Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt 2015. gada 4. jūnija likumu: Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums.
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu
I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini:

1) pašvaldību finanšu izlīdzināšana — pašvaldību ieņēmumu un valsts budžeta dotācijas pārdale, lai radītu pašvaldībām līdzīgas iespējas ar likumu noteikto funkciju izpildei;

2) izlīdzināšanas fonds — līdzekļu kopums, kas veidojas no pašvaldību un valsts budžeta iemaksām pašvaldību finanšu izlīdzināšanai;

3) izlīdzināšanas aprēķins — atbilstoši šā likuma noteikumiem izdarīts aprēķins, lai noteiktu pašvaldību ieņēmumu un valsts budžeta dotācijas pārdali saimnieciskajā gadā;

4) saimnieciskais gads — gads, uz kuru attiecas pašvaldību finanšu izlīdzināšana ;

5) budžeta sagatavošanas gads — gads pirms saimnieciskā gada;

6) dotācija no izlīdzināšanas fonda — finanšu piešķīrums pašvaldībai no izlīdzināšanas fonda;

7) pašvaldību grupa — grupa, kurā ietilpst viena veida pašvaldības. Ir divas pašvaldību grupas — republikas pilsētu pašvaldību grupa un novadu pašvaldību grupa;

8) vērtētie ieņēmumi — pašvaldības prognozētie ieņēmumi no nekustamā īpašuma nodokļa un gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļas;

9) izlīdzinātie ieņēmumi — pašvaldības vērtētie ieņēmumi, kas samazināti par aprēķināto iemaksu izlīdzināšanas fondā vai palielināti par aprēķināto dotāciju no izlīdzināšanas fonda;

10) izdevumus raksturojošie demo­grāfiskie kritēriji — no pašvaldību darbības neatkarīgi statistikas rādītāji, kurus izmanto pašvaldības finanšu nepieciešamības aprēķinā;

11) kritēriju īpatsvars (relatīvā vērtība) — ar likumā "Par pašvaldībām" noteikto pašvaldību funkciju (izņemot funkcijas, kuras tiek finansētas mērķfinansējuma veidā) izpildi saistīto pašvaldību izdevumu relatīvā vērtība;

12) mērķfinansējums — pašvaldību izdevumu finansējums no:

a) valsts budžetā paredzētajām mērķdotācijām,

b) pašvaldību speciālo budžetu līdzekļiem,

c) ieņēmumiem, kas gūti no pašvaldību un to institūciju sniegtajiem maksas pakalpojumiem,

d) (izslēgts ar 22.10.2009. likumu),

e) (izslēgts ar 22.10.2009. likumu);

13) pašvaldību kopējā finanšu nepieciešamība — izlīdzināšanas aprēķiniem izmantojams lielums;

14) pašvaldības finanšu nepieciešamība — aprēķinu rezultātā konkrētām pašvaldībām sadalīta pašvaldību kopējā finanšu nepieciešamība.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.10.2009. likumu, kas stājas spēkā 24.11.2009.)

2.pants. (1) Likums nosaka kārtību, kādā veicama pašvaldību finanšu izlīdzināšana, lai radītu pašvaldībām līdzīgas iespējas ar likumu noteikto funkciju izpildei, ņemot vērā pašvaldību sociālekonomiskās atšķirības.

(2) Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēma paredz pašvaldību finanšu atšķirību daļēju izlīdzināšanu, lai veicinātu pašvaldību iniciatīvu un patstāvību savu finanšu resursu veidošanā un nodrošinātu pašvaldību finansiālās darbības aizsardzību.

3.pants. (1) Pašvaldību finanšu izlīdzināšanu veic ar izlīdzināšanas fonda starpniecību.

(2) Izlīdzināšanas fonda ieņēmumus veido:

1) izlīdzināšanas aprēķina rezultātā noteiktās pašvaldību iemaksas;

2) valsts budžeta dotācija.

(3) Izlīdzināšanas fonda izdevumus veido izlīdzināšanas aprēķina ceļā noteiktās dotācijas pašvaldībām.

4.pants. Izlīdzināšanas aprēķins veicams šādā secībā:

1) katras pašvaldības vērtēto ieņēmumu aprēķināšana;

2) katras pašvaldības finanšu nepieciešamības aprēķināšana;

3) izlīdzināšanas fondā ieskaitāmo iemaksu noteikšana;

4) no izlīdzināšanas fonda izmaksājamo dotāciju noteikšana;

5) nepieciešamās valsts budžeta dotācijas aprēķināšana.

5.pants. (1) Izlīdzināšanas aprēķinu veic Finanšu ministrija budžeta sagatavošanas gadā. Izlīdzināšanas aprēķinu iekļauj gadskārtējā valsts budžeta sagatavošanas un apstiprināšanas procesā, paredzot valsts budžeta dotāciju izlīdzināšanas fondam. Izlīdzināšanas aprēķins iekļaujams gadskārtējā valsts budžeta projekta paskaidrojumu daļā. Ja nepieciešami šā likuma grozījumi, tie iesniedzami Saeimai pirms gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta iesniegšanas vai vienlaikus ar to.

(2) Ministru kabinets divu nedēļu laikā pēc gadskārtējā valsts budžeta likuma izsludināšanas pieņem noteikumus par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu, kuros ietverta informācija par:

1) iedzīvotāju skaitu katrā pašvaldībā;

2) iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozi katrā pašvaldībā;

3) nekustamā īpašuma nodokļa prognozi katrā pašvaldībā;

4) izdevumu nepieciešamību katrā pašvaldībā

un kuri nosaka:

1) katrai pašvaldībai aprēķināto no izlīdzināšanas fonda izmaksājamo dotāciju vai izlīdzināšanas fondā ieskaitāmās iemaksas;

2) kārtību, kādā pašvaldības veic iemaksas izlīdzināšanas fondā;

3) kārtību, kādā tiek izmaksātas dotācijas no izlīdzināšanas fonda.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.10.2009. likumu, kas stājas spēkā 24.11.2009.)

6.pants. (1) Izlīdzināšanas aprēķinam tiek izmantoti Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes apstiprinātie dati par iedzīvotāju skaitu un struktūru pašvaldības teritorijā budžeta sagatavošanas gada 1.janvārī, Valsts zemes dienesta apstiprinātie dati par nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību pašvaldībās, kā arī Finanšu ministrijas dati par iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozi pašvaldībās un pašvaldību kopējo finanšu nepieciešamību saimnieciskajā gadā.

(2) Pašvaldību kopējo ieņēmumu prognozes aprēķina metodiku apstiprina finanšu ministrs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.10.1999. un 22.10.2009. likumu, kas stājas spēkā 24.11.2009.)

II nodaļa
Pašvaldību ieņēmumu novērtējums

7.pants. (1) Lai veiktu pašvaldību finanšu izlīdzināšanu, novērtē katras pašvaldības vērtētos ieņēmumus.

(2) Iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozes sadalījumu starp pašvaldībām veic atbilstoši īpatsvaram, kas aprēķināts, pamatojoties uz faktisko nodokļu izpildi gadā pirms budžeta sagatavošanas gada.

(3) Ministru kabinets apstiprina kārtību, kādā saimnieciskā gada laikā tiek kompensēta iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozes neizpilde.

(4) Pašvaldībām, kuras ar Finanšu ministriju noslēgušas līgumu par iedzīvotāju ienākuma nodokļa īpašu maksāšanas un uzskaites kārtību savā teritorijā, iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozi nosaka saskaņā ar šo pašvaldību un Finanšu ministrijas vienošanās protokolu. Šajā gadījumā iedzīvotāju ienākuma nodokļa kompensācija netiek paredzēta.

(5) Nekustamā īpašuma nodoklis katrai pašvaldībai tiek prognozēts atbilstoši Valsts zemes dienesta datiem par pašvaldības teritorijā esošā nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, saskaņojot ar attiecīgo pašvaldību un piemērojot šai kadastrālajai vērtībai zemāko likumā atļauto nodokļa likmi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.10.2009. likumu, kas stājas spēkā 24.11.2009.)

III nodaļa
Pašvaldību finanšu nepieciešamības aprēķināšana

8.pants. (1) Pašvaldību kopējo minimālo finanšu nepieciešamību saimnieciskajam gadam nosaka gadskārtējā valsts budžeta likuma sagatavošanas procesā un iekļauj Ministru kabineta un likuma "Par pašvaldībām" 96.pantā noteiktās pašvaldību biedrības ikgadējo sarunu protokolā, par pamatu ņemot:

1) budžeta sagatavošanas gadam plānoto pašvaldību kopējo finanšu nepieciešamību;

2) saimnieciskā gada valsts makroekonomisko rādītāju prognozes;

3) funkciju pārdali starp pašvaldībām, kā arī starp pašvaldībām un valdību saimnieciskajā gadā;

4) saimnieciskajam gadam noteiktās prioritātes.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.10.2009. likumu, kas stājas spēkā 24.11.2009.)

9.pants. (1) Katras pašvaldības finanšu nepieciešamību saskaņā ar pašvaldību kopējās finanšu nepieciešamības aprēķinu novērtē pēc kritērijiem, kuri raksturo ar pašvaldības funkciju izpildi saistītos izdevumus. Vērtēšana veicama katrai pašvaldībai atsevišķi attiecīgās pašvaldību grupas ietvaros. Katram izdevumus raksturojošam kritērijam tiek noteikts īpatsvars (relatīvā vērtība) pašvaldības kopējos izdevumos.

(2) Pašvaldību izdevumus raksturojošie kritēriji ir:

1) pašvaldību grupa (republikas pilsētu pašvaldību grupa un novadu pašvaldību grupa);

2) iedzīvotāju skaits;

3) bērnu skaits vecumā līdz 6 gadiem;

4) bērnu un jauniešu skaits vecumā no 7 līdz 18 gadiem;

5) darbspējas vecumu pārsniegušo iedzīvotāju skaits;

6) (izslēgts ar 22.10.2009. likumu);

7) (izslēgts ar 22.10.2009. likumu).

(3) (Izslēgta ar 22.10.2009. likumu.)

(4) Pašvaldību finanšu nepieciešamības aprēķinam izmantojamo pašvaldību izdevumus raksturojošo demogrāfisko kritēriju īpatsvaru aprēķina saskaņā ar šā likuma 1.pielikumā noteikto pašvaldību budžetu izpildes analīzes ekonomisko modeli.

(5) Pašvaldību finanšu nepieciešamības aprēķina metodika noteikta šā likuma 2.pielikumā.

(6) Pašvaldību finanšu nepieciešamības aprēķinam izmantojamo pašvaldību izdevumus raksturojošo demogrāfisko kritēriju īpatsvars 2010. un 2011.gada pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķinam ir šāds:

1) kritērijam “iedzīvotāju skaits” — 0,47542264;

2) kritērijam “bērnu skaits vecumā līdz 6 gadiem” — 0,13895868;

3) kritērijam “bērnu un jauniešu skaits vecumā no 7 līdz 18 gadiem” — 0,25686492;

4) kritērijam “darbspējas vecumu pārsniegušo iedzīvotāju skaits” — 0,12875376.

(7) Izdevumus raksturojošo kritēriju īpatsvaru (relatīvo vērtību) izmanto vienīgi pašvaldības finanšu nepieciešamības noteikšanai, un tie nav uzskatāmi par pašvaldības funkciju finansēšanas normatīviem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.10.2009. likumu, kas stājas spēkā 24.11.2009.)

IV nodaļa
Izlīdzināšanas fonda ieņēmumi un to sadales kārtība

10.pants. (1) Iemaksas izlīdzināšanas fondā tiek aprēķinātas pašvaldībām, kuru vērtētie ieņēmumi ir lielāki par finanšu nepieciešamības neizlīdzināmo augšējo robežu. Pašvaldības finanšu nepieciešamības neizlīdzināmā augšējā robeža ir līmenis, kas par 10 procentiem pārsniedz attiecīgās pašvaldības finanšu nepieciešamību.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto pašvaldību iemaksas izlīdzināšanas fondā veido atskaitījumi 45 procentu apmērā no vērtēto ieņēmumu pārsnieguma pār attiecīgās pašvaldības finanšu nepieciešamības neizlīdzināmo augšējo robežu.

(3) Pašvaldības iemaksas izlīdzināšanas fondā nepārsniedz 35 procentus no pašvaldības vērtētajiem ieņēmumiem.

(4) Pašvaldībām, kuras veic iemaksas izlīdzināšanas fondā, tās tiek aprēķinātas arī kā noteikts procents no prognozētās, gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļas (ja nepieciešams, arī no nekustamā īpašuma nodokļa).

11.pants. (1) Dotācijas no izlīdzināšanas fonda saņem pašvaldības, kuru vērtētie ieņēmumi ir zemāki par finanšu nepieciešamības neizlīdzināmo apakšējo robežu. Pašvaldības finanšu nepieciešamības neizlīdzināmā apakšējā robeža ir līmenis, kas vienāds ar 95 procentiem no attiecīgās pašvaldības finanšu nepieciešamības.

(2) Dotācijas šā panta pirmajā daļā minētajām pašvaldībām nosaka tādas, lai attiecīgās pašvaldības izlīdzinātie ieņēmumi būtu vienādi ar šīs pašvaldības finanšu nepieciešamības neizlīdzināmo apakšējo robežu.

(3) Pašvaldībām, kuras saņem dotācijas no izlīdzināšanas fonda, tās tiek aprēķinātas arī kā noteikts procents no kopējiem izlīdzināšanas fonda ieņēmumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.10.2009. likumu, kas stājas spēkā 24.11.2009.)

12. pants. Pašvaldības, kuru vērtētie ieņēmumi ir lielāki par finanšu nepieciešamības neizlīdzināmo apakšējo robežu un mazāki par finanšu nepieciešamības neizlīdzināmo augšējo robežu, neveic iemaksas izlīdzināšanas fondā, kā arī nesaņem dotācijas no izlīdzināšanas fonda.

(22.10.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.11.2009.)

13. pants. (1) Valsts budžeta dotācijai kopā ar pašvaldību kopējām iemaksām izlīdzināšanas fondā jābūt vienādām ar kopējām dotācijām pašvaldībām no izlīdzināšanas fonda. Ja šā likuma 10.pantā noteiktās pašvaldību kopējās iemaksas izlīdzināšanas fondā ir mazākas par 11.pantā noteiktajām kopējām dotācijām no izlīdzināšanas fonda, šī starpība tiek segta ar valsts budžeta dotāciju.

(2) Ja šā likuma 10.pantā noteiktās pašvaldību kopējās iemaksas izlīdzināšanas fondā ir lielākas par 11.pantā noteiktajām kopējām dotācijām no izlīdzināšanas fonda, tiek palielināta pašvaldību kopējā finanšu nepieciešamība tādā apjomā, lai pašvaldību kopējās iemaksas izlīdzināšanas fondā būtu vienādas ar kopējām dotācijām no izlīdzināšanas fonda.

14.pants. (1) Iemaksas izlīdzināšanas fondā veic Valsts kase no gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļas vai pašvaldība, ja ar Finanšu ministriju ir noslēgts līgums par iedzīvotāju ienākuma nodokļa īpašu maksāšanas un uzskaites kārtību attiecīgās pašvaldības teritorijā. Ja nepieciešamas iemaksas arī no nekustamā īpašuma nodokļa, kārtību, kādā šīs iemaksas veicamas, nosaka Ministru kabinets.

(2) Iemaksas izlīdzināšanas fondā ir katrai pašvaldībai noteikts procents no iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem un, ja nepieciešams, arī no nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumiem. Šis atskaitījums katrai pašvaldībai nedrīkst pārsniegt aprēķināto iemaksu lielumu.

(3) Izmaksas no izlīdzināšanas fonda veic Valsts kase, izdarot atskaitījumus no tā tieši pašvaldību budžetos divas reizes mēnesī — ne vēlāk kā līdz attiecīgā mēneša 15. un 25.datumam.

(4) Pašvaldībām, kas saņem dotācijas no izlīdzināšanas fonda, tās tiek pārskaitītas kā katrai pašvaldībai noteikts procents no izlīdzināšanas fonda ieņēmumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.10.2009. likumu, kas stājas spēkā 24.11.2009.)

V nodaļa
Izlīdzināšanas fonda darbība un pārraudzība

15.pants. (1) Izlīdzināšanas fonda līdzekļu rīkotājs ir Valsts kase, un tā atbild par esošo finanšu resursu savlaicīgu pārskaitīšanu pašvaldībām.

(2) Izlīdzināšanas fonda darbības pārraudzībai Ministru kabinets izveido Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda padomi, kuras sastāvā iekļauj Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas ieteiktu un Saeimas apstiprinātu pārstāvi — Saeimas deputātu, divus pārstāvjus no Finanšu ministrijas, pa vienam pārstāvim no Ministru kabineta noteiktas institūcijas, kura pārrauga pašvaldību darbu, Labklājības ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas, kā arī piecus pašvaldību pārstāvjus, kurus izvirzījusi likuma "Par pašvaldībām" 96.pantā noteiktā pašvaldību biedrība. Papildus kā ekspertus vai konsultantus var pieaicināt pārstāvjus no citām institūcijām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.10.1999. un 22.10.2009. likumu, kas stājas spēkā 24.11.2009.)

16.pants. (1) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā pašvaldības, kuru administratīvajā teritorijā deklarētie iedzīvotāji izmanto citas pašvaldības izglītības vai sociālās aprūpes iestāžu sniegtos pakalpojumus, noslēdz līgumus ar attiecīgajām pašvaldībām par šiem iedzīvotājiem sniegto pakalpojumu apmaksu.

(2) Ja pašvaldība nav ievērojusi šā panta pirmās daļas prasības, Valsts kase, pamatojoties uz attiecīgu Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda padomes lēmumu, noraksta no attiecīgās pašvaldības iedzīvotāju ienākuma nodokļa vai no dotācijām, kas tai izmaksājamas no izlīdzināšanas fonda, summu, kāda nepieciešama citu pašvaldību sniegto pakalpojumu apmaksai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.10.2009. likumu, kas stājas spēkā 24.11.2009.)

Pārejas noteikumi

1. Pašvaldībām, kuras saimnieciskajā gadā apvienojas, izlīdzināšanas fonda pārrēķins attiecīgajā saimnieciskajā gadā netiek veikts, bet aprēķinātās dotācijas vai iemaksas tiek summētas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.10.2009. likumu, kas stājas spēkā 24.11.2009.)

2. Līdz 1999.gada 31.decembrim (tas ir, līdz dienai, līdz kurai netiek apliktas ēkas un būves ar nekustamā īpašuma nodokli) vērtētajos ieņēmumos tiek iekļauti arī pašvaldību ieņēmumi no īpašuma nodokļa.

3. 1998.gadam paredzētā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķina vajadzībām īpašuma nodokļa prognozes sadalījumu starp pašvaldībām veic atbilstoši īpatsvaram, kas aprēķināts, pamatojoties uz 1997.gada īpašuma nodokļa prognozes sadalījumu.

4. 1998.gadam paredzētā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķina vajadzībām iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozes sadalījumu starp pašvaldībām veic atbilstoši īpatsvaram, kas aprēķināts, pamatojoties uz 1997. gada iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozes sadalījumu.

5. Šā likuma 5., 8., 10. un 11.pants stājas spēkā 1999.gada 1.janvārī.

6. 1998.gada pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķinu veic, nosakot, ka:

1) iemaksas izlīdzināšanas fondā veic pašvaldības, kuru vērtētie ieņēmumi ir lielāki par finanšu nepieciešamības neizlīdzināmo augšējo robežu. Pašvaldības finanšu nepieciešamības neizlīdzināmā augšējā robeža ir līmenis, kas par 10 procentiem pārsniedz attiecīgās pašvaldības finanšu nepieciešamību. Iemaksas aprēķina šādi:

a) pirmā iemaksa izlīdzināšanas fondā ir 15 procenti no vērtētajiem ieņēmumiem,

b) otro iemaksu izlīdzināšanas fondā veido atskaitījumi 50 procentu apmērā no vērtēto ieņēmumu (no kuriem atskaitīta pirmā iemaksa) pārsnieguma pār pašvaldības finanšu nepieciešamības neizlīdzināmo augšējo robežu,

c) pašvaldības kopējās iemaksas izlīdzināšanas fondā nepārsniedz 35 procentus no attiecīgās pašvaldības vērtētajiem ieņēmumiem, un to pašvaldību izlīdzinātie ieņēmumi, kuras veic iemaksas, nedrīkst būt mazāki par pašvaldības finanšu nepieciešamības neizlīdzināmo augšējo robežu;

2) dotācijas, kas pašvaldībām izmaksājamas no izlīdzināšanas fonda, tiek aprēķinātas šādi:

a) dotācijas no izlīdzināšanas fonda saņem pašvaldības, kuru vērtētie ieņēmumi ir mazāki par finanšu nepieciešamības neizlīdzināmo apakšējo robežu. Pašvaldības finanšu nepieciešamības neizlīdzināmā apakšējā robeža ir līmenis, kas rajonu pašvaldībām ir vienāds ar attiecīgās pašvaldības finanšu nepieciešamību, republikas pilsētu pašvaldībām — ar 95 procentiem no attiecīgās pašvaldības finanšu nepieciešamības, rajonu pilsētu un pagastu pašvaldībām — ar 80 procentiem no attiecīgās pašvaldības finanšu nepieciešamības,

b) dotācijas "a" apakšpunktā minētajām pašvaldībām nosaka tādas, lai attiecīgās pašvaldības izlīdzinātie ieņēmumi būtu vienādi ar šīs pašvaldības finanšu nepieciešamības neizlīdzināmo apakšējo robežu;

3) pašvaldībām, kuras veic iemaksas izlīdzināšanas fondā, iemaksas tiek aprēķinātas arī kā noteikts procents no prognozētās, gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļas;

4) pašvaldībām, kuras saņem dotācijas no izlīdzināšanas fonda, dotācijas tiek aprēķinātas arī kā noteikts procents no kopējiem izlīdzināšanas fonda ieņēmumiem;

5) kopējo finanšu nepieciešamību, kas tiek ņemta vērā finanšu izlīdzināšanas aprēķinā, nosaka ne mazāku par 179 856 540 latiem.

7. Ministru kabinets divu nedēļu laikā pēc šā likuma izsludināšanas pieņem noteikumus par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu 1998.gadā, tajos nosakot:

1) katrai pašvaldībai aprēķināto no izlīdzināšanas fonda izmaksājamo dotāciju vai izlīdzināšanas fondā veicamās iemaksas;

2) kārtību, kādā pašvaldības veic iemaksas izlīdzināšanas fondā;

3) kārtību, kādā tiek izmaksātas dotācijas no izlīdzināšanas fonda.

