Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt 2017. gada 30. novembra likumu: Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likums.
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu

(Likuma nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.04.1999. likumu, kas stājas spēkā 20.05.1999.)

1.pants. Vispārīgie noteikumi

(1) Likums nosaka apmēru un kārtību, kādā tiek atlīdzināti šajā likumā minētie zaudējumi, kas izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā, viņiem pildot dienesta pienākumus, ir nodarīti fiziskajām personām, kā arī kārtību, kādā tiek nodrošinātas šo personu aizskartās sociālās un darba garantijas.

(2) Izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas rīcība ir nelikumīga, ja tā pārkāpusi materiālo vai procesuālo tiesību normas.

(3) Izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas rīcība ir nepamatota šā likuma izpratnē, ja tās lēmums pieņemšanas brīdī ir atbildis materiālo un procesuālo tiesību normām, taču vēlāk radies šā likuma 2.pantā paredzētais zaudējumu atlīdzināšanas tiesiskais pamats.

(4) Tās personas nāves gadījumā, kurai ir tiesības uz zaudējumu atlīdzību saskaņā ar šā likuma noteikumiem, tiesības uz zaudējumu atlīdzību pāriet šīs personas mantiniekiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.04.1999. likumu, kas stājas spēkā 20.05.1999.)

2.pants. Zaudējumu atlīdzināšanas tiesiskais pamats

Tiesiskais pamats nodarīto zaudējumu atlīdzināšanai ir:

1) attaisnojošs tiesas spriedums neatkarīgi no attaisnošanas motīviem;

2) krimināllietas izbeigšana personu reabilitējošu apstākļu dēļ;

3) administratīvā aresta atzīšana par nelikumīgu un administratīvās lietvedības izbeigšana.

3.pants. Zaudējumu atlīdzināšanas gadījumi

(1) Persona ir tiesīga prasīt zaudējumu atlīdzību šādos gadījumos:

1) tai piespriests kriminālsods, un tā šo sodu izcietusi;

2) tai piemērots drošības līdzeklis — apcietinājums vai mājas arests;

3) tā tikusi aizturēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā;

4) tai piemēroti Krimināllikumā paredzētie medicīniska rakstura piespiedu līdzekļi;

5) tā piespiedu kārtā ievietota ārstniecības iestādē Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā;

6) kā apsūdzētais krimināllietā tā atstādināta no amata;

7) tai piemērots administratīvais sods — administratīvais arests;

8) tā sakarā ar saukšanu pie kriminālatbildības izmantojusi zvērināta advokāta juridisko palīdzību.

(2) Persona nav tiesīga saņemt zaudējumu atlīdzību, ja ir pierādīts, ka pirmstiesas izmeklēšanas vai iztiesāšanas gaitā tā apzināti uzņēmusies citas personas vainu vai citādi ar apzinātām darbībām izraisījusi tai nodarīto zaudējumu rašanos.

4.pants. Atlīdzināmie mantiskie zaudējumi

(1) Ievērojot šā likuma 2. un 3.pantā minētos nosacījumus, personai ir atlīdzināmi šādi zaudējumi:

1) nesaņemtā darba samaksa, ja darba attiecības nodibinātas un darbinieka pienākumu izpilde uzsākta, pirms šajā likumā minētajos gadījumos personai atņemta iespēja turpināt to pildīšanu;

2) nesaņemtie pabalsti un stipendijas;

3) ar tiesas spriedumu konfiscētās mantas pilna vērtība vai konfiscētajai mantai nodarīto zaudējumu vērtība, ja konfiscēto mantu nav iespējams atdot pilnībā vai tās vērtība samazinājusies konfiskācijas rezultātā;

4) pirmstiesas izmeklēšanas laikā izņemto priekšmetu pilna vērtība vai izņemtajiem priekšmetiem nodarīto zaudējumu vērtība, ja izņemtos priekšmetus nav iespējams atdot pilnībā vai to vērtība samazinājusies izņemšanas rezultātā;

5) citas personai piederošas mantas pilna vērtība vai tai nodarīto zaudējumu vērtība, ja manta gājusi bojā pilnībā vai tās vērtība samazinājusies sakarā ar to, ka personai, atrodoties brīvības atņemšanas vietās, bijusi liegta iespēja pienācīgi rūpēties par savas mantas saglabāšanu un nav tikusi nodrošināta personas mantas aizsardzība. Netiek atlīdzināts mantas dabiskais nolietojums;

6) naudas sods un visas naudas summas, kas no personas piedzītas, izpildot tiesas spriedumu;

7) izdevumi par juridisko palīdzību, ko sniedzis zvērināts advokāts, bet ne vairāk kā noteiktās takses apjomā;

8) negūtie ienākumi (peļņa) no likumīgas uzņēmējdarbības, uzņēmuma līgumiem un citas saimnieciskās darbības tādā apjomā, kas nepārsniedz personas vidējos gada ienākumus, kādi uzrādīti Valsts ieņēmumu dienesta izdotajā izziņā par personas pēdējā taksācijas gada ienākumu apjomu, par kuru nomaksāti nodokļi, bet ne vairāk kā 5000 latu apmērā par katru pilnu vai nepilnu gadu.

(2) Ja persona nav strādājusi algotu darbu un šā likuma 3.pantā minēto gadījumu dēļ tai bijusi liegta iespēja iestāties darbā, personai par attiecīgo laika periodu izmaksājama kompensācija 50 latu apmērā par katru šā perioda mēnesi.

(3) Zaudējumu atlīdzībai, kas nav atlīdzība par mantai nodarītiem zaudējumiem, piemērojams Valsts statistikas komitejas noteiktais patēriņa cenu pieauguma indekss.

(4) Personai izmaksājamā zaudējumu atlīdzība par nesaņemto darba samaksu un negūtajiem ienākumiem (peļņu) tiek aplikta ar nodokļiem un nodevām likumā "Par nodokļiem un nodevām" un konkrētajos nodokļu likumos noteiktajā kārtībā, izņemot sociālās apdrošināšanas iemaksas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.04.1999. un 29.03.2001. likumu, kas stājas spēkā 20.04.2001.)

5.pants. Nemantisko zaudējumu atlīdzināšana

(1) Ja ziņas par šā likuma 3.pantā paredzētajiem zaudējumu atlīdzināšanas gadījumiem tikušas atspoguļotas masu saziņas līdzekļos, tad pēc personas vēlēšanās tās ir atsaucamas, kad radies šā likuma 2.pantā paredzētais zaudējumu atlīdzināšanas tiesiskais pamats.

(2) Personai, attiecībā uz kuru taisīts attaisnojošs spriedums, atjaunojamas tās tiesības, militārās dienesta pakāpes un speciālie nosaukumi, kā arī ordeņi, medaļas, goda raksti un goda nosaukumi, kas tai bija atņemti saskaņā ar notiesājošo spriedumu.

(3) Personai ir tiesības celt prasību par tāda morālā kaitējuma atlīdzināšanu, kas radies izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā. Tā izskatāma tiesā civilprasības kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.04.1999. un 29.03.2001. likumu, kas stājas spēkā 20.04.2001.)

6.pants. Sociālās un darba garantijas

(1) Laiks, kurā personai bijusi nelikumīgi vai nepamatoti atņemta brīvība, ir ieskaitāms vispārējā un nepārtrauktajā darba stāžā vai izdienā.

(2) Laiks, par kuru, ievērojot šā likuma 2. un 3.pantā minētos nosacījumus, personai atlīdzināmi zaudējumi saskaņā ar šā likuma 4.panta pirmās daļas 1.punktu, ieskaitāms sociālās apdrošināšanas stāžā, veicot obligātās iemaksas no valsts pamatbudžeta.

(3) Persona, kura ir attaisnota vai pret kuru krimināllieta izbeigta, atjaunojama iepriekšējā darbavietā un amatā. Ja iepriekšējais amats nav saglabājies, personai piedāvājams līdzvērtīgs amats vai — ar tās piekrišanu — cits amats. Personas iepriekšējās darbavietas likvidēšanas gadījumā, kā arī tad, ja nav iespējams tai piedāvāt citu amatu, personai izmaksājams vienreizējs pabalsts no valsts budžeta līdzekļiem 300 latu apmērā. Ja persona mācījusies, tā atjaunojama attiecīgajā mācību iestādē.

(4) Personai, kura šā likuma 3.pantā minēto gadījumu dēļ ir zaudējusi dzīvojamās telpas īres tiesības, šīs tiesības atjaunojamas vai, ja tas nav iespējams, piešķirama līdzvērtīga dzīvojamā telpa vai kompensācija.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.03.2001. likumu, kas stājas spēkā 20.04.2001.)

7.pants. Zaudējumu atlīdzināšana

(1) Persona, kurai ir tiesības uz zaudējumu atlīdzību saskaņā ar šā likuma noteikumiem, sešu mēnešu laikā pēc attaisnojošā tiesas sprieduma spēkā stāšanās vai krimināllietas vai administratīvās lietvedības izbeigšanas iesniedz rakstveida iesniegumu un šajā likumā paredzēto zaudējumu nodarīšanas faktu un zaudējumu apmēru apliecinošus dokumentus Ministru kabineta noteiktajā kārtībā šādām institūcijām:

1) ja persona attaisnota vai krimināllieta izbeigta saskaņā ar tiesas nolēmumu vai izbeigta administratīvā lieta — Tieslietu ministrijai;

2) ja krimināllieta izbeigta pirmstiesas izmeklēšanas stadijā — Ģenerālprokuratūrai.

(2) Iesniegumam pievienojamo dokumentu trūkums nevar būt par šķērsli iesnieguma pieņemšanai.

(3) Tieslietu ministrijas valsts sekretārs vai ģenerālprokurors, vai viņu pilnvarotas personas lēmumu par zaudējumu atlīdzību pieņem triju mēnešu laikā no iesnieguma un tam pievienoto dokumentu iesniegšanas dienas. Ja objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams ievērot triju mēnešu termiņu, to var pagarināt (paziņojot par to iesniedzējam) uz laiku, kas nav ilgāks par pieciem mēnešiem no iesnieguma un tam pievienoto dokumentu iesniegšanas dienas. Ja iesniegtie zaudējumu apmēru apliecinošie dokumenti rada šaubas par faktisko zaudējumu apmēru, amatpersona, kura pieņem lēmumu par zaudējumu atlīdzību, ir tiesīga pieaicināt ekspertus atlīdzināmo zaudējumu apmēra noteikšanai. Iesnieguma un lēmuma par zaudējumu atlīdzību veidlapu paraugus, kā arī iesniegumam pievienojamos dokumentus nosaka Ministru kabinets.

(4) Zaudējumu atlīdzības izmaksas kārtību, kā arī sociālo un darba garantiju atjaunošanas kārtību nosaka Ministru kabinets

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.10.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.02.2004.)

8.pants. Zaudējumu atlīdzināšanas lietā pieņemtā lēmuma pārsūdzēšana

(1) Šā likuma 7.panta trešajā daļā minēto amatpersonu lēmumu par atteikumu pilnīgi vai daļēji apmierināt iesniedzēja lūgumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(2) (Izslēgta ar 09.10.2003. likumu.)

(3) Pieteicējs minētajā lietā atbrīvojams no valsts nodevas un citiem tiesas izdevumiem.

(15.04.1999. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.10.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.02.2004.)

9.pants. Zaudējumu atlīdzības izmaksas avoti

Zaudējumu atlīdzību izmaksā no valsts budžetā speciāli šiem mērķiem paredzētajiem līdzekļiem.

Pārejas noteikumi

1. Šis likums ir piemērojams visām personām, attiecībā uz kurām šā likuma 2.pantā paredzētais zaudējumu atlīdzināšanas tiesiskais pamats radies un 3.pantā paredzētie zaudējumu atlīdzināšanas gadījumi iestājušies pēc 1991.gada 21.augusta, izņemot šo pārejas noteikumu 3.punktā minētās personas.

2. Personas, kuras attaisnotas vai attiecībā uz kurām ierosinātās krimināllietas izbeigtas personu reabilitējošu apstākļu dēļ laikā no 1991.gada 21.augusta līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, pieteikumus par zaudējumu atlīdzību iesniedz šā likuma 7.pantā minētajai institūcijai sešu mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas.

4. Šis likums neattiecas uz personām, kuras reabilitētas saskaņā ar likumu "Par nelikumīgi represēto personu reabilitāciju".

5. Ministru kabinets līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai izstrādā noteikumus, kas reglamentē tā piemērošanas kārtību.

6. Šā likuma 7.panta trešajā daļā minēto amatpersonu lēmumus, kuri stājušies spēkā pirms Administratīvā procesa likuma stāšanās spēkā un kuru pārsūdzēšanas termiņš nav beidzies, var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā sešu mēnešu laikā no atteikuma saņemšanas dienas. Ja spēkā esošajā lēmumā nav norādes, kur un kādā termiņā to var pārsūdzēt, un tā pārsūdzēšanas termiņš nav beidzies, minēto lēmumu var pārsūdzēt tiesā gada laikā no tā spēkā stāšanās dienas Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(09.10.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.02.2004.)

Likums stājas spēkā 1998.gada 1.septembrī.

Likums Saeimā pieņemts 1998.gada 28.maijā.
Valsts prezidents G.Ulmanis
Rīgā 1998.gada 16.jūnijā
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Saeima Veids: likums Pieņemts: 28.05.1998.Stājas spēkā: 01.09.1998.Zaudē spēku: 01.03.2018.Tēma:  Tiesu varaPublicēts: Latvijas Vēstnesis, 176/178, 16.06.1998.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 14, 16.07.1998.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Grozījumi
  • Uz tiesību akta pamata izdotie
  • Satversmes tiesas nolēmumi
  • Augstākās tiesas atziņas
  • Citi saistītie dokumenti
48719
{"selected":{"value":"01.02.2004","content":"<font class='s-1'>01.02.2004.-31.12.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"01.01.2014","iso_value":"2014\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2014.-28.02.2018.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.02.2004","iso_value":"2004\/02\/01","content":"<font class='s-1'>01.02.2004.-31.12.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"20.04.2001","iso_value":"2001\/04\/20","content":"<font class='s-1'>20.04.2001.-31.01.2004.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"20.05.1999","iso_value":"1999\/05\/20","content":"<font class='s-1'>20.05.1999.-19.04.2001.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.09.1998","iso_value":"1998\/09\/01","content":"<font class='s-1'>01.09.1998.-19.05.1999.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
01.02.2004
84
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva