Ministru kabineta rīkojums Nr. 460

Rīgā 1998.gada 28.septembrī (prot. Nr. 53, 4.§)

Par Latvijas Kultūras akadēmijas Satversmes apstiprināšanu

Saskaņā ar Augstskolu likuma 10.panta trešo daļu apstiprināt Latvijas Kultūras akadēmijas Satversmi.

Ministru prezidents G.Krasts

Izglītības un zinātnes ministrs J.Gaigals

 

 

Latvijas Kultūras akadēmijas Satversme

Latvijas Kultūras akadēmija ir dibināta 1990. gada 29. decembrī ar Latvijas Republikas Ministru Padomes lēmumu.

Latvijas Kultūras akadēmijas Satversmi pieņēmusi Latvijas Kultūras akadēmijas Satversmes sapulce 1992. gada 18. maijā, un apstiprinājusi Latvijas Republikas Augstākā padome 1992. gada 18. jūnijā. Satversmes grozījumus saskaņā ar Augstskolu likumu apstiprinājusi Latvijas Kultūras akadēmijas Satversmes sapulce 1996. gada 16. februārī.

I. Vispārīgie noteikumi

1. Latvijas Kultūras akadēmija (turpmāk tekstā - "Akadēmija") ir Latvijas Republikas izglītības, kultūras un zinātnes iestāde, kura kalpo tēvzemes interesēm un humānisma ideāliem. Latvijas Kultūras akadēmija īsteno akadēmisko studiju procesu, pētniecisko darbību un sekmē māksliniecisko jaunradi. Latvijas Kultūras akadēmijas saīsinātais nosaukums ir LKA.

Tās nosaukums citās valodās:

Academia cultus humani Latviensis (latīņu valodā),

Latvian Academy of Culture (angļu valodā),

Kulturakademie Lettlands (vācu valodā),

Academie de Culture de Lettonie (franču valodā),

Academia de Cultura de Letonia (spāņu valodā).

2. Akadēmijas adrese: Ludzas ielā 24, Rīgā, LV-1003.

3. Akadēmija ir valsts augstskola ar pašpārvaldes tiesībām, kuras darbības pamatā ir Latvijas Republikas likumdošana un šajā Satversmē noteiktie pamatuzdevumi un principi.

4. Akadēmija ir juridiska persona.

5. Akadēmijai ir savs zīmogs ar Latvijas Republikas mazo ģerboni un pilnu akadēmijas nosaukumu.

6. Akadēmijai ir savs karogs, himna, emblēma un cita augstskolu atribūtika. Latvijas Kultūras akadēmijas Satversmes pieņemšanas diena - 18. maijs - ir Akadēmijas svinamā diena.

II. Darbības pamatvirzieni un uzdevumi

7. Akadēmijas pamatuzdevums ir nodrošināt iespēju iegūt humanitārās un sociālās zināšanas, akadēmisko un augstāko profesionālo izglītību, akadēmiskos grādus, veikt pētījumus humanitārajās un sociālajās zinātnēs, sekmēt jauno zinātnieku sagatavošanu un māksliniecisko jaunradi, kultūras aprites procesu Latvijā un kultūras apmaiņu ar citām valstīm.

8. Pildot savu pamatuzdevumu Akadēmija ievēro šādus principus.

8.1. Studiju procesā, zinātniskajā darbībā un mākslinieciskajā jaunradē tiek ievērotas Latvijas tautas intereses, pasaules humanitārās kultūras tradīcijas un jaunie sasniegumi;

8.2. Akadēmija īsteno studiju un zinātniskās darbības nedalāmību;

8.3. Akadēmijā tiek garantēta akadēmiskā darba, zinātniskās pētniecības un mākslinieciskās jaunrades brīvība, kura izpaužas studējošo tiesībās izvēlēties studiju programmu, mainīt to mācību laikā, klausīties lekcijas citās augstskolās, veidot individuālu studiju papildprogrammu, akadēmiskā personāla tiesībās izvēlēties pētījumu virzienu. Akadēmiskais personāls ir tiesīgs izvēlēties mācību metodes;

8.4. Akadēmija veicina tālākizglītojošas studijas, līdzdarbojas tālākizglītībā;

8.5. Akadēmija sadarbojas ar citām izglītības un zinātniskajām, iestādēm Latvijā un citās valstīs, nodrošinot studējošo, akadēmiskā personāla un zinātniskās informācijas apmaiņu.

9. Atbilstoši savam pamatuzdevumam un saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanu, Akadēmija ir kompetenta īstenot šādas darbības: izstrādāt un pieņemt savu Satversmi; noteikt studiju saturu un formu; pieņemt studējošo uzņemšanas kārtības papildu noteikumus; izvēlēties zinātniskās darbības un mākslinieciskās jaunrades pamatvirzienus; noteikt savu organizatorisko un pārvaldes struktūru; veidot personālsastāvu, nosakot darba samaksu, kas nav zemāka par Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikto; ievēlēt Akadēmijas goda doktorus un emeritus profesorus; nodibināt un piešķirt Akadēmijas prēmijas un personālstipendijas; veidot savus fondus; dibināt biedrības, kuras darbojas uz Akadēmijas Senāta apstiprinātu statūtu pamata; slēgt līgumus ar izglītības un zinātniskajām iestādēm, uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām); veikt izdevējdarbību; organizēt konferences; sekmēt jauno zinātnieku sagatavošanu; noteikt savas darbības iekšējo kārtību.

III. Pašpārvalde un struktūra

10. Akadēmijas galvenās pārvaldes un lēmējinstitūcijas ir Satversmes sapulce, Senāts, rektors, šķīrējtiesa, Revīzijas komisija.

11. Satversmes sapulce ir augstākā Akadēmijas koleģiāla pārstāvības un lēmējinstitūcija.

12. Satversmes sapulce pieņem un groza Akadēmijas Satversmi; apstiprina Akadēmijas Satversmes sapulces nolikumu; ievēlē Akadēmijas Senātu, Akadēmijas Revīzijas komisiju, Akadēmijas šķīrējtiesu, Akadēmijas Zinātnes padomi; ievēlē un atsauc Akadēmijas rektoru; noklausās rektora pārskatu par Akadēmijas darbību; apstiprina Akadēmijas Senāta nolikumu, Nolikumu par rektora vēlēšanām, Akadēmijas šķīrējtiesas nolikumu. Satversmes sapulce ir tiesīga pieņemt izskatīšanai arī citus konceptuālus Akadēmijas darbības un attīstības jautājumus.

13. Satversmes sapulci, aizklāti balsojot, ievēlē no akadēmiskā personāla, studējošiem, citiem darbiniekiem saskaņā ar Satversmes sapulces nolikumu. Satversmes sapulcē ir 38 akadēmiska personāla, 10 studējošo un 7 citu darbinieku pārstāvji.

14. Satversmes sapulces pilnvaru laiks ir 3 gadi. Ja ievēlētie pārstāvji pārtrauc darba (studiju) attiecības ar Akadēmiju, tad līdz nākamajai Satversmes sapulcei no attiecīgā personāla grupas Satversmes sapulcē ievēlē citus pārstāvjus.

15. Satversmes sapulci sasauc ne retāk kā reizi trijos gados rektors vai Senāts. Ārkārtas Satversmes sapulci jāsasauc, ja to pieprasa viena trešdaļa Satversmes sapulces dalībnieku, Akadēmijas Padomnieku konvents, ne mazāk kā puse no akadēmiskā personāla vai ne mazāk kā puse no studējošajiem.

16. Akadēmijas Satversmes sapulce ievēlē priekšsēdētāju, viņa vietnieku, sekretāru. Satversmes sapulces darbību nosaka Akadēmijas Satversmes sapulces nolikums.

