Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Ministru kabineta 2002. gada 23. decembra noteikumus Nr. 555 "Veterinārās un higiēnas prasības kautuvēm, kārtība, kādā dzīvnieki tiek nokauti realizācijai, un higiēnas prasības gaļas iegūšanai".

Ministru kabineta noteikumi Nr. 143

Rīgā 1998.gada 21.aprīlī (prot. nr.21 12.§)

Veterinārie noteikumi dzīvnieku kaušanai un kautproduktu ieguvei mazjaudas kautuvēs

Izdoti saskaņā ar likuma "Par veterinārmedicīnu" 31.panta 11.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumos lietotie termini:

1.1. blakusprodukti - cilvēku uzturā izmantojami kautprodukti, izņemot liemeni;

1.2. eviscerācija - iekšējo orgānu atdalīšana no liemeņa;

1.3. fermā audzēti savvaļas dzīvnieki - cilvēku uzturā izmantojamie savvaļas pārnadži, kurus audzē kā mājdzīvniekus;

1.4. gaļa - visi cilvēku uzturā izmantojamie kautprodukti, kuros ir liemeņa šķērssvītrotā muskulatūra;

1.5. iekšējie orgāni - blakusprodukti no krūšu dobuma un vēdera dobuma, kā arī traheja un barības vads;

1.6. kautprodukti - nokautu govju, aitu, kazu, cūku, zirgu, fermā audzētu savvaļas dzīvnieku un medījuma daļas;

1.7. konteiners - no izturīga, nerūsējoša ūdensnecaurlaidīga materiāla izgatavota tvertne, ko izmanto kautproduktu uzglabāšanai un transportēšanai;

1.8. kritiskais punkts - jebkura vieta un darbība kautuvē, kurā ir pārsniegts pieaujamais kautproduktu piesārņojuma līmenis vai kurā ir iespēja pārsniegt minēto līmeni;

1.9. liemenis - nokauta dzīvnieka ķermenis pēc atasiņošanas, eviscerācijas, kāju, galvas, astes, tesmeņa un dzimumorgānu atdalīšanas un ādas novilkšanas (govīm, aitām, kazām, zirgiem un fermās audzētiem savvaļas dzīvniekiem);

1.10. mazjaudas kautuve - svaigas gaļas, blakusproduktu un tehnisko izejvielu ieguves uzņēmums, kura jauda nepārsniedz 20 dzīvnieku vienības nedēļā vai 1000 dzīvnieku vienības gadā un kurš atbilst šo noteikumu prasībām;

1.11. medījums - nomedītie savvaļas pārnadži, ieskaitot dzīvniekus, kas dzīvojuši savvaļas apstākļos norobežotā teritorijā (voljeros);

1.12. piesārņojums - jebkuras vielas un mikroorganismu nokļūšana uz kautproduktiem vai kautproduktos, kā rezultātā pasliktinājusies to kvalitāte un radies apdraudējums patērētāju veselībai vai dzīvībai;

1.13. svaiga gaļa - gaļa, kas nav bijusi pakļauta apstrādei (var būt iesaiņota vakuuma vai kontrolētas atmosfēras apstākļos), izņemot aukstumu;

1.14. specializēts autotransporta līdzeklis - transportlīdzeklis un tā kravas nodalījums kautproduktu vai dzīvnieku transportēšanai;

1.15. tehniskās izejvielas - cilvēku uzturā neizmantojamie kautprodukti.

2. Šie noteikumi nosaka mazjaudas kautuvēm (turpmāk - kautuve) izvirzāmās veterinārās prasības govju, aitu, kazu, cūku, zirgu un fermā audzētu savvaļas dzīvnieku kaušanai, kā arī svaigas gaļas, blakusproduktu un tehnisko izejvielu iegūšanai, lai iegūto produkciju varētu realizēt Latvijas teritorijā un eksportēt saskaņā ar importētājas valsts prasībām.

3. Kautuves jaudas aprēķināšanai lieto šādas kaujamo dzīvnieku vienības:

3.1. govs, kuras dzīvmasa ir 220 kg un vairāk, vai zirgs - 1 vienība;

3.2. govs, kuras dzīvmasa nepārsniedz 220 kg, - 0,5 vienības;

3.3. cūka, kuras dzīvmasa ir 100 kg un vairāk, - 0,2 vienības;

3.4. cūka, kuras dzīvmasa nepārsniedz 100 kg, - 0,15 vienības;

3.5. aita vai kaza - 0,1 vienība;

3.6. sivēns, jērs vai kazlēns, kura dzīvmasa nepārsniedz 15 kg, - 0,05 vienības.

4. Valsts veterinārais inspektors uzrauga un kontrolē šo noteikumu prasību izpildi un slēdz līgumu ar privāti praktizējošu veterinārārstu par veterinārās ekspertīzes veikšanu.

5. Kautuves īpašniekam ir pienākums saņemt valsts veterinārā inspektora pilnvarota veterinārārsta pēckaušanas veterinārās ekspertīzes atzinumu par kautproduktu derīgumu lietošanai cilvēku uzturā vai par to turpmāku pārstrādi un utilizāciju. Minēto atzinumu veterinārārsts kautuves īpašniekam izsniedz dzīvnieka kaušanas dienā.

II. Kautuves teritorija

6. Kautuves teritorijai jābūt iežogotai, lai novērstu nepiederošu personu un dzīvnieku iekļūšanu teritorijā.

7. Kautuves teritorijā esošajai braucamajai daļai jābūt ūdensnecaurlaidīgai un iekārtotai tā, lai nokrišņu, mazgāšanas vai dezinfekcijas gadījumā šķidrums noplūstu kanalizācijas sistēmā.

8. Iebraucamo vārtu tuvumā jābūt ar dezinficējoša šķīduma izsmidzināšanas iekārtu aprīkotam profilaktiskās dezinfekcijas laukumam, kurā, ja nepieciešams, saskaņā ar valsts veterinārā inspektora norādījumiem veic specializētā autotransporta līdzekļa (turpmāk - transportlīdzeklis) ritošās daļas un konteineru dezinfekciju.

III. Dzīvnieku pieņemšana un turēšana

9. Valsts veterinārais inspektors kautuvē veic ievesto kaujamo dzīvnieku kontroli, pārbaudot pavaddokumentus un dzīvnieku veselības stāvokli.

10. Dzīvnieku pieņemšanas vietā jābūt:

10.1. platformai (rampai) dzīvnieku izvešanai no transportlīdzekļa. Tās virsmas slīpuma leņķis nedrīkst pārsniegt 25°;

10.2. aplokiem un telpām dzīvnieku pirmskaušanas turēšanai, kur jānodrošina dzīvnieku dzirdināšana;

10.3. nodalītai telpai vai vietai slimu vai varbūtēji slimu dzīvnieku turēšanai un novērošanai.

IV. Kautuves telpas

11. Kautuves telpās jābūt:

11.1. grīdai - gludai, ūdensnecaurlaidīgai, izturīgai pret pūšanu, tīrāmai, mazgājamai un dezinficējamai, ar iebūvētām kanalizācijas lūkām šķidruma noplūdei. Atdzesēšanas telpā, saldētavā, kautproduktu pārvietošanas koridoros un laukumos kanalizācijas lūkas var nebūt, taču grīdai jāveicina šķidruma noplūde uz tuvāko kanalizācijas lūku;

11.2. sienām - ar gludu, ūdensnecaurlaidīgu virsmu, izturīgām pret kukaiņu, grauzēju un putnu iekļūšanu. Vismaz divu metru augstumā (atdzesēšanas telpās, saldētavās un noliktavās -- līdz griestiem, kaušanas telpā -- triju metru augstumā) sienām jābūt pārklātām ar gaišu, ūdensizturīgu krāsojumu vai citu tīrāmu, mazgājamu un dezinficējamu materiālu. Sienu un grīdas savienojuma vietām jābūt noapaļotām;

11.3. logiem - gludiem, izturīgiem un ūdensnecaurlaidīgiem. Atveramajiem logiem jābūt aizklātiem ar sietu, kas novērš kukaiņu, grauzēju, putnu un kaķu iekļūšanu telpās;

11.4. durvīm - izturīgām un nerūsējošām. Koka durvīm jābūt ar gludu, pret darba telpu vērstu ūdensnecaurlaidīgu virsmu. Durvīm, kas savieno darba zonas un caur kurām tiek pārvietoti kautprodukti, automātiski jāatveras un jāaizveras vai to vietā jāpiestiprina plastikāta aizkars;

11.5. griestiem - tīriem, gludiem, ar gaišu krāsojumu;

11.6. ventilācijai, kas novērš ūdens kondensāta un kaitīgo gāzu uzkrāšanos. Gaisa plūsmas virzienam jābūt no dzīvnieku kaušanas zonas uz kautproduktu ieguves zonu. Vēdināšanas lūkām un ventilatoriem jābūt aprīkotiem ar filtriem un/vai sietiem, lai telpās neiekļūtu putekļi, kā arī kukaiņi, grauzēji, putni un kaķi;

11.7. izolācijas materiāliem, kuri ir izturīgi pret pūšanu, mikroorganismu (to skaitā sēnīšu) augšanu un neizdala smaku.

12. Kautuves darba telpās jānodrošina 220 luksu dabīgais vai mākslīgais apgaismojums, kas neizmaina kautproduktu dabisko krāsu, bet dzīvnieku pirmskaušanas, gaļas inspicēšanas un pēckaušanas veterinārās ekspertīzes vietās -- 540 luksu attiecīgais apgaismojums. Visām spuldzēm jābūt nosegtām ar slēgta tipa aizsargpārsegiem.

13. Kautuvē jābūt šo noteikumu 11. un 29.punkta prasībām atbilstošām atdzesēšanas telpām un saldētavām.

14. Instrumentiem un aprīkojumam, kas saskaras ar kautproduktiem, jābūt izgatavotiem no nerūsējoša, gaļas kvalitatīvās īpašības neietekmējoša, mazgājama un dezinficējama materiāla. Virsmām, kas saskaras vai kam ir iespējama saskaršanās ar kautproduktiem, jābūt gludām (ieskaitot metinājuma un savienojuma vietas). Koka izmantošana visos minētajos gadījumos ir pieļaujama tikai darbā ar iesaiņotiem kautproduktiem. Visa tehnoloģiskā procesa laikā kautprodukti vai konteiners, kurā ievietoti kautprodukti, nedrīkst saskarties ar grīdu un sienām.

15. Aprīkojumam un instrumentiem, ko izmanto, strādājot ar kautproduktiem, jābūt lietošanas kārtībā. Tie jāmazgā un jādezinficē pēc darba un pirms darba, kā arī, ja ir noticis piesārņojums.

16. Roku un instrumentu mazgāšanas un dezinfekcijas ierīcēm jāatbilst šādām prasībām:

16.1. roku un instrumentu mazgāšanas un dezinfekcijas ierīču daudzumam jāatbilst to darbinieku skaitam, kuri strādā ar dzīvniekiem un kautproduktiem:

Darbinieku skaits Minimālais ierīču skaits
1-9 2
10-24 3
25-49 4
50-90 6
uz katriem nākamajiem 20 +1

16.2. ūdens krāniem jābūt darbināmiem bez roku palīdzības;

16.3. izlietnēm jābūt apgādātām ar:

16.3.1. aukstu un karstu tekošu dzeramo ūdeni, mazgāšanas, dezinficēšanas un higiēniskajiem roku susināšanas līdzekļiem (vienreizējās salvetes, karsts gaiss);

16.3.2. darba instrumentu dezinfekcijas ierīcēm, kas jānodrošina ar 82°C karstu ūdeni;

16.4. izlietņu tuvumā jābūt atkritumu tvertnēm.

17. Tīrīšanas, mazgāšanas un dezinficēšanas līdzekļi jāizmanto tā, lai tie telpas, aprīkojumu, instrumentus un kautproduktus neietekmētu nelabvēlīgi, un minēto vielu paliekas jānoskalo ar dzeramo ūdeni.

18. Cilvēku uzturam neizmantojamie kautprodukti nedrīkst atrasties kopā ar cilvēku uzturam paredzētajiem kautproduktiem, tie jāsavāc konteineros ar noslēdzamiem vākiem un jāiznīcina vai jāizmanto saskaņā ar valsts veterinārā inspektora norādījumiem.

19. Kautuvē jābūt kaušanas un nokauto dzīvnieku pirmapstrādes telpai ar atsevišķu vietu, kura paredzēta dzīvnieku apdullināšanai un atasiņošanai un kurā nodrošināta brīva pieeja apdullinātajiem un nokautajiem dzīvniekiem.

20. Kaušanas telpā jābūt ierīcei, ar kuras palīdzību dzīvniekus pēc apdullināšanas novieto vertikāli. Ādas novilkšanas un pirmapstrādes laikā nokautais dzīvnieks nedrīkst saskarties ar grīdu. Pirmapstrāde jāveic tā, lai kautprodukti netiktu piesārņoti.

21. Kautuvē jāiekārto atsevišķa telpa kuņģa un zarnu traktu savākšanai un iztīrīšanai. Kuņģa un zarnu traktu iztīrīšanu var veikt arī kaušanas telpā, kad tur nekauj dzīvniekus un neveic to pirmapstrādi. Atsākot kaušanu, telpas jātīra, jāmazgā un jādezinficē.

22. Kautuves telpām, kurās iegūst un uzglabā svaigus kautproduktus, jābūt tīrām. Zāģskaidu vai citu līdzīgu vielu izkaisīšana uz grīdas ir aizliegta.

V. Kautproduktu iegūšana, uzglabāšana un pārvietošana

23. Pēc dzīvnieka atasiņošanas nekavējoties tam pilnībā jānovelk āda. Cūkām ādu var nenovilkt, taču tad tā nekavējoties jāatsaro. Teļu un aitu galvām ādu var nenovilkt, ja to tālākās apstrādes un pārvietošanas laikā netiek pieļauta citu kautproduktu piesārņošana.

24. Ne vēlāk kā 45 minūtes pēc apdullināšanas un 30 minūtes pēc atasiņošanas jāveic eviscerācija:

24.1. līdz pēckaušanas veterinārajai ekspertīzei plaušas, sirds, aknas, nieres, liesa un apzarnis var būt dabīgā saistībā ar liemeni. Ja minētos blakusproduktus atdala, tie jāmarķē;

24.2. galva, mēle, gremošanas trakts un citi pēckaušanas veterinārajai ekspertīzei nepieciešamie atdalītie blakusprodukti ir jāmarķē;

24.3. ja šo noteikumu 24.1.apakšpunktā minētie blakusprodukti no liemeņa tiek atdalīti, tiem pēckaušanas veterinārās ekspertīzes laikā jāatrodas liemeņa tuvumā;

24.4. ja dzimumloceklī nav novērojamas patoloģiskas pārmaiņas vai ievainojumi, to pēc dzīvnieka nokaušanas nekavējoties var atdalīt un pēckaušanas veterinārajai ekspertīzei nepakļaut;

24.5. visu sugu dzīvniekiem nieres jāatbrīvo no tauku slāņa. Govīm, cūkām un zirgiem jāatdala perirenālā kapsula.

25. Ja nepieciešams, svaigas gaļas iegūšanas procesā fiziskā piesārņojuma novēršanai drīkst izmantot sukas vai sūkļus un tekošu dzeramo ūdeni.

26. Pēckaušanas veterināro ekspertīzi zirgiem un cūkām, kas vecākas par četrām nedēļām, un govīm, kas vecākas par sešiem mēnešiem, veic, liemeni pa mugurkaulu sadalot divās daļās. Ja nepieciešams, valsts veterinārais inspektors var pieprasīt sadalīt gareniski uz pusēm jebkura dzīvnieka galvu vai liemeni.

27. Ja vairāku dzīvnieku asinis vai blakusproduktus novieto vienā konteinerā un veterinārās ekspertīzes laikā vienu no liemeņiem atzīst par cilvēka uzturam neizmantojamu, visas konteinerā esošās asinis vai blakusprodukti jāatzīst par cilvēku uzturam neizmantojamiem.

28. Pirms pēckaušanas veterinārās ekspertīzes pabeigšanas aizliegts liemeņus un blakusproduktus papildus sadalīt vai pārvietot uz citām telpām, tie nedrīkst atrasties kopā ar tādiem liemeņiem un blakusproduktiem, kuriem jau veikta pēckaušanas veterinārā ekspertīze.

29. Svaigā gaļa pēc pēckaušanas veterinārās ekspertīzes un apzīmogošanas nekavējoties jāatdzesē un, ja kautuves ražošanas tehnoloģija paredz kautproduktu sasaldēšanu, jāsasaldē:

29.1. atdzesējot liemeņus, pusliemeņus, ceturtdaļliemeņus vai trijās daļās sadalītus pusliemeņus, 24 stundu laikā jāpanāk temperatūra, kas nav augstāka par 7°C, bet atdzesējot blakusproduktus, 16 stundu laikā jāpanāk temperatūra, kas nav augstāka par 3°C. Atdzesētus kautproduktus drīkst uzglabāt un realizēt kā svaigu gaļu ne ilgāk kā 12 dienas;

29.2 . kautproduktu sasaldēšanu drīkst izdarīt tikai vienu reizi, nodrošinot, lai to iekšējā temperatūra nav augstāka par -12 C, un uzglabāt šādā temperatūrā ne ilgāk kā 12 mēnešus.

30. Kautproduktu transportēšanas kontroli no kautuves veic valsts veterinārais inspektors. Kautproduktu iekraušanas vietai jābūt iekārtotai kautuves tīrākajā daļā.

31. Kautprodukti jātransportē slēgtos konteineros, kas izgatavoti no materiāla, kurš neietekmē gaļas kvalitāti.

32. Transportlīdzeklim jābūt konstruētam un aprīkotam tā, lai visu transportēšanas laiku nodrošinātu šo noteikumu 29.punktā paredzēto svaigas gaļas un blakusproduktu uzglabāšanas temperatūru. Neatdzesētu gaļu, neievērojot šī punkta prasības, var transportēt tikai uz specializētiem gaļas tirdzniecības veikaliem vai pārstrādes uzņēmumiem (pēc saskaņošanas ar rajona (pilsētas) veterināro pārvaldi), ja transportēšanas laiks nav garāks par vienu stundu.

33. Gaļas un blakusproduktu transportēšanai paredzētos transportlīdzekļus nedrīkst izmantot dzīvu dzīvnieku transportēšanai. Citu produktu transportēšana minētajos transportlīdzekļos nav atļauta, ja tas var nelabvēlīgi ietekmēt vai piesārņot gaļu un blakusproduktus.

34. Pirms kautproduktu transportēšanas transportlīdzeklis jātīra, jāmazgā un jādezinficē.

35. Kautuvē aizliegts uzturēties personām, kuras nav saistītas ar kautproduktu ieguvi.

VI. Speciālo telpu iekārtošana

36. Kautuvē jābūt:

36.1. aizslēdzamai telpai veterinārā dienesta vajadzībām. Ja kautuvē kauj cūkas un zirgus, nepieciešams aprīkojums trihinelozes konstatēšanai;

36.2. vismaz vienai tualetei ar skalojamu podu un tuvumā esošu izlietni roku mazgāšanai, kas aprīkota saskaņā ar šo noteikumu 16.2. un 16.3.1.apakšpunkta prasībām. Ieeja tualetē nedrīkst būt tieši no darba telpām, kur iegūst un apstrādā kautproduktus;

36.3. vismaz vienai personāla dušas telpai, kas aprīkota saskaņā ar šo noteikumu 16.2. un 16.3.1.apakšpunkta prasībām;

36.4. aizslēdzamai mazgāšanas, dezinfekcijas un deratizācijas līdzekļu glabātavai;

36.5. personāla pārģērbšanās telpām ar atsevišķi iekārtotām vietām tīriem un lietotiem darba apģērbiem.

VII. Ūdensapgāde un kanalizācija

37. Kautuvē izmantojamam ūdenim jāatbilst dzeramā ūdens standartam. Tehnisko ūdeni atļauts izmantot tvaika ražošanai un ugunsdzēšanai, nodrošinot, lai tas nerada kautproduktu piesārņojuma risku. Tehniskā ūdens caurulēm un to krāniem jābūt krāsotiem sarkanā krāsā.

38. Ūdens caurulēm jābūt iebūvētām sienā vai jāatrodas tādā attālumā no tās, lai būtu iespējama sienas un ūdens cauruļu tīrīšana.

39. Kautuvē jāizmanto tekošs (ar spiedienu, ne mazāku par 1,4 kg/cm2) karstais un aukstais dzeramais ūdens.

40. Kautuves kanalizācijas sistēmai:

40.1. jābūt aprīkotai ar kanalizācijas lūku, kas ir pārklāta ar noņemamu režģi;

40.2. jāaizkavē smaku ieplūšana telpās;

40.3. jānodrošina šķidruma aizplūde;

40.4. jānovērš grauzēju iekļūšana telpās.

VIII. Kūtsmēslu savākšana

41. Kautuvē jābūt betonētai un nožogotai kūtsmēslu krātuvei ar vismaz 0,8 m augstām malām vai noslēdzamiem konteineriem.

42. Kūtsmēsli no slimiem vai varbūtēji slimiem dzīvniekiem jāsavāc atsevišķi, lai būtu iespēja tos dezinficēt saskaņā ar valsts veterinārā inspektora norādījumiem.

IX. Kautuves darbinieki

43. Darbiniekiem, kuru darbs saistīts ar kautproduktiem:

43.1. noteiktā kārtībā jāveic veselības pārbaude un jāsaņem veselības novērtējums, kurš apliecina, ka attiecīgais darbinieks var nodarboties ar dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktiem;

43.2. jāvalkā galvassega, apavi un gaišs darba apģērbs. Katras darbadienas sākumā darba apģērbam jābūt tīram un, ja nepieciešams, tas jānomaina arī darbadienas laikā;

43.3. sākot darbu un, ja nepieciešams, darba laikā jāmazgā un jādezinficē rokas;

43.4. darba vietā aizliegts ēst, dzert un smēķēt.

44. Nokaut dzīvniekus atļauts tikai speciāli apmācītiem cilvēkiem, kuri apguvuši lopu kāvēja specialitāti.

X. Kautuves īpašnieka pienākumi, tiesības un atbildība

45. Lai nodrošinātu cilvēku uzturam nekaitīgu kautproduktu ieguvi un realizāciju, kautuves īpašnieks ir atbildīgs par:

45.1. šo noteikumu prasību izpildi;

45.2. valsts veterinārā inspektora darbībai nepieciešamo apstākļu nodrošināšanu un brīvu pieeju jebkurai darba telpai vai speciālajai telpai jebkurā darbadienas laikā;

45.3. slimu vai varbūtēji slimu dzīvnieku kaušanu saskaņā ar valsts veterinārā inspektora atļauju;

45.4. paškontroles sistēmas plānošanu un realizāciju, lai analizētu kautproduktu piesārņošanas riska faktorus un noteiktu uzņēmuma kritiskos punktus;

45.5. piemērotu uzņēmuma kritisko punktu pārraudzības un kontroles metožu izstrādāšanu un ieviešanu kautproduktu ieguves tehnoloģiskajā procesā;

45.6. ievesto dzīvnieku, izvesto kautproduktu un kautuves kritisko punktu uzskaites un kontroles rezultātu reģistrāciju un uzglabāšanu vismaz divus gadus;

45.7. kautproduktu izmantošanu saskaņā ar valsts veterinārā inspektora pilnvarota veterinārārsta norādījumiem;

45.8. teritorijas, telpu un iekārtu atbilstošu dezinfekciju, dezinsekciju un deratizāciju;

45.9. darba un pārtikas higiēnas apmācības nodrošināšanu tiem kautuves darbiniekiem, kuru darbs saistīts ar kautproduktiem. Apmācības programmā jāietver higiēnas, veterinārās uzraudzības un kvalitātes pamatprasības;

45.10. transportlīdzekļa aprīkošanu dzīvnieku pārvadāšanai atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

46. Par šo noteikumu pārkāpumu iestājas atbildība, kas likumos noteikta par dzīvnieku produkcijas ieguves, pārstrādes, uzglabāšanas, pārvadāšanas un realizācijas veterināro prasību pārkāpšanu.

XI. Pārejas jautājumi

47. Šo noteikumu 45.10.apakšpunkta ieviešanai noteikt pārejas periodu līdz 1999.gada 1.janvārim.

48. Šo noteikumu 45.4., 45.5. un 45.6.apakšpunkta ieviešanai noteikt pārejas periodu līdz 1999.gada 31.decembrim.

49. Līdz 2000.gada 31.decembrim noteikt pārejas periodu:

49.1. šo noteikumu 7.punkta ieviešanai - pieļaujams, ka kautuves teritorijā esošajai braucamajai daļai jābūt tīrai un drenētai ar virsmas slīpumu ūdeņu noplūdei uz kanalizācijas sistēmu;

49.2. šo noteikumu 14.punkta ieviešanai - atļauta koka lietošana nažu un citu kautproduktu apstrādei nepieciešamo instrumentu rokturos;

49.3. šo noteikumu 16.2.apakšpunkta ieviešanai - atļauta ūdens krānu darbināšana ar roku palīdzību;

49.4. šo noteikumu 22.punkta ieviešanai - pieļaujama zāģskaidu vai citu līdzīgu vielu izkaisīšana uz grīdas;

49.5. šo noteikumu 41.punkta ieviešanai - kūtsmēslu savākšanai atļauts izmantot pārvietojamos savācējus (tvertnes, piekabes).

Ministru prezidents G.Krasts

Zemkopības ministrs A.Rāviņš

 

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Veterinārie noteikumi dzīvnieku kaušanai un kautproduktu ieguvei mazjaudas kautuvēs Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 143Pieņemts: 21.04.1998.Stājas spēkā: 24.04.1998.Zaudē spēku: 31.12.2002.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 109/110, 23.04.1998.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Izdoti saskaņā ar
  • Citi saistītie dokumenti
47874
24.04.1998
87
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)