8. Ja, ievērojot šā likuma noteikumus, pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda ieņēmumi 1998.gadā nesedz fonda izdevumus, Valsts kase aizdod trūkstošo summu un Ministru kabinets iesniedz Saeimai grozījumus likumā "Par valsts budžetu 1998.gadam", kur attiecīgi tiek palielināta dotācija pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam.

9. Pašvaldības, kurām no to darbības neatkarīgu apstākļu dēļ nav iespējams iekasēt 1998.gada prognozē paredzēto nekustamā īpašuma nodokli, iesniedz Finanšu ministrijai motivētu iesniegumu par nekustamā īpašuma nodokļa prognozes neizpildes kompensāciju. Šajā punktā minētā iesnieguma iesniegšanas un izskatīšanas kārtību un nodokļa prognozes neizpildes kompensācijas kārtību reglamentē Ministru kabineta noteikumi. Ja nepieciešams, Ministru kabinets iesniedz Saeimai grozījumus likumā "Par valsts budžetu 1998.gadam".

10. Grozījums likuma 6.panta pirmajā daļā attiecībā uz Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes apstiprināto datu izmantošanu izlīdzināšanas aprēķinam piemērojams, sākot ar 2000.gada 1.janvāri.

(07.10.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.11.1999.)

11. Ministru kabinets, iesniedzot Saeimai gadskārtējā valsts budžeta likumprojektu 2010. un 2011.gadam, paredz tajā dotāciju pašvaldībām par bērniem bērnunamos un iemītniekiem veco ļaužu pansionātos un centros, kuri ievietoti tajos līdz 1998.gada 1.janvārim. Plānojamās dotācijas apmērs nosakāms, ņemot vērā vidējos izdevumus valstī par vienu bērnu bērnunamā un iemītnieku pansionātā.

(22.10.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.11.2009.)

12. Ministru kabinets, iesniedzot Saeimai gadskārtējā valsts budžeta likumprojektu 2010. un 2011.gadam, paredz tajā dotāciju tām pašvaldībām, kurām ir zemākie vērtētie ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas.

(22.10.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.11.2009.)

13. Ministru kabinets līdz 2011.gada 1.janvārim iesniedz Saeimai likumprojektu par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu.

(22.10.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.11.2009.)

Likums Saeimā pieņemts 1998.gada 5.martā.
Valsts prezidents G.Ulmanis
Rīgā 1998.gada 18.martā
Likuma "Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu"
1.pielikums
Pašvaldību budžetu izpildes analīzes ekonomiskais modelis

(Pielikums 22.10.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.11.2009.)

Pašvaldību izdevumus raksturojošo demogrāfisko kritēriju īpatsvaru nosaka, summējot visu pašvaldību izdevumus pa visiem budžeta posteņiem ar tabulā ietvertajiem attiecināšanas koeficientiem un šo summu dalot ar visu pašvaldību izdevumu kopsummu. Pašvaldību izdevumus raksturojošo demogrāfisko kritēriju īpatsvars parāda, kādu kopējo budžeta izdevumu proporciju pašvaldības vidēji izmanto ar kritēriju raksturojamās iedzīvotāju grupas interesēs.

Klasifikācijas kods

Izdevumu posteņa nosaukums

Attiecināšana uz kritērijiem

Iedzīvotāju skaits

Bērnu skaits vecumā līdz 6 gadiem

Bērnu un jauniešu skaits vecumā no 7 līdz 18 gadiem

Darbspējas vecumu pārsniegušo iedzīvotāju skaits

A

B

C

D

E

F

 

II. Izdevumi kopā

01.000

Vispārējie valdības dienesti –

0,85

0,05

0,05

0,05

02.000

Aizsardzība

0,85

0,05

0,05

0,05

03.000

Sabiedriskā kārtība un drošība

 

 

 

 

03.100

Policija (arī robežsardze, pilsonības un migrācijas lietas)

0,75

0,05

0,15

0,05

03.200

Ugunsdrošības, ugunsdzēsības, glābšanas un civilās drošības dienesti

0,85

0,05

0,05

0,05

03.300

Tiesa un prokuratūras iestādes

0,1

0,3

0,6

0

03.400

Ieslodzījuma vietas

1

0

0

0

03.500

Sabiedriskās kārtības un drošības lietišķie pētījumi un eksperimentālās izstrādnes

1

0

0

0

03.600

Pārējie iepriekš neklasificētie sabiedriskās kārtības un drošības pakalpojumi

1

0

0

0

04.000

Ekonomiskā darbība

 

 

 

 

04.100

Vispārēja ekonomiska, komerciāla un nodarbinātības darbība

1

0

0

0

04.200

Lauksaimniecība (zemkopība), mežsaimniecība (mežkopība), zivsaimniecība (zvejniecība) un medniecība

1

0

0

0

04.300

Kurināmais un enerģētika

1

0

0

0

04.400

Kalnrūpniecība, rūpniecība un būvniecība

1

0

0

0

04.500

Transports

0,2

0,1

0,4

0,3

04.600

Sakari

0,5

0

0,5

0

04.700

Citas nozares

1

0

0

0

04.800

Ekonomiskās darbības lietišķie pētījumi un eksperimentālās izstrādnes

1

0

0

0

04.900

Pārējā citur neklasificēta ekonomiskā darbība

1

0

0

0

05.000

Vides aizsardzība

1

0

0

0

06.000

Pašvaldības teritoriju un mājokļu apsaimniekošana

 

 

 

 

06.100

Mājokļu attīstība

0,5

0

0

0,5

06.200

Teritoriju attīstība

0,85

0,05

0,05

0,05

06.300

Ūdensapgāde

1

0

0

0

06.400

Ielu apgaismošana

0,85

0,00

0,00

0,15

06.500

Pašvaldību teritoriju un mājokļu apsaimniekošanas lietišķie pētījumi un eksperimentālās izstrādnes

1

0

0

0

06.600

Pārējā citur neklasificētā pašvaldību teritoriju un mājokļu apsaimniekošanas darbība –21.3.9.4. Ieņēmumi par dzīvokļu un komunālajiem pakalpojumiem

0,5

0

0

0,5

07.000

Veselība

0,3

0,1

0,1

0,5

08.000

Atpūta, kultūra un reliģija

 

 

 

 

08.100

Atpūtas un sporta iestādes un pasākumi

0,5

0,1

0,3

0,1

08.200

Kultūra – 18.6.2.2. Mērķdotācijas kultūras pasākumiem

1

0

0

0

08.300

Apraides un izdevniecības pakalpojumi

0,5

0

0

0,5

08.400

Reliģisko organizāciju un citu biedrību un nodibinājumu pakalpojumi

0,5

0

0

0,5

08.500

Atpūtas, kultūras un reliģijas lietišķie pētījumi un eksperimentālās izstrādnes

1

0

0

0

08.600

Pārējie citur neklasificētie sporta, atpūtas, kultūras un reliģijas pakalpojumi

1

0

0

0

09.000

Izglītība

 

 

 

 

09.100

Pirmsskolas izglītība (ISCED-97 0.līmenis) – 18.6.2.5. Mērķdotācijas pašvaldību izglītības iestāžu piecgadīgo un sešgadīgo bērnu apmācības pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām

0

1

0

0

09.200

Pamatizglītība, vispārējā un profesionālā izglītība (ISCED-97 1., 2. un 3.līmenis) – 18.6.2.1. Mērķdotācijas izglītības pasākumiem; 18.6.2.4. Mērķdotācijas pašvaldību pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās izglītības, speciālās izglītības iestāžu un daļējai interešu izglītības programmu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām; Maksa par izglītības pakalpojumiem

 

0,1

 

0

 

0,9

 

0

09.400

Augstākā (terciārā) izglītība (ISCED-97 5. un 6. līmenis)

1

0

0

0

09.500

Līmeņos nedefinētā izglītība

0,2

0,1

0,7

0

09.600

Izglītības papildu pakalpojumi

0

0,2

0,8

0

09.800

Pārējā citur neklasificētā izglītība

0,2

0,2

0,6

0

10.000

Sociālā aizsardzība

 

 

 

 

10.100

Sociālā aizsardzība darbnespējas gadījumā

1

0

0

0

10.200

Atbalsts gados veciem cilvēkiem

0

0

0

1

10.300

Atbalsts apgādnieka zaudējuma gadījumā

0,1

0,3

0,6

0

10.400

Atbalsts ģimenēm ar bērniem

0

0,5

0,5

0

10.500

Atbalsts bezdarba gadījumā

1

0

0

0

10.600

Mājokļa atbalsts – 18.6.2.8. Mērķdotācijas sociālās nodrošināšanas pasākumiem

0,4

0

0

0,6

10.800

Sociālās aizsardzības lietišķie pētījumi un eksperimentālās izstrādnes

0,4

0

0

0,6

10.900

Pārējā citur neklasificētā sociālā aizsardzība

0,2

0,2

0,3

0,3

Likuma “Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu”
2.pielikums
Pašvaldību finanšu nepieciešamības aprēķina metodika

(Pielikums 22.10.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.11.2009.)

1. Pašvaldību kopējo finanšu nepieciešamību K = K1 + K2 sadala:

1) republikas pilsētu pašvaldību grupai kopā:

K1 = 0,47 x K;

2) novadu pašvaldību grupai kopā:

K2 = 0,53 x K.

2. Pašvaldību finanšu nepieciešamības aprēķinam izmantojamais demogrāfisko kritēriju īpatsvars, kuru kopsumma vienāda ar 1, ir koeficienti katram polinoma loceklim šajā pielikumā dotajā formulā.

3. Republikas pilsētu pašvaldībām finanšu nepieciešamības koeficientu k1i aprēķina pēc formulas:

k1i = L (ai/A1) + M (bi/B1) + N (ci/C1) + P (di/D1),

novadu pašvaldībām finanšu nepieciešamības koeficientu k2i aprēķina pēc formulas:

k2i = L (ai/A2) + M (bi/B2) + N (ci/C2) + P (di/D2),

kurā lietoti šādi apzīmējumi:

i — konkrētās pašvaldības indekss grupā;

ai — iedzīvotāju skaits pašvaldībā, A1 — kopējais iedzīvotāju skaits republikas pilsētu pašvaldībās, A2 — kopējais iedzīvotāju skaits novadu pašvaldībās;

bi — bērnu skaits vecumā līdz 6 gadiem pašvaldībā, B1 — kopējais bērnu skaits šādā vecumā republikas pilsētu pašvaldībās, B2 — kopējais bērnu skaits šādā vecumā novadu pašvaldībās;

ci — jauniešu skaits vecumā no 7 gadiem līdz 18 gadiem pašvaldībā, C1 — kopējais jauniešu skaits šādā vecumā republikas pilsētu pašvaldībās, C2 — kopējais jauniešu skaits šādā vecumā novadu pašvaldībās;

di — darbspējas vecumu pārsniegušo iedzīvotāju skaits pašvaldībā, D1 — kopējais darbspējas vecumu pārsniegušo iedzīvotāju skaits republikas pilsētu pašvaldībās, D2 — kopējais darbspējas vecumu pārsniegušo iedzīvotāju skaits novadu pašvaldībās;

L — kritērija “iedzīvotāju skaits” īpatsvars, kas aprēķināts saskaņā ar šā likuma 1.pielikumā doto pašvaldību budžetu izpildes analīzes ekonomisko modeli;

M — kritērija “bērnu skaits vecumā līdz 6 gadiem” īpatsvars, kas aprēķināts saskaņā ar šā likuma 1.pielikumā doto pašvaldību budžetu izpildes analīzes ekonomisko modeli;

N — kritērija “bērnu un jauniešu skaits vecumā no 7 līdz 18 gadiem” īpatsvars, kas aprēķināts saskaņā ar šā likuma 1.pielikumā doto pašvaldību budžetu izpildes analīzes ekonomisko modeli;

P — kritērija “darbspējas vecumu pārsniegušo iedzīvotāju skaits” īpatsvars, kas aprēķināts saskaņā ar šā likuma 1.pielikumā doto pašvaldību budžetu izpildes analīzes ekonomisko modeli.

4. Republikas pilsētas pašvaldībai i finanšu nepieciešamību K1i aprēķina pēc šādas formulas:

K1i = k1i x K1 = k1i x 0,47 K.

Novada pašvaldībai i finanšu nepieciešamību K2i aprēķina pēc šādas formulas:

K2i = k2i x K2 = k2i x 0,53 K.

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Saeima Veids: likums Pieņemts: 05.03.1998.Stājas spēkā: 01.04.1998.Zaudē spēku: 02.07.2015.Tēma:  Pašvaldības; Bankas, finanses, budžetsPublicēts: Latvijas Vēstnesis, 72, 18.03.1998.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 8, 16.04.1998.
Tulkojums:
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Grozījumi
  • Uz tiesību akta pamata izdotie
  • Satversmes tiesas nolēmumi
  • Citi saistītie dokumenti
47361
{"selected":{"value":"24.11.2009","content":"<font class='s-1'>24.11.2009.-01.07.2015.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"24.11.2009","iso_value":"2009\/11\/24","content":"<font class='s-1'>24.11.2009.-01.07.2015.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"03.11.1999","iso_value":"1999\/11\/03","content":"<font class='s-1'>03.11.1999.-23.11.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.04.1998","iso_value":"1998\/04\/01","content":"<font class='s-1'>01.04.1998.-02.11.1999.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
24.11.2009
84
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva