Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Izglītības likums
I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) akadēmiskā izglītība — zinātņu teorētisko pamatu studijas un to rezultāts;

2) augstākā izglītība — izglītības pakāpe, kurā pēc vidējās izglītības iegūšanas notiek zinātnē vai mākslā, vai arī zinātnē un mākslā sakņota personības attīstība izraudzītajā akadēmisko vai profesionālo, vai arī akadēmisko un profesionālo studiju virzienā, sagatavošanās zinātniskai vai profesionālai darbībai;

21) formālā izglītība — sistēma, kas ietver pamatizglītības, vidējās izglītības un augstākās izglītības pakāpes, kuru programmu apguvi apliecina valsts atzīts izglītības vai profesionālās kvalifikācijas dokuments, kā arī izglītības un profesionālās kvalifikācijas dokuments;

3) interešu izglītība — personas individuālo izglītības vajadzību un vēlmju īstenošana neatkarīgi no vecuma un iepriekš iegūtās izglītības;

4) izglītība — sistematizētu zināšanu un prasmju apguves un attieksmju veidošanas process un tā rezultāts. Izglītības process ietver mācību un audzināšanas darbību. Izglītības rezultāts ir personas zināšanu, prasmju un attieksmju kopums;

5) izglītības atbalsta iestāde — valsts, pašvaldību un citu juridisko vai fizisko personu dibināta iestāde, kas nodrošina metodisko, psiholoģisko, zinātnisko, informatīvo un citu intelektuālo atbalstu pedagogiem, izglītojamajiem, izglītojamo vecākiem un izglītības iestādēm;

6) izglītības dokuments — dokuments, kas apliecina personas iegūto izglītību atbilstoši noteiktai izglītības pakāpei, veidam un programmai vai šīs izglītības daļēju apgūšanu;

7) izglītības iestāde — valsts, pašvaldību vai citu juridisko vai fizisko personu dibināta iestāde, kuras uzdevums ir izglītības programmu īstenošana, vai komercsabiedrība, kuram izglītības programmu īstenošana ir viens no darbības veidiem;

8) izglītības pakāpe — nobeigts izglītības posms, kas ietver organizētu un secīgi īstenotu izglītības ieguvi;

9) izglītības pārvaldes iestāde — valsts vai pašvaldības iestāde vai pašvaldības struktūrvienība, kas pilda izglītības pārvaldes funkcijas;

10) izglītības programmas akreditācija — tiesību iegūšana izglītības iestādei vai citai šajā likumā noteiktai institūcijai izsniegt valsts atzītu izglītības dokumentu par konkrētai izglītības programmai atbilstošas izglītības ieguvi. Akreditācijas gaitā vērtē attiecīgās izglītības programmas īstenošanas kvalitāti;

11) izglītības programmas licencēšana — tiesību piešķiršana izglītības iestādei vai citai šajā likumā noteiktai institūcijai īstenot noteiktu izglītības programmu;

12) izglītojamais — skolēns, audzēknis, students vai klausītājs, kas apgūst izglītības programmu izglītības iestādē vai pie privātpraksē strādājoša pedagoga;

121) karjera — izglītības, darba un privātās dzīves mijiedarbība cilvēka mūža laikā;

122) karjeras izglītība — izglītības procesā integrēti pasākumi, lai nodrošinātu izglītojamo karjeras vadības prasmju apguvi un attīstīšanu, kas ietver savu interešu, spēju un iespēju apzināšanos tālākās izglītības un profesionālās karjeras virziena izvēlei;

123) karjeras attīstības atbalsts — pasākumu kopums, kas ietver informācijas, karjeras izglītības un individuālo konsultāciju pieejamību izglītojamajiem karjeras mērķu noteikšanai un plānošanai, izdarot izvēli saistībā ar izglītību un darbu;

124) mācību līdzekļi — izglītības programmas īstenošanā un izglītības satura apguvē izmantojamā, tai skaitā elektroniskajā vidē izmantojamā:

a) mācību literatūra (mācību grāmatas, tām pielīdzinātās darba burtnīcas un citi izglītības satura apguvei paredzēti izdevumi, kuri tiek izmantoti mācību procesā valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijās, valsts pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības standartos noteiktā izglītības satura apguvē),

b) metodiskie līdzekļi (metodiskie ieteikumi un citi pedagoga darba vajadzībām paredzēti mācību izdevumi),

c) papildu literatūra (uzziņu literatūra, kartogrāfiskie izdevumi, nošu izdevumi, daiļliteratūra, tai skaitā bērnu literatūra un citi izglītības programmu īstenošanai nepieciešamie periodiskie un neperiodiskie izdevumi),

d) uzskates līdzekļi (attēlizdevumi, tekstuāli izdevumi, vizuāli materiāli, naturālie mācību objekti, maketi un modeļi, kuros ievietota vizuāla vai audio informācija),

e) didaktiskās spēles (mācību procesā izmantojamas spēles, kurās ietverti mācību satura apguves uzdevumi vai mācību sasniegumu pārbaudes elementi),

f) digitālie mācību līdzekļi un resursi (elektroniskie izdevumi un resursi, kuros iekļauts izglītības programmas īstenošanai nepieciešamais saturs),

g) izdales materiāli (vingrinājumi, shēmas, darba lapas, piemēri, paraugi un citi materiāli, kas paredzēti katram izglītojamajam, individualizējot mācību procesu),

h) mācību tehniskie līdzekļi (mācību procesā izmantojamās tehniskās ierīces un iekārtas, tai skaitā izglītojamajiem ar īpašām vajadzībām paredzētās tehniskās ierīces un iekārtas),

i) mācību materiāli (vielas, izejvielas un priekšmeti, ko izmanto izglītības satura apguvei, veicot praktiskus uzdevumus),

j) iekārtas un aprīkojums (ierīces, rīki, instrumenti, priekšmeti un piederumi, tai skaitā sporta aprīkojums, ar kuru palīdzību nodrošina izglītības satura apguvi, garantējot drošības un higiēnas prasību ievērošanu),

k) individuālie mācību piederumi [izglītojamo personiskās lietošanas priekšmeti un materiāli, kuri tiek izmantoti kā mācību līdzekļi vai saistībā ar mācību iespēju nodrošināšanu: kancelejas piederumi, apģērbs un apavi, atsevišķu mācību priekšmetu (sports, mājturība un tehnoloģijas u.c.) obligātā satura apguvei nepieciešamais specifiskais apģērbs, apavi un higiēnas piederumi, materiāli, kurus izmantojot mācību procesā skolēns rada priekšmetu vai produktu savām vajadzībām];

13) mācību priekšmeta vai kursa programma — izglītības programmas sastāvdaļa, kas ietver mācību priekšmeta vai kursa mērķus un uzdevumus, saturu, satura apguves plānojumu, iegūtās izglītības vērtēšanas kritērijus un kārtību, kā arī programmas īstenošanai nepieciešamo metožu un līdzekļu uzskaitījumu;

14) mācību priekšmeta vai kursa standarts — valsts izglītības standarta sastāvdaļa, kas nosaka mācību priekšmeta vai kursa galvenos mērķus un uzdevumus, mācību priekšmeta vai kursa obligāto saturu, izglītības sasniegumu novērtēšanas formas un kārtību;

141) neformālā izglītība — ārpus formālās izglītības organizēta interesēm un pieprasījumam atbilstoša izglītojoša darbība;

15) pamatizglītība — izglītības pakāpe, kurā notiek sagatavošanās izglītībai vidējā pakāpē vai profesionālajai darbībai, sabiedrības un cilvēka individuālajā dzīvē nepieciešamo pamatzināšanu un pamatprasmju apguve, vērtīborientācijas veidošanās un iesaiste sabiedrības dzīvē;

16) pašizglītība — ārpus izglītības iestādes iegūta izglītība;

161) pedagogs — fiziskā persona, kurai ir šajā vai citā izglītību reglamentējošā likumā noteiktā izglītība un profesionālā kvalifikācija un kura piedalās izglītības programmas īstenošanā izglītības iestādē vai sertificētā privātpraksē;

17) pieaugušo izglītība — personu daudzveidīgs izglītošanas process, kas cilvēka mūža garumā nodrošina personības attīstību un konkurētspēju darba tirgū;

18) pirmsskolas izglītība — izglītības pakāpe, kurā notiek bērna personības daudzpusīga veidošanās, veselības stiprināšana, sagatavošanās pamatizglītības ieguvei;

19) privātā izglītības iestāde — juridiskās vai fiziskās personas dibināta izglītības iestāde, izņemot valsts vai pašvaldības izglītības iestādi, kā arī komercsabiedrība ar valsts vai pašvaldības kapitāla daļu, kuram viens no darbības veidiem ir izglītības programmu īstenošana;

20) profesionālā izglītība — praktiska un teorētiska sagatavošanās darbībai noteiktā profesijā, profesionālās kvalifikācijas ieguvei un profesionālās kompetences pilnveidei;

201) profesionālās ievirzes izglītība — sistematizēta zināšanu un prasmju apguve, kā arī vērtīborientācijas veidošana mākslā, kultūrā vai sportā līdztekus pamatizglītības vai vidējās izglītības pakāpei, kas dod iespēju sagatavoties profesionālās izglītības ieguvei izraudzītajā virzienā;

21) profesionālā kvalifikācija — noteiktai profesijai atbilstošas izglītības un profesionālās meistarības dokumentāri apstiprināts novērtējums;

22) (izslēgts ar 09.07.2013. likumu);

23) profesionālās kvalifikācijas dokuments — dokuments, kas apliecina personas profesionālo kvalifikāciju un dod tiesības pretendēt uz konkrētai profesijai un kvalifikācijas pakāpei atbilstoša amata ieņemšanu vai attiecīgā sertifikāta saņemšanu darbam privātpraksē;

24) speciālā izglītība — personām ar speciālām vajadzībām un veselības traucējumiem vai arī speciālām vajadzībām vai veselības traucējumiem adaptēta vispārējā un profesionālā izglītība;

25) tālākizglītība — iepriekš iegūtās izglītības turpināšana un profesionālās meistarības pilnveidošana atbilstoši konkrētās profesijas prasībām;

26) tālmācība — izglītības ieguves neklātienes formas paveids, kuru raksturo īpaši strukturēti mācību materiāli, individuāls mācīšanās temps, īpaši organizēts izglītības sasniegumu novērtējums, kā arī dažādu tehnisko un elektronisko saziņas līdzekļu izmantošana;

261) Valsts izglītības informācijas sistēma — datubāze, kurā apkopota informācija par izglītības iestādēm, licencētām un akreditētām izglītības programmām, izglītojamiem, pedagogiem, augstskolu un koledžu akadēmisko personālu, izglītības dokumentiem un valsts statistiku;

27) valsts izglītības standarts — dokuments, kas atbilstoši izglītības pakāpei un veidam nosaka izglītības programmu galvenos mērķus un uzdevumus, izglītības obligāto pamatsaturu, iegūtās izglītības vērtēšanas pamatkritērijus un vispārējo kārtību;

28) vidējā izglītība — izglītības pakāpe, kurā notiek daudzpusīga personības pilnveide, mērķtiecīga un padziļināta izaugsme apzināti izraudzītā vispārējās vai profesionālās izglītības vai arī vispārējās un profesionālās izglītības virzienā, sagatavošanās studijām augstākajā izglītības pakāpē vai profesionālajai darbībai, iesaiste sabiedrības dzīvē;

29) vispārējā izglītība — cilvēka, dabas un sabiedrības daudzveidības un vienotības izziņas, humānas, brīvas un atbildīgas personības veidošanās process un tā rezultāts.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.05.2000., 05.07.2001., 13.11.2008., 04.03.2010. un 09.07.2013. likumu, kas stājas spēkā 07.08.2013.)

2.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir nodrošināt katram Latvijas iedzīvotājam iespēju attīstīt savu garīgo un fizisko potenciālu, lai veidotos par patstāvīgu un attīstītu personību, demokrātiskas Latvijas valsts un sabiedrības locekli. Atbilstoši izglītojamā vecumam un vajadzībām tiek nodrošināta iespēja:

1) iegūt zināšanas un prasmes humanitāro, sociālo, dabas un tehnisko zinību jomā;

2) iegūt zināšanas, prasmes un attieksmju pieredzi, lai piedalītos sabiedrības un valsts dzīvē;

3) tikumiskai, estētiskai, intelektuālai un fiziskai attīstībai, sekmējot zinīgas, prasmīgas un audzinātas personības veidošanos.

3.pants. Tiesības uz izglītību

(1) Tiesības uz izglītību ir:

1) Latvijas pilsonim;

2) Latvijas nepilsonim;

3) Eiropas Savienības pilsonim, Eiropas Ekonomikas zonas pilsonim vai Šveices Konfederācijas pilsonim;

4) Eiropas Kopienas pastāvīgajam iedzīvotājam, kuram ir derīga uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā;

5) bezvalstniekam, kuram ir derīgs bezvalstnieka ceļošanas dokuments, kas izsniegts Latvijas Republikā;

6) citas valsts, kas nav Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas vai Šveices Konfederācijas pilsonis, valstspiederīgajam (turpmāk — trešās valsts valstspiederīgajam) vai bezvalstniekam, kuram ir derīga uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā;

7) bēglim vai alternatīvo statusu ieguvušai personai;

8) personai, kura ir saņēmusi pagaidu aizsardzību Latvijas Republikā.

(2) Patvēruma meklētāja nepilngadīgam bērnam un nepilngadīgam patvēruma meklētājam ir tiesības uz pamatizglītību un vidējo izglītību, kā arī tiesības pēc pilngadības sasniegšanas turpināt iesākto izglītību.

(3) Nepilngadīgam trešās valsts valstspiederīgajam vai bezvalstniekam, kuram nav likumīga pamata uzturēties Latvijas Republikā, ir tiesības iegūt pamatizglītību laika posmā, kas noteikts brīvprātīgai izceļošanai, vai laika posmā, uz kādu izraidīšana atlikta, kā arī viņa aizturēšanas laikā.

(04.03.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.03.2010.)

3.1 pants. Atšķirīgas attieksmes aizliegums

(1) Šā likuma 3.pantā minētajām personām ir tiesības iegūt izglītību neatkarīgi no mantiskā un sociālā stāvokļa, rases, tautības, etniskās piederības, dzimuma, reliģiskās un politiskās pārliecības, veselības stāvokļa, nodarbošanās un dzīvesvietas.

(2) Atšķirīga attieksme pret personu šā panta pirmajā daļā minēto apstākļu dēļ pieļaujama, ja tā ir objektīvi pamatota ar tiesisku mērķi, kura sasniegšanai izraudzītie līdzekļi ir samērīgi.

(3) Reliģiskās organizācijas dibināta izglītības iestāde ir tiesīga balstīties uz personas reliģisko piederību, gatavību un spēju darboties labā ticībā un lojalitātē attiecībā uz konkrētās reliģijas mācību (doktrīnu), kā arī morāles un uzvedības normu, principu un ideālu kopumu, kas ir pamatā tās ticīgo pārliecībai.

(4) Aizliegts tieši vai netieši radīt personai nelabvēlīgas sekas, ja tā aizstāv savas tiesības nolūkā novērst atšķirīgu attieksmi.

(5) Ja strīdus gadījumā persona norāda uz faktoriem, kas varētu būt par pamatu tās tiešai vai netiešai diskriminācijai šā panta pirmajā daļā minēto apstākļu dēļ, izglītības programmas īstenotāja pienākums ir pierādīt, ka atšķirīgas attieksmes aizliegums nav pārkāpts.

(6) Ja atšķirīgas attieksmes aizliegums vai aizliegums radīt nelabvēlīgas sekas tiek pārkāpts, personai ir tiesības prasīt pārkāpuma novēršanu, saskaņā ar Tiesībsarga likumu saņemt tiesisko atbalstu, kā arī vērsties tiesā. Personai ir tiesības prasīt zaudējumu atlīdzību un atlīdzību par morālo kaitējumu. Strīdus gadījumā atlīdzības par morālo kaitējumu apmēru nosaka tiesa pēc sava ieskata.

(7) Atšķirīgas attieksmes aizliegumu attiecībā uz pedagogiem un citām izglītības sistēmā nodarbinātām personām regulē citi likumi.

(8) Šajā pantā lietotais termins “diskriminācija” un tās veidi atbilst Patērētāju tiesību aizsardzības likumā lietotajiem terminiem.

(04.03.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.03.2010.)

4.pants. Izglītības obligātums

Obligāta ir no piecu gadu vecuma bērnu sagatavošana pamatizglītības ieguvei un pamatizglītības iegūšana vai pamatizglītības iegūšanas turpināšana līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai.

(05.07.2001. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2009. un 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

5.pants. Izglītības pakāpes

(1) Ir noteiktas šādas izglītības pakāpes:

1) pirmsskolas izglītība;

2) pamatizglītība;

3) vidējā izglītība;

4) augstākā izglītība.

(2) Izglītojamajam ir tiesības iegūt izglītību katrā nākamajā pakāpē, secīgi pārejot no vienas izglītības pakāpes uz otru.

6.pants. Izglītības veidi

Izglītības veidi ir šādi:

1) vispārējā izglītība;

2) profesionālā izglītība;

3) akadēmiskā izglītība.

7.pants. Izglītības mērķgrupas

Izglītības mērķgrupas ir personu kopums ar līdzīgām noteiktām vajadzībām, interesēm un spējām, kuras vēlas izglītoties vai kurām obligātās izglītības iegūšana noteikta ar likumu. Galvenās izglītības mērķgrupas veido:

1) pirmsskolas vecuma bērni;

2) obligātās izglītības vecuma bērni un jaunieši;

3) jaunieši;

4) personas ar speciālām vajadzībām;

5) pieaugušie.

8.pants. Izglītības ieguves formas

(1) Ir šādas izglītības ieguves formas:

1) klātiene;

2) neklātiene; neklātienes formas paveids — tālmācība;

3) pašizglītība;

4) izglītība ģimenē.

(2) Izglītības iestāde ir tiesīga īstenot izglītības programmu apguvi klātienes, kā arī neklātienes formā.

(3) Izglītības programmas saturu izglītojamais var apgūt pašizglītības formā. Novērtējumu par šādi apgūtu izglītības programmu var saņemt, nokārtojot eksāmenus izglītības iestādē, kura īsteno attiecīgo programmu.

(4) Šā panta trešā daļa neattiecas uz augstākās izglītības programmām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.2004. likumu, kas stājas spēkā 27.02.2004.)

9.pants. Izglītības ieguves valoda

(1) Valsts un pašvaldību izglītības iestādēs izglītību iegūst valsts valodā.

(2) Citā valodā izglītību var iegūt:

1) privātās izglītības iestādēs;

2) valsts un pašvaldību izglītības iestādēs, kurās tiek īstenotas mazākumtautību izglītības programmas, ievērojot šā likuma 41.panta noteikumus;

3) citos likumos paredzētās izglītības iestādēs.

(3) Ikviens izglītojamais, lai iegūtu pamatizglītību vai vidējo izglītību, apgūst valsts valodu un kārto valsts valodas zināšanu pārbaudes eksāmenus Ministru kabineta noteiktajā apjomā un kārtībā.

(31) Valsts dibinātās augstskolās studiju programmas īsteno valsts valodā. Svešvalodu lietošana studiju programmu īstenošanā iespējama tikai šādos gadījumos:

1) Eiropas Savienības oficiālajās valodās drīkst īstenot studiju programmas, kuras ārvalstu studējošie apgūst Latvijā, un studiju programmas, kuras tiek īstenotas Eiropas Savienības programmu un starpvalstu līgumos paredzētās sadarbības ietvaros. Ārvalstu studējošajiem studiju kursu obligātajā apjomā iekļaujama valsts valodas apguve, ja studijas Latvijā ir paredzamas ilgāk par sešiem mēnešiem vai pārsniedz 20 kredītpunktus;

2) ne vairāk par vienu piekto daļu no studiju programmas kredītpunktu apjoma drīkst īstenot Eiropas Savienības oficiālajās valodās, ievērojot, ka šajā daļā neietilpst gala un valsts pārbaudījumi, kā arī kvalifikācijas, bakalaura un maģistra darba izstrāde;

3) studiju programmu īstenošana svešvalodā ir nepieciešama studiju programmas mērķu sasniegšanai atbilstoši Latvijas Republikas izglītības klasifikācijai šādās izglītības programmu grupās: valodu un kultūras studijas, valodu programmas. Par studiju programmas atbilstību izglītības programmu grupām lemj licencēšanas komisija.

(4) Profesionālās kvalifikācijas eksāmeni kārtojami valsts valodā.

(5) Akadēmiskā (bakalaura, maģistra) un zinātniskā (doktora) grāda ieguvei nepieciešamie darbi izstrādājami un aizstāvami valsts valodā, izņemot citos likumos paredzētos gadījumus.

(6) Kvalifikācijas paaugstināšana un pārkvalificēšanās, kas tiek finansēta no valsts budžeta un pašvaldību budžetiem, notiek valsts valodā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.03.2010. un 15.03.2012. likumu, kas stājas spēkā 18.04.2012.)

10.pants. Izglītība un reliģija

(1) Izglītības sistēma nodrošina apziņas brīvību. Izglītojamie pēc izvēles apgūst kristīgās ticības mācību vai ētiku vai arī kristīgās ticības mācību un ētiku vienlaikus.

(2) Izglītības iestādes un reliģiskās organizācijas attiecības regulē Reliģisko organizāciju likums.

11.pants. Izglītības dokumenti

(1) Izglītojamajiem par noteiktas pakāpes (izņemot pirmsskolas izglītības pakāpi) un veida izglītības ieguvi izsniedz attiecīgu izglītības dokumentu: apliecību, atestātu vai diplomu.

(2) Valsts atzītu izglītības dokumentu izsniedz izglītojamajam, kas ir ieguvis akreditētai izglītības programmai atbilstošu izglītību.

(3) Izglītības iestāde var izsniegt dokumentu par izglītības programmas daļēju apgūšanu.

11.1 pants. Ārvalstīs izsniegto izglītības dokumentu atzīšana Latvijā

(1) Ārvalstīs izsniegto izglītības dokumentu, kā arī ārvalstīs iegūtos akadēmiskos grādus apliecinošu dokumentu ekspertīze tiek veikta, pamatojoties uz izglītības dokumentu vai akadēmiskos grādus apliecinošo dokumentu īpašnieka, attiecīgo izglītības iestāžu, valsts institūciju, darba devēju vai profesionālo organizāciju iesniegumu. Ārvalstīs izsniegto izglītības dokumentu, kā arī ārvalstīs iegūtos akadēmiskos grādus apliecinošu dokumentu ekspertīzi veic Akadēmiskās informācijas centrs. Ārvalstīs izsniegto izglītības dokumentu, kā arī ārvalstīs iegūto akadēmiskos grādus apliecinošu dokumentu ekspertīzes ietvaros sniegtie pakalpojumi ir par maksu. Ministru kabinets nosaka ekspertīzes ietvaros sniegto pakalpojumu cenrādi.

(2) Iesniegto dokumentu ekspertīzes rezultātā tiek noteikts:

1) kādam Latvijā izsniedzamam izglītības dokumentam vai Latvijā piešķiramam akadēmiskajam grādam atbilst ārvalstī izsniegtais izglītības dokuments vai ārvalstī piešķirtais akadēmiskais grāds vai kādam Latvijā izsniedzamam izglītības dokumentam vai Latvijā piešķiramam akadēmiskajam grādam to var pielīdzināt;

2) kādi papildu nosacījumi jāizpilda, lai ārvalstī izsniegto izglītības dokumentu vai ārvalstī piešķirto akadēmisko grādu varētu pielīdzināt kādam no Latvijā izsniedzamiem izglītības dokumentiem vai Latvijā piešķiramiem akadēmiskajiem grādiem, ja ārvalstī izsniegtais izglītības dokuments vai piešķirtais akadēmiskais grāds neatbilst neviena Latvijā izsniedzama izglītības dokumenta vai Latvijā piešķirama akadēmiskā grāda prasībām.

(3) Dokumenta ekspertīzes rezultātā iesnieguma iesniedzējam tiek izsniegta izziņa par to, kādam Latvijā izsniedzamam izglītības dokumentam vai Latvijā piešķiramam akadēmiskajam grādam atbilst vai ir pielīdzināms ārvalstī izsniegtais izglītības dokuments vai piešķirtais akadēmiskais grāds.

(4) Lēmumu par izglītības dokumenta atzīšanu, pamatojoties uz Akadēmiskās informācijas centra izziņu, pieņem:

1) studiju turpināšanai — augstskola, kurā izglītības dokumenta īpašnieks vēlas turpināt studijas. Augstskola var veikt papildu ekspertīzi un noteikt papildu prasības;

2) pieņemšanai darbā profesijās, kurās profesionālā darbība vai tai nepieciešamā izglītība nav reglamentēta likumos, kā arī citos normatīvajos aktos, — darba devējs;

3) profesionālās darbības veikšanai profesijās, kurās profesionālā darbība vai tai nepieciešamā izglītība ir reglamentēta likumos, kā arī citos normatīvajos aktos, — šajos likumos un citos normatīvajos aktos noteiktās institūcijas;

4) izglītības turpināšanai pamatizglītības vai vidējās izglītības pakāpē — Izglītības un zinātnes ministrija.

(5) Akadēmiskās informācijas centrs ir Izglītības un zinātnes ministrijas dibināta institūcija, kas pilda ārvalstīs izsniegtu izglītības dokumentu un akadēmiskos grādus apliecinošu dokumentu ekspertīzi un citas ar izglītības dokumentu atzīšanu un starptautisko informācijas apmaiņu saistītas funkcijas.

(11.05.2000. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.12.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2015. Grozījumi pirmajā daļā, kas paredz Ministru kabinetam noteikt dokumentu ekspertīzes ietvaros sniegto maksas pakalpojumu cenrādi, stājas spēkā 01.07.2015. Sk. Pārejas noteikumu 38.punktu)

12.pants. Maksa par izglītības ieguvi

(1) Maksu par pirmsskolas izglītības, pamatizglītības un vidējās izglītības ieguvi valsts vai pašvaldību dibinātā izglītības iestādē sedz no valsts budžeta vai pašvaldību budžetiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Privātā izglītības iestāde var noteikt maksu par izglītības ieguvi.

(2) Augstākās izglītības programmās valsts sedz maksu par izglītības ieguvi noteiktam studiju vietu skaitam atbilstoši attiecīgajā gadā noteiktajam valsts pasūtījumam; pārējām studiju vietām katra augstākās izglītības iestāde var noteikt maksu par izglītības ieguvi.

(21) Pašvaldība saistošajos noteikumos var paredzēt daļēju maksu kā līdzfinansējumu par izglītības ieguvi pašvaldības dibinātajās profesionālās ievirzes izglītības iestādēs.

(3) Studijām augstākās izglītības programmās studējošais var saņemt valsts kredītu. Saņemtais kredīts atmaksājams vai dzēšams Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(4) Ārvalstnieks vai bezvalstnieks maksā par augstākās izglītības programmas apguvi saskaņā ar noslēgto līgumu ar attiecīgo izglītības iestādi.

(5) Šā likuma 3.panta pirmās daļas 3., 4., 5., 6., 7. un 8.punktā, kā arī otrajā un trešajā daļā minētajām personām maksa par pamatizglītības un vidējās izglītības ieguvi tiek noteikta un segta tādā pašā kārtībā kā Latvijas pilsonim un Latvijas nepilsonim.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.03.2010. likumu, kas stājas spēkā 26.03.2010.)

13.pants. Starptautiskā sadarbība izglītībā

(1) Latvijas Republikas sadarbību ar citām valstīm un starptautiskajām organizācijām izglītības jomā nosaka starptautiskie līgumi.

(2) Izglītības iestāde ir tiesīga sadarboties ar ārvalstu izglītības iestādēm un starptautiskajām organizācijām.

II nodaļa
Izglītības organizācija

14.pants. Ministru kabineta kompetence izglītībā

Ministru kabinets:

1) nosaka valsts atzītu izglītības dokumentu formas, izglītības dokumentu izsniegšanas kritērijus un kārtību;

2) (izslēgts ar 05.07.2001. likumu);

3) nosaka kārtību, kādā valsts finansē pamatizglītības un vidējās izglītības programmas, kuras īsteno privātās izglītības iestādes;

4) nosaka kredīta saņemšanas, atmaksāšanas un dzēšanas kārtību un kredīta apmēru studijām izglītības iestāžu īstenotajās augstākās izglītības programmās;

5) nosaka obligāto izglītības vecumu sasniegušo bērnu uzskaites kārtību;

6) apstiprina Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas satversmi un privātpersonu dibināto augstskolu satversmes;

7) dibina, reorganizē un likvidē valsts izglītības iestādes un valsts izglītības atbalsta iestādes pēc izglītības un zinātnes ministra vai citu ministru priekšlikuma;

8) nosaka izglītības iestāžu un citu šajā likumā noteiktu institūciju reģistrācijas un akreditācijas kārtību;

9) (izslēgts ar 16.06.2009. likumu);

10) reglamentē augstskolu akreditācijas noteikumus un kārtību;

11) nosaka izglītības programmu licencēšanas un akreditācijas kārtību;

12) apstiprina pedagogu profesiju un amatu sarakstu;

121) nosaka kārtību un kritērijus valsts un pašvaldību izglītības iestāžu (izņemot augstskolas un koledžas) vadītāju profesionālās darbības novērtēšanai;

122) nosaka kārtību un vērtēšanas nosacījumus valsts un pašvaldību izglītības iestāžu (izņemot augstskolas un koledžas) vadītāju un pašvaldību izglītības pārvalžu vadītāju amatu pretendentu atlasei;

13) atbilstoši pedagogu profesijām apstiprina prasības pedagogiem nepieciešamajai izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai;

14) (izslēgts ar 05.07.2001. likumu);

15) nosaka kārtību, kādā valsts un pašvaldības organizē un finansē mācību līdzekļu izdošanu un iegādi izglītības iestādēm;

151) nosaka kārtību, kādā izvērtē un apstiprina mācību literatūras atbilstību pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības valsts standartam;

16) nosaka pedagogu darba samaksas kārtību un darba samaksas lielumu;

17) nosaka finansēšanas kārtību speciālās izglītības iestādēs un vispārējās izglītības iestāžu speciālās izglītības klasēs un internātskolās;

18) nosaka vienotu valsts politiku un stratēģiju izglītībā un iesniedz Saeimā apstiprināšanai izglītības attīstības pamatnostādnes turpmākajiem septiņiem gadiem;

181) nosaka valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijas, kurās ietverti šo vadlīniju prasībām atbilstoši izglītības programmu paraugi;

19) nosaka valsts izglītības standartus, kuros ietverti šo standartu prasībām atbilstoši izglītības programmu paraugi, izņemot profesionālās izglītības programmu paraugus un akadēmiskās izglītības programmu paraugus;

20) nosaka izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo;

201) nosaka kārtību, kādā izglītības iestāde (izņemot augstskolas un koledžas) nodrošina bibliotekāros un informācijas pakalpojumus;

21) nosaka kārtību, kādā nodrošināma izglītojamo profilaktiskā veselības aprūpe, pirmās palīdzības pieejamība, kā arī izglītojamo drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos;

22) nosaka pedagogu darba slodzes lielumu;

23) nosaka stipendiju saņemšanas kārtību un stipendiju minimālo apmēru augstākās izglītības programmās izglītojamajiem, kuri uzņemti konkursa kārtībā atbilstoši valsts finansēto vietu skaitam, un profesionālās izglītības programmās izglītojamajiem, kuri uzņemti atbilstoši valsts vai pašvaldību finansēto vietu skaitam;

24) nosaka interešu izglītības programmu finansēšanas kārtību;

25) reglamentē bērnu nometņu organizēšanas un darbības noteikumus;

26) nosaka kārtību, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes izglītības programmas;

27) nosaka institūciju, kas kārto pedagogu un izglītības programmu reģistrus;

28) nosaka institūciju, kas licencē izglītības programmas;

29) nosaka institūciju, kas akreditē izglītības programmas un izglītības iestādes;

30) nosaka Valsts izglītības informācijas sistēmas saturu un uzturēšanas un aktualizācijas kārtību;

31) nosaka kārtību, kādā valsts finansē pieaugušo neformālās izglītības programmas, tālākizglītības programmas un profesionālās kompetences pilnveidi, kā arī kritērijus attiecīga finansējuma saņemšanai;

32) nosaka pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību;

33) nosaka kārtību, kādā notiek valsts pārbaudījumi akreditētās izglītības programmās (izņemot augstākās izglītības programmas);

34) nosaka atbalsta pasākumus darba devējiem darbinieku papildu izglītošanā, tai skaitā kritērijus šāda atbalsta saņemšanai un atbalsta pasākumu īstenošanas kārtību;

35) nosaka kārtību, kādā izglītības iestāde informē izglītojamo vecākus (personas, kas realizē aizgādību), pašvaldības vai valsts iestādes, ja izglītojamais bez attaisnojoša iemesla neapmeklē izglītības iestādi;

36) nosaka kārtību, kādā pašvaldība atbilstoši tās noteiktajām vienam izglītojamajam nepieciešamajām vidējām izmaksām attiecīgās pašvaldības izglītības iestādēs sedz pirmsskolas izglītības programmas (no pusotra gada vecuma līdz pamatizglītības ieguves uzsākšanai) izmaksas privātam pakalpojuma sniedzējam šā likuma 17.panta 2.1 daļā minētajā gadījumā;

37) nosaka pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas kārtību un kritērijus, dokumentus, ko pedagogs iesniedz viņa profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanai, pedagoģiskā darba stāžu, kas nepieciešams attiecīgās pedagoga profesionālās darbības kvalitātes pakāpes piešķiršanai, kā arī pedagoga profesionālās darbības kvalitātes pakāpi apliecinoša dokumenta paraugu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.05.2000., 05.07.2001., 20.09.2001., 16.06.2009., 01.12.2009., 04.03.2010., 15.03.2012. un 09.07.2013. likumu, kas stājas spēkā 07.08.2013.)

15.pants. Izglītības un zinātnes ministrijas kompetence izglītībā

Izglītības un zinātnes ministrija:

1) īsteno vienotu valsts politiku un attīstības stratēģiju izglītībā;

2) izstrādā politikas plānošanas dokumentu un normatīvo aktu projektus izglītības jomā;

3) nodrošina Valsts izglītības informācijas sistēmas uzturēšanu un aktualizāciju;

4) (izslēgts ar 16.06.2009. likumu);

5) (izslēgts ar 16.06.2009. likumu);

6) organizē pedagogu izglītošanas un profesionālās meistarības pilnveides darbu, koordinē pētnieciski metodisko darbu;

7) izstrādā valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijas, valsts izglītības standartus, kā arī valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām vai valsts izglītības standartu prasībām atbilstošus izglītības programmu paraugus;

8) izstrādā priekšlikumus un noteiktā kārtībā iesniedz pieprasījumu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanai izglītībai, zinātnei, sportam un valsts valodas attīstībai;

9) kontrolē izglītībai paredzēto valsts budžeta līdzekļu likumīgu izmantošanu tās padotībā esošajās izglītības iestādēs;

10) koordinē valsts izglītības iestāžu sadarbību izglītībā ar ārvalstīm un starptautiskajām organizācijām;

11) izstrādā valsts izglītības standartu prasībām atbilstošus mācību priekšmetu vai kursu programmu (izņemot augstākās izglītības programmas) paraugus;

12) izstrādā izglītības iestāžu un izglītības atbalsta iestāžu paraugnolikumus;

13) organizē valsts pasūtījumu izglītības pamatprogrammām atbilstošu mācību līdzekļu izstrādei un izdošanai;

14) nosaka un koordinē pedagogu izglītības ieguves un profesionālās kompetences pilnveides kārtību;

15) (izslēgts ar 16.06.2009. likumu);

16) (izslēgts ar 04.03.2010. likumu);

17) organizē elektronisko mācību resursu un izglītības standartiem atbilstošu mācību līdzekļu izstrādi;

18) kontrolē valsts finansēto izglītības iestāžu mācību procesa rezultātus, izstrādā un īsteno pasākumus mācību procesa kvalitātes uzlabošanai;

19) (izslēgts ar 04.03.2010. likumu);

20) (izslēgts ar 11.05.2000. likumu);

21) (izslēgts ar 15.03.2012. likumu);

22) apstiprina izglītības iestāžu, izglītības programmu un pedagogu reģistru klasifikāciju;

23) iesniedz Ministru kabinetam priekšlikumus par valsts izglītības iestāžu un izglītības atbalsta iestāžu dibināšanu, reorganizēšanu vai likvidēšanu, saskaņojot ar attiecīgajām pašvaldībām;

24) apstiprina Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošo izglītības iestāžu (izņemot augstskolu un koledžu) nolikumus;

25) pieņem darbā un atbrīvo no darba Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošo izglītības iestāžu (izņemot augstskolu) vadītājus;

26) ierosina pašvaldību izglītības iestāžu vadītāju atbrīvošanu no darba. Saskaņo pašvaldību izglītības pārvalžu vadītāju pieņemšanu darbā un atbrīvošanu no darba;

27) pārzina bibliotekāro un informācijas pakalpojumu sniegšanu izglītības iestādēs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.05.2000., 05.07.2001., 16.06.2009., 01.12.2009., 04.03.2010., 15.03.2012. un 09.07.2013. likumu, kas stājas spēkā 07.08.2013.)

16.pants. Citu nozaru ministriju kompetence izglītībā

Citu nozaru ministrijas:

1) saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju, iesniedz Ministru kabinetam priekšlikumus par valsts izglītības iestāžu dibināšanu, reorganizēšanu vai likvidēšanu;

2) izstrādā mācību saturu profesionālajos mācību priekšmetos un profesionālo mācību priekšmetu standartus un kontrolē to ievērošanu savā padotībā esošajās izglītības iestādēs;

3) (izslēgts ar 11.05.2000. likumu);

4) nodrošina savā padotībā esošo izglītības iestāžu darbību, kā arī organizē un finansē standartiem atbilstošu mācību līdzekļu izdošanu un iegādi profesionālajos mācību priekšmetos;

5) kontrolē savā padotībā esošo izglītības iestāžu finansiālo un saimniecisko darbību;

6) (izslēgts ar 04.03.2010. likumu);

7) apstiprina savā padotībā esošo izglītības iestāžu (izņemot augstskolu un koledžu) nolikumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.05.2000. un 04.03.2010. likumu, kas stājas spēkā 26.03.2010.)

17.pants. Pašvaldību kompetence izglītībā

(1) Katras pašvaldības pienākums ir nodrošināt bērniem, kuru dzīvesvieta deklarēta pašvaldības administratīvajā teritorijā, iespēju iegūt pirmsskolas izglītību un pamatizglītību bērna dzīvesvietai tuvākajā izglītības iestādē vai tuvākajā izglītības iestādē, kas īsteno izglītības programmu valsts valodā, nodrošināt jauniešiem iespēju iegūt vidējo izglītību, kā arī nodrošināt iespēju īstenot interešu izglītību un atbalstīt ārpusstundu pasākumus, arī bērnu nometnes.

(2) Lai nodrošinātu iespēju apmeklēt izglītības iestādi pēc brīvas izvēles bērnam, kura dzīvesvieta deklarēta pašvaldības administratīvajā teritorijā, bet kurš mācās izglītības iestādē, kas atrodas citas pašvaldības administratīvajā teritorijā, pašvaldībai atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai ir pienākums slēgt līgumu par piedalīšanos attiecīgās pašvaldības padotībā esošas izglītības iestādes uzturēšanas izdevumu finansēšanā.

(21) Ja pašvaldība bērnam, kurš sasniedzis pusotra gada vecumu un kura dzīvesvieta deklarēta pašvaldības administratīvajā teritorijā, nenodrošina vietu pašvaldības izglītības iestādes īstenotā pirmsskolas izglītības programmā (no pusotra gada vecuma līdz pamatizglītības ieguves uzsākšanai) un bērns apgūst pirmsskolas izglītības programmu privātā izglītības iestādē, tad pašvaldība šim privātam pakalpojuma sniedzējam sedz izmaksas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Izmaksas sedz apmērā, kas atbilst vienam izglītojamajam pirmsskolas izglītības programmā nepieciešamajām vidējām izmaksām attiecīgās pašvaldības izglītības iestādēs. Ja izglītojamais apgūst Publisko iepirkumu likumā noteiktajā kārtībā pašvaldības izraudzītās izglītības iestādes īstenotu pirmsskolas izglītības programmu, izmaksas sedz apmērā, kāds noteikts publiskā iepirkuma rezultātā.

(22) Pašvaldība nosaka vienam izglītojamajam pirmsskolas izglītības programmā nepieciešamās vidējās izmaksas attiecīgās pašvaldības izglītības iestādēs. Minētās vidējās izmaksas un to aprēķināšanas kārtību pašvaldība publisko savā mājaslapā internetā.

(3) Republikas pilsētas pašvaldība un novada pašvaldība:

1) saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju, dibina, reorganizē un likvidē vispārējās izglītības iestādes, tai skaitā internātskolas, speciālās izglītības iestādes un klases, kā arī pirmsskolas izglītības grupas bērniem ar speciālām vajadzībām un interešu izglītības iestādes, bet, saskaņojot ar attiecīgās nozares ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju, dibina, reorganizē un likvidē profesionālās ievirzes izglītības iestādes;

2) pieņem darbā un atbrīvo no darba tās padotībā esošo vispārējās izglītības iestāžu, tai skaitā internātskolu, speciālo izglītības iestāžu, profesionālās izglītības iestāžu, interešu izglītības iestāžu, profesionālās ievirzes izglītības iestāžu sportā vadītājus, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju, bet profesionālās ievirzes izglītības iestāžu mākslā vai kultūrā vadītājus — saskaņojot ar attiecīgās nozares ministriju;

3) nosaka kārtību, kādā tās padotībā esošās izglītības iestādes finansējamas no budžeta;

4) uz savstarpēju līgumu pamata piedalās valsts un citu pašvaldību izglītības iestāžu finansēšanā;

5) uz savstarpēju līgumu pamata var piedalīties privāto izglītības iestāžu finansēšanā;

6) piešķir pašvaldības budžeta līdzekļus izglītības iestādēm un kontrolē šo līdzekļu izmantošanu;

7) uztur tās padotībā esošās izglītības iestādes, izņemot speciālās izglītības iestādes, speciālās izglītības klases un grupas vispārējās izglītības iestādēs, internātskolas, arī tās, kuras tiek finansētas no valsts budžeta, ievērojot, ka šo iestāžu finansiālais nodrošinājums nedrīkst būt mazāks par Ministru kabineta noteikto, un kontrolē šo finanšu līdzekļu izmantošanu;

8) nodrošina atbalstu tās padotībā esošo izglītības iestāžu akreditācijā konstatēto nepieciešamo uzlabojumu veikšanai šajās izglītības iestādēs;

9) nodrošina tās padotībā esošo izglītības iestāžu un izglītības atbalsta iestāžu pedagogu algām piešķirtā valsts budžeta finansējuma ieskaitīšanu izglītības iestāžu kontos;

10) nodrošina tās padotībā esošo izglītības iestāžu saimniecisko, tehnisko un medicīnas darbinieku darba samaksu, izņemot to speciālo izglītības iestāžu, speciālo izglītības klašu un grupu vispārējās izglītības iestādēs, kā arī to internātskolu saimniecisko, tehnisko un medicīnas darbinieku darba samaksu, kuras tiek finansētas no valsts budžeta;

11) nodrošina izglītojamajiem profilaktisko veselības aprūpi un pirmās palīdzības pieejamību tās padotībā esošajās izglītības iestādēs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, kā arī nosaka tos izglītojamos, kuru ēdināšanas izmaksas sedz pašvaldība;

12) nodrošina izglītības ieguvi izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām (atbilstoši veselības stāvoklim, kas ietekmē izglītības ieguves veidu) speciālās izglītības iestādēs, pirmsskolas izglītības grupās bērniem ar speciālām vajadzībām, speciālās izglītības klasēs, kā arī internātskolās Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā;

13) nodrošina ēdināšanu tās padotībā esošajās speciālās izglītības iestādēs, pirmsskolas izglītības grupās bērniem ar speciālām vajadzībām, speciālās izglītības klasēs un internātskolās Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā;

14) nodrošina transportu izglītojamo nokļūšanai izglītības iestādē un atpakaļ dzīvesvietā, ja nav iespējams izmantot sabiedrisko transportu;

15) nodrošina bērnu un jauniešu karjeras izglītību;

16) nodrošina bērnu un jauniešu interešu izglītību, izsniedz licences interešu izglītības programmu īstenošanai;

17) nodrošina bērnu tiesību aizsardzību izglītības jomā;

18) sniedz konsultatīvu palīdzību ģimenēm bērnu audzināšanā;

19) nodrošina pašvaldības pedagoģiski medicīniskās komisijas darbību un pieejamību bērniem ar speciālām vajadzībām;

20) veic obligātā izglītības vecuma bērnu uzskaiti Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

21) nosaka pabalstu un cita veida materiālās palīdzības apmēru un piešķiršanas kārtību izglītojamajiem tās padotībā esošās izglītības iestādēs;

22) īsteno politiku pieaugušo izglītībā un nodrošina piešķirtā finansējuma sadali un uzraudzību pār finanšu līdzekļu izlietojumu;

23) finansē no sava budžeta valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām, valsts pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības standartiem atbilstošu mācību līdzekļu — papildu literatūras, uzskates līdzekļu, didaktisko spēļu, digitālo mācību līdzekļu un resursu, izdales materiālu, mācību tehnisko līdzekļu, mācību materiālu, iekārtu un aprīkojuma — iegādi tās padotībā esošām izglītības iestādēm;

231) veicina iespēju izglītības iestādēm izmantot vienoto bibliotēku informācijas sistēmu;

24) organizē pedagogu profesionālās meistarības pilnveidi, koordinē un nodrošina metodisko darbu;

25) nosaka no pašvaldības budžeta līdzekļiem apmaksāto vietu skaitu augstākās izglītības iestādēs;

26) nodrošina valsts pārbaudes darbu, tai skaitā centralizēto eksāmenu, organizēšanu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

27) atbalsta izglītojamo piedalīšanos mācību priekšmetu olimpiādēs, konkursos, skatēs, projektos un sporta sacensībās;

28) ievēro citos normatīvajos aktos noteiktās pašvaldību funkcijas izglītības jomā.

(4) (Izslēgta ar 13.11.2008. likumu.)

(5) (Izslēgta ar 13.11.2008. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.05.2000., 05.07.2001., 20.09.2001., 05.02.2004., 13.11.2008., 04.03.2010. un 09.07.2013. likumu, kas stājas spēkā 07.08.2013.)

18.pants. Republikas pilsētu un novadu pašvaldību funkciju nodrošināšana izglītības jomā

(1) Lai īstenotu savas funkcijas izglītības jomā, pašvaldība izveido vismaz vienu izglītības speciālista amatu vai izglītības pārvaldes iestādi. Izglītības speciālistam un izglītības pārvaldes iestādes vadītājam ir nepieciešama akadēmiskā izglītība vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība un vismaz triju gadu darba pieredze izglītības jomā vai izglītības vadības darbā.

(2) Pašvaldības izglītības speciālistu darba samaksu un pašvaldības izglītības pārvaldes iestādi finansē no attiecīgās pašvaldības budžeta.

(3) Novadu pašvaldības var apvienoties vienas vai vairāku funkciju īstenošanai izglītības jomā, savstarpēji vienojoties par finansēšanas kārtību.

(13.11.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.12.2008. Panta jaunā redakcija stājas spēkā 01.07.2009. Sk. Pārejas noteikumus.)

19.pants. Izglītības atbalsta iestāde

(1) Izglītības atbalsta iestāde ir valsts, pašvaldību, kā arī citu juridisko un fizisko personu dibināta iestāde, kuras mērķis ir nodrošināt metodisko, zinātnisko, informatīvo un citāda veida intelektuālo atbalstu izglītojamajiem, pedagogiem, izglītojamo vecākiem un izglītības iestādēm.

(2) Izglītības atbalstu var nodrošināt arī tādas juridiskās personas, kuru nolikumā (statūtos) izglītības atbalsta nodrošināšana paredzēta kā viens no darbības veidiem.

20.pants. Izglītības kvalitātes valsts dienests

(1) Šā likuma, vispārējās izglītības likuma, profesionālās izglītības likuma, Augstskolu likuma un citu ar izglītību saistīto normatīvo aktu ievērošanu kontrolē Izglītības kvalitātes valsts dienests.

(2) Izglītības kvalitātes valsts dienests ir Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā esoša iestāde. Tās darbību nosaka Ministru kabineta apstiprināts nolikums.

(3) Izglītības kvalitātes valsts dienests:

1) kontrolē izglītības procesa atbilstību šim likumam, citiem izglītību regulējošiem likumiem un normatīvajiem aktiem;

2) analizē izglītības iestāžu darbību, izstrādā priekšlikumus normatīvo aktu grozījumiem un izglītības iestāžu darba uzlabošanai;

3) ierosina darba devējam disciplināri sodīt izglītības iestādes vadītāju vai pedagogu vai lauzt ar viņu noslēgto darba līgumu gadījumos, kad konstatēts likumu vai citu normatīvo aktu pārkāpums;

4) likumā noteiktajā kārtībā un gadījumos administratīvi sodīt personas;

5) uz laiku, kamēr izglītības iestādes dibinātājs nav izskatījis attiecīgo jautājumu un pieņēmis lēmumu, apturēt amatpersonu rīkojumus un atstādināt amatpersonas no pienākumu pildīšanas gadījumos, kad ir apdraudēta izglītojamo veselība vai dzīvība, kā arī citos likuma pārkāpumu gadījumos;

6) izsniedz sertifikātus pedagoga privātprakses uzsākšanai.

(4) Izglītības kvalitātes valsts dienesta vadītājam un viņa pilnvarotām dienesta amatpersonām ir tiesības:

1) uzrādot dienesta apliecību, bez iepriekšējas paziņošanas apmeklēt jebkuras izglītības iestādes telpas un citas telpas, kas saistītas ar izglītības procesa norisi;

2) pieprasīt rakstveida vai mutvārdu paskaidrojumu no jebkuras juridiskās vai fiziskās personas dienesta kompetencē esošajos jautājumos;

3) pieprasīt un saņemt no juridiskajām un fiziskajām personām dienesta pienākumu pildīšanai nepieciešamo informāciju un dokumentu kopijas dienesta kompetencē esošajos jautājumos;

4) veikt pārbaudi, pieaicinot, ja nepieciešams, tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekus vai citus speciālistus, fotografēt, izdarīt audioierakstus un videoierakstus dienesta kompetences ietvaros;

5) sastādīt pārbaudes aktu un uzdot novērst pārbaudes laikā konstatētos ar izglītību saistīto normatīvo aktu pārkāpumus;

6) sastādīt protokolu par administratīvo pārkāpumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.2004. un 16.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

21.pants. Sabiedrības līdzdalība izglītībā

(1) Sabiedrība piedalās izglītības organizēšanā un attīstībā, popularizējot visu veidu izglītību, veicot izglītošanu un sekmējot izglītības kvalitātes uzlabošanu, veidojot izglītības programmas, aizsargājot izglītojamo un pedagogu tiesības un intereses izglītības ieguves un darba procesā, veidojot izglītības un izglītības atbalsta iestādes un sabiedriskās organizācijas.

(2) Valsts un pašvaldību izglītības pārvaldes iestādes nodrošina šā panta pirmajā daļā minēto uzdevumu veikšanai nepieciešamo informāciju, konsultācijas un metodisko palīdzību.

(3) Lai nodrošinātu tai noteikto izglītības pārvaldes un izglītības atbalsta funkciju, attiecīgu uzdevumu veikšanu (tai skaitā augstākās izglītības programmu un augstskolu un koledžu akreditācijas organizēšanu) Izglītības un zinātnes ministrija var deleģēt privātpersonai vai publiskai personai, slēdzot deleģēšanas līgumu.

(4) Šā panta trešajā daļā minētie deleģēšanas līgumi var ietvert tiesības izdot administratīvos aktus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.03.2010. likumu, kas stājas spēkā 26.03.2010.)

III nodaļa
Izglītības iestādes

22.pants. Izglītības iestāžu darbības tiesiskais pamats

(1) Valsts, pašvaldību un privātās izglītības iestādes, izņemot komercsabiedrības un augstskolas, darbojas, pamatojoties uz šo likumu, citiem likumiem un normatīvajiem aktiem, kā arī attiecīgās iestādes nolikumu, kuru apstiprina iestādes dibinātājs.

(2) Valsts, pašvaldību un privātās komercsabiedrības, izņemot augstskolas, izglītojošo darbību veic, pamatojoties uz šo likumu, citiem likumiem un normatīvajiem aktiem, kā arī uz to dibinātāju apstiprinātu nolikumu par izglītojošo darbību.

(3) Augstskolas darbojas, pamatojoties uz šo likumu, Augstskolu likumu un citiem normatīvajiem aktiem, kā arī uz attiecīgās augstskolas satversmi. Augstskolu satversmes apstiprina Augstskolu likumā noteiktajā kārtībā.

(4) Koledžas darbojas, pamatojoties uz šo likumu, Augstskolu likumu un citiem normatīvajiem aktiem, kā arī uz attiecīgās koledžas nolikumu. Koledžu nolikumus izdod Augstskolu likumā noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.03.2010. likumu, kas stājas spēkā 26.03.2010.)

23.pants. Izglītības iestādes dibināšanas, reorganizācijas un likvidēšanas kārtība

(1) Valsts izglītības iestādes dibina, reorganizē un likvidē Ministru kabinets pēc izglītības un zinātnes ministra vai citas nozares ministra priekšlikuma.

(2) Pašvaldību izglītības iestādes dibina, reorganizē un likvidē pašvaldības, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju vai attiecīgās nozares ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju.

(3) Privātās izglītības iestādes dibina, reorganizē un likvidē juridiskās un fiziskās personas. Valsts un pašvaldības var piedalīties privāto komercsabiedrību dibināšanā.

(4) Ārvalsts juridiskā persona var dibināt, reorganizēt un likvidēt izglītības iestādi saskaņā ar šo likumu un citiem likumiem, kā arī starptautiskajiem līgumiem.

(5) Par izglītības iestādes likvidāciju vai reorganizāciju attiecīgās institūcijas un personas informējamas ne vēlāk kā sešus mēnešus iepriekš.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.09.2001. un 04.03.2010. likumu, kas stājas spēkā 26.03.2010.)

24.pants. Izglītības iestāžu reģistrs un reģistrācijai nepieciešamie dokumenti

(1) Ikviena izglītības iestāde mēneša laikā no tās dibināšanas dienas iesniedz iesniegumu par izglītības iestādes reģistrāciju Izglītības iestāžu reģistrā. Izglītības iestāžu reģistrs ir Valsts izglītības informācijas sistēmas sastāvdaļa, un to kārto Ministru kabineta noteikta institūcija. Augstskolas reģistrējamas Izglītības iestāžu reģistrā Augstskolu likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Izglītības iestādes reģistrāciju nodrošina iestādes dibinātājs. Iesniegumu par izglītības iestādes reģistrāciju iesniedz dibinātāja pilnvarota persona, un tajā iekļaujamas šādas ziņas:

1) izglītības iestādes nosaukums, tās juridiskā adrese;

2) izglītības iestādes dibinātājs, iestādes juridiskais statuss;

3) lēmums par izglītības iestādes dibināšanu;

4) izglītības iestādes telpu platība, tehniskais aprīkojums;

5) finansējuma avoti un kārtība;

6) pilnvarotās personas adrese, tālruņa, telefaksa numurs un elektroniskā pasta adrese.

(3) Iesniegumam par izglītības iestādes reģistrāciju pievienojams izglītības iestādes dibinātāja apstiprināts izglītības iestādes darbības nolikums un dokumenti, kas apliecina iesniegumā minētās ziņas. Iesniegumam par koledžas reģistrāciju papildus pievienojami dokumenti, kas apliecina koledžas resursu (piemēram, finanšu resursi, materiāltehniskā un informatīvā bāze, akadēmiskais personāls) atbilstību Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem koledžas darbības uzsākšanai.

(4) Mēneša laikā no šā panta otrajā un trešajā daļā minēto dokumentu iesniegšanas dienas izglītības iestāde tiek iekļauta Izglītības iestāžu reģistrā un tai izsniedz reģistrācijas apliecību.

(5) (Izslēgta ar 16.06.2009. likumu.)

(6) Lēmums par izglītības iestādes reorganizāciju vai likvidāciju 10 dienu laikā paziņojams Izglītības iestāžu reģistram.

(7) Ikvienam bez maksas ir pieejamas Izglītības iestāžu reģistrā iekļautās ziņas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.05.2000., 05.07.2001., 05.02.2004., 16.06.2009., 04.03.2010. un 15.03.2012. likumu, kas stājas spēkā 18.04.2012.)

25.pants. Izglītības iestādes darbības uzsākšana

(1) Izglītības iestāde ir tiesīga normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā uzsākt izglītības programmu īstenošanu ar dienu, kad tā reģistrēta Izglītības iestāžu reģistrā. Izglītības iestādes reģistrācijas dienu uzskata arī par administratīvā akta paziņošanas dienu.

(2) Izglītības iestāde, kura īsteno šajā likumā noteiktu licencējamu izglītības programmu, ir tiesīga uzņemt izglītojamos tikai pēc attiecīgas licences saņemšanas izglītības programmas īstenošanai. Šis noteikums neattiecas uz šā likuma 47.panta otrajā daļā minētajām izglītības iestādēm.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.05.2000. un 04.03.2010. likumu, kas stājas spēkā 26.03.2010.)

26.pants. Izglītības iestādes nosaukums

(1) Izglītības iestādes nosaukumam un izglītības iestādes struktūrvienības nosaukumam jāatbilst šajā likumā noteikto izglītības pakāpju un veidu nosaukumiem.

(2) Izglītības iestādes nosaukumam skaidri un noteikti jāatšķiras no citiem Izglītības iestāžu reģistrā jau reģistrētiem izglītības iestāžu nosaukumiem.

(3) Izglītības iestādes nosaukumā lietojami vienīgi latviešu vai latīņu alfabēta burti.

(4) Izglītības iestāde saskaņā ar tās vēsturiskajām tradīcijām ir tiesīga izmantot ar izglītības un zinātnes ministra atļauju citu nosaukumu, kas nav pretrunā ar šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem.

(04.03.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.03.2010.)

27.pants. Izglītības iestāžu akreditācija

Izglītības iestādes, izņemot tās, kuras īsteno tikai interešu izglītības programmas, tiek akreditētas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Izglītības iestādes, kuras īsteno pamata un vidējās pakāpes izglītības programmas, tiek akreditētas uz sešiem gadiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Akreditācija veicama piecu gadu laikā no izglītības iestādes darbības uzsākšanas dienas.

(04.03.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.03.2010. Panta jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2012. Sk. Pārejas noteikumu 29.punktu)

28.pants. Izglītības iestādes patstāvība

Izglītības iestāde ir patstāvīga izglītības programmu izstrādē un īstenošanā, darbinieku izraudzīšanā, finanšu, saimnieciskajā un citā darbībā saskaņā ar šo likumu, citiem likumiem un normatīvajiem aktiem un izglītības iestādes nolikumu vai satversmi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.2004. likumu, kas stājas spēkā 27.02.2004.)

29.pants. Izglītības iestādes dibinātāja kompetence

Izglītības iestādes dibinātājs nodrošina izglītības iestādes nepārtrauktai darbībai nepieciešamos finanšu un materiālos līdzekļus, ievērojot Ministru kabineta noteikumus par izglītības iestāžu finansiālo un materiālo nodrošinājumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.2004. likumu, kas stājas spēkā 27.02.2004.)

30.pants. Izglītības iestādes vadītājs

(1) Izglītības iestādes vadītājs atbild par izglītības iestādes darbību un tās rezultātiem, par šā likuma un citu izglītības iestādes darbību reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanu, kā arī par intelektuālo, finanšu un materiālo līdzekļu racionālu izmantošanu.

(2) Izglītības iestādes