Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Bibliotēku likums

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) datu bāze — speciāli organizēta datu kopa, kas ietver ziņas par dokumentiem, to saturu, pazīmēm un savstarpējām attiecībām un kas pieejama bibliotēkas lietotājiem;

2) depozītbibliotēka — bibliotēka, kas pieņem glabāšanā bibliotēkās mazizmantotus iespieddarbus un citus dokumentus;

3) dokuments — pierakstīta informācija, kuru dokumentēšanas procesā var uzskatīt par vienu vienību neatkarīgi no tās fiziskās formas un raksturīgajām pazīmēm;

4) elektronisks izdevums — skaņu ieraksta, videoieraksta vai datorieraksta veidā attēlota informācija, kas tiražēta kasetēs, disketēs, kompaktdiskos un ar atbilstošu iekārtu un programmatūras palīdzību pieejama lietotājiem;

5) iespieddarbs — patstāvīgs, izdevniecībā vai citā izdevējorganizācijā redakcionāli apstrādāts, poligrāfiskās iespiešanas vai novilkšanas veidā iegūts un tiražēts attēlizdevums, brošūra, izdevums neredzīgajiem, kartogrāfisks izdevums, laikraksts, normatīvtehnisks izdevums, nošizdevums un tamlīdzīgs izdevums;

6) informācijas sistēma — iekārtu, procedūru un personāla kopums, kas izveidots, strādā un tiek uzturēts, lai vāktu, apstrādātu, uzglabātu un izmantotu informāciju;

7) informācijas tehnoloģija — datu apstrādes un komunikāciju sistēmās lietojamo informācijas vākšanas, apstrādāšanas, uzglabāšanas un pārveidošanas metožu kopums;

8) nepublicēts materiāls — nekonvencionālā jeb tā sauktā pelēkā literatūra (analītisks apskats, pārskats par tehnisku vai zinātnisku pētījumu, deponēts zinātnisks darbs, konferences vai kongresa programma, materiāli un tamlīdzīga literatūra);

9) izdevuma obligātais eksemplārs — iespieddarba, elektroniska izdevuma vai nepublicēta materiāla eksemplārs, kuru Poligrāfisko un citu izdevumu bezmaksas obligāto eksemplāru piegādes likumā noteiktajā kārtībā saņem Latvijas Nacionālā bibliotēka un citas bibliotēkas;

10) starpbibliotēku abonements — bibliotēku sadarbības forma, kuras ietvaros ikviena bibliotēka uz laiku saņem no citas bibliotēkas vai izsniedz citai bibliotēkai iespieddarbus vai citus dokumentus vai dokumentu kopijas bibliotēkas lietotāju pieprasījumu apmierināšanai;

11) starptautiskais starpbibliotēku abonements — starptautiska bibliotēku sadarbības forma, kuras ietvaros ikviena bibliotēka uz laiku saņem no citas bibliotēkas vai izsniedz citai bibliotēkai iespieddarbus vai citus dokumentus vai dokumentu kopijas bibliotēkas lietotāju pieprasījumu apmierināšanai.

2.pants. Likuma mērķis un darbība

(1) Šā likuma mērķis ir nodrošināt bibliotēku pastāvēšanu un jaunu bibliotēku veidošanos, kā arī veicināt to aizsardzību un attīstību.

(2) Šis likums reglamentē sabiedriskās attiecības bibliotēku darbības jomā Latvijas Republikā, nosakot bibliotēku darbības pamatprincipus, uzdevumus, tiesības un pienākumus, finansējumu, bibliotēku sistēmu un savstarpējās attiecības, kā arī bibliotēkas lietotāju un darbinieku tiesības un pienākumus.

(3) Šis likums attiecas uz visām Latvijas Republikā esošajām bibliotēkām neatkarīgi no to dibināšanas un finansēšanas kārtības, darbības rakstura un juridiskā statusa.

(4) Šis likums neattiecas uz tiem izdevumu krājumiem (mājas bibliotēkām), kas atrodas juridisko vai fizisko personu krājumā un nav reģistrēti šajā likumā noteiktajā kārtībā.

3.pants. Bibliotēkas jēdziens

Bibliotēka ir šajā likumā noteiktajā kārtībā reģistrēta kultūras, izglītības un informācijas iestāde, kura veic pasaules kultūras mantojuma — iespieddarbu, elektronisko izdevumu, rokrakstu un citu dokumentu uzkrāšanu, sistematizēšanu, kataloģizēšanu, bibliografēšanu un saglabāšanu, kā arī nodrošina tajā esošās informācijas publisku pieejamību un tās izmantošanu.

4.pants. Bibliotēku darbības tiesiskais pamats

(1) Bibliotēku darbības tiesiskais pamats ir šis likums, likums "Par Latvijas Nacionālo bibliotēku", citi likumi un normatīvie akti, kā arī bibliotēku nolikumi (statūti).

(2) Bibliotēkas nolikumu (statūtus) apstiprina tās dibinātājs.

5.pants. Bibliotēku darbības vispārīgie principi

(1) Bibliotēku krājumos esošie iespieddarbi, elektroniskie izdevumi, rokraksti un citi dokumenti neatkarīgi no to autoru politiskās, ideoloģiskās, reliģiskās vai cita veida orientācijas vai informācijas, kas tajos ietverta, ir pieejami ikvienai personai bibliotēku noteiktajā kārtībā.

(2) Bibliotēkas attiecībā uz krājumu veidošanu ir neatkarīgas. Tās nedrīkst ierobežot politiski, ideoloģiski vai reliģiski motīvi. Ierobežojumus bibliotēku krājumu veidošanā var noteikt tikai ar likumu.

(3) Valsts un pašvaldību bibliotēkās lietotāja apkalpošana un bibliotēkas informācijas sistēmu izmantošana ir bez maksas. Bibliotēkas pakalpojumu veidus, par kuriem ņemama samaksa, nosaka bibliotēkas nolikums (statūti) un bibliotēkas lietošanas noteikumi.

6.pants. Bibliotēkas dibināšana, reorganizēšana un likvidēšana

(1) Valsts bibliotēku dibina, reorganizē un likvidē Ministru kabinets pēc tās ministrijas ierosinājuma, kuras pārziņā ir bibliotēka, ņemot vērā Latvijas Bibliotēku padomes atzinumu. Valsts bibliotēku var dibināt arī citas ministrijas vai valsts iestādes, ņemot vērā Latvijas Bibliotēku padomes atzinumu.

(2) Valsts bibliotēkas likvidēšanas gadījumā Ministru kabinets nodrošina bibliotēkas krājuma saglabāšanu valsts īpašumā un nosaka tā turpmāko saglabāšanas un lietošanas kārtību, ņemot vērā Latvijas Bibliotēku padomes atzinumu.

(3) Pašvaldības bibliotēku dibina, reorganizē un likvidē attiecīgā pašvaldība, ņemot vērā Latvijas Bibliotēku padomes atzinumu.

(4) Pašvaldības bibliotēkas likvidēšanas gadījumā reģiona — rajona vai republikas pilsētas galvenā bibliotēka (turpmāk — reģiona galvenā bibliotēka) organizē bibliotēkas krājuma nodošanu citām ieinteresētajām bibliotēkām, saskaņojot to ar attiecīgo pašvaldību.

(5) Privātās bibliotēkas dibina, reorganizē un likvidē valsts vai pašvaldības uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), sabiedriskās organizācijas, reliģiskās organizācijas, kā arī citas juridiskās un fiziskās personas.

7.pants. Bibliotēkas juridiskais statuss

(1) Bibliotēkas juridisko statusu nosaka tās dibinātājs. Bibliotēka var būt patstāvīga juridiskā persona vai kādas citas juridiskās personas struktūrvienība.

(2) Valsts un pašvaldību dibinātās (izņemot valsts vai pašvaldības iestāžu dibinātās) bibliotēkas ir patstāvīgas juridiskās personas. Tām ir savs zīmogs ar pilnu bibliotēkas nosaukumu, kā arī konti kredītiestādēs.

8.pants. Bibliotēkas reģistrācija un reģistrācijai nepieciešamie dokumenti

(1) Ikviena bibliotēka reģistrējama Kultūras ministrijā mēneša laikā pēc tās nodibināšanas.

(2) Bibliotēkas reģistrāciju nodrošina tās dibinātājs. Iesniegumu par bibliotēkas reģistrāciju Kultūras ministrijai iesniedz dibinātāja pilnvarota persona un tajā iekļaujamas šādas ziņas:

1) bibliotēkas nosaukums, tās juridiskā adrese;

2) bibliotēkas dibinātājs, tās juridiskais statuss;

3) lēmums par bibliotēkas dibināšanu;

4) bibliotēkas krājuma apjoms;

5) bibliotēkas darbinieku skaits;

6) bibliotēkas telpu platība, tehniskais aprīkojums;

7) bibliotēkas finansēšanas avoti un kārtība.

(3) Iesniegumam par bibliotēkas reģistrāciju pievienojams bibliotēkas dibinātāja apstiprināts bibliotēkas darbības nolikums (statūti).

(4) Mēneša laikā no šā panta otrajā un trešajā daļā minēto dokumentu iesniegšanas dienas bibliotēka tiek uzņemta Bibliotēku reģistrā un tai tiek izdota reģistrācijas apliecība.

(5) Bibliotēka uzsāk savu darbību ar tās reģistrācijas dienu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 05.07.2002.)

9.pants. Bibliotēku akreditācija

(1) Ikvienai bibliotēkai ir pienākums akreditēties gada laikā no tās reģistrācijas dienas.

(2) Bibliotēka ir akreditējama, ja tā atbilst šādiem nosacījumiem:

1) tai ir dibinātāja apstiprināts nolikums (statūti);

2) tai ir organizēts iespieddarbu un cita veida dokumentu krājums (ir veikta krājuma uzskaite, izveidota bibliotēkas informācijas sistēma);

3) ir bibliotēkas krājuma saglabāšanai, sistematizēšanai un tās darbībai nepieciešamās telpas, iekārtas, drošības sistēmas un cita manta atbilstoši šā likuma 18.panta noteikumiem;

4) tai tiek nodrošināts pastāvīgs šā likuma 17.panta noteikumiem atbilstošs finansējums;

5) tai ir bibliotēkas darbības raksturam un akreditācijas rezultātā iegūtajam statusam atbilstoši kvalificēti darbinieki;

6) ir nodrošināta bibliotēkas krājuma pieejamība lietotājiem;

7) ir bibliotēkas nolikumā (statūtos) noteiktajā kārtībā izstrādāti bibliotēkas lietošanas noteikumi;

8) tā pilnībā atbilst šā likuma 11.,12. vai 13.panta noteikumiem.

(3) Bibliotēku akreditācija veicama reizi piecos gados saskaņā ar Ministru kabineta izdotajiem bibliotēku akreditācijas noteikumiem. Akreditāciju veic un akreditācijas dokumentus, ievērojot Latvijas Bibliotēku padomes atzinumu, izsniedz Kultūras ministrija.

(4) Bibliotēka, kura netiek akreditēta, likvidējama bibliotēkas nolikumā (statūtos) noteiktajā kārtībā. Ja valsts vai pašvaldības bibliotēka netiek akreditēta, tai gada laikā no akreditācijas atteikuma dienas atkārtoti jāiesniedz akreditācijai nepieciešamie dokumenti. Ja arī atkārtoti bibliotēka netiek akreditēta, tā tiek likvidēta, ievērojot šā likuma 6.panta noteikumus, un izslēdzama no Bibliotēku reģistra.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 05.07.2002.)

10.pants. Akreditēto bibliotēku statuss

Akreditācijas rezultātā bibliotēkas iegūst valsts nozīmes bibliotēkas, reģiona galvenās bibliotēkas vai vietējas nozīmes bibliotēkas statusu.

11.pants. Valsts nozīmes bibliotēka

Bibliotēku var akreditēt kā valsts nozīmes bibliotēku, ja tā papildus šā likuma 9.panta otrajā daļā minētajam atbilst šādiem nosacījumiem:

1) bibliotēka, izņemot augstskolas bibliotēku, ir patstāvīga juridiskā persona;

2) tās krājums ir universāls vai specializēts atsevišķā zinātnes nozarē vai vairākās zinātnes nozarēs un ir būtiska Nacionālā bibliotēku krājuma sastāvdaļa;

3) tā nodrošina sava krājuma, datu bāzu un informācijas sistēmu, kā arī citu bibliotēku krājumu pieejamību ikvienam lietotājam valstī un ārpus tās, izmantojot starpbibliotēku abonementu pakalpojumus;

4) tā nodrošina datu bāzu un informācijas sistēmu izveidi attiecīgajā nozarē un to pieejamību ikvienai bibliotēkai;

5) tā sniedz metodisku palīdzību ikvienai bibliotēkai atbilstoši savam darbības virzienam;

6) tā nodrošina bibliotēku krājumu komplektēšanas koordināciju;

7) tā veic zinātniskās pētniecības darbu.

12.pants. Reģiona galvenā bibliotēka

(1) Bibliotēku var akreditēt kā reģiona galveno bibliotēku, ja tā papildus šā likuma 9.panta otrajā daļā minētajam atbilst šādiem nosacījumiem:

1) bibliotēka ir patstāvīga juridiskā persona;

2) tās krājums ir universāls un tiek veidots atbilstoši attiecīgās administratīvās teritorijas attīstības interesēm;

3) tā nodrošina sava krājuma, datu bāzu un informācijas sistēmu, kā arī citu bibliotēku krājumu pieejamību ikvienam lietotājam, izmantojot starpbibliotēku abonementu pakalpojumus;

4) tā veido attiecīgās administratīvās teritorijas bibliotēku krājuma kopkatalogu un nodrošina tā pieejamību ikvienai no šīm bibliotēkām;

5) tā nodrošina attiecīgās administratīvās teritorijas bibliotēku krājumu komplektēšanas koordināciju;

6) tā sadarbībā ar bērnu bibliotēkām veic bērnu galvenās bibliotēkas funkcijas attiecīgajā administratīvajā teritorijā;

7) tā sniedz konsultatīvu un metodisko palīdzību visām attiecīgās administratīvās teritorijas bibliotēkām un popularizē to darbu;

8) tā veic depozītbibliotēkas funkcijas;

9) tā nodrošina bibliotēku lietotājus ar valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas pašvaldību institūciju sagatavoto un publicēto informāciju.

(2) Rajona padome vai republikas pilsētas dome, ņemot vērā Latvijas Bibliotēku padomes ieteikumus un vienošanos ar attiecīgās administratīvās teritorijas bibliotēku dibinātājiem, vienu no bibliotēkām izvirza reģiona galvenās bibliotēkas statusam, nosakot tās uzdevumus un nodrošinot tās darbībai nepieciešamos finansu līdzekļus.

13.pants. Vietējas nozīmes bibliotēka

Bibliotēku var akreditēt kā vietējas nozīmes bibliotēku, ja tā papildus šā likuma 9.panta otrajā daļā minētajam atbilst šādiem nosacījumiem:

1) tā nodrošina bibliotēku pakalpojumus lietotājiem to dzīvesvietas, darba, mācību, atpūtas vietas un citu vietu tiešā tuvumā;

2) tā uzkrāj un sistematizē universāla vai specifiska rakstura iespieddarbus un cita veida dokumentus, kas apmierina attiecīgās bibliotēkas lietotāju prasības;

3) tā spēj apmierināt bibliotēkas lietotāju pieprasījumu pēc iespieddarbiem un cita veida dokumentiem un informācijas ar citu bibliotēku palīdzību (informējot par pieprasīto dokumentu pieejamību citās bibliotēkās, pasūtot pieprasīto dokumentu no citas bibliotēkas utt.).

14.pants. Akreditēto bibliotēku saraksti

Akreditētās bibliotēkas tiek iekļautas akreditēto bibliotēku sarakstā, kuru veido Kultūras ministrija.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 05.07.2002.)

15.pants. Bibliotēku pienākumi

(1) Ikvienas bibliotēkas pienākums ir:

1) ievērot bibliotēku darbību regulējošos likumus un citus normatīvos aktus, tās darbības nolikumu (statūtus);

2) nodrošināt bibliotēkai nepieciešamo iespieddarbu un citu dokumentu komplektēšanu;

3) veikt bibliotēkas krājuma organizēšanu (sistematizēšanu, kataloģizēšanu un bibliografēšanu) un papildināšanu;

4) nodrošināt brīvu pieejamību Nacionālajam bibliotēku krājumam un informācijas sistēmām;

5) nodrošināt operatīvu un kvalitatīvu bibliotēku pakalpojumu sniegšanu bibliotēkas lietotājiem;

6) veikt bibliotēkas darbinieku regulāru apmācību;

7) sniegt Nacionālajam kopkatalogam nepieciešamās ziņas par bibliotēkas krājumu;

8) radīt iespēju bibliotēkas lietotājiem izmantot bibliotēku pakalpojumus neatkarīgi no viņu dzimuma, vecuma, rases, tautības, fiziskā stāvokļa, dzīvesvietas un atrašanās vietas un citiem faktoriem, kā arī veidot atbilstošu bibliotēkas lietošanas aprīkojumu personām ar kustību un redzes traucējumiem;

9) iesaistīties valsts starpbibliotēku abonementu un starptautisko starpbibliotēku abonementu sistēmā;

10) iepazīstināt bibliotēkas lietotājus ar bibliotēkas lietošanas noteikumiem;

11) rūpēties par bibliotēkas krājumā esošo reto grāmatu, rokrakstu, seniespiedumu konservāciju un cita veida saglabāšanu, kā arī restaurāciju, ievērojot šā likuma 19.panta noteikumus;

12) rūpēties par jaunu informācijas tehnoloģiju ieviešanu bibliotēkā;

13) veikt bibliotēkas darba procesus atbilstoši Latvijas Nacionālā standartizācijas un metroloģijas centra izstrādātajām bibliotēku darba nacionālo standartu prasībām.

(2) Valsts un pašvaldību bibliotēku īpašie pienākumi ir:

1) darīt pieejamu bibliotēku lietotājiem valsts un pašvaldību institūciju sagatavoto un publicēto informāciju;

2) nodrošināt publisku pieejamību bibliotēkas pārskatam par finansu līdzekļu izlietojumu iepriekšējā budžeta gadā;

3) bez maksas uz laiku no saviem krājumiem izsniegt iespieddarbus un citus dokumentus un to kopas pēc citu bibliotēku pieprasījuma.

(3) Bibliotēkām, kuras sniedz pakalpojumus bērniem un jauniešiem, ir pienākums pievērst īpašu uzmanību bibliotēku krājumu kvalitātes uzlabošanai, jaunu informācijas tehnoloģiju ieviešanai nolūkā veicināt bērnu un jauniešu tieksmi lasīt un izkopt viņu iemaņas informācijas tehnoloģiju un līdzekļu apguvē.

16.pants. Bibliotēku tiesības

(1) Bibliotēkai ir tiesības:

1) patstāvīgi veikt tās nolikumā (statūtos) paredzēto darbību, noteikt šīs darbības virzienus un bibliotēkas lietošanas kārtību;

2) bibliotēkas nolikumā (statūtos) noteiktajā kārtībā veidot bibliotēkas struktūru, atvērt nodaļas un filiāles;

3) saņemt šā likuma 17.pantā minētos bibliotēkas darbībai nepieciešamos valsts budžeta vai pašvaldību budžetu līdzekļus vai bibliotēkas dibinātāja finansu līdzekļus un rīkoties ar tiem;

4) saņemt juridisko un fizisko personu ziedojumus un dāvinājumus, arī ziedojumus un dāvinājumus, kas izmantojami saskaņā ar ziedotāja vai dāvinātāja norādījumiem;

5) saņemt valsts budžetā speciāli paredzētos līdzekļus ar bibliotēku attīstību saistītu projektu un programmu realizēšanai;

6) bibliotēkas nolikumā (statūtos) noteiktajā kārtībā sniegt maksas pakalpojumus bibliotēkas lietotājiem un noteikt maksu par sniegtajiem pakalpojumiem;

7) bibliotēkas nolikumā (statūtos) noteiktajā kārtībā noteikt kavējuma naudu, novērtēt zaudējumus un saņemt atlīdzību par sabojātiem, noteiktā laikā vai vispār neatdotiem iespieddarbiem un citiem dokumentiem, kas izsniegti bibliotēkas lietotājiem;

8) veikt saimniecisko darbību bibliotēkas darbības attīstīšanai;

9) izmantot maksas pakalpojumu, ziedojumu vai dāvinājumu, kā arī saimnieciskās darbības rezultātā iegūtos līdzekļus bibliotēkas darbības attīstīšanai — darbinieku profesionālo zināšanu pilnveidošanai, zinātniskās pētniecības darba nodrošināšanai, bibliotēkas krājuma papildināšanai, darbinieku materiālajai stimulēšanai un darba procesu uzlabošanai;

10) slēgt civiltiesiskus darījumus, lai nodrošinātu bibliotēkas krājuma saglabāšanu, papildināšanu, darbinieku kvalifikācijas pilnīgošanu, pakalpojumu sniegšanu lietotājiem un citu šā likuma 15.pantā minēto pienākumu veikšanu;

11) apvienoties asociācijās, apvienībās, biedrībās un citās sabiedriskajās organizācijās;

12) reproducēt izdevumu kopijas, ievērojot likuma "Par autortiesībām un blakustiesībām" prasības;

13) uzturēt starpbibliotēku abonementu sakarus, veikt iespieddarbu un citu dokumentu apmaiņu ar Latvijas Republikas un ārvalstu bibliotēkām, citām juridiskajām un fiziskajām personām;

14) saņemt metodisko palīdzību profesionālās darbības jautājumos;

15) uz laiku izvest bibliotēkas krājumā esošus iespieddarbus un citus dokumentus uz ārvalstīm, ievērojot šā likuma un likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" prasības;

16) valsts teritorijā bez maksas pārsūtīt starpbibliotēku abonementa ietvaros citu bibliotēku pieprasītus iespieddarbus un citus dokumentus;

17) saņemt atlaidi 50 procentu apmērā starptautiskā starpbibliotēku abonementa ietvaros par bibliotēku pasta sūtījumiem (iespieddarbu un citu dokumentu sūtījumi) uz ārvalstīm;

18) patstāvīgi sadarboties ar bibliotēkām ārvalstīs, iestāties starptautiskajās bibliotēku organizācijās un piedalīties to darbībā.

(2) Poligrāfisko un citu izdevumu bezmaksas obligāto eksemplāru piegādes likumā noteiktajām bibliotēkām ir tiesības saņemt no izdevējiem iespieddarbu un cita veida izdevumu bezmaksas obligātos eksemplārus noteiktā skaitā.

17.pants. Bibliotēku finansēšana

(1) Valsts bibliotēku darbībai paredzētos budžeta līdzekļus piešķir saskaņā ar gadskārtējā valsts budžeta likumā paredzēto apropriāciju. Pašvaldību bibliotēku darbībai paredzētos budžeta līdzekļus piešķir ar likumos noteiktajā kārtībā izdarītu apropriāciju.

(2) Valsts un pašvaldības finansē to īpašumā esošās bibliotēkas, nodrošinot līdzekļus:

1) bibliotēku krājumu organizēšanai, papildināšanai, restaurācijai, konservācijai un cita veida saglabāšanai, kā arī to fiziskajai drošībai (apsardzei, aizsardzības, ugunsdrošības un citām iekārtām) atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par Nacionālo bibliotēku krājumu;

2) bibliotēku ēku, telpu, iekārtu, tehniskā aprīkojuma uzturēšanai, jaunu informācijas tehnoloģiju ieviešanai un uzturēšanai atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par Nacionālo bibliotēku krājumu;

3) bibliotēku telpu īrei, komunālajiem maksājumiem, nodokļu un zemes nomas maksājumiem;

4) bibliotēku krājumu publiskas pieejamības nodrošināšanai;

5) bibliotēku sadarbībai, arī starptautiskajai sadarbībai;

6) kapitālieguldījumiem bibliotēku ēku celtniecībai un rekonstrukcijai;

7) bibliotēku darbinieku atalgojumam;

8) bibliotēku darbinieku kvalifikācijas pilnīgošanai;

9) bibliotēku darbības popularizēšanai.

(3) Valsts un pašvaldību bibliotēkas var saņemt papildu finansu līdzekļus:

1) ziedojumu un dāvinājumu veidā;

2) sniedzot maksas pakalpojumus bibliotēkas nolikumā (statūtos) noteiktajos gadījumos;

3) no citiem ieņēmumiem.

(4) Šā panta trešajā daļā minētie finansu līdzekļi ieskaitāmi attiecīgās bibliotēkas speciālā budžeta kontā un izmantojami tikai bibliotēkas darbības attīstīšanai.

(5) Reģiona galvenās bibliotēkas finansējumu veido:

1) dibinātāja finansu līdzekļi;

2) valsts finansējums mērķdotāciju veidā;

3) finansu līdzekļi, kurus noteiktu uzdevumu veikšanai saskaņā ar savstarpēju vienošanos piešķir attiecīgās administratīvās teritorijas bibliotēku dibinātāji.

(6) Bibliotēku darbībai nepieciešamā finansējuma normatīvus nosaka Ministru kabinets.

(7) Privāto bibliotēku darbībai finansējumu nosaka bibliotēkas dibinātāji, ievērojot šā likuma un Ministru kabineta noteiktos bibliotēku darbībai nepieciešamā finansējuma normatīvus.

(8) Bibliotēkas var saņemt arī valsts budžetā vai pašvaldību budžetos paredzētos finansu līdzekļus īpašu ar bibliotēku darbību, attīstību un zinātnisko pētniecību saistītu projektu un programmu realizēšanai.

18.pants. Bibliotēkas materiālais un tehniskais pamats

Bibliotēkas materiālo un tehnisko pamatu veido bibliotēkas ēkas, telpas, iekārtas, drošības sistēmas un cita manta. Materiālo un tehnisko pamatu veido un nodrošina bibliotēkas dibinātājs, ievērojot Ministru kabineta noteiktos normatīvus. Bibliotēka savu materiālo un tehnisko pamatu attīsta, izmantojot tās dibinātāja piešķirtos līdzekļus un papildu finansēšanas avotus.

19.pants. Nacionālais bibliotēku krājums

(1) Nacionālais bibliotēku krājums ir visu akreditēto bibliotēku krājumu kopums, kas organizēts, ievērojot noteiktus principus, un ietverts vienotā iespieddarbu un citu dokumentu Nacionālajā kopkatalogā.

(2) Nacionālais bibliotēku krājums ir valsts bagātība un atrodas valsts aizsardzībā.

(3) Nacionālā bibliotēku krājuma iespieddarbi un citi dokumenti, kas vienlaikus ietilpst arī Latvijas Nacionālajā arhīvfondā vai atzīti par kultūras pieminekļiem, tiek uzskaitīti, saglabāti un izmantoti, kā arī darījumi ar tiem tiek veikti, ievērojot šo likumu, likumu "Par arhīviem" un likumu "Par kultūras pieminekļu aizsardzību".

(4) Nacionālajā bibliotēku krājumā esošo seniespiedumu, reto grāmatu, rokrakstu un citu kultūras pieminekļu restaurāciju un konservāciju veic Latvijas Nacionālā bibliotēka.

(5) Nacionālajā bibliotēku krājumā esošo seniespiedumu, reto grāmatu, rokrakstu un citu kultūras pieminekļu saglabāšanu (digitalizāciju, kopēšanu, mikrofilmēšanu u.c.) veic Latvijas Nacionālā bibliotēka un citas valsts nozīmes bibliotēkas.

(6) Nacionālo bibliotēku krājumu var papildināt:

1) bibliotēkām saņemot izdevuma obligātos eksemplārus likumā noteiktajā kārtībā;

2) civiltiesisku darījumu rezultātā;

3) saņemot ziedojumus un dāvinājumus.

(7) Reti izmantotos Nacionālā bibliotēku krājuma iespieddarbus un citus dokumentus nodod glabāšanā depozītbibliotēkām.

(8) Aizliegts izvietot Nacionālo bibliotēku krājumu ēkās un telpās, kuras neatbilst Ministru kabineta noteikumiem par bibliotēkas darbībai nepieciešamo materiālo un tehnisko pamatu un Nacionālo bibliotēku krājumu.

(9) Ministru kabinets izdod noteikumus par Nacionālo bibliotēku krājumu, kuros nosaka krājuma veidošanas, papildināšanas, uzturēšanas, uzskaites, saglabāšanas, kā arī krājumā esošo seniespiedumu, reto grāmatu, rokrakstu un citu kultūras pieminekļu restaurācijas un konservācijas kārtību.

20.pants. Nacionālais kopkatalogs

(1) Nacionālais kopkatalogs ir ziņu kopums par visu valsts akreditētajās bibliotēkās esošo iespieddarbu un citu dokumentu krājumiem.

(2) Nacionālo kopkatalogu veido Latvijas Nacionālā bibliotēka.

(3) Nacionālā kopkataloga veidošanā piedalās ikviena akreditēta bibliotēka, regulāri bez maksas sniedzot ziņas par tās krājumā esošajiem iespieddarbiem un citiem dokumentiem un tajā notikušajām pārmaiņām.

(4) Nacionālajā kopkatalogā iekļaujamo ziņu apjomu, šā kataloga veidošanas un izmantošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

21.pants. Bibliotēkas lietošanas noteikumi

(1) Bibliotēkas lietošanas noteikumi reglamentē kārtību, kādā veicama bibliotekārā apkalpošana, kādā iespieddarbi un citi dokumenti nododami lietotājiem un lietojami, nosaka bibliotēku bezmaksas un maksas pakalpojumu veidus, bibliotēkas lietotāju loku, viņu tiesības un pienākumus, iespieddarbu vai citu dokumentu vērtības, zaudējumu atlīdzības un kavējuma naudas noteikšanas un atlīdzināšanas kārtību lietošanā nodoto iespieddarbu vai citu dokumentu sabojāšanas, nozaudēšanas un citos gadījumos, kā arī citus ar bibliotēkas lietošanu saistītus jautājumus.

(2) Bibliotēkas lietošanas noteikumus izstrādā, ievērojot šo likumu, citus likumus un normatīvos aktus. Tos apstiprina bibliotēkas dibinātājs.

(3) Ikviens bibliotēkas lietotājs iepazīstināms ar bibliotēkas lietošanas noteikumiem. Tie izvietojami bibliotēkas lietotājiem pieejamās bibliotēkas telpās.

22.pants. Bibliotēkas lietotāji

Bibliotēkas lietotājs ir ikviena juridiskā vai fiziskā persona, kas izmanto bibliotēkas pakalpojumus.

23.pants. Bibliotēkas lietotāju tiesības

(1) Bibliotēkas lietotājam ir tiesības:

1) bez ierobežojumiem izmantot bibliotēkas krājumu un informācijas sistēmu;

2) saņemt pilnīgu informāciju par bibliotēkas krājumu un informācijas sistēmu;

3) saņemt lasīšanai iespieddarbus un citus dokumentus vai to kopijas no bibliotēkas krājuma vai saņemt tos no citu, arī ārvalstu, bibliotēku krājumiem, ja attiecīgajā bibliotēkā pasūtīto dokumentu nav;

4) izmantot citus bibliotēkas piedāvātos pakalpojumus;

5) iepazīties ar bibliotēkas lietošanas noteikumiem;

6) piedalīties bibliotēkas darba organizatorisko jautājumu risināšanā un bibliotekāru profesionālo organizāciju darbā.

(2) Ja valsts un pašvaldību bibliotēku lietotāji ir invalīdi ar kustību, redzes un citiem traucējumiem, viņiem ir tiesības saņemt bibliotēkas pakalpojumus savā dzīvesvietā.

24.pants. Bibliotēkas lietotāju pienākumi

Bibliotēkas lietotājiem ir pienākums:

1) ievērot bibliotēkas lietošanas noteikumus, kā arī saudzīgi izturēties pret lietošanā nodoto iespieddarbu vai citu dokumentu;

2) atlīdzināt bibliotēkai radušos zaudējumu vai samaksāt kavējuma naudu bibliotēkas lietošanas noteikumos norādītajā apmērā un kārtībā, ja iespieddarbs vai cits lietošanā nodotais dokuments sabojāts, noteiktā laikā vai vispār nav atdots bibliotēkai.

25.pants. Bibliotēkas darbinieki

(1) Bibliotēkas darbu vada un par bibliotēkas darbību atbild bibliotēkas vadītājs (direktors), kuru apstiprina amatā, atceļ no amata, kā arī viņa pienākumus un tiesības nosaka bibliotēkas dibinātājs.

(2) Bibliotēkas vadītājs (direktors) var būt persona, kurai ir bibliotēkas darbā iegūts darba stāžs un attiecīga izglītība:

1) valsts nozīmes bibliotēkas vadītājam (direktoram) — augstākā akadēmiskā vai augstākā profesionālā izglītība;

2) reģiona galvenās bibliotēkas vadītājam (direktoram) — augstākā akadēmiskā, augstākā profesionālā vai vidējā speciālā izglītība bibliotēku darba jomā;

3) vietējas nozīmes bibliotēkas vadītājam (direktoram) — augstākā akadēmiskā, augstākā profesionālā, vidējā speciālā izglītība bibliotēku darba jomā vai tālākizglītības kursu beigšanas sertifikāts bibliotēku darba jomā.

(3) Bibliotēkas darbam nepieciešamo darbinieku skaitu, kā arī darbinieku amatus, kuru ieņemšanai nepieciešama noteikta akadēmiskā vai profesionālā izglītība vai tālākizglītības kursu beigšanas sertifikāts bibliotēku darba jomā, atkarībā no bibliotēkas statusa, struktūras, darba apjoma un uzdevumiem nosaka Ministru kabinets.

26.pants. Valsts politika bibliotēku jomā

Kultūras ministrija izstrādā valsts politiku bibliotēku jomā atbilstoši bibliotēku attīstības nacionālajām koncepcijām un valsts programmām, kā arī organizē to īstenošanu.

(06.06.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.07.2002.)

27.pants. Latvijas Bibliotēku padome

(1) Latvijas Bibliotēku padome ir sabiedriska konsultatīva institūcija, kas piedalās valsts stratēģijas izstrādē bibliotēku jomā, veicina bibliotēku attīstību un sadarbību, kā arī lēmumu pieņemšanu jautājumos, kas attiecas uz bibliotēku darbību. Latvijas Bibliotēku padomes nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

(2) Latvijas Bibliotēku padomi 13 locekļu sastāvā uz trim gadiem pēc kultūras ministra ierosinājuma apstiprina Ministru kabinets. Bibliotēku padomes sastāvā ir četri kultūras ministra uzaicināti valsts nozīmes bibliotēku pārstāvji, četri reģiona galveno bibliotēku deleģēti pārstāvji, trīs bibliotekāru sabiedrisko organizāciju deleģēti pārstāvji, viens bibliotekārās izglītības pārstāvis un viens Kultūras ministrijas pārstāvis.

(3) Latvijas Bibliotēku padome darbojas saskaņā ar šo likumu, citiem likumiem un normatīvajiem aktiem un savu nolikumu.

(4) Latvijas Bibliotēku padomes darbību nodrošina Kultūras ministrija.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 05.07.2002.)

28.pants. Latvijas Bibliotēku padomes kompetence

(1) Latvijas Bibliotēku padome:

1) piedalās bibliotēku attīstības un sadarbības nacionālās koncepcijas projekta izstrādē;

2) sniedz Ministru kabinetam un pašvaldībām atzinumu par valsts budžeta un pašvaldību budžetu projektiem attiecībā uz bibliotēku finansēšanu, kā arī par citiem ar bibliotēku darbību saistītiem jautājumiem;

3) sniedz atzinumu par valsts un pašvaldību bibliotēku dibināšanu, reorganizēšanu vai likvidēšanu;

4) sniedz atzinumus par bibliotēku atbilstību akreditācijas prasībām;

5) sniedz atzinumus Nacionālā kopkataloga, Nacionālā bibliotēku krājuma veidošanas un saglabāšanas jautājumos;

6) sniedz atzinumus par zinātniskās pētniecības darbu bibliotēkzinātnes un informācijas jomā;

7) sniedz atzinumus bibliotēku sadarbības un attīstības, kā arī starptautiskās sadarbības jautājumos;

8) sniedz atzinumus bibliotēku darbinieku profesionālās izglītības un tālākizglītības jautājumos;

9) sniedz atzinumus par bibliotēku darbību regulējošiem normatīvo aktu projektiem.

(2) Latvijas Bibliotēku padomes atzinumi ir pieejami ikvienai ieinteresētai personai.

(3) Valsts un pašvaldību institūcijas un bibliotēkas savā darbībā ievēro Latvijas Bibliotēku padomes atzinumus.

29.pants. Valsts un pašvaldību uzdevumi bibliotēku jomā

(1) Valsts un pašvaldības nodrošina bibliotēku kā pasaules kultūras mantojuma uzkrājēju, galveno informācijas nodrošinātāju un bibliotēku darbinieku apmācības centru aizsardzību un saglabāšanu un veicina to attīstību.

(2) Valsts nodrošina iespēju apgūt par valsts budžeta līdzekļiem augstāko akadēmisko un augstāko profesionālo izglītību, vidējo speciālo izglītību un tālākizglītību bibliotēku darbības jomā.

(3) Valsts nodrošina bibliotekāru sabiedrisko organizāciju (Latvijas Bibliotekāru biedrības, Latvijas Akadēmisko bibliotēku asociācijas un Latvijas Skolu bibliotekāru asociācijas) līdzdalību un pārstāvību starptautiskajās bibliotēku sabiedriskajās organizācijās.

(4) Ikviena pašvaldība nodrošina savas pašvaldības administratīvajā teritorijā bibliotekāro pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem, ievērojot Ministru kabineta noteikumus par vietējas nozīmes bibliotēku tīklu un tā darbību pašvaldību teritorijās.

30.pants. Bibliotēku starptautiskā sadarbība

Bibliotēkas sadarbojas ar ārvalstu bibliotēkām, starptautiskajām bibliotēku un bibliotekāru organizācijām, piedalās šo organizāciju darbībā, kā arī sadarbojas ar ārvalstu juridiskajām un fiziskajām personām.

Pārejas noteikumi

1. Gada laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās Ministru kabinets izdod šā likuma darbības nodrošināšanai nepieciešamos normatīvos aktus.

2. Četru mēnešu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās Ministru kabinets apstiprina Latvijas Bibliotēku padomes nolikumu un tās sastāvu. Latvijas Bibliotēku padomes locekļu kandidātus izvirza kultūras ministrs — četrus pārstāvjus no lielākajām zinātniskajām bibliotēkām, četrus pārstāvjus no rajonu un republikas pilsētu bibliotēkām, trīs pārstāvjus no bibliotekāru sabiedriskajām organizācijām un vienu bibliotekārās izglītības pārstāvi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 05.07.2002.)

3. (Izslēgts ar 06.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 05.07.2002.)

4. Šā likuma 25.panta otrās daļas 3.punkta nosacījumi attiecībā uz bibliotēku vadītāju (direktoru) izglītību stājas spēkā 2005.gada 1.janvārī.

5. Šā likuma 17.panta sestajā un septītajā daļā minētie bibliotēku darbībai nepieciešamā finansējuma normatīvi stājas spēkā 2006.gada 1.janvārī. Līdz 2005.gada 31.decembrim valsts un pašvaldības finansē to pārziņā esošās bibliotēkas saskaņā ar gadskārtējo valsts budžeta likumu un likumu "Par pašvaldību budžetiem".

(06.06.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.07.2002.)

Likums Saeimā pieņemts 1998.gada 21.maijā.
Valsts prezidents G.Ulmanis
Rīgā 1998.gada 9.jūnijā
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Saeima Veids: likums Pieņemts: 21.05.1998.Stājas spēkā: 23.06.1998.Tēma:  Izglītība, zinātne, sports; Kultūra un mākslaPublicēts: Latvijas Vēstnesis, 167/169, 09.06.1998.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 13, 02.07.1998.
Dokumenta valoda:
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Uz tiesību akta pamata izdotie
  • Skaidrojumi
  • Citi saistītie dokumenti
48567
{"selected":{"value":"05.07.2002","content":"<font class='s-1'>05.07.2002.-04.01.2006.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"01.01.2015","iso_value":"2015\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2015.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"18.06.2014","iso_value":"2014\/06\/18","content":"<font class='s-1'>18.06.2014.-31.12.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"29.03.2013","iso_value":"2013\/03\/29","content":"<font class='s-1'>29.03.2013.-17.06.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.06.2011","iso_value":"2011\/06\/01","content":"<font class='s-1'>01.06.2011.-28.03.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2009","iso_value":"2009\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2009.-31.05.2011.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"05.01.2006","iso_value":"2006\/01\/05","content":"<font class='s-1'>05.01.2006.-30.06.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"05.07.2002","iso_value":"2002\/07\/05","content":"<font class='s-1'>05.07.2002.-04.01.2006.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"23.06.1998","iso_value":"1998\/06\/23","content":"<font class='s-1'>23.06.1998.-04.07.2002.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
05.07.2002
84
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva