Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Ministru kabineta rīkojums Nr. 328

Rīgā 1998.gada 30.jūnijā(prot. nr. 34 4.§)

Par Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Satversmes apstiprināšanu

Saskaņā ar Augstskolu likuma 10.panta trešo daļu apstiprināt Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Satversmi.

 

Ministru prezidents G.Krasts

Izglītības un zinātnes ministrs J.Gaigals

 

Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas
Satversme

I. Vispārīgie noteikumi

1. Satversmē lietotie termini:

1.1. kadeti - akadēmijas dienas nodaļā studējošie Nacionālo bruņoto spēku obligātā dienesta karavīri, kas apgūst pirmajā vai otrajā studiju posmā paredzēto akadēmiskās un profesionālās izglītības programmu, pēc kā iegūst tiesības ieņemt noteiktus amatus un turpināt izglītību nākošajā posmā;

1.2. klausītāji - akadēmijas neklātienes nodaļā un kvalifikācijas celšanas kursos studējošie virsdienesta karavīri un virsnieki, kas apgūst akadēmiskās un profesionālās izglītības programmu speciālos kursos atbilstoši otrajam vai trešajam izglītības posmam.

2. Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija (tālāk tekstā - "akadēmija") ir Latvijas Republikas valsts militārās profesionālās un akadēmiskās augstākās izglītības un zinātnes iestāde. Tā ir Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas pārziņā. Akadēmijas saīsinātais nosaukums ir NAA. Tās nosaukums citās valodās ir:

latīņu - Academia Latviensis N ationalis Praesidii,

angļu - National Defence Academy of Latvia,

vācu - Nationale Verteidigungs Akademie Lettlands,

franču - Academie de la Defense Nationale De Lettonie,

lietuviešu - Latvijos Nacionaline Apsaugos akademija,

igauņu - Läti Rahvuslik Kaitsea kadeemia.

3. Nacionālās aizsardzības akadēmijas darbības tiesiskais pamats ir Latvijas Republikas Satversme, likumi, citi normatīvie akti, Nacionālās aizsardzības akadēmijas Satversme, un kā militārās profesionālās izglītības iestādei akadēmijai ir saistoši likumi "Par valsts aizsardzību", "Par Aizsardzības spēkiem" un Nacionālo bruņoto spēku reglamenti.

Nacionālās aizsardzības akadēmijas Satversmi izstrādā un pieņem akadēmijas Satversmes sapulce un apstiprina Latvijas Republikas Ministru kabinets.

4. Akadēmijas autonomiju nosaka Latvijas Republikas likumi un akadēmijas Satversme. Akadēmija ir militārās izglītības un zinātnes iestāde ar pašpārvaldes tiesībām. Tās pašpārvalde pamatojas uz akadēmijas personāla pilntiesīgo locekļu tiesībām piedalīties akadēmij a s Satversmes sapulces un akadēmijas Senāta vēlēšanās, kā arī akadēmijas pārvaldē un tās akadēmisko, administratīvo un saimniecisko lietu lemšanā. Akadēmija pastāvīgi lemj par iedalīto un iegūto resursu izmantošanu tiesiskajos aktos noteiktajā kārtībā.

5. A kadēmija ir juridiska persona, tai ir savs zīmogs ar akadēmijas ģerboņa attēlu un uzrakstu "Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija". Akadēmijai ir savs karogs, ģerbonis, devīze un himna.

Akadēmijas un tās struktūrvienību simboliku un tās lietošanas kārtību apstiprina akadēmijas rektors pēc Senāta ieteikuma.

6. Mobilizācijas un kaujas gatavības jomā akadēmija ir pakļauta Nacionālo bruņoto spēku komandierim, pilda citus Nacionālo bruņoto spēku uzdevumus aizsardzības ministra noteiktā apjomā un kārtībā.

Izņēmuma stāvoklī vai kara gadījumā akadēmija pāriet Nacionālo bruņoto spēku komandiera tiešā pakļautībā un pilda atsevišķas karaspēka daļas uzdevumus.

7. Akadēmija militārās mācību programmas saskaņo ar Nacionālo bruņoto spēku komandieri.

8. Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas adrese ir: LV 1014, Rīga, Ezermalas ielā 6/8.

II. Darbības pamatvirzieni un uzdevumi

9. Akadēmijas pamatuzdevums ir gatavot valsts aizsardzībai nepieciešamo profesionāli izglītotu komandējošo sastāvu un attīstīt militāro zinātni .

10. Akadēmijas darbības pamatvirzieni ir:

10.1. speciālistu apmācība kvalificētam darbam valsts aizsardzības jomā;

10.2. lietišķie pētījumi militārajā nozarē, kuri nepieciešami valsts aizsardzības pilnveidošanai un akadēmijas darbības nodrošināšanai;

10. 3. aizsardzības sistēmas darbinieku kvalifikācijas paaugstināšana un pārkvalificēšana;

10.4. valsts aizsardzībai nepieciešamo mācību līdzekļu, mācību grāmatu un zinātnisko darbu sagatavošana un izdošana.

11. Akadēmija īsteno profesionālās studiju programmas, bakalaura un maģistra studiju programmas. Pēc profesionālo studiju programmu apgūšanas tiek iegūta profesionālā kvalifikācija. Pēc akadēmisko studiju programmu apgūšanas tiek piešķirts bakalaura vai maģistra akadēmiskais grāds.

12. Akadēmija nosaka studiju saturu un formu, studējošo uzņemšanas papildnoteikumus, imatrikulācijas kārtību, zinātniskā darba pamatvirzienus, piešķir kvalifikāciju, izsniedz attiecīgus diplomus. Akadēmija nodibina un piešķir prēmijas, patstāvīgi veido savu organizatorisko un pār valdes struktūru, komplektē personālsastāvu, nosaka darba samaksu, bet ne mazāk par Latvijas likumdošanā noteikto. Akadēmijas rektors apstiprina iekšējās kārtības noteikumus. Akadēmija patstāvīgi izlieto tās rīcībā esošos līdzekļus.

13. Akadēmija saistībā ar studijām un zinātnisko darbu organizē kursus un lekcijas, rīko konferences, seminārus un sanāksmes, dibina biedrības un klubus, darbojas nacionālajos un starptautiskajos fondos, veido savus fondus, slēdz līgumus ar mācību, zinātniskajām un citām iestādē m , iestājas asociācijās, veic izdevējdarbību un uzņēmējdarbību atbilstoši spēkā esošajai likumdošanai, bet partiju un citu sabiedriski politisko organizāciju un kustību darbība akadēmijā nav atļauta. Ienākumi no uzņēmējdarbības ir ieskaitāmi akadēmijas budžetā tās attīstībai, bet, ja tie tiek ieguldīti citur, tad tikai akadēmijas uzdevumu izpildei.

14. Akadēmijas dibinātās biedrības, klubi un citi organizatoriskie veidojumi darbojas saskaņā statūtiem, kurus apstiprina rektors.

Nacionālo bruņoto spēku virsnieki un virsdienesta karavīri dienesta vai studiju laikā akadēmijā nepiedalās politisko partiju un citu sabiedriski politisko organizāciju un kustību darbā. Kadeti un obligātā dienesta karavīri aptur savu darbību tajās.

III. Akadēmijas struktūrvienības

15. Akadēmijas sastāvā ir katedras, departamenti, Aizsardzības zinātņu centrs un citas struktūrvienības. Par akadēmijas struktūrvienību izveidošanu un likvidēšanu lemj akadēmijas Senāts, kura lēmumu apstiprina rektors. Katrai akadēmijas struktūrvienībai ir savs nolikums un štatu saraksts, kuru apstiprina rektors pēc Senāta ieteikuma.

16. Akadēmijas struktūrvienības apvieno atsevišķus tās darbības virzienus (mācību, izdevniecības u.c.) jeb kadetu un klausītāju specialitātes. Struktūrvienību priekšnieku pēc Senāta ieteikuma apstiprina rektors, un viņš ir atbildīgs par savā kompetencē ietilpstošo pienākumu izpildi. Struktūrvienības nolikumu apstiprina rektors pēc Senāta ieteikuma.

17. Akadēmijas katedras nodrošina mācību procesu un studijas noteiktajās specialitātēs un veic zinātniskās pētniecības darbu attiecīgajā virzienā.

Akadēmijas katedras izveido ar rektora lēmumu pēc Senāta un mācību prorektora ieteikuma.

Katedras darbību nosaka katedras akadēmiskā personāla sēdē. Katedra ir tiesīga patstāvīgi izlemt visus mācību un zinātniskās darbības jautājumus, kas saskaņā ar katedras nolikumu ir nodoti tās pārziņā. Akadēmiskā personāla sēdē no profesoriem vai docentiem (lietišķo zinātņu katedrās izņēmuma kārtā arī no lektoriem) izvirza katedras vadītāju, kuru ieceļ rektors pēc Senāta ieteikuma uz 5 gadiem (no lektoru vidus uz 3 gadiem). Katedras vadītājs vada katedras darbu un ir oficiālais pārstāvis visās tās lietās. Katedras nolikumu apstiprina rektors pēc Senāta ieteikuma.

18. Saimniecības departaments organizē un veic saimniecisko darbību akadēmijas Satversmē noteikto funkciju nodrošināšanai. Saimniecības departamentu vada akadēmijas saimniecības prorektors.

19. Akadēmijas kursus vada kursu priekšnieki un viņu vietnieki, mācību rotas komandē rotu komandieri un viņu vietnieki, kurus amatā pēc prorektora ieteikuma ieceļ rektors. Citus vidējos un jaunākos komandierus rotās ieceļ ar rektora pavēli.

20. Akadēmijas mācību rota ir ierindas apakšvienība, kurā iekšējo kārtību un militārpersonu savstarpējās attiecības nosaka Nacionālo bruņoto spēku reglamenti un akadēmijas iekšējās kārtības noteikumi. Nolikumu par akadēmijas kursu priekšniekiem, viņu vietniekiem, rotu komandieriem un vietniekiem apstiprina rektors.

21. Aizsardzības zinātņu centra (AZC) galvenais uzdevums ir organizēt pētījumus militārajās zinātnēs ar mērķi nostiprināt valsts aizsardzības sistēmu.

Aizsardzības zinātņu centrs ir valsts bezpeļņas zinātniskā iestāde ar juridiskas personas statusu, kas pētniecības darbu veic saskaņā ar likumu "Par zinātnisko darbību".

IV. Mācību un studiju pamatnoteikumi

22. Latvijas Republikas pilsoņiem, pamatojoties uz Augstskolu likumu, noteikumiem par dienesta gaitu Nacionālajos bruņotajos spēkos un akadēmijas uzņemšanas noteikumiem, ir tiesības konkursa kārtībā iestāties akadēmijā, lai iegūtu profesionālo un akadēmisko izglītību.

Izpildot akadēmijas saistošos noteikumus un ievērojot attiecīgo starpvalstu līgumu nosacījumus, akadēmijā var studēt arī citu valstu pilsoņi.

23. Akadēmijā studijas tiek organizētas atsevišķos posmos, kuros tiek gatavoti: pirmajā posmā - jaunākie komandieri, otrajā - vada komandieri, trešajā - rotas komandieri, ceturtajā - bataljona komandieri.

Studiju programmas nodrošina profesionālās izglītības iegūšanu, kas dod tiesības ieņemt noteiktus amatus.

24. Akad ēmijas pirmajā posmā studijas var uzsākt personas, kurām ir vispārējā vidējā izglītība un kuras saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem var būt Nacionālo bruņoto spēku karavīri, bet ne vecākas par 25 gadiem.

25. Pirmā posma absolventi iegūst militāro profesionālo izglītību ar tiesībām ieņemt apakšvirsnieku amatus. Pirmā posma absolventiem ir tiesības turpināt mācības otrajā posmā.

26. Par otrā un augstāko posmu klausītājiem un eksterniem var kļūt tikai iepriekšējo posmu beigušie, kā arī tie Nacionālo bruņoto spēku karavīri, kam ir praktiska pieredze darbā virsnieku amatos.

27. Otrā posma absolventi iegūst militāro profesionālo izglītību ar tiesībām ieņemt vada komandiera vai tam atbilstošos amatus.

Trešā posma absolventiem tiek izsniegti augstākās profesionālās izglītības diplomi ar integrēto bakalaura studiju programmu standartu, kas dod tiesības pildīt rotas komandiera pienākumus un iestāties maģistrantūrā.

Ceturtā posma absolventi iegūst militāro profesionālo izglītību, kas ļauj pildīt bataljona komandiera un tam atbilstošos amatus.

28. Personām, kuras papildinājušas savas profesionālās zināšanas kvalifikācijas paaugstināšanas (pārkvalificēšanās) nodaļā, tiek izsniegts noteikta parauga dokuments (sertifikāts).

29. Kadeti un klausītāji, kuri nav ieguvuši diplomu vai nav izturējuši konkursu uz augstāka posma studijām, var tikt nosūtīti dienestam Nacionālajos bruņotajos spēkos vai citās Aizsardzības ministrijas institūcijās saskaņā ar iegūto kvalifikāciju. Pēc gada nodienēšanas specialitātē viņi var atkārtot i pretendēt uz diplomu vai konkursa kārtībā turpināt studijas augstākā posmā.

30. Akadēmijā studējošie ir tiesīgi iegūt profesionālo un akadēmisko izglītību, mācību procesā bez maksas izmantot akadēmijas telpas, bibliotēkas, laboratorijas, iekārtas un inventāru, izvēlēties studiju virzienus un piedāvātās programmas, vēlēt un tikt ievēlēti studējošo pašpārvaldē, veidot biedrības, pulciņus, klubus, noteiktā kārtībā izmantot kadetu dienesta viesnīcas.

Kadeti saņem stipendiju, bezmaksas uzturu un formas tērpu, dzīvo dienesta viesnīcās, un visi ar to saistītie izdevumi tiek segti LR tiesību aktos noteiktajā kārtībā. Akadēmija nodrošina studējošo tiesību un veselības aizsardzību, kā arī pašcieņas neaizskaramību. Uz studējošajiem attiecas Nacionālo bruņoto spēku reglamenti un militārā disciplīna. Studējošajiem jāievēro akadēmijas mācību disciplīna un iekšējās kārtības noteikumi. Studiju laiks tiek izmantots tikai mācību procesam. Studējošie saņem atzinības apliecinājumus un sodus saskaņā ar iekšējās kārtības noteikumiem.

Studējošajiem, kuri izslēgti no akadēmijas un Aizsardzības ministrijas personālsastāva sarakstiem sakarā ar zvēresta laušanu, notiesāšanu par nozieguma izdarīšanu, disciplīnas pārkāpumiem, savlaicīgi nenokārtotām ieskaitēm un eksāmeniem, ir jāatlīdzina mācīšanas un uzturēšanas izdevumi saskaņā ar līgumu, kas savstarpēji noslēgts pirms uzņemšanas akadēmijā. Šī prasība attiecināma arī uz attiecīgā posma absolventiem, kuri konkursa kārtībā nav iekļuvuši augstākā izglītības posmā un atteikušies nodienēt pēc iegūtās specialitātes (profesijas) likumdošanā noteikto laiku Aizsardzības ministrijas sistēmā.

V. Personāls

31. Ikvienam Latvijas Republikas pilsonim vai tās pastāvīgajam iedzīvotājam atbilstoši viņa kvalifikācijai ir tiesības kļūt par akadēmijas personāla locekli, ja viņa kvalifikācija un veselības stāvoklis atbilst attiecīgā amata pienākumu veikšanai izvirzītajām prasībām. Akadēmijas personālsastāvā var būt militārpersonas un civilpersonas.

32. Akadēmijas personālsastāvs ir:

32.1. akadēmiskais personāls, kuram akadēmija ir pamatdarba vieta;

32.2. vispārējais akadēmijas personāls, kuram akadēmija ir pamatdarba vieta;

32.3. kadeti, klausītāji un maģistranti.

33. Akadēmiskais personāls veic pedagoģisko darbu un zinātniskos pētījumus, kā arī izstrādā mācību un studiju programmas un nodrošina to izpildi.

34. Akadēmiskie amati ir:

34.1. mācībspēkiem - profesors, asociētais profesors, docents, lektors, asistents;

34.2. zinātniskajiem darbiniekiem - profesors, vadošais pētnieks, pētnieks un asistents.

35. Profesorus un asociētos profesorus uz sešiem gadiem ievēlē attiecīgās nozares paplašinātā habilitācijas padome. Docentus, lektorus un asistentus ievēlē uz sešiem gadiem akadēmijas padome. Vadošos pētniekus un pētniekus ievēlē saskaņā ar likumu "Par zinātnisko darbību" un akadēmijas Satversmi.

36. Akadēmiskajos amatos var ievēlēt:

36.1. profesora amatā - personu, kurai ir habilitētā doktora zinātniskais grāds;

36.2. asociētā profesora amatā - personu, kurai ir habilitētā doktora vai doktora zinātniskais grāds;

36.3. docenta, vadošā pētnieka vai pētnieka amatā - personu, kurai ir habilitētā doktora vai doktora zinātniskais grāds;

36.4. lektora amatā - personu, kurai ir doktora zinātniskais vai maģistra akadēmiskais grāds vai arī pabeigta augstākā izglītība un Augstskolu likuma prasībām atbilstošs darba stāžs;

36.5. asistenta amatā - personu, kurai ir pabeigta augstākā izglītība, maģistra vai doktora grāds.

37. Vēlētos profesora, docenta un administratīvos amatus (rektors, prorektors) akadēmijā var ieņemt līdz 65 gadu vecumam. Ar pensionēto akadēmisko personālu atkarībā no valsts vai citu avotu piešķirtā finansējuma rektors var slēgt individuālos līgumus, kā arī līgumus par zinātniskajiem pētījumiem, paredzot konkrētu samaksu par noteiktu darba apjomu atbilstoši darbinieka kvalifikācijai.

38. Ja akadēmijā ir brīva vai uz laiku brīva attiecīga štata vieta, rektors pēc Senāta ierosinājuma var nolemt neizsludināt konkursu, bet uz laiku līdz diviem gadiem pieņemt darbā viesprofesoru, viesdocentu vai vieslektoru. Šajā gadījumā akadēmijas rektoram ir tiesības akadēmiskajos amatos iecelt personas, kurām ir atbilstoši zinātniskie grādi vai atbilstoša augstākā profesionālā vai akadēmiskā izglītība, kā arī pieredze praktiskajā nozarē.

39. Akadēmijas personālam savi pienākumi jāveic saskaņā ar attiecīgās struktūrvienības nolikumu.

40. Akadēmiskajam personālam pēc sešiem darba gadiem pēc Senāta ieteikuma ar rektora lēmumu var tikt piešķirts sešus mēnešus ilgs radošais vai akadēmiskais atvaļinājums, kas izmantojams mācību līdzekļu vai zinātniski pētniecisku darbu veikšanai saskaņā ar apstiprināto darba programmu.

Jautājumu par radošo atvaļinājumu izlemj rektors pēc Senāta ieteikuma.

41. Akadēmijas personāla locekļi ir tiesīgi noteiktajā kārtībā piedalīties akadēmijas vadības un pārvaldes lēmumu izstrādāšanā un izmantot attiecīgās akadēmijas struktūras. Viņiem ir tiesības vēlēt un tik ievēlētiem akadēmijas vadības un pārvaldes institūcijās.

Akadēmijas personālam tiek garantētas amatalgas atbilstoši viņu kategorijai (militārpersonām arī dažādu veidu piemaksas) no valsts budžeta, tiesības noteiktā kārtībā saņemt valsts apmaksātu atvaļinājumu un izdienas pensiju Latvijas Republikas tiesību aktos noteiktajā kārtībā.

VI. Akadēmijas un tās struktūrvienību pārvalde

42. Akadēmijas galvenās vadības, pārstāvības un lēmēja institūcijas ir: Satversmes sapulce, Senāts, rektors un Revīzijas komisija. Savas kompetences ietvaros kā vadības un lēmēja institūcijas darbojas Rektorāts, Akadēmijas padome, Mācību padome, Zinātniskā padome un Saimniecības padome.

Akadēmijas kadetiem, klausītājiem un maģistrantiem ir arī sava pašpārvalde, kura darbojas atbilstoši iekšējās kārtības noteikumiem.

43. Satversmes sapulce:

43.1. Satversmes sapulce ir akadēmijas pastāvīgā personāla pilnvarota augstākā koleģiālā institūcija. Satversmes sapulci veido viss pastāvīgais akadēmiskais personāls, akadēmijas vadība (rektors, prorektori un kapelāns), ievēlētie pārstāvji no vispārējā akadēmijas personāla (10 procenti no sapulces pārstāvju kopskaita), ievēlētie pārstāvji no studējošajiem (15 procenti no sapulces pārstāvju kopskaita), kā arī Nacionālo bruņoto spēku komandieris, Nacionālo bruņoto spēku štāba priekšnieks un Nacionālo bruņoto spēku štāba Mācību pārvaldes (daļas) priekšnieks;

43.2. Satversmes sapulces ievēlēšanas kārtību un tās darba reglamentu nosaka Satversmes sapulces nolikums;

43.3. Satversmes sapulce:

1) pieņem un groza akadēmijas Satversmi;

2) iesaka kandidātu rektora amatam;

3) noklausās rektora pārskatu;

4) ievēlē Senātu;

5) ievēlē Revīzijas komisiju.