17. Akadēmijas Senāts ir koleģiāla vadības un lēmējinstitūcija, kura regulē visas augstskolas darbības jomas:

17.1. Akadēmijas Senāts pieņem lēmumus par nozīmīgākajiem akadēmiskās un zinātniskās darbības jautājumiem; apspriež un apstiprina Akadēmijas finansiālo līdzekļu izlietojumu; izšķir jautājumu par jaunu katedru, jaunu nodaļu un citu struktūrvienību izveidošanu, reorganizāciju un slēgšanu; ievēlē Senāta priekšsēdētāju un sekretāru (no senatoru vidus), Akadēmijas goda doktorus, emeritus profesorus atbilstoši Senāta apstiprinātam Nolikumam; pēc rektora ierosinājuma apstiprina prorektors; pēc nodaļu priekšlikuma ievēlē dekānus; pēc katedru un citu struktūrvienību priekšlikuma ievēlē to vadītājus, ievēlē docentus, lektorus, asistentus; ievēlē Akadēmijas Padomnieku konventu un apstiprina tā nolikumu; lemj par līgumu slēgšanu ar citām iestādēm, lemj par fondu dibināšanu un līdzdalību tajos; nodibina un piešķir Akadēmijas prēmijas un personālstipendijas (atbilstoši Senāta apstiprinātam nolikumam); apstiprina studiju programmas. Akadēmijas Senāts var pieņemt izskatīšanai arī citus Akadēmijas darbības jautājumus, kā arī dot izskaidrojumu Satversmes normu piemērošanai;

17.2. Senatorus Satversmes sapulcē ievēlē uz trim gadiem. Akadēmijas Senātu veido 17 personāla locekļi, kuriem Akadēmija ir pamatdarba vieta: 13 pārstāvji no akadēmiskā personāla, 3 pārstāvji no studējošajiem, 1 pārstāvis no vispārējā Akadēmijas personāla. Akadēmiskā personāla, studentu, kā arī mācību palīgpersonāla, saimnieciskā personāla un citu Akadēmijas darbinieku pārstāvjus Senātam Satversmes sapulcē ievēlē tikai attiecīgās kategorijas personāla locekļi. Senāta darbību reglamentē Akadēmijas Satversmes sapulcē apstiprināts nolikums, atsevišķu jautājumu risināšanai Senāts var izveidot komisijas un apstiprināt to nolikumus.

18. Studējošo pašpārvalde darbojas saskaņā ar nolikumu, kuru apstiprina Senāts. Senāts var atteikt studējošo pašpārvaldes iesniegtā nolikuma apstiprinājumu tikai tad, ja nolikumā ir pārkāpta Latvijas Republikas likumdošana. Studējošo pašpārvalde aizstāv studējošo intereses akadēmiskās, materiālās un kultūras dzīves jautājumos Akadēmijas un citās valsts institūcijās. Studējošajiem Senātā ir veto tiesības jautājumos, kas saistīti ar studējošo interesēm. Pēc veto piemērošanas jautājumu izskata saskaņošanas komisija, ko Senāts izveido pēc paritātes principiem. Saskaņošanas komisijas lēmumu apstiprina Senāts ar klātesošo divu trešdaļu balsu vairākumu. Studējošo pašpārvaldes pārstāvjiem ir tiesības līdzdarboties Akadēmijas lēmējinstitūcijās, saņemt informāciju no jebkuras amatpersonas jautājumos, kas skar studējošo intereses. Studējošo pašpārvalde nosaka kārtību, kādā studējošie tiek ievēlēti augstskolas koleģiālajās institūcijās. Studējošo pašpārvalde reprezentē Akadēmijā studējošos Latvijā un ārvalstīs. Studējošo pašpārvaldes lēmumi pēc to apstiprināšanas senātā ir obligāti visiem studējošajiem.

19. Rektors īsteno vispārējo Akadēmijas administratīvo vadību un bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Akadēmiju. Rektoru ievēlē Satversmes sapulce uz pieciem gadiem ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas.

Rektors pārzina, vada Akadēmijas darbību un ir atbildīgs par to, īstenojot šīs Satversmes prasības, Satversmes sapulces un Senāta lēmumus un ievērojot Latvijas Republikas likumdošanas aktus. Rektors ir atbildīgs par augstskolas finansiālo darbību un augstskolas izsniegto izglītības dokumentu atbilstību izglītības kvalitātei. Rektor s savas kompetences ietvaros izdod rīkojumus un pieņem lēmumus par Akadēmijas darbības jautājumiem.

Rektora vēlēšanas reglamentē nolikums, kuru apstiprina Satversmes sapulce. Rektora atcelšanu var ierosināt Senāts vai Padomnieku konvents. Rektora atcelšanai nepieciešams vairāk nekā puse balsu no Akadēmijas Satversmes sapulces pārstāvju kopskaita. Jautājumu izlemj Ministru kabinets pēc izglītības un zinātnes ministra atzinuma noklausīšanās.

20. Akadēmijas Padomnieku konvents konsultē Senātu un rektoru augstskolas attīstības stratēģijas jautājumos, Padomnieku konventu dibina pēc Akadēmijas Senāta iniciatīvas, tā locekļus ievēlē un darbības nolikumu apstiprina Senāts. Padomnieku konventam ir tiesības ierosināt jautājumu izskatīšanu Satversmes sapulcē vai Senātā .

21. Akadēmijas šķīrējtiesa izskata akadēmiskā personāla un studējošo iesniegumus par Akadēmijas Satversmē noteikto akadēmisko tiesību ierobežojumiem, strīdus starp Akadēmijas amatpersonām, struktūrvienību pārvaldes institūcijām, kas atrodas pakļautības attiecībās. Šķīrējtiesu trīs cilvēku sastāvā uz trim gadiem ievēlē Satversmes sapulce no akadēmiskā personāla vidus, turklāt tajā nedrīkst būt Akadēmijas administratīvā personāla pārstāvji. Šķīrējtiesas lēmumus, kurus apstiprina Senāts, izpilda administrācija. Šķīrējtiesas locekļi par savu darbību atbild Satversmes sapulcei, pēc darba devēju iniciatīvas viņus no darba var atlaist tikai ar Satversmes sapulces piekrišanu.

22. Akadēmijas Revīzijas komisijai ir tiesības pārbaudīt visu augstskolas darbības sfēru atbilstību likumdošanas aktiem, Akadēmijas Satversmei un pārvaldes institūciju lēmumiem. Revīzijas komisijai ir tiesības iepazīties ar visiem finansiālās un saimnieciskās darbības dokumentiem. Revīzijas komisija ne retāk kā reizi gadā ziņo par savas darbības rezultātiem Senātam. Revīzijas komisiju trīs cilvēku sastāvā uz trim gadiem ievēlē Satversmes sapulce, tajā nedrīkst būt augstskolas administratīvā personāla pārstāvji.

23. Satversmes sapulce no akadēmiskā personāla vidus ar doktora un habilitētā doktora grādiem uz trim gadiem ievēlē Akadēmijas Zinātnes padomi. Zinātnes padome ir institūcija, kura veido augstskolas pētnieciskās darbības stratēģiju, veic organizatorisko darbu Akadēmijas zinātniskās pētniecības vadīšanā, apstiprina maģistratūras pilnas programmas izpildes faktu un piešķir maģistra grādu.

24. Akadēmijas struktūru veido katedras un nodaļas. Akadēmijā ir arī bibliotēka, ārzemju daļa, grāmatvedība, personāldaļa un citas struktūrvienības, kuru darbību reglamentē Senāta apstiprināti nolikumi.

25. Katedra ir Akadēmijas struktūrvienība, kura veic mācību un pētniecisko darbu vienā vai vairākos radniecīgos mācību priekšmetos un zinātnes nozarēs, kā arī mākslas profila katedrās mākslinieciskās jaunrades procesu. Katedras vadītāju ievēlē Senāts uz pieci e m gadiem, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Katedras darbību reglamentē Senāta apstiprināts nolikums.

26. Akadēmijas nodaļa apvieno struktūrvienības viena zinātnes vai mākslas virziena vai vairāku radniecīgu virzienu studiju un zinātniskās darbības organizēšanai. Nodaļu vada dekāns, kuru Senāts ievēlē uz pieciem gadiem, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Nodaļas darbību reglamentē Senāta apstiprināts nolikums.

IV. Personāls

27. Akadēmijas personālu veido akadēmiskais personāls, kuram Akadēmija ir pamatdarba vieta, vispārējais augstskolas personāls, kuram Akadēmija ir pamatdarba vieta, pilna laika studējošie, ieskaitot maģistrantus un doktorantus. Akadēmijas personāla tiesības un pienākums ir sekmēt mācību, studiju un pētniecības darbu augstskolā, pildot savus tiešos darba un studiju pienākumus, kā arī piedaloties augstskolas pārvaldes un pašpārvaldes institūciju darbībā. Personāla pienākumi tiek konkretizēti iekšējās kārtības noteikumos un amata instrukcijās. Personāls ir atbildīgs par savu pie nākumu pildīšanu. Kārtību, kādā ir novērtējami pārkāpumi un uzliekami sodi, nosaka Senāts, pamatojoties uz spēkā esošo likumdošanu. Akadēmijas administrācijas pienākums ir rūpēties par personāla darba apstākļiem, nodrošināt iespēju celt kvalifikāciju un pārkvalificēties.

28. Akadēmijas akadēmisko personālu veido profesori, asociētie profesori, docenti, vadošie pētnieki, lektori, pētnieki, asistenti. Akadēmiskais personāls veic studējošo izglītošanu un zinātniskos pētījumus, iekļaujas mākslinieciskās jaunrades procesā. Uzdevumu apjomu katrā no šīm pamataktivitātēm nosaka Akadēmijas Senāts, kurš nosaka arī darba samaksas principus.

29. Vēlētos profesora, asociētā profesora, docenta, lektora un administratīvos amatus (rektors, prorektors, dekāns) Akadēmijā var ieņemt līdz 65 gadu vecumam. Ar pensionēto akadēmisko personālu rektors var slēgt individuālus līgumus par noteikta darba apmēra veikšanu. Par īpašu ieguldījumu augstākajā izglītībā, zinātnē, mākslā, profesoriem un asociētajiem profesoriem, sasniedzot pensijas vecumu, Akadēmija var piešķirt goda nosaukumu - emeritus profesors.

30. Akadēmiskajam personālam katru gadu pienākas apmaksāts astoņu nedēļu atvaļinājums, ik pēc sešiem gadiem - apmaksāts sešu kalendāro mēnešu akadēmiskais atvaļinājums zinātniskā darba veikšanai. Akadēmiskā personāla locekļiem ir tiesības vienu reizi doktora disertācijas un habilitācijas disertācijas sagatavošanai saņemt apmaksātu atvaļinājumu. Profesoriem, asociētajiem profesoriem un docentiem vienā ievēlēšanas reizē ir tiesības pieprasīt neapmaksātu atvaļinājumu līdz 24 mēnešiem, lai strādātu par vieslektoriem akadēmiskajos amatos citās augstskolās.

31. Akadēmijas profesors ir savā darbības jomā starptautiski atzīts speciālists, kurš veic mūsdienu līmenim atbilstošu zinātniskās pētniecības vai mākslinieciskās jaunrades darbu nodrošina augstas kvalitātes studijas savā zinātnes vai mākslas apakšnozarē. Aizpildot štata vietu, par profesoru var ievēlēt personas, kuru mākslinieciskās jaunrades rezultāti atbilst Akadēmijas Nolikumam par akadēmiskajiem amatiem vai personas ar habilitēta doktora grādu. Profesora galvenie uzdevumi ir augsti kvalificētu lekciju lasīšana; studiju pārraudzība savā kursā; pētniecības darba vadīšana zinātnes apakšnozarē vai mākslinieciskās jaunrades vadīšana nozarē, kas atbilst profesora štata vietas nosaukumam; doktora līmeņa studiju un pētnieciskā darba vadīšana; piedalīšanās augstskolu un studiju programmu vērtēšanā. Profesora štata vietu skaitu un sarakstu atbilstošajās zinātnes vai mākslas apakšnozarēs nosaka izglītības un zinātnes ministrs. Senāts, ņemot vērā šos norādījumus, pieņem lēmumu par atklāta konkursa izsludināšanu uz brīvo profesora štata ietu. Profesora ievēlēšanas procedūru nosaka Augstskolu likums un citi Latvijas Republikas tiesību akti. Profesors tiek ievēlēts uz sešiem gadiem. Akadēmijas rektors slēdz ar viņu darba līgumu uz visu laika posmu vai uz laiku līdz 65 gadu vecuma sasniegšanai.

32. Par asociēto profesoru var ievēlēt personas ar habilitēta doktora vai pirmo reizi - ar doktora grādu vai personas, kuru mākslinieciskās jaunrades darba rezultāti atbilst Akadēmijas Nolikumam par akadēmiskajiem amatiem. Atkārtota ievēlēšana ir iespējama, ja pirmā termiņa laikā ir iegūts habilitētā doktora grāds vai asociētais profesors atbilst Akadēmijas Nolikumam par akadēmiskajiem amatiem. Asociēto profesoru galvenie uzdevumi ir lekciju lasīšana; aktīvs pētniecības darbs zinātnes apakšnozarē vai mākslinieciskās jaunrades nozarē, kura atbilst asociētā profesora štata vietas nosaukumam; pētniecības darba vadīšana doktora vai maģistra grāda iegūšanai. Asociētā profesora štata vietu skaitu nosaka Akadēmijas Senāts. Asociētais profesors tiek ievēlēts uz sešiem gadiem. Asociētā profesora ievēlēšanas procedūru nosaka Augstskolu likums. Akadēmijas rektors slēdz ar ievēlēto personu darba līgumu.

33. Par docentu var ievēlēt habilitētos doktorus vai doktorus, vai personas, kuru mākslinieciskās jaunrades rezultāti atbilst Akadēmijas Nolikumam par akadēmiskajiem amatiem. Docentu uz sešiem gadiem ievēlē Senāts. Docenta galvenie uzdevumi ir: lekciju lasīšana; studiju nodarbību vadīšana; pētniecības darbs zinātnes apakšnozarē vai mākslinieciskā jaunradē, kas atbilst docenta štata vietas nosaukumam. Docentu štata vietu skaitu nosaka Senāts.

34. Lektora amatā var ievēlēt personas ar habilitētā doktora, doktora, maģistra grādu vai personas, kuru mākslinieciskās jaunrades rezultāti atbilst Akadēmijas Nolikumam par akadēmiskajiem amatiem. Lektorus uz sešiem gadiem ievēlē Senāts, viņa darba uzdevumus nosaka Nolikums par akadēmiskajiem a matiem.

35. Asistenta amatā var ievēlēt personas ar doktora, maģistra grādu vai personas, kuru mākslinieciskās jaunrades rezultāti atbilst Akadēmijas Nolikumam par akadēmiskajiem amatiem. Asistentus uz sešiem gadiem ievēlē Senāts, viņu darba uzdevumus nosaka Nolikums par akadēmiskajiem amatiem.

36. Vadošos pētniekus un pētniekus var ievēlēt amatā zinātniskā darba veikšanai saskaņā ar likumu "Par zinātnisko darbību" un Akadēmijas Nolikumu par akadēmiskajiem amatiem.

37. Vispārējais personāls tiek pieņemts darbā un atbrīvots no darba atbilstoši spēkā esošajai likumdošanai.

38. Akadēmijā studējošie ir bakalaura studiju programmu studenti, profesionālo studiju programmu studenti, maģistranti un doktoranti.

39. Tiesības studēt Akadēmijā nosaka Augstskolu likums. Imatrikulācija notiek saskaņā ar Uzņemšanas noteikumiem, kuri ietver vispārējos Izglītības un zinātnes ministrijas izdotos uzņemšanas noteikumus un Akadēmijas Senāta izstrādātos papildnoteikumus. Ja reflektantu skaits ir lielāks par izsludināto studiju vie t u skaitu, studējošo atlasi veic konkursa kārtībā atbilstoši iestājpārbaudījumu rezultātiem.

40. Studijas Akadēmijā notiek saskaņā ar bakalaura, maģistra un doktora studiju un profesionālo studiju programmām, kuras apstiprina Senāts. Akadēmiskās studiju programmas maģistra grāda iegūšanai līdz ar bakalaura grāda iegūšanu paredzētas no 5-7 gadu ilgām studijām. Bakalaura un maģistra studiju programmas noslēdzas ar gala pārbaudījumiem, kur ietver bakalaura vai maģistra darbu izstrādāšana un aizstāvēšanu. Augstākās profesionālās studiju programmas beidzas ar valsts pārbaudījumiem. Akadēmijā var iegūt augstākās profesionālās izglītības kvalifikāciju, bakalaura un maģistra akadēmisko grādu, doktora zinātnisko grādu.

41. Personu var izslēgt no studējošo skaita, ja tā pati to vēlas vai noteiktajos termiņos nav veikusi studiju uzdevumus, vai pārkāpusi Akadēmijas iekšējās kārtības noteikumus.

42. Studējošo galvenais pienākums ir sekmīgi apgūt izvēlētās akadēmisko un profesionālo studiju programmas. Studējošajiem ir tiesības iegūt augstāko izglītību, noteiktā kārtībā izmantot Akadēmijas infrastruktūru, noteiktā kārtībā pārtraukt un atsākt studijas, saņemt informāciju visos jautājumos, kas tieši saistīti ar viņu studijām, brīvi paust un aizstāvēt savus uzskatus, vēlēt un tikt ievēlētam studentu pašpārvaldē, līdzdarboties citās Akadēmijas pašpārvaldes institūcijās, dibināt biedrības.

43. Studijas tiek finansētas no valsts budžeta, kā arī juridisko vai fizisko personu līdzekļiem saskaņā ar līgumiem, ko Akadēmija noslēgusi ar studējošajiem.

V. Īpašums, finanses un saimnieciskā darbība

44. Akadēmijas īpašums var būt zeme, kustamais, nekustamais un intelektuālais īpašums, naudas līdzekļi Latvijā un ārvalstīs saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu. Akadēmija rīkojas ar savu īpašumu Satversmē norādīto mērķu sasniegšanai. Augstskolas valdījumā vai lietojumā nodotā valsts īpašuma pārvaldīšanas kārtību nosaka un šā īpašuma izmantošanu kontrolē attiecīgās valsts institūcijas saskaņā ar izglītības un zinātnes ministra apstiprinātu nolikumu.

45. Akadēmijas finansu resursus veido:

45.1. valsts budžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem;

45.2. pašu ieņēmumi:

45.2.1. ienākumi no maksas par studijām;

45.2.2. ienākumi no saimnieciskās darbības;

45.3. juridisko un fizisko personu ziedojumi un dāvinājumi (arī ar izmantošanas nosacījumiem);

45.4. citi tiesību aktos paredzētie finansu līdzekļi.

Augstskolas finansu resursus struktūru un izmantošanu nosaka augstskolas Senāts saskaņā ar likumu "Par budžeta un finansu vadību", bet budžeta izpildi kontrolē Revīzijas komisija. Finansu līdzekļus Akadēmija izmanto konkrētu mērķprogrammu un pasākumu finansēšanai, nododot tieši līdzekļus to realizējošai struktūrvienībai, juridiskai vai fiziskai personai.

46. Atskaiti par budžeta izlietojumu, finansu līdzekļu uzskaiti un grāmatvedību Akadēmija kārto atbilstoši likuma "Par budžeta un finansu vadību" un citu tiesību aktu nosacījumiem.

47. Akadēmija var īstenot saimniecisko darbību Augstskolu likuma noteiktās kompetences ietvaros, lai pildītu Satversmē noteiktos Akadēmijas darbības uzdevumus.

VI. Satversmes pieņemšanas un grozījumu izdarīšanas kārtība

48. Akadēmijas Satversmi pieņem un tajā izdara grozījumus tikai Akadēmijas Satversmes sapulce saskaņā ar Akadēmijas Satversmes sapulces nolikumā noteikto kārtību.

Latvijas Kultūras akadēmijas Satversme un grozījumi tajā stājas spēkā pēc to apstiprināšanas Ministru kabinetā.