Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt 2015. gada 4. jūnija likumu: Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums.
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu
I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini:

1) pašvaldību finansu izlīdzināšana — pašvaldību ieņēmumu un valsts budžeta dotācijas pārdale, lai radītu pašvaldībām līdzīgas iespējas ar likumu noteikto funkciju izpildei;

2) izlīdzināšanas fonds — līdzekļu kopums, kas veidojas no pašvaldību un valsts budžeta iemaksām pašvaldību finansu izlīdzināšanai;

3) izlīdzināšanas aprēķins — atbilstoši šā likuma noteikumiem izdarīts aprēķins, lai noteiktu pašvaldību ieņēmumu un valsts budžeta dotācijas pārdali saimnieciskajā gadā;

4) saimnieciskais gads — gads, uz kuru attiecas pašvaldību finansu izlīdzināšana ;

5) budžeta sagatavošanas gads — gads pirms saimnieciskā gada;

6) dotācija no izlīdzināšanas fonda — finansu piešķīrums pašvaldībai no izlīdzināšanas fonda;

7) pašvaldību grupa — grupa, kurā ietilpst pašvaldības ar vienādām funkcijām un līdzīgām šo funkciju izpildes izmaksām;

8) vērtētie ieņēmumi — pašvaldības prognozētie ieņēmumi no nekustamā īpašuma nodokļa un gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļas;

9) izlīdzinātie ieņēmumi — pašvaldības vērtētie ieņēmumi, kas samazināti par aprēķināto iemaksu izlīdzināšanas fondā vai palielināti par aprēķināto dotāciju no izlīdzināšanas fonda;

10) izdevumus raksturojošie kritēriji — no pašvaldību darbības neatkarīgi statistikas rādītāji, kurus izmanto pašvaldību finansu nepieciešamības aprēķinā;

11) kritēriju īpatsvars (relatīvā vērtība) — ar likumā "Par pašvaldībām" noteikto pašvaldību funkciju (izņemot funkcijas, kuras tiek finansētas mērķfinansējuma veidā) izpildi saistīto pašvaldību izdevumu relatīvā vērtība;

12) mērķfinansējums — pašvaldību izdevumu finansējums no:

a) valsts budžetā paredzētajām mērķdotācijām,

b) pašvaldību speciālo budžetu līdzekļiem,

c) ieņēmumiem, kas gūti no pašvaldību un to institūciju sniegtajiem maksas pakalpojumiem,

d) pašvaldību ņemtajiem ilgtermiņa aizņēmumiem,

e) reģionālo fondu līdzekļiem;

13) pašvaldību kopējā finansu nepieciešamība — pašvaldību kopējie izdevumi to pašvaldību funkciju izpildei, kuras nosaka likums "Par pašvaldībām" un kuras netiek finansētas mērķfinansējuma veidā;

14) pašvaldības finansu nepieciešamība — aprēķinu rezultātā konkrētām pašvaldībām sadalīta pašvaldību kopējā finansu nepieciešamība.

2.pants. (1) Likums nosaka kārtību, kādā veicama pašvaldību finansu izlīdzināšana, lai radītu pašvaldībām līdzīgas iespējas ar likumu noteikto funkciju izpildei, ņemot vērā pašvaldību sociālekonomiskās atšķirības.

(2) Pašvaldību finansu izlīdzināšanas sistēma paredz pašvaldību finansu atšķirību daļēju izlīdzināšanu, lai veicinātu pašvaldību iniciatīvu un patstāvību savu finansu resursu veidošanā un nodrošinātu pašvaldību finansiālās darbības aizsardzību.

3.pants. (1) Pašvaldību finansu izlīdzināšanu veic ar izlīdzināšanas fonda starpniecību.

(2) Izlīdzināšanas fonda ieņēmumus veido:

1) izlīdzināšanas aprēķina rezultātā noteiktās pašvaldību iemaksas;

2) valsts budžeta dotācija.

(3) Izlīdzināšanas fonda izdevumus veido izlīdzināšanas aprēķina ceļā noteiktās dotācijas pašvaldībām.

4.pants. Izlīdzināšanas aprēķins veicams šādā secībā:

1) katras pašvaldības vērtēto ieņēmumu aprēķināšana;

2) katras pašvaldības finansu nepieciešamības aprēķināšana;

3) izlīdzināšanas fondā ieskaitāmo iemaksu noteikšana;

4) no izlīdzināšanas fonda izmaksājamo dotāciju noteikšana;

5) nepieciešamās valsts budžeta dotācijas aprēķināšana.

5.pants. (1) Izlīdzināšanas aprēķinu veic Finansu ministrija budžeta sagatavošanas gadā. Izlīdzināšanas aprēķinu iekļauj gadskārtējā valsts budžeta sagatavošanas un apstiprināšanas procesā, ja nepieciešams, paredzot valsts budžeta dotāciju izlīdzināšanas fondam. Izlīdzināšanas aprēķins iekļaujams gadskārtējā valsts budžeta projekta paskaidrojumu daļā. Ja nepieciešami šā likuma grozījumi, tie iesniedzami Saeimai pirms gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta iesniegšanas vai vienlaikus ar to.

(2) Ministru kabinets divu nedēļu laikā pēc gadskārtējā valsts budžeta likuma izsludināšanas pieņem noteikumus par pašvaldību finansu izlīdzināšanu, kuros ietverta informācija par:

1) iedzīvotāju skaitu katrā pašvaldībā;

2) iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozi katrā pašvaldībā;

3) nekustamā īpašuma nodokļa prognozi katrā pašvaldībā;

4) izdevumu nepieciešamību katrā pašvaldībā

un kuri nosaka:

1) katrai pašvaldībai aprēķināto no izlīdzināšanas fonda izmaksājamo dotāciju vai izlīdzināšanas fondā ieskaitāmās iemaksas;

2) kārtību, kādā pašvaldības veic iemaksas izlīdzināšanas fondā;

3) kārtību, kādā tiek izmaksātas dotācijas no izlīdzināšanas fonda.

6.pants. (1) Izlīdzināšanas aprēķinam tiek izmantoti Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes apstiprinātie dati par iedzīvotāju skaitu un struktūru pašvaldības teritorijā budžeta sagatavošanas gada 1.janvārī, Labklājības ministrijas dati par bērnu skaitu bērnunamos un iemītnieku skaitu veco ļaužu pansionātos un centros, Valsts zemes dienesta apstiprinātie dati par nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību pašvaldībās, kā arī Finansu ministrijas dati par iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozi pašvaldībās un pašvaldību kopējo finansu nepieciešamību saimnieciskajā gadā.

(2) Pašvaldību kopējo ieņēmumu prognozes aprēķina metodiku apstiprina finansu ministrs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.10.1999. likumu, kas stājas spēkā 03.11.1999.)

II nodaļa
Pašvaldību ieņēmumu novērtējums

7.pants. (1) Lai veiktu pašvaldību finansu izlīdzināšanu, novērtē katras pašvaldības vērtētos ieņēmumus.

(2) Iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozes sadalījumu starp pašvaldībām veic atbilstoši īpatsvaram, kas aprēķināts, pamatojoties uz faktisko nodokļu izpildi gadā pirms budžeta sagatavošanas gada.

(3) Ministru kabinets apstiprina kārtību, kādā saimnieciskā gada laikā tiek kompensēta iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozes neizpilde.

(4) Pašvaldībām, kuras ar Finansu ministriju noslēgušas līgumu par iedzīvotāju ienākuma nodokļa īpašu maksāšanas un uzskaites kārtību savā teritorijā, iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozi nosaka saskaņā ar šo pašvaldību un Finansu ministrijas vienošanās protokolu. Šajā gadījumā iedzīvotāju ienākuma nodokļa kompensācija netiek paredzēta.

(5) Nekustamā īpašuma nodoklis katrai pašvaldībai tiek prognozēts atbilstoši Valsts zemes dienesta oficiālajiem datiem par pašvaldības teritorijā esošā nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību, saskaņojot ar attiecīgo pašvaldību Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

III nodaļa
Pašvaldību finansu nepieciešamības aprēķināšana

8.pants. (1) Pašvaldību kopējo minimālo finansu nepieciešamību saimnieciskajam gadam nosaka gadskārtējā valsts budžeta likuma sagatavošanas procesā un iekļauj Ministru kabineta un likuma "Par pašvaldībām" 96.pantā noteiktās pašvaldību sabiedriskās organizācijas ikgadējo sarunu protokolā, par pamatu ņemot:

1) budžeta sagatavošanas gadam plānoto pašvaldību kopējo finansu nepieciešamību;

2) saimnieciskā gada valsts makroekonomisko rādītāju prognozes;

3) funkciju pārdali starp pašvaldībām, kā arī starp pašvaldībām un valdību saimnieciskajā gadā;

4) saimnieciskajam gadam noteiktās prioritātes.

9.pants. (1) Katras pašvaldības finansu nepieciešamību saskaņā ar pašvaldību kopējās finansu nepieciešamības aprēķinu novērtē pēc kritērijiem, kuri raksturo ar pašvaldības funkciju izpildi saistītos izdevumus. Vērtēšana veicama katrai pašvaldībai atsevišķi attiecīgās pašvaldību grupas ietvaros. Katram izdevumus raksturojošam kritērijam tiek noteikts īpatsvars (relatīvā vērtība) pašvaldības kopējos izdevumos.

(2) Pašvaldību izdevumus raksturojošie kritēriji ir:

1) pašvaldību grupa (pilsētu pašvaldību grupa — republikas pilsētu pašvaldības; lauku pašvaldību grupa — rajonu, rajonu pilsētu, pagastu pašvaldības);

2) iedzīvotāju skaits;

3) bērnu skaits vecumā līdz 6 gadiem;

4) bērnu un jauniešu skaits vecumā no 7 līdz 18 gadiem;

5) darbspējas vecumu pārsniegušo iedzīvotāju skaits;

6) bērnu skaits bērnunamos;

7) iemītnieku skaits veco ļaužu pansionātos un centros.

(3) Kritēriju īpatsvaru (relatīvo vērtību) aprēķina, ņemot vērā:

1) pašvaldību budžeta izpildes rādītājus divu gadu periodā pirms budžeta sagatavošanas gada;

2) saimnieciskā gada valsts budžeta prioritātes.

(4) Izdevumus raksturojošo kritēriju īpatsvaru (relatīvo vērtību) izmanto vienīgi pašvaldības finansu nepieciešamības noteikšanai, un tie nav uzskatāmi par pašvaldības funkciju finansēšanas normatīviem. Pašvaldību finansu nepieciešamības aprēķina metodika un pašvaldības raksturojošo kritēriju īpatsvars (relatīvā vērtība) noteikts pielikumā.

IV nodaļa
Izlīdzināšanas fonda ieņēmumi un to sadales kārtība

10.pants. (1) Iemaksas izlīdzināšanas fondā tiek aprēķinātas pašvaldībām, kuru vērtētie ieņēmumi ir lielāki par finansu nepieciešamības neizlīdzināmo augšējo robežu. Pašvaldības finansu nepieciešamības neizlīdzināmā augšējā robeža ir līmenis, kas par 10 procentiem pārsniedz attiecīgās pašvaldības finansu nepieciešamību.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto pašvaldību iemaksas izlīdzināšanas fondā veido atskaitījumi 45 procentu apmērā no vērtēto ieņēmumu pārsnieguma pār attiecīgās pašvaldības finansu nepieciešamības neizlīdzināmo augšējo robežu.

(3) Pašvaldības iemaksas izlīdzināšanas fondā nepārsniedz 35 procentus no pašvaldības vērtētajiem ieņēmumiem.

(4) Pašvaldībām, kuras veic iemaksas izlīdzināšanas fondā, tās tiek aprēķinātas arī kā noteikts procents no prognozētās, gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļas (ja nepieciešams, arī no nekustamā īpašuma nodokļa).

11.pants. (1) Dotācijas no izlīdzināšanas fonda saņem pašvaldības, kuru vērtētie ieņēmumi ir zemāki par finansu nepieciešamības neizlīdzināmo apakšējo robežu. Pašvaldības finansu nepieciešamības neizlīdzināmā apakšējā robeža ir līmenis, kas:

1) rajonu pašvaldībām ir vienāds ar attiecīgās pašvaldības finansu nepieciešamību;

2) republikas pilsētu pašvaldībām ir vienāds ar 95 procentiem no attiecīgās pašvaldības finansu nepieciešamības;

3) rajonu pilsētu un pagastu pašvaldībām ir vienāds ar 90 procentiem no attiecīgās pašvaldības finansu nepieciešamības.

(2) Dotācijas šā panta pirmajā daļā minētajām pašvaldībām nosaka tādas, lai attiecīgās pašvaldības izlīdzinātie ieņēmumi būtu vienādi ar šīs pašvaldības finansu nepieciešamības neizlīdzināmo apakšējo robežu.

(3) Pašvaldībām, kuras saņem dotācijas no izlīdzināšanas fonda, tās tiek aprēķinātas arī kā noteikts procents no kopējiem izlīdzināšanas fonda ieņēmumiem.

12. pants. Tās pašvaldības, kuru finansu nepieciešamība ir lielāka par finansu nepieciešamības neizlīdzināmo apakšējo robežu un mazāka par finansu nepieciešamības neizlīdzināmo augšējo robežu, neveic iemaksas izlīdzināšanas fondā, kā arī nesaņem dotācijas no izlīdzināšanas fonda.

13. pants. (1) Valsts budžeta dotācijai kopā ar pašvaldību kopējām iemaksām izlīdzināšanas fondā jābūt vienādām ar kopējām dotācijām pašvaldībām no izlīdzināšanas fonda. Ja šā likuma 10.pantā noteiktās pašvaldību kopējās iemaksas izlīdzināšanas fondā ir mazākas par 11.pantā noteiktajām kopējām dotācijām no izlīdzināšanas fonda, šī starpība tiek segta ar valsts budžeta dotāciju.

(2) Ja šā likuma 10.pantā noteiktās pašvaldību kopējās iemaksas izlīdzināšanas fondā ir lielākas par 11.pantā noteiktajām kopējām dotācijām no izlīdzināšanas fonda, tiek palielināta pašvaldību kopējā finansu nepieciešamība tādā apjomā, lai pašvaldību kopējās iemaksas izlīdzināšanas fondā būtu vienādas ar kopējām dotācijām no izlīdzināšanas fonda.

14.pants. (1) Iemaksas izlīdzināšanas fondā veic Valsts kase no gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļas vai pašvaldība, ja ar Finansu ministriju ir noslēgts līgums par iedzīvotāju ienākuma nodokļa īpašu maksāšanas un uzskaites kārtību attiecīgās pašvaldības teritorijā. Ja nepieciešamas iemaksas arī no nekustamā īpašuma nodokļa, kārtību, kādā šīs iemaksas veicamas, nosaka Ministru kabinets.

(2) Iemaksas izlīdzināšanas fondā ir katrai pašvaldībai noteikts procents no iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem un, ja nepieciešams, arī no nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumiem. Šis atskaitījums katrai pašvaldībai nedrīkst pārsniegt aprēķināto iemaksu lielumu.

(3) Izmaksas no izlīdzināšanas fonda veic Valsts kase, izdarot atskaitījumus no tā tieši rajonu, pilsētu un pagastu budžetos divas reizes mēnesī — ne vēlāk kā līdz attiecīgā mēneša 15. un 25.datumam.

(4) Pašvaldībām, kas saņem dotācijas no izlīdzināšanas fonda, tās tiek pārskaitītas kā katrai pašvaldībai noteikts procents no izlīdzināšanas fonda ieņēmumiem.

V nodaļa
Izlīdzināšanas fonda darbība un pārraudzība

15.pants. (1) Izlīdzināšanas fonda līdzekļu rīkotājs ir Valsts kase, un tā atbild par esošo finansu resursu savlaicīgu pārskaitīšanu pašvaldībām.

(2) Izlīdzināšanas fonda darbības pārraudzībai Ministru kabinets izveido Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda padomi, kuras sastāvā iekļauj Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas ieteiktu un Saeimas apstiprinātu pārstāvi — Saeimas deputātu, divus pārstāvjus no Finansu ministrijas, pa vienam pārstāvim no Ministru kabineta noteiktas institūcijas, kura pārrauga pašvaldību darbu, Labklājības ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas, kā arī piecus pašvaldību pārstāvjus, kurus izvirzījusi likuma "Par pašvaldībām" 96.pantā noteiktā pašvaldību sabiedriskā organizācija. Papildus kā ekspertus vai konsultantus var pieaicināt pārstāvjus no citām institūcijām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.10.1999. likumu, kas stājas spēkā 03.11.1999.)

16.pants. (1) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā pašvaldības, kuru administratīvajā teritorijā pierakstītie iedzīvotāji izmanto citas pašvaldības izglītības vai sociālās aprūpes iestāžu sniegtos pakalpojumus, noslēdz līgumus ar attiecīgajām pašvaldībām par šiem iedzīvotājiem sniegto pakalpojumu apmaksu.

(2) Ja pašvaldība nav ievērojusi šā panta pirmās daļas prasības, Valsts kase, pamatojoties uz attiecīgu Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda padomes lēmumu, noraksta no attiecīgās pašvaldības iedzīvotāju ienākuma nodokļa vai no dotācijām, kas tai izmaksājamas no izlīdzināšanas fonda, summu, kāda nepieciešama citu pašvaldību sniegto pakalpojumu apmaksai.

Pārejas noteikumi

1. Pašvaldībām, kuras saimnieciskajā gadā administratīvi teritoriālās reformas ietvaros apvienojas, izlīdzināšanas fonda pārrēķins attiecīgajā saimnieciskajā gadā netiek veikts, bet aprēķinātās dotācijas vai iemaksas tiek summētas.

2. Līdz 1999.gada 31.decembrim (tas ir, līdz dienai, līdz kurai netiek apliktas ēkas un būves ar nekustamā īpašuma nodokli) vērtētajos ieņēmumos tiek iekļauti arī pašvaldību ieņēmumi no īpašuma nodokļa.

3. 1998.gadam paredzētā pašvaldību finansu izlīdzināšanas aprēķina vajadzībām īpašuma nodokļa prognozes sadalījumu starp pašvaldībām veic atbilstoši īpatsvaram, kas aprēķināts, pamatojoties uz 1997.gada īpašuma nodokļa prognozes sadalījumu.

4. 1998.gadam paredzētā pašvaldību finansu izlīdzināšanas aprēķina vajadzībām iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozes sadalījumu starp pašvaldībām veic atbilstoši īpatsvaram, kas aprēķināts, pamatojoties uz 1997. gada iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozes sadalījumu.

5. Šā likuma 5., 8., 10. un 11.pants stājas spēkā 1999.gada 1.janvārī.

6. 1998.gada pašvaldību finansu izlīdzināšanas aprēķinu veic, nosakot, ka:

1) iemaksas izlīdzināšanas fondā veic pašvaldības, kuru vērtētie ieņēmumi ir lielāki par finansu nepieciešamības neizlīdzināmo augšējo robežu. Pašvaldības finansu nepieciešamības neizlīdzināmā augšējā robeža ir līmenis, kas par 10 procentiem pārsniedz attiecīgās pašvaldības finansu nepieciešamību. Iemaksas aprēķina šādi:

a) pirmā iemaksa izlīdzināšanas fondā ir 15 procenti no vērtētajiem ieņēmumiem,

b) otro iemaksu izlīdzināšanas fondā veido atskaitījumi 50 procentu apmērā no vērtēto ieņēmumu (no kuriem atskaitīta pirmā iemaksa) pārsnieguma pār pašvaldības finansu nepieciešamības neizlīdzināmo augšējo robežu,

c) pašvaldības kopējās iemaksas izlīdzināšanas fondā nepārsniedz 35 procentus no attiecīgās pašvaldības vērtētajiem ieņēmumiem, un to pašvaldību izlīdzinātie ieņēmumi, kuras veic iemaksas, nedrīkst būt mazāki par pašvaldības finansu nepieciešamības neizlīdzināmo augšējo robežu;

2) dotācijas, kas pašvaldībām izmaksājamas no izlīdzināšanas fonda, tiek aprēķinātas šādi:

a) dotācijas no izlīdzināšanas fonda saņem pašvaldības, kuru vērtētie ieņēmumi ir mazāki par finansu nepieciešamības neizlīdzināmo apakšējo robežu. Pašvaldības finansu nepieciešamības neizlīdzināmā apakšējā robeža ir līmenis, kas rajonu pašvaldībām ir vienāds ar attiecīgās pašvaldības finansu nepieciešamību, republikas pilsētu pašvaldībām — ar 95 procentiem no attiecīgās pašvaldības finansu nepieciešamības, rajonu pilsētu un pagastu pašvaldībām — ar 80 procentiem no attiecīgās pašvaldības finansu nepieciešamības,

b) dotācijas "a" apakšpunktā minētajām pašvaldībām nosaka tādas, lai attiecīgās pašvaldības izlīdzinātie ieņēmumi būtu vienādi ar šīs pašvaldības finansu nepieciešamības neizlīdzināmo apakšējo robežu;

3) pašvaldībām, kuras veic iemaksas izlīdzināšanas fondā, iemaksas tiek aprēķinātas arī kā noteikts procents no prognozētās, gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļas;

4) pašvaldībām, kuras saņem dotācijas no izlīdzināšanas fonda, dotācijas tiek aprēķinātas arī kā noteikts procents no kopējiem izlīdzināšanas fonda ieņēmumiem;

5) kopējo finansu nepieciešamību, kas tiek ņemta vērā finansu izlīdzināšanas aprēķinā, nosaka ne mazāku par 179 856 540 latiem.

7. Ministru kabinets divu nedēļu laikā pēc šā likuma izsludināšanas pieņem noteikumus par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1998.gadā, tajos nosakot:

1) katrai pašvaldībai aprēķināto no izlīdzināšanas fonda izmaksājamo dotāciju vai izlīdzināšanas fondā veicamās iemaksas;

2) kārtību, kādā pašvaldības veic iemaksas izlīdzināšanas fondā;

3) kārtību, kādā tiek izmaksātas dotācijas no izlīdzināšanas fonda.

8. Ja, ievērojot šā likuma noteikumus, pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda ieņēmumi 1998.gadā nesedz fonda izdevumus, Valsts kase aizdod trūkstošo summu un Ministru kabinets iesniedz Saeimai grozījumus likumā "Par valsts budžetu 1998.gadam", kur attiecīgi tiek palielināta dotācija pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondam.

9. Pašvaldības, kurām no to darbības neatkarīgu apstākļu dēļ nav iespējams iekasēt 1998.gada prognozē paredzēto nekustamā īpašuma nodokli, iesniedz Finansu ministrijai motivētu iesniegumu par nekustamā īpašuma nodokļa prognozes neizpildes kompensāciju. Šajā punktā minētā iesnieguma iesniegšanas un izskatīšanas kārtību un nodokļa prognozes neizpildes kompensācijas kārtību reglamentē Ministru kabineta noteikumi. Ja nepieciešams, Ministru kabinets iesniedz Saeimai grozījumus likumā "Par valsts budžetu 1998.gadam".

10. Grozījums likuma 6.panta pirmajā daļā attiecībā uz Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes apstiprināto datu izmantošanu izlīdzināšanas aprēķinam piemērojams, sākot ar 2000.gada 1.janvāri.

(07.10.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.11.1999.)