Satversmes sapulce ir tiesīga pieņemt izskatīšanai un ieteikt rektoram izlemšanai arī citus konceptuālus akadēmijas darbības un attīstības jautājumus.

Satversmes sapulci sasauc Senāts ne retāk kā reizi trijos gados. Satversmes ārkārtas sapulce jāsasauc, ja to pieprasa Senāts, rektors vai ne mazāk kā puse no akadēmiskā personāla vai studējošajiem.

44. Senāts ir akadēmijas personāla koleģiāla pārvaldes institūcija, kas apvieno akadēmijas mācību, zinātnisko, pārvaldes un saimniecisko darbību, risina akadēmijas un citu Latvijas Republikas augstskolu, akadēmiju un arī ārzemju augstskolu sadarbības jautājumus.

Senāta sastāvā ir rektors, prorektori, departamentu un katedru vadītāji, Aizsardzības zinātņu centra vadītājs un viņa vietnieks (pēc amata), uz trijiem gadiem ievēlētie 10 pārstāvji no profesoru, docentu, vadošo pētnieku un lektoru vidus, kā arī uz kārtējo mācību gadu ievēlētie 2 pārstāvji no kadetu, klausītāju un maģistrantu vidus, Nacionālo bruņoto spēku komandieris vai viņa pilnvarots pārstāvis.

Senāta darbību un kompetenci reglamentē Satversmes sapulces apstiprināts nolikums.

Senāts ir tiesīgs izskatīt jautājumus, ja tā sēdē piedalās ne mazāk kā divas trešdaļas pārstāvju. Lēmumi tiek pieņemti, atklāti vai aizklāti balsojot, ar balsu vienkāršu vairākumu. Senāta lēmums stājas spēkā pēc tā apstiprināšanas ar rektora pavēli. Domstarpību gadījumā rektors iesaka izskatīt jautājumu atkārtoti, ja vienošanās netiek panākta, tad rektora lēmums ir galīgs.

45. Pieņemtos lēmumus izpilda, kā arī pastāvīgi visu akadēmijas darbu vada Rektorāts - rektors un pēc viņa ieteikuma Senāta apstiprināti prorektori. Rektorāts atbild par darba rezultātiem un situāciju akadēmijā. Akadēmijas rektoram jābūt militārpersonai. Rektoru pēc Satversmes sapulces ieteikuma amatā ieceļ Latvijas Republikas aizsardzības ministrs un apstiprina Ministru kabinets. Rektora amatā nevar atrasties vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Rektora atcelšanu var ierosināt aizsardzības ministrs. Akadēmijas intereses Ministru kabinetā un Saeimā pārstāv aizsardzības ministrs u n izglītības un zinātnes ministrs.

46. Rektors:

46.1. vada akadēmiju, bez īpaša pilnvarojuma pārstāv akadēmiju un darbojas tās vārdā;

46.2. savas kompetences ietvaros izdod pavēles, kuru izpilde ir obligāta visiem akadēmijas darbiniekiem, kadetiem, klausītājiem un maģistrantiem;

46.3. izsludina konkursu uz vakantajiem akadēmiskajiem un zinātniskajiem amatiem;

46.4. pieņem darbā un atbrīvo no darba akadēmijā darbiniekus Latvijas Republikas tiesisko aktu un Satversmes noteiktajā kārtībā, apbalvo vai disciplināri soda saskaņā ar akadēmijas iekšējās kārtības noteikumiem;

46.5. ieskaita akadēmijā un izslēdz no akadēmijas kadetus, klausītājus un maģistrantus, apbalvo vai disciplināri soda tos;

46.6. iesniedz Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijai izdevumu un ieņēmumu tāmi, kontrolē tās izpildi;

46.7. uztur sakarus ar citām Latvijas Republikas un ārzemju augstskolām, zinātniskajām, militārajām un citām iestādēm, organizē akadēmisko un zinātnisko darbinieku, kadetu, klausītāju un maģistrantu apmaiņu;

46.8. ik gadu atskaitās par akadēmijas darbu Senātā;

46.9. sasauc Senāta sēdes un noteiktajā kārtībā - ārkārtas Satversmes sapulces;

46.10. piešķir darbiniekiem atvaļinājumus un izlemj jautājumus par dienesta komandējumiem likumdošanā noteiktajā kārtībā;

46.11. nosaka prorektoru kompetenci;

46.12. risina citus akadēmijas pārvaldes jautājumus.

47. Akadēmijas padome koordinē studiju, zinātniskās darbības un saimnieciskā darba organizācijas jautājumus. Tā darbojas rektora vadībā. Akadēmijas padomē ietilpst prorektori, departamentu direktori, katedru vadītāji, Aizsardzības zinātņu centra vadītājs un viņa vietnieks, Personālsastāva uzskaites nodaļas priekšnieks, Apgādes daļas dienestu priekšnieki vai pārstāvji, kas kārto organizatoriskos jautājumus, un apkalpes rotas komandieris.

48. Mācību padome ir akadēmijas institūcija, kas pārzina studiju organizēšanas un koordinācijas jautājumus. Tā darbojas mācību prorektora vadībā. Mācību padomē ietilpst katedru vadītāji vai personas, kas katedrā kārto mācību darba jautājumus, kā arī citi ar studiju darba organizāciju saistītie speciālisti un studējošo pārstāvji.

49. Zinātniskā padome organizē un koordinē zinātnisko darbu, risina zinātnisko kadru sagatavošanas un kvalifikācijas jautājumus.

Zinātniskā padome darbojas zinātņu prorektora vadībā, un tajā ietilpst Aizsardzības zinātņu centra vadītājs, tā vietnieks, katedru vadītāji, vadošie pētnieki un pētnieki.

50. Saimniecības padome pārzina akadēmijas saimniecisko darbību.

Saimniecības padomē ietilpst saimniecības departamenta direktors, kas ir šīs padomes priekšsēdētājs, saimniecības dienestu vadošie darbinieki, kā arī profesoru grupu un katedru pilnvarotie pārstāvji.

Lemjot jautājumus, kas skar konkrētas akadēmijas struktūrvienības vai arī studējošos, Saimniecības padomē jāpiedalās attiecīgo struktūrvienību vadītājiem vai viņu vietniekiem, kā arī studējošo pašpārvaldes deleģētiem pārstāvjiem. Attiecīgo jautājumu izlemšanā minētajām personām ir balsstiesības.

51. Akadēmijas, Mācību, Zinātniskās un Saimniecības padomes sastāvu un nolikumus apstiprina rektors pēc Senāta ieteikuma. Šo padomju personālsastāvu, rektoram iesaka Senāts un prorektori. Padomes lēmumi, kas pieņemti ar vienkāršu balsu vairākumu, ir rekomendējoši.

1/4 no klātesošajiem padomē, kā arī attiecīgais prorektors ir tiesīgi pieprasīt jautājuma izskatīšanu un izlemšanu Senātā.

52. Akadēmijas Satversmes sapulce no akadēmijas pastāvīgā akadēmiskā personāla vidus uz 5 gadiem ievēlē Revīzijas komisiju 3 cilvēku sastāvā. Revīzijas komisijas sastāvā nevar būt Senāta locekļi un administratīvā personāla pārstāvji. Revīzijas komisija pēc savas iniciatīvas var pieaicināt attiecīgus speciālistus.

Revīzijas komisija revidē akadēmijas saimniecisko un finansiālo stāvokli un ziņo par to Senātam, bet par savu darbu atskaitās Satversmes sapulcei. Revīzijas komisijas nolikumu apstiprina Satversmes sapulce.

53. Aizbildņu padome saskaņo akadēmijas darbību ar sabiedrības interesēm. Aizbildņu padomi izveido Senāts, par tās locekļiem uzaicinot izglītības un zinātnes ministru, aizsardzības ministru un citus izglītības un aizsardzības nozaru organizatorus un speciālistus. Aizbildņu padomei ir tiesības ierosināt izskatīt Satversmes sapulcē vai Senātā jautājumus, kas saistīti ar akadēmijas darbību, militāro izglītību un zinātni.

VII. Studējošo pašpārvalde

54. Akadēmijas kadetiem, klausītājiem un maģistrantiem (tālāk tekstā - "studējošie") ir vienota pašpārvalde. Tā darbojas saskaņā ar nolikumu, ko izstrādā studējošie un apstiprina rektors pēc Senāta ieteikuma.

55. Studējošo pašpārvalde:

55.1. aizstāv un pārstāv studējošo intereses materiālās un kultūras dzīves jautājumos akadēmijā;

55.2. nosaka kārtību, kādā studējošie tiek ievēlēti Satversmes sapulcē un Senātā saskaņā ar Satversmi un Satversmes sapulces nolikumu.

56. Akadēmijā studējošo pašpārvaldes lēmumi ir obligāti visiem kadetiem, klausītājiem un maģistrantiem, ja to izpildi ir apstiprinājis rektors.

57. Studējošo biedrību, klubu un citu organizāciju līdzdalību studējošo pašpārvaldē nosaka minētās pašpārvaldes nolikums.

58. Studējošo pašpārvalde ir tiesīga pieprasīt un saņemt informāciju un paskaidrojumus no jebkuras akadēmijas struktūrvienības vadības par visiem jautājumiem, kas skar studējošo intereses.

59. Studējošo pašpārvaldes pārstāvjiem ir tiesības būt kā novērotājiem ieskaitēs un eksāmenos.

VIII. Īpašums, finanses un saimnieciskā darbība

60. Akadēmijas valdījumā vai īpašumā var būt zeme, kustamais, nekustamais un intelektuālais īpašums, kā arī naudas līdzekļi.

61. Akadēmijas finansu resursus veido

1) valsts budžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem un pašu ieņēmumi,

2) juridisko un fizisko personu ziedojumi un dāvinājumi (arī ar izmantošanas nosacījumiem),

3) citi normatīvajos aktos paredzētie finansu līdzekļi.

62. Akadēmijas budžeta izveidi, struktūru un izmantošanu saskaņā ar tiesību aktiem nosaka rektors pēc Senāta ieteikuma, bet tā izpildi kontrolē Revīzijas komisija. Centralizētu materiālo vērtību un naudas līdzekļu sadales un izmantošanas kārtību nosaka un apstiprina akadēmijas Senāts. Ārējo revīziju darbība akadēmijā pieļaujama tikai likumdošanā noteiktajos gadījumos un kārtībā, kā arī pēc akadēmijas Senāta vai rektora lūguma.

63. Akadēmiju ar formas tērpiem, ieročiem, munīciju, speciālo tehniku, sakaru un speciālajiem līdzekļiem nodrošina Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija saskaņā ar tās apstiprinātajiem apgādes normatīviem.

64. Saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem un attiecīgajiem starpvalstu līgumiem akadēmija ir tiesīga Latvijas Republikā un ārvalstīs:

64.1. slēgt līgumus ar juridiskām un fiziskām personām, kā arī veikt citas juridiskas darbības;

64.2. izsludināt konkursus;

64.3. veikt akadēmijas profilam atbilstošu saimniecisko darbību, kuras ienākumi ir ieskaitāmi akadēmijas budžetā tās attīstībai;

64.4. saņemt un izmantot Latvijas Republikas un ārvalstu banku, citu kredītiestāžu, kā arī organizāciju un fizisko personu kredītus, ziedojumus un dāvinājumus. Kredītu ņemšana jāsaskaņo ar finansu ministru.

65. Nacionālā aizsardzības akadēmija veic līdzekļu uzskaiti un iesniedz pārskatus Senātam, Aizsardzības ministrijai un Izglītības un zinātnes ministrijai saskaņā ar likumu "Par grāmatvedību" un citiem spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

IX. Satversmes pieņemšanas un grozīšanas kārtība

66. Akadēmijas Satversmi pieņem, grozījumus tajā izdara vai to atceļ akadēmijas Satversmes sapulce. Pēc Senāta ierosinājuma akadēmijas Satversmes sapulce pieņem Satversmi, izdara tajā grozījumus vai to atceļ. Akadēmijas Satversmi un lēmumus par grozījumu izdarīšanu tajā apstiprina Ministru kabinets.

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Par Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Satversmes apstiprināšanu Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: rīkojums Numurs: 328Pieņemts: 30.06.1998.Stājas spēkā: 30.06.1998.Zaudē spēku: 08.01.2003.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 196/197, 03.07.1998.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Grozījumi
  • Citi saistītie dokumenti
49005
30.06.1998
85
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)