Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Pārtikas aprites uzraudzības likums
I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini:

1) higiēnas prasības — prasību kopums, kas raksturo visus apstākļus un pasākumus, kuri nepieciešami, lai pārtikas aprites posmos tiktu nodrošināts pārtikas nekaitīgums cilvēku uzturā;

2) (izslēgts ar 13.12.2001. likumu);

3) kvalitāte — īpašību kopums, kas nodrošina pārtikas atbilstību patērētāja vajadzībām un konkrētām normatīvo aktu prasībām;

4) nekaitīga pārtika — pārtika, kas normālos vai paredzamos lietošanas apstākļos nenodara kaitējumu cilvēka veselībai, dzīvībai vai videi;

5) pārtika — attiecīgi sagatavotas, apstrādātas, daļēji apstrādātas vai neapstrādātas augu un dzīvnieku valsts vai citas izcelsmes vielas vai produkti, kas paredzēti cilvēka uzturam;

6) pārtikas aprite — visas darbības ar pārtiku no tās ieguves līdz patēriņam [ieguve (izņemot augu valsts izcelsmes produktus), apstrāde, pārstrāde, ražošana, iesaiņošana, uzglabāšana, izplatīšana, transportēšana, pārvietošana pāri valsts robežai, vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, sabiedriskā ēdināšana];

7) pārtikas izplatīšana — pārtikas tirdzniecība, piedāvāšana, sadale, nodošana saskaņā ar līgumu vai izdalīšana bez maksas;

8) pārtikas piedeva — viela, kuru neatkarīgi no tās uzturvērtības parasti nelieto uzturā atsevišķi kā pārtiku vai kā raksturīgu uztura sastāvdaļu, bet apzināti pievieno pārtikai apstrādes, pārstrādes, ražošanas, iesaiņošanas, uzglabāšanas vai transportēšanas procesā, un tad minētā viela vai tās blakusprodukti kļūst par pārtikas produktu sastāvdaļu;

9) pārtikas uzņēmums — uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kas iesaistīts kādā no pārtikas aprites posmiem;

10) patērētājs — šā likuma izpratnē: persona, kas lieto pārtiku uzturam vai ēdiena pagatavošanai;

11) piesārņojums — jebkura ķīmiska vai bioloģiska viela, fiziski piemaisījumi (izņemot svešķermeņus — tādus kā kukaiņu daļas, dzīvnieku mati u.c. —, pārtikas piedevas un apstrādes palīglīdzekļus), kuri nokļuvuši pārtikā ražošanas gaitā vai citos pārtikas aprites posmos veikto darbību, arī augkopībā un lopkopībā veikto darbību, un vides piesārņojuma vai augsnes apstrādes rezultātā un kuru klātbūtne pārtikā var nodarīt kaitējumu cilvēka veselībai, padarīt pārtiku nederīgu cilvēka patēriņam vai citādi izmainīt pārtikas dabu vai sastāvu;

12) risks — varbūtība, ka attiecīgos apstākļos iespējama kaitīga ietekme uz cilvēku vai vidi;

13) riska analīze — riska pārvaldības process, kurš ietver riska novērtēšanu, riska vadību un ziņošanu par risku un kura mērķis ir samazināt vai novērst kaitīgo faktoru ietekmi uz cilvēku vai vidi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.12.2001. un 12.09.2002. likumu, kas stājas spēkā 16.10.2002.)

II nodaļa
Likuma mērķis un darbības sfēra

2.pants. Šā likuma mērķis ir nodrošināt kvalitatīvas un cilvēka veselībai, dzīvībai un videi nekaitīgas pārtikas apriti, novēršot risku, veicinot tirdzniecību un aizsargājot patērētāju intereses.

3.pants. (1) Šis likums attiecas uz visu veidu pārtikas apriti un jebkuru tajā iesaistīto pārtikas uzņēmumu un fizisko personu.

(2) Ja Saeimas apstiprinātajos starptautiskajos līgumos paredzēti citādi noteikumi nekā šajā likumā, piemērojami starptautisko līgumu noteikumi.

III nodaļa
Pārtika un tās aprite

4.pants. (1) Latvijā atļauta tikai kvalitātes un obligātajām nekaitīguma prasībām atbilstošas pārtikas aprite.

(2) Obligātās nekaitīguma prasības, kuru ievērošana nodrošina pārtikas produkta, pārtikas aprites vai ar to saistītā pakalpojuma nekaitīgumu cilvēka veselībai, dzīvībai vai videi, apstiprina Ministru kabinets, taču pieļaujamais piesārņojuma līmenis nedrīkst būt augstāks par attiecīgo Latvijā ražotās produkcijas piesārņojuma līmeni.

(3) Pārtikai, kas paredzēta atsevišķām patērētāju grupām, Ministru kabinets var noteikt īpašas prasības.

(4) Atsevišķām pārtikas produktu grupām Ministru kabinets nosaka kvalitātes un klasifikācijas prasības un kārtību, kādā novērtējama attiecīgo produktu atbilstība šīm prasībām.