Likums Saeimā pieņemts 1998.gada 5.martā.
Valsts prezidents G.Ulmanis
Rīgā 1998.gada 18.martā
Likuma "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu"
pielikums
Pašvaldību finansu nepieciešamības aprēķina metodika un pašvaldību raksturojošo kritēriju īpatsvars (relatīvā vērtība)

1. Pašvaldību kopējo finansu nepieciešamību K=K1+K2 sadala:

1) republikas pilsētu pašvaldību grupai kopā:

K1=0,45xK;

2) rajonu, rajonu pilsētu un pagastu pašvaldību grupai kopā:

K2= 0,55xK.

2. Pašvaldību izdevumus raksturojošie kritēriji, to īpatsvars (relatīvā vērtība):

Kritēriji un to skaitliskās vērtības pašvaldībā Kritēriji un to skaitliskās vērtības attiecīgajā pašvaldību grupā Kritērija īpatsvars republikas pilsētu pašvaldību grupas izdevumos

Kritērija īpatsvars lauku pašvaldību grupas izdevumos
republikas pilsētu pašvaldību grupa lauku pašvaldību gruparepublikas pilsētu pašvaldību grupa lauku pašvaldību grupa rajonu pašvaldību budžetu izdevumos rajonu pilsētu un pagastu pašvaldību budžetu izdevumos
Iedzīvotāji
a1 i a2 i A1 A2 0,3918 0,0520 0,3219
Bērni vecumā līdz 6 gadiem
b1 i b2 i B1 B2 0,1555 0 0,1110
Bērni un jaunieši vecumā no 7 līdz 18 gadiem
c1 i c2 i C1 C2 0,2790 0,0340 0,2573
Darbspējas vecumu pārsniegušie iedzīvotāji
d1 i d2 i D1 D2 0,1300 0 0,1700
Bērni bērnunamos
e1 i e2 i E1 E2 0,0194 0,0196 0
Pansionātu iemītnieki
f1 i f2 i F1 F2 0,0243 0,0342 0

Kopā:

1,0000 0,1398 0,8602

3. Republikas pilsētu pašvaldībām:

1) finansu nepieciešamības koeficientu k1i aprēķina pēc šādas formulas:

k1i = 0,3918(a1i/A1) + 0,1555(b1i/B1) + 0,2790(c1i/C1) +

0,1300(d1i/D1) + 0,0194(e1i/E1) + 0,0243(f1i/F1);

2) finansu nepieciešamību K1i aprēķina pēc šādas formulas:

K1i= k1i x K1.

4. Rajonu pašvaldībām:

1) finansu nepieciešamības koeficientu k2i aprēķina pēc šādas formulas:

k2i = 0,0520 (a2i/A2) + 0,0340 (c2i/C2) + 0,0196 (e2i/E2) + 0,0342 (f2i/F2);

2) finansu nepieciešamību K2i aprēķina pēc šādas formulas:

K2i= k2i x K2.

5. Rajona pilsētu un pagastu pašvaldībām:

1) finansu nepieciešamības koeficientu k3i aprēķina pēc šādas formulas:

k3i = 0,3219 (a2i/A2) + 0,1110 (b2i/B2) + 0,2573 (c2i/C2) + 0,1700(d2i/D2);

2) finansu nepieciešamību K3i aprēķina pēc šādas formulas:

K3i= k3i x K2.

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Saeima Veids: likums Pieņemts: 05.03.1998.Stājas spēkā: 01.04.1998.Zaudē spēku: 02.07.2015.Tēma:  Pašvaldības; Bankas, finanses, budžetsPublicēts: Latvijas Vēstnesis, 72, 18.03.1998.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 8, 16.04.1998.
Tulkojums:
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Grozījumi
  • Uz tiesību akta pamata izdotie
  • Satversmes tiesas nolēmumi
  • Citi saistītie dokumenti
47361
{"selected":{"value":"03.11.1999","content":"<font class='s-1'>03.11.1999.-23.11.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"24.11.2009","iso_value":"2009\/11\/24","content":"<font class='s-1'>24.11.2009.-01.07.2015.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"03.11.1999","iso_value":"1999\/11\/03","content":"<font class='s-1'>03.11.1999.-23.11.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.04.1998","iso_value":"1998\/04\/01","content":"<font class='s-1'>01.04.1998.-02.11.1999.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
03.11.1999
84
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva