1. Noteikumos lietotie termini:

1.1. asinsdienests — ārstniecības iestāžu un to struktūrvienību kopums, kas sagatavo asins pagatavojumus un nodrošina ārstniecības iestāžu apgādi ar tiem;

1.2. asinsdonoru centrs — ārstniecības iestāde, kas sagatavo asins pagatavojumus, kā arī metodiski vada, organizē un koordinē asins pagatavojumu sagatavošanu un lietošanu;

1.3. asins sagatavošanas nodaļa — ārstniecības iestādes struktūrvienība, kas sagatavo asins pagatavojumus un apgādā ar tiem ārstniecības iestādes.

2. Šie noteikumi nosaka prasības asinsdienestam (arī asinsdienesta telpām, medicīniskajam aprīkojumam, procedūrām un higiēnas pasākumiem).

3. Par šo noteikumu ievērošanu ir atbildīgs asinsdonoru centra vai asins sagatavošanas nodaļas vadītājs.

4. Asinsdienestā veicamo procedūru dokumentēšanas kārtību nosaka veselības ministrs.

(Grozīts ar MK 28.10.2003. noteikumiem Nr. 596)

5. Asinsdonoru centra un asins sagatavošanas nodaļas personālam ir jābūt speciāli apmācītam atbilstošo funkciju veikšanai.

6. Asinsdonoru centra un asins sagatavošanas nodaļas vadītājam ir jābūt sertificētam transfuzioloģijā. Asins sagatavošanas nodaļas vadītājs ir atbildīgs par nodaļas personāla darbu un pasākumiem, kas saistīti ar donora un recipienta drošību.

7. Asinsdonoru centra un asins sagatavošanas nodaļas ārstiem ir jābūt sertificētiem transfuzioloģijā. Nesertificētiem ārstiem atļauts strādāt tikai transfuzioloģijā sertificētu ārstu vadībā. Māsām ir jābūt reģistrētām māsu reģistrā.

8. Reģistratoriem, kuri datu bāzē pārbauda kontrindikācijas, reģistrē donorus, marķē un dokumentē asinis un asins pagatavojumus, kā arī speciālistiem, kuri centrifugē asinis, nav nepieciešama medicīniskā izglītība.

9. Asinsdonoru centrā un asins sagatavošanas nodaļā ir jābūt reģistratūrai ar tādu aprīkojumu, kas nodrošina dokumentu uzglabāšanu, saglabājot to konfidencialitāti.

10. Asinsdonoru centrā un asins sagatavošanas nodaļā ir jābūt ārsta kabinetam, donoru uzgaidāmajai telpai, donoru ģērbtuves vietai un asins sagatavošanas telpai. Darbinieku personiskais un medicīniskais apģērbs glabājams atsevišķi.

11. Imunohematoloģiskie izmeklējumi asins sagatavošanas nodaļā veicami atsevišķā telpā.

12. Asins sagatavošanas telpā ir jābūt:

12.1. ne mazāk kā 4 m² katrai donora vietai;

12.2. gludu, viegli mazgājamu materiālu sienām un grīdai, lai varētu regulāri veikt telpu mitro uzkopšanu;

12.3. medicīniskajām kušetēm vai krēsliem ar roku balstiem donoriem un galdam procedūrai nepieciešamo materiālu un instrumentu novietošanai;

12.4. speciālai tvertnei izmantotā materiāla savākšanai;

12.5. traukiem ar dezinficējošiem līdzekļiem izmantoto instrumentu apstrādei.

13. Asinsdonoru centrā un asins sagatavošanas nodaļā ir jābūt:

13.1. centrifugēšanas telpai, kurā ir galds ar balansēšanas svariem;

13.2. atsevišķai aizslēdzamai telpai izmeklēto asiņu un to komponentu glabāšanai;

13.3. atsevišķai aizslēdzamai telpai neizmeklēto asiņu glabāšanai;

13.4. atsevišķai telpai asins sagatavošanas materiālu glabāšanai;

13.5. personāla ģērbtuvei.

14. Asinsdonoru centrā papildus iekārtojamas šādas telpas:

14.1. atsevišķa telpa automātiskās citaferēzes veikšanai;

14.2. sterils bokss eritrocītu masas mazgāšanai.

15. Minimālais aprīkojums donoru izmeklēšanai:

15.1. termometri;

15.2. špāteles;

15.3. fonendoskops;

15.4. ierīce netiešai arteriālā asinsspiediena mērīšanai;

15.5. medicīniskie svari.

16. Obligātais aprīkojums asins sagatavošanai:

16.1. sterilas sistēmas asins noņemšanai un sterili plastikāta maisi ar antikoagulantu;

16.2. asins plazmas ekstraktori;

16.3. svari piepildīto plastikāta maisu svēršanai;

16.4. stobriņi asins paraugu ņemšanai un stobriņu statīvi;

16. 5. saldēšanas iekārta asins glabāšanai, kurā tiek uzturēta temperatūra no 2 °C līdz 6 °C.

17. Obligātais aprīkojums asins komponentu sagatavošanai:

17.1. refrižeratortipa centrifūga;

17.2. balansēšanas svari.

18. Asinsdonoru centrā un asins sagatavošanas nodaļā ir jābūt atsevišķām saldēšanas kamerām, kurās tiek uzturēta temperatūra no 2 °C līdz 6°C un kuras tiek izmantotas:

18.1. asins un eritrocītu masas glabāšanai;

18.2. asins paraugu, testsistēmu un reaģentu glabāšanai.

19. Asinsdonoru centrā un asins sagatavošanas nodaļā ir jābūt saldēšanas iekārtām asins plazmas sasaldēšanai, kurā tiek uzturēta temperatūra -30 °C.

20. Donoru atlasi asinsdienestā organizē šādi:

20.1. elektroniskajā datu bāzē vai kontrindikāciju kartotēkā pārbauda kontrindikācijas (informācija regulāri jāpapildina un jāpārbauda);

20.2. reģistrējot donoru, pēc donora pases datiem aizpilda donora karti, informē donoru par AIDS profilaksi un par asins ņemšanas procedūru (donors ar parakstu apliecina, ka ir iepazinies ar minēto informāciju);

20.3. novērtē donora veselības stāvokli un anamnēzi, norādot donora kartē atļauto nododamo asiņu devu.

21. Pirms asins nodošanas laboratoriski izmeklē donora asins paraugu:

21.1. nosaka asinsgrupu ar monoklonālajiem serumiem;

21.2. nosaka hemoglobīna vai hematokrīta koncentrāciju asinīs.

22. Donoram, kurš saņem kompensāciju ēšanas režīma nodrošināšanai, papildus veic šādu laboratorisko izmeklēšanu:

22.1. nosaka alanīnaminotransferāzes aktivitāti;

22.2. ne retāk kā reizi sešos mēnešos veic pilnu klīnisko asins analīzi.

23. Prasības asins sagatavošanai:

23.1. asins noņemšanai ir jābūt aseptiskai;

23.2. jālieto sterilas slēgtas sistēmas un sterili apirogēni plastikāta maisi;

23.3. flebotomijas vieta jāapstrādā ar dezinficējošu šķīdumu;

23.4. ja nepieciešama atkārtota vēnas punkcija, jālieto jauns komplekts asins noņemšanai;

23.5. donora asiņu standartdeva ir 450 mililitru;

23.6. plastikāta maisi ar asinīm jānosver, masa jādala ar asins relatīvo blīvumu, iegūstot asins daudzumu mililitros;

23.7. jāizmanto antikoagulants, kura lietošana ir atļauta Latvijas Republikā;

23.8. pēc asins noņemšanas plastikāta maiss ar asinīm četru stundu laikā jānovieto saldēšanas iekārtā 2 °C līdz 4 °C temperatūrā.

24. Prasības as ins komponentu sagatavošanai:

24.1. asins komponenti jāsagatavo no asinīm ar antikoagulantu (centrifugējot vai nostādinot), iegūstot eritrocītu masu un plazmu;

24.2. asins komponentu iegūšanai ir jābūt aseptiskai;

24.3. jālieto sterilas slēgtas sistēmas un sterili apirogēni maisi;

24.4. asinis jācentrifugē speciālās, regulējamās refrižeratortipa centrifūgās;

24.5. asins sadalīšanai komponentos jāizmanto asins plazmas ekstraktors;

24.6. pēc asins sadalīšanas komponentos eritrocītu masa jāievieto īpaši paredzētā saldēšanas iekārtā 2°C līdz 6 °C temperatūrā, bet plazma jāsasaldē -30 °C temperatūrā;

24.7. ja asins komponentus sagatavo pēc asiņu nostādināšanas, tad asinis jānostādina saldēšanas iekārtā 2 °C līdz 6 °C temperatūrā ne ilgāk par 18 stundām.

25. Asins paraugus laboratoriskai izmeklēšanai ņem pēc plastikāta maisa atvienošanas no donora. Kopējais asins daudzums asins paraugiem nedrīkst pārsniegt 40 mililitru.

26. Donora asiņu izmeklēšanu asinsdonoru centrā un asins sagatavošanas nodaļā organizē šādi:

26.1. nosaka asinsgrupu, testējot eritrocītus ar anti-A, anti-B un anti-AB hemaglutinējošiem serumiem un testējot serumu ar 0, A un B standarteritrocītiem;

26.2. nosaka rēzus faktoru, ievērojot šādas prasības:

26.2.1. paralēli jāizmanto divas antirēzus serumu sērijas;

26.2.2. strādājot tikai ar monoklonālajiem reaģentiem, obligāti jāizmanto divu dažādu klonu reaģenti;

26.2.3. ja tests ir D antigēna negatīvs, asinīs jāpārbauda C un E antigēns, kā arī Du antigēns;

26.2.4. katra asins deva jāizmeklē antieritrocitāro antivielu noteikšanai;

26.3. asins paraugu izmeklēšanā sifilisa noteikšanai izmanto hemaglutinācijas reakciju antivielu noteikšanai pret Treponema pallidum (TPHA);

26.4. asins paraugos nosaka alanīnaminotransferāzes koncentrāciju;

26.5. katrā asins paraugā pārbauda šādus antigēnus un antivielas: HBsAg, anti-HIV-1/2, anti-HCV;

26.6. asins paraugus fenotipizē pa visiem rēzus faktora antigēniem;

26.7. nodrošina eritrocītu antigēnu fenotipizēšanu Kella sistēmā;

26.8. veic antieritrocitāro antivielu identifikāciju;

26.9. izdara individuālo asins piemeklēšanu.

27. Asinsdienestā ir jābūt dezinfekcijas līdzekļiem, kuri normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir reģistrēti un atļauti lietošanai Latvijas Republikā. Dezinfekcijas un sterilizācijas pasākumi veicami saskaņā ar attiecīgajā asinsdienesta iestādē izstrādātu dezinfekcijas un sterilizācijas plānu.

28. Sterilitātes kontroli nodrošina šādi:

28.1. ja asinis tiek sagatavotas stikla pudelēs, sterilitātes pārbaudei uz bakterioloģisko laboratoriju nosūta 2 % no sagatavoto pudeļu skaita; ja vienā reizē sagatavots mazāk nekā 100 pudeļu, sterilitātes pārbaudei nepieciešama viena pudele;

28.2. ja asinis vai to komponenti tiek sagatavoti plastikāta maisos, sterilitātes pārbaudei uz bakterioloģisko laboratoriju nosūta 1 % no sagatavoto plastikāta maisu skaita.

29. Bakterioloģiskajā laboratorijā bakterioloģiski pārbauda:

29.1. sterilo materiālu (asins sagatavošanas sistēmas, traukus, šļirces, instrumentus) — ne mazāk kā trīs paraugus no viena nosaukuma priekšmetiem, kas sterilizēti vienā autoklāvā;

29.2. gaisa floru boksā;

29.3. personāla rokas;

29.4. donoru elkoņu locītavu ādu — izlases veidā 3 % donoru.

30. Nederīgās asinis vai asins komponentus utilizē autoklavējot.