiecināta uz dizaina paraugiem, kas būtībā ir izveidoti, vadoties no tehniskiem vai funkcionāliem apsvērumiem.

2. Katra Dalībvalsts nodrošina, ka prasības tekstila dizaina aizsardzības garantēšanai, konkrēti attiecībā uz jebkurām izmaksām, pārbaudi vai publikācijām, bez attaisnojuma nemazina iespēju meklēt un iegūt šādu aizsardzību. Dalībvalstīm ir brīvas tiesības pildīt šo prasību, izmantojot rūpnieciskā dizaina likumus vai autortiesību likumus.

26. pants

Aizsardzība

1. Aizsargāta rūpnieciskā dizaina parauga īpašniekam ir tiesības atturēt trešās puses, kurām nav dota īpašnieka atļauja, no tādu preču izgatavošanas, pārdošanas vai importēšanas, kurš ir vai kas iemieso tādu dizainu, kas ir aizsargātā dizaina parauga kopija vai lielā mērā kopija, ja šāda darbība tiek veikta komerciālos nolūkos.

2. Dalībvalstis var noteikt ierobežotus izņēmumus rūpnieciskā dizaina aizsardzībai, ievērojot nosacījumu, ka šādi izņēmumi nepamatoti nerada pretrunu ar aizsargāto rūpnieciskā dizaina paraugu parasto izmantošanu un bez pamatojuma neierobežo aizsargātā dizaina parauga īpašnieka likumīgās intereses, ņemot vērā trešo pušu likumīgās intereses.

3. Spēkā esošās aizsardzības ilgums ir vismaz 10 gadi.

5. sadaļa

PATENTI

27. pants

Patentējamais saturs

1. Atbilstoši 2. un 3.paragrāfa nosacījumiem patentējami ir jebkuri izgudrojumi (izstrādājumi vai darba procesi) visās tehnoloģijas jomās, ar nosacījumu, ka tie ir jauni, radoši un rūpnieciski pielietojami.⁵ Atbilstoši 65.panta 4.paragrāfam, 70.panta 8.paagrāfam un šī Panta 3.paragrāfam patenti ir reģistrējami un patenta tiesības tiek piešķirtas bez diskriminācijas attiecībā uz izgudrojuma vietu, tehnoloģijas jomu un to, vai preces tiek importētas vai ražotas uz vietas.

2. Dalībvalstis var atteikt patentēšanu tādiem izgudrojumiem, kuru komerciālās izmantošanas novēršana to teritorijā ir nepieciešama, lai uzturētu sabiedrisko kārtību vai morāli, tai skaitā aizsargātu cilvēku, dzīvnieku un augu dzīvību vai veselību; vai novērstu nopietnu kaitējumu apkārtējai videi, ar nosacījumu, ka šāds atteikums netiek pamatots vienīgi ar šo valstu likumiem, kas aizliedz šādu izmantošanu.

3. Dalībvalstis var izslēgt no patentējamo izgudrojumu saraksta arī:

(a) diagnostikas, terapijas un ķirurģiskas metodes cilvēku vai dzīvnieku ārstēšanai;

(b) augus un dzīvniekus (ne mikroorganismus) un bioloģiskus procesus augu vai dzīvnieku producēšanai, kas nav nebioloģiski un mikrobioloģiski. Tomēr, Dalībvalstis nodrošina augu sugu aizsardzību ar patentu vai efektīvas sui generis sistēmas palīdzību, vai arī ar abu šo sistēmu kombināciju. Šī apakšpunkta nosacījumi tiek pārskatīti četrus gadus pēc PTO Līguma stāšanās spēkā.

28. pants

Piešķirtās tiesības

1. Patents dod tā īpašniekam šādas ekskluzīvas tiesības:

(a) ja patenta saturs ir izstrādājums, — neļaut trešajām pusēm bez īpašnieka piekrišanas izgatavot, lietot, piedāvāt tirdzniecībai, pārdot vai importēt⁶ šo izstrādājumu;

(b) ja patenta saturs ir process, — neļaut trešajām pusēm bez īpašnieka piekrišanas izmantot šo procesu un lietot, piedāvāt tirdzniecībai, pārdot vai importēt vismaz izstrādājumu, kas iegūts tieši šī procesa rezultātā.

2. Patenta īpašniekiem ir arī tiesības piešķirt patentu citai personai vai nodot to pēctecības kārtībā un noslēgt attiecīgus licences līgumus.

29. pants

Nosacījumi patenta pieprasītājiem

1. Dalībvalstis pieprasa, lai persona, kas iesniedz pieteikumu patenta reģistrācijai, izpauž izgudrojuma detaļas pietiekami skaidri un pilnīgi, lai šo izgudrojumu attiecīgajā jomā kompetenta persona spētu to praktiski īstenot. Tās var pieprasīt pieteikuma iesniedzējam norādīt vislabāko veidu, kādā šis izgudrojums īstenojams, kas izgudrotājam ir zināms iesniegšanas dienā vai, ja tiek pieprasīta prioritāte, pirms iesnieguma prioritātes datuma.

2. Dalībvalstis var pieprasīt no patenta pieteikuma iesniedzēja sniegt informāciju attiecībā uz autora attiecīgajiem iesniegumiem ārvalstīs un tur piešķirtajiem patentiem.

30. pants

Izņēmumi attiecībā uz piešķirtajām tiesībām

Dalībvalstis var piešķirt ierobežotus izņēmumus attiecībā uz ekskluzīvajām tiesībām, ko sniedz patents, ar nosacījumu, ka šādi izņēmumi bez iemesla nerada pretrunu ar patenta parastu izmantošanu un bez iemesla neierobežo patenta īpašnieka likumīgās intereses, ņemot vērā trešo pušu likumīgās intereses.

31. pants

Citi izmantošanas gadījumi bez tiesību īpašnieka pilnvarojuma

Ja Dalībvalsts likumi pieļauj patenta satura citādu izmantošanu⁷ bez tiesību īpašnieka atļaujas, tai skaitā ja to izmanto valdība vai trešās puses, kas ieguvušas valdības atļauju, tiek respektēti sekojoši nosacījumi:

(a) atļauja šādai izmantošanai tiek izskatīta, ievērojot tās individuālo kvalitāti;

(b) šāda izmantošana var tikt atļauta vienīgi tad, ja ieteiktais izmantotājs pirms šādas izmantošanas ir centies iegūt atļauju no tiesību īpašnieka uz saprātīgiem komerciāliem nosacījumiem, bet šādi centieni ir bijuši nesekmīgi būtiski ilgā laika periodā. Dalībvalsts no šīs prasības var atteikties valsts mēroga ārkārtas gadījumā vai citos sevišķas nepieciešamības apstākļos, vai publiskas nekomerciālas izmantošanas gadījumā. Valsts mēroga ārkārtas gadījumā vai citos sevišķas nepieciešamības apstākļos tiesību īpašniekam tomēr par to tiek paziņots, cik vien ātri ir praktiski iespējams. Publiskas nekomerciālas izmantošanas gadījumā, ja valdība vai līguma slēdzējs, neiepazīstoties ar patentu, zina vai tam ir acīmredzams pamats zināt, ka valdība vai valdības uzdevumā tiek vai tiks izmantots spēkā esošs patents, tiesību īpašniekam par to tiek paziņots nekavējoši;

(c) šādas izmantošanas apjoms un ilgums tiek attiecināts vienīgi uz to nolūku, kādam tā tika atļauta, un pusvadītāju tehnoloģijas gadījumā iespējama vienīgi publiska nekomerciāla izmantošana vai kompensācija pēc tam, kad kāda rīcība tiesiski vai administratīvi ir tikusi atzīta kā konkurenci ierobežojoša.

(d) šāda izmantošana nav ekskluzīva;

(e) šāda izmantošana nav nododama citām personām, izņemot kopā ar to uzņēmuma daļu vai reputāciju, kas saistīta ar šādu izmantošanu;

(f) jebkura šāda izmantošana tiek atļauta, lai vispirms apgādātu Dalībvalsts iekšzemes tirgu, kas atļauj šādu izmantošanu;

(g) atļauju šādai lietošanai ir iespējams izbeigt atbilstoši šādi pilnvarotu personu likumīgo interešu adekvātai aizsardzībai, ja un kad apstākļi, kas pie tā noveduši, vairs nepastāv un to atkārtošanās nešķiet iespējama. Kompetentai institūcijai ir tiesības pārbaudīt, pamatojoties uz motivētu lūgumu, šo apstākļu turpmāko eksistenci;

(h) tiesību īpašniekam tiek izmaksāta katra gadījuma apstākļiem atbilstoša kompensācija, ņemot vērā pilnvarojuma ekonomisko vērtību;

(i) jebkura lēmuma tiesiskā spēkā esamība attiecībā uz šādas izmantošanas atļauju ir pakļauta tiesas kontrolei vai citai neatkarīgai pārbaudei, ko veic šajā Dalībvalstī labi zināma augstākā institūcija;

(j) jebkurš lēmums attiecībā uz kompensāciju, kas tiek paredzēta sakarā ar šādu izmantošanu, ir pakļauts tiesas kontrolei vai citai neatkarīgai pārbaudei, ko veic šajā Dalībvalstī labi zināma augstākā institūcija;

(k) Dalībvalstīm nav pienākuma piemērot nosacījumus, kas minēti b) un f) apakšpunktos, ja šāda izmantošana ir atļauta, lai tiesiski kompensētu rīcību, kas, saskaņā ar tiesas vai administratīvo procesu ir kvalificēta kā konkurenci ierobežojoša. Konkurenci ierobežojošas rīcības gadījumā nosakot kompensācijas lielumu, tiek ņemta vērā nepieciešamība veikt attiecīgos labojumus. Kompetentām institūcijām ir tiesības atteikt atļaujas izbeigšanu, ja un kad apstākļi, kas noveduši pie šādas atļaujas, šķietami var atkārtoties;

(l) ja šāda izmantošana ir saistīta ar pilnvaru, kas atļauj kāda patenta ("otrais patents") izmantošanu, ko nevar izmantot bez cita patenta ("pirmais patents") tiesību pārkāpšanas, spēkā ir sekojoši papildu nosacījumi:

(i) izgudrojumam, kas fiksēts otrajā patentā, jāietver svarīgs tehnisks sasniegums, kam ir ievērojama ekonomiska nozīme attiecībā uz izgudrojumu, kurš fiksēts pirmajā patentā;

(ii) pirmā patenta īpašniekam ir tiesības uz pretlicenci, tas ir, uz saprātīgiem noteikumiem izmantot izgudrojumu, kas fiksēts otrajā patentā; un

(iii) atļautā izmantošana attiecībā uz pirmo patentu nav nododama tālāk citādi, kā vien kopā ar otrā patenta izmantošanas tiesību tālāku nodošanu.

32. pants

Anulēšana/ konfiskācija

Jebkura lēmuma par patentu anulēšanu vai konfiskāciju atbilstību ir iespējams pārbaudīt tiesas ceļā.

33. pants

Aizsardzības termiņš

Iespējamās aizsardzības termiņš nebeidzas, pirms nav pagājuši divdesmit gadi kopš pieteikuma reģistrēšanas datuma.⁸

34. pants

Procesa patenti: pierādīšanas pienākums

1. Civilprocesa nolūkos attiecībā uz īpašnieka tiesību pārkāpšanu, kuras tam nostiprinātas saskaņā ar 28.panta 1.b) paragrāfu, tiesu varas institūcijām ir tiesības, ja patenta saturs ir produkta ieguves process, uzlikt atbildētājam par pienākumu pierādīt, ka identiskā izstrādājuma ieguves process atšķiras no patentētā procesa. Tādēļ Dalībvalstis nosaka (vismaz vienā no sekojošajiem gadījumiem), ka jebkurš identiskais izstrādājums, ja tas tiek ražots bez patenta īpašnieka piekrišanas un ja nav pierādījumu par pretējo, tiek uzskatīts par tādu, kas iegūts ar patentētā procesa palīdzību:

(a) ja ar patentētā procesa palīdzību iegūtais izstrādājums ir jauns;

(b) ja pastāv reāla varbūtība, ka identiskais izstrādājums ticis izgatavots ar procesa palīdzību un patenta īpašnieks, ieguldīdams pietiekoši daudz pūļu, nav varējis noteikt, kāds process faktiski ticis izmantots.

2. Jebkura Dalībvalsts var brīvi noteikt, ka pierādīšanas pienākums, kas minēts 1.paragrāfā, tiek attiecināts uz apsūdzēto pārkāpēju tikai tad, ja nosacījums, kas minēts a) apakšpunktā, tiek izpildīts, vai tikai tad, ja tiek izpildīts b) apakšpunktā minētais nosacījums.

3. Sniedzot pierādījumus par pretējo, tiek ievērotas to atbildētāju likumīgās intereses, kuri aizstāv savas ražotāju un biznesa noslēpumus.

6.sadaļa

INTEGRĀLO SHĒMU IZKĀRTOJUMA DIZAINS (TOPOGRĀFIJA)

35. pants

Saistība ar IPIC Līgumu

Dalībvalstis vienojas nodrošināt aizsardzību integrālo shēmu izkārtojuma dizainam (topogrāfijai) (kas šajā Līgumā saukts par "topogrāfiju") atbilstoši Līguma par intelektuālo īpašumu attiecībā uz integrālajām shēmām (IPIC) 2.-7. un 12.pantam (izņemot 6.panta 3.paragrāfu), 16.panta 3.paragrāfam, un bez tam ievērot sekojošus nosacījumus.

36. pants

Aizsardzības darbības sfēra

Atbilstoši 37.panta 1.paragrāfam Dalībvalstis uzskata par nelikumīgām sekojošas darbības, ja tās veiktas bez tiesību īpašnieka atļaujas⁹: aizsargātas topogrāfijas, integrālās shēmas, kurā iekļauta aizsargātā topogrāfija, vai izstrādājumu, kas ietver šādu integrālo shēmu, importēšana, pārdošana vai citāda veida izplatīšana komerciāliem nolūkiem, ciktāl ir runa par nelikumīgi reproducētu topogrāfiju.

37. pants

Darbības, kas neprasa pilnvarojumu no tiesību īpašnieka

1. Neraugoties uz 36.pantu, neviena Dalībvalsts neuzskata par nelikumīgu jebkuru darbību, kas minēta šajā Pantā attiecībā uz integrālajām shēmām, kurās ir iekļauta nelikumīgi reproducēta topogrāfija, vai jebkurš izstrādājums, kas sastāv no šādas integrālās shēmas, ja persona, kura veic vai pasūta šādas darbības, nav zinājusi un tai nav bijis pietiekošs pamats zināt (laikā, kad tika iegūta integrālā shēma vai izstrādājums, kas sastāv no šādas integrālās shēmas), ka tas ietver nelikumīgi reproducētu topogrāfiju. Dalībvalstis nodrošina, ka pēc tam, kad šāda persona ir saņēmusi attiecīgu paziņojumu, ka topogrāfija ir nelikumīgi reproducēta, šī persona var veikt jebkuru darbību attiecībā uz izstrādājumiem, kas ir tās rīcībā vai kas ir pasūtīti pirms tam, bet tām jāapņemas samaksāt tiesību īpašniekam summu, kas ir vienlīdzīga ar saprātīgu honorārmaksājumu, kāds būtu samaksājams saskaņā ar topogrāfijas licenci, par kuru būtu panākta brīvprātīga vienošanās.

2. Nosacījumi, kas izklāstīti 31.panta a)-k) apakšpunktos, ir spēkā mutatis mutandis jebkādas nepatvaļīgas topogrāfijas licencēšanas gadījumā vai tad, ja to bez tiesību īpašnieka pilnvarojuma izmanto valdība vai kāda persona valdības uzdevumā.

38. pants

Aizsardzības termiņš

1. Dalībvalstīs, kas izvirza reģistrāciju kā aizsardzības nosacījumu, topogrāfiju aizsardzības termiņš nebeidzas, iekams nav pagājuši 10 gadi, skaitot no reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas vai no pirmās komerciālās izmantošanas jebkurā pasaules vietā.

2. Dalībvalstīs, kas nepieprasa reģistrāciju kā aizsardzības nosacījumu, topogrāfijas tiek aizsargātas uz laiku, kas nav mazāks par 10 gadiem, skaitot no pirmās komerciālās izmantošanas dienas jebkurā pasaules vietā.

3. Neraugoties uz 1. un 2.paragrāfa nosacījumiem, Dalībvalsts var noteikt, ka aizsardzība beidzas 15 gadus pēc topogrāfijas izstrādes.

7.sadaļa

NEIZPAUSTAS INFORMĀCIJAS TIESISKĀ AIZSARDZĪBA

39.pants

1. Nodrošinot efektīvu aizsardzību pret negodīgu konkurenci, kā to paredz Parīzes Konvencijas (1967) 10.(bis) pants, Dalībvalstis neizpaustu informāciju aizsargā atbilstoši 2.punktam, bet informāciju, kas iesniegta valdībām vai valdību aģentūrām, - saskaņā ar 3.punktu.

2. Fiziskām un juridiskām personām ir iespēja likumīgā ceļā novērst viņu kontrolētās informācijas izpaušanu, iegūšanu vai izmantošanu bez to piekrišanas tādā veidā, kas ir pretrunā ar godīgu komerciālu praksi¹⁰, tiktāl, ciktāl šāda informācija ir:

(a) slepena tajā nozīmē, ka tā nav (kā veselums vai precīzs tās komponentu izvietojums un salikums) vispārzināma vai pieejama gatavā veidā tādu aprindu personām, kuras normāli parasti izmanto minēto informācijas veidu;

(b) ar komerciālu vērtību, tādēļ, ka tā ir slepena; un

(c) attiecīgos apstākļos ir bijusi pakļauta saprātīgiem slepenības uzturēšanas pasākumiem, ko veic persona, kura likumīgi kontrolē informāciju.

3. Dalībvalstis, pieprasot iesniegt neizpaustus analīžu datus vai citas ziņas kā nosacījumu farmaceitisko vai lauksaimniecības ķīmisko preču (kurās tiek izmantotas jaunas ķīmiskas vielas) reklamēšanas apstiprināšanai, ja to iegūšana saistās ar ievērojamām grūtībām, aizsargā šādas ziņas no negodīgas komerciālas izmantošanas. Turklāt Dalībvalstis aizsargā šādas ziņas no izpaušanas, izņemot gadījumus, kad tas ir nepieciešams, lai aizsargātu sabiedrību, vai ja vien netiek veikti pasākumi, lai nodrošinātu, ka ziņas tiek aizsargātas pret negodīgu komerciālu izmantošanu.

8.sadaļa

KONKURENCI IEROBEŽOJOŠAS RĪCĪBAS KONTROLE LĪGUMLICENCĒŠANĀ

40. pants

1. Dalībvalstis vienojas, ka dažiem licencēšanas gadījumiem vai nosacījumiem, kas attiecas uz šādu praksi, piemēram ekskluzīvus grantback noteikumus, noteikumus intelektuālā īpašuma tiesībām, kas ierobežo konkurenci, var būt negatīva ietekme uz tirdzniecību un tas var kavēt tehnoloģijas tālāku nodošanu un izplatīšanu.

2. Šis Līgums neattur Dalībvalstis no tādas licencēšanas prakses vai nosacījumu precizēšanas to likumdošanā, kas noteiktos gadījumos var būt saistīta ar intelektuālā īpašuma tiesību ļaunprātīgu izmantošanu, negatīvi ietekmējot konkurenci attiecīgajā tirgū. Kā noteikts augstāk, Dalībvalsts var apstiprināt, saskaņojot ar šī Līguma citiem nosacījumiem, piemērotus pasākumus, lai novērstu vai kontrolētu, kas novērš derīguma apstrīdēšanu, kā arī iepakojuma piespiedu licencēšanu saskaņā ar šīs Dalībvalsts attiecīgajiem likumiem un noteikumiem.

3. Katra Dalībvalsts, pēc attiecīga lūguma sāk konsultācijas ar jebkuru citu Dalībvalsti, kurai ir iemesls uzskatīt, ka intelektuālā īpašuma tiesību īpašnieks, kurš ir tās Dalībvalsts pilsonis vai pastāvīgais iedzīvotājs, kurai adresēts lūgums par konsultācijām, veic darbību, kas pārkāpj lūguma iesniedzējas Dalībvalsts likumus un noteikumus attiecībā uz šīs Sadaļas saturu, un kura vēlas nodrošināt šādas likumdošanas ievērošanu, nekaitējot nekādai darbībai saskaņā ar likumiem un dodot pilnīgu brīvību ikvienai Dalībvalstij pieņemt galīgo lēmumu. Dalībvalsts, kas saņēmusi iesniegumu, ar pilnu izpratni izturas pret konsultācijām ar lūgumu iesniegušo Dalībvalsti, dodot tai adekvātas konsultāciju iespējas, un sadarbojas, iesniedzot publiski pieejamu nekonfidenciālu informāciju, kas attiecas uz minēto jautājumu un citu informāciju, kāda ir Dalībvalsts rīcībā, atbilstoši iekšzemes likumiem un noslēgtajiem savstarpēji izdevīgajiem līgumiem attiecībā uz tās konfidencialitātes aizsardzību, ko īsteno lūgumu iesniegusī Dalībvalsts.

4. Dalībvalstij, kuras pilsoņi vai pastāvīgie iedzīvotāji ir pakļauti tiesvedībai citā Dalībvalstī attiecībā uz šīs citas Dalībvalsts likumu un noteikumu pārkāpumu, kas skar šīs Sadaļas saturu, pēc attiecīga lūguma tiek dota iespēja konsultēties ar šo citu Dalībvalsti saskaņā ar tiem pašiem nosacījumiem, kas ir paredzēti 3.paragrāfā.

III NODAĻA

INTELEKTUĀLĀ ĪPAŠUMA TIESĪBU REALIZĀCIJAS NODROŠINĀŠANA

1. sadaļa

VISPĀRĪGĀS SAISTĪBAS

41. pants

1. Dalībvalstis nodrošina, ka realizēšanas procedūras, kā precizēts šajā daļā, ir iespējamas saskaņā ar to likumiem, tā, lai atļautu efektīvu darbību pret jebkuru šajā Līgumā ietverto intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpuma aktu, ieskaitot steidzamus tiesiskās aizsardzības līdzekļus, lai novērstu pārkāpumus, un līdzekļus, kas attur no turpmākiem pārkāpumiem. Šīs procedūras tiek piemērotas tādējādi, lai izvairītos no barjeru radīšanas likumīgai tirdzniecībai un nodrošinātu aizsardzības līdzekļus pret to ļaunprātīgu izmantošanu.

2. Procedūras attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesību realizēšanas nodrošināšanu ir godīgas un objektīvas. Tās nav nevajadzīgi sarežģītas vai dārgas, tās nenosaka nepamatotus termiņus vai nerada neattaisnotu aizkavēšanos.

3. Procesuālie lēmumi tiek fiksēti rakstveidā (vēlams), un tie ir pamatoti. Tie bez nevajadzīgas aizkavēšanas kļūst pieejami vismaz procesa pusēm. Procesuālie lēmumi tiek pamatoti vienīgi ar pierādījumiem, par kuriem pusēm tika dota iespēja izteikties.

4. Procesa pusēm tiek dota galīgo administratīvo lēmumu pārbaudes iespēja, ko veic tiesu varas institūcija, un, atbilstoši Dalībvalsts likumdošanas aktiem attiecībā uz lietas nozīmīgumu, iespēja pārbaudīt vismaz sākotnējo tiesas procesuālo lēmumu tiesiskos apsektus. Tomēr nepastāv nekādas saistības nodrošināt iespēju pārbaudīt attaisnojumus krimināllietās.

5. Jāsaprot, ka šī Nodaļa neuzliek nekādas saistības izmantot tiesu sistēmu intelektuālā īpašuma tiesību realizēšanas nodrošināšanā, kas atšķiras no tās, ko izmanto vispārēja rakstura likumu realizēšanai. Tā arī neietekmē Dalībvalstu pilnvaras realizēt savus likumus vispār. Šī Nodaļa neuzliek saistības attiecībā uz resursu sadali starp intelektuālā īpašuma tiesību realizēšanas nodrošināšanu un likumu realizēšanas vispārēju nodrošināšanu.

2. sadaļa

CIVILPROCESS, ADMINISTRATĪVAIS PROCESS UN TIESĪBU AIZSARDZĪBAS LĪDZEKĻI

42. pants

Godīgas un objektīvas procedūras

Dalībvalstis rada iespējas tiesību īpašniekiem¹¹ izmantot civiltiesiskas procedūras attiecībā uz jebkuru intelektuālā īpašuma tiesību realizēšanu, ko ietver šis Līgums. Atbildētājiem ir tiesības uz savlaicīgi izsūtītu rakstisku paziņojumu, kas satur pietiekoši daudz detalizētas informācijas, ieskaitot prasību pamatojumu. Puses var pārstāvēt neatkarīgs, likumīgi strādājošs advokāts, un procedūras nav saistītas ar pārāk smagām prasībām attiecībā uz obligātu personīgu ierašanos tiesā. Šādu procedūru visām pusēm tiek dotas pienācīgas tiesības pamatot savas prasības un sniegt attiecīgus pierādījumus. Procedūra nosaka, kā identificēt un aizsargāt konfidenciālu informāciju, ja vien tas nav pretrunā ar esošajām konstitucionālajām prasībām.

43. pants

Pierādījumi

1. Tiesu varas institūcijām ir tiesības, ja puse ir sniegusi pietiekoši daudz pierādījumu, lai pamatotu savas prasības, un ir precizējusi pierādījumus, kas attiecas uz tās prasību pamatojumu, ko kontrolē pretējā puse, pieprasīt, lai šos pierādījumus sagatavotu pretējā puse atbilstoši nosacījumiem, kas attiecīgos gadījumos nodrošina konfidenciālas informācijas aizsardzību.

2. Gadījumos, kad procesa puse patvarīgi un bez jebkāda iemesla atsaka piekļūšanu informācijai vai kā citādi nesniedz vajadzīgo informāciju pietiekoši savlaicīgi, vai ievērojami kavē procedūru attiecībā uz realizēšanas gaitu, Dalībvalsts var piešķirt tiesu varas institūcijām pilnvaras pieņemt pagaidu un galīgos lēmumus, pozitīvus vai negatīvus, pamatojoties uz informāciju, kas tām iesniegta, ieskaitot sūdzību vai apgalvojumu, ko iesniegusi tā puse, kuru negatīvi ietekmējis noraidījums informācijas piekļūšanai, saskaņā ar iespēju nodrošināšanu pusēm sniegt paskaidrojumus par apgalvojumiem vai pierādījumiem.

44. pants

Priekšraksti

1. Tiesu varas institūcijas ir pilnvarotas likt pusei atturēties no pārkāpuma, cita starpā, novērst tādu importētu preču iekļūšanu puses jurisdikcijā esošajā tirdzniecības tīklā, kuras saistās ar intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu,- tūlīt pēc šādu preču atmuitošanas. Dalībvalstīm nav pienākuma piešķirt šādai institūcijai pilnvaras attiecībā uz aizsargāto saturu, ko ieguvusi vai ko pasūtījusi persona, pirms tā ir uzzinājusi vai pirms tai ir bijis pamatots iemesls zināt, ka darbība ar šādu saturu ir saistīta ar intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu.

2. Neraugoties uz šīs Nodaļas citiem nosacījumiem un gadījumā, ja tiek ievēroti II nodaļas nosacījumi, īpaši attiecībā uz izmantošanu no valdības vai valdības pilnvarotu trešo personu puses bez tiesību īpašnieka atļaujas, Dalībvalstis var ierobežot esošos tiesiskās aizsardzības līdzekļus pret šādu izmantošanu līdz kompensācijas izmaksai atbilstoši 31.panta h) apakšpunktam. Citos gadījumos tiesiskās aizsardzības līdzekļi saskaņā ar šo Nodaļu ir spēkā, vai, ja šie līdzekļi neatbilst Dalībvalsts likumdošanas aktiem, ir iespējami deklaratīvi spriedumi un adekvāta kompensācija.

45. pants

Zaudējumi

1. Tiesu varas institūcijas ir pilnvarotas likt pārkāpējam samaksāt tiesību īpašniekam par zaudējumiem, kas atbilst kompensācijai par kaitējumu, ko ir cietis tiesību īpašnieks šīs personas intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpuma dēļ, ko izdarījis pārkāpējs, kurš apzināti vai ar pietiekošu pamatojumu, lai par to zinātu, ir veicis pārkāpumu.

2. Tiesu varas institūcijas ir arī pilnvarotas likt pārkāpējam samaksāt tiesību īpašniekam izdevumus, kuri var ietvert attiecīgo samaksu par advokāta pakalpojumiem. Attiecīgos gadījumos Dalībvalstis var pilnvarot tiesu varas institūcijas likt atlīdzināt peļņas zaudēšanu un/vai samaksāt iepriekš noteiktos zaudējumus, pat ja pārkāpējs nav apzināti vai ar pietiekošu pamatojumu, lai par to zinātu, pārkāpis likumu.

46. pants

Citi tiesiskās aizsardzības līdzekļi

Lai efektīvi atturētu no turpmākas pārkāpšanas, tiesu varas institūcijas ir tiesīgas likt, lai preces, kuras tās ir konstatējušas kā tādas, kas pārkāpj likumu, bez jebkādas kompensācijas tiktu izlietotas ārpus tirdzniecības kanāliem tādā veidā, lai izvairītos no jebkāda zaudējuma radīšanas tiesību īpašniekam, vai, ja vien tas nav pretrunā ar pastāvošajām konstitucionālajām prasībām, tiktu iznīcinātas. Tiesu varas institūcijas ir arī tiesīgas likt, lai materiāli un detaļas, kas tika izmantotas, lai radītu šīs nelikumīgi izgatavotās preces, tiktu realizētas ārpus tirdzniecības kanāliem bez jebkādas kompensācijas un tādā veidā, lai pazeminātu turpmāko pārkāpumu risku. Izskatot šādus lūgumus, tiek ņemta vērā nepieciešamība pēc proporcionalitātes starp pārkāpuma nopietnību un noteiktajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kā arī trešo pušu intereses. Kas attiecas uz precēm ar viltotām preču zīmēm, ar vienkāršu preču zīmes noņemšanu, kas ir nelikumīgi pielikta, nepietiek (izņemot izņēmuma gadījumus), lai atļautu preču izplatīšanu tirdzniecības kanālos.

47. pants

Tiesības un informāciju

Dalībvalstis var noteikt, ka tiesu varas institūcijām ir tiesības, ja vien tas ir samērīgi ar pārkāpuma nopietnību, likt pārkāpējam informēt tiesību īpašnieku par trešo personu identitāti, kuras ir saistītas ar neatļauto preču vai pakalpojumu ražošanu un izplatīšanu, un par to izplatīšanas kanāliem.

48. pants

Atbildētāja kompensācija

1. Tiesu varas institūcijas ir pilnvarotas likt tai pusei, pēc kuras lūguma tika veikti pasākumi un kura ir ļaunprātīgi izmantojusi tiesību realizēšanas nodrošināšanas procedūras, izmaksāt nelikumīgi iesaistītajai vai ierobežotajai pusei atbilstošu kompensāciju par šādas ļaunprātības dēļ ciesto kaitējumu. Tiesu varas institūcijas ir pilnvarotas arī likt lūguma iesniedzējam segt atbildētāja izdevumus, kas var ietvert attiecīgo samaksu advokātam.

2. Kas attiecas uz jebkura likuma izpildi, kurš skar intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību vai realizēšanu, Dalībvalstis var atbrīvot tikai sabiedriskās institūcijas un amatpersonas no atbildības attiecībā uz piemērotiem tiesiskās aizsardzības pasākumiem, ja plānotā vai veiktā darbība šī likuma izpildes laikā notiek labticīgi.

49. pants

Administratīvās procedūras

Ciktāl administratīvo procedūru lēmumu rezultātā var tikt noteikts jebkurš civiltiesiskās aizsardzības līdzeklis, šādas procedūras atbilst principiem, kas ir līdzvērtīgi pēc būtības ar tiem, kas norādīti šajā Sadaļā.

3.sadaļa

PAGAIDU PASĀKUMI

50. pants

1. Tiesu varas institūcijas ir pilnvarotas likt veikt steidzamus un efektīvus pagaidu pasākumus:

(a) novērst jebkuru intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpuma rašanos, un īpaši novērst preču ienākšanu komerckanālos, kas ir to jurisdikcijā, ieskaitot importētās preces tūlīt pēc atmuitošanas;

(b) saglabāt atbilstošus pierādījumus attiecībā uz konstatēto pārkāpumu.

2. Tiesu varas institūcijas ir pilnvarotas, ja tas ir nepieciešams, pieņemt pagaidu pasākumus inaudita altera parte, īpaši, ja jebkura aizkavēšana var nodarīt nelabojamu kaitējumu tiesību īpašniekam vai ja ir nojaušams risks, ka tiek iznīcināti pierādījumi.

3. Tiesu varas institūcijas ir pilnvarotas pieprasīt prasītājam sniegt jebkurus viņa rīcībā esošus pamatotus pierādījumus, lai pietiekoši noteikti pārliecinātos, ka prasītājs ir tiesību īpašnieks un ka prasītāja tiesības tiek pārkāptas vai ka šāds pārkāpums ir nenovēršams; un likt prasītājam nodrošināt drošību vai atbilstošas garantijas, kas ir pietiekošas, lai aizsargātu atbildētāju un novērstu tiesību ļaunprātīgu izmantošanu.

4. Ja pagaidu pasākumi ir pieņemti inaudita altera parte, cietušajām pusēm par to bez kavēšanās tiek paziņots vēlākais uzreiz pēc pasākumu veikšanas. Pārbaude, kas ietver tiesības sniegt paskaidrojumus, notiek pēc atbildētāja lūguma, lai saprātīgā termiņā pēc pasākumu paziņošanas lemtu par to, vai šādi pasākumi ir jāgroza, jāatceļ vai jāapstiprina.

5. Prasītājam var pieprasīt sniegt citu informāciju, kas nepieciešama, lai varas institūcija, kura veiks pagaidu pasākumus, varētu identificēt attiecīgās preces.

6. Nekaitējot 4.punktam, pagaidu pasākumi, kas pēc atbildētāja lūguma veikti, pamatojoties uz 1.un 2.punktu, tiek atcelti vai kā citādi zaudē spēku, ja process, kura rezultātā tiek pieņemts lēmums pēc būtības, nav uzsākts pietiekoši savlaicīgi (par ko jāizlemj tiesu varas institūcijai, kura liek veikt pasākumus, ja Dalībvalsts likumdošanas akti to ļauj vai ja nav šāda lēmuma) šis termiņš nepārsniedz 20 darba dienas vai 31 kalendāra dienu, atkarībā no tā, kurš laiks ir garāks.

7. Ja pagaidu pasākumi tiek atcelti, vai, ja tie izbeidzas jebkādas darbības vai prasītāja nolaidības dēļ, vai, ja vēlāk tiek konstatēts, ka intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpuma vai tā apdraudējuma nav bijis, tiesu varas institūcijas ir pilnvarotas likt prasītājam pēc atbildētāja lūguma sniegt atbildētājam attiecīgu kompensāciju par jebkuru šīs rīcības radīto kaitējumu.

8. Ciktāl administratīvo procedūru rezultātā jebkurš pagaidu pasākums var tikt noteikts, šādas procedūras atbilst principiem, kas pēc būtības ir vienādi ar tiem, kas ir norādīti šajā Sadaļā.

4.sadaļa

ĪPAŠĀS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ MUITAS PASĀKUMIEM¹²

51. pants

Muitas iestāžu veiktā ielaišanas pārtraukšana

Dalībvalstis atbilstoši zemāk noteiktajiem nosacījumiem īsteno procedūras,¹³ lai dotu iespēju tiesību īpašniekam, kuram ir pamatots iemesls būt aizdomās, ka var notikt viltotu preču zīmju vai pirātisku autortiesību preču¹⁴ imports, iesniegt rakstisku iesniegumu kompetentām administratīvām vai tiesu iestādēm, lai muitas iestādes pārtrauktu šādu preču laišanu brīvā apgrozībā. Dalībvalstis var dot iespēju sagatavot šādu iesniegumu attiecībā uz precēm, kuras ir saistītas ar citiem intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem, ar nosacījumu, ka šīs Sadaļas prasības tiek izpildītas. Dalībvalstis var arī pieprasīt atbilstošas procedūras attiecībā uz muitas iestāžu veikto neatļauto preču, ko bija paredzēts eksportēt no to teritorijas, atbrīvošanas pārtraukšanu.

52. pants

Piemērošana

Jebkuram tiesību īpašniekam, kas uzsāk procedūras saskaņā ar 51.pantu, tiek pieprasīts sniegt atbilstošus pierādījums, lai pārliecinātu kompetentās varas iestādes, ka saskaņā ar importētājas valsts likumiem pastāv tiesību īpašnieka intelektuālā īpašuma tiesību prima facie pārkāpums un sniegt pietiekoši detalizētu preču aprakstu, lai padarītu tās uzreiz atpazīstamas muitas iestādēm. Kompetentās iestādes informē prasītāju pietiekoši savlaicīgi par to, vai tās ir akceptējušas iesniegumu, un, ja kompetentās iestādes to noteikušas, arī laika periodu, kādā muitas iestādes veiks pasākumus.

53. pants

Nodrošinājums jeb vienlīdzīgas garantijas

1. Kompetentajām iestādēm ir tiesības pieprasīt prasītājam garantēt nodrošinājumu jeb vienlīdzīgas garantijas, kas būtu pietiekošas, lai aizsargātu atbildētāju un kompetentās iestādes un novērstu ļaunprātības. Šāds nodrošinājums jeb vienlīdzīgas garantijas nevar bez iemesla atturēt no šo procedūru atkārtošanas.

2. Ja saskaņā ar šo Sadaļu muitas iestādes ir pārtraukušas tādu preču laišanu brīvā apgrozībā, kuras ietver rūpniecisko dizainu, patentus, topogrāfijas vai neizpaustu informāciju, pamatojoties uz lēmumu, ko nav pieņēmusi tiesa vai citas neatkarīgas iestādes, un ja 55.pantā paredzētais termiņš ir beidzies bez attiecīgi pilnvarotās iestādes pagaidu atvieglinājumu piešķiršanas un ar nosacījumu, ka visi citi importēšanas noteikumi ir ievēroti, tad šādu preču īpašniekam, importētājam vai saņēmējam ir tiesības uz to ielaišanu, uzliekot tām tādu nodrošinājumu, kas ir pietiekams, lai aizsargātu tiesību īpašnieku no jebkāda pārkāpuma. Šāda nodrošinājuma apmaksa nekaitē jebkuram citam tiesiskās aizsardzības līdzeklim, kas ir tiesību īpašnieka rīcībā, ar to saprotot, ka nodrošinājums tiek noņemts, ja tiesību īpašnieks saprātīgā laika periodā vairs nenodrošina tiesību īstenošanu.

54. pants

Paziņojums par pārtraukšanu

Importētājam un prasītājam tiek nekavējoties paziņots par preču ielaišanas pārtraukšanu saskaņā ar 51.pantu.

55. pants

Pārtraukšanas ilgums

Ja laika periodā, kas nepārsniedz 10 darba dienas kopš brīža, kad prasītājam ir iesniegts paziņojums par pārtraukšanu, muitas iestādes nav informētas, ka puse, kas nav atbildētāja, ir uzsākusi procesu, kura rezultātā tiks pieņemts lēmums pēc lietas būtības, vai ka attiecīgi pilnvarotā varas iestāde ir veikusi pagaidu pasākumus, pagarinot preču ielaišanas pārtraukšanu, preces tiek ielaistas ar noteikumu, ka visi citi importēšanas vai eksportēšanas noteikumi ir ievēroti. Attiecīgos gadījumos šis laika limits var tikt pagarināts vēl par 10 darba dienām. Ja ir uzsākts process, kura rezultātā tiks pieņemts lēmums pēc lietas būtības, pārbaude (ieskaitot tiesības sniegt paskaidrojumus) notiek pēc atbildētāja lūguma, lai saprātīgā termiņā izlemtu, vai šie pasākumi ir maināmi, atceļami vai apstiprināmi. Neskatoties uz iepriekšminēto, ja preču ielaišanas pārtraukšana tiek veikta vai turpināta atbilstoši tiesu pagaidu pasākumam, spēkā ir 50.panta 6.paragrāfa nosacījumi.

56. pants

Kompensācija importētājam un preču īpašniekam

Attiecīgajām varas institūcijām ir tiesības likt prasītājam samaksāt importētājam, preču saņēmējam un preču īpašniekam attiecīgu kompensāciju par jebkuru kaitējumu, ko tiem radījusi nelikumīga preču aizturēšana, kas ielaistas saskaņā ar 55.pantu.

57. pants

Tiesības uz inspekciju un informāciju

Nekaitējot konfidenciālas informācijas aizsardzībai, Dalībvalstis nodrošina kompetentām iestādēm tiesības dot tiesību īpašniekam pietiekošas iespējas, lai jebkuras aizturētās preces pārbaudītu muitas iestādes ar nolūku pamatot tiesību īpašnieka prasības. Kompetentajām iestādēm ir arī tiesības dot importētājam vienlīdzīgas iespējas, lai šādas preces tiktu pārbaudītas. Ja lietas izskatīšana beigusies ar pozitīvu lēmumu, Dalībvalstis var dot kompetentajām iestādēm tiesības informēt tiesību īpašnieku par preču nosūtītāja, importētāja un preču saņēmēja vārdu un adresi, un par minēto preču daudzumu.

58. pants

Ex officio darbība

Ja Dalībvalstis pieprasa kompetentajām iestādēm darboties pēc to iniciatīvas un pārtraukt tādu preču ielaišanu, attiecībā uz kurām ir iegūti prima facie pierādījumi, ka tiek pārkāptas intelektuālā īpašuma tiesības:

(a) kompetentās iestādes var jebkurā laikā censties iegūt jebkuru informāciju no tiesību īpašnieka, kura var palīdzēt tām veikt šīs pilnvaras;

(b) importētājam un tiesību īpašniekam nekavējoties tiek paziņots par apturēšanu. Ja importētājs kompetentās iestādēs ir iesniedzis apelācijas sūdzību pret pārtraukšanu, pārtraukšana ir pakļauta nosacījumiem mutatis mutandis, kā norādīts 55.pantā;

(c) Dalībvalstis atbrīvo tikai valsts iestādes un amatpersonas no atbildības veikt attiecīgus tiesiskās aizsardzības pasākumus, ja darbību veic vai plāno veikt labticīgi.

59. pants

Tiesiskās aizsardzības līdzekļi

Nekaitējot citām tiesībām uz darbību, kas ir pieejamas tiesību īpašniekam, un saskaņā ar atbildētāja tiesībām censties panākt tiesu institūcijas veiktu pārbaudi, kompetentajām iestādēm ir tiesības likt iznīcināt vai atbrīvoties no neatļautajām precēm atbilstoši principiem, kas norādīti 46.pantā. Attiecībā uz precēm ar viltotām firmas zīmēm, iestādes neatļauj neatļauto preču reeksportu neizmainītā veidā vai pakļauj tās citai muitas procedūrai, izņemot izņēmuma gadījumus.

60. pants

De minimis imports

Dalībvalstis var nepieļaut iepriekšminēto nosacījumu piemērošanu attiecībā uz nelieliem preču daudzumiem, kurām nav komerciāls raksturs, kas atrodas ceļotāju personīgajā bagāžā vai tiek sūtītas nelielos iepakojumos.

5.sadaļa

KRIMINĀLPROCESS

61. pants

Dalībvalstis nodrošina kriminālprocesa un soda naudu piemērošanu vismaz apzinātos preču zīmju viltošanas vai autortiesību pirātisma gadījumos komerciālā mērogā. Iespējamie tiesiskās aizsardzības līdzekļi ietver cietumsodu un/ vai naudas sodus, kas ir pietiekoši, lai atturētu no līdzīgas rīcības, atbilstoši naudas sodu apjomam, ko piemēro attiecīga smaguma noziegumiem. Attiecīgos gadījumos iespējamie tiesiskās aizsardzības līdzekļi ietver arī neatļauto preču un jebkuru materiālu un detaļu, kuru izmantošana bijusi neatļautā izstrādājuma pamatā, konfiskāciju un iznīcināšanu. Dalībvalstis var nodrošināt kriminālprocesa un soda naudas, kas piemērojami citos intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpuma gadījumos, īpaši, ja tie izdarīti apzināti un komerciālā mērogā.

IV NODAĻA

INTELEKTUĀLĀ ĪPAŠUMA TIESĪBU IEGŪŠANA UN UZTURĒŠANA UN AR TĀM SAISTĪTĀS INTER-PARTES PROCEDŪRAS

62. pants

1. Dalībvalstis kā nosacījumu intelektuālā īpašuma tiesību iegūšanai un saglabāšanai, ko paredz II nodaļas 2.-6.sadaļa, var pieprasīt ievērot saprātīgas procedūras un formalitātes. Šādas procedūras un formalitātes atbilst šī Līguma nosacījumiem.

2. Ja intelektuālā īpašuma tiesību iegūšana ir saistīta ar tiesību piešķiršanu vai reģistrēšanu, Dalībvalstis nodrošina, ka piešķiršanas vai reģistrēšanas procedūras, kas ir pakļautas šo tiesību iegūšanas būtisko nosacījumu ievērošanai, atļauj tiesību piešķiršanu vai reģistrēšanu saprātīgā termiņā, tā, lai izvairītos no neattaisnotas aizsardzības termiņa saīsināšanas.

3. Parīzes Konvencijas (1967) 4.pants ir spēkā mutatis mutandis attiecībā uz pakalpojumu zīmēm.

4. Procedūras attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesību iegūšanu vai saglabāšanu, administratīvu anulēšanu un inter partes procedūrām, tādām kā iebildumi, atsaukšana un anulēšana, nosaka vispārēji principi, ko reglamentē 41.panta 2.un 3.paragrāfs (ja Dalībvalsts likumdošanas akti nodrošina šādas procedūras).

5. Galīgie administratīvie lēmumi jebkurā no procedūrām, kas minētas 4.paragrāfā, ir pakļautas tiesu vai šķietamu tiesu iestāžu pārbaudei. Tomēr nepastāv nekādas saistības dot iespēju pārbaudīt lēmumus neveiksmīgu iebildumu vai administratīvas atcelšanas gadījumos, ar nosacījumu, ka šādu procedūru iemesli ir saistīti ar procedūrām par spēkā neesamību.

V NODAĻA

STRĪDU NOVĒRŠANA UN NOREGULĒŠANA

63. pants

Atklātība

1. Likumi un noteikumi, un galīgie tiesu lēmumi un vispārīgie administratīvie lēmumi, ko Dalībvalsts uztur spēkā attiecībā uz šī Līguma saturu (intelektuālā īpašuma tiesību iespējas, darbības sfēra, iegūšana, realizēšana un ļaunprātīgas izmantošanas novēršana) tiek publicēti, vai, ja šāda publicēšana nav iespējama, padarīti publiski pieejami, valsts valodā, tādējādi dodot iespēju valdībām un tiesību īpašniekiem iepazīties ar tiem. Līgumi attiecībā uz šī Līguma saturu, kuri ir spēkā starp vienas Dalībvalsts valdību vai valdības aģentūru un citas Dalībvalsts valdību vai valdības aģentūru, arī tiek publicēti.

2. Dalībvalstis paziņo par saviem likumiem un noteikumiem, kas minēti 1.paragrāfā, TRIPS Padomei, lai palīdzētu Padomei veikt šī Līguma darbības pārbaudi. Padome cenšas mazināt Dalībvalstu pienākumus, tām veicot šīs saistības, un tā var nolemt atteikties no saistībām paziņot par šādiem likumiem un noteikumiem tieši Padomei, ja konsultācijas ar WIPO par kopēja reģistra izveidošanu, kurā būtu ietverti šie likumi un noteikumi, ir veiksmīgas. Padome apsver šajā sakarā jebkuru darbību, kas nepieciešama attiecībā uz notifikācijām atbilstoši saistībām saskaņā ar šo Līgumu, kas izriet no Parīzes Konvencijas (1967) 6.(ter) panta nosacījumiem.

3. Katra Dalībvalsts ir gatava sniegt, atbildot uz citas Dalībvalsts rakstisku lūgumu, tāda satura informāciju, kas minēta 1.paragrāfā. Dalībvalsts, kurai ir iemesls uzskatīt, ka specifisks tiesas vai administratīvs lēmums vai divpusējs līgums intelektuālā īpašuma tiesību jomā ietekmē tās tiesības saskaņā ar šo Līgumu, arī var rakstiski lūgt, lai tai tiktu dota pieeja informācijai vai tā tiktu informēta pietiekoši detalizēti par šādiem specifiskiem tiesas vai administratīviem lēmumiem, vai divpusējiem līgumiem.

4. Nekas 1., 2. un 3. paragrāfā neprasa Dalībvalstīm izpaust konfidenciālu informāciju, kas varētu kavēt likuma realizēšanu vai kā citādi būtu pretrunā ar sabiedrības interesēm vai varētu kaitēt noteiktu uzņēmumu (valsts vai privātu) likumīgajām komercinteresēm.

64. pants

Strīdu noregulēšana

1. GATT 1994 XXII un XXIII pantu nosacījumi, kas precizēti un piemēroti "Izskaidrojumā par strīdu noregulēšanu" (Dispute Settlement Understanding) ir spēkā attiecībā uz konsultācijām un strīdu noregulēšanu saskaņā ar šo Līgumu, ja šeit nav noteikts savādāk.

2. GATT 1994 XXIII panta 1.b) un 1.c)apakšpunkti nav spēkā attiecībā uz strīdu noregulēšanu saskaņā ar šo Līgumu piecus gadus no PTO Līguma stāšanās spēkā.

3. 2.paragrāfā minētā termiņa laikā TRIPS Padome iepazīstas ar tāda veida sūdzībām, kuras paredz GATT 1994 XXIII panta 1.b) un 1.c) apakšpunkti un ir iesniegtas saskaņā ar šo Līgumu, ar to darbības sfēru un variācijām, kā arī iesniedz savas rekomendācijas apstiprināšanai Ministru Konferencē. Jebkurš Ministru Konferences lēmums apstiprināt šādas rekomendācijas vai pagarināt 2.paragrāfā minēto termiņu tiek pieņemts tikai vienbalsīgi, un apstiprinātās rekomendācijas stājas spēkā visās Dalībvalstīs bez turpmākā formālā apstiprināšanas procesa.

VI NODAĻA

PĀREJAS PASĀKUMI

65. pants

Pārejas pasākumi

1. Atbilstoši 2., 3. un 4.paragrāfa nosacījumiem, Dalībvalstij obligāti jāpiemēro šī Līguma nosacījumi pirms vispārējā viena gada termiņa izbeigšanās pēc PTO Līguma stāšanās spēkā.

2. Jaunattīstības Dalībvalsts ir tiesīga atlikt uz nākošo četru gadu termiņu šī Līguma nosacījumu, (izņemot 3., 4. un 5.paragrāfu) piemērošanas datumu saskaņā ar 1.paragrāfu.

3. Jebkura Dalībvalsts, kas atrodas pārejas procesā no centralizētas plānveida ekonomikas uz brīvā tirgus ekonomiku un kura, veicot tās intelektuālā īpašuma tiesību sistēmas strukturālas reformas, sastopas ar īpašām problēmām, intelektuālā īpašuma likumu un noteikumu sagatavošanā un īstenošanā, arī bauda tiesības atlikt šādu termiņu, kā to paredz 2.paragrāfs.

4. Ciktāl jaunattīstības Dalībvalstij ir pienākums saskaņā ar šo Līgumu attiecināt preču patenta aizsardzību arī uz tehnoloģijas jomu, kas nav aizsargājama tās teritorijā uz šī Līguma piemērošanas laiku šajā Dalībvalstī (kā noteikts 2.paragrāfā), tā var atlikt II nodaļas 5.sadaļas nosacījuma par preču patentiem piemērošanu attiecībā uz šādām tehnoloģijas jomām par vēl pieciem gadiem.

5. Dalībvalsts, kas izmanto pārejas periodu saskaņā ar 1.,2.,3. vai 4.paragrāfu, nodrošina, ka jebkuras izmaiņas tās likumos, noteikumos un praksē šajā laikā neizraisa lielāku neatbilstību šī Līguma nosacījumiem.

66. pants

Vismazāk attīstītās Dalībvalstis

1. Ievērojot vismazāk attīstīto Dalībvalstu īpašās vajadzības un prasības, to ekonomiskās, finansiālās un administratīvās grūtības un nepieciešamību pēc elastības, lai radītu dzīvotspējīgu tehnoloģisko bāzi, šādām Dalībvalstīm netiek prasīts piemērot šī Līguma nosacījumus (izņemot 3.,4. un 5.paragrāfu) desmit gadus no to piemērošanas datuma saskaņā ar 65.panta 1.paragrāfu. TRIPS Padome pēc pienācīgi motivēta lūguma no vismazāk attīstītās Dalībvalstis piešķir šādus pagarinājumus.

2. Attīstītās Dalībvalstis stimulē uzņēmumus un institūcijas savās teritorijās, lai veicinātu un pamudinātu tehnoloģijas nodošanu vismazāk attīstītām Dalībvalstīm, dodot tām iespēju radīt stabilu un dzīvotspējīgu tehnoloģisko bāzi.

67. pants

Tehniskā sadarbība

Lai nodrošinātu šī Līguma īstenošanu, attīstītās Dalībvalstis pēc attiecīga lūguma un atbilstoši savstarpēji pieņemtiem nosacījumiem, nodrošina tehnisko un finansu sadarbību par labu jaunattīstības un vismazāk attīstītām Dalībvalstīm. Šāda sadarbība ietver palīdzību likumu un noteikumu izstrādē par intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību un realizēšanu, kā arī to ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu, un atbalstu attiecībā uz iekšzemes dienestu vai aģentūru izveidošanu vai atjaunošanu, kuras attiecīgi nodarbojas ar šiem jautājumiem, ieskaitot personāla apmācību.

VII NODAĻA

INSTITUCIONĀLIE PASĀKUMI: NOBEIGUMA NOSACĪJUMI

68. pants

Ar tirdzniecību saistīto intelektuālā īpašuma tiesību padome (TRIPS Padome)

TRIPS Padome pārrauga šī Līguma darbību un īpaši to, kā Dalībvalstis ievēro tajā noteiktās saistības; dod Dalībvalstīm iespēju konsultēties par jautājumiem, kas attiecas uz intelektuālā īpašuma tiesību ar tirdzniecību saistītajiem aspektiem. Tā veic arī citus pienākumus, kurus tām uzlikušas Dalībvalstis un sniedz jebkuru palīdzību, ko tās lūdz strīdu noregulēšanas procedūru kontekstā. Veicot savas funkcijas, TRIPS Padome var konsultēties ar un censties iegūt informāciju no jebkuriem avotiem, ko tā uzskata par nepieciešamiem. Konsultācijās ar WIPO, Padome viena gada laikā kopš tās pirmās sanāksmes cenšas noteikt attiecīgus pasākumus sadarbībai ar šīs Organizācijas institūcijām.

69. pants

Starptautiskā sadarbība

Dalībvalstis vienojas par sadarbību savā starpā, lai nepieļautu intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumus preču starptautiskajā tirdzniecībā. Šajā nolūkā tās izveido un paziņo par kontaktorganizācijām savā administrācijā un ir gatavas informācijas apmaiņai par tirdzniecību ar neatļautām precēm. Tās īpaši veicina informācijas apmaiņu un sadarbību starp muitas iestādēm attiecībā uz tirdzniecību ar viltotu preču zīmju izstrādājumiem un pirātiskām autortiesību precēm.

70. pants

Esošā satura aizsardzība

1. Šis Līgums neuzliek saistības attiecībā uz darbību, kas notikusi pirms Līguma piemērošanas brīža attiecīgajā Dalībvalstī.

2. Ja šis Līgums neparedz citādi, šis Līgums uzliek saistības attiecībā uz visu saturu, kas eksistē šī Līguma piemērošanas brīdī attiecīgajā Dalībvalstī un kurš ir aizsargāts šajā Dalībvalstī minētajā brīdī, vai kurš atbilst vai turpmāk varētu atbilst aizsardzības kritērijiem saskaņā ar šī Līguma noteikumiem. Attiecībā uz šo punktu un 3. un 4.paragrāfiem, autortiesību saistības attiecībā uz esošajiem darbiem tiek noteiktas vienīgi saskaņā Bernes Konvencijas (1971) 18.pantu, un saistības attiecībā uz fonogrammu producentu un esošo ierakstu izpildītāju tiesībām tiek noteiktas vienīgi saskaņā ar Bernes Konvencijas (1971) 18.pantu, izmatojot šī Līguma 14.panta 6.paragrāfā ietvertos piemērojamības nosacījumus.

3. Nepastāv nekādas saistības tāda satura aizsardzības atjaunošanā, kurš šī Līguma piemērošanas brīdī minētajā Dalībvalstī ir nonācis valsts īpašumā.

4. Kas attiecas uz jebkuru darbību attiecībā uz specifiskiem objektiem, kuri ietver sevī aizsargāto saturu, kas kļūst neatļauts saskaņā ar likumdošanas noteikumiem atbilstoši šim Līgumam, un kura bija sākta, vai attiecībā uz kuru ir veiktas ievērojamas investīcijas, pirms šī Dalībvalsts akceptēja PTO Līgumu, jebkura Dalībvalsts var noteikt tiesību īpašnieka rīcībā esošo tiesiskās aizsardzības līdzekļu ierobežošanu, attiecībā uz šādas darbības turpinājumu pēc šī Līguma piemērošanas brīža šajā Dalībvalstī. Šādos gadījumos Dalībvalsts vismaz nodrošina taisnīgas kompensācijas izmaksu.

5. Dalībvalstij nav obligāti jāpiemēro 11.panta un 14.panta 4.paragrāfa nosacījumi attiecībā uz oriģināliem un kopijām, kas nopirkti pirms šī Līguma piemērošanas šajā Dalībvalstī.

6. Dalībvalstīm netiek pieprasīts piemērot 31.pantu, vai 27.panta 1.paragrāfa prasību, ka patenta tiesības var izmantot bez diskriminācijas (attiecībā uz tehnoloģijas jomu) bez tiesību īpašnieka atļaujas, ja atļauju šādai izmantošanai ir devusi valdība pirms bija zināms šī Līguma datums.

7. Ja intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība ir atkarīga no reģistrēšanas, iesniegumus par aizsardzību, par kuriem nav izlemts šī Līguma piemērošanas datumā attiecīgajā Dalībvalstī, atļauj papildināt lai pieprasītu atlīdzību par jebkuru pārspīlētu aizsardzību, kura paredzēta saskaņā ar šī Līguma nosacījumiem. Šādi papildinājumi neietver jaunu saturu.

8. Ja Dalībvalsts uz PTO Līguma spēkā stāšanās brīdi nenodrošina patenta aizsardzību farmaceitiskām un lauksaimniecības ķīmiskajām precēm proporcionāli tās saistībām saskaņā ar 27.pantu, šī Dalībvalsts:

(a) neskatoties uz VI nodaļas nosacījumiem, nodrošina no PTO Līguma spēkā stāšanās brīža līdzekli, ar kura palīdzību var iesniegt pieteikumu šādu izgudrojumu patentēšanai;

(b) apņemas attiecināt uz šiem iesniegumiem patentēšanas kritērijus šī Līguma piemērošanas dienā kā norādīts šajā Līgumā, tā, it kā šie kritēriji būtu bijuši piemēroti iesniegšanas dienā šajā Dalībvalstī, vai, ja prioritāte ir iespējama un pieprasīta, tad iesnieguma prioritātes datumā;

(c) nodrošina patenta aizsardzību atbilstoši šim Līgumam sākot no patenta piešķiršanas un uz atlikušo patenta termiņu, skaitot no iesniegšanas dienas atbilstoši šī Līguma 33.pantam, tiem iesniegumiem, kuri atbilst aizsardzības kritērijiem, kas minēti b) apakšpunktā.

9. Ja prece ir saistīta ar patenta piemērošanu Dalībvalstī atbilstoši 8.a) punktam, neskatoties uz VI nodaļas nosacījumiem tai tiek piešķirtas ekskluzīvas mārketinga tiesības uz pieciem gadiem pēc mārketinga apstiprinājuma iegūšanas šajā Dalībvalstī, vai līdz preces patenta piešķiršanai vai noraidīšanai šajā Dalībvalstī (īsākajā no termiņiem), ar nosacījumu, ka pēc PTO Līguma stāšanās spēkā citā Dalībvalstī ir iesniegts patenta iesniegums, piešķirts patents šai precei un iegūts apstiprinājums reklāmai.

71. pants

Pārskats un grozījumi

1. TRIPS Padome pārskata šī Līguma īstenošanu pēc 65.panta 2.paragrāfā minētā pārejas perioda izbeigšanās. Padome, ņemot vērā tās gūto pieredzi īstenošanā, pārskata to pēc diviem gadiem un turpmāk dara to identiskos intervālos. Padome var veikt šādus pārskatus arī balstoties uz jebkurām atbilstošām jaunām izmaiņām, kuras varētu attaisnot izmaiņas vai grozījumus šajā Līgumā.

2. Grozījumus, kuri kalpo vienīgi tam, lai pielāgotos augstākam iegūto un spēkā esošo intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības līmenim, ko nosaka citi daudzpusējie līgumi un ko saskaņā ar šiem līgumiem akceptējušas visas PTO Dalībvalstis, var nosūtīt Ministru Konferencei, rīkojoties atbilstoši PTO Līguma X panta 6.paragrāfam, pamatojoties uz vienprātīgu ierosinājumu no TRIPS Padomes.

72. pants

Atrunas

Attiecībā uz jebkuriem šī Līguma nosacījumiem nedrīkst attiecināt atrunas bez citu Dalībvalstu piekrišanas.

73. pants

Nodrošinājuma izņēmumi

Nekas šajā Līgumā netiek iztulkots kā tāds, kas:

(a) pieprasa Dalībvalstīm sniegt jebkuru informāciju, kuras izpaušanu tā uzskata par pretrunā esošu ar tā būtiskām drošības interesēm; vai

(b) attur Dalībvalsti no jebkuras rīcības, kuru tā uzskata par nepieciešamu tās būtisku drošības interešu aizsardzībai;

(i) attiecas uz kodolmateriāliem vai materiāliem, no kuriem tie ir atvasināti;

(ii) attiecas uz ieroču, munīcijas un militārā inventāra pārvadāšanu un citu preču un materiālu pārvadāšanu, kāda tiek veikta (tieši vai netieši) lai apgādātu militāru formējumu;

(iii) veikta kara laikā vai citos starptautisko attiecību krīzes situācijās, vai

(c) attur Dalībvalsti no jebkuras rīcības atbilstoši tās saistībām starptautiskā miera un drošības uzturēšanā saskaņā ar Apvienoto Nāciju Hartu.

___________________________________

¹ Ja šis Līgums atsaucas uz "pilsoņiem", tad atsevišķas muitas teritorijas - PTO Dalībvalsts gadījumā ar tiem jāsaprot tādas fiziskas vai juridiskas personas, kuras pastāvīgi dzīvo vai kuras reāli veic rūpniecisku vai komerciālu uzņēmējdarbību šajā muitas teritorijā.

² Šajā Līgumā ar "Parīzes Konvenciju" tiek apzīmēta Parīzes Konvencija par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību, bet "Parīzes Konvencija (1967)" attiecas uz šās Konvencijas 1967. gada 14.jūlija Stokholmas Aktu. "Bernes Konvencija" apzīmē Bernes Konvenciju par Literāru un mākslas darbu aizsardzību, bet "Bernes Konvencija (1971)" attiecas uz šās Konvencijas 1971.gada 24.jūlija Parīzes Aktu. Ar "Romas Konvenciju" jāsaprot 1961.gada 26.oktobrī Romā pieņemtā Starptautiskā konvencija par izpildītāju, fonogrammu producentu un radioraidījumu organizāciju aizsardzību. "Līgums par intelektuālo īpašumu attiecībā uz integrālajām shēmām" (IPIC Līgums) attiecas uz 1989.gada 26.maijā Vašingtonā pieņemto Līgumu par intelektuālo īpašumu attiecībā uz integrālajām shēmām. Ar "PTO Līgumu" ir domāts PTO Dibināšanas Līgums.

³ Šā Līguma 3. un 4.pantā "aizsardzība" ietver jautājumus, kas skar intelektuālā īpašuma tiesību pieejamību, iegūšanu, apjomu, uzturēšanu un realizācijas nodrošināšanu, kā arī tos jautājumus, kas ietekmē to intelektuālā īpašuma tiesību lietošanu, kas īpaši minētas šajā Līgumā.

⁴ Neskatoties uz 42.panta pirmo teikumu, Dalībvalstis var, attiecībā uz šīm saistībām, to vietā nodrošināt likuma realizāciju ar administratīvu pasākumu palīdzību.

⁵ Šajā Pantā termins "radošs posms" un "rūpnieciski pielietojami" Dalībvalstis var pieņemt kā sinonīmus terminiem, attiecīgi, "neizteikts" un "noderīgs".

⁶ Šīs tiesības, līdzīgi visām citām tiesībām, ko piešķir šis Līgums attiecībā uz preču lietošanu, pārdošanu, importu vai citu izplatīšanu, ir pakļautas 6.panta nosacījumiem.

⁷ "Cita izmantošana" attiecas uz izmantošanu, ko neparedz 30.pants.

⁸ Ar to jāsaprot, ka tās Dalībvalstis, kurās nav pamatpatentu sistēmas, var noteikt, ka aizsardzības termiņš tiek skaitīts no pamatpatenta reģistrēšanas datuma.

⁹ Terminam "tiesību īpašnieks" šajā Sadaļā ir tāda pat nozīme kā "tiesību īpašniekam" IPIC Līgumā.

¹⁰ Šī nosacījuma nolūkos, "veids, kas ir pretrunā ar godīgu komerciālu praksi" nozīmē vismaz tādu praksi, kā līguma laušana, uzticības zaudēšana un pamudinājums lauzt, un ietver neizpausto informāciju, ko ieguvušas trešās puses, kuras zināja vai bija lielā mērā paviršas neuzzinot, ka šādi gadījumi bijuši saistīti ar tās iegūšanu.

¹¹ Šajā Nodaļā termins "tiesību īpašnieks" ietver federācijas un asociācijas, kurām ir likumīgs pamats aizstāvēt šādas tiesības.

¹² Ja Dalībvalsts ir atcēlusi būtībā visa veida kontroli pār preču plūsmu pāri tās robežai ar citu Dalībvalsti, ar kuru tā veido muitas savienības sastāvdaļu, tai netiek prasīts piemērot šās Sadaļas nosacījumus uz šīs robežas.

¹³ Nepastāv nekādas saistības piemērot šādas procedūras attiecībā uz importa precēm, kuras tiek nogādātas citas valsts tirgū ar tiesību īpašnieka piekrišanu, vai tranzīta precēm.

¹⁴ Šī Līguma nolūkiem:

- preces ar "viltotu preču zīmi" nozīmē jebkuras preces, ieskaitot iesaiņojumu, uz kurām bez atļaujas ir piestiprināta preču zīme, kas ir identiska preču zīmei, kura ir likumīgi reģistrēta attiecībā uz šādām precēm vai kuru nav iespējams atšķirt tās būtiskajos aspektos no šādas preču zīmes, un, kura tādējādi pārkāpj minētās preču zīmes īpašnieka tiesības saskaņā ar importētājas valsts likumdošanas aktiem;

- "pirātiskas autortiesību preces" nozīmē jebkuras preces, kuras ir kopijas, kas izgatavotas bez tiesību īpašnieka piekrišanas vai tās personas piekrišanas, kuru attiecīgi pilnvarojis tiesību īpašnieks valstī, kurā preces ražotas, un kuras ir izgatavotas tieši vai netieši vadoties no izstrādājuma, kur šādas kopijas izgatavošana būtu radījusi autortiesību pārkāpumu vai ar tām saistītas tiesības saskaņā ar importētājas valsts likumdošanas aktiem.

Vienošanās par noteikumiem un kārtību, kas nosaka strīdu noregulēšanu

Ar šo Dalībvalstis vienojas par sekojošo:

Darbības sfēra un piemērošana

1. Šīs Vienošanās noteikumi un kārtība attiecas uz tādiem strīdiem, kuri ierosināti atbilstoši konsultāciju un strīdu noregulēšanas nosacījumiem līgumos, kuri uzskaitīti šīs Vienošanās 1. pielikumā (šajā Vienošanās saukti "aptvertie līgumi"). Šīs Vienošanās noteikumi un kārtība attiecas arī uz konsultācijām un strīdu par Dalībvalstu tiesībām un pienākumiem noregulēšanu saskaņā ar Līguma par Pasaules tirdzniecības organizācijas izveidošanu nosacījumiem (šajā Vienošanās saukts "PTO Līgums") un šo Vienošanos, atsevišķi vai kopā ar jebkuru citu aptverto līgumu

2. Šīs Vienošanās noteikumi un kārtība tiek piemērotas atbilstoši tādiem speciāliem vai papildus noteikumiem vai kārtībai strīdu noregulēšanai, ko satur aptvertie līgumi, kā noteikts šīs Vienošanās 2. pielikumā. Tādā mērā, kā pastāv atšķirība starp šīs Vienošanās noteikumiem un kārtību un speciālajiem vai papildus likumiem un kārtību, ko nosaka 2. pielikums, 2. pielikuma speciālie vai papildus likumi un kārtība ir noteicošie. Strīdos, kuri ietver vairāk nekā viena aptvertā likuma noteikumus vai kārtību, gadījumā, ja pastāv pretruna starp šādu līgumu speciālajiem vai papildus noteikumiem un, ja strīdus puses nespēj vienoties par noteikumiem un kārtību 20 dienu laikā pēc komisijas izveidošanas, Strīda noregulēšanas institūcijas (šajā Vienošanās saukts "SNI"), kas paredzēta 2. panta 1. paragrāfā, priekšsēdētājs, konsultējoties ar strīdus pusēm, nosaka noteikumus un kārtību, pēc kuriem jāsāk vadīties 10 dienu laikā pēc jebkuras Dalībvalsts pieprasījuma. Priekšsēdētājam jāvadās pēc principa, ka speciālie vai papildus noteikumi un kārtība ir jāizmanto kur tas ir iespējams, un šajā Vienošanās definētos noteikumus un kārtību jāizmanto tik lielā mērā, cik tas ir nepieciešams, lai izvairītos no konflikta.

2. pants

Administrācija

1. Ar šo tiek izveidota Strīdu noregulēšanas institūcija, lai administrētu šos noteikumus un kārtību un, izņemot, ja to citādi paredz aptvertais līgums, aptverto līgumu konsultāciju un strīdu noregulēšanas nosacījumus. Attiecīgi, SNI piekrīt tiesības izveidot komisijas, apstiprināt komisiju un Apelācijas institūciju ziņojumus, uzraudzīt lēmumu un rekomendāciju īstenošanu, kā arī atļaut aptverto līgumu ietvaros koncesiju un citu saistību atcelšanu. Attiecībā uz strīdiem, kas rodas saskaņā ar aptverto līgumu - Plurilaterālo Tirdzniecības līgumu, termins "Dalībvalsts", šeit lietots, attiecas tikai uz tām Dalībvalstīm, kuras ir attiecīgā Plurilaterālā Tirdzniecības līguma puses. Gadījumā, ja SNI administrē Daudzpusējā tirdzniecības līguma strīdu noregulēšanas nosacījumus, tikai tās Dalībvalstis, kuras ir šī Līguma puses drīkst piedalīties lēmumu pieņemšanā vai darbībās, ko šī strīda gadījumā apstiprina SNI.

2. SNI jāinformē attiecīgās PTO Padomes un Komitejas par jebkuru situācijas attīstību strīdos, kas skar attiecīgo aptverto līgumu nosacījumus.

3. SNI sapulcējas, cik bieži ir nepieciešams lai veiktu savas funkcijas laika ietvaros, kas paredzēti šajā Vienošanās.

4. Ja šīs Vienošanās noteikumi un kārtība paredz, ka lēmuma pieņemšana piekrīt SNI, tā pieņem šādu lēmumu pēc consensus principa.²

3. pants

Vispārējie nosacījumi

1. Dalībvalstis apstiprina savu piekrišanu strīdu noregulēšanas principiem, kuri šeit un turpmāk piemēroti saskaņā ar GATT 1947 XXII un XXIII pantiem, kā arī noteikumiem un kārtībai, kuri turpmāk tiks attiecīgi izstrādāti un grozīti.

2. PTO strīdus noregulēšanas sistēma ir daudzpusējās tirdzniecības sistēmas drošības un paredzamības nodrošināšanas centrālais elements. Dalībvalstis atzīst, ka tā kalpo, lai aizsargātu Dalībvalstu tiesības un pienākumus aptvertajos līgumos, un izskaidrotu šo līgumu nosacījumus atbilstoši parastajiem starptautisko publisko tiesību iztulkošanas noteikumiem. SNI rekomendācijas un lēmumi nepalielina vai nesamazina tās tiesības un pienākumus, kas paredzēti aptvertajos līgumos.

3. Savlaicīga situācijas, kur Dalībvalsts uzskata, ka jebkuras priekšrocības, kuras tai tieši vai netieši rodas saskaņā ar aptvertajiem līgumiem, samazinās citas Dalībvalsts veikto pasākumu rezultātā, noregulēšana ir būtiski svarīga PTO sekmīgai darbībai un pareiza līdzsvara saglabāšanai starp Dalībvalstu tiesībām un pienākumiem.

4. SNI sniegto rekomendāciju un lēmumu mērķis ir panākt apmierinošu lietas noregulēšanu atbilstoši tiesībām un pienākumiem, ko paredz šis Līgums un saskaņā ar aptvertajiem līgumiem.

5. Visu lietu, kuras formāli ierosinātas saskaņā ar aptverto līgumu konsultāciju un strīdus noregulēšanas nosacījumiem, ieskaitot arbitrāžas lēmumus, atrisinājumiem ir jāatbilst šiem līgumiem un tie nedrīkst anulēt vai samazināt priekšrocības, kuras rodas jebkurai Dalībvalstij saskaņā ar šādiem līgumiem, ne arī kavēt jebkuru šo līgumu objektīvo mērķu sasniegšanu.

6. SNI un attiecīgajām padomēm un komitejām ir jāpaziņo par savstarpēji panāktu atrisinājumu lietās, kuras ir formāli ierosinātas saskaņā ar aptverto līgumu konsultāciju un strīdu noregulēšanas nosacījumiem, kur jebkura Dalībvalsts var atkal ierosināt jebkura attiecīgās lietas aspekta izskatīšanu.

7. Pirms lietas ierosināšanas Dalībvalstij jāizvērtē vai šāda lēmuma īstenošana un darbība šīs kārtības ietvaros tai būs izdevīga. Strīdu noregulēšanas mehānisma mērķis ir nodrošināt pozitīvu strīda atrisinājumu. Skaidri saprotams, ka visvairāk vēlams ir abām pusēm pieņemams strīdus atrisinājums saskaņā ar aptvertajiem līgumiem. Ja šāds vispārēji pieņemams atrisinājums nav panākts, primārais strīdu noregulēšanas mehānisma mērķis parasti ir nodrošināt attiecīgo pasākumu atcelšanu, ja tiek konstatēts, ka tie neatbilst kādam no aptvertā līguma nosacījumiem. Kompensācijas nosacījums tiek pielietots tikai tad, ja tūlītēja šāda pasākuma atcelšana nav iespējama, un tikai kā pagaidu pasākums līdz aptvertajam līgumam neatbilstošā pasākuma atcelšanai. Pēdējā atkāpšanās, kuru šis Līgums nodrošina Dalībvalstij, kas prasa strīda noregulēšanas kārtību, ir iespēja pārtraukt koncesiju piemērošanu vai citas saistības saskaņā ar aptvertajiem līgumiem diskriminējošā kārtā attiecībā pret citu Dalībvalsti, pēc SNI pilnvarojuma šādu pasākumu veikšanai.

8. Gadījumos, kad notiek aptvertajā līgumā paredzēto saistību pārkāpšana, darbība ir prima facie anulēšanas vai samazināšanas gadījuma cēlonis. Tas nozīmē, ka parasti ir iespēja, ka šādai noteikumu pārkāpšanai ir negatīva ietekme uz citām Dalībvalstīm, kas ir šī aptvertā līguma puses, un šajos gadījumos Dalībvalsts, pret kuru ir celta apsūdzība, pienākums ir aizstāvēties, lai atspēkotu apsūdzību.

9. Šīs Vienošanās nosacījumi nemazina Dalībvalstu tiesības meklēt aptvertā līguma nosacījumu autoritatīvu interpretāciju, pieņemot lēmumus saskaņā ar PTO Līgumu vai aptverto līgumu, kurš ir Plurilaterālais Tirdzniecības līgums.

10. Ar šo jāsaprot, ka prasības par samierināšanu un strīdu noregulēšanas kārtības izmantošana nav jāuzskata vai tie nav traktējami kā strīdus darbības un, ka strīdus rašanās gadījumā, visas Dalībvalstis labticīgi iesaistīsies šajā kārtībā, lai censtos atrisināt šo strīdu. Ar šo arī jāsaprot, ka sūdzības un pretsūdzības attiecībā uz atšķirīgām lietām, netiek savā starpā saistītas.

11. Šī Vienošanās tiek piemērota tikai attiecībā uz jaunām prasībām par konsultācijām saskaņā ar aptverto līgumu nosacījumiem par konsultācijām, kas noslēgti PTO Līguma stāšanās spēkā brīdī vai pēc tā spēkā stāšanās brīža. Attiecībā uz strīdiem, kuru gadījumā lūgums par konsultācijām ticis iesniegts saskaņā ar GATT 1947 vai saskaņā ar jebkuru citu pirms aptvertajiem līgumiem un pirms PTO Līguma spēkā stāšanās brīža noslēgtu līgumu, jāturpina piemērot tie attiecīgie strīdu noregulēšanas noteikumi un kārtība, kas pastāvēja tieši pirms PTO Līguma stāšanās spēkā brīža³.

12. Pretēji 11. paragrāfā definētajam, ja jaunattīstības Dalībvalsts ceļ sūdzību, kas ir balstīta uz jebkuru aptverto līgumu, pret attīstītu Dalībvalsti, sūdzētājai pusei ir tiesības, kā alternatīvu šīs Vienošanās 4., 5., 6. un 12.pantu nosacījumiem, izmantot atbilstošos 1966. gada 5. aprīļa Lēmuma (BISD 14S/18) nosacījumus, izņemot gadījumu, ja komisija uzskata, ka termiņš, kas paredzēts šī Lēmuma 7.paragrāfā, ir nepietiekams ziņojuma sagatavošanai un tādejādi, ar sūdzētājas puses piekrišanu, šo termiņu var pagarināt. Ja pastāv atšķirība starp 4., 5., 6. un 12. pantu noteikumiem un kārtību un atbilstošajiem Lēmuma likumiem un kārtību, pēdējie ir noteicošie.

4. pants

Konsultācijas

1. Dalībvalstis apliecina savu apņemšanos stiprināt un veicināt to konsultāciju kārtības efektivitāti, kuras izmanto Dalībvalstis.

2. Katra Dalībvalsts apņemas ar izpratni izturēties un sniegt vienlīdzīgas konsultāciju iespējas attiecībā uz jebkuru pārstāvību, ko veic cita Dalībvalsts attiecībā uz pasākumiem, kuri ietekmē jebkura aptvertā līguma darbību, kas veikta iepriekšminētās Dalībvalsts teritorijā⁴.

3. Ja prasība par konsultācijām ir sagatavota atbilstoši aptvertajam līgumam, Dalībvalstij, kurai šāda prasība tiek iesniegta, ja vien par to nav panākta citāda savstarpēja vienošanās, ir jāatbild uz to 10 dienu laikā no tās saņemšanas brīža un labticīgi jāuzsāk konsultācijas ne vēlāk kā 30 dienu laikā no lūguma saņemšanas brīža, lai panāktu savstarpēji apmierinošu atrisinājumu. Ja Dalībvalsts neatbild 10 dienu laikā no prasības saņemšanas brīža, vai neuzsāk konsultācijas 30 dienu laikā pēc prasības saņemšanas brīža, vai termiņā, par kuru panākta citāda savstarpēja vienošanās, tad tā Dalībvalsts, kura pieprasīja sarīkot konsultācijas var tieši prasīt izveidot komisiju.

4. Par visām šādām konsultāciju prasībām tiek paziņots SNI un attiecīgajām Dalībvalsts, kura pieprasījusi konsultācijas, padomēm un komitejām. Visas prasības par konsultācijām tiek iesniegtas rakstveidā un tajos jānorāda šādas prasības iemesli, ieskaitot apspriežamo pasākumu uzskaitījumu un sūdzības tiesiskās bāzes izklāstu.

5. Konsultāciju gaitā atbilstoši aptvertā līguma nosacījumiem, pirms Dalībvalstis pieņem lēmumu par tālāko rīcību saskaņā ar šo Vienošanos, tām jācenšas tomēr panākt apmierinošu lietas noregulējumu.

6. Konsultācijas ir konfidenciālas, un tās nemazina nevienas Dalībvalsts tiesības nevienā no turpmākajiem procesiem.

7. Ja konsultējoties nevar noregulēt strīdu 60 dienu laikā pēc prasības saņemšanas par konsultācijām, sūdzētāja puse var pieprasīt komisijas izveidošanu. Sūdzētāja puse var pieprasīt komisijas izveidošanu 60 dienu laikā, ja konsultāciju procesā esošās valstis kopā nolemj, ka šīs konsultācijas nav spējušas noregulēt strīdu.

8. Steidzamos gadījumos, ieskaitot tos, kuri saistīti ar precēm, kas ātri bojājas, Dalībvalstīm jāuzsāk konsultācijas ne vēlāk kā 10 dienu laikā no prasības saņemšanas brīža. Ja konsultāciju procesā strīdus nav noregulēts 20 dienu laikā no prasības saņemšanas brīža, sūdzētāja puse var pieprasīt komisijas izveidošanu.

9. Steidzamos gadījumos, ieskaitot tos, kuri saistīti ar precēm, kas ātri bojājas, strīdus puses, komisijas un Apelācijas institūcija dara visu iespējamo, lai paātrinātu procedurālās norises.

10. Konsultāciju laikā Dalībvalstīm jāpievērš īpaša uzmanība jaunattīstības Dalībvalstu sevišķajām problēmām un interesēm.

11. Visos gadījumos, kad kāda Dalībvalsts, izņemot konsultācijās esošās Dalībvalstis, uzskata, ka tai ir būtiska tirdzniecības interese par konsultācijām, kuras notiek atbilstoši GATT 1994 XXII panta 1. paragrāfam, GATS XXII panta 1. paragrāfam, vai atbilstošajiem nosacījumiem citos aptvertajos līgumos,⁵ šāda Dalībvalsts var paziņot esošajām Dalībvalstīm un SNI par tās vēlēšanos piedalīties konsultācijās 10 dienu laikā pēc prasības par konsultācijām izsūtīšanas saskaņā ar minēto pantu. Šāda Dalībvalsts tiek iesaistīta konsultācijās ar nosacījumu, ka Dalībvalsts, kurai prasība par konsultācijām tikusi adresēta, piekrīt, ka būtisko interešu prasība ir pamatota. Tādā gadījumā Dalībvalstis par to informē SNI. Ja prasība par iesaistīšanu konsultācijās netiek akceptēts, iesniedzējai Dalībvalstij ir tiesības pieprasīt konsultācijas saskaņā ar GATT 1994 XXII panta 1. paragrāfu vai XXIII panta 1. paragrāfu, GATS XXII panta 1. paragrāfu vai XXIII panta 1. paragrāfu vai attiecīgajiem nosacījumiem citos aptvertajos līgumos

Labie pakalpojumi, samierināšana un starpniecība

1. Labie pakalpojumi, samierināšana un starpniecība ir brīvprātīgi ievērota kārtība, ja strīdus puses par tām vienojas.

2. Procesi, kas ietver labos pakalpojumus, samierināšanu un starpniecību, un it īpaši pozīcijas, kuras ieņem strīdus puses šāda procesa laikā, ir konfidenciāli, un tas nekaitē nevienas puses tiesībām turpmākajā procesā saskaņā ar šo kārtību.

3. Labos pakalpojumus, samierināšanu vai starpniecību var lūgt jebkura strīdus puse jebkurā laikā. Tie var sākties jebkurā laikā un tos var pārtraukt jebkurā laikā. Ja labo pakalpojumu, samierināšanas vai starpniecības kārtība ir pārtraukta, sūdzētāja puse var pieprasīt komisijas izveidošanu.

4. Ja labie pakalpojumi, samierināšana vai starpniecība tiek uzsākti 60 dienu laikā pēc prasības par konsultācijām saņemšanas, sūdzētājai pusei jāatvēl 60 dienu termiņš pēc lūguma par konsultācijām saņemšanas, pirms tā pieprasa komisijas izveidošanu. Sūdzētāja puse var pieprasīt komisijas izveidošanu 60 dienu laikā, ja abas strīdus puses uzskata, ka labo pakalpojumu, samierināšanas vai starpniecības procesā nav izdevies noregulēt strīdu.

5. Ja strīdus puses attiecīgi vienojas, labo pakalpojumu, samierināšanas vai starpniecības procesi var turpināties, kamēr turpinās komisijas darbība.

6. Ģenerāldirektors var, darbojoties ex officio, piedāvāt labos pakalpojumus, samierināšanu vai starpniecību, lai palīdzētu Dalībvalstīm noregulēt strīdu.

Komisiju izveidošana

1. Komisija jāizveido pēc sūdzētājas puses lūguma SNI sanāksmē, kā vēlākais iespējamais, kura seko tai sanāksmei, kurā prasība pirmo reizi parādās SNI darba kārtībā kā apspriežamais jautājums, ja vien šajā SNI sanāksmē vienprātīgi nav nolemts komisiju neveidot⁶.

2. Prasība par komisijas izveidošanu jāiesniedz rakstveidā un tajā jānorāda šādas prasības iemesli, ieskaitot apspriežamo pasākumu uzskaitījumu un sūdzības tiesiskās bāzes izklāstu, kas ir pietiekošs, lai precīzi iepazīstinātu ar problēmu. Gadījumā, ja prasības iesniedzējs lūdz izveidot komisiju ar citām, bet ne parastajām pilnvarām, rakstiskā prasība ietver ierosināto speciālo pilnvaru tekstu.

Komisiju pilnvaras

1. Komisijām ir sekojošas pilnvaras, ja vien strīdus puses 20 dienu laikā pēc komisijas izveidošanas citādi nenolemj:

"Pārbaudīt, pamatojoties uz attiecīgajiem nosacījumiem (aptvertā līguma(u) nosaukums, uz ko atsaucas strīdus puses) lietu, kuru (puses nosaukums) iesniegusi SNI ar dokumentu ....... un tādejādi apstiprināt faktus, kas palīdzēs SNI sagatavot rekomendācijas vai izdot lēmumus, kurus paredz šis/ šie līgums/ līgumi."

2. Komisijām jāņem vērā attiecīgie nosacījumi jebkurā aptvertajā līgumā vai līgumos, uz kuriem atsaucas strīdus puses.

3. Izveidojot komisiju SNI var pilnvarot tās priekšsēdētāju komisijas pilnvaru apraksta sagatavošanai, konsultējoties ar strīdus pusēm atbilstoši 1. paragrāfa nosacījumiem. Šādi sagatavots pilnvaru apraksts tiek izsūtīts visām Dalībvalstīm. Ja ir panākta vienošanās par citām, bet ne parastajām pilnvarām, jebkura Dalībvalsts var uzsākt jebkura ar tām saistītā jautājuma apspriešanu SNI.

Komisiju sastāvs

1. Komisijas veido augsti kvalificētas valstiskas un/ vai nevalstiskas personas, ieskaitot personas, kuras ir strādājušas ar vai iesniegušas lietu komisijai, darbojušās kā Dalībvalstu vai GATT 1947 līgumslēdzējas puses pārstāvji vai kā jebkura aptvertā līguma vai pirms tā noslēgtā līguma padomes vai komitejas pārstāvji, vai arī Sekretariātā, akadēmiski pasniegušas vai publicējušas darbus starptautisko tirdzniecības tiesību vai politikas jomā, vai darbojušās kā atbildīgas amatpersonas Dalībvalsts tirdzniecības politikā.

2. Komisijas locekļi jāizvēlas tā, lai nodrošinātu dalībvalstu neatkarību, aptvertu pietiekoši dažādu fona informāciju un plašu pieredzes spektru.

3. Dalībvalstu pilsoņi, kuru valstis⁷ ir strīdus puses vai trešās puses, kā noteikts 10. panta 2. paragrāfā, nedrīkst piedalīties komisijā, kas nodarbojas ar šo strīdu, ja vien strīdus puses nenolemj citādi.

4. Lai palīdzētu izvēlēties komisijas sastāvu, Sekretariātam jāuztur saraksts ar valstisko un nevalstisko struktūru personām, kuras atbilst 1. paragrāfā minētajai kvalifikācijai, no kura attiecīgi var tikt izvēlēti komisijas locekļi. Saraksts ietver 1984. gada 30. novembrī izveidoto (BISD 31S/9) nevalstisko komisijas locekļu sarakstu, un citus saskaņā ar jebkuru aptverto līgumu izveidotos sarakstus un norāžu reģistrus, kas satur personu vārdus, kuri ir šajos sarakstos vai reģistros laikā, kad stājies spēkā PTO Līgums. Dalībvalstis var periodiski ieteikt valstisko vai nevalstisko personu vārdus iekļaušanai norāžu reģistrā, sniedzot attiecīgo informāciju par šo personu zināšanām starptautiskajā tirdzniecībā un aptverto līgumu jautājumos un saturā. Šo personu vārdi tiek pievienoti sarakstam ar SNI apstiprinājumu. Par katru sarakstā iekļauto personu sarakstā jāuzrāda specifiskās pieredzes jomas, kā arī specializāciju aptverto līgumu jautājumos vai saturā.

5. Komisijas sastāv no trim komisijas locekļiem, ja vien strīdus puses 10 dienu laikā pēc komisijas izveidošanas nevienojas par komisiju piecu komisijas locekļu sastāvā. Dalībvalstis tiek nekavējoties informētas par komisijas sastāvu.

6. Sekretariāts iesaka komisijas locekļu kandidatūras strīdus pusēm. Strīdus puses nenoraida kandidatūru ieteikšanu, ja nav piespiedu apstākļu.

7. Ja 20 dienu laikā pēc komisijas izveidošanas nav panākta vienošanās par komisijas locekļiem, pēc vienas vai otras puses lūguma Ģenerāldirektors konsultējoties ar SNI priekšsēdētāju un attiecīgās padomes vai komitejas priekšsēdētāju, nosaka komisijas sastāvu, nozīmējot par komisijas locekļiem tās personas, kuras Ģenerāldirektors pēc konsultācijām ar strīdus pusēm uzskata par vispiemērotākajām saskaņā ar jebkuriem attiecīgajiem speciālajiem vai papildus noteikumiem un kārtībai aptvertajā līgumā vai aptvertajos līgumos, kas tiek apstrīdēti. SNI priekšsēdētājs informē Dalībvalstis par šādas komisijas sastāvu ne vēlāk kā 10 dienas pēc datuma, kad priekšsēdētājs ir saņēmis šādu lūgumu.

8. Dalībvalstis apņemas vispārējā kārtā atļaut savām amatpersonām darboties komisijas sastāvā.

9. Komisijas locekļi pilda tiem piekrītošos pienākumus un nepārstāv valstis vai jebkuras organizācijas. Tādēļ Dalībvalstis nedrīkst dot tiem norādījumus, vai censties tos ietekmēt personiski attiecībā uz jautājumiem, kas iesniegti komisijas izskatīšanai.

10. Ja strīds radies starp jaunattīstības Dalībvalsti un attīstītu Dalībvalsti, komisija pēc jaunattīstības Dalībvalsts pieprasījuma iekļauj tajā vismaz vienu komisijas locekli no jaunattīstības Dalībvalsts.

11. Komisijas locekļu izdevumi, ieskaitot komandējuma izmaksas un uzturnaudu, tiek apmaksāti no PTO budžeta atbilstoši kritērijiem, kurus jāizstrādā Vispārējā Padomē, pamatojoties uz Budžeta, Finansu un Administrācijas komitejas ieteikumiem.

9. pants

Kārtība, kas ievērojama vairāku sūdzētāju gadījumā

1. Ja vairāk nekā viena Dalībvalsts lūdz izveidot komisiju par vienu un to pašu jautājumu, var izveidot vienu vienīgu komisiju, lai pārbaudītu visas šīs sūdzības, ņemot vērā ieinteresēto Dalībvalstu tiesības. Viena vienīga komisija šādu sūdzību pārbaudīšanai ir izveidojama, kad vien tas ir iespējams.

2. Vienīgā komisija organizē pārbaudes un iesniedz savus secinājumus SNI tā, lai tiesībām, kuras strīdus puses būtu izmantojušas, ja sūdzības būtu pārbaudījušas atsevišķas komisijas, nekādā veidā netiktu nodarīts kaitējums. Pēc jebkuras strīdus puses pieprasījuma, komisija izstrādā atsevišķus ziņojumus par attiecīgo strīdu. Katras sūdzību ierosinošās puses rakstiskie iesniegumi ir pieejami citām sūdzību ierosinošajām pusēm, un katrai sūdzību ierosinošai pusei ir tiesības piedalīties, kad kāda no citu sūdzību ierosinošajām pusēm sniedz savus paskaidrojumus komisijai.

3. Ja sūdzību pārbaudīšanai sakarā ar vienu un to pašu jautājumu tiek izveidota vairāk nekā viena komisija, vislielākajā iespējamā mērā jānodrošina, ka vienas un tās pašas personas ir komisijas locekļi katrā no atsevišķajām komisijām un, ka laika izteiksmē šo komisiju procesi šāda strīdus gadījumā tiktu saskaņoti.

Trešās puses

1. Komisijas darbības laikā pilnībā jāņem vērā strīdus pušu un citu Dalībvalstu intereses saskaņā ar apskatāmo aptverto līgumu.

2. Jebkurai Dalībvalstij, kurai ir būtiska interese par komisijai iesniegto jautājumu un kura ir darījusi zināmu SNI (šajā Vienošanās saukta "trešā puse") savu interesi, ir jādod iespēja komisijas priekšā un veikt rakstiskus iesniegumus komisijai. Šos iesniegumus nodod arī strīdus pusēm un tie jāatspoguļo komisijas ziņojumā.

3. Trešās puses saņem strīda pušu iesniegumus pirmās komisijas sēdē.

4. Ja trešā puse uzskata, ka pasākums, kas jau ir komisijas izskatīšanas subjekts, anulē vai mazina priekšrocības, kas tai rodas atbilstoši jebkuram no aptvertajiem līgumiem, šī Dalībvalsts var atgriezties pie parastās strīdu noregulēšanas kārtības saskaņā ar šo Vienošanos. Šāds strīds ir jānodod sākotnējai komisijai, kad vien tas ir iespējams.

Komisiju uzdevumi

Komisiju uzdevums ir palīdzēt SNI saistību pildīšanā saskaņā ar šo Vienošanos un aptvertajiem līgumiem. Attiecīgi, komisijai jāveic objektīvs tās izskatīšanā nodotā jautājuma novērtējums, ieskaitot lietas faktu materiāla objektīvu novērtējumu un piemērojamību, kā arī tā atbilstību attiecīgajiem aptvertajiem līgumiem, un jāizdara citi secinājumi, kas var palīdzēt SNI rekomendāciju vai lēmumu sagatavošanā, kuras paredz aptvertie līgumi. Komisijām regulāri jākonsultējas ar strīdus pusēm un jādod tām vienlīdzīgas iespējas panākt savstarpēji apmierinošu risinājumu.

12. pants

Komisijas kārtība

1. Komisijas ievēro 3. pielikumā minēto Darba kārtību, ja vien pēc konsultācijām ar strīdus pusēm komisija neizlemj citādi.

2. Komisijas kārtībai jābūt pietiekoši elastīgai, lai nodrošinātu komisijas ziņojumu augstu kvalitāti, vienlaicīgi bez pamata neaizkavējot komisijas darbu.

3. Pēc konsultācijām ar strīdus pusēm komisijas locekļi nosaka komisijas darba grafiku cik vien ātri un kad vien tas ir iespējams, vienas nedēļas laikā pēc tam, kad panākta vienošanās par komisijas izveidošanu un tās pilnvaru noteikšanu, ja ir nepieciešams - ņemot vērā 4. panta 9. paragrāfa nosacījumus.

4. Nosakot komisijas darba grafiku, komisija atvēl strīdus pusēm pietiekošu laiku to iesniegumu sagatavošanai.

5. Komisijām jānosaka precīzi pušu rakstisko iesniegumu termiņi un pusēm jāievēro šie termiņi.

6. Katrai strīdus pusei jāiesniedz Sekretariātam rakstiskie iesniegumi, kas nekavējoši tiek nodoti komisijai un otrai strīdus pusei vai pusēm. Sūdzētāja puse iesniedz savu pirmo iesniegumu pirms atbildētājas puses pirmā iesnieguma, ja vien komisija, nosakot 3.paragrāfā minēto grafiku un konsultējoties ar strīdus pusēm nenolemj, ka pusēm jāiesniedz to pirmie iesniegumi vienlaicīgi. Pastāvot secīgai pirmo iesniegumu iesniegšanas kārtībai, komisija nosaka stingru termiņu atbildētājas puses iesnieguma saņemšanai. Jebkuri tiem sekojošie iesniegumi tiek iesniegti vienlaicīgi.

7. Ja strīdus pusēm nav izdevies panākt savstarpēji apmierinošu risinājumu, komisija iesniedz savus secinājumus SNI rakstiska ziņojuma veidā. Šādos gadījumos komisijas ziņojums atspoguļo faktu materiālu un attiecīgos secinājumus, attiecīgo nosacījumu piemērojamību un jebkuru tās izdarīto secinājumu un sniegto rekomendāciju pamatojumu. Ja starp strīdus pusēm ir panākts lietas atrisinājums, komisijas ziņojumam jāaprobežojas ar īsu lietas aprakstu un paziņojumu, ka ir panākts atrisinājums.

8. Lai padarītu šo kārtību efektīvāku, termiņš, kurā komisija veic pārbaudi no brīža, kad ir panākta vienošanās par komisijas sastāvu un pilnvaru loku, līdz brīdim, kad strīdus pusēm tiek izsniegts noslēguma ziņojums, parasti nepārsniedz sešus mēnešus. Neatliekamos gadījumos, ieskaitot tos, kas attiecas uz precēm, kas ātri bojājas, komisija ieplāno sava ziņojuma izsniegšanu strīdus pusēm trīs mēnešu laikā.

9. Ja komisija uzskata, ka tā nespēj sagatavot ziņojumu sešu mēnešu laikā vai, neatliekamos gadījumos, trīs mēnešu laikā, tā informē SNI rakstiski par kavēšanās iemesliem, norādot termiņu, kurā tā sagatavos ziņojumu. Laika periods no komisijas izveidošanas līdz ziņojuma izsūtīšanai Dalībvalstīm nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt deviņus mēnešus.

10. Konsultāciju kontekstā, kurās ietverts jaunattīstības Dalībvalsts veikts pasākums, puses var vienoties par termiņu, kas noteikti 4.panta 7. un 8.paragrāfos, pagarināšanu. Ja pēc tam kad attiecīgais termiņš ir pagājis, konsultējošās puses nespēj vienoties par to, ka konsultācijas ir beigušās, SNI priekšsēdētājs pēc konsultācijām ar pusēm lemj, par attiecīgā termiņa pagarināšanu, un nosaka laiku. Turklāt, pārbaudot sūdzību pret jaunattīstības Dalībvalsti, komisija atvēl pietiekoši ilgu laiku jaunattīstības Dalībvalstij argumentāciju sagatavošanai un iesniegšanai. Darbības atbilstoši šim paragrāfam 20. panta 1. paragrāfa un 21. panta 4. paragrāfa nosacījumus neietekmē.

11. Ja viena vai vairākas puses ir jaunattīstības Dalībvalsts, komisijas ziņojums skaidri norāda veidu, kādā tikuši ievēroti attiecīgie nosacījumi attiecībā uz diferencētu un labvēlīgāku režīmu jaunattīstības Dalībvalstīm, kas veido aptverto līgumu daļu, kurus ierosinājusi jaunattīstības Dalībvalsts strīdu noregulēšanas kārtības gaitā.

12. Komisija var apturēt savu darbu jebkurā laikā pēc sūdzību ierosinošās puses lūguma uz laiku, kas nepārsniedz 12 mēnešus. Šādas apturēšanas gadījumā termiņi, kas norādīti šī panta 8. un 9. paragrāfos, 20. panta 1. paragrāfā un 21. panta 4. paragrāfā, tiek pagarināti par tikpat ilgu laiku, par kādu darbs ticis apturēts. Ja komisijas darbs ir apturēts uz vairāk nekā 12 mēnešiem, komisijas izveidošanas pilnvaras izbeidzas.

Tiesības saņemt informāciju

1. Katrai komisijai ir tiesības saņemt informāciju un padomus tehniskos jautājumos no jebkura indivīda vai iestādes, kurus tā uzskata par atbilstošiem. Tomēr, pirms komisija saņem informāciju vai padomu no jebkura indivīda vai iestādes kādas Dalībvalsts jurisdikcijas ietvaros, tai attiecīgi jāinformē šīs Dalībvalsts varas iestādes. Dalībvalstij jāatbild nekavējoties un pilnībā uz jebkuras informācijas pieprasījumu, kuru komisija uzskata par nepieciešamu un atbilstošu. Sniegtā konfidenciālā informācija netiek izpausta bez formālas to indivīdu, iestāžu vai Dalībvalsts varas iestāžu, kuri šādu informāciju sniedz, atļaujas.

2. Komisija var saņemt informāciju no jebkura atbilstoša avota un tā var konsultēties ar ekspertiem, lai uzzinātu to viedokli par lietas noteiktiem aspektiem. Attiecībā uz faktu sniegšanu par zinātnisku vai citu tehnisku jautājumu, kuru ierosinājusi strīdus puse, komisija var lūgt rakstisku konsultatīvu ziņojumu no ekspertu pārbaudes grupas. Šādas grupas izveidošanas noteikumi un kārtība ir noteiktas 4. pielikumā.

14. pants

Konfidencialitāte

1. Komisijas apspriedes ir konfidenciālas.

2. Komisijas ziņojumi tiek sagatavoti bez strīda pušu klātbūtnes, pamatojoties uz sniegto informāciju un veiktajiem paziņojumiem

3. Atsevišķu komisijas Dalībvalstu izteiktie viedokļi komisijas ziņojumā ir anonīmi

15. pants

Starppārskata posms

1. Pēc atspēkojuma iesniegumu un mutisko argumentu izskatīšanas komisija izsniedz tās ziņojuma projekta aprakstošās (faktu un argumentu) nodaļas strīdus pusēm. Komisijas noteiktajā termiņā puses iesniedz savus rakstiskos komentārus.

2. Pēc noteiktā termiņa izbeigšanās, kad no strīdus pusēm jāsaņem komentāri, komisija izsniedz pusēm starpziņojumu, ietverot gan aprakstošās nodaļas, gan komisijas slēdzienus un secinājumus. Komisijas noteiktajā termiņā puse var iesniegt rakstisku lūgumu komisijai, lai tā pārskatītu starpziņojuma precīzus aspektus pirms galīgā ziņojuma izsūtīšanas Dalībvalstīm. Pēc puses lūguma, komisija rīko turpmāko tikšanos ar pusēm par jautājumiem, kas norādīti rakstiskajos komentāros. Ja nekādi komentāri ne no vienas puses nav saņemti komentāru veikšanas termiņā, starpziņojums tiek uzskatīts par galīgo komisijas ziņojumu un to nekavējoties izsūta Dalībvalstīm.

3. Komisijas galīgā ziņojuma slēdzieni ietver diskusiju par argumentiem, kas veikta starpārskata posmā. Starppārskata posms tiek veikts termiņā, kas noteikts 12.panta 8.paragrāfā

16. pants

Komisijas ziņojumu pieņemšana

1. Lai dotu Dalībvalstīm pietiekoši daudz laika izskatīt komisijas ziņojumus, ziņojumi netiek izskatīti SNI ar nolūku tos pieņemt laikā līdz 20 dienām pēc datuma, kad tie ir izsūtīti Dalībvalstīm.

2. Dalībvalstis, kurām ir iebildumi pret komisijas ziņojumu, sniedz iebildumus paskaidrojošus iemeslus rakstveidā izsūtīšanai vismaz 10 dienas pirms SNI sanāksmes, kurā komisijas ziņojums ir nozīmēts izskatīšanai.

3. Strīdus pusēm ir tiesības pilnā mērā piedalīties SNI komisijas ziņojuma izskatīšanā, un to viedokļi pilnībā jāprotokolē.

4. 60 dienu laikā pēc komisijas ziņojuma izsūtīšanas Dalībvalstīm, ziņojums tiek pieņemts SNI sanāksmē⁸, ja vien strīdus puse nav formāli paziņojusi SNI par tās lēmumu pārsūdzēt vai SNI pēc konsensusa nav nolēmusi ziņojumu nepieņemt. Ja puse ir paziņojusi par tās lēmumu pārsūdzēt, komisijas ziņojums netiek izskatīts pieņemšanai SNI, līdz kamēr apelācijas sūdzība ir pabeigta. Šī pieņemšanas kārtība nemazina Dalībvalstu tiesības izteikt savus viedokļus par komisijas ziņojumu.

Apelācijas pārskats

Pastāvīgā apelācijas institūcija

1. Pastāvīgo apelācijas institūciju izveido SNI. Apelācijas institūcija iztiesā komisijas lietu apelācijas sūdzības. Tā sastāv no septiņām personām, no kurām trīs darbojas visu lietu izskatīšanā. Apelācijas institūcijā minētās personas darbojas rotācijas kārtībā. Šāda rotācija tiek noteikta Apelācijas institūcijas darbības kārtībā.

2. SNI ieceļ personas darbam Apelācijas orgānā uz četriem gadiem un katru personu var vienu reizi iecelt atkārtoti. Tomēr to triju no septiņām personām, kuras tika ieceltas tūlīt pēc PTO Līguma stāšanās spēkā, nozīmējuma termiņš beidzas otrā gada beigās un ir nosakāms izlozes ceļā. Vakanču rašanās gadījumā tās tiek aizpildītas. Persona, kura iecelta, lai aizstātu personu, kuras pienākumu pildīšanas termiņš nav beidzies, pilda šos pienākumus līdz priekšteča nozīmēšanas termiņa beigām.

3. Apelācijas institūcija sastāv no personām, kas ir atzītas autoritātes un kam ir ievērojama pieredze jurisdikcijā, starptautiskajā tirdzniecībā un vispār aptverto līgumu saturā. Šīs personas nedrīkst būt saistītas ne ar vienu valsti. Apelācijas institūcijas dalībniekiem ir plaši jāpārstāv PTO Dalībvalstis. Visas personas, kuras darbojas Apelācijas institūcijā, jābūt vienmēr un ātri pieejamām, un tām jāseko strīdu noregulēšanas procesam un citiem attiecīgajiem PTO procesiem. Tās nedrīkst piedalīties nekādu strīdu izskatīšanā, kur tām varētu rasties tiešs vai netiešs interešu konflikts.

4. Komisijas ziņojumu var pārsūdzēt tikai strīdus puses nevis trešās puses. Trešās puses, kuras ir paziņojušas SNI par to būtisku ieinteresētību jautājumā atbilstoši 10. panta 2. paragrāfam, var izdarīt rakstiskus iesniegumus Apelācijas institūcijai un tām jādod iespēja tikt attiecīgi uzklausītām.

5. Parasti lietas izskatīšanas laiks nedrīkst pārsniegt 60 dienas no brīža, kad strīdus puse ir formāli paziņojusi par savu lēmumu iesniegt apelācijas sūdzību līdz brīdim, kad Apelācijas institūcija izsūta savu ziņojumu. Nosakot savu darba grafiku, Apelācijas institūcija ņem vērā pēc to atbilstības 4. panta 9. paragrāfa nosacījumus. Ja Apelācijas institūcija uzskata, ka tā nevar sagatavot savu ziņojumu 60 dienu laikā, tā attiecīgi informē SNI rakstveidā par aizkavēšanās iemesliem, norādot termiņu, kad tā iesniegs savu ziņojumu. Nekādā gadījumā lietas izskatīšanas ilgums nedrīkst pārsniegt 90 dienas.

6. Jebkura apelācijas sūdzība tiek ierobežota ar tiesību jautājumiem, kuri ir aptverti komisijas ziņojumā un komisijas izstrādātajiem juridiskajiem skaidrojumiem.

7. Apelācijas institūcijai nepieciešamības gadījumā un pēc tās pieprasījuma tiek sniegts attiecīgs administratīvs un juridisks atbalsts.

8. Izdevumi, kas saistīti ar personu darbību Apelācijas institūcijā, ieskaitot komandējumu apmaksas un dienas naudas, tiek segti no PTO budžeta atbilstoši kritērijiem, kurus jāpieņem Vispārējai Padomei, pamatojoties uz Budžeta, Finansu un Administrācijas komitejas rekomendācijām.

Apelācijas pārskata kārtība

9. Apelācijas institūcija izstrādā darba kārtību konsultējoties ar SNI priekšsēdētāju un ģenerāldirektoru, kas tiek nosūtītas kā informācija Dalībvalstīm.

10. Apelācijas institūcijas sēdes ir konfidenciālas. Apelācijas institūcijas ziņojumi tiek sagatavoti strīdus pusēm klāt neesot un pamatojoties uz sniegto informāciju un paziņojumiem.

11. Viedokļi, kurus apelācijas institūcijā pauž atsevišķas personas, kuras darbojas Apelācijas institūcijā, ir anonīmi.

12. Apelācijas institūcijai jāizskata ikviens jautājums, kas ticis ierosināts atbilstoši 6. paragrāfa nosacījumiem apelācijas lietas sēdes laikā.

13. Apelācijas institūcija var apstiprināt, izmainīt vai anulēt komisijas juridiskos slēdzienus un secinājumus.

Apelācijas institūcijas ziņojumu pieņemšana

14. SNI pieņem Apelācijas institūcijas ziņojumu un strīdus puses to beznosacījumu kārtā akceptē, ja vien SNI 30 dienu laikā pēc šāda ziņojuma izsūtīšanas Dalībvalstīm ar konsesusu nav nolēmusi Apelācijas orgāna ziņojumu nepieņemt.⁹ Šāda pieņemšanas kārtība nemazina Dalībvalstu tiesības izteikt to viedokļus par Apelācijas institūcijas ziņojumu.

Sakari ar komisiju vai Apelācijas institūciju

1. Nepastāv "ex parte" sakari ar komisiju vai Apelācijas institūciju attiecībā uz jautājumiem, kurus izskata komisija vai Apelācijas institūcijai.

2. Pret rakstiskajiem iesniegumiem komisijai vai Apelācijas institūcijai jāpiešķir konfidencialitātes statuss, bet šiem dokumentiem ir jānodrošina strīdus pušu piekļuve. Nekas šajā Vienošanās nekavē strīdus pusi no nākšanas klajā ar publiskiem paziņojumiem par tās nostādnēm. Informācija, ko strīdus puses iesniegušas komisijai kā konfidenciālu arī Dalībvalstīm jāuzskata par konfidenciālu. Strīdus puse pēc attiecīga Dalībvalsts lūguma sniedz nekonfidenciālu un publiskojamu tās informācijas kopsavilkumu, ko saturējuši attiecīgās puses rakstiskie iesniegumi.

Komisijas un Apelācijas institūcijas ieteikumi

1. Ja komisija vai Apelācijas institūcija secina, ka pasākums neatbilst aptvertajam līgumam, tā iesaka attiecīgajai¹⁰ Dalībvalstij panākt pasākuma savietojamību ar šo līgumu¹¹. Papildus šiem ieteikumiem komisija vai Apelācijas institūcija var ieteikt veidu, kādā attiecīgā Dalībvalsts varētu īstenot šos ieteikumus.

2. Atbilstoši 3. panta 2. paragrāfam, savos slēdzienos un rekomendācijās komisija un Apelācijas institūcija nedrīkst palielināt vai samazināt tiesības un pienākumus, kas paredzēti aptvertajos līgumos.

SNI lēmumu termiņi

Ja vien strīdus puses nav citādi nolēmušas, laika posms no brīža, kad SNI ir izveidojusi komisiju līdz brīdim, kad SNI izskata komisijas vai apelācijas ziņojumu ar nolūku to pieņemt, parasti nepārsniedz deviņus mēnešus, ja komisijas ziņojums nav pārsūdzēts, vai 12 mēnešus, ja ziņojums ir pārsūdzēts. Ja komisija vai Apelācijas institūcija ir nolēmusi atbilstoši 12. panta 9. paragrāfam vai 17. panta 5. paragrāfam pagarināt tās ziņojuma iesniegšanas termiņu, izmantotais papildus laiks tiek pieskaitīts augstāk minētajiem termiņiem.

Rekomendāciju un lēmumu īstenošanas uzraudzība

1. Precīza SNI rekomendāciju un lēmumu ievērošana ir ārkārtīgi svarīga, lai nodrošinātu efektīvu strīdu atrisināšanu, kas ir ieguvums visām Dalībvalstīm.

2. Sevišķa uzmanība veltāma jautājumiem, kuri skar jaunattīstības Dalībvalstu intereses attiecībā uz pasākumiem, kas apskatīti strīdu noregulēšanas gaitā.

3. SNI sanāksmē, kas notiek 30 dienas¹² pēc komisijas vai Apelācijas institūcijas ziņojuma pieņemšanas brīža, ieinteresētā Dalībvalsts informē SNI par tās nolūkiem SNI rekomendāciju un lēmumu īstenošanā. Ja nav iespējams tūlīt ievērot rekomendācijas un lēmumus, ieinteresētajai Dalībvalstij tiek noteikts saprātīgs termiņš lai tos piemērotu. Saprātīgs termiņš ir:

(a) ieinteresētās Dalībvalsts ierosinātais termiņš, ar nosacījumu, ka šādu termiņu ir apstiprinājis SNI, vai, ja šāda apstiprinājuma nav,

(b) termiņš, par kuru vienojušās abas strīdus puses 45 dienu laikā no rekomendāciju un lēmumu pieņemšanas brīža; vai, ja šādas vienošanās nav

(c) termiņš, kuru noteikusi saistoša arbitrāža 90 dienu laikā pēc rekomendāciju un lēmumu pieņemšanas brīža¹³. Šādā arbitrāžā arbitrs¹⁴ vadās no tā, ka saprātīgs termiņš komisijas vai Apelācijas institūcijas rekomendāciju īstenošanai nedrīkst būt ilgāks par 15 mēnešiem no brīža, kad pieņemts komisijas vai Apelācijas institūcijas ziņojums. Tomēr šis termiņš var būt īsāks vai garāks, atkarībā no kādiem īpašiem apstākļiem.

4. Izņemot gadījumu, ja komisija vai Apelācijas institūcija atbilstoši 12. panta 9. paragrāfam vai 17. panta 5. paragrāfam ir pagarinājusi ziņojuma iesniegšanas termiņu, laiks no brīža, kad SNI izveidojis komisiju līdz saprātīgā termiņa noteikšanas brīdim nedrīkst pārsniegt 15 mēnešus, ja vien strīdus puses nenolemj citādi. Ja komisija vai Apelācijas institūcija ir nolēmuši pagarināt ziņojuma iesniegšanas termiņu, papildus izmantotais laiks tiek pieskaitīts 15 mēnešu termiņam; ar nosacījumu, ka, izņemot gadījumu, ja strīdus puses vienojas, ka pastāv izņēmuma apstākļi, kopējais termiņš nedrīkst pārsniegt 18 mēnešus.

5. Ja pastāv domstarpības par to, vai saskaņā ar rekomendācijām un lēmumiem piemērotie pasākumi atbilst aptvertajam līgumam, šāds strīds jāatrisina izsekojot šai strīdus noregulēšanas kārtībai, kur vien iespējams griežoties pie sākotnējā komisijas sastāva. Komisija izsūta savu ziņojumu 90 dienu laikā no brīža, kad tai nodots šis jautājums. Ja komisija uzskata, ka tā nespēj sniegt ziņojumu šajā laikā, tā informē SNI rakstveidā par kavēšanās iemesliem un norāda termiņu, kurā tā iesniegs savu ziņojumu.

6. SNI piekrīt pieņemto rekomendāciju un lēmumu īstenošanas uzraudzība. Jebkura Dalībvalsts jebkurā laikā pēc rekomendāciju un lēmumu pieņemšanas var ierosināt jautājumu par to īstenošanu SNI. Ja vien SNI citādi nenolemj, jautājums par rekomendāciju un lēmumu īstenošanu tiek iekļauts SNI sanāksmes darba kārtībā sešus mēnešus pēc saprātīga termiņa noteikšanas brīža atbilstoši 3. paragrāfam un tas paliek SNI darba kārtībā, līdz kamēr jautājums ir atrisināts. Vismaz 10 dienas pirms katras šādas SNI sanāksmes ieinteresētā Dalībvalsts iesniedz SNI rakstisku ziņojumu par situācijas attīstību rekomendāciju un lēmumu īstenošanā.

7. Ja jaunattīstības Dalībvalsts ierosinājusi jautājumu izskatīšanai, SNI jālemj par tālākajām darbībām, kuras tā varētu veikt atbilstoši apstākļiem.

8. Ja jaunattīstības Dalībvalsts ierosinājusi lietu, SNI, izskatot, kāda atbilstoša darbība varētu tikt veikta, ņem vērā ne tikai pasākumu, par kuriem celta sūdzība, tirdzniecības aspektu, bet arī to iespaidu uz attiecīgās jaunattīstības Dalībvalsts ekonomiku.

Kompensācija un koncesiju pārtraukšana

1. Kompensācija un koncesiju vai citu saistību pārtraukšana ir pagaidu pasākumi, ko iespējams piemērot gadījumā, ja rekomendācijas un lēmumi netiek īstenoti saprātīgā termiņā. Tomēr primārais ir rekomendāciju īstenošana, lai padarītu pasākumu atbilstošu aptvertajiem līgumiem, nevis kompensācijas vai koncesiju pārtraukšana. Kompensācija ir brīvprātīga un, ja tāda tiek piešķirta, tai jāatbilst aptvertajiem līgumiem.

2. Ja attiecīgā Dalībvalsts nav spējusi pielāgot pasākumu, kas ir uzskatāms par neatbilstošu aptvertajam līgumam, un tādejādi nav īstenojusi rekomendācijas un lēmumus saprātīgā laika periodā, kas noteikts atbilstoši 21. panta 3. paragrāfam, šādai Dalībvalstij pēc pieprasījuma jāuzsāk sarunas ar jebkuru no pusēm, kas iesaistījusies strīdus noregulēšanas procesos, ar nolūku noteikt abpusēji pieņemamas kompensācijas. Ja vienošanās par apmierinošu kompensāciju nav panākta 20 dienu laikā pēc saprātīga termiņa izbeigšanās, jebkura puse, kura ierosinājusi strīda noregulēšanas procesu, var pieprasīt SNI atļauju pārtraukt koncesiju vai citu saistību saskaņā ar aptvertajiem līgumiem, piemērošanu attiecīgajai Dalībvalstij.

3. Apsverot kādu koncesiju vai citu saistību pārtraukšanu, sūdzētājai pusei jāpiemēro sekojoši principi un kārtība:

(a) par vispārējo principu jāuzskata, ka sūdzētājai pusei vispirms jāmēģina pārtraukt koncesijas vai citas saistības attiecībā uz tādu pašu sektoru (-iem), kā tas, kurā komisija vai Apelācijas institūcija ir konstatējuši pārkāpumu vai cita veida anulējumu vai kaitējumu;

(b) ja šī puse uzskata, ka nav iespējams vai nav mērķtiecīgi pārtraukt koncesijas vai citas saistības attiecībā uz vienu un to pašu sektoru (-iem), tā var pieprasīt koncesijas vai citu saistību pārtraukšanu citos sektoros saskaņā ar to pašu līgumu;

(c) ja šī puse uzskata, ka nav iespējams vai nav mērķtiecīgi pārtraukt koncesijas vai citas saistības attiecībā uz citiem sektoriem saskaņā ar to pašu līgumu, un apstākļi ir pietiekoši nopietni, tā var pieprasīt koncesijas vai citu saistību pārtraukšanu saskaņā ar citu aptverto līgumu;

(d) piemērojot augstāk minētos principus, pusei jāņem vērā:

(i) tirdzniecība sektorā vai saskaņā ar līgumu, saskaņā ar kuru komisija vai Apelācijas institūcija ir konstatējuši pārkāpumu, vai arī citu anulējumu vai kaitējumu, un šīs tirdzniecības nozīmīgumu šai pusei;

(ii) plašākus ekonomiskos faktorus, kas saistīti ar anulējumu vai kaitējumu un plašākās ekonomiskās sekas koncesiju vai citu saistību pārtraukšanai;

(e) ja šī puse nolemj pieprasīt koncesijas vai citu saistību pārtraukšanu atbilstoši b) un c) apakšparagrāfiem, tai savā lūgumā jānorāda iemesli. Tajā pašā laikā, kad lūgums tiek nosūtīts SNI, tas tiek nosūtīts arī attiecīgajām Padomēm un arī, ja lūgums atbilst b) apakšparagrāfam, attiecīgajām sektoru institūcijām;

(f) šī paragrāfa kontekstā jēdziens "sektors" nozīmē:

(i) attiecībā uz precēm - visas preces;

(ii) attiecībā uz pakalpojumiem - galveno sektoru, kas definēts esošajā "Pakalpojumu sektoru klasifikācijas sarakstā", kurā aprakstīti šādi sektori¹⁵;

(iii) attiecībā uz ar tirdzniecību saistītajām intelektuālā īpašuma tiesībām - katru intelektuālā īpašuma tiesību kategoriju, kas aptverta II daļas 1. nodaļā, vai 2. nodaļā, vai 3. nodaļā, vai 4. nodaļā, vai 5. nodaļā vai 6. nodaļā, vai 7. nodaļā, vai saistības saskaņā ar TRIPS Līguma III daļu vai IV daļu;

(g) šī paragrāfa kontekstā "līgums" nozīmē:

(i) attiecībā uz precēm - līgumus, kas uzskaitīti PTO Līguma 1 A Pielikumā kopumā, kā arī Plurilaterālajos tirdzniecības līgumus tik lielā mērā, par cik attiecīgās strīdus puses ir šo līgumu slēdzējas puses;

(ii) attiecībā uz pakalpojumiem - GATS;

(iii) attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesībām - TRIPS Līgumu.

4. Koncesiju vai citu saistību pārtraukšanas apjomam, ko atļāvis SNI, ir jābūt vienlīdzīgam ar anulējuma un kaitējuma apjomu.

5. SNI nedrīkst atļaut koncesiju vai citu saistību pārtraukšanu, ja aptvertais līgums aizliedz šādu pārtraukšanu.

6. Ja rodas situācija, kas aprakstīta 2. paragrāfā, tad pēc attiecīga lūguma saņemšanas SNI dod atļauju pārtraukt koncesijas vai citas saistības 30 dienu laikā pēc saprātīga termiņa izbeigšanās, ja vien SNI pēc konsensusa nenolemj lūgumu noraidīt. Tomēr, ja attiecīgā Dalībvalsts iebilst pret ieteikto pārtraukšanas apjomu, vai izvirza pretenzijas, ka nav tikuši ievēroti 3. paragrāfā norādītie principi un kārtība sūdzētājas puses pieprasījumā par koncesiju vai citu saistību pārtraukšanu atbilstoši 3. b) vai c) paragrāfam, lieta jānodod arbitrāžai. Šādu arbitrāžu jāveic sākotnējā komisijā, ja tās locekļi ir pieejami, vai arī arbitram¹⁶, kuru iecēlis ģenerāldirektors un tā tiek pabeigta 60 dienu laikā pēc saprātīgā termiņa izbeigšanās. Koncesijas un citas saistības nevar tikt pārtrauktas arbitrāžas laikā.

7. Arbitram¹⁷, kurš darbojas atbilstoši 6. paragrāfam, nav jāpārbauda pārtraucamo koncesiju vai citu saistību raksturs, bet gan jānosaka, vai šādas pārtraukšanas apjoms ir vienlīdzīgs anulējumu vai kaitējuma apjomam. Arbitrs var arī noteikt, vai ieteiktā koncesiju vai citu saistību pārtraukšana ir pieļaujama saskaņā ar aptverto līgumu. Tomēr, ja arbitrāžai nodotā lieta satur pretenziju faktu par 3. paragrāfā noteikto principu un kārtības neievērošanu, arbitram jāpārbauda šādas pretenzijas. Gadījumā, ja arbitrs uzskata, ka šie principi un kārtība nav tikušas ievērotas, sūdzētāja pusei tās jāpiemēro atbilstoši 3. paragrāfam. Puses akceptē arbitra lēmumu kā galīgu un attiecīgās puses nepieprasa otru arbitrāžu. SNI tiek nekavējoties informēta par arbitra lēmumu un pēc attiecīga lūguma dod atļauju pārtraukt koncesijas vai citas saistības, ja lūgums atbilst arbitra lēmumam, ja vien SNI ar consensus nenolemj lūgumu noraidīt.

8. Koncesiju vai citu saistību pārtraukšana notiek uz laiku un tiek piemērota tikai līdz brīdim, kad pasākums, kas atzīts par neatbilstošu aptvertajam līgumam, ir atcelts, vai Dalībvalsts, kurai jāīsteno rekomendācijas un lēmumi, rod kompensācijas iespējas ieguvuma anulējumam vai kaitējumam, vai arī tiek panākts savstarpēji apmierinošs atrisinājums. Atbilstoši 21. panta 6. paragrāfam, SNI piekrīt pieņemto rekomendāciju un lēmumu īstenošanas uzraudzībai, ieskaitot tos gadījumus, kad tikusi sniegta kompensācija, pārtrauktas koncesijas vai citas saistības, bet rekomendācijas pasākuma pielāgošanai aptvertajiem līgumiem nav īstenotas.

9. Strīda noregulēšanas nosacījumi aptvertajos līgumos var tikt izmantoti attiecībā uz pasākumiem, ietekmējot to ievērošanu, ko veic reģionālās un vietējās pārvaldes institūcijas Dalībvalsts teritorijā. Ja SNI ir noteikusi, ka aptvertā līguma nosacījums nav ticis ievērots, atbildīgā Dalībvalsts veic tādus saprātīgus pasākumus, kādi tai ir pieejami, lai nodrošinātu tā ievērošanu. Aptverto līgumu un šīs Vienošanās nosacījumi, kas attiecas uz kompensāciju un koncesiju un citu saistību pārtraukšanu, ir spēkā gadījumos, kur nav bijis iespējams nodrošināt šādu ievērošanu¹⁸.

23. pants

Daudzpusējās sistēmas nostiprināšana

1. Kad Dalībvalstis tiecas atlīdzināt zaudējumus sakarā ar saistību pārkāpumiem vai ieguvuma anulējumu vai kaitējumu saskaņā ar aptvertajiem līgumiem vai traucējumu sasniegt jebkuru mērķi, kas noteikti aptvertajos līgumos, tām jāvadās pēc un jāizpilda šīs Vienošanās noteikumi un kārtība.

2. Šādos gadījumos Dalībvalstis:

(a) pieņem lēmumu attiecībā uz to, ka pārkāpums ir noticis, ka ieguvumi ir anulēti vai mazināti, vai, ka jebkura aptverto līgumu mērķa sasniegšana ir traucēta, izmantojot strīdu noregulēšanu atbilstoši šīs Vienošanās noteikumiem un kārtībai un atbilstoši slēdzieniem, kas ietverti komisijas vai Apelācijas institūcijas ziņojumā, ko pieņēmis SNI vai saskaņā ar arbitrāžas slēdzienu, kas pieņemts atbilstoši šai Vienošanās;

(b) ievēro kārtību, kas noteikta 21. pantā, lai noteiktu attiecīgajai Dalībvalstij saprātīgu termiņu rekomendāciju un lēmumu īstenošanai; un

(c) ievēro kārtību, kas noteikta 22. pantā, lai noteiktu koncesiju un citu saistību pārtraukšanas apjomu un iegūtu SNI atļauju atbilstoši šai kārtībai, pirms koncesiju un citu saistību pārtraukšanas saskaņā ar aptvertajiem līgumiem, atbildot uz attiecīgās Dalībvalsts nespēju īstenot rekomendācijas un lēmumus saprātīgā termiņā.

24. pants

Īpaša kārtība saistībā ar vismazāk attīstītajām Dalībvalstīm

1. Visos strīda iemeslu noteikšanas un strīda noregulēšanas kārtību posmos, kas aptver vismazāk attīstīto Dalībvalsti, sevišķa uzmanība tiek veltīta vismazāk attīstīto Dalībvalstu īpašajai situācijai. Šajā sakarā Dalībvalstis ievēro pienācīgu atturību, izvirzot jautājumus saskaņā ar šo kārtību attiecībā uz vismazāk attīstīto Dalībvalsti. Ja tiek konstatēts, ka anulējums vai kaitējums ir pasākuma rezultāts, ko veikusi vismazāk attīstītā Dalībvalsts, sūdzību ierosinošās puses ievēro pienācīgu atturību pieprasot kompensāciju vai tiecoties iegūt atļauju koncesiju vai citu saistību piemērošanas pārtraukšanai atbilstoši šai kārtībai.

2. Strīdu noregulēšanas gadījumos, kuros iesaistīta vismazāk attīstītā Dalībvalsts un, ja konsultāciju laikā nav rasts apmierinošs risinājums, ģenerāldirektors vai SNI priekšsēdētājs, pēc attiecīga lūguma saņemšanas no vismazāk attīstītās valsts Dalībvalsts, piedāvā savus labos pakalpojumus, samierināšanu un starpniecību, lai palīdzētu pusēm noregulēt strīdu pirms tā iesniegšanas komisijai. Ģenerāldirektors vai SNI priekšsēdētājs, sniedzot augstāk minēto palīdzību var pēc nepieciešamības un pēc saviem ieskatiem konsultēties ar brīvi izvēlētu avotu.

25. pants

Arbitrāža

1. Ātri veikta arbitrāža PTO ietvaros kā alternatīvs strīda noregulēšanas līdzeklis var veicināt noteiktu strīdu noregulēšanu attiecībā uz jautājumiem, kurus skaidri definējušas abas puses.

2. Izņemot gadījumu, ja šajā Vienošanās paredzēts citādi, arbitrāžas izmantošana notiek pēc pušu savstarpējas vienošanās, pusēm jāvienojas arī par kārtību, kāda tiks ievērota. Par vienošanos griezties arbitrāžā tiek paziņots visām Dalībvalstīm pietiekoši savlaicīgi pirms faktiskā arbitrāžas procesa sākuma.

3. Citas Dalībvalstis var kļūt par arbitrāžas procesa pusi tikai pēc to pušu piekrišanas, kuras ir vienojušās par griešanos arbitrāžā. Procesa puses vienojas par arbitrāžas lēmuma pildīšanu. Par arbitrāžas lēmumiem tiek paziņots SNI un jebkura attiecīgā līguma attiecīgajai Padomei vai Komitejai, kurā katra no Dalībvalstīm var ierosināt izskatīt jebkuru saistītu jautājumu.

4. Šīs Vienošanās 21. un 22. panti ir spēkā "mutatis mutandis" attiecībā uz arbitrāžas lēmumiem.

26. pants

1. Sūdzības, kas nav saistītas ar līguma noteikumu pārkāpšanu, aprakstītas GATT 1994 XXIII panta 1. b) paragrāfā.

Ja GATT 1994 XXIII panta 1. b) paragrāfa nosacījumi ir piemērojami attiecībā uz aptverto līgumu, komisija vai Apelācijas institūcija var pieņemt lēmumus un sniegt rekomendācijas, tikai tad, ja strīdus puse uzskata, ka kāda Dalībvalsts pasākuma, pretrunā vai saskaņā ar šīs Vienošanās nosacījumiem, piemērošanas rezultātā jebkurš ieguvums, kas šādai pusei rodas tieši vai netieši saskaņā ar attiecīgo aptverto līgumu, tiek anulēts vai tiek mazināta vai traucēta jebkura šīs Vienošanās mērķa sasniegšana. Ja un tik lielā mērā, par cik šāda puse uzskata un komisija vai Apelācijas institūcija nolemj, ka šāda lieta attiecas uz pasākumu, kas nav pretrunā ar aptverto līgumu attiecībā uz kuru ir piemērojami GATT 1994 XXIII panta 1. b) paragrāfa nosacījumi, spēkā ir šīs Vienošanās kārtību, ievērojot sekojošo:

(a) sūdzētāja puse iesniedz detalizētu izskaidrojumu papildus jebkurai sūdzībai attiecībā uz pasākumu, kurš nav pretrunā ar attiecīgo aptverto līgumu;

(b) ja ir konstatēts, ka pasākums anulē vai mazina ieguvumu saskaņā ar aptverto līgumu vai traucē sasniegt tā mērķus nepārkāpjot to, nav nepieciešams atcelt pasākumu. Šādos gadījumos, komisijai vai Apelācijas institūcijai jāiesaka attiecīgajai Dalībvalstij panākt savstarpēji apmierinošu noregulējumu;

(c) neskatoties uz 21. panta nosacījumiem, 21. panta 3. paragrāfā paredzētā arbitrāža pēc vienas vai otras puses lūguma var noteikt anulētā vai mazinātā ieguvuma apjomu, kā arī veidu un līdzekļus savstarpēji apmierinoša noregulējuma panākšanai; šādi ieteikumi nav strīdus pusēm saistoši;

(d) neskatoties uz 22. panta 1. paragrāfa nosacījumiem, kompensācija var būt daļa no savstarpēji apmierinoša atrisinājuma kā strīda galīgais noregulējums.

2. Sūdzības, kas aprakstītas GATT 1994 XXIII panta 1. c) paragrāfā.

Ja GATT 1994 XXIII panta 1. c) paragrāfa nosacījumi ir piemērojami attiecībā uz aptverto līgumu, komisija var pieņemt lēmumus un sniegt rekomendācijas tikai tad, ja puse uzskata, ka jebkurš ieguvums, kas tai rodas tieši vai netieši saskaņā ar attiecīgo aptverto līgumu, tiek anulēts vai mazināts, vai arī tiek traucēta jebkura šīs Vienošanās mērķa sasniegšana, pastāvot jebkurai situācijai, izņemot tādas situācijas, attiecībā uz kurām ir piemērojami GATT 1994 XXIII panta 1. a) un 1. b) paragrāfu nosacījumi. Ja un tik lielā mērā, par cik šāda puse uzskata un komisija vai Apelācijas institūcija nolemj, ka jautājums atbilst šim paragrāfam, šīs Vienošanās kārtība ir spēkā tikai līdz brīdim (to ieskaitot) procesā, kad komisijas ziņojums ir izplatīts Dalībvalstīm. Strīda noregulēšanas noteikumi un kārtība, kuri ietvertas 1989. gada 12. aprīļa Lēmumā (BISD 36S/61-67) ir spēkā attiecībā uz rekomendāciju un lēmumu izskatīšanu pieņemšanai, uzraudzību un īstenošanu. Sekojošais ir spēkā:

(a) sūdzētāja puse iesniedz detalizētu izskaidrojumu papildus jebkuram argumentam attiecībā uz šajā paragrāfā apskatītajiem jautājumiem;

(b) gadījumos, kas skar šajā paragrāfā apskatītos jautājumus, ja komisija konstatē, ka gadījumi skar arī strīda noregulēšanas jautājumus, izņemot tos, ko aptver šis paragrāfs, komisija sniedz ziņojumu SNI, pievēršoties katram šādam jautājumam, kā arī atsevišķu ziņojumu par jautājumiem saskaņā ar šo paragrāfu.

27. pants

Sekretariāta pienākumi

1. Sekretariāta pienākumos ietilpst palīdzība komisijām, sevišķi attiecībā uz izskatāmo jautājumu juridiskajiem, vēsturiskajiem un procedurālajiem aspektiem, kā arī sekretāra un tehniskas palīdzības sniegšana.

2. Tā kā Sekretariāts palīdz Dalībvalstīm pēc to pieprasījuma attiecībā uz strīdu noregulēšanu, var rasties arī nepieciešamība sniegt papildus juridiskās konsultācijas un palīdzību attiecībā uz strīdu noregulēšanu jaunattīstības Dalībvalstīm. Šajā sakarā Sekretariāts dod iespējas izmantot kvalificētu ekspertu no PTO tehniskās sadarbības dienesta jebkurai jaunattīstības valsts Dalībvalstij pēc tās pieprasījuma. Šis eksperts palīdz jaunattīstības valsts Dalībvalstij tā, lai nodrošinātu nepārtrauktu Sekretariāta objektivitāti.

3. Sekretariāts rīko speciālus apmācības kursus ieinteresētajām Dalībvalstīm attiecībā uz šo strīdu noregulēšanas kārtību un praksi, lai dotu iespēju Dalībvalstu ekspertiem iegūt vairāk informācijas šajā sakarā.

Līgumi, kuri ietilpst šīs vienošanās darbības sfērā

(A) Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanas līgums

(B) Daudzpusējie tirdzniecības līgumi

1A pielikums	Daudzpusējie līgumi par preču tirdzniecību
1B pielikums	Vispārējā vienošanās par tirdzniecību ar pakalpojumiem
1C pielikums	Līgums par ar tirdzniecību saistītajām intelektuālā īpašuma tiesībām
2. pielikums	Vienošanās par noteikumiem un kārtību, kas nosaka strīdu noregulēšanu

4. pielikums	Līgums par tirdzniecību ar civilajiem lidaparātiem
	Līgums par valsts pasūtījumu
	Starptautiskais piena produktu līgums
	Starptautiskais liellopu gaļas līgums

Šīs Vienošanās piemērojamība Plurilaterālajiem tirdzniecības līgumiem ir pakļauta lēmuma pieņemšanai, ko veic katra no līgumslēdzējām pusēm, nosakot Vienošanās piemērošanas nosacījumus katram atsevišķam līgumam, ieskaitot jebkuru īpašu vai papildus noteikumu vai kārtības iekļaušanu 2. pielikumā, kā par to informēts SNI.

2. pielikums

Īpaši vai papildus noteikumi un kārtību, kuri ietilpst aptvertajos līgumos

Līgums	Noteikumi un kārtība
Līgums par sanitāro un fitosanitāro pasākumu piemērošanu	11.2
Līgums par tekstīlijām un apģērbu	2.14,2.21,4.4,5.2,5.4,6.9,6.10,6.11,8.1, 8.12
Līgums par tehniskajām barjerām tirdzniecībā	14.2 - 14.4, 2.pielikums
Līgums par GATT 1994 VI.panta īstenošanu	17.4 - 17.7
Līgums par GATT 1994 VII.panta īstenošanu	19.3 - 19.5, II.pielikums, 2.(f),3,9,21
Līgums par subsīdijām un aizsardzības pasākumiem	4.2 - 4.12, 6.6, 7.2 - 7.10, 8.5, piezīme 35 24.4, 27.7, V.pielikums
Vispārējā vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību	XXII:3,XXIII:3
Pielikums par finansu pakalpojumiem	4
Pielikums par gaisa transporta pakalpojumiem	4
Lēmums par noteiktām strīdu noregulēšanas kārtību GATS	1. - 5.

Noteikumu un kārtības saraksts šajā Pielikumā ietver nosacījumus, kuri var būt tikai daļēji atbilstoši šajā kontekstā.

Jebkuri īpaši vai papildus noteikumi vai kārtība Plurilaterālajos tirdzniecības līgumos, kā to noteikušas katra līguma kompetentas institūcijas un kā par to informēts SNI.

3. pielikums

Darba kārtība

1. Savās sēdēs komisija ievēro šīs Vienošanās attiecīgos nosacījumus. Turklāt, spēkā ir sekojoši aprakstīta darba kārtība.

2. Komisija sapulcējas slēgtā sesijā. Strīdus puses un ieinteresētās puses piedalās sanāksmēs tikai tad, ja komisija tās uzaicinājusi ierasties.

3. Komisijas apspriedes un tajā iesniegtie dokumenti ir konfidenciāli. Nekas šajā Vienošanās nekavē strīdus pusi publiskot tās pozīciju. Attiecībā par informāciju, kuru kāda no Dalībvalstīm iesniegusi komisijai kā konfidenciālu, pārējām Dalībvalstīm jārespektē šādas informācijas statuss. Ja strīdus puse iesniedz komisijai sava rakstiskā iesnieguma konfidenciālo variantu, tā, pēc attiecīga Dalībvalsts pieprasījuma, sniedz arī iesniegumā esošās informācijas nekonfidenciālu un publiskojamu kopsavilkumu.

4. Pirms komisijas pirmās tikšanās ar pusēm pēc būtības, strīdus pusēm jānodod komisijai rakstiskie iesniegumi, kuros tās izklāsta lietas faktus un savus argumentus.

5. Savā pirmajā tikšanās ar pusēm pēc būtības, komisijai jāuzaicina sūdzētājai pusei iepazīstināt ar tās lietu. Sekojoši un tās pašas sanāksmes laikā, puse, pret kuru tikusi celta sūdzība, jāuzaicina izteikt tās viedokli.

6. Visas trešās puses, kuras ir darījušas zināmu SNI savu ieinteresētību strīdā, tiek rakstiski uzaicinātas izteikt savus viedokļus pirmās sanāksmes sesijas laikā, kurā šim nolūkam jāatvēl laiks. Visas trešās puses drīkst būt klāt visā šīs sesijas laikā.

7. Formāli atspēkojumi tiek izdarīti komisijas otrajā sanāksmē. Pusei pret kuru ir celta sūdzība, ir tiesības pirmajai ņemt vārdu un tai seko sūdzību ierosinātāja puse. Pirms šādas sanāksmes, pusēm jāiesniedz komisijā rakstveida atspēkojumi.

8. Jebkurā laikā komisija drīkst uzdot pusēm jautājumus un lūgt tām paskaidrojumus vai nu tikšanās laikā ar pusēm vai rakstveidā.

9. Strīdus pusēm un jebkurai trešajai pusei, kas ir uzaicināta izteikt savu viedokli atbilstoši 10. pantam, jānodod komisijas rīcībā savu mutisko paziņojumu rakstiskais variants.

10. Pilnīgas atklātības interesēs iepazīstināšana ar lietu, atspēkojumi un paziņojumi, kuri minēti 5. līdz 9.paragrāfos, jāveic pusēm klātesot. Vēl jo vairāk, katras puses rakstiskajiem iesniegumiem, ieskaitot jebkurus komentārus par ziņojuma aprakstošo daļu un atbildes uz komisijas uzdotajiem jautājumiem, jābūt pieejamiem otrai pusei vai pusēm.

11. Jebkuras papildus procedūras, kas piekrīt komisijai.

12. Ierosinātais komisijas darba grafiks:

(a)	Pušu pirmo rakstisko iesniegumu saņemšana: sūdzētāja Puse	3-6 nedēļas
	Puse, pret kuru tiek celta sūdzība	2-3 nedēļas
(b)	Pirmās sanāksmes ar pusēm pēc būtības datums laiks un vieta: trešās puses sēde	1-2 nedēļas
(c)	Rakstisko atspēkojumu saņemšana no pusēm	2-3 nedēļas
(d)	Otrās sanāksmes ar pusēm pēc būtības datums laiks un vieta	1-2 nedēļas
(e)	Ziņojuma aprakstošās daļas izsniegšana pusēm	2-4 nedēļas
(f)	Komentāru saņemšana no pusēm par ziņojuma aprakstošo daļu	2 nedēļas
(g)	Pagaidu ziņojuma izsniegšana pusēm, ieskaitot slēdzienus un secinājumus	2-4 nedēļas
(h)	Pēdējais termiņš, kad puse var pieprasīt pārskatīt ziņojuma daļu (daļas)	1 nedēļa
(i)	Pārskata termiņš komisijai, ieskaitot iespējamo papildus tikšanos ar pusēm	2 nedēļas
(j)	Galīgā ziņojuma izsniegšana strīdus pusēm	2 nedēļas
(k)	Galīgā ziņojuma izsniegšana Dalībvalstīm	3 nedēļas

Augstāk minētais kalendārs var tikt izmainīts, ņemot vērā neparedzētu notikumu attīstību. Ja nepieciešams, var tikt ieplānotas papildus tikšanās ar pusēm.

4. pielikums

Ekspertu pārskata grupas

Sekojoši noteikumi un kārtība ir spēkā attiecībā uz ekspertu pārskata grupām, kuras ir izveidotas atbilstoši 13. panta 2. paragrāfa nosacījumiem:

1. Ekspertu grupas atrodas komisijas pakļautībā. Par to pilnvaru loku un detalizētu darbības kārtību lemj komisija, un tās atskaitās komisijai.

2. Piedalīšanās ekspertu pārskata grupās tiek ierobežota ar tādām personām, kurām minētajā jomā ir profesionāla izglītība un pieredze.

3. Strīda pušu valstu pilsoņi citādāk nedrīkst piedalīties ekspertu pārskata grupā bez kopējas vienošanās ar strīdus pusēm, kā tikai izņēmuma apstākļos, kad komisija uzskata, ka nepieciešamība pēc speciālas zinātniskas ekspertīzes savādāk nevar tikt īstenota. Strīda pušu valdību amatpersonas nepiedalās ekspertu pārskata grupas darbā. Ekspertu grupas locekļi pilda savus individuālos pienākumus un nepārstāv valstis vai kādas organizācijas. Tādēļ ne valstu valdības, ne organizācijas nedrīkst tiem sniegt norādījumus attiecībā uz ekspertu pārskata grupas darbību.

4. Ekspertu pārskata grupas konsultējas un cenšas iegūt informāciju un tehniskus padomus no jebkuriem avotiem, kādus tās uzskata par atbilstošiem. Pirms ekspertu pārskata grupa uzsāk iegūt šādu informāciju vai padomu no avota Dalībvalsts jurisdikcijas ietvaros, tā informē par to Dalībvalsts valdību. Jebkura Dalībvalsts nekavējoties un pilnībā atbild uz jebkuru ekspertu pārskata grupas lūgumu pēc tādas informācijas, kādu ekspertu pārskata grupa uzskata par nepieciešamu un atbilstošu.

5. Strīdus pusēm ir pieejama visa attiecīgā informācija, kura ir iesniegta ekspertu pārskata grupai, ja vien tai nav konfidenciāls raksturs. Ekspertu pārskata grupai sniegtā konfidenciālā informācija netiek izpausta bez tās valdības, organizācijas vai personas, kura sniedz šādu informāciju, formālas atļaujas. Ja šāda informācija tiek pieprasīta no ekspertu pārskata grupas, bet ekspertu grupa neatļauj izpaust šādu informāciju, valdība, organizācija vai persona, kura sniedz šādu informāciju, sniedz šādas informācijas nekonfidenciālu un publiskojamu kopsavilkumu.

6. Ekspertu pārskata grupa iesniedz strīdus pusēm ziņojuma projektu, lai saņemtu to komentārus, un attiecīgi ņemtu tos vērā galīgajā ziņojumā, kurš arī tiek izsniegts strīdus pusēm, kad tas ir iesniegts komisijai. Šim ekspertu grupas ziņojumam ir tikai ieteikuma raksturs.

___________________________________

² Tiek uzskatīts, ka SNI ir pieņemts lēmums pēc consensus principa par izskatīšanai iesniegto jautājumu, ja neviena Dalībvalsts, kura piedalās SNI sanāksmē, lēmuma pieņemšanas brīdī formāli neiebilst pret to.

³ Šis paragrāfs tiek piemērots arī strīdiem, par kuriem komisijas ziņojums nav ticis pieņemts vai arī tas nav pilnība izpildīts.

⁴ Ja jebkura cita aptverta līguma nosacījumi, kas attiecas uz Dalībvalsts teritorijā esošo reģionālo vai vietējo pārvaldes institūciju apstiprinātajiem pasākumiem, satur citādus nosacījumus, nekā šis paragrāfs, noteicošie ir šī cita aptvertā līguma nosacījumi.

⁵ Attiecīgie nosacījumi par konsultācijām aptvertajos līgumos ir uzskaitīti sekojoši: Līgums par lauksaimniecību, 19. pants; Līgums par sanitāro un fitosanitāro pasākumu piemērošanu, 11. panta 1. paragrāfs; Līgums par tekstīlijām un apģērbu, 8. panta 4. paragrāfs; Līgums par tehniskajām barjerām tirdzniecībā, 14. panta 1. paragrāfs, Līgums par ar tirdzniecību saistītajiem investīciju pasākumiem, 8. pants; Līgums par GATT 1994 VI panta īstenošanu, 17. panta 2. paragrāfs; Līgums par GATT 1994 VII panta īstenošanu, 19. panta 2. paragrāfs; Līgums par pirmsnosūtīšanas inspekciju, 7. pants; Līgums par izcelsmes noteikumiem, 7. pants; Līgums par importa licencēšanas kartību, 6. pants; Līgums par subsīdijām un pretpasākumiem, 30. pants; Līgums par garantijām, 14. pants; Līgums par ar tirdzniecību saistītiem intelektuāla īpašuma aspektiem, 64.1 pants; un jebkuri attiecīgie nosacījumi par konsultācijām Plurilaterālajos Tirdzniecības līgumos, kā to nosaka kompetentas katra Līguma institūcijas un ka par to attiecīgi paziņots SNI.

⁶ Pēc sūdzētājas puses pieprasījuma, SNI jāsasauc sanāksme ar šādu nolūku 15 dienu laika no prasības saņemšanas brīža, ar nosacījumu, ka par sanāksmi ir paziņots vismaz 10 dienas iepriekš.

⁷ Gadījumā, ja strīdus puses ir muitas savienības vai kopējie tirgi, šis nosacījums attiecas uz visiem muitas savienības vai kopējā tirgus dalībvalstu pilsoņiem.

⁸ Ja SNI tikšanās nav paredzēta šajā laika periodā, kas nepieciešams, lai tiktu ievēroti 16. panta 1. un 4. paragrāfi, jāsasauc SNI sanāksme īpaši šim nolūkam.

⁹ Ja SNI tikšanās nav paredzēta šajā laika periodā, jāsasauc SNI sanāksme īpaši šim nolūkam.

¹⁰ "attiecīgā Dalībvalsts" ir strīdus puse, kurai adresēti komisijas vai Apelācijas institūcijas ieteikumi.

¹¹ Attiecībā par ieteikumiem, gadījumos, kur nav konstatēts GATT 1994 vai kāda cita aptvertā līguma pārkāpums, skatīt 26. pantu.

¹² Ja SNI tikšanas nav paredzēta šajā laika periodā, jāsasauc SNI sanāksme īpaši šim nolūkam.

¹³ Ja puses nespēj vienoties par arbitru 10 dienu laikā pēc jautājuma iesniegšanas arbitrāžai, ģenerāldirektoram jāieceļ arbitrs konsultējoties ar pusēm ne vēlāk kā 10 dienu laikā.

¹⁴ Izteikums "arbitrs" šajā kontekstā attiecas kā uz vienu personu, tā uz personu grupu.

¹⁵ Saraksts dokumentā MTN.GNS/W/120 identificē 11 sektorus.

¹⁶ Izteikums "arbitrs" šajā kontekstā attiecas kā uz vienu personu, tā uz personu grupu.

¹⁷ Izteikums "arbitrs" šajā kontekstā attiecas kā uz vienu personu, tā uz personu grupu vai uz sākotnējo komisijas sastāvu, kad tas izpilda arbitra pienākumus.

¹⁸ Ja jebkura cita aptvertā līguma nosacījumi, kas attiecas uz Dalībvalsts teritorijā esošo reģionālo vai vietējo pārvaldes institūciju apstiprinātajiem pasākumiem, satur citādus nosacījumus, nekā šis paragrāfs, noteicošie ir šī cita aptvertā līguma nosacījumi.

Tirdzniecības politikas pārbaudes mehānisms

Ar šo Dalībvalstis vienojas par sekojošo:

A. Mērķi

(i) Tirdzniecības politikas pārbaudes mehānisma ("tālāk tekstā TPPM") mērķis ir veicināt to normatīvo aktu, disciplīnu un saistību ievērošanu, kuri noteikti saskaņā ar Daudzpusējiem Tirdzniecības Līgumiem un, atkarībā no piemērojamības, Plurilaterālajiem tirdzniecības līgumiem Dalībvalstīs, un tādejādi sekmējot daudzpusējās tirdzniecības sistēmas funkcionēšanu, panākot lielāku Dalībvalstu atklātību un savstarpēju to tirdzniecības politikas un prakses izpratni. Secīgi, pārbaudes mehānisms rada pastāvīgu iespēju izprast un kolektīvi novērtēt katras atsevišķas Dalībvalsts tirdzniecības politiku un praksi, kā arī to iespaidu uz daudzpusējās tirdzniecības sistēmas darbību. Tomēr šis mehānisms nav paredzēts, lai Dalībvalstīm uzspiestu specifiskas saistības vai strīdu noregulēšanas procedūras Līgumu kontekstā, ne arī, lai piespiestu Dalībvalstis uzņemties kādas politiskas saistības.

(ii) Saskaņā ar pārbaudes mehānismu, veiktajā novērtējumā atbilstošā mērā tiek ievērotas attiecīgās Dalībvalsts plašākas ekonomiskās un attīstības vajadzības, politika un mērķi, kā arī tās ārējie apstākļi. Tomēr pārbaudes mehānismam ir jāpēta Dalībvalsts tirdzniecības politikas un prakses atstātais iespaids uz daudzpusējo tirdzniecības sistēmu.

B. Iekšzemes atklātība

Ar šo Dalībvalstis atzīst iekšzemes atklātības nepieciešamību valsts tirdzniecības politiku skarošo lēmumu pieņemšanā gan Dalībvalsts iekšējiem nolūkiem, gan daudzpusējai tirdzniecības sistēmai, un piekrīt, ka iekšzemes atklātības nodibināšanai jānotiek brīvprātīgi un tās procesā jāievēro katras Dalībvalsts likumdošana un politiskā sistēma.

C. Pārbaudes kārtība

(i) Ar šo tiek nodibināta Tirdzniecības politikas pārbaudes institūcija (tālāk tekstā "TPPI"), tirdzniecības politikas pārbaudei.

(ii) Visu Dalībvalstu tirdzniecības politika un prakse ir jāpakļauj periodiskām pārbaudēm. Atsevišķu Dalībvalstu ietekmei uz daudzpusējās tirdzniecības sistēmas darbību, ko nosaka to ieguldījums pasaules tirdzniecībā pēdējā pārstāvētajā periodā, jākļūst par noteicošo faktoru, lemjot par pārbaužu biežumu. Šādi noteiktas pirmās četras tirdzniecības vienības (skaitot Eiropas Kopienas kā vienu), ir jāpakļauj pārbaudei reizi divos gados. Nākamās 16 jāpārbauda reizi četros gados. Pārējās Dalībvalstis jāpārbauda reizi sešos gados, izņemot gadījumu, ja tiek noteikts ilgāks termiņš vismazāk attīstītajām Dalībvalstīm. Ar šo vienojas, ka šādu vienību, kurām ir kopēja, vairāk nekā vienu Dalībvalsti aptveroša, ārpolitika, pārbaudei jāaptver visi tirdzniecību ietekmējošās politikas komponenti ieskaitot atsevišķu Dalībvalstu attiecīgo politiku un praksi. Izņēmuma gadījumos, ja notiek izmaiņas Dalībvalsts tirdzniecības politikā vai praksē, kurām var būt nozīmīga ietekmē uz tās tirdzniecības partneriem, TPPI var lūgt attiecīgo Dalībvalsti, pēc konsultācijām veikt nākošo pārbaudi.

(iii) Diskusijām TPPI sanāksmēs jānotiek, vadoties no A. paragrāfā noteiktajiem mērķiem. Šo diskusiju mērķis ir Dalībvalsts tirdzniecības politika un prakse - novērtējuma subjekts saskaņā ar pārbaudes mehānismu.

(iv) TPPI izveido pamata shēmu pārbaužu veikšanai. TPPI var arī apspriest un ņemt vērā Dalībvalstu papildinājumus ziņojumiem. TPPI sastāda gada pārbaužu programmu, konsultējoties ar tieši ieinteresētajām Dalībvalstīm. Konsultācijās ar pārbaudāmo Dalībvalsti vai Dalībvalstīm, priekšsēdētājs var izvēlēties diskusijas dalībniekus, kuriem uzstājoties kā privātpersonām TPPI uzsāk diskusijas.

(v) TPPI tās darbībā jābalstās uz sekojošu dokumentāciju:

(a) pilnu ziņojumu, kas minēts D. paragrāfā, kuru iesniegusi pārbaudāmā Dalībvalsts vai Dalībvalstis;

(b) ziņojumu, kuru, pamatojoties uz tā rīcībā esošo informāciju un Dalībvalsts vai Dalībvalstu iesniegto informāciju, sagatavo un par kuru pilnībā ir atbildīgs Sekretariāts. Sekretariātam jāpieprasa no Dalībvalsts vai Dalībvalstīm izskaidrojums par to tirdzniecības politiku un praksi.

(vi) Pārbaudāmās Dalībvalsts un Sekretariāta ziņojumi, kopā ar attiecīgās TPPI sanāksmes protokolu tiek publiskoti tūlīt pēc pārbaudes.

(vii) Šie dokumenti tiek nosūtīti Ministru Konferencei, kurai ir pienākums tos ņemt vērā.

D. Ziņojumi

Lai panāktu iespējami pilnīgāku atklātību, katrai Dalībvalstij regulāri jāsagatavo ziņojums TPPI. Pilnā ziņojumā jāapraksta tirdzniecības politika un prakse, kuru piekopj attiecīgā Dalībvalsts vai Dalībvalstis, un tam jāatbilst noteiktam formātam, par kuru lemj TPPI. Šis formāts sākotnēji tiek balstīts uz "Valstu ziņojumu formāta pamatprincipiem", kas noteikti ar 1989. gada 19. jūlija Lēmumu (BISD 36S/ 406-409), ar nepieciešamajiem labojumiem, lai iekļautu ziņojumu sfērā visus tirdzniecības politikas aspektus, ko aptver Daudzpusējie Tirdzniecības Līgumi 1. pielikumā un, kur piemērojami, Plurilaterālie Tirdzniecības Līgumi. Šo formātu TPPI var pārbaudīt, ņemot vērā pieredzi. Laikā starp pārbaudēm Dalībvalstis sniedz īsus ziņojumus, ja to tirdzniecības politikā notiek kādas ievērojamas izmaiņas; papildināta gada statistiskā informācija jāsniedz atbilstoši formātam. Sevišķa uzmanība jāpievērš grūtībām, kas radušās vismazāk attīstītajām Dalībvalstīm to ziņojumu sagatavošanā. Sekretariāts pēc to attiecīga pieprasījuma dod iespēju jaunattīstības Dalībvalstīm, un īpaši vismazāk attīstītajām Dalībvalstīm, izmantot tehnisko palīdzību. Ziņojumos esošā informācija ir iespējami lielā mērā jāsaskaņo ar notifikācijām, kuras veiktas saskaņā ar Daudzpusējo Tirdzniecības Līgumu nosacījumiem, un, kur piemērojami, ar Plurilaterālajiem tirdzniecības līgumiem.

E. Saistība ar GATT 1994 un GATS maksājumu bilances nosacījumiem

Dalībvalstis atzīst nepieciešamību atvieglot to valstu darbu, kuras ir pakļautas arī pilnām konsultācijām saskaņā ar GATT 1994 vai GATS maksājumu bilances nosacījumiem. Šajā sakarā, TPPI priekšsēdētājs, konsultējoties ar attiecīgo Dalībvalsti vai Dalībvalstīm, kā arī ar Maksājumu bilances komitejas Priekšsēdētāju, nosaka administratīvus pasākumus, kuri harmonizē tirdzniecības politikas normālu ritmu ar maksājumu bilances konsultāciju grafiku, taču neatliekot tirdzniecības politikas pārbaudes ziņojumu uz ilgāku laiku nekā 12 mēnešiem.

F. Mehānisma novērtējums

TPPI veic TPPM darbības novērtējumu ne vēlāk kā piecus gadus pēc Līgums par PTO izveidošanu stāšanās spēkā. Novērtējuma rezultāti tiek iesniegti Ministru Konferencei. Tā turpmāk var izdarīt TPPM novērtējumu tā noteiktajos intervālos, vai arī pēc Ministru Konferences pieprasījuma.

G. Pārskats par izmaiņām starptautiskajā tirdzniecības vidē

TPPI veic arī gada pārskatu par tādām izmaiņām starptautiskajā tirdzniecības vidē, kurām ir ietekme uz daudzpusējo tirdzniecības sistēmu. Šis pārskats tiek papildināts ar ģenerāldirektora gada ziņojumu, kas nosaka PTO galvenos darbības veidus un uzsver nozīmīgus politikas jautājumus, kuri ietekmē tirdzniecības sistēmu.

Lēmums par pasākumiem vismazāk attīstīto valstu atbalstam

Ministri,

Atzīstot vismazāk attīstīto valstu slikto stāvokli un nepieciešamību nodrošināt to efektīvu piedalīšanos pasaules tirdzniecības sistēmā, kā arī veikt turpmākus pasākumus, lai uzlabotu to tirdzniecības iespējas;

Atzīstot vismazāk attīstīto valstu specifiskās vajadzības piekļuvei tirgum, kur nepārtraukta priekšrocība piekļuvē joprojām ir nozīmīgs līdzeklis to tirdzniecības iespēju uzlabošanai;

Atkārtoti apstiprinot savas saistības pilnīgā nosacījumu īstenošanā attiecībā uz vismazāk attīstītajām valstīm, kā tas ietverts "1979. gada 28. novembra Lēmumā par diferencētu un labvēlīgāku režīmu, savstarpēju atvērtību un jaunattīstības valstu pilnīgāku piedalīšanos" 2.d),6. un 8.paragrāfos;

Ievērodami dalībnieku saistības, kā tas noteikts "Punta del Este Ministru deklarācijas" I daļas B.(vii) nodaļā;

1. Nolemj, ka, pat ja līdzīgi jau nav nostiprināts Urugvajas raunda sarunu laikā izstrādātajos juridiskajos dokumentos un, neskatoties uz šo valstu jau izteikto akceptu minētajiem dokumentiem, no vismazāk attīstītajām valstīm laika sprīdī, kamēr tās atrodas šajā kategorijā, pildot jau iepriekšminētajos dokumentos definētos vispārējos noteikumus, tiek prasīta tikai to saistību un koncesiju pildīšana, ciktāl tās atbilst to individuālajai attīstībai, finansu un tirdzniecības vajadzībām, kā arī to administratīvajām un institucionālajām iespējām. Vismazāk attīstītajām valstīm tiek dots vienu gadu ilgs papildus laiks no 1994. gada 15. aprīļa saistību grafiku iesniegšanai, kā to pieprasa Pasaules tirdzniecības organizācijas izveidošanas līguma XI pants.

2. Vienojas par to, ka:

(i) Speciālo un diferencēto pasākumu, kuri tiek veikti vismazāk attīstīto valstu atbalstam, ātra īstenošana, ieskaitot tos, kuri tiek veikti Urugvajas raunda kontekstā, tiek nodrošināta inter alia ar regulāru pārskatu palīdzību.

(ii) Cik vien lielā mērā iespējams, MFN koncesijas, par kurām panākta vienošanās Urugvajas raundā, tarifu un ārpustarifu pasākumiem precēm, kuru eksports varētu interesēt vismazāk attīstītās valstis, var tikt īstenotas atsevišķi, iepriekš un bez pārtraukumiem. Jāņem vērā tālāka GSP (Vispārējā priekšrocību sistēma) un citu shēmu uzlabošana precēm, par kurām vismazāk attīstītajām valstīm ir sevišķa interese.

(iii) Noteikumi, kas norādīti dažādajos līgumos un dokumentos un Urugvajas raunda pagaidu nosacījumos, ir piemērojami elastīgi un tā, lai tie sniegtu atbalstu vismazāk attīstītajām valstīm. Šajā sakarā pret specifiskām un motivētām interesēm, kuras izvirza vismazāk attīstītās valstis attiecīgajās padomēs un komitejās, izturas ar izpratni.

(iv) Importa atvieglojumu un citu līdzekļu pielietošanā, kas minēti GATT 1947 XXXVII panta 3.(c) paragrāfā un attiecīgajā GATT 1994 nosacījumā, īpaša uzmanība jāveltī vismazāk attīstīto valstu eksporta interesēm.

(v) Vismazāk attīstītajām valstīm jāsniedz ievērojami lielāka tehniskā palīdzība to ražošanas attīstībā, nostiprināšanā un daudzveidības izveidošanā, kā arī eksporta bāzes attīstībā, ieskaitot pakalpojumus arī tirdzniecības veicināšanā, lai dotu tām iespēju maksimāli palielināt ieguvumus no liberalizētas tirgus pieejamības.

3. Vienojas paturēt redzeslokā vismazāk attīstīto valstu īpašās vajadzības un turpināt meklēt iespējas pieņemt pozitīvus pasākumus, kuri nodrošina tirdzniecības iespēju paplašināšanos šo valstu atbalstam.

Deklarācija par Pasaules tirdzniecības organizācijas ieguldījumu pasaules ekonomiskās politikas lielākas saskaņotības veicināšanā

1. Ministri atzīst, ka pasaules ekonomikas globalizācija ir novedusi pie pastāvīgi pieaugošu mijiedarbību starp atsevišķu valstu īstenoto ekonomisko politiku, ieskaitot ekonomiskās politikas veidošanas strukturālo, makro- ekonomisko, tirdzniecības, finansu un attīstības aspektu mijiedarbību. Harmonijas sasniegšana starp šīm valstu politikas tendencēm vispirms ir nacionālo valdību uzdevums, bet tās starptautiskā saskaņotība ir svarīgs un vērtīgs elements šīs politikas efektivitātes veicināšanā nacionālajā līmenī. Urugvajas raundā panāktās Vienošanās parāda, ka visas dalību ņemošās valdības atzīst to ieguldījumu, ko var dot liberāla tirdzniecības politika iekšzemes ekonomikas un pasaules ekonomikas veselīgai augšupejai un attīstībai kopumā.

2. Veiksmīga sadarbība katrā ekonomiskās politikas nozarē veicina progresu citās nozarēs. Lielākai valūtas maiņas kursa stabilitātei, kas pamatojas ar organizētākiem ekonomiskajiem un finansu apstākļiem, jāveicina tirdzniecības paplašināšanās, tās nepārtraukts pieaugums un attīstība, kā arī ārējo nelīdzsvarotību korekcija. Ir nepieciešami gan atbilstoša un savlaicīga koncesiju un bezkoncesiju finansu un reālu investīciju resursu plūsma uz jaunattīstības valstīm, gan turpmāki centieni parādu problēmu risināšanā, lai palīdzētu nodrošināt ekonomisko augšupeju un attīstību. Tirdzniecības liberalizācija veido arvien nozīmīgāku noregulējuma programmu sastāvdaļu to sekmīgai īstenošanai daudzās valstīs, kuras bieži saistītas ar ievērojamām pārejas perioda sociālajām izmaksām. Šajā sakarā Ministri atzīmē Pasaules bankas un SVF lomu, atbalstot pielāgošanos tirdzniecības liberalizācijai, ieskaitot atbalstu pārtiku importējošām jaunattīstības valstīm, kurām jāsedz lauksaimniecības reformu radītās īstermiņa izmaksas.

3. Urugvajas raunda pozitīvais rezultāts ir vērienīgs ieguldījums saskaņotākas un pilnīgākas starptautiskās tirdzniecības politikas virzienā. Urugvajas raunda rezultāti nodrošina tirgus pieejamības paplašināšanos par labu visām valstīm, kā arī spēcīgāku daudzpusējo tirdzniecības disciplīnu struktūru. Tie garantē arī, ka tirdzniecības politika tiks realizēta atklātāk un labāk apzinoties iekšzemes konkurētspējas priekšrocības atklātā tirdzniecības vidē. Spēcīgā daudzpusējā tirdzniecības sistēma, kas izriet no Urugvajas raunda sarunām, ir spējīga nodrošināt uzlabotu augsni liberalizācijai, palīdzēt īstenot efektīvāku uzraudzību un nodrošināt daudzpusējās sarunās atbalstīto noteikumu un disciplīnu stingru ievērošanu. Šie uzlabojumi nozīmē, ka tirdzniecības politikai nākotnē var būt nozīmīgāka loma, lai nodrošinātu globālās ekonomiskās politikas veidošanas saskaņotību.

4. Ministri tomēr atzīst, ka grūtības, kuru cēloņi atrodas ārpus tirdzniecības sfēras, nevar tikt mazinātas, izmantojot tikai vienīgi tirdzniecības sfērā veiktos pasākumus. Tas pasvītro citu globālās ekonomiskās politikas veidošanas elementu uzlabošanas centienu nozīmīgumu, lai papildinātu Urugvajas raundā sasniegto rezultātu efektīvāku īstenošanu.

5. Savstarpējās saiknes starp ekonomiskās politikas dažādiem aspektiem prasa, lai starptautiskās institūcijas ar saistībām katrā no šīm sfērām ievērotu stabilu un savstarpēji atbalstošu politiku. Tādēļ Pasaules tirdzniecības organizācijai jāsadarbojas un jāattīsta sadarbība ar starptautiskajām organizācijām, kuras atbild par monetārajiem un finansu jautājumiem, respektējot mandātu, konfidencialitātes prasības un katrai institūcijai nepieciešamo autonomiju lēmumu pieņemšanas procedūrās, kā arī izvairoties no papildus nosacījumu uzlikšanas valdībām. Ministri tālāk uzaicina PTO Ģenerāldirektoru, lai tas kopā ar Starptautiskā valūtas fonda izpilddirektoru un Pasaules bankas prezidentu pārskatītu PTO iespējamos pienākumus sadarbībai ar Bretonvudas institūcijām, kā arī formas, kādā šī sadarbība varētu izpausties tā, lai panāktu lielāku saskaņotību globālajā ekonomiskās politikas veidošanā.

Lēmums par paziņošanas procedūrām

Ministri

nolemj Ministru Konferencei ieteikt lēmuma pieņemšanu par zemāk izklāstīto paziņošanas procedūru uzlabošanu un pārskatu.

Dalībvalstis,

Vēloties uzlabot paziņošanas procedūru darbību saskaņā ar "Līgumu par Pasaules tirdzniecības organizācijas izveidošanu" (turpmāk tekstā saukts "PTO Līgums"), līdz ar to veicinot atklātību Dalībvalstu tirdzniecības politikā un šajā sakarā noteikto uzraudzības pasākumu efektivitāti;

Atgādinot saskaņā ar PTO Līgumu noteiktās saistības par publicēšanu un paziņošanu, ieskaitot saistības saskaņā ar īpašiem pievienošanās protokola nosacījumiem, īpašajiem izņēmumiem un citiem līgumiem, kuriem pievienojušās Dalībvalstis;

Vienojas par sekojošo:

I. Vispārējie paziņošanas pienākumi

Dalībvalstis apstiprina savu piekrišanu saistībām saskaņā ar Daudzpusējiem tirdzniecības līgumiem un atbilstoši piemērojamajiem Plurilaterālajiem tirdzniecības līgumiem par publicēšanu un paziņošanu. Dalībvalstis atsauc savus pasākumus, kas noteikti "Izskaidrojumā par paziņošanu, konsultācijām, strīdu noregulēšanu un uzraudzību", kas pieņemts 1979. gada 28. novembrī (BISD 26S/ 210). Attiecībā uz to apņemšanos par paziņošanu to iespēju robežās, ka tās ir pieņēmušas GATT 1994 ietekmējošus tirdzniecības pasākumus, kā atsevišķs fakts, šāda paziņošana neietekmē uzskatus par atbilstību pasākumiem un šādu atbilstību tiesībām un pienākumiem saskaņā ar Daudzpusējiem tirdzniecības līgumiem un, atbilstoši piemērojamajiem Plurilaterālajiem tirdzniecības līgumiem, Dalībvalstis vienojas, ka tās vadīsies saskaņā ar pielikumā uzskaitītajiem pasākumiem. Tādejādi Dalībvalstis vienojas, ka šādu pasākumu uzsākšana vai grozīšana ir jāizdara saskaņā ar 1979. gada Izskaidrojumu par paziņošanas prasībām.

II. Ziņojumu centrālais reģistrs

Centrālais ziņojumu reģistrs tiek izveidots Sekretariāta pakļautībā. Kamēr Dalībvalstis turpina esošo paziņošanas procedūru ievērošanu, Sekretariātam jānodrošina, ka centrālais reģistrs reģistrē informācijas, kas sniegta par attiecīgās Dalībvalsts pasākumu, satura elementus: pasākuma mērķi, darbības sfēru, kā arī prasības, saskaņā ar kurām Sekretariātam ir attiecīgi paziņots. Centrālajā reģistrā informācijai jābūt pieejamai gan pēc iesniedzējas valsts nosaukuma, gan pēc tā pasākuma nosaukuma, par kuru ir paziņots.

Centrālajam reģistram ik gadu jāinformē katra Dalībvalsts par regulārajām paziņošanas saistībām, kuras šai Dalībvalstij ir jāievēro nākamā gada laikā.

Centrālajam reģistram atsevišķi jāpievērš Dalībvalstu uzmanība prasībām par regulāro paziņošanu, kuras nav tikušas izpildītas.

Informācija centrālajā reģistrā attiecībā uz atsevišķiem ziņojumiem ir pieejama pēc attiecīga jebkuras tādas Dalībvalsts lūguma, kura ir tiesīga saņemt attiecīgo ziņojumu.

III. Paziņošanas saistību un procedūru pārbaude

Preču tirdzniecības padome veic paziņošanas saistību un procedūru pārbaudi saskaņā ar Līgumiem PTO Līguma 1A Pielikumā. Pārbaudi veic darba grupa, kurā piedalīšanās ir atļauta visām Dalībvalstīm. Grupa tiek izveidota tūlīt pēc PTO Līguma spēkā stāšanās brīža.

Darba grupas pilnvaru loks ir sekojošs:

- veikt visu pastāvošo paziņošanu saistību, kas noteiktas Dalībvalstīm saskaņā ar Līgumiem PTO Līguma 1A pielikumā, rūpīgu pārskatu, lai vienkāršotu, standartizētu un savstarpēji pielīdzinātu šīs saistības, cik vien lielā mērā tas ir iespējams, kā arī, lai pilnveidotu šo saistību ievērošanu, paturot prātā galveno mērķi - Dalībvalstu tirdzniecības politikas atklātības palielināšanu un attiecīgi noteikto uzraudzības pasākumu efektivitātes palielināšanu, kā arī atceroties, ka dažām jaunattīstības Dalībvalstīm iespējams būs nepieciešama palīdzība to paziņošanas saistību izpildē;

- sniegt rekomendācijas Preču tirdzniecības padomei ne vēlāk kā divus gadus pēc PTO Līguma stāšanās spēkā.

Pielikums

Indikatīvais notificējamo pasākumu rādītājs¹

Tarifi (ieskaitot piesaistīto tarifu un apjomu, GSP nosacījumus, brīvās tirdzniecības zonu muitas savienību dalībvalstīm noteiktās likmes, citas priekšrocības)

Tarifu kvotas un papildus samaksas.

Kvantitatīvie ierobežojumi, ieskaitot brīvi noteiktus eksporta ierobežojumus un mārketinga nosacījumi, kas ietekmē importu.

Citi ārpustarifu pasākumi, piemēram, licencēšana un konsistences prasības; maināmie nodokļi.

Muitas vērtības noteikšana.

Izcelsmes noteikumi.

Valsts pasūtījums.

Tehniskās barjeras.

Iekšējā tirgus aizsardzības pasākumi.

Antidempinga pasākumi.

Kompensācijas pasākumi.

Eksporta nodokļi.

Eksporta subsīdijas, atbrīvojums no nodokļiem un koncesionārais eksporta finansējums.

Brīvās tirdzniecības zonas, ieskaitot "in-bond" ražošanu.

Eksporta ierobežojumi, ieskaitot brīvi noteiktos eksporta ierobežojumus un mārketinga nosacījumus.

Cita veida valdības atbalsts, ieskaitot subsīdijas, atbrīvojumu no nodokļiem.

Valsts tirdzniecības uzņēmumu loma.

Ārvalstu valūtas apmaiņas kontrole attiecībā uz importu un eksportu.

Valdības pilnvarotā pret-tirdzniecība.

Jebkurš cits pasākums, ko aptver Daudzpusējie tirdzniecības līgumi PTO Līguma 1.A pielikumā.

Deklarācija par Pasaules tirdzniecības organizācijas saistībām ar Starptautisko valūtas fondu

Ministri,

Atzīmējot ciešās saistības starp GATT 1947 LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM un Starptautisko valūtas fondu, un GATT 1947 nosacījumus, saskaņā ar kuriem pastāv šīs saistības, sevišķi GATT 1947 XV pants;

Atzīstot dalībnieku vēlēšanos atbalstīt Pasaules tirdzniecības organizācijas un Starptautiskā valūtas fonda attiecības attiecībā uz sfērām, ko aptver Daudzpusējie tirdzniecības līgumi PTO Līguma 1A pielikumā, ar nosacījumiem, kuri ir noteikuši GATT 1947 LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU un Starptautiskā valūtas fonda attiecības;

Ar šo atkārtoti apstiprina ka, ja vien nav citādi paredzēts Noslēguma dokumentā, PTO un Starptautiskā valūtas fonda attiecības attiecībā uz sfērām, ko aptver Daudzpusējie tirdzniecības līgumi PTO Līguma 1A pielikumā, tiks balstītas uz nosacījumiem, saskaņā ar kuriem pastāv GATT 1947 LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU un Starptautiskā valūtas fonda attiecības.

Lēmums par pasākumiem attiecībā uz varbūtējām negatīvajām sekām, kas izriet no reformu programmas vismazāk attīstītajām un pārtikas produktu importējošajām jaunattīstības valstīm

1. Ministri atzīst, ka Urugvajas raunda rezultātu sekmīga īstenošana kopumā radīs arvien lielākas iespējas tirdzniecības paplašināšanai un ekonomiskajai attīstībai, no kā iegūs visas dalībvalstis.

2. Ministri atzīst, ka reformu programmas laikā lielākai tirdzniecības liberalizācijai lauksaimniecībā, vismazāk attīstītajām valstīm un pārtikas produktu importējošajām jaunattīstības valstīm negatīvas sekas var būt attiecībā uz pamata pārtikas preču adekvātu piegāžu iespējām no ārējiem avotiem uz saprātīgiem noteikumiem un nosacījumiem, ieskaitot īslaicīgas grūtības pamata pārtikas preču komercimporta normālo apjomu finansēšanā.

3. Ministri attiecīgi vienojas par atbilstošu mehānismu izveidi, lai nodrošinātu, ka Urugvajas raunda rezultātu par tirdzniecību lauksaimniecībā īstenošana nekaitē pārtikas palīdzības pieejamībai vairāk par līmeni, kurš ir pietiekošs jaunattīstības valstu, it īpaši vismazāk attīstīto valstu un pārtikas produktu importējošo valstu, pārtikas nepieciešamību apmierināšanai. Šajā sakarā Ministri vienojas:

(i) pārskatīt pārtikas palīdzības apjomu, ko periodiski nosaka "Pārtikas palīdzības komiteja" saskaņā ar 1986. gada "Konvenciju par pārtikas palīdzību" un sākt sarunas attiecīgajā forumā, lai noteiktu pārtikas palīdzības saistību apjomu, kas ir pietiekošs, lai apmierinātu jaunattīstības valstu likumiskās nepieciešamības reformu programmas laikā;

(ii) pieņemt direktīvas, lai nodrošinātu, ka vismazāk attīstītajām un pārtikas produktu importējošajām jaunattīstības valstīm pamata pārtikas preču pieaugošs daudzums tiek sniegts pilnu subsīdiju formā un/ vai atbilstoši atvieglotiem nosacījumiem saskaņā ar 1986. gada "Konvencijas par pārtikas palīdzību" IV pantu;

(iii) pilnībā ievērot to palīdzības programmu kontekstā lūgumus pēc tehniskās un finansiālās palīdzības nodrošināšanas vismazāk attīstītajām un pārtikas produktu importējošajām jaunattīstības valstīm, lai uzlabotu to lauksaimniecības produktivitāti un infrastruktūru.

4. Ministri tālāk vienojas par to, ka ar atbilstošu nosacījumu jebkurā līgumā, kas attiecas uz lauksaimniecības eksporta kredītiem, tiks nostiprināta īpaša attieksme par labu vismazāk attīstītajām un pārtikas produktus importējošajām jaunattīstības valstīm.

5. Ministri atzīst, ka Urugvajas sarunu raunda rezultātā atsevišķas jaunattīstības valstis var nonākt īslaicīgās grūtībās normālu komerciālā importa apjomu finansēšanā un, ka šīs valstis ir tiesīgas piesaistīt starptautisko finansu institūciju resursus atbilstoši esošajām iespējām, vai šādas iespējas, kuras tiks radītas pielāgošanas programmu kontekstā, sakarā ar šādām finansēšanas grūtībām. Šajā sakarā Ministri ievēro Ģenerāldirektora ziņojuma GATT 1947 LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM, par viņa konsultācijām ar Starptautiskā valūtas fonda Izpilddirektoru un Pasaules bankas Prezidentu, 37. paragrāfu (MTN,GNG/ NG 14/ W/ 35).

6. Šī Lēmuma nosacījumi ir pakļauti regulāram Ministru Konferences pārskatam un Lauksaimniecības komiteja attiecīgi kontrolē papildinājumus šim Lēmumam.

Lēmums par pirmās integrācijas paziņošanu saskaņā ar Līguma par tekstīlijām un apģērbu 2.6. pantu

Ministri

Vienojas, ka dalībvalstīm, kuras pielieto ierobežojumus atbilstoši Līguma par tekstīlijām un apģērbu 2. panta 1. paragrāfam, detalizēti jāpaziņo GATT Sekretariātam par pasākumiem, kuri veicami saskaņā ar šī Līguma 2. panta 6. paragrāfu, ne vēlāk kā līdz 1994. gada 1. oktobrim. GATT Sekretariāts nekavējoties izsūta šos ziņojumus citām dalībvalstīm informācijai. Šie ziņojumi ir pieejami Tekstiliju kontroles institūcijai no brīža, kad tā tiek izveidota, Līguma par tekstīlijām un apģērbu 2. panta 21. paragrāfa nolūkiem.

Lēmums par ierosināto vienošanos attiecībā uz PTO - ISO standartu informācijas sistēmu

Ministri

Nolemj ieteikt Pasaules tirdzniecības organizācijas Sekretariātam panākt vienošanos ar Starptautisko standartizēšanas organizāciju (ISO), lai izveidotu informācijas sistēmu, saskaņā ar kuru:

1. ISONET Dalībvalstis nodod ISO/ IEC Informācijas centram Ženēvā ziņojumus, kas minēti Labas prakses kodeksa (C) un (J) paragrāfos, Līguma par tirdzniecības tehniskajām barjerām 3 pielikuma Standartu sagatavošanai, pieņemšanai un piemērošanai, tādā veidā, kā tur norādīts;

2. sekojošas alfabētiskās/ ciparu klasifikācijas sistēmas tiek izmantotas darba programmās, kas minētas J paragrāfā:

a) standartu klasifikācijas sistēma, kura atļautu standartizēšanas institūcijām piešķirt katram darba programmā minētajam standartam satura alfabētisku/ ciparu norādi;

b) posma kodu sistēma, kura atļautu standartizēšanas institūcijām piešķirt katram darba programmā minētajam standartam tā attīstības posma alfabētisku/ ciparu norādi; šim nolūkam ir jānosaka vismaz pieci attīstības posmi:

(1) posms - pieņemts lēmums par standarta izstrādāšanu, bet tehniskais darbs vēl nav sākts;

(2) posms - tehniskais darbs ir sācies, bet komentāru iesniegšana vēl nav uzsākta;

(3) posms - komentāru iesniegšana ir sākusies, bet vēl nav beigusies;

(4) posms - komentāru iesniegšana ir beigusies, bet standarts vēl nav pieņemts; un

(5) posms - standarts ir pieņemts.

c) identifikācijas sistēma, kas aptver visus starptautiskos standartus, kuri atļautu standartizēšanas institūcijām piešķirt katram darba programmā minētajam standartam starptautiskā standarta (standartu) alfabētisku/ ciparu norādi, kas izmantots kā pamats.

3. ISO/ IEC Informācijas centrs nekavējoties nodod Sekretariātam jebkuru ziņojumu kopijas, kuras minētas Labas prakses kodeksa C paragrāfā;

4. ISO/ IEC Informācijas centrs regulāri publicē saskaņā ar Labas prakses kodeksa C un J paragrāfiem sniegtajos ziņojumos esošo informāciju; šī publikācija, par kuru var prasīt saprātīgu samaksu, ir pieejama ISONET Dalībvalstīm un ar Sekretariāta starpniecību - PTO Dalībvalstīm.

Lēmums par ISO/IEC Informācijas centra publikāciju pārskatu

Ministri

nolemj, ka atbilstoši Līguma par Pasaules tirdzniecības organizācijas izveidošanu 1 A pielikumā esošā Līguma par tirdzniecības tehniskajām barjerām 13. panta 1. paragrāfam izveidotā Tirdzniecības tehnisko barjeru komiteja, nemazinot nosacījumus par konsultācijām un strīdu noregulēšanu, vismaz reizi gadā pārskata ISO/ IEC Informācijas centra veikto informācijas publicēšanu, kura saņemta atbilstoši Pozitīvās prakses kodeksam Standartu sagatavošanai, pieņemšanai un piemērošanai Līguma 3 pielikumā, lai paredzētu Dalībvalstīm iespēju diskutēt par jebkuriem jautājumiem attiecībā uz šī kodeksa darbību.

Lai garantētu šādu diskusiju, Sekretariāts izsniedz Dalībvalsts sagatavoto visu standartizēšanas institūciju sarakstu, kuras ir akceptējušas kodeksu, kā arī to standartizēšanas institūciju sarakstu, kuras ir akceptējušas vai izstājušās no kodeksa kopš iepriekšējā pārskata.

Sekretariāts nekavējoties izsūta Dalībvalstīm arī ziņojumu kopijas, kuras tas saņem no ISO/ IEC Informācijas centra.

Lēmums par pretdarbību krāpšanai

Ministri

Atzīmējot, ka kamēr krāpšanas problēma attiecībā uz antidempinga nodevu pasākumiem veidoja sarunu daļu pirms Līguma par GATT 1994 VI panta īstenošanu, sarunu dalībvalstis nespēja vienoties par specifisku tekstu;

Apzinoties nepieciešamību pēc vienoti piemērojamu noteikumu izstrādāšanas šajā jomā cik vien ātri iespējams,

Nolemj nodot šo lietu lēmuma pieņemšanai Antidempinga prakses komitejai, kas izveidota saskaņā ar šo Līgumu.

Lēmums par "Līguma par vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību 1994 VI panta īstenošanu" 17.6. panta pārskatu

Ministri

Pieņem sekojošu lēmumu:

Pārskata standarts "Līguma par GATT 1994 VI panta īstenošanu" 17 panta 6 paragrāfā tiek pārskatīts pēc trīs gadu posma, ar nolūku izskatīt jautājumu par tā derīgumu vispārējai pielietošanai.

Deklarācija par strīdu noregulēšanu atbilstoši vienošanās par GATT 1994 VI panta īstenošanu vai līguma par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem V daļai

Ministri

Atzīst, attiecībā uz strīdu noregulēšanu atbilstoši "Līgumam par GATT 1994 VI panta īstenošanu" vai "Līguma par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem" V daļai, nepieciešamību pēc pastāvīgas tādu strīdu risināšanas, kuri rodas antidempinga un kompensācijas nolūkā piemērotu nodokļu rezultātā.

Lēmums attiecībā uz gadījumiem, kur muitas administrācijām ir iemesls apšaubīt deklarētās vērtības pareizību un precizitāti

Ministri

Aicina Muitas vērtības noteikšanas komiteju, kas izveidota saskaņā ar Līgumu par GATT 1994 VII panta īstenošanu, pieņemt sekojošu lēmumu:

Muitas vērtības noteikšanas komiteja,

atkārtoti apstiprinot, ka darījuma vērtība ir vērtības noteikšanas primārā bāze, saskaņā ar Līgumu par GATT 1994 VII panta īstenošanu (turpmāk tekstā - "Līgums");

atzīstot, ka muitas administrācija var sastapties ar gadījumu, kad ir iemesls apšaubīt tirgotāju sniegto ziņu un deklarētajai vērtībai pievienoto dokumentu patiesumu un precizitāti;

uzsverot, ka šādos gadījumos rīkojoties muitas administrācija nedrīkst kaitēt tirgotāju likumīgajām komercinteresēm;

ievērojot Līguma 17 pantu, Līguma III pielikuma 6. paragrāfu, un attiecīgos Muitas vērtības noteikšanas Tehniskās komitejas lēmumus;

nolemj sekojoši:

1. Kad deklarācija ir iesniegta un, ja muitas administrācijai ir iemesls apšaubīt šai deklarācijai pievienoto ziņu un dokumentu patiesību un precizitāti, muitas administrācija drīkst pieprasīt importētājam tālākus paskaidrojumus, arī dokumentus un citus pierādījumus, ka deklarētā vērtība atspoguļo faktiski samaksāto vai maksājamo kopējo summu par importētajām precēm, kas pielāgota atbilstoši 8. panta nosacījumiem. Ja pēc tālākas informācijas saņemšanas, kā arī tad, ja nav saņemta atbilde uz prasīto, muitas administrācijai vēl joprojām ir pamatotas šaubas par deklarētās vērtības patiesumu vai precizitāti, var uzskatīt, paturot prātā 11. panta nosacījumus, ka importēto preču muitas vērtība nevar tikt noteikta saskaņā ar 1. panta nosacījumiem. Pirms galīgā lēmuma pieņemšanas, muitas administrācija paziņo importētājam, pēc pēdējā pieprasījuma to darot rakstiski, tās pamatojumu sniegto ziņu un dokumentu patiesuma un precizitātes apšaubīšanai, un importētājam tiek dota pienācīga iespēja sniegt atbildi. Galīgā lēmuma pieņemšanas gadījumā muitas administrācija paziņo importētājam rakstiski par lēmumu un tā pamatojumu.

2. Ir pilnīgi pieņemami, piemērojot Līgumu vienai Dalībvalstij, palīdzēt citai Dalībvalstij, pamatojoties uz nosacījumiem, par kuriem panākta savstarpēja vienošanās.

Lēmums par tekstiem attiecībā uz minimālajām vērtībām un vienīgā aģenta, vienīgā izplatītāja vai vienīgā koncesionāra veikto importu

Ministri

nolemj nodot sekojošus tekstus pieņemšanai Muitas vērtības noteikšanas Komitejai, kas izveidota saskaņā ar Līgumu par GATT 1994 VII.panta īstenošanu.

Ja jaunattīstības valsts patur tiesības saglabāt oficiāli noteiktās minimālās vērtības III pielikuma 2. paragrāfa nosacījumu kontekstā un norāda pietiekošu iemeslu, komitejai ar izpratni jāizskata lūgums par tiesību paturēšanu.

Ja tiek dota piekrišana šādu tiesību paturēšanai, III pielikuma 2. paragrāfā minētajiem noteikumiem un nosacījumiem pilnībā jāņem vērā attiecīgās jaunattīstības valsts attīstības, finansu un tirdzniecības vajadzības.

1. Vairākas jaunattīstības valstis ir norūpējušās par problēmām, kas var rasties, ja importa novērtējumu veic vienīgie aģenti, vienīgie izplatītāji un vienīgie koncesionāri. Saskaņā ar 20. panta 1. paragrāfu, jaunattīstības valstij tiek dotas tiesības atlikt Līguma piemērošanu uz termiņu, kas nepārsniedz piecus gadus. Šajā kontekstā jaunattīstības Dalībvalstis, kuras izmanto šo nosacījumu, varētu izmantot šo termiņu attiecīgas izpētes izdarīšanai un citu pasākumu veikšanai, kas ir nepieciešami, lai nodrošinātu piemērošanu.

2. Apsverot to, Komiteja rekomendē Muitas sadarbības padomei palīdzēt jaunattīstības Dalībvalstīm, atbilstoši II pielikuma nosacījumiem, izpētes formulēšanā un veikšanā jomās, kuras uzskatāmas par potenciālu satraukumu izraisošām, ieskaitot tās, kuras attiecas uz vienīgo aģentu, vienīgo izplatītāju un vienīgo koncesionāru veikto importu.

Lēmums par institucionālajiem pasākumiem Vispārējam līgumam par pakalpojumu tirdzniecību

Ministri

nolemj rekomendēt, lai Pakalpojumu tirdzniecības padome savā pirmajā sanāksmē pieņemtu lēmumu par zemāk minētajām palīginstitūcijām.

Pakalpojumu tirdzniecības komiteja

rīkojoties atbilstoši XXIV pantam, lai nodrošinātu Vispārējā Līguma par pakalpojumu tirdzniecību darbību un tā mērķu pildīšanu,

pieņem sekojošu lēmumu:

1. Jebkuras palīginstitūcijas, kuras Padome izveido, sniedz Padomei gada ziņojumu vai dara to biežāk, ja nepieciešams. Katra institūcija pieņem savus procedūras noteikumus un var izveido savas palīginstitūcijas, ja nepieciešams.

2. Jebkura sektoru komiteja pilda pienākumus, kurus tai deleģējusi Padome, un tā paredz Dalībvalstīm iespēju konsultēties par jebkuriem jautājumiem pakalpojumu tirdzniecībā attiecīgajā sektorā un tā sektorālā pielikuma darbību, kuram tā varētu piederēt. Šādos pienākumos ir iekļautas arī sekojošas darbības:

a) nepārtraukti pārskatīt un veikt uzraudzību par Līguma piemērošanu attiecīgajam sektoram;

b) ierosinājumu vai rekomendāciju formulēšana to izskatīšanai Padomē saistībā ar jebkuru jautājumu attiecībā uz tirdzniecību attiecīgajā sektorā;

c) ja pastāv pielikums, kas pieder pie sektora, izskatīt ierosinājumus labojumiem šajā sektora pielikumā, un sniegt attiecīgas rekomendācijas Padomei;

d) sasaukt tehnisku diskusiju forumu, veikt izpēti attiecībā uz Dalībvalstu pasākumiem un iepazīties ar jebkuriem tehniskajiem jautājumiem, kuri ietekmē pakalpojumu tirdzniecību attiecīgajā sektorā;

e) sniegt tehnisko palīdzību jaunattīstības Dalībvalstīm un jaunattīstības valstīm, kuras ir stājušās sarunās par pievienošanos Līgumam par Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanu, attiecībā uz saistību piemērošanu vai citiem jautājumiem, kas ietekmē pakalpojumu tirdzniecību attiecīgajā sektorā, un

f) sadarboties ar jebkurām citām palīginstitūcijām, kas izveidotas saskaņā ar Vispārējo Līgumu par pakalpojumu tirdzniecību, vai starptautiskajām organizācijām, kuras ir aktīvas attiecīgajā sektorā.

3. Ar šo tiek izveidota Finansu pakalpojumu tirdzniecības Komiteja, kuras pienākumi ir uzskaitīti 2. paragrāfā.

Lēmums par noteiktām strīdu noregulēšanas procedūrām Vispārējam līgumam par pakalpojumu tirdzniecību

Ministri

Nolemj rekomendēt Preču tirdzniecības padomei savā pirmajā sanāksmē pieņemt zemāk aprakstīto lēmumu:

Preču tirdzniecības padome,

ievērojot Līguma un pakalpojumu tirdzniecības specifisko saistību un specifisko pienākumu raksturu attiecībā uz strīdu noregulēšanu saskaņā ar XXII un XXIII pantiem,

pieņem sekojošu lēmumu:

1. Tiek izveidots komitejas dalībnieku saraksts, lai palīdzētu komitejas dalībnieku izvēlē.

2. Šajā sakarā Dalībvalstis var ieteikt atsevišķu personas, kurām ir tāda kvalifikācija kā minēts 3. paragrāfā, lai tās tiktu iekļautas sarakstā, un tām jānodrošina šo personu auto-biogrāfiskie dati ar norādījumu uz kompetenci specifiskos sektoros, ja tāda ir.

3. Komitejas tiek veidotas no augsti kvalificētām valdības un/ vai nevalstiskām personām, kurām ir pieredze jautājumos saistībā ar Vispārējo vienošanos par pakalpojumu tirdzniecību un/ vai pakalpojumu tirdzniecībā, ieskaitot ar to saistītos regulējošos jautājumus. Komitejas locekļi veic savus individuālos darba uzdevumus un tie nevar pārstāvēt kādu valdību vai organizāciju.

4. Strīdu komitejām attiecībā uz sektoru jautājumiem ir jābūt kompetentām atbilstoši specifiskajiem pakalpojumu sektoriem, uz kuriem strīds attiecas.

5. Sekretariāts uztur sarakstu un izstrādā procedūras tā administrēšanai, konsultējoties ar Padomes Priekšsēdētāju.

Lēmums par pakalpojumu tirdzniecību un apkārtējo vidi

Ministri

Nolemj rekomendēt Preču tirdzniecības padomei tās pirmajā sanāksmē pieņemt zemāk aprakstīto lēmumu.

Preču tirdzniecības padome,

atzīstot, ka pasākumi, kuri ir nepieciešami apkārtējās vides aizsardzībai, var būt pretrunā ar Līguma nosacījumiem; un

atzīmējot, ka tā kā apkārtējās vides aizsardzībai nepieciešamo pasākumu mērķis vienmēr ir cilvēku, dzīvnieku vai augu dzīvības vai veselības aizsardzība, tad nav skaidras nepieciešamības nostiprināt vairāk nosacījumu, nekā tas jau ir ietverts XIV panta b) paragrāfā;

pieņem sekojošu lēmumu:

1. Lai noteiktu, vai ir nepieciešams izdarīt jebkādas izmaiņas Līguma XIV pantā šādu pasākumu vērā ņemšanai, lūgt Tirdzniecības un apkārtējās vides Komitejai iepazīties ar sakarībām starp pakalpojumu tirdzniecību un apkārtējo vidi un ziņot, vēlāk sniedzot rekomendācijas par to, ieskaitot arī jautājumu par nepārtrauktu attīstību. Komitejai jāizpēta arī starpvaldību līgumu par apkārtējo vidi atbilstība un to saistības ar Līgumu.

2. Komitejai jāziņo par sava darba rezultātiem Ministru Konferences pirmajai bienālajai sanāksmei pēc Līguma par Pasaules tirdzniecības līguma izveidošanu spēkā stāšanās.

Lēmums par sarunām par fizisku personu pārvietošanos

Ministri,

Atzīmējot saistības, kuras izriet no Urugvajas raunda sarunām par fizisku personu pārvietošanos ar nolūku sniegt pakalpojumus;

Paturot prātā Vispārējās vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību mērķus, ieskaitot pieaugošo jaunattīstības valstu dalību pakalpojumu tirdzniecībā un to pakalpojumu eksporta paplašināšanos;

Atzīstot, cik svarīgi ir panāk plašāku saistību piemērošanas līmeni attiecībā uz fizisku personu kustību, lai panāktu priekšrocību sabalansētību saskaņā ar Vispārējo vienošanos par pakalpojumu tirdzniecību;

Pieņem sekojošu lēmumu:

1. Sarunas par tālāku fizisku personu kustības liberalizāciju ar nolūku sniegt pakalpojumus turpinās pēc Urugvajas sarunu raunda noslēguma, lai panāktu lielākas dalībnieku saistības saskaņā ar Vispārējo vienošanos par pakalpojumu tirdzniecību.

2. Tiek izveidota sarunu grupa par fizisko personu kustību sarunu noturēšanai. Grupa pati izstrādā savas procedūras un periodiski sniedz ziņojumu Pakalpojumu tirdzniecības padomei.

3. Sarunu grupa notur savu pirmo sarunu sesiju ne vēlāk kā 1994. gada 16. maijā. Tā noslēdz šīs sarunas un sagatavo galīgo ziņojumu ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc Līguma par Pasaules tirdzniecības organizācijas izveidošanu spēkā stāšanās.

4. Saistības, kas izriet no šīm sarunām, tiek ierakstītas Dalībvalstu īpašo saistību Grafikos.

Lēmums par finansu pakalpojumiem

Ministri,

Atzīmējot, ka saistības, kuras paredzējušas dalībvalstis attiecībā uz finansu pakalpojumiem Urugvajas raunda noslēgumā, stājas spēkā uz MFN bāzes vienā laikā ar Līgumu par Pasaules tirdzniecības organizācijas izveidošanu ( turpmāk tekstā "PTO Līgums"),

pieņem sekojošu lēmumu:

1. Noslēdzoties termiņam, kas beidzas ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc PTO Līguma stāšanās spēkā, Dalībvalstīm ir tiesības brīvi uzlabot, grozīt vai atcelt visas vai daļu savu saistību šajā sektorā bez kompensācijas piedāvājuma, neskatoties uz Vispārējās vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību XXI panta nosacījumiem. Tajā pašā laikā Dalībvalstis galīgi definē savas pozīcijas attiecībā uz MFN izņēmumiem šajā sektorā, neskatoties uz nosacījumiem Pielikumā par II panta Izņēmumiem. No PTO Līguma spēkā stāšanās brīža līdz augstāk minētā termiņa beigām, izņēmumi, kuri uzskaitīti II panta Izņēmumi Pielikumā, kurus nosaka saistību apjoms, kuras pilda citas dalībvalstis vai citu dalībvalstu atbrīvojumi, netiks piemēroti.

2. Finansu pakalpojumu tirdzniecības Komiteja kontrolē ikvienu sarunu gaitu, kas tiek veiktas saskaņā ar šī Lēmuma nosacījumiem, un ziņo par tām Pakalpojumu tirdzniecības padomei ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc PTO Līguma spēkā stāšanās brīža.

Lēmums par sarunām par jūras transporta pakalpojumiem

Ministri,

Atzīmējot, ka dalībvalstīm paredzētās saistības attiecībā uz jūras transporta pakalpojumiem, noslēdzot Urugvajas sarunu raundu, stājas spēkā uz MFN bāzes vienā laikā ar Līgumu par Pasaules tirdzniecības organizācijas izveidošanu (tālāk tekstā - "PTO Līgums"),

Pieņem sekojošu lēmumu:

1. Sarunas tiek sāktas brīvprātīgi jūras transporta pakalpojumu sektorā Vispārējās vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību ietvaros. Sarunas ir visaptveroša rakstura, ar mērķi uzņemties saistības starptautiskajā tirdzniecībā, papildus pakalpojumos un pieejā ostu aprīkojumam un tā izmantošanā, kā rezultātā noteiktās laika robežās tiek likvidēti ierobežojumi.

2. Sarunu grupa par jūras transporta pakalpojumiem (tālāk tekstā - "NGMTS") tiek izveidota, lai pildītu šo norādījumu. NGMTS periodiski ziņo par šo sarunu gaitu.

3. Sarunas NGMTS ir atvērtas visām valdībām un Eiropas Kopienām, kuras paziņo par savu nodomu piedalīties. Uz šo brīdi, sekojošie ir paziņojuši par savu nodomu piedalīties sarunās:

Argentīna, Kanāda, Eiropas Kopienas un to dalībvalstis, Somija, Honkonga Islande, Indonēzija, Koreja, Malaizija, Meksika, Jaunzēlande, Norvēģija, Filipīnas, Polija, Rumānija, Singapūra, Zviedrija, Šveice, Taizeme, Turcija, Amerikas Savienotās Valstis.

Turpmākā paziņošana par nodomu piedalīties tiek adresēta PTO Līguma Depozitārijam.

4. NGMTS notur savu pirmo sarunu sesiju ne vēlāk kā 1994. gada 16. maijā. Tā pabeidz šīs sarunas un sagatavo galīgo ziņojumu ne vēlāk kā 1996. gada jūnijā. NGMTS galīgais ziņojums norāda šo sarunu rezultātu izpildes datumu.

5. Līdz sarunu nobeigumam II pants un Pielikuma par II panta izņēmumiem 1. un 2. paragrāfu piemērošana šim sektoram tiek apturēta un nav nepieciešams uzskaitīt MFN izņēmumus. Sarunu nobeigumā Dalībvalstīm ir tiesības brīvi uzlabot, grozīt vai atcelt jebkuras saistības, kas noteiktas šajā sektorā Urugvajas raunda laikā, bez kompensācijas nosacījuma, neskatoties uz Līguma XXI panta nosacījumiem. Tajā pašā laikā Dalībvalstis galīgi definē savas pozīcijas attiecībā uz MFN izņēmumiem šajā sektorā, neskatoties uz Pielikuma par II panta izņēmumiem, nosacījumiem. Gadījumā, ja sarunas ir neveiksmīgas, Pakalpojumu tirdzniecības padome lemj, vai sarunas turpināt atbilstoši šim mandātam.

6. Jebkuras saistības, kuras izriet no sarunām, ieskaitot to stāšanās spēkā brīdi, tiek fiksētas Grafikos, kas pievienoti Vispārējai vienošanai par pakalpojumu tirdzniecību un ir pakļautas visiem šī Līguma nosacījumiem.

7. Uzsākot nekavējoties un turpinot līdz izpildes datumam, kas nosakāms saskaņā ar 4. paragrāfu, tiek saprasts, ka dalībvalsts nepiemēro nevienu pasākumu, kas ietekmē jūras transporta pakalpojumus, izņemot kā atbildi uz pasākumiem, kurus piemēro citas valstis un jūras transporta pakalpojumu sniegšanas brīvības pilnveidošanai vai saglabāšanai, ne arī tādā veidā, kas varētu uzlabot to sarunu pozīcijas un līdzekļus.

8. 7. paragrāfa īstenošana ir pakļauta NGMTS uzraudzībai. Jebkura dalībvalsts drīkst pievērst NGMTS uzmanību jebkurai darbībai vai nolaidībai, kuru tā uzskata par būtisku 7. panta īstenošanai. Tiek pieņemts, ka šādi ziņojumi tiek iesniegti NGMTS pēc tam, kad tos ir saņēmis Sekretariāts.

Lēmums par profesionāliem pakalpojumiem

Ministri

nolemj ieteikt Pakalpojumu tirdzniecības padomei tās pirmās sanāksmes laikā pieņemt zemāk aprakstīto lēmumu.

Pakalpojumu tirdzniecības padome,

atzīstot regulējošo pasākumu iespaidu saistībā ar profesionālo kvalifikāciju, tehniskajiem standartiem un licencēšanu un ar profesionālo pakalpojumu tirdzniecības paplašināšanos;

vēloties izveidot daudzpusējas disciplīnas, lai nodrošinātu, ka saistību pildīšanas gadījumā šādi regulējoši pasākumi nerada nevajadzīgas barjeras profesionālu pakalpojumu sniegšanai;

Pieņem sekojošu lēmumu:

1. Nacionālās regulēšanas VI panta 4. paragrāfā paredzētajai Darba programmai jāstājas spēkā nekavējoties. Šajā sakarā tiek izveidota Profesionālo pakalpojumu darba grupa, lai iepazītos, ziņotu un izstrādātu rekomendācijas par disciplīnām, kuras ir nepieciešamas, lai nodrošinātu, ka pasākumi, kuri attiecas uz kvalifikācijas prasībām un procedūrām, tehniskajiem standartiem un licencēšanas prasībām profesionālo pakalpojumu jomā, neradītu nevajadzīgas barjeras tirdzniecībai.

2. Prioritārā kārtībā darba grupa sniedz rekomendācijas daudzpusējo disciplīnu rūpīgai izstrādāšanai grāmatvedības uzskaites sektorā, tā, lai panāktu praktisku efektu specifisku saistību darbībā. Veicot šādas rekomendācijas, darba grupai īpaši jāstrādā ar:

a) daudzpusēju disciplīnu attīstību attiecībā uz pieeju tirgum, tā, lai nodrošinātu, ka nacionālās regulējošās prasības būtu:

(i) balstītas uz objektīviem un atklātiem kritērijiem, tādiem kā kompetence un pakalpojuma sniegšanas spējas;

(ii) ne vairāk apgrūtinošas kā nepieciešams, lai nodrošinātu pakalpojuma kvalitāti, līdztekus nodrošinot grāmatvedības uzskaites pakalpojumu efektīvu liberalizāciju;

b) starptautisko standartu izmantošanu un, līdztekus, tā veicina sadarbību ar atbilstošajām starptautiskajām organizācijām, kā noteikts saskaņā ar VI panta 5. b) paragrāfu, tā, lai pilnībā stātos spēkā VII panta 5. paragrāfs;

c) Līguma VI panta 6. paragrāfa piemērošanas efektīvu nodrošināšanu, nosakot direktīvas kvalifikāciju atzīšanai.

Izstrādājot šīs disciplīnas, Darba grupa ņem vērā valdības un nevalstisko orgānu nozīmi profesionālo pakalpojumu regulēšanā.

Lēmums par pievienošanos līgumam par valsts pasūtījumu

1. Ministri uzaicina Valsts pasūtījuma komiteju, kas izveidota saskaņā ar Līgumu par valsts pasūtījumu 4. b) pielikumā Līgumam par Pasaules tirdzniecības organizācijas izveidošanu, izskaidrot, ka:

a) Dalībvalsts, kura ir ieinteresēta pievienoties atbilstoši Līguma par valsts pasūtījumu XXIV panta 2. paragrāfam, darīs zināmu savu ieinteresētību PTO Ģenerāldirektoram, iesniedzot atbilstošu informāciju, kas ietver piedāvājuma īsu kopsavilkumu iekļaušanai I pielikumā, ievērojot atbilstošos Līguma nosacījumus, sevišķi I pantu, un pēc piemērojamības - V pantu;

b) paziņojums tiks izsūtīts LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM;

c) Dalībvalstij, kura ir ieinteresēta pievienoties, jāsarīko konsultācijas ar Pusēm par to pievienošanās nosacījumiem Līgumam;

d) lai nodrošinātu pievienošanos, Komitejai jāizveido darba grupa pēc minētās Dalībvalsts, vai jebkuras no LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM pieprasījuma. Darba grupai jāiepazīstas ar:

(i) kandidējošās Dalībvalsts sagatavoto piedāvājuma kopsavilkumu; un

(ii) atbilstošu informāciju attiecībā uz eksporta potenciālu Pušu tirgos, ņemot vērā kandidējošās Dalībvalsts esošās un sagaidāmās eksporta spējas un Pušu eksporta potenciālu kandidējošās Dalībvalsts tirgū;

e) pēc Komitejas lēmuma, kura vienojas par pievienošanās nosacījumiem, ieskaitot pievienojošās Dalībvalsts piedāvājuma kopsavilkuma sarakstus, šādi pievienojusies Dalībvalsts iesniedz PTO Ģenerāldirektoram pievienošanās aktu, kurš apliecina šādi pieņemtos nosacījumus. Pievienojošās Dalībvalsts piedāvājuma satura saraksti angļu, franču un spāņu valodās jāpievieno Līgumam;

f) pirms PTO Līguma spēkā stāšanās brīža, augstāk minētās procedūras ir spēkā mutatis mutandis attiecībā uz GATT 1947 LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM, kuras ir ieinteresētas pievienoties un PTO Ģenerāldirektoram uzliktos uzdevumus jāuzņemas pildīt GATT 1947 LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU Ģenerāldirektoram.

2. Tiek atzīmēts, ka komitejas lēmumi tiek pieņemti pēc konsensusa principa. Tiek arī atzīmēts, ka jebkurai Pusei ir pieejams XXIV panta 11. paragrāfa nepiemērošanas nosacījums.

Lēmums par "Vienošanās par noteikumiem un procedūrām, kuras nosaka strīdu noregulēšanu" piemērošanu un pārskatu

Ministri,

Atsaucoties uz 1994. gada 22. februāra Lēmumu, ka pastāvošie GATT 1947 noteikumi un procedūras strīdu noregulēšanas jomā paliek spēkā līdz brīdim, kad spēkā stājas Līgums par Pasaules tirdzniecības organizācijas izveidošanu,

Uzaicina attiecīgās padomes un komitejas pieņemt lēmumu par to darbības turpināšanu, lai nodarbotos ar jebkuru strīdu, par kuru ir iesniegts konsultāciju pieprasījums pirms šī datuma;

Uzaicina Ministru Konferenci pabeigt pilnīgu pārskatu par Pasaules tirdzniecības organizācijas noteikumiem un procedūrām četru gadu laikā pēc Līguma par Pasaules tirdzniecības organizācijas izveidošanu stāšanos spēkā, un pieņemt lēmumu tās pirmās sanāksmes laikā pēc šī pārskata pabeigšanas par šādu strīdu noregulēšanas noteikumu un procedūru turpināšanu, grozīšanu vai izbeigšanu.

Vienošanās par saistībām finansu pakalpojumos

Urugvajas sarunu raunda dalībvalstīm ir paredzētas iespējas uzņemties specifiskas saistības attiecībā uz finansu pakalpojumiem saskaņā ar Vispārējo vienošanos par pakalpojumu tirdzniecību (tālāk tekstā - "Līgums"), pamatojoties uz alternatīvu pieeju tam, kā paredz Līguma III daļas nosacījumi. Tika panākta vienošanās, ka šādu pieeju var piemērot, ievērojot sekojošu skaidrojumu:

(i) tā nav pretrunā ar Līguma nosacījumiem;

(ii) tā nekaitē jebkuras Dalībvalsts tiesībām plānot savas specifiskās saistības atbilstoši pieejai saskaņā ar Līguma III daļu;

(iii) izrietošās specifiskās saistības tiek piemērotas pamatojoties uz vislielākās labvēlības režīmu;

(iv) netiek radīts nekāds pieņēmums attiecībā uz liberalizācijas pakāpi, kādā Dalībvalsts uzņemas saistības saskaņā ar Līgumu.

Ieinteresētās Dalībvalstis, pamatojoties uz sarunām un atbilstoši nosacījumiem un kvalifikācijām, kur tie ir precizēti, ir ierakstījušas savā grafikā specifiskas saistības, kuras atbilst zemāk definētajai pieejai.

A. Standstill (pastāvošās situācijas fiksācija)

Jebkuri nosacījumi, ierobežojumi un kvalifikācijas saistībām, kuras definētas zemāk, tiek ierobežotas ar pastāvošajiem neatbilstošajiem pasākumiem.

B. Pieeja tirgum

Monopoltiesības

1. Papildus Līguma VII pantam, spēkā ir sekojošais:

Katra Dalībvalsts uzskaita savā grafikā, kas attiecas uz finansu pakalpojumiem, esošās monopoltiesības un cenšas tās likvidēt vai samazināt to apjomu. Neskatoties uz Pielikuma par finansu pakalpojumiem 1.b) apakšparagrāfu, šis paragrāfs ir spēkā attiecībā uz darbību, kas minēta Pielikuma 1.b)(iii) apakšparagrāfā.

Sabiedrisko organizāciju nopirktie finansiālie pakalpojumi

2. Neraugoties uz Līguma XIII pantu, katra Dalībvalsts nodrošina, ka tās teritorijā izveidotajiem jebkuras citas Dalībvalsts finansu pakalpojumu sniedzējiem tiek piešķirts vislielākās labvēlības režīms un nacionālais režīms attiecībā uz finansu pakalpojumu nopirkšanu vai iegūšanu, ko veic Dalībvalsts sabiedriskās organizācijas tās teritorijā.

Tirdzniecība pāri robežām

3. Katrai Dalībvalstij jāatļauj finansu pakalpojumu sniedzējiem - nepilsoņiem sniegt ar starpnieka palīdzību, vai kā starpniekam, un saskaņā ar noteikumiem un nosacījumiem, ko piešķir nacionālais režīms, sekojošus pakalpojumus:

a) riska apdrošināšanu attiecībā uz:

(i) jūras kuģniecību un komerciālo aviāciju, kosmiskajiem lidojumiem un kravas pārvadājumiem (ieskaitot satelītus), ar tādu apdrošināšanu, kas segtu daļu vai visu no sekojošā: transportējamās preces, transporta līdzekļa, kurš pārvadā preci un jebkuru atbildību, kas ar to saistās; un

(ii) preces starptautiskajā tranzītā;

b) pārapdrošināšanu, retrocesiju un papildus pakalpojumus apdrošināšanai, kā minēts Pielikuma 5.a)iv) apakšparagrāfā;

c) finansu informācijas sniegšanu un nodošanu, kā arī finansu datu apstrādi, kā minēts Pielikuma 5.a)xv) apakšparagrāfā, padomdevēja un citus papildus pakalpojumus, izņemot starpniecību saistībā ar banku darbībām un citiem finansu pakalpojumiem, kā minēts Pielikuma 5.a)xvi)apakšparagrāfā.

4. Katra Dalībvalsts atļauj saviem pilsoņiem pirkt jebkuras citas Dalībvalsts teritorijā tos finansu pakalpojumus, kas norādīti:

a) 3.a) apakšparagrāfā;

b) 3.b) apakšparagrāfā; un

c) Pielikumā apakšparagrāfos no 5.a)v) līdz xvi).

Komerciālā klātbūtne

5. Katra Dalībvalsts piešķir jebkuras citas Dalībvalsts finansu pakalpojumu sniedzējiem tiesības noteikt vai paplašināt savā teritorijā komerciālo klātbūtni, ieskaitot esošo uzņēmumu iegūšanu.

6. Dalībvalsts var noteikt nosacījumus, noteikumus un procedūras, kādā veidā tā apstiprina komerciālās klātbūtnes noteikšanu vai paplašināšanu tik lielā mērā, par ciktāl tie nav pretrunā ar Dalībvalsts saistībām saskaņā ar 5. paragrāfu un atbilst citām Līguma saistībām.

Jaunie finansu pakalpojumi

7. Dalībvalsts atļauj jebkuras citas Dalībvalsts finansu pakalpojumu sniedzējiem, kas izveidoti tās teritorijā, piedāvāt savā teritorijā jebkuru jaunu finansu pakalpojumu.

Informācijas nodošana un informācijas apstrāde

8. Neviena Dalībvalsts nedrīkst veikt pasākumus, kuri kavē informācijas nodošanu vai finansu informācijas apstrādi, ieskaitot datu pārraidi ar elektroniskajiem līdzekļiem, vai saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem atbilstošiem importēšanas noteikumiem, kavēt iekārtu nodošanu, kur šāda informācijas nodošana, finansu datu apstrāde vai iekārtu nodošana ir nepieciešama, lai finansu pakalpojuma sniedzējiem varētu veikt tam normālu darījumu. Nekas šajā paragrāfā neierobežo Dalībvalsts tiesības aizsargāt personīgos datus, personīgo slepenību, kā arī atsevišķu ziņu un rēķinu konfidencialitāti tikmēr, kamēr šādas tiesības netiek izmantotas pretēji Līguma nosacījumiem.

Personāla pagaidu iebraukšana

9. a) Katra Dalībvalsts atļauj iebraukt tās teritorijā uz laiku jebkuras citas Dalībvalsts, kura veido vai paplašina komerciālu klātbūtni pirmās Dalībvalsts teritorijā, sekojošam finansu pakalpojuma sniedzēja personālam:

(i) vecākajam pārvaldes personālam, kas pārvalda pareizu informāciju, kura ir būtiska finansu pakalpojumu sniedzēja pakalpojumu izveidošanai, kontrolei un darbībai; un

(ii) speciālistiem finansu pakalpojumu sniedzēja darbībā.

b) Katra Dalībvalsts atbilstoši kvalificēta personāla pieejamībai tās teritorijā atļauj uz laiku iebraukt tās teritorijā sekojošam personālam, kas ir saistīts ar jebkuras citas Dalībvalsts finansu pakalpojuma sniedzēja komerciālo klātbūtni:

(i) datoru apkalpošanas speciālistiem, telekomunikāciju dienesta speciālistiem un finansu pakalpojumu sniedzēja grāmatvedības uzskaites speciālistiem; un

(ii) statistikas un juridiskajiem speciālistiem.

Nediskriminējoši pasākumi

10. Katra Dalībvalsts cenšas likvidēt vai ierobežot jebkuru negatīvu ietekmi uz jebkuras citas Dalībvalsts finansu pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz:

a) nediskriminējošiem pasākumiem, kuri attur finansu pakalpojumu sniedzējus no finansu pakalpojumu piedāvāšanas Dalībvalsts teritorijā, tādā formā, kā to noteikusi Dalībvalsts;

b) nediskriminējošiem pasākumiem, kuri ierobežo finansu pakalpojumu sniedzēju darbības paplašināšanos visā Dalībvalsts teritorijā;

c) Dalībvalsts pasākumiem, ja tā piemēro tos pašus pasākumus gan banku, gan vērtspapīru pakalpojumu sniegšanā, un jebkuras citas Dalībvalsts finansu pakalpojumu sniedzēja koncentrē savu darbību uz vērtspapīru pakalpojumu sniegšanu; un

d) citiem pasākumiem, kuri, kaut arī respektējot Līguma nosacījumus, negatīvi ietekmē jebkuras citas Dalībvalsts finansu pakalpojumu sniedzējus spēju konkurēt vai iekļūt Dalībvalsts tirgū;

ar nosacījumu, ka jebkura darbība, kura tiek veikta saskaņā ar šo paragrāfu, nedrīkst netaisnīgi diskriminēt darbību veicējas Dalībvalsts finansu pakalpojumu .

11. Attiecībā uz nediskriminējošajiem pasākumiem, kas minēti 10.a) un b) apakšparagrāfos, Dalībvalsts cenšas neierobežot vai samazināt esošās tirgus iespējas, ne arī labumu, ko jau baudījuši visu citu Dalībvalstu finansu pakalpojumu sniedzēji kopā Dalībvalsts teritorijā, ar nosacījumu, ka šī rīcība neizraisa netaisnīgu diskrimināciju pret tās Dalībvalstis finansu pakalpojumu sniedzējiem, kura piemēro šādus pasākumus.

C. Nacionālais režīms

1. Saskaņā ar noteikumiem un nosacījumiem, kuri piešķir nacionālo režīmu, katra Dalībvalsts atļauj jebkuras citas Dalībvalsts finansu pakalpojuma sniedzējiem, kuri nodibināti tās teritorijā, izmantot maksāšanas un klīringa sistēmas, ko izmanto sabiedriskās organizācijas, un pieeju oficiālas finansēšanas un atkārtotas finansēšanas nodrošinājumam, kas ir pieejami parasta darījuma veikšanas gaitā. Šis paragrāfs nepieprasa atļaut pieeju pie Dalībvalsts aizņēmumiem vai pēdējās iespējas nodrošinājumiem.

2. Ja Dalībvalsts pieprasa piederību vai pievienošanos jebkurai pašregulējošai vienībai, vērtspapīru vai fjučures biržai vai tirgum, klīringa aģentūrai, vai kādai citai organizācijai vai asociācijai, ar nolūku, lai jebkuras citas Dalībvalsts finansu pakalpojumu sniedzējiem sniegtu finansu pakalpojumus izejot no līdzīgām pozīcijām ar šīs Dalībvalsts finansu pakalpojumu sniedzējiem, vai, ja Dalībvalsts tieši vai netieši šādām organizācijām dod privilēģijas vai priekšrocības finansu pakalpojumu sniegšanā, Dalībvalstij tādā gadījumā jānodrošina, ka šādas juridiskas personas piešķir nacionālo režīmu jebkuras citas Dalībvalsts finansu pakalpojumu sniedzējiem, kuri dzīvo Dalībvalstis teritorijā.

D. Definīcijas šīs pieejas nolūkiem:

1. Ārvalstnieks - finansu pakalpojumu piegādātājs ir Dalībvalsts finansu pakalpojumu sniedzējs, kurš sniedz finansu pakalpojumu citas Dalībvalsts teritorijā no iestādes, kas atrodas citas Dalībvalsts teritorijā, neņemot vērā to, vai šādam finansu pakalpojuma sniedzējam pastāv vai nepastāv komerciāla klātbūtne tās Dalībvalsts teritorijā, kurā finansu pakalpojums tiek sniegts.

2. "Komerciālā klātbūtne" nozīmē finansu pakalpojuma sniegšanas uzņēmumu Dalībvalsts teritorijā un ietver pilnībā vai daļēji īpašumā esošas filiāles, kopuzņēmumus, partneruzņēmumus, viena īpašnieka uzņēmumus, franšīze operācijas, nozares, aģentūras, pārstāvniecības vai citas organizācijas.

3. Jauns finansu pakalpojums ir finansiāla rakstura pakalpojums, kas ietver pakalpojumus attiecībā uz esošajām un jaunajām precēm vai veidu, kādā prece tiek piegādāta, un kuru nesniedz neviens cits finansu pakalpojuma nesniedz kādas noteiktas Dalībvalsts teritorijā, bet kurš tiek sniegts citas Dalībvalsts teritorijā.

Lēmums sarunām par pamata telekomunikācijām

Ministri nolemj sekojoši:

1. Sarunas jāuzsāk brīvprātīgi ar nolūku progresīvi liberalizēt telekomunikāciju sakaru tīklu un pakalpojumu tirdzniecību (turpmāk tekstā "pamata telekomunikācijas") saskaņā ar Vispārējo vienošanos par pakalpojumu tirdzniecību.

2. Neskatoties uz šādu sarunu iznākumu, to raksturam ir jābūt visaptverošam tā, lai a priori neizslēgtu nevienu no pamata telekomunikācijām.

3. Šo lēmumu īstenos Sarunu par telekomunikāciju bāzi grupa (šeit un turpmāk - NGBT). NGBT periodiski atskaitās par šo sarunu gaitu.

4. NGBT sarunas ir pieejamas visām valdībām un Eiropas Kopienām, kas paziņojušas par savu nolūku piedalīties. Šobrīd sekojoši ir paziņojuši par savu nolūku piedalīties šajās sarunās:

Austrālija, Austrija, Kanāda, Čīle, Kipra, Eiropas Kopienas un to Dalībvalstis, Somija, Honkonga, Ungārija, Japāna, Koreja, Meksika, Jaunzēlande, Norvēģija, Slovākijas Republika, Zviedrija, Turcija, Amerikas Savienotās Valstis.

Turpmāk paziņojumi par piedalīšanos sarunās jāiesniedz Pasaules tirdzniecības organizācijas dibināšanas līguma Depozitārijam.

5. NGBT pirmajai sarunu sesijai jāsākas ne vēlāk kā 1994. gada 16. maijā. Tai jāpabeidz šīs sarunas un jāsagatavo nobeiguma ziņojums ne vēlāk, kā 1996. gada 30. aprīlī. NGBT nobeiguma ziņojumā jābūt norādītam arī šo sarunu rezultātu īstenošanas datumam.

6. Jebkuras saistības, kuras izriet no sarunām, ieskaitot to spēkā stāšanās brīdi, tiek fiksētas Grafikos, kas pievienoti Vispārējai vienošanai par pakalpojumu tirdzniecību un ir pakļautas visiem šīs vienošanās nosacījumiem.

7. Sākot nekavējoties un turpinot līdz izpildes datumam, kas nosakāms saskaņā ar 5. paragrāfu, tiek saprasts, ka dalībvalsts nepiemēro nevienu pasākumu, kas ietekmē pamata telekomunikāciju tirdzniecību veidā, kas varētu uzlabot to sarunu pozīcijas un līdzekļus. Ar šo jāsaprot, ka šis nosacījums neaizliedz komerciālus un valdības pasākumus attiecībā uz pamata telekomunikāciju pakalpojumu nodrošināšanu.

8. 7. paragrāfa īstenošana ir pakļauta NGBT uzraudzībai. Jebkura dalībvalsts drīkst pievērst NGBT uzmanību jebkurai darbībai vai nolaidībai, kuru tā uzskata par būtisku 7. panta īstenošanai. Tiek pieņemts, ka šādi ziņojumi tiek iesniegti NGBT pēc tam, kad tos ir saņēmis Sekretariāts.

Lēmums par Pasaules tirdzniecības organizācijas dibināšanas līguma akceptēšanu un pievienošanos tam

Ministri,

Atzīmējot, ka Pasaules tirdzniecības organizācijas dibināšanas līguma (turpmāk tekstā - "PTO Līgums") XI un XIV panti nosaka, ka tikai GATT 1947 līgumslēdzējas puses, no PTO Līguma spēkā stāšanās brīža, kur koncesiju un saistību Grafiki ir iekļauti GATT 1994 pielikumos un kur specifisku saistību Grafiki ir iekļauti Vispārējā vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību (turpmāk tekstā - GATS), drīkst akceptēt PTO Līgumu;

Atzīmējot tālāk, ka Daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas raunda rezultātus apkopojošais noslēguma dokuments (turpmāk tekstā atbilstoši - "noslēguma dokuments" un "Urugvajas raunds") nosaka, ka to dalībvalstu Grafiki, kas nav GATT 1947 līgumslēdzējas puses nav definitīvi un, secīgi, tie jāpabeidz ar nolūku šīm Dalībvalstīm akceptēt GATT 1947 un tālāk akceptēt PTO Līgumu;

Atsaucoties uz Lēmuma par pasākumiem vismazāk attīstīto valstu atbalstam 1. paragrāfu, kas nosaka, ka vismazāk attīstītajām valstīm ir jāpiešķir papildus vienu gadu ilgs laika posms no 1994. gada 15. aprīļa to Grafiku iesniegšanai, kā to nosaka PTO Līguma XI pants;

Atzīstot to, ka dažas Urugvajas raunda dalībvalstis de facto piemērojušas GATT 1947 un kļuvušas par līgumslēdzējām pusē, kā to paredz GATT 1947 XXVI 5.(c) pants, nav spējušas iesniegt Grafikus GATT 1994 un GATS;

Atzīstot tālāk, ka dažas valstis un atsevišķas muitas teritorijas, kuras nav piedalījušās Urugvajas raundā, var kļūt par GATT 1947 līgumslēdzējām pusēm pirms PTO Līguma spēkā stāšanās un, ka šīm valstīm vai muitas teritorijām ir jāparedz iespēja sākt sarunas par GATT 1994 un GATS Grafikiem nolūkā akceptēt PTO Līgumu;

Ņemot vērā, ka dažas valstis un muitas teritorijas, kas nav spējušas pabeigt pievienošanās procesu GATT 1947 pirms PTO Līgums stāšanās spēkā, vai arī, kuras nav vēlējušās kļūt par GATT 1947 līgumslēdzējām pusēm, var izteikt vēlēšanos par pievienošanās procesu PTO uzsākšanu pirms PTO Līguma stāšanās spēkā;

Atzīstot, ka PTO Līgums nekādā veidā neparedz atšķirības starp PTO Dalībvalstīm, kas akceptējušas šo Līgumu saskaņā ar XI un XIV pantiem, un tādiem PTO biedriem, kas pievienojušies šim Līgumam saskaņā ar XII pantu, kā arī vēloties pārliecināties, ka minēto valstu un atsevišķu muitas teritoriju, kas nav kļuvušas par GATT 1947 līgumslēdzējām pusēm, pievienošanās procedūras PTO Līguma spēkā stāšanās datumā palīdzēs tām izvairīties no nevajadzīgām neērtībām vai kavēšanās;

Nolemj, ka:

1. a) ikvienai dalībvalstij, kas parakstījusi Noslēguma dokumentu

- un kurai piemērojams Noslēguma dokumenta 5. paragrāfs

- kā arī kurai piemērojams Lēmuma par pasākumiem vismazāk attīstīto valstu atbalstam 1. paragrāfs, vai

- un kas kļuvusi par dalībvalsti saskaņā ar GATT 1947 XXVI 5.(c) pantu pirms 1994. gada 15. aprīļa un nav spējusi iesniegt grafiku GATT 1994 un GATS iekļaušanai Noslēguma dokumentā, un jebkurai valstij vai atsevišķai muitas teritorijai

- kas kļuvusi par GATT 1947 līgumslēdzēju pusi starplaikā starp 1994. gada 15. aprīli un PTO Līguma spēkā stāšanās datumu jāiesniedz Sagatavošanas komitejai izpētei un apstiprināšanai koncesiju un saistību grafiks GATT 1994 un specifisko saistību Grafiks GATS.

b) PTO Līgums ir pieejams akceptēšanai saskaņā ar šī Līguma XIV pantu GATT 1947 līgumslēdzējām pusēm, kuru Grafiki tādejādi ir tikuši iesniegti un apstiprināti pirms PTO Līguma stāšanās spēkā.

c) (a) un (b) apakšparagrāfu nosacījumi nemazina vismazāk attīstīto valstu tiesības iesniegt Grafikus viena gada laikā no 1994. gada 15. aprīļa.

2. a) Ikviena valsts vai atsevišķa muitas teritorija var pieprasīt, lai Sagatavošanas komiteja iesniedz PTO Ministru Konferencē to pievienošanās nosacījumus PTO Līgumam saskaņā ar šī Līguma XII pantu. Ja šādu pieprasījumu ir izteikusi valsts vai atsevišķa muitas teritorija, kas nav pabeigusi pievienošanās procesu GATT 1947, Sagatavošanas komitejai iespēju robežās jāizpēta pieprasījums kopā ar Darba grupu, ko nodibinājušas GATT 1947 LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES, lai izpētītu šīs valsts vai atsevišķās muitas teritorijas pievienošanos.

b) Sagatavošanas komitejai jāiesniedz Ministru Konferencei atskaite par pieprasījuma izpētes rezultātiem. Atskaitē jāiekļauj pievienošanās protokols, arī GATT 1994 koncesiju un saistību grafiks un specifisko saistību grafiks GATS nolūkos, lai tos apstiprinātu Ministru Konference. Ministru Konferencei jāņem vērā Sagatavošanas komitejas atskaite, pirmajai apsverot jebkuras valsts vai atsevišķas muitas teritorijas iesniegumu sakarā ar pievienošanos PTO Līgumam.

Lēmums par tirdzniecību un apkārtējo vidi

Ministri

Tiekoties sakarā ar Daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas raunda rezultātus apkopojošā noslēguma dokumenta parakstīšanu Marakešā, 1994. gada 15. aprīlī,

Paturot prātā Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) dibināšanas līguma preambulu, kurā teikts, ka dalībvalsts "aktivitātes tirdzniecības un ekonomikas attīstības jomā ir jāveic ar nolūku celt dzīves standartu, nodrošināt pilnīgu nodarbinātību, kā arī lielu un pastāvīgi pieaugošu ienākumu apjomu un efektīvu pieprasījumu, un izvēršot preču un pakalpojumu ražošanu un tirdzniecību, tai pat laikā optimāli izmantojot pasaules dabas resursus saskaņā ar samērīgas attīstības mērķiem, vienlaikus cenšoties gan aizsargāt un saglabāt apkārtējo vidi, gan pilnveidot veidus, kā to panākt tādā veidā, kas ir atbilstīgs to vajadzībām un interesēm ekonomiskās attīstības dažādos līmeņos,"

Atzīmējot:

- Rio Deklarāciju par apkārtējo vidi un attīstību, 21. AGENDA un tās atspoguļojumu GATT, uz ko norāda Pārstāvju padomes priekšsēdētājs savā paziņojumā LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM to 48. sesijā 1992. gada decembrī, kā arī darbu Apkārtējās vides un starptautiskās tirdzniecības darba grupā, Tirdzniecības un attīstības komitejā un Pārstāvju padomē;

- darba kārtību, ko paredz Lēmums par tirdzniecību un apkārtējo vidi; un

- attiecīgos nosacījumus Līgumā par ar tirdzniecību saistītajiem intelektuālā īpašuma tiesībām,

Uzskatot, ka nav nepieciešama, ne arī var pastāvēt politikas pretruna starp atklātas, nediskriminējošas un taisnīgas daudzpusējas tirdzniecības sistēmas uzturēšanu un aizsargāšanu no vienas puses un darbojoties apkārtējās vides aizsardzībā un samērīgā attīstīšanā, no otras,

Vēloties koordinēt politikas virzības tirdzniecības un apkārtējās vides jomā, un nepārsniedzot daudzpusējas tirdzniecības sistēmas komeptenci, kas ierobežota ar tirdzniecības praksi un tiem ar tirdzniecību saistītajiem apkārtējās vides politikas aspektiem, kas var kļūt par nozīmīgiem dalībvalstu tirdzniecību ietekmējošiem faktoriem,

Nolemj:

pirmās PTO Vispārējās padomes sēdes laikā uzdot tai izveidot Tirdzniecības un apkārtējās vides komiteju, kurā dalība ir pieejama visām PTO dalībvalstīm un kurai būs jāsniedz darbības atskaite Ministru Konferences pirmajā biennālajā sēdē pēc PTO stāšanās spēkā, kad tiks izskatīti Komitejas darbs un nosacījumi, uzklausot komitejas rekomendācijas.

ka 1993. gada 15. decembra TNC Lēmums, kurā ir rakstīts sekojoši:

a) identificēt sakarības starp tirdzniecības pasākumiem un vides aizsardzības pasākumiem ar nolūku nodrošināt atbilstošu attīstību;

b) izdarīt atbilstošas rekomendācijas par to, vai ir nepieciešami kādi būtiski daudzpusējās tirdzniecības sistēmas nosacījumu labojumi, kas savietojami ar sistēmas atvērtības, nediskriminēšanas un vienlīdzības pamatprincipu, kas cita starpā attiecas uz:

- nepieciešamību pēc noteikumiem, kas stiprinās pozitīvu tirdzniecības un vides aizsardzības pasākumu savstarpēju savietojamību ar nolūku nodrošināt samērīgu attīstību, īpaši ņemot vērā jaunattīstības valstu vajadzības, un būtiski - to vidū esošo vismazāk attīstīto valstu vajadzības; un

- izvairīšanos no protekcionistiku tirdzniecības pasākumu piemērošanas, pievēršoties efektīvām daudzpusējām disciplīnām, lai nodrošinātu daudzpusējās tirdzniecības sistēmas atbildības līmeni par apkārtējās vides aizsardzības mērķiem, kas noteikti 21. AGENDA un Rio Deklarācijā, īpaši 12. definīcijā; un

- vides aizsardzības nolūkos piemēroto tirdzniecības pasākumu novērošanu ar tirdzniecību saistītu apkārtējās vides aizsardzības aspektu, kam ir nozīmīgs iespaids uz tirdzniecību un šos pasākumus regulējošu multilaterālu disciplīnu efektīvas ieviešanas nolūkā;"

kopā ar augstākminēto preambulas tekstu tās ir uzskatāmas par Tirdzniecības un apkārtējās vides komitejas darbības pamatnostādnēm;

- ka, saskaņā ar šīm pamatnostādnēm un ar nolūku panākt, ka starptautiskās tirdzniecības un apkārtējās vides politikas tendences savstarpēji atbalsta viena otru, komiteja sākotnēji pievērsīsies sekojošiem jautājumiem, attiecībā uz kuriem var tikt uzdots jebkurš atbilstošs jautājums:

- sakarības starp daudzpusējās tirdzniecības sistēmas nosacījumiem un tirdzniecības pasākumiem vides aizsardzības nolūkos, ieskaitot tos, kas veikti daudzpusējo vides aizsardzības līgumu ietvaros;

- sakarības starp vides aizsardzības politiku, kas saistīta ar tirdzniecību un vides aizsardzības pasākumiem ar nozīmīgu ietekmi uz tirdzniecību un daudzpusējās tirdzniecības sistēmas nosacījumiem;

- sakarības starp daudzpusējās tirdzniecības sistēmas nosacījumiem un:

(a) vides aizsardzības nolūkos piemērotiem nodokļiem un nodevām:

(b) prasības vides aizsardzības nolūkā produktiem, ieskaitot standartus un tehniskos noteikumus, iesaiņošanu, marķēšanu un otrreizējo pārstrādi;

- daudzpusējas tirdzniecības sistēmas nosacījumiem par atklātību vides aizsardzības nolūkos piemērotiem tirdzniecības pasākumiem, kā arī vides aizsardzības pasākumiem un prasībām, kas atstājuši nozīmīgu iespaidu uz tirdzniecību;

- sakarības starp strīdu noregulēšanas mehānismu daudzpusējās tirdzniecības sistēmās un tādiem pašiem mehānismiem daudzpusējos vides aizsardzības līgumos;

- vides aizsardzības pasākumu uz piekļuvi tirgum, īpaši attiecībā uz jaunattīstības valstīm un vismazāk attīstītajām valstīm to vidū, kā arī tirdzniecības traucējumu un ierobežojumu atcelšanas pozitīvo ietekmi uz apkārtējo vidi;

- jautājums par iekšzemē aizliegtu preču eksportu,

- ka Tirdzniecības un vides aizsardzības komiteja ņems vērā darba programmu, kas paredzēta Lēmumā par pakalpojumu tirdzniecību un apkārtējo vidi, kā arī Līgumu par ar tirdzniecību saistītajām intelektuālā īpašuma tiesībām, kā integrālu sava darba daļu, ņemot vērā un ierobežojot ar augstākminētajām pamatnostādnēm,

- ka, gaidot pirmo PTO Vispārējās padomes sēdi, Tirdzniecības un apkārtējās vides komitejas pienākumus jāuzņemas Pasaules tirdzniecības organizācijas Sagatavošanas komitejas (PCWTO) apakškomitejai, kurā dalība ir pieejama visām PCWTO dalībvalstīm,

- uzaicināt Sagatavošanas komitejas apakškomiteju un, pēc tās nodibināšanas, Tirdzniecības un vides aizsardzības komiteju, kad tā nodibināta, iesniegt attiecīgus materiālus pienācīgajām organizācijām par sadarbību ar starpvalstu un nevalstiskajām organizācijām, kas minētas PTO V pantā.

Pasaules tirdzniecības organizācijas dibināšanas līguma organizacionālas un finansiālas sekas

Ministri,

Atzīstot Pasaules tirdzniecības organizācijas lomu un ieguldījumu starptautiskajā tirdzniecībā (turpmāk tekstā - PTO),

Vēloties nodrošināt PTO Sekretariāta efektīvu darbību,

Atzīstot, ka Urugvajas sarunu raunda rezultātu īstenošana paplašinās Sekretariāta pienākumu apjomu un padarīs tos sarežģītākus un, ka iepriekšminētā ietekmi nepieciešams apzināt,

Atceroties iepriekšējā GATT LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU un GATT Padomes Priekšsēdētāja paziņojumu, kur tika izteikta nepieciešamība pievērst uzmanību Sekretariāta ierēdņu dienesta stāvokļa uzlabošanai, ieskaitot darba algas un pensijas,

Rūpējoties par PTO konkurētspēju dienesta noteikumu jomā, kurus tā piedāvā saviem darbiniekiem, lai piesaistītu nepieciešamā ekspertu līmeņa profesionāļus,

Atzīmējot Ģenerāldirektora priekšlikumu par pienācīgu Starptautiskā valūtas fonda un Pasaules bankas dienesta noteikumu ņemšanu vērā, nosakot PTO darbinieku dienesta noteikumus, arī algas un pensijas,

Atzīmējot PTO dibināšanas Līguma VI pantu, īpaši 3. paragrāfu, kur nostiprinātas Ģenerāldirektora tiesības nozīmēt Sekretariāta darbiniekus, noteikt viņu pienākumus un dienesta noteikumus saskaņā ar Ministru Konferencē izstrādātajiem noteikumiem,

Atceroties, ka Sagatavošanas komitejas mandāts pieprasa nekavējoties izpildīt funkcijas, kas nepieciešamas PTO efektīvas darbības nodrošināšanai sākot ar tās dibināšanas datumu, arī sagatavot rekomendācijas izskatīšanai kompetentā PTO iestādē vai arī, nepieciešamības gadījumā pieņemt lēmumus vai pagaidu lēmumus par administratīvajiem, budžeta un finansiālajiem jautājumiem ar Sekretariāta priekšlikumu palīdzību,

ar šo vienojas, ka Sagatavošanas komitejai jāapsver organizatoriska rakstura izmaiņas, kandidatūru prasības un ierēdņu dienesta noteikumi, kas iesniegti priekšlikumā saistībā ar PTO dibināšanu un Urugvajas raunda līgumu īstenošanu, kā arī tai pēc nepieciešamības jāpieņem attiecīgie lēmumi par izmaiņām.

Lēmums par Pasaules tirdzniecības organizācijas Sagatavošanas komitejas nodibināšanu

Ministri,

atsaucoties uz Pasaules tirdzniecības organizācijas dibināšanas Līgumu (turpmāk tekstā - "PTO Līgums" un "PTO"), un

Rūpējoties par pareizu pāreju uz PTO un PTO efektīvu darbību no pirmās dienas, kad tas stājies spēkā,

ar šo vienojas par sekojošo:

1. Ar šo ir nodibināta PTO Sagatavošanas komiteja (turpmāk tekstā "Komiteja"). P.D. Sutherland kungs ir nozīmēts par Komitejas priekšsēdētāju.

2. Komitejā var brīvi piedalīties visas dalībvalstis, kas parakstījušas Daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas raunda rezultātus apkopojošo noslēguma dokumentu un jebkura līgumslēdzēja puse, kas var kļūt par PTO pilntiesīgu dalībvalsti saskaņā ar PTO Līguma XI pantu.

3. Ar šo tiek nodibinātas arī Budžeta, finansu un administratīvo jautājumu apakškomiteja, ko vada GATT LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU priekšsēdētājs un Pakalpojumu apakškomiteja, kas ir atbildīga par sagatavošanas darbu GATS jautājumos. Komiteja var, vadoties pēc nepieciešamības, dibināt papildus apakškomitejas. Visām Komitejas dalībvalstīm ir atļauts piedalīties apakškomiteju darbā. Komiteja izstrādā savas procedūras un savu apakškomiteju procedūras.

4. Komiteja pieņem savus lēmumus pēc konsensusa principa.

5. Tikai tās Komitejas dalībvalstis, kas ir GATT līgumslēdzējas puses un var kļūt par PTO pilntiesīgām dalībvalstīm saskaņā ar PTO Līguma XI un XIV pantiem, var piedalīties Komitejas lēmumu pieņemšanā.

6. Komiteju un tās apakškomitejas apkalpo Sekretariāts.

7. Komiteja beidz pastāvēt PTO Līgumam stājoties spēkā, kad tā nodod savu lietvedību un rekomendācijas PTO.

8. Komitejai jāveic sekojošas funkcijas, lai nodrošinātu tūlītēju PTO darbības efektivitāti no tās dibināšanas datuma, ieskaitot arī funkcijas, kas uzskaitītas zemāk:

a) administratīvie, budžeta un finansu jautājumi:

rekomendāciju sagatavošana kompetentas PTO institūcijas izskatīšanai, vai, nepieciešamības gadījumā, lēmumu vai pagaidu lēmumu pieņemšana pirms PTO dibināšanas par Budžeta, finansu un administratīvo jautājumu apakškomitejas, kas aprakstīta 3. paragrāfā, priekšsēdētāja ieteikumiem un sadarbībā ar GATT Budžeta, finansu un administratīvo jautājumu komitejas priekšsēdētāju, ar Sekretariāta priekšlikumu palīdzību par:

(i) vienošanos par centrālo biroju, kā norādīts PTO Līguma VIII:5 pantā;

(ii) finansiāla rakstura noteikumiem, ieskaitot noteikumus par PTO dalībvalsts budžeta kontribūciju izvērtēšanu saskaņā ar PTO Līguma VII pantā noteiktajiem kritērijiem;

(iii) budžeta aptuveno projektu PTO pirmajam darbības gadam;

(iv) ICITO/GATT īpašuma un finansiālo līdzekļu nodošanu PTO;

(v) GATT darbinieku pāriešanu uz PTO Sekretariātu un šādas pāriešanas nosacījumiem;

(vi) saistībām starp Starptautisko tirdzniecības centru un PTO.

b) Institucionālie, procedurālie un juridiskie jautājumi:

(i) lai veiktu izpēti un apstiprinātu iesniegtos grafikus saskaņā ar "Lēmumu par Pasaules tirdzniecības organizācijas dibināšanas līguma akceptēšanu un pievienošanos tam" un izstrādātu pievienošanās noteikumus saskaņā ar šī lēmuma 2. paragrāfu;

(ii) izstrādāt priekšlikumus par PTO organizāciju un institūciju, īpaši par tām, kuru izveidošana nostiprināta PTO Līguma IV pantā, vadlīnijām, un to procedūru noteikumiem, kuras tās ir uzaicinātas izveidot, paturot prātā XVI panta 1. paragrāfu;

(iii) izstrādāt rekomendācijas PTO Vispārējai padomei par atbilstošiem pasākumiem saistībā ar citām organizācijām, kas minētas PTO Līguma V pantā; un

(iv) izstrādāt un iesniegt atskaiti par tās darbu PTO.

c) jautājumi, kas saistīti ar PTO Līguma stāšanos spēkā un ar PTO darbībām tās funkciju un kompetences ietvaros;

(i) sasaukt un sagatavot Īstenošanas konferenci;

(ii) uzsākt darba programmu, kas izriet no Urugvajas raunda rezultātiem, kā fiksēts Noslēguma dokumentā, piemēram, pārskatīšanu Pakalpojumu apakškomitejā, kas minēta augstāk 3. paragrāfā, sarunas specifiskos pakalpojumu sektoros un arī uzsākt darbu par jautājumiem, kas izriet no Marakešas tikšanās rezultātiem;

(iii) apspriest papildus jautājumu iekļaušanu PTO darba programmas dienaskārtībā;

(iv) iesniegt priekšlikumus par Tekstilpreču pārraudzības institūcijas izveidošanu un sastāvu saskaņā ar kritērijiem, kas definēti Līguma par tekstilijām un apģērbu 8. pantā; un

(v) sasaukt pirmo Ministru Konferenci vai PTO Vispārējās padomes sēdi, neatkarīgi no tā, kura notiek pirmā, un attiecīgi sagatavot šo pasākumu darba kārtības projektu.

Vispārējā vienošanās par tarifiem un tirdzniecību
(VVTT 1947)

Šis pielikums satur pilnīgu Vispārējās vienošanās tekstu kopā ar visiem papildinājumiem, kas ir pieņemti pēc tās stāšanās spēkā. Lasītāja ērtības labad, asterisks apzīmē to teksta daļu, kas jālasa kopā ar piezīmēm un papildus nosacījumiem šī līguma 1. Pielikumā.

Austrālijas Savienība, Beļģijas Karaliste, Brazīlijas Federatīvā Republika, Birma, Kanāda, Ceilona, Čīles Republika, Ķīnas Republika, Kubas Republika, Čehoslovākijas Republika, Francijas Republika, Indija, Libāna, Luksemburgas lielkņaziste, Nīderlandes Karaliste, Jaunzēlande, Norvēģijas Karaliste, Pakistāna, Dienvidrodēzija, Sīrija, Dienvidāfrikas Savienība, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste un Amerikas Savienotās Valstis.

atzīstot, ka to attiecības tirdzniecības un ekonomisko centienu jomā ir jāveido tā, lai celtu dzīves līmeni, nodrošinātu pilnīgu nodarbinātību, lielu un vienmērīgi pieaugošu reālo ienākumu apjomu un efektīvu pieprasījumu, attīstot pasaules dabas resursu izmantošanu, paplašinot ražošanu un preču apmaiņu,

vēloties uz vienlīdzības pamatiem sadarboties šo mērķu īstenošanai, vienojoties par pusēm izdevīgu pasākumu kopumu, lai būtiski samazinātu tarifus u.c. šķēršļus tirdzniecībai un novērstu diskriminējošu attieksmi starptautiskajā tirdzniecībā,

ar savu pārstāvju starpniecību ir vienojušās par sekojošo:

1. daļa

I pants

Vislielākās labvēlības režīms valstij

1. Attiecībā uz jebkura veida muitas nodokļiem un nodevām, kas noteikti importam un eksportam, vai saistīti ar tiem, nodokļiem, kas noteiktas starptautiskajai norēķinu sistēmai par importu vai eksportu, attiecībā uz šo nodokļu un nodevu ievākšanas metodēm, attiecībā uz visiem noteikumiem un formalitātēm, kas saistītas ar importu vai eksportu un attiecībā uz visiem nosacījumiem, kas apskatīti III panta 2. un 4'. paragrāfā, jebkuras priekšrocības, privilēģiju vai imunitātes principi, kurus kāda no līgumslēdzējām pusēm piešķir jebkuram produktam, kas ražots citā valstī vai paredzēts citai valstij, ir nekavējoties bezierunu kārtā jāsaskaņo ar principiem, kas attiecas uz tādu pašu produktu, kas ražots kādā no tām, vai paredzēts kādai no līgumslēdzēju pušu teritorijām.

2. Šī panta 1. paragrāfa noteikumi nepieprasa atcelt importa nodokļa priekšrocības, kas nepārsniedz šī panta 4. paragrāfā noteiktās robežas un kas raksturojamas kā:

(a) priekšrocības, kas spēkā tikai un vienīgi starp A pielikumā uzskaitītajām teritorijām saskaņā ar pielikumā aprakstītajiem noteikumiem;

(b) priekšrocības, kas spēkā tikai un vienīgi starp divām vai vairākām teritorijām, kuras 1939. gada 1. jūlijā bija saistītas kopīgā suverenitātē, aizsardzības vai lēņu attiecībām un uzskaitītas B, C un D pielikumos, saskaņā ar pielikumos aprakstītajiem noteikumiem;

(d) priekšrocības, kas ir spēkā tikai un vienīgi starp E un F pielikumā uzskaitītajām kaimiņvalstīm.

3. Paragrāfa noteikumi neattiecas arī uz priekšrocībām starp valstīm, kas 1923. gada 24. jūlijā atdalījušās no Osmaņu impērijas, ja minētās priekšrocības ir apstiprinātas XXV panta 5. paragrāfa noteikumos, kuri šajā gadījumā jāpiemēro XXIX panta 1. paragrāfā noteiktajā kārtībā.

4. Jebkura produkta priekšrocību robeža, kuram priekšrocības ir atļautas 2. paragrāfā, taču nav īpaši noteiktas kā maksimālā priekšrocību robeža attiecīgajā grafikā (šīs vienošanās pielikumā) nedrīkst pārsniegt:

(a) attiecībā uz jebkuram produktam paredzētajiem nodokļiem un nodevām, kas aprakstīti šādā grafikā - starpību starp vislielākās labvēlības režīma valsti un priekšrocību likmēm, kas tai paredzētas; ja nav paredzētas priekšrocību likmes, tad šis paragrāfs piemēro 1947. gada 10. aprīlī spēkā esošās priekšrocību likmes, un, ja nav paredzēts vislielākās labvēlības režīms valstij, tad robeža nedrīkst pārsniegt starpību starp vislielākās labvēlības režīma valsti un priekšrocību likmēm, kas ir spēkā 1947. gada 10. aprīlī;

(b) attiecībā uz jebkuram produktam paredzētajiem nodokļiem un nodevām, kas nav aprakstīti attiecīgā grafikā - starpību starp vislielākās labvēlības režīma valsti un priekšrocību likmēm, kas ir spēkā 1947. gada 10. aprīlī.

G pielikumā uzskaitīto līgumslēdzēju pušu gadījumā šī paragrāfa a) un b) apakšparagrāfos minētais datums - 1947. gada 10. aprīlis - jāaizvieto ar datumiem, kas īpaši norādīti šajā pielikumā.

II pants

Koncesiju grafiki

1. (a) Ikvienai no līgumslēdzējām pusēm jānodrošina citu līgumslēdzēju pušu tirdzniecībai ne mazāk labvēlīgs režīms, kā tas norādīts vienošanās pielikumā, attiecīgā grafika attiecīgajā daļā.

(b) Pirmajā grafika daļā (attiecībā uz ikvienu līgumslēdzēju pusi) raksturotos produktus, kuri ir ražoti citu līgumslēdzēju pušu teritorijās, tos importējot teritorijā, kurā ir spēkā attiecīgais grafiks, neapliek, vadoties pēc šī grafika normām, noteikumiem un kvalifikācijām, ar parastajiem muitas nodokļiem, izņemot tos, kas tur ir īpaši uzskaitīti. šie produkti nav apliekami arī ar citiem importa vai ar importu saistītiem nodokļiem, izņemot tos, kuri noteikti šīs vienošanās spēkā stāšanās datumā vai tos, kuru iekasēšanu tieši un imperitīvi pieprasa likumdošanas akti, kas darbojas importētājā valstī vienošanās spēkā stāšanās datumā.

(c) Otrajā grafika daļā (attiecībā uz ikvienu līgumslēdzēju pusi) raksturotos produktus, kuriem 1. paragrāfā paredzēts priekšrocību režīms, neapliek, tos importējot minētajā teritorijā, uz kuru attiecas grafiks, un vadoties pēc šī grafika normām, noteikumiem un kvalifikācijām, ar parastajiem muitas nodokļiem, izņemot tos nodokļus, kas paredzēti šī grafika 2. daļā. šie produkti nav apliekami arī ar citiem ar importu saistītiem vai ar importa nodokļiem, izņemot tos, kuri noteikti vienā dienā ar šo vienošanos vai tos, kuru iekasēšanu tieši un imperitīvi pieprasa likumdošanas akti, kas darbojas importētājā valstī vienošanās spēkā stāšanās dienā. šis paragrāfs neattur nevienu līgumslēdzēju pusi no tās prasību saglabāšanas, ja šīs prasības ir stājušās spēkā reizē ar vienošanos un piemēro preču importēšanai preferenciālu nodokļu likmi.

2. Šis paragrāfs neattur nevienu līgumslēdzēju pusi jebkura produkta importam piemērot sekojošo:

(a) nodevas, kas līdzvērtīgas iekšējam nodoklim, ņemot vērā iekšzemē ražotu produktu, vai izejvielu, no kuras importētais produkts ir pilnībā vai daļēji izgatavots, saskaņā ar III panta 2. paragrāfu*;

(b) jebkuru antidempinga vai pretsubsīdiju nodokli, kas piemērots saskaņā ar VI pantu;

3. Līgumslēdzējas puses nedrīkst grozīt metodes, ar kurām tās nosaka ar nodokli apliekamo vērtību vai valūtas konvertāciju, lai tādējādi vājinātu vērtību jebkurai no koncesijām, kas paredzētas attiecīgā grafikā šīs vienošanās pielikumā.

4. Ja kāda līgumslēdzēja puse formāli vai faktiski ievieš, piemēro vai autorizē jebkura attiecīgajā grafikā minētā produkta importa monopolu, tad, izņemot gadījumus, ja tas ir paredzēts attiecīgajā grafikā, vai gadījumu, ja puses, kas sākotnēji noteica koncesiju, ir citādi vienojušās, šāds monopolstāvoklis, kas caurmērā pieļautu vairāk aizsardzības, nekā paredzēts attiecīgajā grafikā, netiks atļauts. šī paragrāfa nosacījumi neattur nevienu līgumslēdzēju pusi no jebkāda veida palīdzības iekšzemju ražotājiem, ko atļauj arī citi šīs vienošanās noteikumi*.

5. Ja kāda līgumslēdzēja puse uzskata, ka kāda cita līgumslēdzēja puse nenodrošina produktam attiecīgajā koncesijā paredzēto režīmu, kas, saskaņā ar pirmās līgumslēdzējas puses pārliecību, šim produktam paredzēts attiecīgajā grafikā (vienošanās pielikumā), pirmajai līgumslēdzējai pusei nekavējoties tieši jāinformē otrā līgumslēdzēja puse. Ja pēdējā piekrīt, ka koncesijā paredzētais režīms ir tāds, kā to pieprasa pirmā līgumslēdzēja puse, taču paziņo, ka tai nav iespējams nodrošināt koncesijā paredzēto režīmu, jo tiesa vai cita piekritīga varas autoritāte ir izdevusi likumu, kas neļauj minēto produktu pakļaut šīs līgumslēdzējas puses tarifu likumiem, lai tad īstenotu vienošanās paredzēto režīmu, tad abām līgumslēdzējām pusēm, piesaistot citas pamatoti ieinteresētās līgumslēdzējas puses, nekavējoties jāuzsāk tālākas sarunas, lai vienotos par kompensācijas iespējām.

6. (a) Īpašie nodokļi un nodevas, kas paredzēti grafikos un attiecas uz līgumslēdzējām pusēm - Starptautiskā valūtas fonda dalībniecēm, un priekšrocību robežas, ko nodrošina šīs līgumslēdzējas puses, ir izteiktas attiecīgajā valūtā un per value akceptētas vai provizionāli pieņemtas Starptautiskajā valūtas fondā līdz šīs vienošanās spēkā stāšanās brīdim. Ja šis per value ir konstanti samazināts ar Starptautiskā valūtas fonda vienošanās paragrāfiem par vairāk nekā 20%, tad īpašie nodokļi, nodevas un priekšrocību robežas var tikt pielāgotas, lai atspoguļotu šādu per value samazināšanos; ja vien LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES (i.e. id est līgumslēdzējām pusēm darbojoties vienoti, kā tas paredzēts XXV pantā) piekrīt, ka šādi pielāgojumi nevājinās vērtību koncesijām, kas paredzētas attiecīgajā grafikā vai jebkur citur vienošanās tekstā; ar noteikumu, ka visi faktori, kas var ietekmēt šādu grozījumu nepieciešamību vai steidzamību, ir būtiski izvērtēti.

(b) Līdzīgi noteikumi ir piemērojami ikvienai līgumslēdzējai pusei, kas nav fonda dalībniece, no tās dienas, kad šī līgumslēdzēja puse kļūst par fonda dalībnieci vai iesaistās speciālā apmaiņas līgumā, kā tas noteikts 15. paragrāfā.

7. Ar šo grafiki, kas iekļauti vienošanās pielikumā, kļūst par tās neatņemamu sastāvdaļu

2. daļa

III pants

Starptautiskās nodokļu un normatīvu sistēmas nacionālais režīms

1. Līgumslēdzējas puses atzīst, ka iekšējie nodokļi, citas iekšējās nodevas, likumi, normatīvi un prasības pret iekšējo tirdzniecību, kas piedāvā pārdot, pirkt, transportēt, izplatīt vai lietot produktus, un iekšējie kvantitatīvie produktu sastāva, ražošanas procesa vai lietošanas normatīvi nav piemērojami importētiem vai iekšzemes ražotāju produktiem, lai tādējādi nodrošinātu aizsardzību iekšzemes produkcijai.

2. Ikvienas līgumslēdzējas puses teritorijas importētie produkti nevar tikt tieši vai netieši aplikti ar iekšējiem nodokļiem vai nodevām, izņemot tos, ar kuriem ir aplikti arī tādi paši iekšzemes produkti. Turklāt neviena līgumslēdzēja puse nedrīkst citādi piemērot iekšējos nodokļus vai citas iekšējās nodevas importētiem vai iekšzemes produktiem ar metodēm, kas ir pretrunā ar 1.paragrāfā noteiktajiem principiem.

3. Attiecībā uz jebkuru spēkā esošu iekšējo nodokli, kas nav savienojams ar 2. paragrāfa nosacījumiem, bet ir speciāla tirdzniecības līguma autorizēts (līgums spēkā ar 1947. gada 10. aprīli), kur importa nodoklis apliekamajam produktam ir nodrošināts pret pieaugumu - fiksēts, līgumslēdzējai pusei ir tiesības atlikt 2. paragrāfa nosacījumu piemērošanu šādam nodoklim līdz tam brīdim, kad tai būs iespēja atbrīvoties no šāda tirdzniecības līguma saistībām un palielināt importa nodokli apliekamajam produktam tik lielā mērā, lai kompensētu aizsargājošā elementa - fiksētā nodokļa - atcelšanu.

4. Līgumslēdzējas puses teritorijā ražotajiem produktiem, kas tiek importēti jebkuras citas līgumslēdzējas puses teritorijā, ir jānodrošina ne mazāk labvēlīgs režīms attiecībā uz visu likumdošanu, normatīviem un prasībām, kā iekšzemes produktam, ieskaitot produkta iekšējo tirdzniecību, tirdzniecības piedāvājumu, pirkšanu un transportēšanu, izplatīšanu vai lietošanu. šī paragrāfa nosacījumi neattiecas uz dažādu savstarpēju transportēšanas izmaksu piemērošanu, jo tās pamatojamas tikai un vienīgi ar transporta līdzekļu ekonomisko darbību un neskar produkta nacionālo izcelsmi.

5. Līgumslēdzējas puses nedrīkst ieviest vai piemērot jebkādus savstarpējus kvantitatīvos noteikumus par produkta sastāvu, ražošanas procesu vai lietošanu, kuri tieši vai netieši regulētu kādu noteiktu produkta daļu vai proporciju piegādi no iekšzemes resursiem. Vēl jo vairāk, līgumslēdzējas puses nedrīkst piemērot iekšējos kvantitatīvos noteikumus citādā veidā, kas ir pretēji 1. paragrāfā noteiktajiem principiem.*

6. 5. paragrāfa nosacījumi neattiecas uz līgumslēdzēju pušu teritorijās spēkā esošajiem iekšējiem kvantitatīvajiem noteikumiem, ja tie darbojas no 1939. gada 1. jūlija vai 1947. gada 10. aprīļa, atkarībā no attiecīgās līgumslēdzējas puses, ja tikai jebkurš šāds noteikums netiek mainīts, lai kaitētu importam un ja sarunās pret to attiecas kā pret muitas nodokli.

7. Produkta sastāvu, ražošanas procesu vai lietošanu noteiktā daudzumā vai proporcijās regulējošie iekšējie kvantitatīvie noteikumi nedrīkst tikt piemēroti tā, lai asignētu šos daudzumus vai proporcijas no ārējiem piegādes avotiem.

8. (a) šī panta nosacījumi neattiecas uz likumiem, noteikumiem vai prasībām, pēc kurām vadīdamies valsts iestādes iepērk produktus valdības pasūtījuma ietvaros, ja tas netiek darīts, lai vēlāk tos ar peļņu pārdotu vai pasūtītu produktu ražošanu pārdošanai.

(b) šī panta nosacījumi neaizliedz subsidēt tikai un vienīgi iekšzemju ražotājus, ieskaitot maksājumus iekšzemju ražotājiem, ko veic no iekšējo nodokļu vai nodevu apjoma, kas ir piemēroti šajā pantā noteiktajā kārtībā, kā arī atļauj subsīdijas iekšzemju produktu valdības pasūtījuma veidā.

9. Līgumslēdzējas puses atzīst, ka iekšējie cenu maksimuma kontroles līdzekļi, pat ja tie atbilst citiem šī panta nosacījumiem, var būt nelabvēlīgi citām līgumslēdzējām pusēm - importa produktu piegādātājām. Tad tām līgumslēdzējām pusēm, kas piemēro šādus līdzekļus, ir jāņem vērā eksportētāju līgumslēdzēju pušu intereses tā, lai iespēju robežās izvairītos no šādu nelabvēlīgu apstākļu radīšanas.

10. šī panta nosacījumi neaizliedz nevienai no līgumslēdzējām pusēm ieviest vai turpināt iekšējos kvantitatīvos noteikumus attiecībā uz attīstītajām kinofilmām, kā arī piemērot IV panta nosacījumus.

IV pants

Īpašie nosacījumi attiecībā uz kinofilmām

Ja kāda no līgumslēdzējām pusēm ievieš vai turpina piemērot iekšējos kvantitatīvos noteikumus attiecībā uz attīstītajām kinofilmām, tādi noteikumi ir jānoformē demonstrēšanas kvotu veidā, kam jāatbilst sekojošām prasībām:

(a) Demonstrēšanas kvotās jāparedz, ka vietējas izcelsmes kinofilmas tiek demonstrētas noteiktā, minimālā proporcijā no kopējā reāli patērētā laika jebkuras izcelsmes filmu komerciālai demonstrēšanai noteiktā laika periodā, kas nav mazāks par vienu gadu, un šī proporcija tiek aprēķināta, par pamatu ņemot demonstrēšanas laiku gadā vienā kinoteātrī vai līdzīgu ekvivalentu,

(b) Izņemot to demonstrēšanas laiku, kas rezervēts vietējas izcelsmes filmām demonstrēšanas kvotas ietvaros. Demonstrēšanas laiks, kas rezervēts vietējas izcelsmes filmām, ieskaitot to, kas noteikts administratīvu darbību rezultātā no vietējas izcelsmes filmām paredzētā demonstrēšanas laika, nevar tikt iekļauts starp piegādes avotiem;

(c) Ņemot vērā šī panta (b) apakšparagrāfa nosacījumus, ikviena no līgumslēdzējām pusēm var turpināt demonstrācijas kvotas, kas atbilst (a) apakšparagrāfa prasībām, kur noteiktas izcelsmes filmām rezervēts minimālais demonstrēšanas laiks, izņemot filmas, kuru izcelsmes valsts ir līgumslēdzēja puse, kas noteikusi šādas kvotas, tikai tajā gadījumā, ja šis minimālais demonstrēšanas laiks nav ticis palielināts pēc 1947. gada 10. aprīļa;

(d) Demonstrēšanas kvotas ir subjekts sarunām par to ierobežošanu, liberalizāciju vai atcelšanu.

V pants

Tranzīta brīvība

1. Visas preces (ieskaitot bagāžu), kā arī kuģi un citi transporta līdzekļi ir uzskatāmi par tranzītā esošiem līgumslēdzējas puses teritorijā, ja ceļš, ko tie veic pāri šai teritorijai ar vai bez pārkraušanas, turēšanas noliktavā, kravas sadalīšanas vai transporta līdzekļa maiņas, ir tikai kopējā maršruta posms, kas sākas un izbeidzas aiz tās līgumslēdzējas puses robežām, kuras teritoriju šķērso minētais maršruts. šāda rakstura maršruts šajā pantā ir definēts kā tranzītmaršruts.

2. Katrai līgumslēdzējas puses teritorijai ir jānodrošina tranzīta brīvība tranzītmaršrutiem, kas iet no vai uz citu līgumslēdzēju valstu teritorijām, pa ceļiem, kas ir vispiemērotākie starptautiskajam tranzītam. Nedrīkst pieļaut izņēmumus, kas saistīti ar karogiem, zem kuriem brauc kuģi, to izcelsmes valsti, izbraukšanu, iebraukšanu vai vietām no un uz kurām krava dodas, nedrīkst pieļaut arī izņēmumus, kas saistīti ar preču, kuģu vai citu transporta līdzekļu īpašniekiem.

3. Ikviena līgumslēdzēja puse var pieprasīt, lai tranzītmaršruti tās teritorijā ienāktu attiecīgajā muitas punktā, taču, izņemot gadījumus, kad netiek izpildīti noteiktie muitas likumi un noteikumi, šādus tranzītmaršrutus, kas nāk no vai dodas uz kādu no citas līgumslēdzējas valsts teritorijām, nedrīkst bez vajadzības aizkavēt vai pakļaut kādiem ierobežojumiem un aizliegumiem, tāpat šīs tranzītkravas nav apliekamas ar muitas nodokļiem, kuri tiek piemēroti tranzītam vai sakarā ar tranzītu, izņemot transportēšanas izmaksas vai izmaksas, kas līdzvērtīgas ar tranzīta radītajiem administratīvajiem izdevumiem vai ar pakalpojumu izmaksām.

4. Visas nodevas un noteikumi, ko līgumslēdzējas puses piemēro tranzītam no un uz citu līgumslēdzēju pušu teritorijām, ir jābūt pamatotām, ņemot vērā tranzīta apstākļus.

5. Attiecībā uz visām tranzīta nodevām, noteikumiem un formalitātēm, katrai no līgumslēdzējām pusēm ir jārada tranzītmaršrutiem no un uz citu līgumslēdzēju pušu teritorijām ne mazāk labvēlīgs režīms, kā tiem tranzītmaršrutiem, kas ir ceļā no vai uz jebkuru trešās puses valsti.*

6. Katrai no līgumslēdzējām pusēm jārada ne mazāk labvēlīgs režīms produktiem, kas atradušies tranzītā cauri jebkurai citai līgumslēdzējas puses teritorijai, kā tad, ja tie būtu transportēti no to izcelsmes vietas uz galamērķi, apejot šīs citas līgumslēdzējas puses teritoriju. Tomēr katra no līgumslēdzējām pusēm drīkst turpināt savas tiešā konusamenta prasības, kas ir spēkā Vienošanās dienā, attiecībā uz jebkurām precēm, kam šāds tiešais konusaments ir nepieciešams noteikums šo preču ievešanai ar preferenciālām nodokļu likmēm, vai arī ir saistīts ar vērtēšanas metodēm, ko līgumslēdzēja puse nosaka nodokļiem.

7. Šī panta nosacījumi neattiecas uz tranzītā esošiem lidaparātiem, bet ir attiecināma uz preču tranzītu pa gaisu (ieskaitot bagāžu).

VI pants

Antidempinga un pretsubsīdiju nodokļi

1. Līgumslēdzējas puses atzīst, ka dempings, kura gadījumā vienas valsts produkti tiek piedāvāti tirdzniecībai otrā valstī, par cenām, kas ir zemākas nekā produktu normālā vērtība, ir nosodāms, ja tas rada vai draud radīt materiālu kaitējumu līgumslēdzējas puses teritorijā izveidotajai industrijai vai arī materiāli kavē iekšzemes industrijas izveidošanos. šis pants nosaka, ka produkts ir piedāvāts tirdzniecībai importētājā valstī par zemāku cenu nekā tā normālā vērtība, ja produkta, kas tiek eksportēts no vienas valsts uz otru, cena:

(a) ir mazāka nekā salīdzinoši cena parastā tirdzniecības procesā tādam pašam produktam, kad tas paredzēts patērēšanai eksportētājā valstī, vai,

(b) ja nav nosakāma tā cena iekšzemē, ir mazāka nekā:

(i) lielākā salīdzinājumam pieejamā cena tādam pašam produktam, to eksportējot uz jebkuru trešās puses valsti parastā tirdzniecības procesā, vai

(ii) ražošanas izmaksas produktam izcelsmes valstī un pamatota uzcenojuma, ko veido pārdošanas izmaksas un peļņa, summu.

(iii) Katrā no šiem gadījumiem pienācīgā mērā jāņem vērā atšķirības pārdošanas noteikumos un attiecībās, atšķirības nodokļu sistēmās un citas atšķirības, kas jāņem vērā, salīdzinot cenas.*

2. Lai aizsargātos vai kompensētu dempingu, līgumslēdzējai pusei jāapliek jebkurš dempinga produkts ar antidempinga nodokli, ne lielāku par attiecīgā produkta dempinga robežu. šis pants nosaka, ka par dempinga robežu ir uzskatāma cenu starpība, ko nosaka pēc pirmā paragrāfa nosacījumiem.*

3. Vienas līgumslēdzējas puses produktu importam citas līgumslēdzējas puses teritorijā nedrīkst piemērot lielāku pretsubsīdiju nodokli nekā aprēķinātais pabalsts vai subsīdijas, ko paredzēts piešķirt, tieši vai netieši, produkta izcelsmes valsts vai eksportējošās valsts rūpniecībai, ražošanai vai eksportam šī produkta saražošanai, ieskaitot īpašas subsīdijas noteikta produkta transportēšanai. Termins "pretsubsīdiju nodoklis" apzīmē īpašu nodokli, ko piemēro, lai aizsargātos pret jebkuru pabalstu vai subsīdijām, kas tieši vai netieši noteikti jebkuras preces ražošanai vai eksportam.*

4. Jebkuras līgumslēdzējas puses produkts, kas importēts citas līgumslēdzējas puses teritorijā, nevar tikt aplikts ar antidempinga vai pretsubsīdiju nodokli tādēļ, ka tas pats produkts netiek aplikts ar tam paredzētajiem nodokļiem, ja to patērē tā izcelsmes vai eksportētājā valstī, vai arī tādēļ, ka tādi nodokļi tiek atmaksāti.

5. Jebkuras līgumslēdzējas puses produkts, kas importēts citas līgumslēdzējas puses teritorijā, nevar tikt aplikts ar antidempinga vai pretsubsīdiju nodokli tādēļ, lai kompensētu tādu pašu dempinga vai eksporta subsīdiju situāciju.

6. (a) Līgumslēdzējas puses nedrīkst piemērot nekādus antidempinga vai pretsubsīdiju nodokļus kāda produkta importam no citas līgumslēdzējas puses teritorijas, kamēr tās nav noteikušas, ka dempinga vai subsidēšanas rezultāts var draudēt ar materiāliem zaudējumiem esošajai iekšzemes ražošanai vai arī var materiāli kavēt šādas iekšzemes ražošanas izveidošanos.

(b) LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES var neievērot (a) apakšparagrāfa prasības, lai atļautu kādai līgumslēdzējai pusei piemērot antidempinga vai pretsubsīdiju nodokli jebkura produkta importam ar mērķi aizsargāties no dempinga vai subsidēšanas, kas materiāli apdraud citas līgumslēdzējas puses teritorijā esošo ražošanu un no kuras teritorijas attiecīgais produkts tiek eksportēts uz importētājas līgumslēdzējas puses teritoriju. LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES neievēros šī paragrāfa (a) apakšparagrāfu, lai atļautu piemērot pretsubsīdiju nodokli gadījumā, ja tās uzskata, ka subsīdijas rada vai draud radīt materiālus zaudējumus citas līgumslēdzējas puses teritorijā esošajai ražošanai, kuras attiecīgie produkti tiek eksportēti uz importētājas līgumslēdzējas puses teritoriju.*

(c) Izņēmuma gadījumos, kur vilcināšanās var radīt grūti labojamu kaitējumu, līgumslēdzēja puse var piemērot pretsubsīdiju nodokli mērķiem, kas noteikti šī paragrāfa (b) apakšparagrāfā bez citu līgumslēdzēju pušu piekrišanas ar noteikumu, ka LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES tiks nekavējoši informētas par to un pretsubsīdiju nodoklis tiks pilnīgi atcelts, ja tam nepiekrīt līgumslēdzējas puses.

7. Par iekšzemes cenas stabilizācijas vai pamatpreču atmaksāšanas sistēmu, kas nav saistīta ar eksporta cenu izmaiņām un kas dažreiz izraisa preču eksportēšanu par zemākām cenām nekā salīdzinošā cena, ko iekasē no līdzīgas preces pircējiem iekšzemes tirgū, var tikt uzskatīta par tādu, kas nerada materiālu kaitējumu tajā nozīmē, kā to nosaka 6. paragrāfs, ja tā ir noteikta pamatoti ieinteresēto līgumslēdzēju pušu konsultāciju rezultātā un ņemot vērā, ka:

(a) rezultātā sistēma pārdod preci eksportam par augstāku cenu, nekā ir salīdzinošā cena par tādu pašu preci, ko pircējs maksā iekšzemes tirgū, un

(b) sistēma tā darbojas vai nu efektīvas produktu regulēšanas, vai cita iemesla dēļ, bet ne tāpēc, lai pārmērīgi stimulētu eksportu vai kaitētu citu līgumslēdzēju pušu interesēm

VII pants

Muitas vērtības noteikšana

1. Līgumslēdzējas puses atzīst vispārējo vērtēšanas principu spēkā esamību, kā noteikts sekojošajos šī panta paragrāfos un tās apņemas īstenot šos principus attiecībā uz visiem produktiem, kas tiek aplikti ar nodokļiem vai nodevām* un citiem importa vai eksporta ierobežojumiem, kuri pamatojas uz vai tiek jeb kā regulēti pēc vērtības principa. Bez tam līgumslēdzējas puses pārskatīs pēc citas līgumslēdzējas puses pieprasījuma jebkuru ar muitas vērtības noteikšanu saistītu likumu vai noteikumu darbību, ņemot vērā šos principus. LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES var pieprasīt no līgumslēdzējām pusēm pārskatus par īstenotajiem pasākumiem, lai šī panta nosacījumi tiktu ievēroti.

2. (a) Importētās preces muitas vērtība ir jāpamato ar attiecīgās importētās preces vai tai līdzīgas preces faktisko vērtību, pēc kuras ir novērtēta nodokļa apjoms, un to nedrīkst pamatot ar preces iekšzemes vērtību vai fiktīvu vērtību.*

(b) Faktiskā vērtība ir cena, par kuru vietā un laikā, ko nosaka importētājas valsts likumdošana, attiecīgā vai tai līdzīga prece tiek pārdota vai piedāvāta pārdošanai parastā tirdzniecības procesā un pilnas konkurences apstākļos. Tā kā attiecīgās vai līdzīgas preces cenu nosaka attiecīgā darījuma daudzums, paredzamā cena ir vienveidīgi jāsaskaņo ar:

(i) salīdzināmiem daudzumiem, vai

(ii) daudzumiem, kas nav mazāk labvēlīgi importētājiem kā tie, kur lielāks preces apjoms ir pārdots tirdzniecībā starp importētājām un eksportētājām valstīm.*

(c) Kad faktiskā vērtība nav noskaidrojama, kā to paredz šī paragrāfa (b) apakšparagrāfs, muitas vērtība jāpamato ar tuvāko noskaidrojamo faktiskās vērtības ekvivalentu*.

3. Jebkura importētā produkta muitas vērtība nedrīkst ietvert kāda iekšējā nodokļa apjomu, ko piemēro izcelsmes vai eksportētājā valstī no kura importētais produkts ir ticis atbrīvots, vai ir bijis vai būs atbrīvots, to atmaksājot .

4. (a) Ja līgumslēdzējai pusei ir nepieciešams konvertēt cenu savā valūtā no citas valsts valūtas, kurā tā izteikta, tad, kā nosaka šī panta 2. paragrāfs, katrai no attiecīgajām valūtām konversijas likmes apmaiņai ir jānosaka pēc par value, kā paredzēts Vienošanās par Starptautisko valūtas fondu pantos, ar tādām konversijas likmēm, ko pieņēmis Starptautiskais valūtas fonds, vai arī - pēc par value, ko nosaka saskaņā ar īpašu maiņas līgumu, kas noslēgts saskaņā ar šīs Vienošanās XV pantu.

(b) Ja neeksistē šāds noteikts par value un maiņas likme, konversijas likmei ir efektīvi jāatspoguļo šīs valūtas esošā vērtība komercdarījumos.

(c) Līgumslēdzējām pusēm, vienojoties ar Starptautisko valūtas fondu, jāformulē noteikumi, kas regulē līgumslēdzēju pušu ārzemju valūtas konversiju, tā, lai pastāvīgi saglabātos valūtas maiņas likmju dažādība, kā paredz Vienošanās par Starptautisko valūtas fondu panti. Ikviena līgumslēdzēja puse var pielietot šādus noteikumus, izpildot šī panta 2. paragrāfa nosacījumus kā alternatīvu par value lietošanai. Iekams šos noteikumus akceptēs LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES, ikviena no līgumslēdzējām pusēm, īstenojot šī panta 2. paragrāfa nosacījumus, var pielietot ārzemju valūtām tādus konversijas noteikumus, kas veidoti, lai efektīvi atspoguļotu šīs ārzemju valūtas vērtību komercdarījumos.

(d) Neviens no šī paragrāfa nosacījumiem nevar tikt pielāgots tā, lai kādai no līgumslēdzējām pusēm pieprasītu izmainīt muitas vajadzībām domātās ārzemju valūtas konversijas metodes, ja tādas ir spēkā tās teritorijā šīs Vienošanās spēkā stāšanās brīdī, ja šādas izmaiņas kopumā palielinātu maksājamo nodokļu apjomu.

5. Pamatojumiem un metodēm, ar kuru palīdzību tiek noteikta ar nodokļiem un nodevām apliekamā produkta vērtība, vai ierobežojumiem, kas tiek pamatoti vai regulēti ar produkta vērtību, ir jābūt stabiliem un tie pienācīgi jāpublicē, lai tirgotāji varētu pietiekami precīzi noteikt muitas vērtību.

VIII pants

Maksājumi un formalitātes, kas saistīti ar importu un eksportu*

1. (a) Jebkura rakstura maksājumu un formalitāšu apjomi (izņemot importa un eksporta nodokļus un izņemot nodokļus, ko paredz III pants), ko līgumslēdzējas puses piemēro importam un eksportam vai sakarā ar tiem, ir jāierobežo līdz aptuvenajām pakalpojumu izmaksām un tie nedrīkst netieši aizsargāt iekšzemes produktus vai fiskālos nolūkos aplikt ar nodokli importu vai eksportu.

(b) Līgumslēdzējas puses atzīst par nepieciešamu samazināt maksājumu un formalitāšu skaitu un dažādību, kā norādīts (a) apakšparagrāfā.

(c) Līgumslēdzējas puses atzīst par nepieciešamu arī samazināt importa un eksporta formalitāšu apjomu un sarežģītības pakāpi, kā arī nepieciešamību vienkāršot importa un eksporta dokumentācijas prasības.*

2. Līgumslēdzēja puse pēc citas līgumslēdzējas puses vai LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU pieprasījuma pārskatīs tās likumu un noteikumu darbību, ņemot vērā šī panta nosacījumus.

3. Līgumslēdzējas puses nedrīkst piemērot lielus sodus par sīkiem muitas noteikumu vai procedūras prasību pārkāpumiem. It īpaši sods par ikvienu kļūdu muitas dokumentācijā, kas ir viegli labojama un acīmredzami ir tikusi pielaista bez ļauna nodoma vai nolaidīgas nevērības, nedrīkst būt lielāks kā nepieciešams, lai tas kalpotu tikai par brīdinājumu.

4. šie nosacījumi attiecas uz maksājumiem, cenām, formalitātēm un noteikumiem, ko valsts iestādes piemēro importam un eksportam, ieskaitot tos, kas attiecas uz:

(a) konsulārajiem darījumiem, tādiem kā konsulārie rēķini un sertifikāti;

(b) kvantitatīvajiem ierobežojumiem;

(d) apmaiņas kontroli;

(e) statistikas pakalpojumiem;

(f) dokumentiem, dokumentāciju un sertifikātiem;

(g) analīzi un inspekciju;

(h) karantīnu, sanitāriju un dezinfekciju.

IX pants

Izcelsmes marķējumi

1. Katrai līgumslēdzējai pusei ir jānodrošina no citu līgumslēdzēju pušu teritorijām nākušajām precēm ne mazāk labvēlīgs marķēšanas prasību režīms kā režīms, kas piemērots tādam pašam produktam no trešās puses valstīm.

2. Līgumslēdzējas puses atzīst, ka, pieņemot un ieviešot likumus un noteikumus par izcelsmes marķējumiem, līdz minimumam jāsamazina neērtības un sarežģījumi, ko šādi pasākumi var radīt eksportētāju valstu tirdzniecībai un ražošanai, taču pietiekami nodrošinot patērētājus pret viltotiem vai maldinošiem norādījumiem.

3. Kad vien tas ir administratīvi iespējams, līgumslēdzējām pusēm jāatļauj prasītos izcelsmes marķējumus produktiem piestiprināt importēšanas laikā.

4. Līgumslēdzēju pušu importēto produktu marķēšanas likumiem un noteikumiem ir jābūt tādiem, lai tos varētu piemērot, nopietni nesabojājot produktus, nepazeminot to materiālo vērtību vai nepamatoti nepaaugstinot to cenu.

5. Vispārēja noteikuma kārtībā līgumslēdzēja puse nevar tikt sodīta par produktiem pirms importēšanas nepiestiprinātiem izcelsmes marķējumiem, ja vien pareizais marķējums nav nepamatoti aizkavēts, nav piestiprinātas maldinošas zīmes vai marķējuma prasība nav izpildīta ar nodomu.

6. Līgumslēdzējām pusēm savstarpēji jāsadarbojas, lai nepieļautu tādu tirdzniecības marķējumu lietošanu, kuri varētu maldināt par patieso produkta izcelsmes vietu, kaitējot attiecīgās teritorijas produktu reģionālajam vai ģeogrāfiskajam nosaukumam (vārdam), kas aizsargāti ar tās likumdošanu. Katrai līgumslēdzējai pusei jānodrošina pilnīgs un saprotošs atbalsts šādiem pieprasījumiem, kurus varētu izteikt ikviena līgumslēdzēja puse attiecībā uz augstākminētā nosacījuma piemērošanu to nosaukumu produktiem, uz kuriem tā norādījusi.

X pants

Tirdzniecības noteikumu publicēšana un administrēšana

1. Likumi, noteikumi, tiesu nolēmumi un vispārīga rakstura administratīvie lēmumi, ko ieviesusi kāda no līgumslēdzējām pusēm un kas attiecas uz produktu klasifikāciju vai muitas vērtības noteikšanu vai nodokļu un nodevu likmēm, vai uz importu un eksportu, kā arī uz maksājumu pārskaitījumiem attiecināmām prasībām, ierobežojumiem vai aizliegumiem, vai arī ietekmē to pārdošanu, transportēšanu, izplatīšanu, apdrošināšanu, noliktavu inspicēšanu, izstādīšanu, sastāvu vai citu pielietojumu, ir pilnībā jāpublicē tā, lai valdības un tirgotāji varētu ar tiem iepazīties. Vienošanās, kas ietekmē starptautiskās tirdzniecības politiku un ir spēkā starp kādas līgumslēdzējas puses valdību vai valsts iestādi, un kādas citas līgumslēdzējas puses valdību vai valsts iestādi arī ir jāpublicē. šī paragrāfa nosacījumi nepieprasa līgumslēdzējām pusēm atklāt konfidenciālu informāciju, kuras publicēšana varētu kavēt likuma piemērošanu, citādi būt pretrunā ar sabiedrības interesēm vai kaitēt likumīgām komerciālām attiecīgu publisku vai privātu uzņēmumu interesēm.

2. Līgumslēdzējas puses neuzsāks vispārēji piemērojamus pasākumus, kas attiecas uz nodokļu likmju paaugstināšanos, vai citas nodevas par importu pastāvošās unificētās prakses ietvaros, vai arī papildus neieviesīs kādu jaunu, apgrūtinošu pieprasījumu importiem un to maksājumu pārskaitījumiem, bez iepriekšējas oficiālas šādu normatīvu aktu publikācijas.

3. (a) Katrai līgumslēdzējai pusei ir pienākums visus tās likumus, noteikumus, nolēmumus un lēmumus, kuri aprakstīti šī panta 1. paragrāfā, administrēt unificēti, neieinteresēti un pamatoti.

(b) Katrai līgumslēdzējai pusei jāturpina vai jānodibina īsākajā reāli iespējamā laikā tiesiski, arbitrāžas vai administratīvie tribunāli vai procedūras, lai inter alia precīzi un ātri izskatītu un labotu administratīvās darbības muitas lietās. šādiem tribunāliem ir jābūt neatkarīgiem no valsts iestādēm, kam piekrīt administratīvā vara, un to (tribunālu) lēmumiem praktiski ir jāpārvalda šādas iestādes, ja vien nav iesniegta apelācija augstākas jurisdikcijas tiesā vai tribunālā laika periodā, kas importētājiem norādīts apelāciju iesniegšanai, ar noteikumu, ka minētās valsts iestādes centrālā administrācija pieprasīs un izskatīs atskaiti par kādas lietas būtību, ja ir pamatotas aizdomas, ka nolēmums neatbilst pastāvošajai likumdošanai vai faktu materiālam.

(c) apakšparagrāfa nosacījumi neparedz izbeigt vai aizvietot līgumslēdzējas puses teritorijā šīs Vienošanās spēkā stāšanās brīdī pastāvošās procedūras, kuras faktiski nodrošina objektīvu un neieinteresētu administratīvo darbību pārskatu pat tad, ja šīs procedūras nav pilnīgi vai formāli neatkarīgas no valsts iestādēm, kam piekrīt administratīvā vara valstī. Jebkurai līgumslēdzējai pusei, kuras teritorijā darbojas šādas procedūras, ir jānodrošina LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM atbilstoša informācija, lai pēdējās varētu izvērtēt, vai šīs procedūras atbilst šī apakšparagrāfa prasībām.

XI pants

Vispārējā kvantitatīvo ierobežojumu atcelšana.

1. Ikviena līgumslēdzēja puse nedrīkst piemērot importam no citas līgumslēdzējas puses teritorijas vai kāda produkta eksportam vai pārdošanai eksportam, kas paredzēts jebkuras citas līgumslēdzējas puses teritorijai, nevienu ierobežojumu vai aizliegumu, izņemot nodevas, nodokļus vai citas maksas, kas darbojas ar kvotu, importa, eksporta licenču u.c. starpniecību.

2. Šī panta 1. paragrāfa nosacījumi attiecas uz sekojošo:

(a) Eksporta aizliegumiem vai ierobežojumiem, kas piemēroti īslaicīgi, lai izvairītos no vai atvieglotu pārtikas produktu un citu eksportētājai līgumslēdzējai pusei eksistenciāli svarīgu produktu trūkuma;

(b) Importa un eksporta izliegumiem un ierobežojumiem, kas nepieciešami, lai ievērotu starptautiskajā tirdzniecībā pieņemtos preču klasifikācijas, gradācijas un tirgošanas standartus;

(c) Importa ierobežojumiem jebkuram lauksaimniecības vai zivjsaimniecības produktam, kas ir importēts jebkurā veidā*, un ir nepieciešami, lai piemērotu valdības normatīvos aktus, kas darbojas:

(i) lai ierobežotu tāda paša iekšzemes produkta saražošanai vai tirgošanai paredzēto daudzumu, vai arī, gadījumā, ja vērā ņemama iekšzemes ražošana līdzīgam produkcijas veidam nepastāv, ierobežotu tādu iekšzemes produktu ražošanu, kurus var tieši aizvietot importētais produkts,

(ii) lai novērstu īslaicīgu tāda paša iekšzemes produkta pārprodukciju, vai arī, gadījumā, ja vērā ņemama ražošana iekšzemes produktam nepastāv, novērstu tādu iekšzemes produktu pārprodukciju, kurus var tieši aizvietot importētais produkts, dodot iespēju iegūt minētā produkta pārprodukciju kādām noteiktām iekšzemes iedzīvotāju grupām bez maksas vai par cenām, kas zemākas par līdzīgu produktu pašreizējām tirgus līmeņa cenām, vai

(iii) ierobežot atļautos jebkuru dzīvnieku produktu ražošanas daudzumus, kuru ražošana ir galvenokārt (liela daļa, vai pilnīgi) atkarīga no importētās preces un ja iekšzemes ražošanas apjomi tam pašam produktam ir relatīvi nenozīmīgi.

Ikvienai līgumslēdzējai pusei ir jāinformē par ierobežojumu ieviešanu, vadoties pēc šī paragrāfa (c) apakšparagrāfa, sniedzot publisku paziņojumu par kopējo atļautā produkta importa apjomu vai vērtību noteiktā laika posmā nākotnē un par jebkurām šīs vērtības vai apjoma izmaiņām. Vēl jo vairāk, jebkuri ierobežojumi, kas piemēroti (i) ietvaros, vairāk nevar palikt spēkā, ja tie samazinās kopējo importu, kas salīdzināms ar iekšzemē ražoto produkciju, pretēji samērojamam līdzsvaram, kura iestāšanos var sagaidīt, ja nav ierobežojumu. Nosakot šo proporciju, līgumslēdzējai pusei jāpievērš pienācīga uzmanība proporcijai, kas bija spēkā iepriekšējā pārstāvētajā periodā, un visiem tiem speciālajiem faktoriem*, kas varētu būt ietekmējuši attiecīgā produkta tirdzniecību.

XII pants

Ierobežojumi, lai nodrošinātu maksājumu bilanci

1. Ņemot vērā XI panta nosacījumus un ar nolūku nodrošināt savu iekšējo finansiālo pozīciju, jebkura līgumslēdzēja valsts var ierobežot atļautās importētās preces daudzumu vai vērtību, kā paredzēts sekojošajos šī panta paragrāfos.

2. (a) Importa ierobežojumi, ko kāda līgumslēdzēja puse radījusi, turpinājusi piemērot vai intensificējusi šī panta ietvaros, nedrīkst pārsniegt tos, kas nepieciešami:

(i) lai apstādinātu tās monetāro rezervju nopietnu samazināšanos, vai lai atvairītu tūlītējus šādas samazināšanās draudus, vai

(ii) gadījumā, ja līgumslēdzējai pusei ir ļoti mazas monetārās rezerves, lai panāktu samērīgu šo rezervju pieaugumu.

Jebkurā gadījumā ir jāvērš pienācīga uzmanība uz apstākļiem, kas izraisījuši šādai līgumslēdzējai pusei nepieciešamību pēc monetārajām rezervēm, vērā ņemot, kur tai ir pieejami ārējie kredīti vai citi resursi, nepieciešamību pienācīgi izlietot šādus kredītus vai resursus.

(b) Līgumslēdzējām pusēm, piemērojot ierobežojumus šī paragrāfa (a) apakšparagrāfa ietvaros, ir progresīvi jāatvieglina tie, kad apstākļi ir uzlabojušies, turpinot tos tikai tad, ja noteikumi, kas uzsvērti šajā apakšparagrāfā, joprojām atļauj to piemērošanu. Līgumslēdzējām pusēm jāatceļ ierobežojumi, kad apstākļi vairs nepieprasa to ieviešanu vai saglabāšanu, kā paredzēts šajā apakšparagrāfā

3. (a) Līgumslēdzējas puses apņemas, īstenojot savu iekšpolitiku, pievērst pienācīgu uzmanību nepieciešamībai turpināt vai atjaunot līdzsvaru savā maksājumu bilancē uz nopietniem un ilglaicīgiem pamatiem, kā arī censties nepieļaut ražošanas līdzekļu neekonomisku izmantošanu. Līgumslēdzējas puses atzīst, ka, lai sasniegtu šos mērķus, ir nepieciešams īstenot, cik lielā mērā vien iespējams, tādus pasākumus, kas palielina un nevis samazina starptautisko tirdzniecību.

(b) Līgumslēdzējas puses, kas piemēro ierobežojumus šī panta ietvaros, var noteikt šo ierobežojumu izplatības sfēru attiecībā uz dažādiem produktiem vai produktu klasēm tā, lai prioritāte būtu svarīgāko produktu importam.

(i) iespēju robežās izvairīties no citu līgumslēdzēju pušu komerciālo vai ekonomisko interešu ierobežošanas;*

(ii) nepiemērot neapdomīgi ierobežojumus precēm ar minimālu komerciālu daudzumu, kuru izslēgšana var kaitēt regulārajiem tirdzniecības kanāliem, un

(iii) nepiemērot ierobežojumus, kas aizliegtu importēt komerciālos paraugus vai aizliegtu salīdzināšanu ar patentiem, tirdzniecības marķējumu, autortiesībām vai citas tamlīdzīgas funkcijas.

(d) Līgumslēdzējas puses atzīst, ka realizējot iekšpolitiku, kas virzīta uz pilnīgas un produktīvas nodarbinātības sasniegšanu un uz ekonomisko resursu attīstību, līgumslēdzēja puse var pieredzēt lielu pieprasījumu pēc importa, kas savukārt apdraud tās monetārās rezerves, kā tas minēts šī panta 2. (a) paragrāfā. Attiecīgi līgumslēdzējai pusei, kas citādi atbilst šī panta nosacījumiem, nevar tikt pieprasīts, lai tā atsauc vai izmaina tos ierobežojumus, kas jau eksistē, tā, ka izmaiņas šajā politikā novestu pie jauniem ierobežojumiem, ko šī līgumslēdzēja valsts piemēro saskaņā ar šī panta nosacījumiem.

4. a) Ikvienai līgumslēdzējai pusei, kas piemēro jaunus ierobežojumus vai paaugstina esošo ierobežojumu parasto līmeni, būtiski intensificējot šajā pantā paredzētos pasākumus, ir tūlīt pēc šo ierobežojumu ieviešanas vai intensificēšanas nekavējoties jākonsultējas ar LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM par savām maksājumu bilances grūtībām un to izcelsmi (vai situācijā, kad iepriekšēja konsultācija ir praktiski iespējama, tā notiek pirms tālākām darbībām), par alternatīvām iespējām situācijas labošanai, kas varētu būt pieejamas, un par iespējamo ierobežojumu ietekmi uz pārējo līgumslēdzēju pušu ekonomiku.

b) Datumā, par kuru LĪGUMSLĒDZĒJAS VALSTIS savstarpēji vienojas, tām jāizskata visi ierobežojumi, kas joprojām vēl tiek tajā brīdī piemēroti, saskaņā ar šo pantu. Kad pagājis viens gads pēc šī datuma, līgumslēdzējām pusēm, kuras vēl joprojām piemēro importa ierobežojumus, ir jāuzsāk konsultācijas, kā paredzēts šī paragrāfa (a) apakšparagrāfā, ar LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM un jāturpina tās katru gadu.

c) i) Ja konsultāciju gaitā ar kādu no līgumslēdzējām pusēm, citas LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES vienojas, ka ierobežojumi nav piemēroti saskaņā ar šī panta nosacījumiem vai ar XIII panta nosacījumiem (ņemot vērā XIV panta nosacījumus), tās norāda uz nesaskaņotības iemesliem un norāda, ka šie ierobežojumi ir pienācīgi jālabo. Ja tomēr konsultāciju rezultātā LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES secina, ka piemērotie ierobežojumi ir nopietns šī panta vai XIII panta nosacījumu (ņemot vērā XIV panta nosacījumus) pārkāpums un ka tādēļ ir apdraudēta vai būs apdraudēta kādas citas līgumslēdzējas puses tirdzniecība, tām attiecīgi jāinformē par to līgumslēdzēja puse, kas piemērojusi šos ierobežojumus, un jāsniedz pienācīgas rekomendācijas, lai nodrošinātu ierobežojumu pakļaušanu šiem nosacījumiem noteiktā laika periodā.

ii) Ja šī līgumslēdzēja puse neizpilda tai izteiktās rekomendācijas noteiktajā laika periodā, LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES var atbrīvot ikvienu līgumslēdzēju pusi, kuras tirdzniecību nelabvēlīgi ietekmē minētie ierobežojumi, no saistībām, kas tai paredzētas šajā Vienošanās pret līgumslēdzēju pusi, kura ir piemērojusi šādus ierobežojumus, tā, kā tās uzskata par atbilstošu šiem apstākļiem.

d) LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES uzsāks sarunas ar ikvienu no līgumslēdzējām pusēm, kas piemēro ierobežojumus šī panta ietvaros, pēc jebkuras līgumslēdzējas puses pieprasījuma, kas var liecināt par prima face šo ierobežojumu neatbilstības gadījumu šī paragrāfa nosacījumiem vai XIII panta nosacījumiem (ņemot vērā XIV pantu) un ka tādējādi tās tirdzniecībai ir nodarīts kaitējums. Tomēr lēmums par šādu sarunu uzsākšanu netiks pieņemts, kamēr LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES nav noskaidrojušas, ka tiešās sarunas starp attiecīgi ieinteresētajām pusēm nav bijušas sekmīgas. Ja konsultācijas ar LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM nav vainagojušās panākumiem un tās nosaka, ka attiecīgie ierobežojumi ir piemēroti, pārkāpjot augstākminētos nosacījumus, LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES rekomendēs ierobežojumu atcelšanu vai izmaiņas tajos. Ja ierobežojumi nav atcelti vai izmainīti līgumslēdzēju pušu noteiktajā laika periodā, LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES var atbrīvot to līgumslēdzēju pusi, kas uzsākusi šo procedūru, no šādām saistībām šīs Vienošanās ietvaros pret līgumslēdzēju pusi, kas piemērojusi ierobežojumus, tā, kā tās uzskata par atbilstošu situācijai.

e) Lai ierosinātu no šī paragrāfa nosacījumiem izrietošu lietu, nepieciešams pievērst pienācīgu uzmanību ikvienam īpašam ārējam faktoram, kas kaitējoši iedarbojies uz līgumslēdzējas puses eksporta tirdzniecību un mudinājis to piemērot ierobežojumus.*

f) Nolēmumi, kas izdarīti, piemērojot šī paragrāfa nosacījumus, jāizpilda ātri un, ja iespējams, sešdesmit dienu laikā no sarunu uzsākšanas brīža.

5. Ja novērojama pastāvīga un plaši izplatīta šajā pantā pieļauto importa ierobežojumu piemērošana, kas tieši norāda uz vispārēju nestabilitāti, attiecīgi samazinot starptautiskās tirdzniecības apjomus, līgumslēdzējām pusēm jāvienojas par tālākajām darbībām, kas sekotu vai nu no to līgumslēdzēju valstu puses, kuru maksājumu bilances situācija ir saspringta, vai arī no to līgumslēdzēju valstu puses, kuru maksājumu bilances režīms ir izteikti labvēlīgs, vai no jebkuras attiecīgas starpvalstu organizācijas puses, ar mērķi atklāt un novērst slēptos nestabilitātes cēloņus. Līgumslēdzējas puses piedalās šajās pārrunās uz LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU ielūguma pamata.

XIII pants*

Nediskriminējoša kvantitatīvo ierobežojumu administrēšana

1. Neviena no līgumslēdzējām pusēm nedrīkst piemērot kādus aizliegumus vai ierobežojumus kāda produkta importēšanai jebkuras citas līgumslēdzējas valsts teritorijā vai kāda produkta eksportam, kas paredzēts jebkuras citas valsts teritorijai, ja vien tāda paša produkta importēšana un eksportēšana trešās puses valstīs arī ir aizliegta vai ierobežota.

2. Ieviešot importa ierobežojumus jebkuram produktam, līgumslēdzējām pusēm jācenšas, lai attiecīgā produkta tirdzniecības izplatības daļas būtu cik vien iespējams vienādas ar tām daļām, kas veidotos starp dažādām līgumslēdzējām pusēm pašas no sevis, ja šādu ierobežojumu nebūtu un šī mērķa sasniegšanā tām jāievēro sekojoši noteikumi:

(a) Kad vien iespējams, jāseko, lai kvotas, kas atspoguļo atļauto importu kopējos apjomus (vai nu piegādātājām valstīm, vai citām), ir fiksētas un par to apjomu ir oficiāli paziņots tā, kā tas noteikts šī panta 3. (b) paragrāfā.

(b) Gadījumos, kad kvotas nav praktiski iespējamas, ierobežojumi var tikt piemēroti importa licenču vai atļauju veidā bez kvotas;

(c) Līgumslēdzējas puses nedrīkst pieprasīt importa licences vai atļaujas īpaši/vienīgi no kādas valsts vai piegādātāja, izņemot darbojošos kvotu gadījumus, kuras piemērotas saskaņā ar šī paragrāfa (d) apakšparagrāfu;

(d) Gadījumos, kad kvota ir noteikta piegādātāju valstu starpā, līgumslēdzējai pusei, kas piemēro ierobežojumus, ir jāvienojas ar citām līgumslēdzējām pusēm, kas ir tieši ieinteresētas attiecīgā produkta piegādāšanā, par kvotas daļu asignēšanu. Gadījumos, kur šo metodi nevar būtiski pielietot, attiecīgajai līgumslēdzējai pusei jāpiešķir līgumslēdzējām pusēm, kuras ir būtiski ieinteresētas proporcionāli pamatotu produkta apjoma daļu piegādē, ko tās piegādājušas iepriekšējā pārstāvētajā periodā, šīs daļas no kopējās importētā produkta daudzuma vai vērtības apjoma, pietiekami apsverot visus īpašos faktorus, kuri ir ietekmējuši vai var ietekmēt tirgošanos ar šo produktu. Nedrīkst paredzēt nekādus noteikumus vai formalitātes, kas atturētu kādu no līgumslēdzējām pusēm izlietot tai piešķirtās tiesības uz šādu kopējās produkta daudzuma vai vērtības daļu, kura izriet no importēšanas kāda noteikta laika posma ietvaros, uz kuru kvota varētu attiekties.*

3. (a) Gadījumos, kur importa licences tiek izsniegtas saistībā ar importa ierobežojumiem, līgumslēdzējai pusei, kas piemēro šos ierobežojumus, pēc kādas no produkta tirdzniecībā ieinteresētās līgumslēdzējas puses pieprasījuma jānodrošina visa attiecīgā informācija par ierobežojumu administrēšanu, importa licencēm, kas dotētas nesenā pagātnē, šādu licenču sadalījumu starp piegādātājām valstīm, ņemot vērā, ka nedrīkst uzlikt par pienākumu atklāt tādu informāciju kā importētāju vai piegādātāju uzņēmumu nosaukumi u.taml.

(b) Gadījumā, ja importa ierobežojumu starpā ir arī fiksētās kvotas, līgumslēdzējai pusei, kas piemēro ierobežojumus, jāsniedz informācija par to produktu vai produkta kopējo daudzumu vai vērtības apjomu, kas tiks atļauti importēšanai kādā noteiktā laika posmā nākotnē, kā arī jāpublicē jebkuras izmaiņas minētās vērtības robežās vai minētajā daudzumā. Jebkurā apspriežamajā produktu piegādes gadījumā, kad piegāde jau faktiski bijusi ceļā minētā publiskā paziņojuma sniegšanas laikā, tā nevar tikt apturēta vai neielaista teritorijā, ja vien šī piegāde var tikt uzskatīta par realizējamu, ņemot vērā produkta daudzumu, kas bijusi atļauta apspriežamajā laika posmā un arī, kur nepieciešams, ņemot vērā daudzumus, ko atļaus importēt tuvākajā nākotnē un ja vien uz priekšu katra no līgumslēdzējām pusēm produktiem, kas trīsdesmit dienu laikā pēc publiskā paziņojuma sniegšanas dienas ienākuši noliktavā vai izvesti no noliktavas patēriņam, ierastā kārtā nepiemēros šos ierobežojumus, tad minētā prakse ir uzskatāma par pilnībā atbilstošu šī apakšparagrāfa nosacījumiem.

(c) Gadījumā, ja kvotas ir asignētas piegādātājām valstīm, līgumslēdzējai pusei, kas piemēro ierobežojumus, ir tūlīt jāinformē citas līgumslēdzējas puses, kuras ir ieinteresētas produkta piegādē, par dažādām piegādātājām valstīm uz šo laiku noteiktās kvotas daudzuma vai vērtības daļām un jānāk klajā ar publisku paziņojumu.

4. Attiecībā uz ierobežojumiem, kas tiek noteikti šī panta 2. (d) vai XI panta 2. (c) ietvaros, jebkura produkta reprezentatīvā perioda noteikšana un jebkuru īpašu faktoru izvērtēšana*, kuri var ietekmēt tā tirgošanu, ir jāveic līgumslēdzējai pusei, kas piemēro ierobežojumus, ja vien šī līgumslēdzēja puse pēc kādas citas līgumslēdzējas puses, kas ir būtiski mērā ieinteresēta attiecīgā produkta piegādāšanā, vai pēc LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU pieprasījuma nekavējoties konsultējas ar citu līgumslēdzēju pusi vai LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM par nepieciešamību pielāgot noteiktās proporcijas vai izvēlēto bāzes periodu, vai arī par nepieciešamību pārvērtēt attiecīgos īpašos faktorus, vai par vienpusēji ieviestu, adekvātas kvotas asignēšanu vai tās neierobežotu izmantošanu regulējošu noteikumu, formalitāšu vai jebkuru citu nosacījumu atcelšanu.

5. Šī panta nosacījumi ir piemērojami jebkurai tarifu kvotai, ko nosaka vai turpina piemērot jebkura līgumslēdzēja puse un tiktāl, cik tos var piemērot; šai pantā deklarētie principi attiecas arī uz eksporta ierobežojumiem.

XIV pants

Nediskriminācijas noteikuma izņēmumi

1. Līgumslēdzēja puse, kas piemēro ierobežojumus XII panta vai XVII panta B sadaļas ietvaros, var atkāpties no XIII panta nosacījumu īstenošanas tā, lai panāktu līdzvērtīgus rezultātus maksājumu un pārskaitījumu ierobežojumiem tekošajiem starptautiskajiem darījumiem, kurus līgumslēdzēja puse būtu piemērojusi Vienošanās par Starptautisko valūtas fondu VIII panta vai XIV panta ietvaros vai citu speciālu apmaiņas vienošanos analogu nosacījumu ietvaros, kuras ir slēgtas saskaņā ar XV panta VI paragrāfu.*

2. Līgumslēdzēja puse, kas piemēro importa ierobežojumus, kā noteikts XI pantā vai XVIII panta B sadaļā, var ar LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU atbalstu uz laiku atkāpties no XIII panta nosacījumu īstenošanas attiecībā uz tās ārējās tirdzniecības nelielu daļu, kur līgumslēdzējas puses vai līgumslēdzēju pušu ieguvums šajā gadījumā daudzkārt pārsniegtu kaitējumu citu līgumslēdzēju pušu tirdzniecībai. *

3. XIII panta nosacījumi neattur teritoriju grupu, kam ir kopēja kvota Starptautiskajā valūtas fondā, no ierobežojumu, kas noteikti saskaņā ar XII pantu vai XVIII panta B sadaļu, piemērošanas importiem no citām valstīm, bet nevis pašas grupas starpā, ar noteikumu, ka šādi ierobežojumi visos citos aspektos ir saskaņoti ar XIII panta nosacījumiem.

4. Šīs Vienošanās nosacījumi, kas uzskaitīti no XI panta līdz XV pantam vai XVIII panta B sadaļā neattur līgumslēdzēju pusi, kas piemēro importa ierobežojumus, kā noteikts XII pantā vai XVIII panta B sadaļā, no darbību īstenošanas, lai vadītu tās eksportu ar mērķi palielināt tās ieguvumu no valūtām, kuras tā var īstenot, neatkāpdamās no XIII panta nosacījumiem.

5. Nosacījumi, kas uzskaitīti, sākot no XI panta līdz XV pantam ieskaitot, vai XVIII panta B sadaļas nosacījumi neattur līgumslēdzēju pusi no kvantitatīvu ierobežojumu piemērošanas:

(a) kam ir līdzvērtīgs efekts apmaiņas ierobežojumiem, ko atļauj Vienošanās par Starptautisko valūtas fondu VII panta 3. (b) daļa, vai

(b) šīs Vienošanās A pielikumā aprakstīto preferenciālo vienošanos, atkarībā no turpat minēto sarunu rezultātiem.

XV pants

Valūtas apmaiņas kārtība

1. Līgumslēdzējām pusēm jāmeklē sadarbības iespējas ar Starptautisko valūtas fondu, lai LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES un Starptautiskais valūtas fonds varētu īstenot vienotu politiku gan apmaiņas jautājumos fonda jurisdikcijas ietvaros, gan kvantitatīvo ierobežojumu un citu tirdzniecības darbību jautājumos LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU jurisdikcijas ietvaros.

2. Visos gadījumos, kur LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES ir sasauktas, lai apspriestos vai rīkotos monetāro rezervju problēmu gadījumā par maksājumu bilanci vai ārzemju valūtas apmaiņas jautājumiem, tām pilnībā jākonsultējas ar Starptautisko valūtas fondu. šajās konsultācijās LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM jāakceptē visi statistisko u.c. faktu atklājumi no fonda puses attiecībā uz ārzemju valūtas apmaiņu, monetārajām rezervēm vai maksājumu bilanci un jāakceptē arī fonda vērtējums par to, vai līgumslēdzējas puses apmaiņas darbības ir īstenotas saskaņā ar Vienošanās par Starptautisko valūtas fondu pantiem, kā arī saskaņā ar īpašu vienošanos par apmaiņu, ja tāda ir spēkā starp līgumslēdzēju pusi un LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM. LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM, nonākot pie to galīgā lēmuma par gadījumiem, kuros iesaistīti XII panta 2. (a) paragrāfā un XVIII panta 9. paragrāfā noteiktie kritēriji, jāņem vērā Starptautiskā valūtas fonda viedoklis par to, kādi faktori radījuši nopietnus līgumslēdzējas puses monetāro rezervju zudumus, ļoti nelielas šādas rezerves vai arī par to, kas rada vērā ņemamu tās monetāro rezervju palielināšanos un par citu jautājumu, kas apskatīti šādās konsultācijās, finansiālajiem aspektiem.

3. LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM jāvienojas ar Starptautisko valūtas fondu par konsultāciju procedūru, kā noteikts šī panta 2. paragrāfā.

4. Līgumslēdzējas puses nedrīkst ar apmaiņas darbībām izjaukt* šīs Vienošanās nosacījumu pamatnodomu, ne arī ar tirdzniecības darbībām - Vienošanās par Starptautisko valūtas fondu nosacījumu pamatnodomu.

5. Ja LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES jebkurā brīdī uzskata, ka kāda līgumslēdzēja puse piemēro importam maksājumu un pārskaitījumu apmaiņas ierobežojumus, kuri neatbilst šīs Vienošanās nosacījumiem, kas regulē kvantitatīvo ierobežojumu izņēmuma gadījumus, tām par šādu faktu jāziņo fondam.

6. Ikvienai līgumslēdzējai pusei, kas nav fonda biedre, ir jākļūst par tā biedri LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU noteiktā laika posmā un pēc konsultācijām ar fondu, vai arī, augstākminētā neizdošanās gadījumā, jānoslēdz ar LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM īpaša vienošanās par apmaiņu. Līgumslēdzējai pusei, kas izstājas no fonda, ir jānoslēdz īpaša vienošanās par apmaiņu ar LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM. Ikviens īpašais līgums par apmaiņu, ko līgumslēdzēja puse ir noslēgusi, kā noteikts šajā paragrāfā, attiecīgi kļūst par tās saistību neatņemamu daļu šīs Vienošanās ietvaros.

7. (a) Īpašais līgums par apmaiņu starp līgumslēdzēju pusi un LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM šī panta 6. paragrāfa kontekstā nodrošina pēdējām par labu, ka attiecīgās līgumslēdzējas puses apmaiņas darbību rezultātā netiks grauti šīs Vienošanās mērķi.

(b) Šādas vienošanās noteikumi nedrīkst paredzēt lielākus apmaiņas kārtības ierobežojumus līgumslēdzējai pusei kā tos, kas jau paredzēti fonda biedriem Vienošanās par Starptautisko valūtas fondu ietvaros.

8. Līgumslēdzējai pusei, kas nav Starptautiskā valūtas fonda biedre, ir jāuzrāda šāda informācija pēc galvenajiem Vienošanās par Starptautisko valūtas fondu VIII panta 5. paragrāfa parametriem tā, kā LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES to pieprasa, lai īstenotu tām piekritīgās funkcijas, kā to paredz šī Vienošanās.

9. Šī Vienošanās neattur:

(a) Līgumslēdzēju pusi no apmaiņas kontroles vai apmaiņas ierobežojumu noteikšanas saskaņā ar Vienošanos par Starptautisko valūtas fondu vai saskaņā ar šīs līgumslēdzējas puses un LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU īpašo vienošanos par apmaiņu, vai

(b) līgumslēdzēju pusi no tādu importa vai eksporta ierobežojumu noteikšanas, kuru vienīgās sekas, ņemot vērā XI, XII, XIII. un XIV pantā atļautās sekas, ir šādas apmaiņas kontroles vai apmaiņas ierobežojumu efektivizācija.

XVI pants*

Subsīdijas

A sadaļa

Par vispārējām subsīdijām

1. Ja kāda no līgumslēdzējām pusēm piešķir vai turpina jebkādu subsīdiju, ieskaitot jebkura veida cenu vai ienākumu atbalsta formu, kas darbojas, lai palielinātu kāda produkta eksportu vai samazinātu kāda produkta importu tās teritorijā, šai līgumslēdzējai pusei rakstiski jāinformē LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES par paredzētajām subsidēšanas sekām, kas skar attiecīgā produkta daudzumu vai produktu importu un eksportu tās teritorijā, un par apstākļiem, kuri pieprasa šādas subsīdijas. Jebkurā gadījumā, kad šādas subsidēšana rada nopietnu kaitējumu jebkuras citas līgumslēdzējas puses interesēm, līgumslēdzējai pusei, kas noteikusi subsīdijas, jāapspriež to limitēšanas iespējas ar citu līgumslēdzēju pusi vai LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM.

B sadaļa

Papildu nosacījumi par eksporta subsīdijām*

2. Līgumslēdzējas puses atzīst, ka, ja viena līgumslēdzēja puse dotē subsīdijas kāda produkta eksportam, tas var kaitēt citām līgumslēdzējām pusēm, gan tām, kas importē, gan tām, kas eksportē, kā arī tas var radīt tām netaisnīgu normālo komerciālo interešu traucējumu, kā arī traucēt šīs Vienošanās mērķu sasniegšanu.

3. Attiecīgi līgumslēdzējām pusēm jācenšas izvairīties no pamatproduktu eksporta subsidēšanas. Ja tomēr līgumslēdzēja puse tieši vai netieši nosaka kādu subsīdijas formu, kas palielina jebkura pamatprodukta eksportu no tās teritorijas, šādu subsīdiju nedrīkst piemērot tādā veidā, kas piešķirtu līgumslēdzējai pusei vairāk pasaules eksporta tirdzniecības daļas, nekā tai taisnīgi pienāktos, ņemot vērā līgumslēdzēju pušu daļas šajā produkta tirdzniecībā iepriekšējā pārstāvētajā periodā un jebkurus citus īpašus faktorus, kas ietekmējuši vai varētu ietekmēt šādu produkta tirdzniecību.*

4. Turpmākā laikā, no 1958. gada janvāra vai praktiski iespējami agrākā laika posmā, līgumslēdzējām pusēm jāizbeidz tiešu vai netiešu subsīdiju dotēšana jebkura produkta eksportam, izņemot pamatproduktus, kurus subsidējot šādi produkti tiek pārdoti eksportam par zemāku cenu nekā salīdzinošā cena, ko pircēji maksā par tādu pašu produktu iekšzemes tirgū. Līdz 1957. gada decembrim neviena no līgumslēdzējām pusēm nedrīkst paplašināt šādas subsidizācijas mērogus ārpus tām robežām, kas eksistē 1955. gada 1. janvārī, ieviešot jaunas vai turpinot esošās subsīdijas.*

5. Līgumslēdzējām pusēm šī panta nosacījumi laiku pa laikam jāpārskata, lai pārliecinātos par to efektivitāti ceļā uz šīs Vienošanās mērķu sasniegšanu un saskaņā ar jauniegūto pieredzi, kā arī lai izvairītos no subsidēšanas, kas nopietni apdraudētu līgumslēdzēju pušu intereses vai tirdzniecību.

XVII pants

Valsts tirdzniecības uzņēmumi

1.* (a) Katra līgumslēdzēja puse apņemas, dibinot vai saglabājot valsts uzņēmumu neatkarīgi no tā dislokācijas, vai arī nosakot formālu vai faktisku dotāciju valsts uzņēmumam, piemērojot ekskluzīvas vai speciālas privilēģijas* šādam uzņēmumam, sekot, lai šis uzņēmums, pērkot vai pārdodot saistībā ar importu vai eksportu, darbotos saskaņā ar vispārējiem nediskriminējoša režīma principiem, kas noteikti šajā Vienošanās, valdības pasākumiem, saistībā ar importu vai eksportu.

(b) (a) apakšparagrāfa nosacījumi pieprasa, lai šādi uzņēmumi, vadoties pēc pārējiem šīs Vienošanās nosacījumiem, īstenotu šādus pirkumus tikai saskaņā ar komerciāliem apsvērumiem*, ieskaitot cenu, kvalitāti, pieejamību, preces pieprasījumu, transportēšanu un citus pirkšanas un pārdošanas nosacījumus saskaņā ar parasto darījumu praksi, lai konkurētu par piedalīšanos šādā pirkšanā vai pārdošanā.

(c) Neviena no līgumslēdzējām pusēm nedrīkst atturēt kādu uzņēmumu (tāda veida, kāds aprakstīts šī paragrāfa (a) apakšparagrāfā, vai citāda veida) no darbības tā jurisdikcijas ietvaros un saskaņā ar šī paragrāfa (a) un (b) apakšparagrāfa principiem.

2. Šī panta 1. paragrāfa nosacījumi nav piemērojami produktiem, kas paredzēti tūlītējai patērēšanai valdības nolūkos un nav paredzēti pārdošanai vai pārdošanai paredzētas produkcijas* ražošanai. Attiecībā uz šāda veida importu katrai līgumslēdzējai pusei jārada citām līgumslēdzējām pusēm godīgs un līdzvērtīgs režīms.

3. Līgumslēdzējas puses atzīst, ka uzņēmumi, kas aprakstīti šī panta 1. (a) paragrāfā, iespējams varētu darboties tā, lai radītu nopietnus šķēršļus tirdzniecībai; tādējādi savstarpējas sarunas uz vispārēji izdevīgiem pamatiem, kuru mērķis ir samazināt vai ierobežot šādus šķēršļus, ir svarīgas starptautiskās tirdzniecības attīstībai.*

4. (a) Līgumslēdzējām pusēm jāinformē LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES par produktiem, kurus šī panta 1. (a) paragrāfā aprakstītie uzņēmumi importē vai eksportē to teritorijās.

(b) Līgumslēdzējai pusei, kas nodibina, turpina vai autorizē produkta importa monopolu, kurš nav II panta koncesijas subjekts, pēc tādas līgumslēdzējas puses pieprasījuma, kam ir ievērojams attiecīgā produkta tirdzniecības apjoms, ir jāinformē LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES par importa cenu pielikumu produktam nesenās pārstāvniecības laikā, vai, ja to nav iespējams izdarīt, par cenu, kas noteikta produkta pārdošanai.

(c) LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES var saskaņā ar šīs Vienošanās nosacījumiem, pēc līgumslēdzējas puses, kam ir iemesls uzskatīt, ka tās intereses, kas izriet no šīs Vienošanās, apdraud tāda veida uzņēmuma darbība, kāda aprakstīta 1. (a) paragrāfā, pieprasīt attiecīgo informāciju līgumslēdzējai pusei, kas nodibina, turpina vai autorizē šāda uzņēmuma darbību.

(d) šī paragrāfa nosacījumos nav ietverta prasība līgumslēdzējām pusēm atklāt konfidenciālu informāciju, kas varētu kavēt likumu piemērošanu vai citādi kaitētu sabiedrības interesēm vai kādu uzņēmumu likumīgām komerciālām interesēm.

XVIII pants*

Valdības palīdzība ekonomiskajai attīstībai

1. Līgumslēdzējas puses atzīst, ka šīs Vienošanās mērķu sasniegšanu sekmēs to ekonomikas progresīva attīstība, it īpaši to līgumslēdzēju pušu ekonomikas attīstība, kuras uz šo brīdi var nodrošināt tikai zemu dzīves līmeni* un atrodas agrīnajās attīstības stadijās*.

2. Turpinot, līgumslēdzējas puses atzīst, ka, lai iedzīvinātu programmatiskos un ekonomikas attīstības politiskos aspektus ar mērķi paaugstināt tautas dzīves līmeņa standartu, minētajām līgumslēdzējām pusēm būs nepieciešams piemērot aizsargājošu importa politiku, un ka šādas darbības ir attaisnojamas tikmēr, kamēr tās kalpo kā līdzeklis, lai sasniegtu šīs Vienošanās mērķus. Ar šo tās vienojas, ka minētās līgumslēdzējas puses jānodrošina ar papildus iespējām, lai tās varētu

(a) saglabāt pietiekoši elastīgu tarifu struktūru, tādējādi nodrošinot tarifu aizsardzību, kas nepieciešama atsevišķas noteiktas industrijas (ražošanas) izveidei;

(b) piemērot kvantitatīvos maksājumu bilances vajadzībām veidā, kas pilnībā aptver turpinošos augsto pieprasījumu līmeni pēc importa, ko noteikti radīs šo valstu ekonomiskās attīstības programmas.

3. Beidzot, līgumslēdzējas puses atzīst, ka papildu iespējas, ko paredz šī panta A un B sadaļas, būtu normālā situācijā pietiekošas, lai līgumslēdzējas puses būtu spējīgas izpildīt to ekonomiskās attīstības prasības. Tomēr tās vienojas, ka var rasties apstākļi, kuros neviens ar šiem nosacījumiem samērojams pasākums, lai atļautu ekonomiskās attīstības procesā esošajai līgumslēdzējai pusei dotēt valdības palīdzību, kas nepieciešama, lai attīstītu kādas noteiktas industrijas izveidošanu ar mērķi paaugstināt tautas dzīves līmeni, nav izpildāms. Īpaša secība, kā rīkoties šādos gadījumos, ir paredzēta šī panta C un D sadaļās.

4. (a) No tā izriet, ka līgumslēdzēja puse, kuras ekonomika var nodrošināt tikai zemu dzīves standartu* un atrodas agrīnās attīstības stadijā, drīkst uz kādu laiku novirzīties no citu šīs Vienošanās pantu nosacījumiem, kā noteikts šī panta A, B un C sadaļās.

(b) Līgumslēdzēja puse, kuras ekonomika ir attīstības procesā, bet uz kuru neattiecas (a) apakšparagrāfs, var iesniegt lūgumu LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM kā tas noteikts šī panta D sadaļā.

5. Līgumslēdzējas puses atzīst, ka to līgumslēdzēju pušu, kuru ekonomiskais stāvoklis ir tāds, kā iepriekš aprakstīts 4. paragrāfa (a) un (b) daļās un ir galvenokārt atkarīgs no nelielu pamatproduktu daudzumu un veidu eksporta, eksporta ienākumi var nopietni sarukt, ja samazinās šādu preču tirdzniecība. Attiecīgi, ja šādas līgumslēdzējas puses pamatproduktu eksportu nopietni ietekmē citas līgumslēdzējas puses darbības, pirmajai jāpielieto šīs Vienošanās XXII pantā paredzētie konsultāciju nosacījumi.

6. Līgumslēdzējām pusēm katru gadu jāpārskata visi lēmumi, kas piemēroti saskaņā ar šī panta C un D sadaļām.

A sadaļa

7. (a) Ja līgumslēdzēja puse, kas var tikt raksturota ar šī panta 4. (a) paragrāfu, uzskata par vēlamu izmainīt vai atteikties no koncesijas, kas iekļauta attiecīgajā Grafikā šīs Vienošanās pielikumā ar nolūku, lai sekmētu kādas noteiktas industrijas* izveidošanu un paceltu tās iedzīvotāju dzīves līmeni, tai šai sakarā jāinformē LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES un jāuzsāk konsultācijas ar jebkuru līgumslēdzēju pusi, ar kuru tā sākotnēji bija vienojusies par šo koncesiju, kā arī ar jebkuru citu līgumslēdzēju pusi, kas varētu būt še pamatoti ieinteresētas. Ja ir panākta vienošanās starp attiecīgajām līgumslēdzējām pusēm, tām ir tiesības mainīt vai atteikties no koncesijām šīs Vienošanās attiecīgo Grafiku noteiktajā kārtībā ar nolūku, lai iedarbinātu šādu vienošanos, ieskaitot arī jebkurus uz to attiecināmos kompensējošos pielāgojumus.

(b) Ja vienošanās nav panākta sešdesmit dienu laikā no tā brīža, kad iepriekš (a) apakšparagrāfā pieprasītais paziņojums ir ticis iesniegts, līgumslēdzēja puse, kas piedāvā izmainīt vai vēlas atteikties no koncesijas, var griezties pie LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM, ar kuras piedāvājumu tām nekavējoties jāiepazīstas. Ja tās konstatē, ka līgumslēdzēja puse, kura piedāvā izmainīt vai vēlas atteikties no koncesijas, ir pielikusi visas pūles un izmantojusi katru iespēju, lai vienotos, un ka pielāgotā kompensācija ir adekvāta, līgumslēdzēja puse var tālāk brīvi mainīt vai atteikties no koncesijas, ja tā līdztekus nodrošina pielāgoto kompensāciju izpildi. Ja LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES nenonāk pie secinājuma, ka līgumslēdzējas puses piedāvātā kompensācija par koncesijas izmaiņu vai atteikšanos no tās ir adekvāta, taču atklāj, ka līgumslēdzēja puse ir pielikusi pietiekošas pūles, lai piedāvātu adekvātu kompensāciju, līgumslēdzējai pusei ir tiesības īstenot tās nodomu par šādu koncesijas izmainīšanu vai atteikšanos no tās. Ja ir īstenotas visas šīs darbības, jebkura citai līgumslēdzējai pusei, uz kuru attiecas šī panta (a) apakšparagrāfs, ir tiesības mainīt vai atteikties no būtiski līdzvērtīgām koncesijām, par kurām sākotnēji vienojušās ar to līgumslēdzēju pusi, kas īstenojusi šīs darbības.*

B sadaļa

8. Līgumslēdzējas puses atzīst, ka līgumslēdzējām pusēm, kuras ir raksturotas šī panta 4. (a) paragrāfā un kuras atrodas straujas attīstības stāvoklī, ir raksturīgas grūtības ar maksājumu bilanci, ko galvenokārt rada to centieni paplašināt iekšējos tirgus un to nestabilie tirdzniecības noteikumi.

9. Ar nolūku aizsargāt tās ārējo finansu pozīciju un nodrošināt rezervju līmeni, kas būtu atbilstošs tās ekonomiskās attīstības programmai, līgumslēdzēja puse, kura ir raksturota šī panta (a) paragrāfā, ņemot vērā nosacījumus no 10. līdz 12. paragrāfam, drīkst kontrolēt tās vispārējo importa līmeni, ierobežojot importēto preču daudzumu vai vērtību, ja vien piemērotie, turpinātie vai intensificētie importa ierobežojumi nepārsniedz līmeni, kas nepieciešams, lai:

(a) aizsargātos no vai apturētu nopietnu tās monetāro rezervju kritumu, vai

(b) līgumslēdzējas puses gadījumā, kam ir neadekvātas monetārās rezerves, panāktu būtisku tās rezervju pieauguma līmeni.

Katrā no šiem gadījumiem pienācīga uzmanība jāpievērš īpašiem faktoriem, kas varētu būt ietekmējuši līgumslēdzējas puses rezerves vai nepieciešamību pēc rezervēm, ieskaitot, ja tai bijuši pieejami īpaši ārējie kredīti vai citi resursi, nepieciešamību nodrošināt šādu kredītu vai resursu pienācīgu izlietojumu.

10. Piemērojot šādus ierobežojumus, līgumslēdzēja puse to darbību var tā piemērot dažādu produktu vai produktu klašu importam, lai dotu priekšroku tās ekonomikas attīstības politikai svarīgākajiem produktiem; ja vien ierobežojumi ir noteikti tā, lai izvairītos no nevajadzīgas citas līgumslēdzējas puses komerciālo vai ekonomisko interešu traucēšanas un tā, lai bez pamatojuma neaizliegtu jebkuru produktu importu nelielās komerciālos daudzumos, kuru iztrūkums varētu kaitēt regulārajiem tirdzniecības kanāliem; un ja vien ierobežojumi nav piemēroti tā, lai atturētu no preču paraugu importēšanas vai atturētu no patentu, tirdzniecības zīmju, autortiesību vai līdzīgu darbību īstenošanas.

11. Īstenojot savu iekšzemes politiku, attiecīgajai līgumslēdzējai pusei jāpievērš pienācīga uzmanība ilglaicīga un pamatota līdzsvara saglabāšanai tās maksājumu bilancē un vēlamajai ražojošo resursu ekonomiskai pielietošanai. Tai progresīvi jāatvieglina jebkuri ierobežojumi, kas piemēroti šīs sadaļas ietvaros, ja apstākļi uzlabojas, turpinot šos ierobežojumus vienīgi tiktāl, cik tas nepieciešams šī panta 9. paragrāfa ietvaros, un tām jāatsakās no šādiem ierobežojumiem, ja apstākļi tādus vairs nepieprasa; kaut arī nevar pieprasīt kādai līgumslēdzējai pusei ierobežojumu atcelšanu vai grozīšanu pamatos, kur izmaiņas tās attīstības politikā varētu bez nepieciešamības atvieglot ierobežojumus, kura tā piemēro šīs sadaļas ietvaros.*

12. (a) Jebkurai no līgumslēdzējām pusēm, kas piemēro jaunus ierobežojumus vai paaugstina kopējo esošo ierobežojumu līmeni, būtiski intensificējot šīs nodaļas ietvaros piemēroto lēmumu darbību, ir pēc šo ierobežojumu noteikšanas vai intensificēšanas (vai gadījumā, ja ir iespējama iepriekšēja konsultācija, pirms ierobežojumu piemērošanas) nekavējoties jākonsultējas ar LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM par to, kas izraisījis tās maksājumu bilances problēmas, par alternatīvajām darbībām, kas pieejamas situācijas labošanai un par iespējamo šo ierobežojumu ietekmi uz citu līgumslēdzēju pušu ekonomikām.

(b) LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU noteiktā* datumā tām jāpārskata visi ierobežojumi, kas joprojām tiek piemēroti šīs sadaļas ietvaros. Divus gadus pēc šī noteiktā datuma līgumslēdzējām pusēm, kas piemēro ierobežojumus, kā noteikts šajā panta sadaļā, jāuzsāk augstākminētā (a) apakšparagrāfā noteiktā veida konsultācijas ne mazāk kā divu gadu intervālā, vadoties pēc programmas, ko LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES sastāda katru gadu; ņemot vērā, ka nekādas konsultācijas, vadoties pēc šī panta nosacījumiem, netiek rīkotas divu gadu laikā pēc vispārējo konsultāciju noslēguma.

(c) (i) Ja līgumslēdzējas puses konsultāciju gaitā ar līgumslēdzēju pusi šī paragrāfa (a) vai (b) apakšparagrāfa ietvaros atklāj, ka ierobežojumi nav savietojami ar šīs sadaļas vai XIII panta (ņemot vērā XIV pantu) nosacījumiem, tām jānorāda uz nesavietojamības iemesliem un jāiesaka attiecīgi izmainīt ierobežojumus.

(ii) Ja tomēr konsultāciju gaitā līgumslēdzējas puses nosaka, ka ierobežojumi ir piemēroti tā, ka tie nopietni pārkāpj šīs sadaļas vai XIII panta (ņemot vērā XIV pantu) nosacījumus un, ka tādējādi ir nodarīts vai draud kaitējums kādas līgumslēdzējas puses tirdzniecībai, tām attiecīgi jāinformē līgumslēdzēja puse, kas piemēro ierobežojumus, un jāizstrādā attiecīgie ieteikumi, kā nodrošināt atbilstību šiem nosacījumiem noteiktā laika posmā. Ja šāda līgumslēdzēja puse nerīkojas atbilstoši minētajiem ieteikumiem noteiktajā laika posmā, LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES var atbrīvot jebkuru līgumslēdzēju pusi, kuras tirdzniecībai kaitē šādi ierobežojumi, no tās saistībām pret līgumslēdzēju pusi, kas piemēro ierobežojumus, šīs Vienošanās ietvaros tā, kā tās uzskata par atbilstošu apstākļiem.

(d) LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES uzsāks sarunas ar ikvienu no līgumslēdzējām pusēm, kas piemēro ierobežojumus šīs panta sadaļas ietvaros, pēc jebkuras līgumslēdzējas puses pieprasījuma, kas var liecināt par prima face šo ierobežojumu neatbilstības gadījumu šīs sadaļas nosacījumiem vai XIII panta nosacījumiem (ņemot vērā XIV pantu) un ka tādējādi tās tirdzniecībai ir nodarīts kaitējums. Tomēr lēmums par šādu sarunu uzsākšanu netiks pieņemts, kamēr LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES nav noskaidrojušas, ka tiešās sarunas starp attiecīgi ieinteresētajām pusēm nav bijušas sekmīgas. Ja konsultācijas ar LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM nav vainagojušās panākumiem un tās nosaka, ka attiecīgie ierobežojumi ir piemēroti, pārkāpjot augstākminētos nosacījumus, LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES rekomendēs ierobežojumu atcelšanu vai izmaiņas tajos. Ja ierobežojumi nav atcelti vai izmainīti līgumslēdzēju pušu noteiktajā laika posmā, LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES var atbrīvot to līgumslēdzēju pusi, kas uzsākusi šo procedūru, no šādām saistībām šīs Vienošanās ietvaros pret līgumslēdzēju pusi, kas piemērojusi ierobežojumus, tā, kā tās uzskata par atbilstošu situācijai.

(e) Ja līgumslēdzēja puse, pret kuru īstenotas šādas darbības, saskaņā ar šī paragrāfa (c), (ii) vai (d) apakšparagrāfu pēdējo teikumu uzskata, ka LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU autorizētā atbrīvošana no saistībām negatīvi ietekmē tās ekonomiskās attīstības programmu vai politiku, minētajai pusei ne vēlāk kā sešdesmit dienu laikā pēc šādu darbību īstenošanas ir tiesības iesniegt rakstisku paziņojumu par tās vēlēšanos izstāties no šīs Vienošanās LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU Atbildīgajam Sekretāram¹, un izstāšanās ir spēkā ne vēlāk kā sešdesmitajā dienā pēc brīža, kad Atbildīgais Sekretārs ir saņēmis paziņojumu.

(f) LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM pienācīgā mērā jāņem vērā faktori, kas aprakstīti šī panta 2. paragrāfā. Nolēmumi, kas izdarīti, piemērojot šī paragrāfa nosacījumus, jāizpilda ātri un, ja iespējams, sešdesmit dienu laikā no sarunu uzsākšanas brīža.

C sadaļa

13. Ja līgumslēdzēja puse, uz kuru attiecas šī panta 4. (a) paragrāfs, uzskata, ka ir nepieciešama valsts palīdzība, lai sekmētu noteiktas industrijas izveidošanu* ar nolūku paaugstināt tautas dzīves līmeņa standartu, bet tai nav iespējams piemērot nevienu no līdzekļiem, kas paredzēti citos šīs Vienošanās nosacījumos, tai jārīkojas tā, kā noteikts tālāk šīs sadaļas nosacījumos.*

14. Attiecīgajai līgumslēdzējai pusei jāiesniedz ziņojums LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM par īpašajām grūtībām, ar kurām tā saskārusies, īstenodama šī panta 13. paragrāfā definētos mērķus, turpat norādot uz kādu īpašu līdzekli, kuru tā piedāvā ieviest, lai izkļūtu no minētajām grūtībām. Tā nedrīkst piedāvāt īpašo līdzekļu piemērošanu, pirms apritējis laika posms, kas paredzēts 15. vai 17. paragrāfā vai arī ja šis līdzeklis ietekmēs tāda produkta importu, uz kuru attiecas attiecīgais Grafiks šīs Vienošanās pielikumā, kamēr tā panākusi vienošanos ar LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM saskaņā ar 18. paragrāfu; gadījumā ja industrija, kam paredzēta palīdzība, jau ir sākusi ražošanu, līgumslēdzēja puse var, attiecīgi informējot LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES, īstenot pasākumus, kas nepieciešami šajā laika posmā lai nepieļautu attiecīgā produkta vai produktu importa līmeņa būtisku palielināšanos virs normālā līmeņa.*

15. Ja trīsdesmit dienu laikā kopš paziņošanas par šādiem līdzekļiem LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES neizsauc attiecīgo līgumslēdzēju pusi uz konsultācijām*, šai līgumslēdzējai pusei ir tiesības atkāpties no citu šīs Vienošanās pantu atbilstošajiem nosacījumiem, lai ieviestu tās izvēlēto līdzekli.

16. Ja LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES pieprasa*, attiecīgajai līgumslēdzējai pusei jākonsultējas ar tām par izvēlēto īpašo līdzekļu nepieciešamību tādēļ, ka šīs Vienošanās ietvaros varētu būt pieejami citi alternatīvi līdzekļi, un arī - par iespaidu, kādu šie līdzekļi atstās uz citu iesaistīto līgumslēdzēju pušu ekonomiskajām un komerciālajām interesēm. Ja šādu konsultāciju rezultātā LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES piekrīt, ka neviens cits no šajā Vienošanās paredzētajiem alternatīvajiem līdzekļiem nav pielietojams 13. paragrāfā definēto mērķu sasniegšanai un piekrīt* piedāvātajam līdzeklim, tad attiecīgā līgumslēdzēja puse ir jāatbrīvo no tās saistībām, kas definētas attiecīgi citos šīs Vienošanās pantos tādā mērā, lai tā varētu piemērot izvēlēto līdzekli.

17. Ja deviņdesmit dienu laikā no paziņojuma brīža par izvēlēto līdzekli LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES nav vienojušās par to, līgumslēdzēja puse var ieviest piedāvāto līdzekli, iepriekš par to paziņodama LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM.

18. Ja piedāvātais līdzeklis ietekmē produktu, uz kuru attiecas šīs Vienošanās pielikumā esošā attiecīgā Grafikā iekļautā koncesija, līgumslēdzējai pusei jāuzsāk konsultācijas ar jebkuru no līgumslēdzējām pusēm, ar kuru sākotnēji panākta Vienošanās par šo koncesiju, un ar jebkuru citu, LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU norādīto līgumslēdzēju pusi, kura ir būtiski ieinteresēta. LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM ir jāvienojas par piedāvātajiem līdzekļiem, ja tās atzīst, ka, lai sasniegtu mērķi, kas definēts šī panta 13. paragrāfā, nav praktiski pielietojams neviens no šīs Vienošanās pantos paredzētajiem līdzekļiem un ja tās apmierina:

(a) ka šī vienošanās ir panākta ar šādām līgumslēdzējām pusēm augstākminēto konsultāciju, vai

(b) ka līgumslēdzēja puse ir pielikusi pienācīgas pūles, vadīdamās pēc šīs nodaļas nosacījumiem, lai panāktu vienošanos, un ka citu līgumslēdzēju pušu intereses ir adekvāti aizsargātas, ja šāda vienošanās nav panākta sešdesmit dienu laikā kopš brīža, kad LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES saņēmušas paziņojumu, kā noteikts 14. paragrāfā*.

Līgumslēdzēja puse, kas vadījusies pēc šīs nodaļas noteikumiem, pamatojoties uz iepriekšminēto ir jāatbrīvo no tās saistībām citu šīs Vienošanās pantu kontekstā tādā mērā, kas atļauj piemērot izvēlēto līdzekli.

19. Ja līdzeklis, kas aprakstīts šī panta 13. paragrāfā, saistās ar industriju atbalstīšanu, kuras dibināšana sākumposmā tikusi veicināta aizsargājot ar gadījuma rakstura līdzekļiem - ierobežojumiem, ko attiecīgā līgumslēdzēja puse piemērojusi maksājumu bilances nolūkos attiecīgo šīs Vienošanās normu ietvaros, šī līgumslēdzēja puse var atsaukties uz šajā sadaļā definētajiem nosacījumiem un kārtību, ar noteikumu, ja tā piemēros piedāvāto līdzekli tikai ar LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU* piekrišanu*.

20. Šīs sadaļas iepriekšējie paragrāfi neautorizē kādas atkāpes no šīs Vienošanās I, II, un XIII panta. šī sadaļa paredz, ka jebkuri ierobežojumi ir piemērojami arī šī panta X paragrāfa nosacījumiem.

21. Jebkura līgumslēdzēja puse šī līdzekļa piemērošanas laikā saskaņā ar šī panta 17. paragrāfu, ja tā ir būtiski ietekmēta, var uz laiku pārtraukt tirdzniecības pieteikumu ar līgumslēdzēju pusi, kas atsaucas uz šajā sadaļā definētajiem noteikumiem un kārtību par šādām būtiski līdzvērtīgām koncesijām vai citām saistībām šīs Vienošanās kontekstā, pret kuru pārtraukšanu neiebilst LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES*; ņemot vērā, ka paziņojums par šādu pārtraukšanu ir jāiesniedz ne vēlāk kā sešdesmit dienu laikā pēc īpaša līdzekļa ieviešanas vai izmainīšanas tā, ka tas būtiski ierobežo ieinteresētās līgumslēdzējas puses intereses. Ikvienai šādai līgumslēdzējai pusei ir jāatļauj adekvāta konsultācijas iespēja saskaņā ar šīs Vienošanās XXII panta nosacījumiem.

D sadaļa

22. Līgumslēdzēja puse, kas atbilst šī panta 4. (b) apakšparagrāfam, var vērsties pie LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM, ja tā vēlas ieviest tāda veida īpašo līdzekli, kāds aprakstīts šī panta 13. paragrāfā, tās ekonomikas attīstības nolūkos kādas noteiktas industrijas dibināšanai*, un lūgt to piekrišanu šādiem līdzekļiem. LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM tūlīt jākonsultējas ar šādu līgumslēdzēju pusi un, savu lēmumu pieņemot, tām jāvadās no 16. paragrāfā definētajiem apsvērumiem. Ja LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES piekrīt piedāvātā līdzekļa īstenošanai, attiecīgā līgumslēdzēja puse jāatbrīvo no tās saistībām saistībā ar citiem šīs Vienošanās pantu nosacījumiem tādā mērā, lai tā varētu piemērot izvēlēto līdzekli. Ja piedāvātais līdzeklis ietekmēs produktu, uz kuru attiecas attiecīgā šī Vienošanās pielikumā iekļautā grafika koncesijas, jāpiemēro 18. paragrāfa nosacījumi*.

23. Ikvienam no minētajiem līdzekļiem jāatbilst šī panta 20. paragrāfam.

XIX pants

Ārkārtas darbības noteiktu produktu importam

1. (a) Ja neparedzētas notikumu gaitas attīstības rezultātā un kā šīs Vienošanās kontekstā līgumslēdzējas puses īstenotu saistību, ieskaitot tarifu koncesijas, sekas, jebkurš produkts tiek importēts šīs līgumslēdzējas puses teritorijā tik lielos daudzumos vai uz tādiem noteikumiem, kuri nopietni kaitē iekšzemes ražotājiem šajā teritorijā, kuri ražo tādus pašus vai tieši konkurējošus produktus, līgumslēdzēja pusei ir tiesības pilnībā vai daļēji pārtraukt tās saistības vai atteikties no/ mainīt koncesiju tādā mērā vai uz tik ilgu laiku, kas ir nepieciešams, lai izvairītos no šāda kaitējuma.

(b) Ja kāds produkts, kurš ir ietverts koncesijā atbilstoši preferencei, tiek importēts līgumslēdzējas puses teritorijā apstākļos, kas definēti šī paragrāfa (a) apakšaparagrāfā, un rada vai draud ar nopietna kaitējuma rašanos tādu pašu vai tieši konkurējošu produktu iekšzemes ražotājiem līgumslēdzējas puses teritorijā, kas saņem vai ir saņēmusi šādas priekšrocības, importējošā līgumslēdzēja pusei ir tiesības, pēc citas līgumslēdzējas puses attiecīga pieprasījuma, pilnībā vai daļēji atteikties no tai piekrītošajām saistībām, vai arī atteikties no koncesijas vai mainīt to par šo produktu tādā mērā vai uz tik ilgu laiku, kas ir nepieciešams, lai izvairītos no šāda kaitējuma.

2. Pirms jebkura līgumslēdzēja puse uzsāk darbības saskaņā ar šī panta 1. paragrāfu, tai rakstiski jāinformē LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES, cik vien laikus iespējams, un jādod LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM un tām līgumslēdzējām pusēm, kas ir pamatoti ieinteresētas kā attiecīgā produkta eksportētājas, iespēja apspriesties par piedāvātajām darbībām. Kad saistībā ar koncesiju, ņemot vērā priekšrocības, tiek iesniegts šāds paziņojums, tajā jābūt norādītai līgumslēdzējai pusei, kura pieprasa attiecīgās darbības. Kritiskos apstākļos, kur kavēšanās radītu grūti labojamu kaitējumu, šī panta 1. paragrāfā paredzētās darbības var tikt īstenotas provizoriski bez iepriekšējas konsultācijas, ar noteikumu, ka šādas konsultācijas tiek uzsāktas nekavējoties pēc šādas darbības īstenošanas.

3. (a) Ja vienošanās starp ieinteresētajām līgumslēdzējām pusēm par minēto darbību nav panākta, līgumslēdzējai pusei, kas piedāvā uzsākt vai turpināt šo darbību, tomēr ir tiesības to īstenot, un, ja šāda darbība ir uzsākta vai turpināta, līgumslēdzējas puses, kuras tā skar, var, ne vēlāk kā deviņdesmit dienas pēc notikuma fakta, atteikties trīsdesmitajā dienā no brīža, kad LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES ir saņēmušas rakstisku paziņojumu par šādu pārtraukšanu, no tām piekrītošajām tirdzniecības saistībām ar līgumslēdzēju pusi, kas izlēmusi par šādas darbības īstenošanu, vai gadījumā, kas apskatīts šī panta 1. paragrāfā, no tirdzniecības ar līgumslēdzēju pusi, kas pieprasa šādas darbības īstenošanu, vai citām pamatoti ekvivalentām koncesijām vai saistībām šīs Vienošanās ietvaros, pret kuru pārtraukšanu neiebilst LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES.

(b) Ņemot vērā arī šī paragrāfa (a) apakšparagrāfa nosacījumus, gadījumā, ja darbība ir īstenota, iepriekš neapspriežoties, un rada vai draud ar nopietnu kaitējumu līgumslēdzējas puses teritorijā esošajiem iekšzemes ražotājiem, kurus ietekmē šī darbība, šai līgumslēdzējai pusei gadījumā, ja nopietna un grūti labojama kaitējuma draudi pieprasa nekavējoši rīkoties, ir tiesības atteikties darbības īstenošanas laikā un konsultāciju periodā no šādām koncesijām vai citām saistībām, ja tas nepieciešams, lai aizsargātos vai kompensētu radīto kaitējumu.

XX pants

Vispārējie izņēmumi

Paturot prātā noteikumu, ka šādi pasākumi netiek īstenoti tā, lai varētu izveidoties pamats nekontrolējamai un nepieļaujamai diskriminācijai starp valstīm, kurās pārsvarā ir vienādi apstākļi, vai maskēti kavēkļi starptautiskajai tirdzniecībai, šī Vienošanās neattur līgumslēdzēju pusi no tādu pasākumu īstenošanas vai pārņemšanas, kas:

(a) nepieciešami, lai aizsargātu sabiedrības morāli;

(b) nepieciešami, lai aizsargātu cilvēku, dzīvnieku vai augu dzīvi vai veselību;

(d) nepieciešami, lai nodrošinātu atbilstību tiem likumiem, kas nav pretrunā ar šīs Vienošanās nosacījumiem, ieskaitot muitas un monopolu, kas darbojas II panta 4. paragrāfa un XVII panta ietvaros, iedzīvināšanu , patentu, tirdzniecības zīmju un autortiesību aizsardzību, kā arī aizsardzību pret maldinošām darbībām;

(e) ir saistībā ar produktiem, ko saražo cietumos esošais darbaspēks;

(f) noteikti, lai aizsargātu nacionālās kultūras vērtības - mākslas, vēsturiskās vai arheoloģiskās vērtības;

(g) ir saistībā ar izzūdošu dabas resursu konservāciju, ja šādi pasākumi tiek īstenoti kopā ar attiecīgajiem ierobežojumiem iekšzemes ražošanai vai patēriņam;

(h) ir saistībā ar starpvalstu vienošanos par patēriņa precēm un ir saskaņā ar kritērijiem, kas iesniegti līgumslēdzējām pusēm un pret kuriem tās nav cēlušas iebildumus, vai arī saistībā ar pašu vienošanos, kas ir iesniegta un pret kuru tām nav bijuši iebildumi;*

(i) ir saistībā ar iekšzemes materiālu eksportu, kas nepieciešami, lai nodrošinātu šādu materiālu nepieciešamo kvantumu iekšzemes pārstrādes industrijai periodos, kad valdības ieviestā stabilizācijas plāna ietvaros šādu materiālu iekšzemes cena tiek fiksēta zemāka nekā pasaules tirgū; ja vien šādi ierobežojumi nedarbojas kā faktors, kas palielina eksportu vai aizsardzību šādai iekšzemes industrijai un neatkāpjas no šīs Vienošanās nosacījumiem par nediskrimināciju;

(j) ir svarīgi, lai īstenotu produktu izplatīšanu kopumā vai lokālajā piegādē; ja vien šādi pasākumi ir samērojami ar principu, pēc kura visām līgumslēdzējām pusēm piekrīt taisnīgas šādas produkta starptautisko piegāžu daļas, un ka jebkuri šādi pasākumi, kas nav samērojami ar citiem šīs Vienošanās pantiem, ir jāpārtrauc tad, kad vairs neeksistē apstākļi, kas šādus pasākumus ir prasījuši. LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM ir jāpārskata šī apakšparagrāfa nepieciešamība ne vēlāk kā 1960. gada 30. jūnijā.

XXI pants

Izņēmumi drošībai

Šajā Vienošanās nevar tikt paredzētas darbības, kas:

(a) pieprasa, lai līgumslēdzēja puse nodotu atklātībai informāciju, kuras atklāšana ir pretrunā ar svarīgām tās drošības interesēm, vai

(b) atturētu kādu līgumslēdzēju pusi no tādu pasākumu īstenošanas, kuri ir nepieciešami tās svarīgām drošības interesēm:

(i) attiecībā uz radioaktīvajiem materiāliem vai materiāliem, no kuriem tos izgatavo;

(ii) attiecībā uz tirgošanos ar ieročiem, munīciju vai militārajām precēm un materiāliem, kas var tieši vai netieši tikt izmantoti militārām vajadzībām;

(iii) kas rodas kara laikā vai citos ārkārtas apstākļos starptautiskajās attiecībās; vai

(c) lai atturētu kādu līgumslēdzēju pusi no tai piekrītošo starptautisko miera un drošības saglabāšanas pienākumu īstenošanas Apvienoto Nāciju Organizācijas Hartas ietvaros.

XXII pants

Konsultācijas

1. Katrai no līgumslēdzējām pusēm ir jānodrošina labvēlīga attieksme un adekvātas iespējas konsultācijām attiecīgi par jebkuriem šīs Vienošanās darbības jautājumiem, ko varētu pieprasīt cita līgumslēdzēja puse.

2. LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES var pēc kādas līgumslēdzējas puses pieprasījuma konsultēties ar jebkuru no līgumslēdzējām pusēm par ikvienu jautājumu, kurā tās nav varējušas nonākt pie vispusēji apmierinoša atrisinājuma 1. paragrāfa nosacījumu ietvaros.

XXII pants

Anulēšana vai izbeigšana

1. Ja kāda no līgumslēdzējām pusēm uzskata, ka ir mazinājies vai anulēts ieguvums, ko tā tieši vai netieši iegūst no šīs Vienošanās, vai ka jebkura no Vienošanās mērķiem sasniegšana ir kavēta tāpēc, ka:

(a) cita līgumslēdzēja puse nepilda tai piekrītošās saistības šīs Vienošanās ietvaros, vai

(b) jebkura pasākuma rezultātā, ko cita līgumslēdzēja puse ir piemērojusi, neatkarīgi no tā, vai šis pasākums atbilst šīs Vienošanās nosacījumiem vai nē

līgumslēdzēja puse nolūkā panākt apmierinošu situācijas noregulējumu var rakstiski izteikt priekšlikumus vai protestu līgumslēdzējai pusei vai pusēm, kuras, kā uzskata pirmā līgumslēdzēja puse, ir iesaistītas notikušajā. Attiecīgi katrai līgumslēdzējai pusei ir jāizrāda labvēlīga attieksme pret protestiem vai priekšlikumiem, kas tai šādā veidā ir tikuši iesniegti.

2. Ja būtiskā laika periodā nav panākts apmierinošs izlīdzinājums iesaistīto līgumslēdzēju pušu starpā, vai arī grūtības rada apstākļi, kas aprakstīti šī panta 1 (c) paragrāfā, ar jautājumu var griezties pie LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM. LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM nekavējoties jāizpēta jebkurš jautājums, kas nonācis to kompetencē un jāizdara atbilstošās rekomendācijas līgumslēdzējām pusēm, kuras pēc to uzskatiem, ir saistītas ar šī jautājuma noregulēšanu. LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES arī var izstrādāt atbilstošu rīkojumu šī jautājuma atrisināšanai. Līgumslēdzējas puses var konsultēties ar līgumslēdzējām pusēm, Apvienoto Nāciju Ekonomisko un sociālo lietu padomi un ar jebkuru starpvalstu organizāciju gadījumos, kur tās uzskata šādas konsultācijas par nepieciešamām. Ja līgumslēdzējas puses uzskata, ka šādus pasākumus attaisnojoši apstākļi ir būtiski nopietni, tās pēc saviem ieskatiem var atļaut kādai no līgumslēdzējām pusēm atteikties no šādu koncesiju piemērošanas kādai citai līgumslēdzējai pusei vai palikt ar tām kādās citās saistībās, ko paredz šī Vienošanās. Ja koncesijas vai citu saistību izpilde pret kādu no līgumslēdzējām pusēm ir faktiski izbeigta, tai ir tiesības ne vēlāk kā sešdesmit dienas pēc šādām darbībām iesniegt rakstisku ziņojumu LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU Atbildīgajam Sekretāram² par tās lēmumu izstāties no šīs Vienošanās, un izstāšanās stājas spēkā ne vēlāk kā sešdesmitajā dienā pēc brīža, kad viņš ir saņēmis paziņojumu.

3. daļa

XXIV pants

Teritoriālā piemērošana - Tirdzniecība pierobežas zonā - Muitas savienības un brīvās tirdzniecības zonas

1. Šīs Vienošanās nosacījumi attiecas uz līgumslēdzēju pušu metropolē esošajām muitas teritorijām un uz jebkurām citām muitas teritorijām, par kurām šī Vienošanās ir akceptēta XXVI pantā vai ir tikusi piemērota, kā noteikts XXXIII pantā vai sekojot Pagaidu piemērošanas protokola nosacījumiem. Katrai muitas teritorijai, tikai un vienīgi teritoriālas piemērošanas nolūkos, jānodrošina tāds pats režīms kā līgumslēdzējai pusei, ja vien šī paragrāfa nosacījumi netiek izmantoti, lai nodrošinātu kādas tiesības vai saistības starp divām vai vairākām muitas teritorijām, attiecībā uz ko viena vienīga līgumslēdzēja puse ir akceptējusi šo Vienošanās XXVI pantā vai piemērojusi to, kā noteikts XXXIII pantā, vai Pagaidu piemērošanas protokolā.

2. Lai īstenotu šo Vienošanos, muitas teritorija ir jāuztver kā jebkura cita teritorija, attiecībā uz kuru turpinās atsevišķi tarifi vai citi komercijas ierobežojumi lielā tās tirdzniecības daļā ar citām teritorijām.

3. Šīs Vienošanās nosacījumi nevar tikt izmantoti, lai nepieļautu:

(a) kādas līgumslēdzējas puses noteiktās priekšrocības valstīm, kas ar to robežojas, lai saglabātu pierobežas tirdzniecību;

(b) priekšrocības, ko blakus esošās valstis noteikušas Brīvajai Triestas teritorijai, ja vien šādas priekšrocības nav pretrunā ar Miera līgumiem, kas tika noslēgti Otrā pasaules kara laikā.

4. Līgumslēdzējas puses atzīst, ka ir vēlams palielināt tirdzniecības brīvību brīvprātīgas vienošanās ietvaros, panākot ciešāku šādu līgumu dalībvalstu ekonomisko integrāciju. Tās arī atzīst, ka muitas savienības vai brīvās tirdzniecības zonu mērķis ir blakusesošo teritoriju tirdzniecības attīstības sekmēšana un nevis norobežošanās ar šādu teritoriju palīdzību no tirdzniecības ar citām līgumslēdzējām pusēm.

5. Attiecīgi, šīs Vienošanās nosacījumi neparedz, ka jāizvairās no muitas savienību, brīvās tirdzniecības zonu vai pagaidu vienošanās noslēgšanas par šādu zonu vai savienību veidošanu starp līgumslēdzējām valstīm, ja vien:

(a) attiecībā uz muitas savienību vai vienošanos starplaikā, kas paredz muitas savienības izveidošanu, nodokļi un citi komercdarbības noteikumi, kas attiecas uz šādu savienību vai pagaidu vienošanos attiecībā uz tirdzniecību ar līgumslēdzēju pusi vai līgumslēdzējām pusēm, kas nav savienības vai vienošanās subjekti, nedrīkst kopumā būt lielāki vai ierobežot šādu tirdzniecību lielākā mērā, nekā parastie nodokļi un komercdarbības noteikumi, kas ir attiekušies uz blakusesošajām teritorijām pirms šādas savienības vai pagaidu vienošanās izveidošanās;

(b) attiecībā uz brīvās tirdzniecības zonām vai vienošanos starplaikā par brīvās tirdzniecības zonu izveidošanu, nodokļi un citi komercdarbības noteikumi, kas attiecas uz šādu brīvās tirdzniecības zonu vai pagaidu vienošanos attiecībā uz tirdzniecību ar līgumslēdzēju pusi vai līgumslēdzējām pusēm, kas nav iekļautas šādā zonā vai nav vienošanās subjekti, nedrīkst kopumā būt lielāki vai ierobežot šādu tirdzniecību lielākā mērā, nekā parastie nodokļi un komercdarbības noteikumi, kas ir attiekušies uz blakusesošajām teritorijām pirms šādas brīvās tirdzniecības zonas vai pagaidu vienošanās izveidošanās, un

(c) jebkurā pagaidu vienošanās, uz kuru attiecas (a) un (b) apakšparagrāfi, jāparedz plāns un izpildes grafiki šādas muitas savienības vai šādas brīvās tirdzniecības zonas izveidei būtiskā laika posmā.

6. Ja, izpildot 5 (a) apakšparagrāfa noteikumus, līgumslēdzēja puse pieprasa jebkuras nodokļu likmes palielināšanu pretēji II panta nosacījumiem, tiek ierosināts XXVIII pantā noteiktais process. Nosakot kompensējošus pielāgojumus, jāņem vērā tā kompensācija, kuru jau ir radījusi ar šādu likmi saistīto nodokļu samazināšana citās savienības dalībvalstīs.

7. (a) Jebkurai līgumslēdzējai pusei, kas izlemj iestāties muitas savienībā vai brīvās tirdzniecības zonā, vai starplaikā noslēgt pagaidu vienošanos, kas paredz šādas savienības vai zonas izveidošanu, ir tūlīt attiecīgi jāinformē LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES un jāiesniedz tām informācija par piedāvāto savienību vai zonu tā, lai LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES pēc saviem ieskatiem varētu nodrošināt līgumslēdzējām pusēm atskaites un ieteikumus.

(b) Ja pēc pagaidu vienošanās iekļautā plāna un grafika (kā noteikts 5. paragrāfā) izpētes un apspriedes ar šajā pagaidu vienošanās iesaistītajām līgumslēdzējām pusēm, kā arī ņemot vērā informāciju, kas tām bijusi pieejama, kā noteikts (a) apakšparagrāfā, LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES uzskata, ka šī pagaidu vienošanās nav uzskatāma par būtisku pamatu muitas savienības vai brīvās tirdzniecības zonas veidošanai vai arī, ka laika periodā, ko pagaidu vienošanās puses ir noteikušas, lai izveidotu brīvās tirdzniecības zonu vai muitas savienību, tas nav praktiski iespējams, LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM ir jānodrošina šīs vienošanās puses ar ieteikumiem. Puses nedrīkst turpināt vai padarīt šādu vienošanos par spēkā esošu, ja tās nepiekrīt to grozīt atbilstoši šiem ieteikumiem.

(c) Par jebkurām būtiskām izmaiņām plānā vai grafikā, uz kuriem attiecas 5. (c) paragrāfs, ir jāziņo LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM, kas var pieprasīt konsultācijas ar iesaistītajām līgumslēdzējām pusēm, ja ir pamats uzskatīt, ka šīs izmaiņas apdraud vai nepamatoti paildzina muitas savienības vai brīvās tirdzniecības zonas izveidi.

8. Šīs Vienošanās ietvaros:

(a) Muitas savienība nozīmē vienas muitas teritorijas aizvietošanu ar divām vai vairākām muitas teritorijām tā , ka

(i) nodokļi un citi komercdarbības ierobežojumi (nepieciešamības gadījumā izņēmums var būt tie, kas atļauti XI, XII, XIII, XIV, XV un XX pantā) tiek atcelti visām blakusesošajām teritorijām savienībā vismaz attiecībā uz pilnīgi visiem produktiem, kas ražoti šajās teritorijās, attiecībā uz visu tirdzniecību ar šo teritoriju izcelsmes produktiem, un,

(ii) saskaņā ar 9.paragrāfa nosacījumiem savienības dalībvalstis piemēro pamatā tos pašus nodokļus un citus komercdarbības ierobežojumus tirdzniecībai ar tām teritorijām, kas nav savienības subjekts;

(b) Brīvās tirdzniecības zona nozīmē divu vai vairāku muitas zonu grupu, kuras robežās nodokļi un citi komercdarbību ierobežojošie noteikumi (nepieciešamības gadījumā izņēmums var būt tie, kas atļauti XI, XII, XIII., XIV, XV un XX pantā) tiek atcelti visām blakusesošajām teritorijām savienībā.

9. l. panta 2. paragrāfā minētās preferences nevar ietekmēt šādas muitas savienības vai brīvās tirdzniecības zonas izveidošana, taču preferences var tikt atceltas vai pielāgotas visu iesaistīto līgumslēdzēju pušu sarunu rezultātā. * šī iesaistīto līgumslēdzēju pušu sarunu procedūra attiecas īpaši uz preferenču atcelšanu, kas atbilst 8. (a)(i) paragrāfa un 8. (b) paragrāfa nosacījumiem.

10. Līgumslēdzējas puses var ar divu trešdaļu balsu vairākumu apstiprināt priekšlikumus, kas pilnībā nav saskaņoti ar nosacījumiem no 5. līdz 9. paragrāfam ieskaitot, ar noteikumu, ka rezultātā ir jāizveido muitas savienības vai brīvās tirdzniecības zonas šīs Vienošanās kontekstā.

11. Ņemot vērā īpašo situāciju, kāda izveidojusies Indijas un Pakistānas, kā neatkarīgu valstu nodibināšanās rezultātā, un atzīstot faktu, ka tās jau sen ir ekonomiska vienība, līgumslēdzējas puses vienojas par to, ka šīs Vienošanās nosacījumi neattur tās no īpašu savstarpējo pasākumu piemērošanas tirdzniecībai starp tām, sagaidot, ka to abpusējās tirdzniecības attiecības definitīvi nostiprināsies.*

12. Katrai līgumslēdzējai pusei jāveic pienācīgi pasākumi, lai nodrošinātu šīs Vienošanās nosacījumu ievērošanu reģionālajās un vietējās pašpārvaldes institūcijās, kas atrodas tās teritorijās.

XXV pants

Līgumslēdzēju pušu kopdarbība

1. Līgumslēdzēju pušu pārstāvjiem ik pa laikam jātiekas, lai padarītu efektīvākus tos Vienošanās nosacījumus, kas pieprasa kopdarbību, un vispārēji - lai nodrošinātu šīs Vienošanās darbību un attīstītu tās mērķus. šīs Vienošanās tekstā kopdarbībā esošas līgumslēdzējas puses ir apzīmētas kā LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES.

2. Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram tiek uzdota LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU pirmās tikšanās sasaukšana, ne vēlāk kā 1948. gada 1. martā.

3. LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU tikšanās reizēs katrai līgumslēdzējai pusei piekrīt viena balss.

4. LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES pieņem lēmumu ar vienkāršu balsu pārsvaru, ja tas šajā Vienošanās nav noteikts citādi.

5. Izņēmuma gadījumos, kas nav definēti šajā Vienošanās, LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES var atcelt kādai līgumslēdzējai pusei tai piekrītošās saistības, ja vien šāds lēmums ir apstiprināts ar divām trešdaļām balsu vairākuma un ja šajā vairākumā ir ietvertas vairāk nekā viena puse no līgumslēdzējām pusēm. šādā veidā balsojot LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES var

(i) definēt īpašas izņēmuma apstākļu kategorijas, kad saistību atcēlējam jāpiemēro cita balsošanas sistēma, un

(ii) noteikt tādus kritērijus, kas nepieciešami šī paragrāfa³ piemērošanai.

XXVI pants

Akceptēšana, spēkā stāšanās un reģistrācija

1. Šīs Vienošanās datumam jābūt 1947. gada 30. oktobrim.

2. Šī Vienošanās ir pieejama jebkuras līgumslēdzējas puses akceptēšanai, kura 1955. gadā bija par tādu kļuvusi vai arī bija sākusi sarunu procesu ar nolūku akceptēt Vienošanos.

3. Šī Vienošanās vienīgajā oriģinālā angļu valodā un vienīgajā oriģinālā franču valodā glabājas pie Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāra, kas turpmāk piegādās visu ieinteresēto valstu valdībām sertificētas kopijas.

4. Katras dalībvalsts valdība, kas akceptē šo Vienošanos, deponēs akceptēšanas instrumentu pie LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU Ģenerāldirektora⁴, kurš savukārt informē visas ieinteresētās dalībvalstis par deponēšanas datumu brīdī, kad šī Vienošanās stājas spēkā, kā noteikts VI pantā.

5. (a) Katra valdība, kas akceptē šo Vienošanos, attiecina to uz savu metropoles teritoriju un citām teritorijām, ar kurām tai ir starptautiskas saistības; izņemot minētās muitas teritorijas, kas tai jādara zināms LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU Ģenerāldirektoram⁵ brīdī, kad tā akceptē Vienošanos.

(b) Jebkura valdība, kas šādā veidā informējusi Ģenerāldirektoru šī paragrāfa (a) apakšparagrāfa izņēmumu ietvaros, var jebkurā laikā darīt zināmu Ģenerāldirektoram, ka tās akcepts ir spēkā jebkurai atsevišķai muitas teritorijai vai teritorijām, kas līdz tam bijušas izņēmums, un tas stājas spēkā trīsdesmit dienu laikā no brīža, kad Ģenerāldirektors ir saņēmis attiecīgo informāciju.

(c) Ja kāda no muitas teritorijām, attiecībā uz kuru līgumslēdzēja puse ir akceptējusi šo Vienošanos, iegūst pilnīgu autonomiju tās ārējos tirdzniecības sakaros un citos jautājumos, kas apskatīti Vienošanās ietvaros, šī teritorija var tikt uzskatīta par līgumslēdzēju pusi, ja atbildīgā līgumslēdzēja puse ir virzījusi (sponsorship) to ar attiecīgu deklarāciju.

6. Šī Vienošanās stājas spēkā starp to akceptējušajām dalībvalstīm trīsdesmitajā dienā no brīža, kad akceptēšanas instrumenti ir tikuši deponēti pie LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU Ģenerāldirektora H pielikumā nosaukto valstu vārdā, kuru teritorijām piekrīt astoņdesmit pieci procenti no kopējā šo dalībvalstu ārējās tirdzniecības apjoma, kas savukārt ir aprēķināti pēc šajā pielikumā iekļautās procentu slejas. Katras dalībvalsts akceptēšanas instruments sāk darboties trīsdesmitajā dienā no brīža, kad šis instruments ir ticis deponēts.

7. Apvienoto Nāciju Organizācijai ir tiesības reģistrēt šo Vienošanos, tiklīdz tā stājas spēkā.

XXVII pants

Atturēšanās vai atteikšanās no koncesijām

Jebkurai līgumslēdzējai pusei ir tiesības atturēties vai atteikties pilnīgi vai daļēji no jebkuras koncesijas, kā noteikts attiecīgajā šīs Vienošanās Grafikā, attiecībā uz kuru šāda līgumslēdzēja puse nosaka, ka koncesija ir tikusi sākotnēji noslēgta ar dalībvalsti (valdību), kura nav kļuvusi par līgumslēdzēju pusi vai vairs nav uzskatāma par līgumslēdzēju pusi. Līgumslēdzējai pusei, tā rīkojoties, ir jāinformē LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES un, ja to pieprasa, jākonsultējas ar līgumslēdzējām pusēm, kurām ir interese par attiecīgo produktu.

XXVIII pants*

Grafiku izmainīšana

1. Ik pa trim gadiem, gada pirmajā dienā, kur pirmā perioda skaitīšana sākas no 1958. gada 1. janvāra (vai LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU pēc vairākuma principa ar divu trešdaļu balsu pārsvaru noteiktā jebkura cita perioda pirmajā dienā), līgumslēdzēja puse (šeit un turpmāk šajā pantā saukta par "iesniedzēju līgumslēdzēju pusi") var, sarunās vienojoties ar jebkuru līgumslēdzēju pusi, ar kuru sākotnēji bija panākta koncesija, un jebkuru citu LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU noteikto līgumslēdzēju pusi, kas ir principiāli ieinteresēta piegādē* (šīs divas līgumslēdzēju pušu kategorijas kopā ar iesniedzēju līgumslēdzēju pusi šeit un turpmāk šajā Vienošanās ir sauktas par "tieši ieinteresētajām līgumslēdzējām pusēm"), un vienojoties ar jebkuru citu LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU norādīto līgumslēdzēju pusi, kas ir pamatoti ieinteresēta šai koncesijā*, grozīt vai atteikties no koncesijas, kas iekļauta attiecīgajā Grafikā šīs Vienošanās pielikumā.

2. šādās sarunās un vienošanās procesā, kur var tikt apskatīti noteikumi kompensāciju pielāgošanai attiecībā uz citiem produktiem, ieinteresētajām līgumslēdzējām pusēm jācenšas pielāgot parasto uz vienlīdzības pamatiem dibināto koncesiju līmeni, kas nebūtu mazāk labvēlīgs tirdzniecībai, kā šīs Vienošanās nodrošinātais pirms sarunu uzsākšanās.

3. (a) Ja vienošanās starp tieši ieinteresētajām līgumslēdzējām pusēm nevar tikt panākta pirms 1958. gada 1. janvāra vai pirms tā perioda beigām, kas paredzēts šī panta 1. paragrāfā, līgumslēdzēja puse, kura piedāvā grozīt vai grib atteikties no koncesijas, tomēr var pēc saviem ieskatiem rīkoties, un, ja šādas darbības ir notikušas, jebkura līgumslēdzēja puse, ar kuru šī koncesija sākotnēji ir bijusi noslēgta, jebkura līgumslēdzēja puse, kura 1. paragrāfā ir definēta kā principiāli ieinteresēta piegādēs un jebkura līgumslēdzēja puse, kura 1. paragrāfā ir definēta kā pamatoti ieinteresēta, var pēc saviem ieskatiem ne vēlāk kā pēc sešiem mēnešiem no brīža, kad notikusi darbība, trīsdesmit dienas pēc tam, kas LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES ir saņēmušas rakstisko paziņojumu, atteikties no pamatoti līdzvērtīgām koncesijām, kas sākotnēji ir tikušas panāktas ar iesniedzēju līgumslēdzēju pusi.

(b) Ja tieši ieinteresētās līgumslēdzējas puses ir vienojušās, bet nav apmierināta kāda cita līgumslēdzēja puse, kas definēta šī panta 1. paragrāfā kā pamatoti ieinteresēta, šāda līgumslēdzēja puse var pēc saviem ieskatiem ne vēlāk kā pēc sešiem mēnešiem no brīža, kad notikusi darbība, trīsdesmit dienas pēc tam, kas LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES ir saņēmušas rakstisko paziņojumu, atteikties no pamatoti līdzvērtīgām koncesijām, kas sākotnēji ir tikušas panāktas ar iesniedzēju līgumslēdzēju pusi.

4. LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES var jebkurā laikā īpašos apstākļos atļaut* līgumslēdzējai pusei uzsākt sarunas par šīs Vienošanās pielikumā esošā attiecīgā Grafika koncesijas izmainīšanu vai atteikšanos no tās, pielietojot sekojošas procedūras un noteikumus:

(a) šādām sarunām jānotiek saskaņā ar šī panta 1. un 2. paragrāfu.

(b) Ja vienošanās starp tieši ieinteresētajām līgumslēdzējām pusēm ir panākta sarunās, jāpiemēro šī panta 3. (b) paragrāfa nosacījumi.

(c) Ja sešdesmit dienu* laikā, kopš šādas sarunas ir tikušas atļautas, vai LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU atļautā ilgākā laika posmā, nav panākta vienošanās tieši ieinteresēto līgumslēdzēju pušu starpā, iesniedzēja līgumslēdzēja puse var par to ziņot LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM.

(d) Saņemot šādu ziņojumu, LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM nekavējoties jāizpēta lietas būtība un jāiesniedz savs viedoklis tieši ieinteresētajām līgumslēdzējām pusēm ar nolūku panākt izlīdzinājumu. Ja ir panākts šāds izlīdzinājums, jāpiemēro 3. (b) paragrāfa nosacījumi tā, kā ja vienošanās starp tieši ieinteresētajām līgumslēdzējām pusēm būtu panākta. Ja nav panākta nekāda vienošanās starp tieši ieinteresētajām līgumslēdzējam pusēm, ieinteresētā līgumslēdzēja puse var pēc saviem ieskatiem grozīt vai atteikties no koncesijas, ja vien LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES nenosaka, ka iesniedzēja līgumslēdzēja puse nepamatoti nav piedāvājusi adekvātu kompensāciju.* Ja šādas darbības ir notikušas, jebkura līgumslēdzēja puse, ar kuru šī koncesija sākotnēji ir bijusi noslēgta, jebkura līgumslēdzēja puse, kura 4. (a) paragrāfā ir definēta kā principiāli ieinteresēta piegādēs, un jebkura līgumslēdzēja puse, kura 4. (a) paragrāfā ir definēta kā pamatoti ieinteresēta, var pēc saviem ieskatiem ne vēlāk kā pēc sešiem mēnešiem no brīža, kad notikusi darbība, trīsdesmit dienas pēc tam, kas LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES ir saņēmušas rakstisko paziņojumu, atteikties no pamatoti līdzvērtīgām koncesijām, kas sākotnēji ir tikušas panāktas ar iesniedzēju līgumslēdzēju pusi.

5. Pirms 1958. gada 1. janvāra un pirms jebkura 1.(a) paragrāfā paredzētā laika posma beigām līgumslēdzēja puse var, paziņojot par to LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM, sev piešķirt tiesības nākamā posma laikā izmainīt attiecīgo Grafiku saskaņā ar 1. līdz 3. paragrāfam noteiktajām procedūrām. Ja līgumslēdzēja puse ir izdarījusi šādu izvēli, citām līgumslēdzējām pusēm ir tiesības šī paša perioda laikā ar tām pašām procedūrām grozīt vai atteikties no koncesijām, kas sākotnēji panāktas ar šo līgumslēdzēju pusi.

XXVIII pants bis

Sarunas par tarifiem

1. Līgumslēdzējas puses atzīst, ka muitas nodokļi bieži ir nopietns šķērslis tirdzniecībai; tādējādi sarunas, kas norisinās pēc vienlīdzības principiem ar nolūku rezultātā būtiski samazināt kopējos importa un eksporta tarifus un citas nodevas, īpaši ņemot vērā, ka šādi lieli tarifi neļauj importēt minimālus daudzumus, un kas norisinās, pievēršot pienākošos uzmanību šīs Vienošanās mērķiem un dažādām atsevišķu līgumslēdzēju pušu vajadzībām, ir ļoti nozīmīgas starptautiskās tirdzniecības izvēršanā. LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES tāpēc var ik pa laikam veicināt šādu sarunu noturēšanu.

2. (a) Sarunas pēc šī panta prasībām pēc ieinteresēto līgumslēdzēju pušu izvēles var tikt risinātas par katru atsevišķu produktu vai piemērojot šādas multilaterālas procedūras. šādām sarunām jāveicina nodokļu samazināšana, nodokļu fiksēšana esošajā līmenī vai garantijas, ka atsevišķi nodokļi vai uzskaitīto produktu kategorijām noteiktais vidējais nodokļu līmenis nepaaugstināsies virs noteiktām robežām. Mazu nodokļu vai beznodokļu (duty free) režīma fiksēšana ir jāuzskata par koncesiju, kas pēc savas vērtības ir līdzvērtīga lielu nodokļu samazināšanai.

(b) Līgumslēdzējas puses atzīst, ka multilaterālo sarunu kopējie panākumi ir atkarīgi no visām līgumslēdzējām pusēm, kuras savstarpēji ir attīstījušas būtisku ārējās tirdzniecības proporciju.

3. Sarunām jānotiek tā, lai tās nodrošinātu, ka vienlīdz lielā mērā tiek ņemts vērā sekojošais:

(a) atsevišķu līgumslēdzēju pušu un atsevišķu industriju vajadzības;

(b) nepieciešamība pēc elastīgākas tarifu aizsardzības lietošanas, mazāk attīstītajām valstīm, lai palīdzētu to ekonomikas attīstībai, un šo valstu īpašā nepieciešamība - tarifi ar nolūku gūt valstij ienākumu; un

(c) visi citi tamlīdzīgi apstākļi, ieskaitot attiecīgo līgumslēdzēju pušu fiskālās, attīstības, stratēģiskās un citas nepieciešamības.

XXIX pants

Šīs Vienošanās saistība ar Havanas Hartu.

1. Līgumslēdzējas puses uzņemas savas izpildvaras robežās pilnībā ievērot un izpildīt vispārējos Havanas Hartas no 1. līdz 4. nodaļai (ieskaitot) un 9. nodaļas noteikumus laikā, kamēr tie tiek akceptēti saskaņā ar to konstitūcijās noteikto procedūru*.

2. Šīs Vienošanās 2. daļa tiek uz laiku atcelta Havanas Hartas spēkā stāšanās brīdī.

3. Ja līdz 1949. gada 30. septembrim Havanas harta nav stājusies spēkā, līgumslēdzējām pusēm jātiekas pirms 1949. gada 31. decembra, lai izlemtu, vai šī Vienošanās ir jālabo, jāpapildina vai jāturpina.

4. Ja Havanas Harta vairs nav spēkā, LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM jātiekas, cik vien ātri tas ir iespējams, lai vienotos par šīs Vienošanās mainīšanu, labošanu vai turpināšanu. Laikā, kamēr tiek panākta šāda vienošanās, šīs Vienošanās 2. daļa atkal stāsies spēkā; ar noteikumu, ka jāaizvieto visi 2. daļas nosacījumi, izņemot XXIII pantu, mutatis mutandis, ar to formu, kā tie definēti Havanas Hartā; un nosakot, ka arī turpmāk nevienai līgumslēdzējai pusei nav saistoši nekādi tādi nosacījumi, kuri nav bijuši saistoši laikā, kad atcelta Havanas Harta.

5. Ja līgumslēdzēja puse nav akceptējusi Havanas Hartu tās spēkā stāšanās brīdī, LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM jāvienojas par to, vai un kādā veidā šī Vienošanās, kas ietekmē attiecības starp šādu līgumslēdzēju pusi un citām līgumslēdzējām pusēm, ir jāpapildina vai jāgroza. Kamēr notiek sarunu un vienošanās process, šīs Vienošanās 2. daļas nosacījumi, ņemot vērā šī panta 2. paragrāfa noteikumus, turpinās un ir piemērojami šādas līgumslēdzējas puses un citu līgumslēdzēju pušu starpā.

6. Līgumslēdzējas puses, kas ir Starptautiskās tirdzniecības organizācijas dalībvalstis, nedrīkst izmantot šīs Vienošanās nosacījumus, lai kavētu darbību kādam no Havanas Hartas noteikumiem. šī paragrāfa pamatprincipa piemērošana līgumslēdzējai pusei, kas nav Starptautiskās tirdzniecības organizācijas dalībvalsts, ir vienošanās subjekts, kā noteikts šī panta 5. paragrāfā.

XXX pants

Grozījumi

1. Izņemot vietas, kur iespēja izdarīt izmaiņas (modificēt) ir paredzēta šīs Vienošanās kontekstā, šīs Vienošanās 1. daļas grozījumi, XXIX panta un šī panta grozījumi stājas spēkā tikai, ja tos akceptējušas visas līgumslēdzējas puses. Citi šīs Vienošanās grozījumi attiecībā uz tām līgumslēdzējām pusēm, kas tos akceptē, stājas spēkā ar divām trešdaļām līgumslēdzēju pušu balsu vairākuma un turpmāk ir spēkā katrai līgumslēdzējai pusei, kad tā ir tos akceptējusi.

2. Ikviena līgumslēdzēja puse, kas akceptē šīs Vienošanās grozījumu, deponē akceptēšanas instrumentu pie Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāra laika periodā, ko noteikušas LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES. LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES var nolemt, ka kāds no grozījumiem, kurš izdarīts saskaņā ar šo pantu, ir tāda rakstura, ka jebkura līgumslēdzēja puse, kas nav to akceptējusi LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU norādītajā laika posmā, var izstāties no šīs Vienošanās vai turpināt līgumslēdzējas puses statusu ar LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU piekrišanu.

XXXI pants

Izstāšanās

Nemazinot XVIII panta 2. paragrāfa vai XXIII panta vai XXX panta 2. paragrāfa nosacījumu ietekmi, jebkura līgumslēdzēja puse var izstāties no šīs Vienošanās vai arī var atsevišķi izstāties par labu kādai no atsevišķām muitas teritorijām, par kuru tai piekrīt starptautiska atbildība un kura tai laikā ir sasniegusi pilnīgu autonomiju tās ārējos ekonomiskajos sakaros un citos jautājumos, kas apskatīti Vienošanās ietvaros. Līgumslēdzējai pusei ir jāizstājas sešu mēnešu laikā no brīža, kad Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretārs ir saņēmis rakstisku paziņojumu par izstāšanos.

XXXII pants

Līgumslēdzējas puses

1. Šīs Vienošanās līgumslēdzējas puses ir to valstu valdības, kuras piemēro šīs Vienošanās nosacījumus saskaņā ar XXVI pantu un XXXIII pantu vai arī saskaņā ar Pagaidu iesnieguma protokolu.

2. Jebkurā laikā no šīs Vienošanās spēkā stāšanās brīža saskaņā ar XXVI panta 6. paragrāfu, tās līgumslēdzējas puses, kas akceptējušas šo Vienošanos saskaņā ar XXVI panta 4. paragrāfu, var nolemt, ka ikviena līgumslēdzēja puse, kas nav šādi akceptējusi Vienošanos, vairs nav uzskatāma par līgumslēdzēju pusi.

XXXIII pants

Pievienošanās

Valsts valdība, kas nav šīs Vienošanās puse, vai šāda valdība, kas darbojas atsevišķas muitas teritorijas vārdā, kura ieguvusi pilnīgu autonomiju tās ārējā tirdzniecībā un citos Vienošanās ietvaros apskatītajos jautājumos, var pievienoties šai Vienošanās, pārstāvot sevi vai šo teritoriju, par noteikumiem vienojoties ar LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM. šī paragrāfa ietvaros LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES pieņem lēmumus ar divu trešdaļu balsu vairākumu.

XXXIV pants

Pielikumi

Šīs Vienošanās pielikumi ar šo ir nostiprināti kā tās neatņemama sastāvdaļa.

XXXV pants

Vienošanās nepiemērošana starp noteiktām līgumslēdzējām pusēm.

1. Šī Vienošanās vai šīs Vienošanās II pants nevar tikt piemēroti starp kādu no līgumslēdzējām pusēm un citu līgumslēdzēju pusi, ja:

(a) abas līgumslēdzējas puses nav uzsākušas savstarpējas sarunas par tarifiem, un

(b) jebkura no līgumslēdzējām pusēm brīdī, kad kāda valsts kļūst par līgumslēdzēju pusi, nav piekritusi šādai akceptēšanai

2. LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES var pārskatīt šī panta darbību atsevišķos gadījumos pēc līgumslēdzējas puses pieprasījuma un izteikt attiecīgas rekomendācijas.

4. daļa*

Tirdzniecība un attīstība

XXXVI pants

Principi un mērķi

1.* Līgumslēdzējas puses,

(a) atgādinot, ka šīs Vienošanās galvenie mērķi ir dzīves līmeņa paaugstināšana un visu līgumslēdzēju pušu ekonomikas progresīva attīstība, un uzskatot, ka šādu mērķu sasniegšana īpaši neatliekama ir mazāk attīstītām līgumslēdzējām pusēm;

(b) uzskatot, ka mazāk attīstīto līgumslēdzēju pušu ieguvumam no eksporta var būt ārkārtīgi svarīga loma to ekonomikas attīstībā un ka šī ieguldījuma apjomu nosaka cenas, ko mazāk attīstītās līgumslēdzējas puses maksā par būtiskiem importiem, to eksporta apjoms un cenas, ko tās saņem par šiem eksportiem;

(d) atzīstot, ka individuāla un kopīga darbība ir svarīgs faktors mazāk attīstīto līgumslēdzēju pušu ekonomikas tālākai attīstībai un straujai dzīves līmeņa paaugstināšanai šajās valstīs;

(e) atzīstot, ka starptautiskajai tirdzniecībai, kā ekonomiskā un sociālā progresa virzītājspēkam, ir jānosaka tādi noteikumi un procedūras kārtība, kā arī pielīdzināšana šādiem noteikumiem un procedūrām, kas atbilst procedūrām šīs Vienošanās ietvaros;

(f) atzīmējot, ka LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES var veicināt īpašu pasākumu pielietošanu, lai veicinātu mazāk attīstīto līgumslēdzēju pušu tirdzniecības un ekonomikas attīstību;

vienojas par sekojošo.

2. Ir nepieciešams ātri un stabili paplašināt mazāk attīstīto līgumslēdzēju pušu eksporta ienākumus.

3. Ir nepieciešams labticīgi censties, lai nodrošinātu mazāk attīstītajām līgumslēdzējām pusēm tādu dalību starptautiskās tirdzniecības pieaugumā, kas samērojama ar to ekonomikas attīstības vajadzībām.

4. Ņemot vērā, ka daudzas mazāk attīstītās līgumslēdzējas puses ir atkarīgas no limitētu pamatproduktu veidu eksporta*, ir nepieciešams nodrošināt tām vislielāko iespējamo labvēlības režīmu šo produktu iekļaušanā pasaules tirgū minētajiem produktiem un, kur tas iespējams, īstenot pasākumus, lai šiem produktiem stabilizētu un uzlabotu tirgus situāciju pasaulē, ieskaitot pasākumus, kas sekmē stabilu un izdevīgu cenu veidošanu, tādējādi attīstot starptautisko tirdzniecību un pieprasījumu, kā arī šo valstu eksporta ienākumu dinamisku un pastāvīgu pieaugumu, lai nodrošinātu tās ar pastāvīgi pieaugošiem ekonomiskās attīstības resursiem.

5. Mazāk attīstīto līgumslēdzēju pušu ekonomikas strauju attīstību sekmēs to ekonomikas struktūras dažādošana un izvairīšanās no pārmērīgas atkarības no pamatproduktu eksporta. Tātad, ir nepieciešams palielināt tādu saražoto vai pārstrādāto produktu piekļuvi tirgiem tiem labvēlīgā režīmā, kuru eksportā patlaban vai nākotnē ir ieinteresētas mazāk attīstītās līgumslēdzējas puses.

6. Tā, kā mazāk attīstītajām līgumslēdzējām pusēm novērojams pastāvīgs eksporta transakciju un citu ārzemju apmaiņas ienākumu deficīts, ārkārtīgi svarīgas ir attiecības starp tirdzniecības un finansu palīdzību to attīstībā. Tātad ir nepieciešama cieša pastāvīga sadarbība starp LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM un vadošajām starptautiskajām aizņēmumu institūcijām, lai tās varētu kopīgi nodrošināt vislielāko ieguldījumu mazāk attīstīto līgumslēdzēju pušu uzdevumu atvieglošanā, parādīdamas ieinteresētību to ekonomiskajā attīstībā.

7. LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM ir nepieciešams sadarboties ar citām starptautiskām struktūrām, organizācijām un aģentūrām, kuru darbība saistīta ar mazāk attīstīto līgumslēdzēju pušu tirdzniecību un ekonomisko attīstību.

8. Attīstītās līgumslēdzējas puses negaida atlīdzību vai atlīdzinošas darbības par savu ieguldījumu tirdzniecības sarunās, kas īstenotas, lai samazinātu vai atceltu tarifus un citas mazāk attīstīto līgumslēdzēju pušu tirdzniecību kavējošas barjeras.*

9. Pasākumu īstenošana, kuri varētu stiprināt šo principu un mērķu iedzīvināšanu, ir pamats līgumslēdzēju pušu apzinātam un mērķtiecīgam ieguldījumam, tām darbojoties gan individuāli, gan kopdarbojoties.

XXXVII pants

Saistības

1. Attīstītajām līgumslēdzējām pusēm ir pienākums savu iespēju robežās, tas ir, kad vien to neaizliedz nepārvarami šķēršļi, ieskaitot likuma normas, ievērot sekojošus nosacījumus:

(a) nodrošināt lielu prioritāti barjeru samazināšanai un atcelšanai, ieskaitot muitas nodokļus un citus ierobežojumus, kas nepamatoti atšķir pārstrādātos produktu veidus no nepārstrādātiem*, to produktu eksportam, kuri pašreiz ir vai nākotnē būs īpaši svarīga sastāvdaļa mazāk attīstīto valstu eksportā;<>

(b) atteikties no muitas nodokļu vai ārpustarifu importa ierobežojumu ieviešanas vai to ietekmes paplašināšanas to produktu eksportam, kuri pašreiz ir vai nākotnē būs īpaši svarīgas sastāvdaļas mazāk attīstīto valstu eksportā; un

(ii) jebkuru fiskālās politikas izmaiņu gadījumā nodrošināt prioritāti tādu fiskālo pasākumu samazināšanai vai atcelšanai,

kuri lielā mērā, īpaši piemērojot pamatproduktiem, kas pilnīgi vai galvenokārt ražoti mazāk attīstīto līgumslēdzēju pušu teritorijās, ierobežo vai ierobežos šo pamatproduktu patēriņu, to izejvielu vai pārstrādātajās formās.

2. (a) Ikvienā gadījumā, kad tiek uzskatīts, ka netiek īstenoti 1. paragrāfa (a), (b) vai (c) nosacījumi, par lietas būtību jāinformē LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES, ko ir pienākums darīt vai nu līgumslēdzējai pusei, kas tādā veidā atturas no šo nosacījumu īstenošanas, vai arī citai ieinteresētajai līgumslēdzējai pusei.

(b) (i) Ja kāda no līgumslēdzējām pusēm to pieprasa, LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM jākonsultējas, neietekmējot kādu divpusējo (bilaterālās) konsultāciju procesu, ar attiecīgo līgumslēdzēju pusi un visām ieinteresētajām līgumslēdzējām pusēm par konstatēto faktu ar mērķi panākt atrisinājumu, kas vienlīdz apmierinātu visas attiecīgās līgumslēdzējas puses un tādējādi īstenotu XXXVI panta nosacījumus. šo konsultāciju gaitā ir jāizskata visi iemesli, kāpēc nav īstenoti 1. paragrāfa (a), (b) un (c) apakšparagrāfa nosacījumi.

(ii) Tā, kā 1. paragrāfa (a), (b) un (c) apakšparagrāfa nosacījuma īstenošana dažos gadījumos var tikt ātrāk panākta citu attīstīto līgumslēdzēju pušu kopdarbības rezultātā, šādas konsultācijas, ja tas ir iespējams, jāīsteno ar šādu mērķi.

(iii) LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU konsultācijas piemērotos gadījumos var tikt īstenotas ar mērķi, lai panāktu vienošanos par kopdarbību šīs Vienošanās mērķu attīstīšanai, kā tas paredzēts XXV panta 1. paragrāfā.

3. Attīstītajām līgumslēdzējām pusēm ir pienākums:

(a) pielikt visas pūles, lai saglabātu tirdzniecības robežas vienlīdzīgā līmenī tajos gadījumos, kur valsts valdība tieši vai netieši nosaka tālākās pārdošanas cenas produktiem, kas pilnīgi vai daļēji ražoti mazāk attīstīto līgumslēdzēju pušu teritorijās;

(b) aktīvi apspriest citu līdzekļu īstenošanu, kas nodrošinātu importam no mazāk attīstītajām valstīm lielākas iespējas, šim mērķim īstenot atbilstošu starptautiska līmeņa sadarbību;

(c) apspriežot citu šīs Vienošanās kontekstā piemērojamo līdzekļu īstenošanu, īpaši ievērot mazāk attīstīto līgumslēdzēju pušu tirdzniecības intereses, lai atrisinātu atsevišķas problēmas, kas skar šo līgumslēdzēju pušu svarīgas intereses, un izskatītu visus iespējamos to konstruktīvos atrisinājumus, pirms šādi līdzekļi tiek piemēroti.

4. Mazāk attīstītās līgumslēdzējas puses piekrīt attiecīgi īstenot 4. daļas nosacījumus citu mazāk attīstīto līgumslēdzēju pušu labā tik lielā mērā, kamēr šādas darbības atbilst to individuālajai pašreizējai un nākotnes attīstībai, finansu un tirdzniecības attīstībai, ņemot vērā tirdzniecības attīstību pagātnē un mazāk attīstīto valstu intereses kopumā.

5. Īstenojot no 1. līdz 4. paragrāfam definētos nosacījumus, katra līgumslēdzēja puse nodrošinās kādai citai ieinteresētajai līgumslēdzējai pusei pilnīgu un tūlītēju konsultāciju iespēju parasto šīs Vienošanās procedūru ietvaros kurā katrā apspriežamajā gadījumā.

XXXVIII pants

Kopdarbība

1. Līgumslēdzējām pusēm pienācīgā mērā jāsadarbojas savā starpā šīs Vienošanās kontekstā un citās jomās, lai īstenotu XXXVI pantā noteiktos mērķus.

2. Atsevišķi uzskaitot, LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM ir pienākums:

(a) pienācīgi rīkoties, ieskaitot starptautiska līmeņa darbību, lai nodrošinātu to pamatproduktu, kuru eksportā patlaban vai nākotnē ir ieinteresētas mazāk attīstītās līgumslēdzējas puses, piekļuvi tirgiem tiem labvēlīgā režīmā, un, kur tas iespējams, īstenot pasākumus, lai stabilizētu un uzlabotu tirgus situāciju pasaulē šiem produktu veidiem, ieskaitot pasākumus, kas sekmē stabilu un izdevīgu cenu veidošanu, tādējādi attīstot starptautisko tirdzniecību un pieprasījumu, kā arī šo valstu eksporta ienākumu dinamisku un pastāvīgu pieaugumu;

(b) veidot attiecīgu sadarbību tirdzniecības un attīstības jautājumos ar Apvienoto Nāciju Organizāciju, tās organizācijām un aģentūrām, ieskaitot institūcijas, kas izveidotas pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas Konferences par tirdzniecību un attīstību ieteikuma;

(c) sadarboties, analizējot atsevišķu mazāk attīstīto līgumslēdzēju pušu attīstības plānus un politiku, kā arī pētot tirdzniecības un savstarpējās palīdzības attiecības ar mērķi izstrādāt konkrētus pasākumus, lai atbalstītu eksporta potenciāla attīstību un nodrošinātu piekļuvi tirgiem tām industrijām, kas šādā veidā attīstījušās, un, šai sakarā, meklēt sadarbības iespējas ar valstīm un starptautiskajām organizācijām, it īpaši ar tādām organizācijām, kuru kompetencē ir ekonomiskās attīstības finansu palīdzības nodrošināšana, sadarboties sistemātisko pētījumu jomā par tirdzniecības un palīdzības attiecībām starp atsevišķām līgumslēdzējām pusēm nolūkā izstrādāt tiešu eksporta potenciāla, tirgus prognozes un jebkuras tālāk nepieciešamas darbības analīzi;

(d) pastāvīgi pārskatīt pasaules tirdzniecības attīstības gaitu, īpašu uzmanību pievēršot mazāk attīstīto līgumslēdzēju pušu tirdzniecības izaugsmei, un nodrošināt līgumslēdzējām pusēm apstākļiem piemērotas rekomendācijas;

(e) ekonomiskās attīstības nolūkā sadarboties piemērotu tirdzniecības paplašināšanas metožu izstrādē starptautiskā līmenī harmonizējot nacionālo politiku un noteikumus, ar produkciju ietekmējošu tehnisko un komerciālo standartu, transporta un mārketinga palīdzību un nodrošinot plašas iespējas tirdzniecības informācijas apmaiņai, kā arī attīstot tirgzinības; un

(f) īstenojot institucionālos faktorus, kuri nepieciešami, lai īstenotu XXXVI panta nosacījumus un iedzīvinātu šīs daļas nosacījumus.

A PIELIKUMS

Teritoriju saraksts, uz ko attiecas I panta 2.(a) paragrāfs

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste
Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes atkarīgās teritorijas
Kanāda
Austrālijas Savienība
Austrālijas Savienības atkarīgās teritorijas
Jaunzēlande
Jaunzēlandes atkarīgās teritorijas
Dienvidāfrikas Savienība, ieskaitot Dienvidrietumāfriku
Īrija
Indija (1947. gada 10. aprīlī)
Ņūfaundlenda
Dienvidrodēzija
Birma
Ceilona

Dažās teritorijās attiecīgiem produktiem ir spēkā divas vai vairākas preferenciālas likmes. Katrai šādai teritorijai ir pienākums, vienojoties ar citām līgumslēdzējām pusēm, kas ir šī produkta tiešie piegādātāji vislielākās labvēlības valsts režīmā, aizvietot šādas preferenciālas likmes ar vienu preferenciālu likmi, kas nedrīkst būt mazāk labvēlīga vislielākās labvēlības valsts režīma piegādātājiem kā tās preferences, kas bija spēkā pirms šādas aizvietošanas.

Līdzvērtīgas preferenču robežas ieviešana, kas aizvieto iekšējā nodokļa preferenču robežu (spēkā 1947. gada 10. aprīlī) tikai un vienīgi divu šajā pielikumā uzskaitīto valstu starpā vai kas aizvieto preferenciālās kvantitatīvās normas, kuras aprakstītas nākamajā paragrāfā, nedrīkst radīt tarifu preferences robežas paaugstināšanos.

Preferenciālās normas, kas minētas XIV panta 5. (b) paragrāfā, ir spēkā Apvienotajā Karalistē 1947. gada 10. aprīlī un ir noteiktas ar līgumisku vienošanos Kanādai, Austrālijai un Jaunzēlandei, Kanādai, Austrālijai un Jaunzēlandei attiecībā uz saldētu liellopu un teļa gaļu, saldētu aitas un jēra gaļu, saldētu cūkas gaļu un bekonu. Ir noteikts, ka, neietekmējot jebkuru darbību, kas īstenota XX panta (h) apakšparagrāfa ietvaros, šīs normas ir jāatceļ vai jāaizvieto ar tarifu preferencēm un ka sarunām ar šādu mērķi attiecīgo valstu un ieinteresēto valstu starpā jāsākas cik drīz vien iespējams.

Jaunzēlandē 1947. gada 10. aprīlī spēkā esošais filmu nomas nodoklis šīs Vienošanās kontekstā jāuzskata par muitas nodokli, uz kuru ir attiecināms I pants. Iznomātāju filmu kvota, kas ir spēkā Jaunzēlandē 1947. gada 10. aprīlī, ir jāuztver kā demonstrēšanas kvota, un uz to attiecas IV pants.

Indijas un Pakistānas domīnijas nav šeit minētas atsevišķi tādēļ, ka tās šādā statusā neeksistēja 1947. gada 10. aprīlī.

B PIELIKUMS

Franču Savienības teritoriju saraksts, uz ko attiecas I panta 2.(b) paragrāfs

Francija
Franču Ekvatoriālā Āfrika (Kongo Līča Līguma⁶ un citas teritorijas)
Franču Rietumāfrika
Kamerūna Franču aizbildniecībā
Franču Somālijas krasts un atkarīgās teritorijas
Franču Okeānijas teritorijas
Franču teritorijas Jaunhebrīdu Kondomīnijā
Indoķīna
Madagaskara un atkarīgās teritorijas
Maroka (Franču zona)
Jaunkaledonija un atkarīgās teritorijas
Sentpjēra un Mikelona
Togo Franču aizbildniecībā
Tunisija

C PIELIKUMS

Teritoriju saraksts, uz kurām attiecas I panta 2.(b) paragrāfs, attiecas uz Beļģijas muitas savienību, Luksemburgu un Nīderlandi

Beļģijas un Luksemburgas ekonomiskā savienība
Beļģu Kongo
Ruanda Urundi
Nīderlande
Jaungvineja
Surinama
Nīderlandes Antiļas
Indonēzijas Republika
Importiem tikai un vienīgi Muitas savienības teritorijās.

D PIELIKUMS

Teritoriju saraksts, uz kurām attiecas I panta 2.(b) paragrāfs, attiecas uz Amerikas Savienotajām Valstīm

Amerikas Savienotās Valstis (muitas teritorija)
Amerikas Savienoto Valstu atkarīgās teritorijas
Filipīnu Republika

E PIELIKUMS

Teritoriju saraksts, kuras ietver Čīles un tās kaimiņvalstu preferenciālās normas, uz kurām attiecas I panta 2.(d) paragrāfs

Preferences, kas spēkā tikai un vienīgi starp Čīli, no vienas puses, un

1. Argentīnu

2. Bolīviju

3. Peru,

no otras puses.

F PIELIKUMS

Teritoriju saraksts, uz kurām attiecas preferenciālās normas starp Libānu un Sīriju, un to kaimiņvalstis, uz kurām attiecas I panta 2.(d) paragrāfs

Prefereces, kas spēkā tikai un vienīgi starp Libānas – Sīrijas Muitas savienību, no vienas puses, un

1. Palestīnu

2. Transjordāniju,

no otras puses.

G PIELIKUMS

Datumi, kuros noteiktas preferenču robežas, kas minētas I panta 4. paragrāfā

Austrālija	1946. gada 15. oktobris
Kanāda	1939. gada 1. jūlijs
Francija	1939. gada 1. janvāris
Libānas – Sīrijas Muitas Savienība	1938. gada 30. novembris
Dienvidāfrikas Savienība	1938. gada 1. jūlijs
Dienvidrodēzija	1941. gada 1. maijs

H PIELIKUMS

Ārējās tirdzniecības procentuālās daļas, kas pielietojamas XXVI pantā minēto parametru noteikšanai

(Pamatots uz no 1949. gada līdz 1953. gadam izdarītajiem vidējiem aprēķiniem)

Ja pirms tam, kad Japānas valdība ir iekļāvusies Vispārējā Vienošanās, esošā Vienošanās ir visu līgumslēdzēju pušu akceptēta, kuru 1. slejā parādītie ārējās tirdzniecības dati atbilst procentuālajai sakarībai, kas definēta XXVI panta 6. paragrāfā, minētā paragrāfa kontekstā ir piemērojama 1.sleja. Ja esošā Vienošanās nav tikusi šādi akceptēta pirms Japānas valdības iekļaušanās, minētā paragrāfa kontekstā jāpiemēro 2. sleja.

	1. sleja Līgumslēdzējas puses 1995.gada 1. martā	2. sleja Līgumslēdzējas puses 1995.gada 1. martā un Japāna
Austrālija	3.1	3.0
Austrija	0.9	0.8
Beļģija – Luksemburga	4.3	4.2
Brazīlija	2.5	2.4
Birma	0.3	0.3
Kanāda	6.7	6.5
Ceilona	0.5	0.5
Čīle	0.6	0.6
Kuba		1.1
Čehoslovakija	1.4	1.4
Dānija	1.4	1.4
Dominikas Republika	0.1	0.1
Somija	1.0	1.0
Francija	8.7	8.5
Vācijas Federālā Republika	5.3	5.2
Grieķija	0.4	0.4
Haiti	0.1	0.1
Indija	2.4	2.4
Indonēzija	1.3	1.3
Itālija	2.9	2.8
Nīderlandes Karaliste	4.7	4.6
Jaunzēlande	1.0	1.0
Nikragva	0.1	0.1
Norvēģija	1.1	1.1
Pakistāna	0.9	0.8
Peru	0.4	0.4
Rodēzija un Njasalenda	0.6	0.6
Zviedrija	2.5	2.4
Turcija	0.6	0.6
Dienvidāfrikas Savienība	1.8	1.8
Apvienotā Karaliste	20.3	19.8
Amerikas Savienotās Valstis	20.6	20.1
Urugvaja	0.4	0.4
Japāna	–	2.3
	100.0	100.0

Piezīme: Šīs procentuālās attiecības ir aprēķinātas, ņemot vērā visu to teritoriju tirdzniecību, kurās piemērota Vispārējā Vienošanās par Tarifiem un Tirdzniecību.

I PIELIKUMS

Piezīmes un papildus nosacījumi

I panta pielikums

1. paragrāfs

Pienākumi, kas definēti I panta 1. paragrāfā ar atsauci uz III panta 2. un 4. paragrāfu, un tie, kas definēti III panta 2. un IV paragrāfā ar atsauci uz VI pantu, ir jāuzskata par saistītiem ar 2. daļu Pagaidu pieteikuma protokola nolūkos.

Atsauces augstākminētajā paragrāfā un I panta 1. paragrāfā uz III panta 2. un 4. paragrāfu ir spēkā tikai pēc tam, kad III pants ir ticis izmainīts, stājoties spēkā grozījumam, ko paredz II daļu modificējošais Protokols un Vispārējās Vienošanās par tarifiem un tirdzniecību XXVI pants, 1948. gada 14. septembrī7.

4. paragrāfs

Termins "preferences robeža" nozīmē absolūto starpību, nevis proporcionālo attiecību, starp vislielākās labvēlības režīma valsts nodokļu likmi un preferenciālo nodokļu likmi tādam pašam produktam. Piemēram:

1) Ja vislielākās labvēlības režīma valsts likme ir 36 procenti ad valorem un preferenciālā nodokļu likme ir 24 procenti ad valorem, preferences robeža ir 12 procenti ad valorem, nevis viena trešā daļa no vislielākās labvēlības režīma likmes;

2) Ja vislielākās labvēlības režīma likme ir 36 procenti ad valorem un preferenciālā likme ir izteikta kā divas trešās daļas no vislielākās labvēlības režīma likmes, tad preferences robeža ir 12 procenti ad valorem;

3) Ja vislielākās labvēlības valsts režīma likme ir 2 franki par vienu kilogramu un preferenciālā nodokļu likme ir 1.50 franki par kilogramu, preferences robeža ir 0.50 franki par kilogramu.

Sekojošas muitas darbības, ja tās notiek pēc pieņemtajām parastajām procedūrām, nav pretrunā ar vispārējo preferenču robežu fiksēšanu:

i) Atkārtota, pareizi noteikta tarifu klasifikācijas vai nodokļu likmju piemērošana produktam gadījumos, kad šādas klasifikācijas vai likmes piemērošana produktam ir tikusi uz laiku atcelta vai nedarbojās 1947. gada 10. aprīlī; un

ii) Atsevišķu produktu klasifikācija ar citu tarifu pantu nekā tas tarifs, kas šim produktam bija noteikts 1947. gada 10. aprīlī, gadījumos, kad tarifu likums skaidri norāda, ka šis produkts var tikt klasificēts ar vairāk kā vienas tarifu pozīcijas palīdzību.

II panta pielikums

2. (a) paragrāfs

Atsauces II panta 2. (a) paragrāfā uz III panta 2. paragrāfu ir spēkā tikai pēc tam, kad III pants ir ticis grozīts, stājoties spēkā grozījumam, ko paredz II daļu modificējošais Protokols un Vispārējās Vienošanās par tarifiem un tirdzniecību XXVI pants, 1948. gada 14. septembrī.8

2. (b) paragrāfs

Skatīt piezīmi, kas attiecas uz I panta 1. paragrāfu.

4. paragrāfs

Izņemot tos gadījumus, kur līgumslēdzējas puses, kas sākotnēji vienojušās par koncesiju, ir vienojušās citādāk, šī panta nosacījumi jāpiemēro, ņemot vērā Havanas Hartas XXXI pantu

III panta pielikums

Jebkurš iekšējais nodoklis, normatīvi vai prasības, kas aprakstīti 1. paragrāfā un attiecas uz importēto produktu un tādu pašu iekšzemē ražotu produktu un tiek iekasēti vai piemēroti importētā produkta importēšanas laikā un vietā, ir tomēr jāuztver kā tāda veida iekšējais nodoklis, normatīvi vai prasības, kas aprakstīti 1. paragrāfā un attiecīgi ir pakļauti III panta nosacījumiem.

1. paragrāfs

1. paragrāfa piemērošana iekšējiem nodokļiem, ko piemēro līgumslēdzējas puses teritoriju vietējās pārvaldes institūcijas, ir pakļauta XXIV panta pēdējā paragrāfa nosacījumiem. Termins "pienācīgi pasākumi" minētajā paragrāfā neuzliek par pienākumu, piemēram, atcelt to nacionālo likumu daļu, kas atļauj vietējām pārvaldes institūcijām ieviest iekšējos nodokļus, kuri faktiski neatbilst III panta nosacījumiem, taču ir saskaņā ar šī panta ideju, ja šādu likumu atcelšana izraisītu nopietnu vietējo pārvaldes institūciju finansu krīzi. Attiecībā uz vietējo pārvaldes institūciju noteikto nodokļu sistēmu, kas nesaskan gan ar III panta nosacījumiem, gan ar tā ideju, termins "pienācīgi pasākumi" pieļauj, ka līgumslēdzēja puse pakāpeniski atceļ neatbilstošo nodokļu sistēmu pārejas perioda laikā, gadījumā, ja krasa pāreja radītu nopietnas administratīvas un finansiālas problēmas.

2. paragrāfs

Nodoklis, kas atbilst 2.paragrāfa pirmajā teikumā noteiktajām prasībām tiks uzskatīts par neatbilstošu otrajā teikumā noteiktajam nosacījumam tikai, ja starp produktu, kas aplikts ar nodokļiem, un tieši konkurējošu vai aizvietojošu produktu, kas nav aplikts ar tādiem pašiem nodokļiem, pastāvējusi konkurence.

5. paragrāfs

Normatīvie akti, kas atbilst 5. paragrāfa pirmajā teikumā noteiktajiem nosacījumiem, nevar tikt uzskatīti par neatbilstošiem otrajā teikumā noteiktajiem nosacījumiem ikvienā gadījumā, kad tie attiecas vienīgi uz iekšzemē nozīmīgos daudzumos saražotiem produktiem. Normatīvais akts nevar tikt uzskatīts par atbilstošu otrā teikuma nosacījumiem ar pamatojumu, ka proporcija vai daudzums, kas piešķirts katram no produktiem, uz kuru attiecas normatīvs, rada vienlīdzīgas attiecības starp importētajiem un iekšzemē ražotajiem produktiem.

V panta pielikums

5. paragrāfs

Attiecībā uz transporta izmaksām, 5. paragrāfā definētais princips attiecas uz vienādiem produktiem, kas ir transportēti pa vienu un to pašu maršrutu vienādos apstākļos.

VI panta pielikums

1. paragrāfs

1. Saistīto kompāniju radītais slēptais dempings (tad, ja importētājs pārdod produktu par zemāku cenu, nekā ar importētāju saistītais eksportētājs ir norādījis pavadzīmē, kā arī par zemāku cenu, nekā eksportējošās valsts tirgū) ir cenu dempinga paveids, attiecībā uz kuru ir jāaprēķina dempinga robeža, par pamatu šādiem aprēķiniem ņemot cenu, par kādu importētājs ir pārdevis produktu tālāk.

2. Ar šo tiek atzīts, ka gadījumā, ja tiek importēts no valsts, kurai ir pilnīgs vai būtisks tās tirdzniecības monopols un kur visas cenas ir fiksējusi valsts, var rasties īpaši sarežģījumi, nosakot cenas salīdzinājumu 1. paragrāfa kontekstā. šādos gadījumos līgumslēdzējas puses var uzskatīt par nepieciešamu ņemt vērā iespēju, ka tieša cenu salīdzināšana ar šādas valsts iekšzemes cenām ne vienmēr būs pielietojama.

2. un 3. paragrāfs

1. Tāpat kā daudzos muitas administrācijas gadījumos, līgumslēdzēja puse var pieprasīt pamatotu drošību (obligāciju vai skaidras naudas depozītu) pretdempinga vai pretsubsīdiju nodokļu izmaksai, kamēr tiek izskatītas aizdomas par dempinga vai subsidēšanas faktu.

2. Vairāku valūtu pielietošanas gadījumā atsevišķos apstākļos var notikt eksporta subsidēšana, kam var pretdarboties ar pretsubsīdiju nodokli 3. paragrāfa ietvaros, vai arī var radīt dempinga paveidu attiecīgās valsts valūtas devalvācijas ceļā, kam var pretdarboties tā, kā paredzēts 2. paragrāfā. Termins "vairāku valūtu pielietošana" nozīmē darbību, ko sankcionējusi vai veic valsts.

6. (b) paragrāfs

Atteikšanās no tiesībām šī apakšparagrāfa nosacījumu kontekstā ir pieļaujama tikai līgumslēdzējas puses pieteikuma gadījumā, kad tā piedāvā iekasēt antidempinga vai pretsubsīdiju nodokli.

VII panta pielikums

1. paragrāfs

Izteiciens "citas nodevas" neattiecas uz iekšējiem nodokļiem vai tiem līdzvērtīgām nodevām, kas ieviestas importētiem produktiem vai sakarā ar tiem.

2. paragrāfs

1. Šī panta kontekstā būtu pareizi uzskatīt, ka termins "patiesā vērtība" ietver cenu, kas norādīta pavadzīmē plus jebkuru tajā neiekļautu nodevu par attaisnotām izmaksām, kas ir raksturīgas "patiesās vērtības" sastāvdaļas, un pieskaitot vēl jebkuru neparastu atlaidi vai citu normālās un konkurētspējīgās cenas samazinājumu.

2. VII panta 2. (b) paragrāfa kontekstā būtu pareizi uzskatīt, ka līgumslēdzējām pusēm sakot "parastā tirdzniecības procesā ... pilnas konkurences apstākļos", tās izslēdz darījumus, kur pircējs un pārdevējs nav viens no otra neatkarīgi un kur cena nav vienīgais darījuma apsvērums.

3. "Pilnas konkurences apstākļu" standartjēdziens atļauj līgumslēdzējām pusēm izslēgt tās cenas, kurām ir piesaistītas īpašas atlaides, kas atļautas ekskluzīviem aģentiem.

4. Tas, kā formulēti (a) un (b) apakšparagrāfi, atļauj līgumslēdzējai pusei vienveidīgi noteikt muitas vērtību vai nu (1) pamatojoties un importētās preces eksportētāja cenām, vai (2) pamatojoties uz preces kopējo cenu līmeni.

VIII panta pielikums

1. Kaut arī VII pants tieši nepaskaidro daudzveidīgu maiņas likmju lietošanu kā tādu, 1. un 4. paragrāfs paredz apmaiņas nodokļu vai nodevu lietošanu kā līdzekli, lai ieviestu vairāku valūtu pielietošanu; ja, tomēr līgumslēdzēja puse ar Starptautiskā valūtas fonda piekrišanu, lieto daudzveidīgu valūtas apmaiņu likmes maksājumu bilances nolūkā, XV panta 9. (a) paragrāfa nosacījumi pilnībā nodrošina tās pozīciju.

2. paragrāfa nosacījumu kontekstā būt pareizi uzskatīt, ka gadījumā, kad no vienas līgumslēdzējas puses teritorijas otras līgumslēdzējas puses teritorijā tiek importēti produkti, to izcelsmes sertifikāti ir jāpieprasa tikai tik lielā mērā, cik tas ir noteikti nepieciešams.

XI, XII, XIII, XIV, un XVII pantu pielikums

XI, XII, XIII, XIV, un XVII pantos termini "importa ierobežojumi" vai "eksporta ierobežojumi" iekļauj ierobežojumus, ko īsteno valsts savās tirdzniecības operācijās.

XI panta pielikums

2. (c) paragrāfs

Termins "jebkurā veidā" šajā paragrāfā attiecas uz vienādiem produktiem, kad tie ir pārstrādes sākumposmā un strauji bojājas, kas tieši konkurē ar svaigiem produktiem un, ja tie tiek brīvi importēti, var padarīt neefektīvu ierobežojumu, kas attiecas uz svaigo produktu.

2. paragrāfs, pēdējais apakšparagrāfs

Termins "speciālie faktori" attiecas arī uz relatīvās ražošanas efektivitātes izmaiņām gan iekšzemes un ārvalstu ražotāju starpā, gan dažādu ārvalstu ražotāju starpā, taču neattiecas uz izmaiņām, kas radītas mākslīgi un ar šajā Vienošanās neatļautiem līdzekļiem.

XII panta pielikums

LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM ir pienākums saglabāt noslēpumā jebkuru šīs Vienošanās sakarā noturēto konsultāciju raksturu un saturu.

3. (c), (i) paragrāfs

Līgumslēdzējām pusēm, kas pielāgo ierobežojumus, ir jāizvairās no nopietna kaitējuma radīšanas tādu preču eksportam, no kura līgumslēdzējas puses ekonomika ir lielā mērā atkarīga.

4. (b) paragrāfs

Ar šo vienojas, ka noteiktais datums ir deviņdesmit dienas pēc grozījumu, kurus satur Protokols, kas groza preambulu un šīs Vienošanās 2. un 3. daļu, stāšanās spēkā. Ja tomēr LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES uzskata, ka apstākļi nav labvēlīgi šī apakšparagrāfa nosacījumu piemērošanai paredzētajā laika posmā, tās var noteikt arī vēlāku datumu; ja vien šis datums iestājas ne vēlāk kā trīsdesmit dienas no brīža, kad VIII pantā noteiktie pienākumi, 2., 3. un 4. daļa no Vienošanās par Starptautisko valūtas fondu ir piemērojami līgumslēdzējām pusēm, fonda dalībvalstīm, kuru tirdzniecība kopsummā sastāda vismaz piecdesmit procentu no kopējā visu līgumslēdzēju pušu tirdzniecības apjoma.

4. (e) paragrāfs

Ar šo vienojas, ka 4. (e) paragrāfs nepievieno jaunus kritērijus kvantitatīvo ierobežojumu ieviešanai vai turpināšanai maksājumu bilances nolūkā. Tā nozīme ir tikai un vienīgi nodrošināt, lai tiktu pienācīgi ņemti vērā visi ārējie faktori – izmaiņas tirdzniecības noteikumos, kvantitatīvie ierobežojumi, pārmērīgi tarifi un subsīdijas, kas var radīt papildu sarežģījumus ar maksājumu bilanci tai līgumslēdzējai pusei, kas piemēro ierobežojumus.

XIII panta pielikums

2. (d) paragrāfs

Netika minēti "komerciāli apsvērumi" kā kritērijs, pēc kura nosaka kvotas, tādēļ, ka tika uzskatīts, ka vietējām varas institūcijām ne vienmēr būs praktiski iespējams to piemērot. Vēl vairāk, gadījumos, kad tas ir praktiski iespējams, līgumslēdzējai pusei jāpiemēro šie apsvērumi vienošanās procesā, saskaņā ar pamatnoteikumu, kas definēts 2. paragrāfa pirmajā teikumā.

4. paragrāfs

Skatīt piezīmi attiecībā uz "īpašajiem faktoriem" saistībā ar XI panta 2. paragrāfa pēdējo apakšparagrāfu.

XIV panta pielikums

1. paragrāfs

Šī paragrāfa nosacījumi nevar tikt tā interpretēti, lai konsultācijās, ko nodrošina XII panta 4. paragrāfs un XVIII panta 12. paragrāfs, atturētu LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES, no pilnīgas importa ierobežojumu jomā konstatētas diskriminācijas izcelšanās, iemeslu un radīto seku izvērtēšanas.

2. paragrāfs

3. Viena no situācijām, kas raksturota 2. paragrāfā, ir, kad līgumslēdzēja puse saglabā tā brīža darījumu rezultātā panākto līdzsvaru (bilanci), kuru tā uzskata par neiespējamu izmantot bez diskriminācijas.

XV panta papildinājums

4. paragrāfs

Vārds "izjaukšana" ir lietots, lai norādītu, ka atkāpšanās no šī Vienošanās panta apmaiņas darbības rezultātā nav jāuzskata par šī panta neievērošanu, ja, piemēram, nav pretrunas ar šajā pantā definēto nolūku. Tādējādi, ja līgumslēdzēja puse, kas saskaņā ar Vienošanās par Starptautisko valūtas fondu pantiem, kā daļu no apmaiņas kontroles pieprasa samaksu par tās eksportiem savā valūtā vai vienas vai vairāku Starptautiskā Valūtas fonda dalībvalstu valūtā, tas netiks uzskatīts par XI vai XIII panta pārkāpumu. Cits piemērs varētu būt, ka līgumslēdzēja puse, kas sīki norāda uz importa licences valsti, no kuras preces ir tikušas importētas, to dara, nevis lai ieviestu papildus diskriminējošu elementu tās importa licencēšanas sistēmā, bet lai īstenotu atļautas apmaiņas kontroli.

XVI panta papildinājums

Tādu nodevu un nodokļu atcelšana eksportētajam produktam, kurus tomēr piemēro tādam pašam produktam, ja tas paredzēts iekšzemes patēriņam, vai atbrīvo no šādām nodevām un nodokļiem apmēros, kas nepārsniedz tos, kas uzkrājušies, nevar tikt uzskatīta par subsidēšanu.

B sadaļa

1. B sadaļas nosacījumi neattur līgumslēdzēju pusi no daudzveidīgu apmaiņas likmju piemērošanas saskaņā ar Vienošanās par Starptautisko valūtas fondu nosacījumiem.

2. B sadaļas mērķu īstenošanas nolūkos par "pirmproduktu" jāuzskata jebkurš lauksaimniecības, zivju, minerālu produkts tā dabiskajā veidā, kas ir tādā mērā apstrādāts, kā to parasti pieprasa sagatavošana starptautiskajam tirgum.

3. paragrāfs

1. Fakts, ka līgumslēdzēja puse nav eksportējusi apspriežamo produktu iepriekšējā pārstāvētajā periodā, neattur šo līgumslēdzēju pusi no attiecīgā produkta tirdzniecības daļas iegūšanas.

2. Iekšzemes cenas stabilizācijas sistēma vai pirmprodukta atgriešana iekšzemes ražotājiem neatkarīgi no eksporta cenu kustības, kas dažreiz rada situāciju, kad produkts tiek tirgots eksportam par zemāku cenu nekā tā, ko iekšzemes patērētāji par šādu produktu maksā, nav jāuzskata par eksporta subsīdiju 3. paragrāfa ietvaros, ja LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES nosaka, ka:

a) sistēma ir veidota tā, lai tās darbības rezultātā vai sistēmas darbības rezultātā produkts tiktu pārdots eksportam par lielāku cenu, nekā patērētāji maksā par šo produktu iekšzemes tirgū, un

b) sistēma tā darbojas vai arī veidota tādēļ, lai efektīvi regulētu ražošanu u.c., nevis lai netaisnīgi stimulētu eksportu vai kā citādi nopietni kaitētu citu līgumslēdzēju pušu interesēm.

Ņemot vērā šādu LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU noteikumu, visas darbības šādas sistēmas ietvaros ir pakļautas 3. paragrāfa nosacījumiem, ja tās ir pilnīgi vai daļēji finansētas no valdības fondiem papildus tiem fondiem, kas iegūti no ražotājiem attiecībā uz minēto produktu.

4. paragrāfs

4. paragrāfa nolūks ir mudināt līgumslēdzējas puses noslēgt vienošanos par 1957. gadā spēkā esošo subsīdiju nepielietošanu ar 1958. gada 1. janvāri, vai, ja tas neizdodas, vienoties par to apturēšanu līdz brīdim, kad tās uzskata par iespējamu panāk šādu vienošanās.

VII panta pielikums

1. paragrāfs

Mārketinga valžu darbība, kuras veido līgumslēdzējas puses un kuras ir iesaistītas pirkšanā vai pārdošanā, ir pakļauta (a) un (b) apakšparagrāfu nosacījumiem.

Mārketinga valžu darbība, kuras veido līgumslēdzējas puses un kuras nav iesaistītas pirkšanā vai pārdošanā, bet gan izstrādā noteikumus attiecībā uz privāto tirdzniecību, ir pakļauta šīs Vienošanās pantu attiecīgajiem nosacījumiem.

šis paragrāfs neaizliedz valsts uzņēmumiem noteikt to produktam dažādas cenas dažādiem tirgiem ar noteikumu, ja šādai cenu dažādībai ir komerciāli iemesli – eksporta tirgu piegādes un pieprasījuma noteikumu apmierināšana.

1. (a) paragrāfs

Valdības pasākumi, kas virzīti uz kvalitātes un efektivitātes standartu nodrošināšanu ārējā tirdzniecībā, vai piešķirtās privilēģijas nacionālo dabas resursu izmantošanā, kas tomēr valdībai nepaver iespēju kontrolēt šāda veida uzņēmuma tirdzniecību, nav uzskatāmi par "ekskluzīvām vai īpašām privilēģijām".

1. (b) paragrāfs

Valsts, kas saņēmusi "saistīto aizdevumu", var ņemt šo aizdevumu vērā kā "komerciālu apsvērumu", kad tā pērk vajadzīgo ārvalstīs.

2. paragrāfs

Ar terminu "prece" tiek saprasts produkts komerciālajā izpratnē un tas neietver pakalpojumu pirkšanu vai pārdošanu.

3. paragrāfs

Sarunas, ko līgumslēdzējas puses šī paragrāfa ietvaros piekrīt noturēt, ir ar nolūku samazināt importa un eksporta nodokļus un citas izmaksas vai ar nolūku panākt kādu citu vispusīgi izdevīgu atrisinājumu saskaņā ar šīs Vienošanās nosacījumiem (skat. II panta 4. paragrāfu un piezīmi pie tā).

4. (b) paragrāfs

Termins "importa cenu pielikums" šajā paragrāfā nozīmē cenas robežu, kas parāda par cik cena, kuru pieprasa importa monopols importētajam produktam (izņemot iekšējos nodokļus, kas atbilst III panta aprakstam, transportēšanas, izplatīšanas un citas izmaksas, kas rodas pārdošanas, pirkšanas vai tālākas pārstrādes laikā, un atbilstošu peļņas robežu) un pārsniedz importa cenu.

XVIII panta pielikums

LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM un līgumslēdzējām pusēm ir pienākums saglabāt noslēpumā jebkuru šīs Vienošanās sakarā noturēto konsultāciju raksturu un saturu.

1. un 4. paragrāfi

1. Kad LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES izvērtē, vai līgumslēdzējas puses ekonomika var "nodrošināt tikai zemu dzīves standartu", tām jāņem vērā šīs valsts ekonomikas normālais stāvoklis un tās nedrīkst pamatot savu lēmumu ar izņēmuma apstākļiem, kādi var rasties, piemēram, ārkārtīgi labvēlīgu apstākļu dēļ kādas šīs līgumslēdzējas puses galvenajam eksporta produktam vai produktiem.

2. Frāze "attīstības agrīnajās stadijās" attiecas ne tikai uz tām līgumslēdzējām pusēm, kas tikko uzsākušas ekonomisko attīstību, bet arī uz tām līgumslēdzējām pusēm, kas savā ekonomikā ir uzsākušas industrializācijas procesus, lai pārtrauktu pārmērīgu atkarību no pamatprodukcijas.

2., 3., 7., 13. un 22. paragrāfs

Atsauce uz kādas noteiktas industrijas izveidošanu attiecas ne tikai uz jaunas industrijas izveidošanu, bet arī uz jauna ražošanas atzara izveidošanu pastāvošās industrijas ietvaros un uz būtisku esošās industrijas pārveidošanu, kā arī uz būtisku esošās industrijas paplašināšanu, ja tā var nodrošināt tikai samērā nelielu daļu no iekšzemes pieprasījuma. Tas attiecas arī uz dabas katastrofu vai karadarbības rezultātā iznīcinātu industriju atjaunošanu

7. (b) paragrāfs

Paziņojums par līgumslēdzējas puses, izņemot 7. (a) paragrāfā minēto iesniedzēju līgumslēdzēju pusi, grozījumiem vai izstāšanos 7. (b) paragrāfa ietvaros, ir jāiesniedz sešus mēnešus pēc brīža, kad iesniedzēja līgumslēdzēja puse ir īstenojusi darbību, un tie stājas spēkā ne vēlāk kā trīsdesmit dienas pēc tam, kad LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES ir saņēmušas paziņojumu par šādām izmaiņām vai atteikšanos.

11. paragrāfs

11. paragrāfa otrais teikums nevar tikt skaidrots tā, lai līgumslēdzējai pusei pieprasītu ierobežojumu atcelšanu vai atvieglošanu, ja šāda atcelšana vai atvieglošana radītu apstākļus, kas attaisno XVIII panta 9. paragrāfā minēto ierobežojumu intesifikāciju vai ieviešanu.

12. (b) paragrāfs

Datums, kas minēts 12. (b) paragrāfā, ir tas datums, ko LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES nosaka pēc šīs Vienošanās XII panta 4. (b) paragrāfa nosacījumiem.

13. un 14. paragrāfi

Ar šo atzīst, ka līgumslēdzējai pusei ir nepieciešams pienācīgs laiks, lai tā varētu izvērtēt attiecīgās industrijas konkurējošo pozīciju, pirms attiecīgā līgumslēdzēja puse izlemj par labu pasākumu ieviešanai un paziņo par to LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM.

15. un 16. paragrāfi

Ar šo saprot, ka LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM ir pienākums uzaicināt līgumslēdzēju pusi, kura iesaka C sadaļas ietvaros piemērot līdzekļus, uz konsultācijām, kā noteikts 16. paragrāfā, ja to ir pieprasījusi līgumslēdzēja puse, kuras tirdzniecību ievērojami ietekmēs veicamie pasākumi.

16., 18., 19. un 22. paragrāfs

1. Ar šo saprot, ka LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES var piekrist ieteiktajiem veicamajiem pasākumiem atkarībā no īpašiem apstākļiem vai ierobežojumiem. Ja faktiski veiktais pasākums neatbilst tam, kam piekritušas LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES, tas ir jāuzskata par pasākumu, kura veikšanai nav piekritušas LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES. Gadījumos, kad LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES ir piekritušas pasākumu veikšanai noteiktā laika periodā, attiecīgā līgumslēdzēja puse, ja tā uzskata, ka šī pasākuma veikšana turpmākā laikā ir nepieciešama, lai panāktu mērķi, kura īstenošanai šie pasākumi ir tikuši sākotnēji ieteikti, var griezties pie LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM, lai pagarinātu šo piemērošanas periodu saskaņā ar C un D sadaļā minētajām procedūrām un nosacījumiem.

2. Ir sagaidāms, ka LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES vienmēr atteiksies piekrist tādiem pasākumiem, kuru veikšana var izraisīt nopietnu kaitējumu tiem produktiem, no kuru eksporta lielā mērā atkarīgs līgumslēdzējas puses ekonomikas stāvoklis.

18. un 22. paragrāfi

Frāze "ka līgumslēdzēju pušu intereses ir pienācīgi nodrošinātas" nozīmē, ka katrā no gadījumiem ir jāparedz laika posms, kas nepieciešams, lai apsvērtu vispiemērotāko metodi, ar kuru šīs intereses tiks aizsargātas. Piemērota metode varētu būt arī papildu koncesija, ko šai laika posmā piešķir līgumslēdzēja puse, kas pamatojusies uz C un D sadaļām, kur novirzīšanās no citiem šīs Vienošanās pantiem paliktu spēkā; vai arī piemērota metode varētu būt apspriežamā līdzekļa piemērošanas rezultātā radītajam kaitējumam pamatoti līdzvērtīgas koncesijas pagaidu atcelšana. šādai līgumslēdzējai pusei ir tiesības nodrošināt savas intereses ar šādu koncesijas apturēšanu uz laiku; ar noteikumu, ja šīs tiesības, līgumslēdzējai pusei veicot 4. (a) paragrāfā aprakstītos pasākumus, netiks izmantotas tad, kad LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES ir noteikušas, ka piedāvātās kompensējošās koncesijas apmēri ir pietiekami.

19. paragrāfs

19. paragrāfa nosacījumi attiecas uz gadījumiem, kad kāda industrija ir pastāvējusi ilgāk, nekā "būtisku laika posmu", uz ko attiecas 13. un 14. paragrāfa piezīme, un tā nevar tikt veidota tā, lai līgumslēdzēja puse, kas aprakstīta XVIII panta 4.(a) paragrāfā, nevarētu izmantot savas tiesības pamatojoties uz citiem C sadaļas nosacījumiem, ieskaitot 17. paragrāfu, attiecībā uz jaunizveidotu industriju, pat ja tā jau guvusi labumu no gadījuma rakstura aizsardzības, ko rada importa ierobežojumi maksājumu bilances nolūkos.

21. paragrāfs

Ikviena pasākuma veikšana, kā noteikts 21. paragrāfa nosacījumos, ir jāpārtrauc, ja ir pārtraukta darbība, kas notiek saskaņā ar 17. paragrāfu, vai, ja LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES piekrīt līdzeklim, kas ir piedāvāts pēc 17. paragrāfā noteiktā deviņdesmit dienu ilgā laika posma izbeigšanās.

XX panta pielikums

(h) apakšparagrāfs

Izņēmums, kas noteikts šajā apakšparagrāfā, attiecas uz jebkuru preču līgumu, kas atbilst Ekonomikas un sociālo lietu padomes 1947. gada 28. marta rezolūcijas 30 (IV) apstiprinātajiem principiem.

XXIV panta pielikums

9. paragrāfs

Ar šo saprot, ka I panta nosacījumi pieprasa, ka tad, kad produkts, kas importēts muitas savienības vai brīvās tirdzniecības zonas dalībvalsts teritorijā ar preferenciālām nodokļu likmēm, tiek reeksportēts uz citas šādas savienības vai zonas dalībvalsts teritoriju, pēdējai jāievāc nodoklis, kas atbilst starpībai starp nodokli, kas jau samaksāts, un lielāko nodokli, kas būtu jāmaksā, ja produkts tiktu importēts tieši tās teritorijā.

11. paragrāfs

Līdzekļi, ar kuriem Indija un Pakistāna savstarpēji īsteno noteiktus divpusējus tirdzniecības pasākumus, var novirzīties no atsevišķiem Vienošanās nosacījumiem, ja tās par šiem līdzekļiem ir vienojušās, taču vispārējā mērogā šiem līdzekļiem ir jāatbilst Vienošanās mērķiem.

XXVIII panta pielikums

LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES un katra no attiecīgajām līgumslēdzējām pusēm organizē sarunas un konsultācijas, ievērojot vislielāko iespējamo slepenību, lai priekšlaicīgi neatklātu nākotnē sagaidāmo tarifu izmaiņu detaļas. LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES ir nekavējoties jāinformē par jebkurām tarifu izmaiņām, kas radušās, pamatojoties uz šo Vienošanos.

1. paragrāfs

1. Ja LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES noteikušas citu, ne trīs gadu ilgu laika posmu, līgumslēdzēja puse var darboties saskaņā ar XXVIII panta 1. vai 3. paragrāfu pirmajā dienā pēc šī posma izbeigšanās, ja vien LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES nav noteikušas citu periodu, sekojošie laika posmi būs trīs gadus ilgi pēc šāda noteikta perioda izbeigšanās.

2. Nosacījums, ka 1958. gada 1. janvārī un citos datumos, kas noteikti atbilstoši 1. paragrāfam, līgumslēdzēja puse "var ... mainīt vai atteikties no koncesijas" nozīmē, ka šajā dienā un pirmajā dienā pēc katra laika posma šādas līgumslēdzējas puses juridiskās saistības mainās; tas nenozīmē, ka izmaiņām muitas tarifos ir obligāti jāstājas spēkā šai datumā. Ja tarifa izmaiņas, kas noteiktas saskaņā ar šo paragrāfu, tiek atliktas, ir jāatliek arī jebkuru kompensējošo koncesiju stāšanās spēkā.

3. Ne agrāk kā sešus mēnešus un ne vēlāk kā pirms 1958. gada 1. janvāra vai attiecīgā laika posma izbeigšanās datumā, līgumslēdzējai pusei, kas vēlas izmainīt vai atteikties no kādas koncesijas, kas inkorporēta attiecīgajā grafikā, jāpaziņo par to LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM. LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM tad attiecīgi jānorāda līgumslēdzējai pusei, kādas sarunas vai konsultācijas, kas minētas 1. paragrāfā, ir noturamas. Ikvienai līgumslēdzējai pusei, kam ir šādi norādījumi, ir jāpiedalās šādās konsultācijās vai sarunās ar iesniedzēju līgumslēdzēju pusi ar nolūku panākt vienošanos pirms posma beigām. Jebkurš Grafiku darbības laika paildzinājums ir uzskatāms par Grafiku izmaiņām pēc šādu sarunu noturēšanas, kā noteikts XXVI panta 1., 2. un 3. paragrāfā. Ja LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES rīko daudzpusējās tarifu sarunas sešu mēnešu ilgā laika posmā pirms 1958. gada 1. janvāra vai pirms jebkura datuma, kas noteikts saskaņā ar 1. paragrāfu, tām jāiekļauj šādu sarunu sagatavošanas gaitā piemērotas procedūras, kas paredz sarunas, uz kurām attiecas šis paragrāfs.

4. Prasībai, ka jebkurai pamatoti ieinteresētajai pusei ir jāparedz dalība sarunās vienlīdzīgi ar līgumslēdzējām pusēm, ar kurām sākotnēji notikusi vienošanās par koncesiju, ir nozīme, ko pamato nepieciešamība līgumslēdzējai pusei, kam ir lielāka tirdzniecības daļa, ko ietekmē koncesijas, nekā līgumslēdzējai pusei, ar kuru sākotnēji notikusi vienošanās par koncesiju, saņemt efektīvu iespēju aizstāvēt šajā Vienošanās tai paredzētās kontrakta tiesības. No otras puses, nav iecerēts, ka šo sarunu vēriens būtu tāds, ka sarunas un vienošanās XXVIII panta ietvaros kļūtu netaisnīgi sarežģītas, ne arī, lai radītu sarežģījumus šī panta piemērošanai koncesijām, kas veidosies no sarunām nākotnē. Attiecīgi LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM ir jānosaka, ka līgumslēdzēja puse ir uzskatāma par pamatoti ieinteresētu, ja tai būtiskā laika posmā pirms sarunu sākšanas ir lielāka tirdzniecības daļa iesniedzējas līgumslēdzējas puses tirgū nekā līgumslēdzējai pusei, ar ko sākotnēji vienojās par šo koncesiju, vai arī, ja tai, pēc LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU uzskatiem, būtu izveidojusies šāda tirdzniecības daļa, ja iesniedzēja līgumslēdzēja puse nebūtu piemērojusi diskriminējošus kvantitatīvus ierobežojumus. LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM nevajadzētu arī noteikt vairāk kā vienu pamatoti ieinteresēto līgumslēdzēju pusi, ja vien tas nav izņēmuma gadījums, kur ir vairāk nekā divas līgumslēdzējas puses, kam ir līdzīgs principiālas piegādātājas dalībvalsts ieinteresētības līmenis.

5. Ņemot vērā principiālas piegādātājas dalībvalsts ieinteresētības definīciju 1. paragrāfa 4. piezīmē, LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES var izņēmuma gadījumā noteikt, ka līgumslēdzējai pusei ir principiāla ieinteresētība preces piegādē, ja apspriežamā koncesija ietekmē tirdzniecību, kas ir šādas līgumslēdzējas puses eksporta galvenā daļa.

6. Nav paredzēts, ka nosacījums par pamatoti ieinteresētās puses piedalīšanos un par konsultācijām ar katru līgumslēdzēju pusi, kam ir principiāla ieinteresētība kuru iesniedzēja puse vēlas mainīt vai no kuras atkāpties, ir jāpiemēro tā, ka pēdējai ir jāmaksā kompensācijas vai jāveic atmaksa, kas lielāka nekā paredzētie grozījumi vai atkāpšanās, spriežot pēc tirdzniecības apstākļiem laikā, kad notikusi atteikšanās, un paredzot visus diskriminējošos kvantitatīvos ierobežojumus, ko iesniedzēja līgumslēdzēja puse saglabā.

7. Izteicienu "būtiska interese" nav iespējams precīzi definēt, un, tādējādi, tas var radīt LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM sarežģījumus. Tas ir lietots, lai ietvertu tikai tās līgumslēdzējas puses, kurām ir, vai pamatoti būtu, ja netiktu piemēroti diskriminējoši kvantitatīvie ierobežojumi, nozīmīga daļa tās līgumslēdzējas puses tirgū, kura meklē iespēju grozīt vai atteikties no koncesijas.

4. paragrāfs

1. Jebkura prasība uzsākt sarunas ir jāpamato ar attiecīgajiem statistikas un citiem datiem. Lēmums šādā jautājumā jāpieņem trīsdesmit dienu laikā no tā iesniegšanas brīža.

2. Ar šo tiek atzīts, ka dažām līgumslēdzējām pusēm, kuras ir lielā mērā atkarīgas no salīdzinoši neliela pamatpreču skaita un kuras paļaujas uz tarifiem kā uz svarīgu savas ekonomikas tālāko dažādošanu vai kā uz svarīgu valsts kases ienākumu avotu, atļaujot normālā kārtībā vest sarunas tikai XXVIII panta 1. paragrāfa ietvaros, var likt tām šādos apstākļos izdarīt izmaiņas vai atteikties tā, ka tālākā nākotnē skatoties ir redzams, ka tas nav nepieciešams. Lai izvairītos no šādas situācijas, LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES atļauj jebkurai no šādām līgumslēdzējām pusēm uzsākt sarunas, izņemot gadījumus, kad tās uzskata, ka šādas sarunas varētu beigties ar tarifu līmeņu paaugstināšanos vai veicināt to tik lielā mērā, ka šīs Vienošanās grafiki būtu apdraudēti vai netaisnīgā kārtā traucēts starptautiskais tirgus.

3. Ir paredzams, ka sarunās, kas atļautas 4.paragrāfa ietvaros vienas vienības vai ļoti nelielu vienību kopuma izmainīšanai vai atteikšanās no tās, ir normāli jāvienojas sešdesmit dienu laikā. Ir tomēr skaidrs, ka šāds laika posms būs nebūtisks gadījumos, kur jāvienojas par lielāka vienību kopuma izmaiņu vai atteikšanos no tā. Tādos gadījumos LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM ir jānosaka ilgāks laika periods.

4. LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM šādi jānosaka (uz ko attiecas 4. (d) paragrāfs) trīsdesmit dienu laikā no šīs lietas iesniegšanas brīža, ja vien iesniedzēja līgumslēdzēja puse nepiekrīt ilgākam periodam.

5. Ar šo saprot, nosakot 4. (d) paragrāfa kontekstā, vai līgumslēdzēja puse nav nepamatoti izvairījusies no piemērotas kompensācijas noteikšanas, ka LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES pienācīgā mērā ievēros līgumslēdzējas puses stāvokli, kas piesaistījusi savus tarifus ļoti zemām nodokļu likmēm un tādējādi tai bijis mazāk iespēju, nekā citām līgumslēdzējām pusēm, lai noteiktu kompensējošus pielāgojumus.

XXVIII ^bis panta papildinājums

3. paragrāfs

Te jāsaprot, ka atsauce uz fiskālajām vajadzībām iekļauj nodokļu valsts ienākuma funkciju un īpašus nodokļus, kas ir uzlikti valsts kases nolūkos, vai nodokļus, kas piemēroti produktiem, kuri tieši aizvieto produktu, kas aplikts ar valsts kases nodokli, tādējādi izsargājoties no izvairīšanās no šādu nodokļu nemaksāšanas.

XXIX panta papildinājums

1. paragrāfs

Havanas Hartas 7. un 8. nodaļa nav pieminētas 1. paragrāfā, jo tās pamatā attiecas uz organizācijām, to funkcijām un Starptautiskās tirdzniecības organizācijas funkcijām.

4. daļas papildinājums

Jēdziens "attīstītās līgumslēdzējas puses" un jēdziens "mazāk attīstītās līgumslēdzējas puses", kā tie lietoti 4. daļā, ir jāsaprot attiecībā uz attīstītajām un mazāk attīstītajām Vispārējās Vienošanās par tarifiem un tirdzniecību dalībvalstīm.

XXXVI panta papildinājums

1. paragrāfs

Šis pants ir pamatots ar mērķiem, kas definēti I pantā, kurš attiecīgi tiks grozīts, kā to paredz Protokolu Izmaiņas 1. daļas 1. paragrāfa A sadaļa un XXIX un XXX pants, kad šis Protokols stāsies spēkā.9

4. paragrāfs

Termins "pamatprodukti" iekļauj lauksaimniecības produktus, skat. XVI panta pielikumu, B sadaļu, 2. paragrāfu.

5. paragrāfs

Dažādošanas programma pamatā attiecas uz pamatproduktu pārstrādes un ražošanas industriju attīstību, ņemot vērā atsevišķās līgumslēdzējas puses situāciju un pasaules uzskatus par dažādu preču ražošanu un patēriņu.

8. paragrāfs

Frāze "savstarpēja atlīdzība netiek sagaidīta" nozīmē, ka saskaņā ar mērķiem, kas definēti šajā pantā, netiek sagaidīts, ka mazāk attīstītās līgumslēdzējas puses sarunu gaitā piekāpsies/ dos ieguldījumu, kas nav samērojamas ar to individuālo attīstību, finansu un tirdzniecības nepieciešamībām, ņemot vērā to agrāko tirdzniecības attīstību.

šis paragrāfs ir piemērojams gadījumā, ja notiek darbība XVIII panta A sadaļas ietvaros, XXVIII panta, XXVIII bis panta (arī XXIX panta ietvaros, pēc tā izmainīšanas, kā noteikts Protokolu Izmainīšanas 1. daļā, 1. paragrāfa A sadaļā, un XXIX pants un XXX pants ir stājušies spēkā10), XXXIII panta, vai jebkuras citas šīs Vienošanās procedūras ietvaros.

XXXVII panta pielikums

1. (a) paragrāfs

šis paragrāfs ir piemērojams sarunās par tarifu vai citu ierobežojošu tirdzniecības barjeru atcelšanu vai samazināšanu, ņemot vērā XXVIII, XXVIII bis. (XXIX panta ietvaros, pēc tā izmainīšanas, kā noteikts Protokolu Izmainīšanas 1. daļā, 1. paragrāfa A sadaļā, un, XXIX pants un XXX pants ir stājušies spēkā) un XXXIII pantu, kā arī saistībā ar jebkuru citu darbību, lai sekmētu šādu samazināšanu vai atcelšanu, ko līgumslēdzējas puses varētu uzskatīt par iespējamu.

3. (b) paragrāfs

Citi pasākumi/ līdzekļi, kas minēti šajā paragrāfā, iekļauj iekšzemes strukturālo izmaiņu attīstīšanas posmus, lai sekmētu atsevišķu produktu patēriņu vai ieviestu tirdzniecības reklāmas pasākumus.

__________________________________

¹ 1965. gada 23. martā LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES ar savu lēmumu nomainīja GATT sekretariāta vadītāja amata nosaukumu no Atbildīgā Sekretāra (Executive Secretary) uz Ģenerāldirektoru (Director - General).

² 1965. gada 23. martā LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES ar savu lēmumu nomainīja GATT sekretariāta vadītāja amata nosaukumu no Atbildīgā Sekretāra (Executive Secretary) uz Ģenerāldirektoru (Director - General).

³ Autentiskajā tekstā kļūdaini rakstīts "apakšparagrāfs".

⁴ 1965. gada 23. martā LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES ar savu lēmumu nomainīja GATT sekretariāta vadītāja amata nosaukumu no Atbildīgā Sekretāra (Executive Secretary) uz Ģenerāldirektoru (Director - General)

⁵ 1965. gada 23. martā LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES ar savu lēmumu nomainīja GATT sekretariāta vadītāja amata nosaukumu no Atbildīgā Sekretāra (Executive Secretary) uz Ģenerāldirektoru (Director - General).

⁶ Importam metropolē Francijā un Franču Savienības teritorijās.

⁷ Šis Protokols stājies spēkā 1948. gada 14. decembrī.

⁸ Šis Protokols stājies spēkā 1948. gada 14. decembrī.

⁹ Šis Protokols tika noslēgts 1968. gada 1. janvārī.

¹⁰ Šis Protokols tika noslēgts 1968. gada 1. janvārī.

Vienošanās par tirdzniecību ar civilajiem gaisa kuģiem

Preambula

Vienošanās Par tirdzniecību ar civilajiem gaisa kuģiem, turpmāk tekstā "Vienošanās", Parakstītāji¹;

Atzīmējot, ka 1973. gada 12.–14. septembrī Ministri vienojās par to, ka Tokijas Daudzpusējo tirdzniecības sarunu raundam jāpanāk pasaules tirdzniecības ekspansija un vēl lielāka liberalizācija, inter alia, progresīvi atsakoties no tirdzniecības kavēkļiem un uzlabojot starptautiskos pasaules tirdzniecības nosacījumus;

Vēloties panākt maksimālu pasaules tirdzniecības ar civilajiem gaisa kuģiem, to daļu un citu līdzīgu iekārtu, brīvību, ieskaitot nodokļu atcelšanu un samazinot vai atceļot tirdzniecības ierobežojumus vai kavējošu efektu vislielākajā iespējamajā mērā;

Vēloties sekmēt aeronautikas industrijas tehnoloģisko attīstību pasaules tirdzniecībā;

Vēloties nodrošināt godīgas un vienlīdzīgas konkurences iespēju savām ar civilajiem gaisa kuģiem saistītajām aktivitātēm un saviem ražotājiem iespēju piedalīties pasaules civilo gaisa kuģu tirgus attīstībā;

Paturot prātā civilo gaisa kuģu sektora nozīmi to kopējās savstarpējās ekonomiskajās un tirdzniecības interesēs;

Atzīstot, ka daudzi Parakstītāji uzskata gaisa kuģu sektoru par īpaši svarīgu ekonomiskās un industriālās politikas sastāvdaļu;

Cenšoties samazināt atgriezeniskos efektus tirdzniecībā ar civilajiem gaisa kuģiem, kas rodas no valsts atbalsta civilo gaisa kuģu attīstībā, ražošanā un marketingā, tomēr atzīstot, ka šāds valsts atbalsts pats par sevi nevar būt tirdzniecību traucējošs;

Vēloties, lai to civilo gaisa kuģu aktivitātes notiktu uz komerciālas konkurences pamata un atzīstot, ka valsts – industriālās attiecības to starpā ir ļoti dažādas;

Atzīstot to pienākumus un tiesības Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību ietvaros, turpmāk saukts "GATT", un citus daudzpusējos līgumus, kas noslēgti GATT ietvaros;

Atzīstot nepieciešamību ieviest starptautisko notifikāciju (paziņošanu), konsultācijas, novērošanu un strīdus noregulēšanas kārtību nolūkā nodrošināt godīgu, precīzu un efektīvu Vienošanās nosacījumu ieviešanu, un uzturēt to starpā saistību un tiesību līdzsvaru;

Vēloties izveidot starptautisku nodrošinājumu, kas nosaka tirdzniecības kārtību ar civilajiem gaisa kuģiem;

Ar šo vienojas par sekojošo:

Aptvertie produkti

1.1 Šī Vienošanās attiecas uz sekojošiem produktiem:

(a) visi civilie gaisa kuģi,

(b) visi civilo gaisa kuģu dzinēji, to daļas un komponenti,

(d) visi zemes lidojuma simulatori, to daļas un komponenti,

vai nu lietoti kā oriģinālas vai rezerves iekārtu sastāvdaļas civilos gaisa kuģus būvējot, labojot, uzturot, pārbūvējot, modificējot un pārveidojot.

1.2 Šīs Vienošanās nolūkiem "civilie gaisa kuģi" ir:

(a) visi nemilitārie gaisa kuģi, un

(b) visi citi produkti, kas uzskaitīti augstāk 1.1. punktā.

Muitas nodokļi un citi maksājumi

2.1 Parakstītāji vienojas:

2.1.1 līdz 1980. gada 1. janvārim vai līdz šīs Vienošanās spēkā stāšanās brīdim atcelt visus muitas nodokļus un jebkura cita veida maksājumus², kas piemērojami vai noteikti saistībā ar produktu importu, kas klasificēti muitas nolūkiem zem attiecīgajiem tarifu virsrakstiem, kas uzskaitīti Pielikumā, ja šādi produkti tiks izmantoti civilajiem gaisa kuģiem vai to būvēšanai, labošanai, uzturēšanai, pārbūvēšanai, modificēšanai vai pārveidošanai;

2.1.2 līdz 1980. gada 1. janvārim vai līdz šīs Vienošanās spēkā stāšanās brīdim atcelt visus muitas nodokļus un jebkura cita veida maksājumus, kas noteikti civilo gaisa kuģu labošanai;

2.1.3 līdz 1980. gada 1. janvārim vai līdz šīs Vienošanās spēkā stāšanās brīdim iekļaut to attiecīgajos GATT Grafikos beznodokļu vai nodokļu atvieglojumu režīmu visiem produktiem, kas iekļaujas pantos 2.1.1 un 2.1.2 augstāk aprakstītajam.

2.2 Katrs Parakstītājs:

(a) ievieš vai pieņem tādu galīgo muitas administrācijas sistēmu, kas varētu nodrošināt tās saistības 2.1. panta ietvaros;

(b) nodrošina, ka tās galīgā sistēma iekļauj beznodokļu vai nodokļu atvieglojumu režīmu, kas ir salīdzināms ar citu Parakstītāju nodrošināto režīmu un nav kavēklis tirdzniecībai; un

Tehniskās tirdzniecības barjeras

3.1 Parakstītāji atzīmē, ka Vienošanās par tehniskajām tirdzniecības barjerām ir spēkā arī tirdzniecībā ar civilajiem gaisa kuģiem. Papildus tam, Parakstītāji vienojas, ka Parakstītāju starpā Vienošanās par tehniskajām tirdzniecības barjerām nosaka civilo gaisa kuģu sertifikācijas prasības un specifikācijas to vadīšanai un uzturēšanai.

Valsts noteiktais pasūtījums, saistošie apakšlīgumi un pamudinājumi

4.1 Civilo gaisa kuģu pircējiem ir tiesības izvēlēties piegādātājus, pamatojoties uz komerciāliem un tehnoloģiskiem faktoriem.

4.2 Parakstītāji nepieprasa vai neizdara nepamatotu spiedienu, lai aviācijas sabiedrības, gaisa kuģu ražotāji vai citi, kas saistīti ar civilo gaisa kuģu pirkšanu, to veiktu no kāda konkrēta avota, kas radītu diskriminējošus apstākļus piegādātājiem no jebkuras Parakstītājas valsts.

4.3 Parakstītāji piekrīt, ka šajā Vienošanā ietvertie produkti jāiegādājas tikai pamatojoties uz konkurētspējīgu cenu, kvalitāti un piegādēm. Saistībā ar valsts pasūtījuma apstiprināšanu vai piešķīrumu produktiem, kas aprakstīti šajā Vienošanās, Parakstītājs var tomēr pieprasīt, lai tā kvalificētajām kompānijām tiek nodrošināta uzņēmējdarbības piekļuve pēc konkurences principiem un ar ne mazāku labvēlības režīmu, kā citu Parakstītāju kvalificētām firmām piešķirtais.³

4.4 Parakstītāji vienojas par izvairīšanos no civilo gaisa kuģu iepirkšanas vai pārdošanas no viena konkrēta avota izraisītajām blakusparādībām, kas radītu diskrimināciju pret piegādātājiem no jebkuras citas Parakstītājas valsts.

Tirdzniecības ierobežojumi

5.1 Parakstītāji nepiemēros kvantitatīvus ierobežojumus (importa kvotas) vai importa licencēšanas prasības, lai ierobežotu tirdzniecību ar civilajiem gaisa kuģiem tādā veidā, kas neatbilst piemērojamajiem GATT nosacījumiem. Tas nekavē importa novērošanas vai licencēšanas sistēmu piemērošanu saskaņā ar GATT.

5.2 Parakstītāji nepiemēros kvantitatīvos ierobežojumus vai eksporta licencēšanu, vai citas līdzīgas prasības, lai komerciālu vai konkurences iemeslu dēļ ierobežotu civilo gaisa kuģu eksportu uz citām Parakstītājām valstīm tādā veidā, kas nav atbilstošs attiecīgajiem GATT nosacījumiem.

Valsts atbalsts, eksporta kredīti un gaisa kuģu mārketings

6.1 Parakstītāji piezīmē, ka Vienošanās par Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību VI, XVI un XXIII pantu piemērošanu (Vienošanās par subsīdijām un pretsubsīdiju pasākumiem) ir spēkā tirdzniecībai ar civilajiem gaisa kuģiem. Viņi apstiprina, ka piedaloties vai atbalstot civilo gaisa kuģu programmās, tiem jācenšas izvairīties no pretējiem tirdzniecības ar civilajiem gaisa kuģiem efektiem tādā nozīmē, kā pamatots Vienošanās par subsīdijām un pretsubsīdiju pasākumiem 8.3. pantā un 8.4. pantā. Tie arī ņem vērā īpašos faktorus, kuri ir spēkā gaisa kuģu sektorā un tieši plaši izplatīto valsts atbalstu šajā jomā, starptautiskās ekonomiskās intereses un visu Parakstītāju valstu ražotāju vēlēšanos piedalīties pasaules civilo gaisa kuģu tirgus attīstībā.

6.2 Parakstītāji vienojas, ka civilo gaisa kuģu cenām jāpamatojas uz visu izmaksu saprātīgu kopumu, ieskaitot ne periodiskās programmas izmaksas, nosakāmās un pretējās likmes militārās izpētes izmaksas un gaisa kuģu attīstības, sastāvdaļu un sistēmu, kas attiecas uz šādu gaisa kuģu ražošanu, izmaksas, vidējās ražošanas izmaksas un finansiālās izmaksas.

Reģionālās pārvaldes institūcijas un pašvaldības

7.1 Papildus citām saistībām, ko Parakstītāji uzņemas noslēdzot šo Vienošanos, tie vienojas nepieprasīt, tieši vai netieši neveicināt to, ka reģionālās pārvaldes institūcijas, pašvaldības un nevalstiskās institūcijas, kā arī citas iestādes neveiktu tādas darbības, kas nav saskaņā ar šīs Vienošanās nosacījumiem.

Novērošana, pārskats, konsultācijas un strīdus noregulēšana.

8.1 Jānodibina Komisija par tirdzniecību ar civilajiem gaisa kuģiem (turpmāk tekstā "Komisija"), kurā piedalās visu parakstītāju pārstāvji. Komisija jāievēl Priekšsēdētājs. Tā sanāk vadoties pēc nepieciešamības, taču ne retāk kā vienu reizi gadā nolūkā nodrošināt Parakstītājiem konsultāciju iespējas saistībā ar jebkuriem jautājumiem šīs Vienošanās darbības sakarā, ieskaitot civilo gaisa kuģu rūpniecības attīstību, lai izvērtētu, vai nepieciešamas izmaiņas, lai nodrošinātu brīvu un netraucētu tirdzniecību, lai izpētītu jebkuru jautājumu, kurā Parakstītājs nav varējis atrast pieņemamu risinājumu divpusējās konsultācijās, un lai veiktu pienākumus, kas tai noteikti šīs Vienošanās ietvaros, vai no Parakstītāju puses.

8.2 Komisijai katru gadu jāveic šīs Vienošanās darbības un īstenošanas pārskats, attiecīgi salīdzinot ar mērķiem. Komisijai katru gadu jāinformē GATT Dalībvalstis par pārskata periodā panākto attīstību.

8.3 Ne vēlāk, kā trīs gadus pēc šīs Vienošanās spēkā stāšanās un turpmāk periodiski Parakstītājiem jāuzsāk sarunas nolūkā paplašināt un uzlabot šo Līgumu uz savstarpējas apmaiņas pamatiem.

8.4 Komisija izveido tādas apakšorganizācijas, kādas ir nepieciešamas, lai nodrošinātu šīs Vienošanās darbības regulāru pārskatu un savstarpējā izdevīguma balansu. Tai jāizveido apakšorganizācija, kas nodrošina savstarpējā izdevīguma līdzsvaru, savstarpējo apmaiņu un tam atbilstošus rezultātus attiecībā uz 2. panta nosacījumu piemērošanu saistībā ar aptvertajiem produktiem, galīgajām sistēmām, muitas nodokļiem un citiem maksājumiem.

8.5 Katram Parakstītājam ar sapratni jānodrošina tūlītēja konsultāciju iespēja attiecībā uz paziņojumiem, ko izdarījis jebkurš cits Parakstītājs attiecībā uz jebkuru jautājumu, kas ietekmē šīs Vienošanās darbību.

8.6 Parakstītāji atzīst, ka konsultācijas ar citiem Parakstītājiem Komisijas ietvaros ir vēlamas un nepieciešamas, lai atrastu savstarpēji pieņemamu risinājumu pirms ierosināta izmeklēšana, lai noteiktu kādas iespējamās subsīdijas pakāpi un ietekmi. Šādos ārkārtējos apstākļos, kur pirms šādu iekšzemes procedūru uzsākšanas nav veiktas nekādas konsultācijas, Parakstītājiem ir pienākums nekavējoties paziņot Komisijai par šādu procedūru uzsākšanu un iesaistīties savstarpējās konsultācijās, lai nonāktu pie savstarpēji apmierinoša atrisinājuma, kas ļautu izvairīties no pretsubsīdiju pasākumu piemērošanas.

8.7 Ja kāds Parakstītājs uzskata, ka tā tirdzniecības intereses civilo gaisa kuģu ražošanā, labošanā, uzturēšanā, pārbūvēšanā, modificēšanā vai pārveidošanā ir tikušas vai tiks pretēji ietekmētas jebkura cita Parakstītāja darbības rezultātā, tam jāpieprasa, lai Komisija uzsāk šī jautājuma izskatīšanu. Saņemot šādu pieprasījumu, Komisijai jāsanāk trīsdesmit dienu laikā un jāizskata šis jautājums iespējami ātrākā laikā, nolūkā atrisināt ar šo gadījumu saistītos jautājumus cik vien atbilstoši iespējams un īpaši pirms šo jautājumu galīgās atrisināšanas jebkur citur. Šajā sakarā Komisija var izdot tādus noteikumus vai rekomendācijas, kādas ir nepieciešamas. Šis pārskats nekaitē Parakstītāju tiesībām GATT ietvaros vai to juridisko instrumentu ietvaros, par kuriem panākta vienošanās GATT ietvaros, ja tie ietekmē tirdzniecību ar civilajiem gaisa kuģiem. Nolūkā palīdzēt apsvērt aptvertos jautājumus GATT un citu instrumentu ietvaros, Komisija nodrošina tādu tehnisko palīdzību, kādu tā uzskata par nepieciešamu.

8.8 Parakstītāji piekrīt, ka attiecībā uz jebkuru strīdu saistībā ar kādu šīs Vienošanās jautājumu, kurš nav aptverts ar citu daudzpusēji pieņemtu juridisko instrumentu palīdzību GATT ietvaros, Parakstītājiem un Komisijai šāda strīda noregulēšanas nolūkā jāpiemēro mutatis mutandis Vispārējas Vienošanās XXII un XXIII pantu nosacījumi un Izskaidrojumu attiecībā uz notifikāciju, konsultācijām, strīdu noregulēšanu un novērošanu nosacījumi. Šī kārtība ir jāpiemēro arī jebkura strīda noregulēšanai, kas saistīts ar jautājumiem šīs Vienošanās ietvaros un ar kāda cita GATT ietvaros daudzpusēji pieņemta instrumenta palīdzību, ja strīdus puses tam piekrīt.