(5) Ja ražotās pārtikas piesārņojuma līmenis ir zemāks par Eiropas Savienības valstīs pieļaujamo, obligātajās nekaitīguma prasībās nosakāms zemākais piesārņojuma līmenis.

(6) Prasības attiecībā uz mājas apstākļos ražotas pārtikas ražošanu un izplatīšanu nosaka Ministru kabinets.

(7) Pārtikas apritei nepieciešamos pavaddokumentus nosaka Ministru kabinets.

(8) Pārtiku, kura satur ģenētiski modificētus organismus vai ir ražota no tiem, Latvijā drīkst izplatīt tikai pēc attiecīgas atļaujas saņemšanas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(9) Pārtikai, kura satur ģenētiski modificētus organismus vai ir ražota no tiem, marķējumā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un gadījumos norāda informāciju par tās ģenētiski modificētajām sastāvdaļām vai to, ka šī pārtika ražota no ģenētiski modificētiem organismiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.12.2001. un 12.09.2002. likumu, kas stājas spēkā 16.10.2002.)

5.pants. (1) Uzņēmumi, kuru darbība ir saistīta ar gaļas ieguvi, pārtikas apstrādi, pārstrādi, ražošanu, saldēšanu, uzglabāšanu un iesaiņošanu, var iesaistīties pārtikas apritē, ja to darbība ar katru pārtikas grupu minētajos pārtikas aprites posmos un vietās ir atzīta un tiem piešķirts atzīšanas numurs.

(2) Pārtikas uzņēmumu darbību atzīst un atzīšanas numuru tiem piešķir Pārtikas un veterinārais dienests.

(3) Uzņēmumi, kuru darbības veids nav minēts šā panta pirmajā daļā, pārtikas apritē var iesaistīties, ja tie ir reģistrēti Pārtikas un veterinārajā dienestā.

(4) Pārtikas uzņēmumu darbības atzīšanas kārtību vai reģistrācijas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(5) Fakts, ka pārtikas uzņēmuma darbība ir atzīta vai reģistrēta, apliecina, ka uzņēmums spēj pastāvīgi nodrošināt savas darbības un produkcijas atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un atrodas Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzībā un kontrolē.

(6) Pārtikas uzņēmuma darbību atbilstoši importētājvalsts prasībām atzīst Pārtikas un veterinārais dienests.

(7) Pārtikas uzņēmuma konkrēto darbību pārtikas apritē, ja darbība nav atzīta vai reģistrēta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, aptur saskaņā ar likumu "Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību".

(8) Šā panta pirmā un trešā daļa neattiecas uz Valsts farmācijas inspekcijas kompetencē esošajām zāļu un farmaceitisko produktu izplatīšanas vietām.

(12.09.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.10.2002.)

6.pants.

(Izslēgts ar 13.12.2001. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

7.pants. (1) Pārtikas uzņēmums savā darbībā ir atbildīgs par pārtikas kvalitāti un nekaitīgumu, kā arī par izplatāmās pārtikas atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām un uzņēmuma deklarētajām prasībām.

(2) Persona, kura veic saimniecisko darbību un iesaistījusies kādā no pārtikas aprites posmiem, ir atbildīga par to, lai tiktu izpildītas visas pārtikas apriti reglamentējošās normatīvo aktu prasības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.12.2001. un 12.09.2002. likumu, kas stājas spēkā 16.10.2002.)

8.pants. (1) Pārtikas uzņēmuma pienākums ir veikt paškontroli, novērst jebkuru darbību vai procesu, kas nelabvēlīgi ietekmē pārtikas nekaitīgumu, un nodrošināt attiecīgās pārtikas aprites drošības procedūras vai kontroles pasākumus, to ieviešanu pārtikas saglabāšanā un pārbaudē.

(2) Pārtikas apritei jānotiek atbilstoši Ministru kabineta noteiktajām pārtikas higiēnas prasībām.

(3) Pārtikas apritē iesaistītajām personām jāievēro normatīvajos aktos noteiktās personāla higiēnas prasības.

(4) Pārtikas uzņēmuma pienākums ir reģistrēt pārtikas piegādātājus, pārtiku, pārtikas izejvielas un citas vielas, ko paredzēts tajā iekļaut, kā arī uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības), kuriem uzņēmums piegādājis pārtiku. Reģistrētā informācija pēc pieprasījuma iesniedzama Pārtikas un veterinārajam dienestam.

(5) Pārtikas uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par savā uzņēmumā pārtikas apritē nodarbināto fizisko personu profesionālo kvalifikāciju. Šīm personām izvirzāmās prasības reglamentē Ministru kabineta noteikumi.

(6) Paškontroles sistēmas ietvaros konstatējis pārtikas neatbilstību obligātajām nekaitīguma prasībām, uzņēmums informē par to Pārtikas un veterināro dienestu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(7) Pārtikas uzņēmumiem ir jāievēro dokumentēts pasākumu komplekss, kas nodrošina higiēnas un ražošanas atbilstību ražotāja noteiktajām kvalitātes prasībām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.12.2001. un 12.09.2002. likumu, kas stājas spēkā 16.10.2002.)

9.pants. (1) Materiāliem un priekšmetiem, kuri ir saskarē vai kuri var nonākt saskarē ar pārtiku, kā arī ar ūdeni, kas paredzēts cilvēka patēriņam, jābūt ražotiem saskaņā ar labu ražošanas praksi.

(2) (Izslēgta ar 12.09.2002. likumu.)

(3) Materiāli un priekšmeti, kas nonāk saskarē ar pārtiku, normālos vai paredzamos lietošanas apstākļos nedrīkst pārtikā radīt ķīmiskas, bioloģiskas vai fizikālas izmaiņas, kuras var:

1) nodarīt kaitējumu cilvēka veselībai, dzīvībai vai videi;

2) izraisīt nevēlamas izmaiņas pārtikas produktu sastāvā;

3) pasliktināt organoleptiskās, ar cilvēka maņu orgāniem uztveramās pārtikas īpašības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.09.2002. likumu, kas stājas spēkā 16.10.2002.)

10.pants. (1) Materiāliem un priekšmetiem, pārtikas piedevām, tehnoloģiskajām iekārtām, inventāram, tarai un iesaiņojumam, mazgāšanas, dezinfekcijas un citiem līdzekļiem, darba un tehnoloģiskajiem procesiem, kas nonāk saskarē ar pārtiku, jāatbilst Ministru kabineta noteiktajām obligātajām nekaitīguma prasībām.

(2) Pārtikas apritē izmantojamām telpām un citām platībām ēkās vai transportlīdzekļos, kā arī palīgtelpām, kas nepieciešamas personāla higiēnas nodrošināšanai, ir jāatbilst normatīvajos aktos noteiktajām pārtikas uzņēmumu higiēnas prasībām.

(3) Piesārņojums pārtikā nedrīkst pārsniegt normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā noteiktās maksimāli pieļaujamās normas.

(4) Transportlīdzekļiem, kas iesaistīti pārtikas apritē, jāatbilst valstī noteiktajām normatīvo aktu prasībām, un ir jābūt Pārtikas un veterinārā dienesta izsniegtai atļaujai pārtikas pārvadāšanai ar tiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.09.2002. likumu, kas stājas spēkā 16.10.2002.)

11.pants. Dzeramajam ūdenim, kā arī ūdenim, kuru izmanto pārtikas apritē vai ar pārtiku saistītā inventāra un iekārtu mazgāšanai, kā arī ledum, ko izmanto tiešā dzesēšanā, jāatbilst normatīvo aktu prasībām, izņemot svaigu zivju apstrādi atklātā jūrā, kur pārtikas aprites tehnoloģiskajos procesos var izmantot arī attīrītu jūras ūdeni.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.09.2002. likumu, kas stājas spēkā 16.10.2002.)

12.pants. Pārtikas apritē aizliegts izmantot radiācijas sterilizāciju, izņemot gadījumus, kad tās izmantošana paredzēta Ministru kabineta noteikumos.

13.pants. (1) Marķējumā sniegtā informācija, kā arī reklāma nedrīkst būt maldinoša vai piedēvēt pārtikas precēm īpašības, kuras tām nepiemīt.

(2) Par marķējuma atbilstību patiesajiem rādītājiem un fasējuma saturam ir atbildīgs pārtikas uzņēmums, kas pārtiku ražojis vai fasējis, vai arī pārtikas izplatītājs, ja viņš ir mainījis produkta oriģinālo fasējumu, marķējumu vai uzlicis jaunu marķējumu.

(3) Latvijā izplatāmajai pārtikai jābūt marķētai saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem.

IV nodaļa
Izplatīšanai nederīga pārtika

14.pants. Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonas, ražotājs vai izplatītājs pārtiku atzīst par nederīgu, ja:

1) tā neatbilst obligātajām nekaitīguma prasībām;

2) tai ir beidzies derīguma termiņš;

3) tā nav marķēta atbilstoši normatīvo aktu prasībām;

4) pārbaudē, pamatojoties uz pierādījumiem, ir konstatēta tās bojāšanās, kā arī organoleptisko, ar cilvēka maņu orgāniem uztveramo pārtikas īpašību pasliktināšanās;

5) tā ir falsificēta un tiek maldināts patērētājs;

6) tai nav normatīvajos aktos noteikto pavaddokumentu;

7) to paredz citi normatīvie akti.

(13.12.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

15.pants. (1) Noteikumus par izplatīšanai nederīgas pārtikas turpmākās izmantošanas vai iznīcināšanas kārtību apstiprina Ministru kabinets.

(2) Izdevumus, kas saistīti ar nederīgas pārtikas izņemšanu no apgrozības, pārstrādi vai iznīcināšanu, sedz pārtikas izplatītājs. Šajā gadījumā viņš sedz arī ar valsts uzraudzību un kontroli saistītos izdevumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.12.2001. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

V nodaļa
Pārtikas aprites valsts uzraudzība un kontrole

16.pants. (1) Pārtikas aprites valsts uzraudzības un kontroles politikas izstrādi koordinē Ministru kabineta izveidota koordinējoša un konsultatīva institūcija — Pārtikas padome.

(2) Pārtikas padome darbojas saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātu nolikumu.

17.pants.

(Izslēgts ar 13.12.2001. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

18.pants. Pārtikas padomes galvenie uzdevumi ir šādi:

1) sagatavot priekšlikumus par valsts politikas prioritātēm pārtikas apritē;

2) veicināt pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas valsts politikas un pārtikas ražošanas attīstības politikas saskaņošanu;

3) izvērtēt priekšlikumus un rekomendācijas attiecībā uz normatīvo aktu sistēmu pārtikas aprites jomā;

4) koordinēt pārtikas aprites valsts uzraudzības un kontroles politikas izstrādi un pārraudzīt tās īstenošanu;

5) katru gadu izvērtēt pārtikas kontroles programmas, kā arī pārtikas kontroles un uzraudzības rezultātus;

6) izvērtēt Pārtikas un veterinārā dienesta finansiālo nodrošinājumu un sagatavot priekš-likumus par grozījumiem finansējumā;

7) sagatavot priekšlikumus par līdzdalību starptautiskajās organizācijās, kuras darbojas pārtikas aprites jomā, kā arī par starptautisko noteikumu atzīšanu pārtikas aprites jomā.

(13.12.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

19.pants. (1) Labklājības ministrija veido un koordinē uztura politiku, kā arī atbild par pārtikas nekaitīguma vispārīgo prasību izstrādāšanu un atbilstošo normatīvo aktu projektu iesniegšanu Ministru kabinetam.

(2) Labklājības ministrs uztura politikas izstrādāšanai un koordinēšanai izveido konsultatīvu uztura padomi.

(3) Labklājības ministrs apstiprina ieteicamās Latvijas iedzīvotāju uzturnormas un veselīga uztura ieteikumus.

(4) Labklājības ministrijas Valsts sanitārā inspekcija kontrolē pa ūdensapgādes sistēmām iedzīvotājiem piegādātā dzeramā ūdens atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

(5) Dzeramā ūdens monitoringa un kontroles kārtību nosaka Ministru kabinets.

(13.12.2001. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.09.2002. likumu, kas stājas spēkā 16.10.2002.)

20.pants. Latvijas Pārtikas centrs ir Labklājības ministrijas pārraudzībā esoša institūcija. Tas darbojas saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātu nolikumu. Latvijas Pārtikas centra galvenie uzdevumi ir šādi:

1) analizēt pārtikas un uztura izraisīto slimību monitoringa rezultātus, kā arī attiecīgā gada pārtikas aprites valsts uzraudzības un kontroles rezultātus un sagatavot priekšlikumus pārtikas nekaitīguma un uztura politikas optimizācijai;

2) sagatavot priekšlikumus par uztura un pārtikas nekaitīguma vispārīgajām prasībām, par Eiropas Savienības prasību ieviešanu pārtikas aprites jomā, kā arī normatīvo aktu projektus;

3) organizēt zinātniski pamatotu priekšlikumu sagatavošanu par pārtikas nekaitīguma un uztura problēmu risināšanu (par rīcību krīžu gadījumos, jaunām pārtikas izraisītām slimībām, riska faktoru noteikšanu u.tml.);

4) veikt konsultatīvās uztura padomes sekretariāta funkcijas;

5) informēt sabiedrību par aktuālajiem pārtikas nekaitīguma un uztura jautājumiem;

6) informēt pārtikas uzņēmumus un patērētājus par pārtikas nekaitīgumu un uzturu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem;

7) atbilstoši savai kompetencei sadarboties ar starptautiskajām organizācijām;

8) sagatavot priekšlikumus un normatīvo aktu projektus ar ģenētiski modificēto organismu, tajā skaitā jaunās pārtikas, izplatību saistīto problēmu risināšanai.

(13.12.2001. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.09.2002. likumu, kas stājas spēkā 16.10.2002.)

21.pants. (1) Pārtikas aprites valsts uzraudzību un kontroli veic Zemkopības ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde — Pārtikas un veterinārais dienests.

(2) Pārtikas un veterinārā dienesta funkcijas ir:

1) pārtikas apritē:

a) uzraudzīt un kontrolēt visos pārtikas aprites posmos pārtikas produktu (izņemot nefasētu dzeramo ūdeni, ko iedzīvotājiem piegādā pa ūdensapgādes sistēmām) atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām,

b) atzīt un reģistrēt pārtikas uzņēmumu darbību, kā arī anulēt to atzīšanu un reģistrāciju normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā,

c) visos pārtikas aprites posmos uzraudzīt un kontrolēt pārtikas uzņēmumu darbību un pārtikas aprites procesu atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām,

d) visos pārtikas aprites posmos veikt riska faktoru izpēti un analīzi;

2) sanitārajā robežkontrolē — normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā uzraudzīt un kontrolēt valsts robežas kontroles punktos, kā arī brīvajās zonās, brīvajās noliktavās un muitas noliktavās pārtikas ievešanu valstī, veterinārajai uzraudzībai pakļauto produktu, kā arī citu preču un produktu ievešanu, izvešanu vai pārvadāšanu tranzītā;

3) laboratoriskā izmeklēšana (tajā skaitā references funkcijas noteiktās jomās saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību). Obligāti veicama vispusīga laboratoriskā pārbaude importētai pārtikai, kuras cena ir zemāka par attiecīgā ražotāja attiecīgās produkcijas vairumcenu savā valstī;

4) bioloģiskās lauksaimniecības produktu apritē:

a) uzraudzīt un kontrolēt bioloģiskās lauksaimniecības produktu un procesu atzīšanas kārtību un bioloģiskās lauksaimniecības produktu apriti atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām,

b) reģistrēt bioloģisko lauksaimniecības produktu apritē iesaistītās personas;

5) pēc eksportētājuzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) pieprasījuma apliecināt atbilstību savas kompetences ietvaros;

6) pārtikas produktu valsts intervencē:

a) kontrolēt valsts intervencē iepērkamo pārtikas produktu atbilstību obligātajām kvalitātes un nekaitīguma prasībām,

b) veikt intervences noliktavu uzraudzību atbilstoši normatīvo aktu prasībām;

7) nodrošināt savas kompetences ietvaros sadarbību ar starptautiskajām organizācijām, kā arī starptautisko pārtikas kontroles sistēmu darbību. Riska faktoru izpētes un riska samazināšanas nolūkā noskaidrot obligātajām nekaitīguma prasībām neatbilstošas pārtikas ražotājus un izplatītājus;

8) uzraudzīt un kontrolēt ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību;

9) veikt veterināro uzraudzību un kontroli saskaņā ar normatīvajiem aktiem;

10) noteikt riska vadības pagaidu pasākumus bīstamības samazināšanai līdz riska novērtēšanai un riska vadības izstrādāšanai, ja ir konstatēts iespējamais apdraudējums cilvēku vai dzīvnieku veselībai un nav veikta riska analīze;

11) veikt citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas;

12) iesaistoties Eiropas Savienības ātrās izziņošanas sistēmā, veikt riska faktoru izpēti un panākt riska samazināšanu, novēršot obligātajām nekaitīguma prasībām neatbilstošas pārtikas importu Latvijā.

(3) Pārtikas aprites valsts uzraudzību un kontroli Pārtikas un veterinārais dienests veic saskaņā ar Pārtikas padomē izvērtētajām un zemkopības ministra apstiprinātajām uzraudzības programmām, ievērojot likumā par valsts budžetu kārtējam gadam piešķirto apropriāciju.

(4) Prasības pārtikas ievešanai valstī, izvešanai no tās un tranzīta pārvadājumiem, kontroles kārtību valsts robežas kontroles punktos, kā arī brīvajās zonās, brīvajās noliktavās un muitas noliktavās un kontrolei pakļauto preču sarakstu nosaka Ministru kabinets. Šajā sarakstā neiekļauto preču imports nav atļauts.

(5) Prasības iekārtojumam kontroles punktos, kuros veic pārtikas sanitāro robežkontroli, un kontroles punktu atzīšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(6) Prasības references laboratorijām un references laboratoriju pilnvarošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(13.12.2001. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.09.2002. likumu, kas stājas spēkā 16.10.2002.)

21.1 pants. (1) Pārtikas un veterinārajā dienestā ietilpst centrālais aparāts, teritoriālās struktūrvienības, Sanitārā robežinspekcija, Valsts veterinārmedicīnas diagnostikas centrs un laboratorijas.

(2) Pārtikas un veterinārā dienesta nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

(3) Pārtikas un veterinārā dienesta darbu vada dienesta direktors, kas vienlaikus ir arī valsts galvenais pārtikas un veterinārais inspektors.

(4) Valsts galvenais pārtikas un veterinārais inspektors pilnvaro Pārtikas un veterinārā dienesta valsts vecākos pārtikas un veterināros inspektorus, valsts vecākos pārtikas inspektorus, valsts vecākos veterināros inspektorus, valsts vecākos sanitāros robežinspektorus, valsts pārtikas inspektorus, valsts veterināros inspektorus un valsts sanitāros robežinspektorus veikt pārbaudes attiecīgā jomā.

(5) Pārtikas un veterinārā dienesta teritoriālā struktūrvienība veic valsts uzraudzības un kontroles funkcijas noteiktā valsts teritorijas daļā. Teritoriālās struktūrvienības vadītājs ir attiecīgās teritorijas valsts vecākais pārtikas inspektors vai valsts vecākais veterinārais inspektors. Ja teritoriālās struktūrvienības vadītājs ir attiecīgās teritorijas valsts vecākais pārtikas inspektors, tad viņa vietnieks ir valsts vecākais veterinārais inspektors, un otrādi.

(6) Sanitārā robežinspekcija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veic valsts uzraudzības un kontroles funkcijas Ministru kabineta noteiktajos valsts robežas kontroles punktos, kā arī brīvajās zonās, brīvajās noliktavās un muitas noliktavās attiecībā uz pārtikas ievešanu valstī, veterinārajai uzraudzībai pakļauto produktu, kā arī citu preču un produktu ievešanu, izvešanu un pārvadāšanu tranzītā.

(7) Sanitārās robežinspekcijas darbu vada Sanitārās robežinspekcijas priekšnieks. Sanitārās robežinspekcijas priekšnieka vietnieki ir valsts vecākie sanitārie robežinspektori veterinārajā, fitosanitārajā, pārtikas nekaitīguma un nepārtikas preču drošuma jomā.

(8) Pārtikas un veterinārā dienesta finansu līdzekļus veido valsts pamatbudžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem, ieņēmumi no maksas pakalpojumiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, ārvalstu finansu palīdzība likumā par valsts budžetu kārtējam gadam noteiktajā apjomā, saņemtie ziedojumi un dāvinājumi.

(9) Kārtību, kādā maksā par šajā likumā noteiktajām valsts uzraudzības un kontroles darbībām, un Pārtikas un veterinārā dienesta sniegto maksas pakalpojumu veidus nosaka Ministru kabinets.

(13.12.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

22.pants. (1) (Izslēgta ar 13.12.2001. likumu.)

(2) Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonām savas kompetences ietvaros, uzrādot dienesta apliecību, ir tiesības:

1) bez iepriekšēja brīdinājuma apmeklēt jebkuru pārtikas uzņēmumu, pieprasīt dokumentus un informāciju, iepazīties ar materiāliem, ņemt dokumentu kopijas un izrakstus no dokumentiem, kā arī veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu pārtikas aprites valsts uzraudzību un kontroli;

2) saskaņā ar normatīvajiem aktiem ņemt paraugus un nosūtīt tos pārbaudei uz attiecīgu akreditētu laboratoriju. Ja ir konstatēta neatbilstība normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, pārtikas uzņēmums sedz visus pārbaudes izdevumus;

3) uzraudzīt un kontrolēt personāla obligāto veselības pārbaužu periodiskumu un apjomu un to, kā personāls ievēro higiēnas prasības, mērinstrumentu uzrādīto lielumu nolasīšanu pārtikas uzņēmumā, kā arī šā likuma 23.pantā minētos objektus;

4) saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem līdz apstākļu pilnīgai noskaidrošanai apturēt pārtikas uzņēmuma darbību vai pārtikas izplatīšanu, atzīt pārtiku par izplatīšanai nederīgu un izņemt no apgrozības, ja radušās pamatotas aizdomas par tās kaitīgumu cilvēka veselībai, dzīvībai vai videi;

5) ja nepieciešams, sagatavot tiesībaizsardzības iestādēm materiālus vainīgo personu saukšanai pie kriminālatbildības;

6) ja nepieciešams, savu uzdevumu veikšanas nodrošināšanai pieaicināt tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekus;

7) ja kāds no pārtikas partijas produktiem neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, atzīt visu viena veida vai šķiras pārtikas partiju, sūtījumu vai pievedumu par neatbilstošu prasībām, izņemot gadījumu, kad pilnīga pārtikas analīze apliecina pārējās pārtikas atbilstību prasībām;

(3) Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir tiesīgas saukt vainīgās personas pie administratīvās atbildības.

(4) Ja notikusi vai ir iespējama pārtikas izraisīto slimību vai saindēšanās masveida izplatība, valsts galvenais pārtikas un veterinārais inspektors nosaka pārtikas aprites ierobežojumus.

(5) Ja rodas draudi cilvēka dzīvībai vai veselībai, valsts galvenais pārtikas un veterinārais inspektors ir tiesīgs noteikt ierobežojumus vai aizliegumus pārtikas ievešanai Latvijā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.12.2001. un 12.09.2002. likumu, kas stājas spēkā 16.10.2002.)

23.pants. Valsts uzraudzībai un kontrolei tiek pakļauti:

1) pārtikas uzņēmumu telpas, teritorija, transportlīdzekļu, mašīnu un iekārtu stāvoklis un izmantošana;

2) izejmateriāli, sastāvdaļas, tehnoloģiskie līdzekļi un citi produkti, kurus izmanto pārtikas produktu sagatavošanā un ražošanā; pusfabrikāti un gatavie produkti, kā arī materiāli un priekšmeti, kas nonāk saskarē ar pārtiku;

3) pārtikas apritē izmantojamo ķīmisko vielu glabāšana, lietošana un to iespējamās atliekas pārtikā;

4) pārtikas uzņēmuma iekšējā kvalitātes kontroles un uzraudzības sistēma;

5) pārtikas produktu marķēšana un reklamēšana.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.12.2001. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

24.pants. (1) Valsts uzraudzības un kontroles funkciju izpildē iesaistītajām institūcijām un amatpersonām jānodrošina uzraudzības un kontroles gaitā iegūtās informācijas neizpaušana, izņemot informāciju par iespējamo kaitējumu cilvēka veselībai, dzīvībai vai videi.

(2) Valsts uzraudzībā un kontrolē iesaistītās institūcijas un amatpersonas par savu rīcību un lēmumiem atbild likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(3) Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonas nedrīkst personiski vai ar trešo personu starpniecību piedalīties kontrolei pakļauto uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) saimnieciskajā darbībā.

(4) Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonu rīkojumus un lēmumus var atcelt augstāka amatpersona. Valsts galvenā pārtikas un veterinārā inspektora rīkojumus un lēmumus var pārsūdzēt tiesā.

(5) Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonu rīkojumu un lēmumu pārsūdzēšana neaptur to izpildi, izņemot lēmumus par administratīvā soda uzlikšanu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktajos gadījumos.

(13.12.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

25.pants. Epidēmiju, epizootiju un masveida toksikožu, kā arī to izcelšanās draudu gadījumos ekskluzīvas tiesības pārtikas aprites valsts uzraudzībā un kontrolē saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem ir Labklājības ministrijas un Zemkopības ministrijas pārraudzībā un pakļautībā esošajām institūcijām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.12.2001. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

26.pants. Naudas līdzekļus, kas iegūti, iekasējot Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonu uzliktos naudas sodus par administratīvajiem pārkāpumiem, kā arī līdzekļus, kas iegūti, realizējot likumā noteiktajā kārtībā konfiscēto mantu, preces vai citus priekšmetus, ieskaita valsts budžetā.

(13.12.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

VI nodaļa
Nobeiguma noteikumi

(Nodaļa izslēgta ar 13.12.2001. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

Pārejas noteikumi

1. Pārtikas uzņēmumu atzīšanu pilnvarotā kompetentā institūcijā un reģistrāciju speciālajā pārtikas uzņēmumu reģistrā uzsākt pēc Ministru kabineta noteikumu pieņemšanas par pārtikas uzņēmumu atzīšanas un reģistrācijas kārtību šajos noteikumos paredzētajā termiņā.

2. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par pārtikas aprites kārtību un uzraudzību" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 14.nr.; 1997, 3.nr.).

3. Ministru kabinets:

1) līdz 2002.gada 31.decembrim izdod noteikumus, kas reglamentē prasības pārtikas ievešanai valstī, izvešanai no tās un tranzīta pārvadājumiem, kontroles kārtību uz valsts robežas kontroles punktos, brīvajās zonās, brīvajās noliktavās un muitas noliktavās un kontrolei pakļauto preču sarakstu;

2) līdz 2002.gada 31.decembrim izdod noteikumus, kas reglamentē prasības iekārtojumam kontroles punktos, kuros veic pārtikas sanitāro robežkontroli, un kontroles punktu atzīšanas kārtību;

3) līdz 2002.gada 31.decembrim izdod noteikumus, kas reglamentē kārtību, kādā maksā par šajā likumā noteiktajām valsts uzraudzības un kontroles darbībām, un Pārtikas un veterinārā dienesta sniegto maksas pakalpojumu veidus;

4) līdz 2002.gada 31.decembrim izdod noteikumus, kas reglamentē kvalitātes un klasifikācijas prasības atsevišķām pārtikas produktu grupām un kārtību, kādā novērtējama attiecīgo produktu atbilstība šīm prasībām;

5) līdz 2002.gada 31.decembrim izdod noteikumus, kas reglamentē prasības references laboratorijām un references laboratoriju pilnvarošanas kārtību;

6) līdz 2002.gada 31.decembrim izdod noteikumus, kas reglamentē dzeramā ūdens monitoringa un kontroles kārtību;

7) līdz 2002.gada 31.martam izdod noteikumus "Pārtikas uzņēmumu novērtēšanas, atzīšanas un reģistrācijas kārtība";

8) līdz 2003.gada 1.martam izdod noteikumus, kas reglamentē prasības attiecībā uz mājas apstākļos ražotas pārtikas ražošanu un izplatīšanu;

9) līdz 2003.gada 1.martam izdod noteikumus, kas reglamentē pārtikas apritei nepieciešamos pavaddokumentus;

10) līdz 2003.gada 1.jūnijam izdod noteikumus, kas reglamentē prasības attiecībā uz pārtikas apriti;

11) līdz 2003.gada 1.jūnijam nosaka kārtību, kādā paškontroles sistēmas ietvaros konstatējis pārtikas neatbilstību obligātajām nekaitīguma prasībām, uzņēmums informē par to Pārtikas un veterināro dienestu.

(13.12.2001. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.09.2002. likumu, kas stājas spēkā 16.10.2002.)

4. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu izdošanai ir spēkā Ministru kabineta 2001.gada 6.marta noteikumi nr.106 "Pārtikas uzņēmumu atzīšanas un reģistrācijas kārtība", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu, bet ne ilgāk kā līdz 2002.gada 31.martam.

(13.12.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

5. Šā likuma 21.panta otrās daļas 8.punkts stājas spēkā pēc attiecīgu grozījumu izdarīšanas likumā "Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm".

(13.12.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

6. Šā likuma 21.panta otrās daļas 2.punkts un 21.1 panta piektā daļa attiecībā uz valsts uzraudzību un kontroli brīvajās noliktavās stājas spēkā 2002.gada 1.jūlijā.

(13.12.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

7. Atzīšana, kas pārtikas uzņēmumiem veikta saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 6.marta noteikumiem nr.106 "Pārtikas uzņēmumu atzīšanas un reģistrācijas kārtība", uzskatāma par spēkā esošu.

(12.09.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.10.2002.)

8. Pārtikas uzņēmumiem (izņemot tos, kuriem ir piešķirts atzīšanas numurs saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 6.marta noteikumiem nr.106 "Pārtikas uzņēmumu atzīšanas un reģistrācijas kārtība"), kuri iesaistījušies pārtikas apritē līdz šā likuma 5.panta ceturtajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, aizliegts piedalīties pārtikas apritē, ja tie nav pieteikušies Pārtikas un veterinārajā dienestā līdz 2003.gada 1.janvārim. Ja pārtikas uzņēmumi, kuru darbības veids minēts šā likuma 5.panta pirmajā daļā, ir valsts uzraudzībā un kontrolē un atbilst normatīvo aktu prasībām, Pārtikas un veterinārais dienests tiem piešķir atzīšanas numuru. Pārtikas uzņēmumus, kuru darbības veids nav minēts šā likuma 5.panta pirmajā daļā, reģistrē Pārtikas un veterinārais dienests, piešķirot tiem reģistrācijas numuru.

(12.09.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.10.2002.)

9. Pārtikas uzņēmumi, kuri vēlas iesaistīties pārtikas apritē līdz šā likuma 5.panta ceturtajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, darbību drīkst uzsākt tikai pēc tam, kad saņemta Pārtikas un veterinārā dienesta atļauja.

(12.09.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.10.2002.)

10. Pārtikas uzņēmumi, kuri nav iesaistījušies pārtikas apritē līdz šā likuma 5.panta ceturtajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, darbību drīkst uzsākt tikai pēc pārtikas uzņēmuma atzīšanas vai reģistrācijas numura saņemšanas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(12.09.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.10.2002.)

Likums Saeimā pieņemts 1998.gada 19.februārī
Valsts prezidents G.Ulmanis
Rīgā 1998.gada 6.martā
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Saeima Veids: likums Pieņemts: 19.02.1998.Stājas spēkā: 20.03.1998.Tēma:  Patērētāju tiesībasPublicēts: Latvijas Vēstnesis, 60/61, 06.03.1998.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 7, 02.04.1998.
Dokumenta valoda:
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Uz tiesību akta pamata izdotie
  • Skaidrojumi
  • Citi saistītie dokumenti
47184
{"selected":{"value":"16.10.2002","content":"<font class='s-1'>16.10.2002.-09.12.2003.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"01.01.2023","iso_value":"2023\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2023.-...<\/font> <font class='s-2'>N\u0101kotnes<\/font>"},{"value":"01.07.2019","iso_value":"2019\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2019.-31.12.2022.<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2019","iso_value":"2019\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2019.-30.06.2019.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"28.11.2018","iso_value":"2018\/11\/28","content":"<font class='s-1'>28.11.2018.-31.12.2018.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2018","iso_value":"2018\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2018.-27.11.2018.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"24.05.2017","iso_value":"2017\/05\/24","content":"<font class='s-1'>24.05.2017.-31.12.2017.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2015","iso_value":"2015\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2015.-23.05.2017.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"26.11.2014","iso_value":"2014\/11\/26","content":"<font class='s-1'>26.11.2014.-31.12.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"12.10.2012","iso_value":"2012\/10\/12","content":"<font class='s-1'>12.10.2012.-25.11.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2012","iso_value":"2012\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2012.-11.10.2012.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2011","iso_value":"2011\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2011.-31.12.2011.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"24.11.2010","iso_value":"2010\/11\/24","content":"<font class='s-1'>24.11.2010.-31.12.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"23.06.2010","iso_value":"2010\/06\/23","content":"<font class='s-1'>23.06.2010.-23.11.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2010","iso_value":"2010\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2010.-22.06.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"15.12.2009","iso_value":"2009\/12\/15","content":"<font class='s-1'>15.12.2009.-31.12.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2009","iso_value":"2009\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2009.-14.12.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"26.02.2008","iso_value":"2008\/02\/26","content":"<font class='s-1'>26.02.2008.-30.06.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2008","iso_value":"2008\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2008.-25.02.2008.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"20.12.2007","iso_value":"2007\/12\/20","content":"<font class='s-1'>20.12.2007.-31.12.2007.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"05.10.2007","iso_value":"2007\/10\/05","content":"<font class='s-1'>05.10.2007.-19.12.2007.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2007","iso_value":"2007\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2007.-04.10.2007.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2006","iso_value":"2006\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2006.-31.12.2006.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"21.12.2005","iso_value":"2005\/12\/21","content":"<font class='s-1'>21.12.2005.-31.12.2005.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"24.11.2004","iso_value":"2004\/11\/24","content":"<font class='s-1'>24.11.2004.-20.12.2005.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.05.2004","iso_value":"2004\/05\/01","content":"<font class='s-1'>01.05.2004.-23.11.2004.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"10.12.2003","iso_value":"2003\/12\/10","content":"<font class='s-1'>10.12.2003.-30.04.2004.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"16.10.2002","iso_value":"2002\/10\/16","content":"<font class='s-1'>16.10.2002.-09.12.2003.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2002","iso_value":"2002\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2002.-15.10.2002.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"20.03.1998","iso_value":"1998\/03\/20","content":"<font class='s-1'>20.03.1998.-31.12.2001.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
16.10.2002
84
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva