Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt 2008. gada 17. jūlija likumu: Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums.
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu
I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini:

1) finansu darījums (turpmāk arī — darījums):

a) noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu piesaistīšana,

b) kreditēšana,

c) skaidras un bezskaidras naudas maksājumu veikšana,

d) bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļu izlaišana un apkalpošana,

e) tirdzniecība savā vai klienta vārdā ar naudas tirgus instrumentiem (čekiem, vekseļiem, depozītu sertifikātiem u.c.), valūtu, finansu līgumiem, vērtspapīriem,

f) uzticības darījumi (trasts),

g) vērtspapīru glabāšana un pārvaldīšana, ieskaitot kolektīvo ieguldījumu fondu un pensiju fondu pārvaldīšanu,

h) galvojumu un citu tādu saistību aktu izsniegšana, ar kuriem kāds uzņēmies pienākumu atbildēt kreditoram par trešās personas parādu,

i) vērtību glabāšana,

j) piedalīšanās akciju emisijā un ar to saistīto pakalpojumu sniegšana,

k) konsultācijas klientiem par finansiāla rakstura pakalpojumiem,

l) starpniecības pakalpojumi naudas instrumentu tirgū,

m) tādas informācijas sniegšana, kas saistīta ar klienta parādu saistību kārtošanu,

n) apdrošināšana,

o) izložu un azartspēļu organizēšana un uzturēšana,

p) citi darījumi, kas pēc būtības ir līdzīgi iepriekšminētajiem;

2) finansu iestāde — Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrēts uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), arī filiāle vai pārstāvniecība, kas dibināta, lai veiktu vienu vai vairākus šajā likumā minētos finansu darījumus, izņemot noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu piesaistīšanu, vai lai iegūtu līdzdalību citu uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) pamatkapitālā. Par finansu iestādi šā likuma izpratnē tiek uzskatīta arī cita juridiskā vai fiziskā persona vai šādu personu apvienība, kuras finansiālā darbība ietver finansu darījumu veikšanu, ar tiem saistīto konsultāciju sniegšanu vai šo darījumu apstiprināšanu;

3) finansu līdzekļi — maksāšanas līdzekļi skaidras un bezskaidras naudas formā, dārgmetāli, kā arī vērtspapīri saskaņā ar likumu "Par vērtspapīriem";

4) klients — juridiskā vai fiziskā persona vai šādu personu apvienība, ko ar kredītiestādi vai finansu iestādi saista vismaz viens finansu darījums;

5) kredītiestāde — banka vai ārvalsts bankas filiāle;

6) neparasta darījuma pazīmju saraksts — Ministru kabineta apstiprināts saraksts, kurā ietvertās pazīmes var liecināt par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai legalizācijas mēģinājumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 19.07.2002.)

2.pants. (1) Šis likums nosaka finansu iestāžu, kredītiestāžu un to uzraudzības un kontroles institūciju pienākumus un tiesības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanā, kā arī Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta (turpmāk — Kontroles dienests) un Konsultatīvās padomes izveidošanas kārtību, šo institūciju pienākumus un tiesības.

(2) Šis likums ir attiecināms arī uz citām juridiskajām vai fiziskajām personām un šādu personu apvienībām, kuru profesionālā darbība ietver finansu darījumu veikšanu, ar tiem saistīto konsultāciju sniegšanu vai šo darījumu apstiprināšanu.

3.pants. Šā likuma mērķis ir novērst iespēju izmantot Latvijas Republikas finansu sistēmu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai.

4.pants. (1) Par noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem tiek atzīti finansu līdzekļi un cita manta, kas iegūta šādu noziedzīgu nodarījumu rezultātā:

1) indīgu, stipri iedarbīgu vielu, narkotisko vai psihotropo vielu nelikumīga aprite;

2) bandītisms;

3) kontrabanda;

4) personas nelikumīga pārvietošana pāri valsts robežai;

5) viltotas naudas un valsts vērtspapīru izgatavošana un izplatīšana, nelikumīgas darbības ar naudas dokumentiem, neatļauta vērtspapīru izlaišana;

6) ķīlnieku sagrābšana, personas nolaupīšana, bērna samainīšana;

7) autortiesību un blakustiesību pārkāpšana;

8) noziedzīgi nodarījumi pret īpašumu, kas izdarīti lielos apmēros vai ko izdarījusi organizēta grupa;

9) uzņēmējdarbība bez reģistrēšanas un bez atļaujas (licences), kredītu un citu aizdevumu negodprātīga saņemšana un izmantošana, uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) novešana līdz maksātnespējai un bankrotam;

10) kukuļdošana, kukuļņemšana, starpniecība kukuļošanā, kukuļa piesavināšanās, mantisku labumu neatļauta pieņemšana;

11) pornogrāfiska rakstura materiālu ievešanas, izgatavošanas vai izplatīšanas noteikumu pārkāpšana, piespiešana nodarboties ar prostitūciju un sutenerisms;

12) radioaktīvo un ķīmisko vielu aprites drošības noteikumu pārkāpšana;

13) ieroču, munīcijas un sprāgstošu vielu neatļauta izgatavošana, iegādāšanās, glabāšana un realizēšana, speciālo līdzekļu neatļauta izgatavošana, iegādāšanās, nēsāšana un realizēšana;

14) dzīva vai miruša cilvēka audu vai orgānu nelikumīga izņemšana vai tirdzniecība;

15) izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas;

16) terorisms.

(2) Par noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem atzīstami arī finansu līdzekļi vai cita manta, kuru kontrolē (tieši vai netieši) vai kuras īpašnieks ir:

1) persona, kura sakarā ar aizdomām par terora akta izdarīšanu vai līdzdalību tajā ir iekļauta kādā no Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikto valstu un starptautisko organizāciju sastādītajiem šādu personu sarakstiem;

2) persona, par kuru šā likuma 33.pantā minētajām institūcijām ir informācija, kas dod pietiekamu pamatu to turēt aizdomās par šā panta pirmās daļas 16.punktā minētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu vai līdzdalību tajā.

(3) Par šā panta otrajā daļā minētajām personām kredītiestādes vai finansu iestādes atbilstoši informācijas sniedzēja nosacījumiem informē Kontroles dienests.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.06.2000. un 20.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 19.07.2002.)

5.pants. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija ir šādas darbības, ja tās izdarītas nolūkā slēpt vai maskēt finansu līdzekļu vai citas mantas noziedzīgo izcelsmi:

1) finansu līdzekļu vai mantas pārvēršana citās vērtībās, to atrašanās vietas vai piederības mainīšana;

2) finansu līdzekļu vai citas mantas patiesā rakstura, izcelsmes, atrašanās vietas, izvietojuma, kustības, piederības slēpšana vai maskēšana;

3) finansu līdzekļu vai citas mantas iegūšana īpašumā, valdījumā vai lietošanā, ja šo tiesību rašanās brīdī ir zināms, ka šie līdzekļi vai manta ir noziedzīgi iegūta;

4) līdzdalība šā panta 1.- 3.punktā minēto darbību veikšanā.

II nodaļa
Klientu identifikācija

6.pants. Nevienai kredītiestādei un finansu iestādei nav tiesību atvērt kontu vai pieņemt glabāšanā finansu līdzekļus, nepieprasot no klienta identifikācijas datus:

1) no rezidenta:

a) juridiskās personas — nosaukumu, juridisko adresi, reģistrācijas numuru un vietu,

b) fiziskās personas — vārdu, uzvārdu, personas kodu;

2) no nerezidenta — attiecīgās valsts izdota personas identifikācijas dokumenta datus:

a) juridiskās personas — nosaukumu, juridisko adresi, reģistrācijas numuru un vietu,

b) fiziskās personas — vārdu, uzvārdu, personu apliecinoša dokumenta numuru un izdošanas datumu, institūciju, kas dokumentu izdevusi.

7.pants. (1) Kredītiestāde vai finansu iestāde identificē klientu šā likuma 6. pantā noteiktajā kārtībā arī veicot jebkuru citu finansu darījumu, ja viena atsevišķa darījuma summa vai vairāku acīmredzami saistītu darījumu kopējā summa ir 10 000 latu vai lielāka un ja iepriekš, atverot kontu vai pieņemot glabāšanā finansu līdzekļus, nav veikta klienta identifikācija.

(2) Ja finansu darījuma veikšanas brīdī tā kopējā summa nav nosakāma, klienta identifikācija veicama, tiklīdz kļuvusi zināma darījuma kopējā summa un tā ir 10 000 latu vai lielāka.

(3) Neatkarīgi no finansu darījuma summas kredītiestāde vai finansu iestāde identificē klientu, ja darījuma pazīmes atbilst vismaz vienai no neparasta darījuma pazīmju sarakstā ietvertajām pazīmēm vai arī citu apstākļu dēļ rodas aizdomas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai legalizācijas mēģinājumu.

8.pants. Ja kredītiestādei vai finansu iestādei ir zināms vai rodas aizdomas par to, ka šā likuma 6. un 7.pantā minētie darījumi tiek veikti trešās personas uzdevumā, tai atbilstoši savām iespējām jāidentificē arī šī trešā persona.

9.pants. Šajā likumā ietvertās klientu identifikācijas prasības nav attiecināmas uz:

1) finansu darījumiem, kuros kredītiestādes vai finansu iestādes klients ir:

a) Latvijas Republikā licencēta kredītiestāde vai finansu iestāde,

b) kredītiestāde vai finansu iestāde, kurai licence izsniegta valstī, kas minēta Kontroles dienesta noteiktajā sarakstā. Šajā sarakstā Kontroles dienests iekļauj valstis, kurās ir spēkā likumi, kas pieņemti, pamatojoties uz ANO Konvenciju pret narkotiku vai psihotropo vielu nelikumīgu tirdzniecību vai saskaņā ar Eiropas Savienības padomes direktīvu pret finansu sistēmas izmantošanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai;

2) Eiropas Savienības valstī vai citā Kontroles dienesta noteiktajā valstī reģistrētas fondu biržas biedru, ja šī birža ir Starptautiskās fondu biržu federācijas locekle;

3) apdrošināšanas sabiedrībām (apdrošinātājiem), ja klienta periodiski iemaksājamās apdrošināšanas prēmijas viena gada laikā kopsummā nepārsniedz 500 latus vai vienreizēji iemaksājamā apdrošināšanas prēmija nav lielāka par 1500 latiem, — neatkarīgi no apdrošināšanas summas.

10.pants. (1) Ja klients identificēts šā likuma 6.pantā noteiktajā kārtībā, kredītiestāde vai finansu iestāde uzglabā klienta identifikācijas datus apliecinošu dokumentu kopijas ne mazāk kā piecus gadus pēc darījuma attiecību izbeigšanās.

(2) Ja klients identificēts šā likuma 7. un 8.pantā noteiktajā kārtībā, kredītiestāde vai finansu iestāde uzglabā klienta identifikācijas datus apliecinošu dokumentu kopijas, kā arī darījumu veikšanu apliecinošus dokumentus ne mazāk kā piecus gadus pēc darījuma veikšanas. Minētais dokumentu uzglabāšanas termiņš attiecas arī uz šā likuma 8.pantā minēto trešo personu identifikācijas datus apliecinošajiem dokumentiem, ja tādi ir bijuši iegūti.

III nodaļa
Ziņu sniegšana par neparastiem
un aizdomīgiem finansu darījumiem

11.pants. (1) Kredītiestāžu un finansu iestāžu pienākums ir:

1) nekavējoties ziņot Kontroles dienestam par katru finansu darījumu, kura pazīmes atbilst vismaz vienai no neparasta darījuma pazīmju sarakstā ietvertajām pazīmēm. Neparasta darījuma pazīmju sarakstu un ziņošanas kārtību izstrādā Kontroles dienests, ņemot vērā Konsultatīvās padomes ieteikumus, un apstiprina Ministru kabinets;

2) pēc Kontroles dienesta rakstveida pieprasījuma nekavējoties sniegt tam šajā likumā paredzēto funkciju veikšanai nepieciešamo papildu informāciju par klienta finansu darījumu (darījumiem), par kuru (kuriem) ir saņemts ziņojums, bet šā likuma 32.pantā paredzētajos gadījumos ar ģenerālprokurora vai īpaši pilnvarota prokurora piekrišanu — arī par pārējiem klienta darījumiem.

(2) Kredītiestāžu un finansu iestāžu amatpersonām un darbiniekiem ir pienākums ziņot Kontroles dienestam arī par atklātajiem faktiem, kuri neatbilst neparasta darījuma pazīmju sarakstā ietvertajām pazīmēm, taču citu apstākļu dēļ rada aizdomas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai legalizācijas mēģinājumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.06.2000. likumu, kas stājas spēkā 10.07.2000.)

12.pants. Ziņojumā, ko kredītiestāde vai finansu iestāde iesniedz Kontroles dienestam, ja iespējams, jāietver:

1) klienta identifikācijas dati;

2) klienta identifikācijas dokumenta kopija;

3) veiktā vai pieteiktā darījuma apraksts, kā arī darījuma adresāts un darījuma summa, darījuma veikšanas vai pieteikšanas laiks un vieta;

4) pazīmes, kas dod pamatu uzskatīt darījumu par aizdomīgu vai atbilst neparasta darījuma pazīmju sarakstā ietvertajām pazīmēm.

13.pants. Ziņas, kas sniegtas atbilstoši šā likuma prasībām, Kontroles dienestam ir tiesības izmantot tikai šajā likumā paredzēto funkciju veikšanai. Kontroles dienesta darbinieks, kas izmantojis šīs ziņas citiem mērķiem vai izpaudis tās personām, kurām nav tiesību saņemt attiecīgo informāciju, ir saucams pie kriminālatbildības likumā noteiktajā kārtībā.

14.pants. Kredītiestādei, finansu iestādei un šādas iestādes amatpersonai un darbiniekam nav tiesību informēt klientu vai trešo personu par to, ka ziņas par klientu vai tā darījumu (darījumiem) ir sniegtas Kontroles dienestam.

15.pants. Nedrīkst uzsākt pirmstiesas izmeklēšanu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas faktu pret personu, kura par to sniegusi ziņas Kontroles dienestam.

16.pants. Ja kredītiestāde, finansu iestāde vai šādas iestādes amatpersona vai darbinieks ir sniedzis ziņas Kontroles dienestam atbilstoši šā likuma prasībām, neatkarīgi no tā, vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas fakts tiek vai netiek pierādīts izmeklēšanā vai tiesā, kā arī neatkarīgi no klienta un kredītiestādes vai finansu iestādes līguma noteikumiem ziņu sniegšana Kontroles dienestam nav uzskatāma par neizpaužamu ziņu izpaušanu un sakarā ar to kredītiestādei, finansu iestādei vai šādas iestādes amatpersonai vai darbiniekam neiestājas ne juridiska, ne materiāla atbildība.

IV nodaļa
Atturēšanās no aizdomīgu finansu darījumu
veikšanas un šādu darījumu apturēšana

(Nodaļas nosaukums 20.06.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.07.2002.)

17.pants. Kredītiestādēm un finansu iestādēm ir jāatturas no darījuma veikšanas, ja rodas aizdomas par to, ka šis darījums saistīts ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai legalizācijas mēģinājumu.

17.1 pants. (1) Ja finansu līdzekļi vai cita manta saskaņā ar šā likuma 4.panta otro daļu ir kvalificējami kā noziedzīgi iegūti līdzekļi, Kontroles dienests var dot kredītiestādēm un finansu iestādēm rīkojumu apturēt šo finansu līdzekļu debeta operācijas klienta kontā vai citas mantas kustību uz rīkojumā noteikto laiku, bet ne ilgāk par sešiem mēnešiem.

(2) Kredītiestādēm un finansu iestādēm nekavējoties jāizpilda šā panta pirmajā daļā minētais rīkojums.

(3) Kontroles dienestam ir tiesības ar savu rīkojumu atcelt finansu līdzekļu debeta operāciju klienta kontā vai citas mantas kustības apturēšanu pirms termiņa.

(20.06.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.07.2002.)

18.pants. Ja kredītiestādei vai finansu iestādei nav iespējams atturēties no aizdomīga darījuma veikšanas vai ja atturēšanās no šāda darījuma veikšanas var kalpot par informāciju, kas palīdz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā iesaistītajām personām izvairīties no atbildības, kredītiestādei vai finansu iestādei ir tiesības veikt darījumu un ziņot par to Kontroles dienestam šā likuma 12.pantā noteiktajā kārtībā pēc darījuma veikšanas.

19.pants. Ja kredītiestāde vai finansu iestāde ir atturējusies no darījuma veikšanas atbilstoši šā likuma 17.panta prasībām, sakarā ar šo atturēšanos vai darījuma aizkavēšanu kredītiestādei, finansu iestādei vai šādas iestādes amatpersonai vai darbiniekam neiestājas juridiska atbildība neatkarīgi no tā, kādi ir sniegtās informācijas izmantošanas rezultāti.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 19.07.2002.)

19.1 pants. (1) Ja kredītiestāde vai finansu iestāde ir apturējusi finansu līdzekļu debeta operācijas klienta kontā vai citas mantas kustību atbilstoši šā likuma 17.1 panta prasībām, tad neatkarīgi no tā, kāds ir finansu līdzekļu debeta operāciju vai citas mantas kustības apturēšanas rezultāts, kredītiestādei, finansu iestādei, kā arī šādas iestādes amatpersonai vai darbiniekam neiestājas juridiska atbildība.

(2) Ja rīkojums par finansu līdzekļu debeta operāciju klienta kontā vai citas mantas kustības apturēšanu dots atbilstoši šā likuma noteikumiem, Kontroles dienestam un tā amatpersonām neiestājas juridiska atbildība par rīkojuma sekām.

(20.06.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.07.2002.)

V nodaļa
Kredītiestāžu un finansu iestāžu iekšējā kontrole

20.pants. (1) Lai izpildītu šā likuma prasības, kredītiestādes un finansu iestādes apstiprina iekšējās kontroles noteikumus un nodrošina to izpildi.

(2) Kredītiestādes un finansu iestādes nodrošina, lai to darbinieki pārzinātu šā likuma prasības, kā arī veic darbinieku apmācību neparasta darījuma pazīmju vai aizdomīga finansu darījuma konstatēšanā un iekšējās kontroles noteikumos paredzēto darbību izpildē.

(3) Kredītiestādes un finansu iestādes pienākums ir noteikt struktūrvienību vai iecelt vienu darbinieku vai vairākus darbiniekus, kas ir tieši atbildīgi par šā likuma prasību ievērošanu kredītiestādē vai finansu iestādē un vienlaikus ir atbildīgi arī par kredītiestādes vai finansu iestādes sakaru uzturēšanu ar Kontroles dienestu. Par šādas struktūrvienības noteikšanu vai darbinieka iecelšanu kredītiestāde vai finansu iestāde paziņo Kontroles dienestam, kā arī attiecīgajai kredītiestādes vai finansu iestādes uzraudzības un kontroles institūcijai.

21.pants. (1) Kredītiestādei un finansu iestādei, šo iestāžu uzraudzības un kontroles institūcijai, Kontroles dienestam un to amatpersonām un darbiniekiem nav tiesību izpaust trešajām personām datus par to dienestu darbiniekiem vai speciāli norīkotiem darbiniekiem, kas atbild par sakaru uzturēšanu ar Kontroles dienestu.

(2) Kontroles dienestam nav tiesību izpaust to personu datus, kuras sniegušas informāciju par neparastiem vai aizdomīgiem finansu darījumiem. Šis ierobežojums neattiecas uz gadījumiem, kas paredzēti šā likuma 33. pantā.

VI nodaļa
Kredītiestāžu un finansu iestāžu
uzraudzības un kontroles institūciju pienākumi

22.pants. Kredītiestāžu un finansu iestāžu uzraudzības un kontroles institūcijām ir pienākums ziņot Kontroles dienestam par pārbaužu gaitā atklātajiem faktiem, kuri atbilst neparasta darījuma pazīmju sarakstā ietvertajām pazīmēm un par kuriem attiecīgā kredītiestāde vai finansu iestāde nav ziņojusi Kontroles dienestam.

23.pants. Kredītiestāžu un finansu iestāžu uzraudzības un kontroles institūcijām ir tiesības ziņot Kontroles dienestam par veikto pārbaužu gaitā atklātajiem faktiem, kuri neatbilst neparasta darījuma pazīmju sarakstā ietvertajām pazīmēm, taču citu apstākļu dēļ rada aizdomas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai legalizācijas mēģinājumu.

24.pants. Kredītiestāžu un finansu iestāžu uzraudzības un kontroles institūcijām un to darbiniekiem nav tiesību informēt kredītiestādes, finansu iestādes klientus vai trešās personas par to, ka Kontroles dienestam ir sniegtas ziņas šā likuma 11., 12., 22. un 23.pantā minētajos gadījumos un noteiktajā kārtībā.

25.pants. Ziņošana Kontroles dienestam šajā nodaļā noteiktajā kārtībā nav uzskatāma par neizpaužamu ziņu izpaušanu, un sakarā ar to kredītiestāžu un finansu iestāžu uzraudzības un kontroles institūcijām vai to darbiniekiem neiestājas ne juridiska, ne materiāla atbildība neatkarīgi no tā, vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas fakts pirmstiesas izmeklēšanā un tiesā tiek vai netiek pierādīts.

26.pants. Kredītiestāžu un finansu iestāžu uzraudzības un kontroles institūcijām ir pienākums pēc Kontroles dienesta pieprasījuma sniegt tam metodisku palīdzību šajā likumā paredzēto funkciju veikšanai.

VII nodaļa
Kontroles dienests

27.pants. Kontroles dienests ir speciāli izveidota valsts institūcija, kas saskaņā ar šo likumu veic neparastu un aizdomīgu finansu darījumu kontroli un iegūst, saņem, reģistrē, apstrādā, apkopo, uzglabā, analizē un sniedz pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm un tiesai informāciju, kuru var izmantot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai legalizācijas mēģinājuma vai citas ar to saistītas krimināli sodāmas darbības novēršanai, atklāšanai, pirmstiesas izmeklēšanai vai iztiesāšanai.

28.pants. (1) Kontroles dienests ir juridiskā persona, kas darbojas prokuratūras pārraudzībā; šo pārraudzību veic ģenerālprokurors un īpaši pilnvaroti prokurori. Kontroles dienesta nolikumu apstiprina Ģenerālprokurora padome.

(2) Kontroles dienestu finansē no valsts budžeta.

(3) Kontroles dienesta struktūru un štatus atbilstoši iedalītajiem valsts budžeta līdzekļiem nosaka ģenerālprokurors.

(4) Kontroles dienesta priekšnieku uz četriem gadiem ieceļ amatā un atbrīvo no amata ģenerālprokurors, bet Kontroles dienesta priekšnieku atbrīvot no amata pilnvaru termiņa laikā var tikai par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, par tīšu likumpārkāpumu vai nolaidību, kas saistīta ar viņa profesionālo darbību vai izraisījusi būtiskas sekas, vai par apkaunojošu nodarījumu, kurš nav savienojams ar viņa statusu.

(5) Pārējos Kontroles dienesta darbiniekus pieņem darbā, kā arī atlaiž no darba šā dienesta priekšnieks. Kontroles dienesta darbinieku darba samaksu nosaka Ministru kabinets.

(6) Kontroles dienesta priekšniekam un darbiniekiem ir jāatbilst tām prasībām, kādas paredzētas likumā "Par valsts noslēpumu", lai saņemtu nepieciešamo speciālo atļauju piekļūšanai sevišķi slepenai informācijai. Atbilstību šīm prasībām pārbauda un apliecina Satversmes aizsardzības birojs.

29.pants. Kontroles dienesta pienākums ir:

1) saņemt, apkopot, uzglabāt un analizēt kredītiestāžu un finansu iestāžu ziņojumus, kā arī citā veidā iegūto informāciju, lai konstatētu, vai šī informācija var būt attiecināma uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai legalizācijas mēģinājumu;

2) sniegt pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm un tiesai informāciju, kuru var izmantot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai legalizācijas mēģinājuma vai cita ar to saistīta krimināli sodāma nodarījuma novēršanai, atklāšanai, pirmstiesas izmeklēšanai vai iztiesāšanai;

3) analizēt sniegtās informācijas kvalitāti un tās izmantošanas efektivitāti un informēt par to kredītiestādes un finansu iestādes;

4) veikt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai legalizācijas mēģinājuma paņēmienu analīzi un izpēti, pilnveidot metodes šādu darbību aizkavēšanai un atklāšanai;

5) šajā likumā noteiktajā kārtībā sadarboties ar ārvalstu institūcijām, kas nodarbojas ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai legalizācijas mēģinājuma apkarošanu.

30.pants. Kontroles dienests veic nepieciešamos administratīvos, tehniskos un organizatoriskos pasākumus, lai nodrošinātu informācijas konfidencialitāti, novērstu neatļautu piekļūšanu informācijai, neatļautu tās grozīšanu, izplatīšanu vai iznīcināšanu. Kontroles dienestā saņemtās informācijas reģistrēšanas, apstrādes, uzglabāšanas un iznīcināšanas kārtību nosaka Ģenerālprokurora padome, ņemot vērā Konsultatīvās padomes ieteikumus. Informācija par finansu darījumiem Kontroles dienestā tiek uzglabāta vismaz piecus gadus.

31.pants. Visām valsts institūcijām ir pienākums Ministru kabineta noteiktajā kārtībā sniegt Kontroles dienestam tā funkciju veikšanai pieprasīto informāciju. Veicot informācijas apmaiņu ar Kontroles dienestu, personai, kura vada personas datu apstrādes sistēmu vai veic datu apstrādi, ir aizliegts izpaust citām fiziskajām vai juridiskajām personām informācijas apmaiņas faktu un informācijas saturu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.06.2000. likumu, kas stājas spēkā 10.07.2000.)

VIII nodaļa
Kontroles dienesta sadarbība ar valsts institūcijām

32.pants. Kontroles dienests pēc savas iniciatīvas var sniegt informāciju pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm vai tiesai, ja šī informācija ļauj pamatoti pieņemt, ka attiecīgā persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu vai tā mēģinājumu vai ir veikusi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

(08.06.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.07.2000.)

33.pants. Kontroles dienests pēc ģenerālprokurora vai īpaši pilnvarotu prokuroru akceptēta operatīvās darbības subjektu vai pirmstiesas izmeklēšanas iestāžu pieprasījuma, kā arī tiesas pieprasījuma atbilstoši šā likuma prasībām sniedz informāciju, ja par krimināli sodāmiem nodarījumiem, kas paredzēti šā likuma 4.pantā, uzsākta vismaz viena no šādām darbībām:

1) ierosināta krimināllieta Latvijas Kriminālprocesa kodeksa paredzētajā kārtībā;

2) ierosināta operatīvās izstrādes lieta Operatīvās darbības likuma 22.pantā noteiktajā kārtībā.

34.pants. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma, ko akceptējis ģenerālprokurors vai īpaši pilnvarots prokurors, Kontroles dienests sniedz likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" paredzēto valsts amatpersonu deklarāciju pārbaudei nepieciešamo tā rīcībā esošo informāciju, ja ir pamatotas aizdomas, ka amatpersona deklarācijā norādījusi nepatiesas ziņas par savu mantisko stāvokli vai ieņēmumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 19.07.2002.)

35.pants. (1) Par informācijas pieprasīšanas pamatotību ir atbildīgs tās pieprasītājs un prokurors, kurš akceptējis pieprasījumu.

(2) Kontroles dienesta sniegtā informācija zaudē savu slepenības statusu ar brīdi, kad attiecīgā persona tiek saukta pie kriminālatbildības.

(3) Šā likuma 32.34.pantā minētajos gadījumos Kontroles dienests materiālus iesniedz ģenerālprokuroram vai īpaši pilnvarotiem prokuroriem nodošanai attiecīgi pilnvarotām iestādēm.

36.pants. (1) Kontroles dienests tā rīcībā esošo informāciju drīkst izmantot tikai šajā likumā paredzētajiem mērķiem un šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Informācija, kura Kontroles dienestā iegūta ģenerālprokurora un īpaši pilnvarotu prokuroru uzraudzības kārtībā, nav nododama izmeklēšanas iestāžu vai tiesas rīcībā vai izmantojama to vajadzībām.

(3) Šajā likumā minētās valsts institūcijas informāciju, kuru tām sniedzis Kontroles dienests, drīkst izmantot tikai tam mērķim, kādam tā saņemta. Kopēšana un informācijas ievadīšana datu bāzēs ir aizliegta.

IX nodaļa
Kontroles dienesta Konsultatīvā padome

37.pants. Lai sekmētu Kontroles dienesta darbību un koordinētu tā sadarbību ar tiesībaizsardzības iestādēm, kredītiestādēm un finansu iestādēm, tiek izveidota Konsultatīvā padome, kuras uzdevums ir:

1) koordinēt valsts institūciju, kredītiestāžu un finansu iestāžu sadarbību šā likuma izpildē;

2) izstrādāt ieteikumus Kontroles dienestam šajā likumā paredzēto funkciju veikšanai;

3) sagatavot un iesniegt Kontroles dienestam priekšlikumus par neparasta darījuma pazīmju saraksta papildināšanu vai grozīšanu;

4) informēt ģenerālprokuroru pēc viņa lūguma vai pēc savas iniciatīvas par Kontroles dienesta darbu un sniegt ieteikumus šā dienesta darbības pilnveidošanai.

38.pants. (1) Konsultatīvās padomes sastāvā pa vienam pārstāvim norīko:

1) finansu ministrs;

2) iekšlietu ministrs;

3) tieslietu ministrs;

4) Latvijas Banka;

5) Finansu un kapitāla tirgus komisija;

6) Komercbanku asociācija;

7) Apdrošinātāju asociācija;

8) Augstākā tiesa.

(2) Konsultatīvās padomes sēdes vada ģenerālprokurors.

(3) Konsultatīvā padome uz savām sēdēm uzaicina Kontroles dienesta priekšnieku un ekspertus.

(4) Konsultatīvās padomes lietvedību nodrošina Kontroles dienests.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2000. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2001.)

X nodaļa
Starptautiskā sadarbība

39.pants. (1) Kontroles dienests var brīvi pēc savas iniciatīvas vai atbilstoši lūgumam veikt informācijas apmaiņu ar ārvalstu pilnvarotajām iestādēm, kuru pienākumi pēc būtības ir līdzīgi šā likuma 27.pantā minētajiem pienākumiem, kā arī ar ārvalstu vai starptautiskajām terorisma apkarošanas institūcijām ar terorismu saistītu finansu līdzekļu vai citas mantas kustības kontroles jautājumos, ja:

1) tiek nodrošināta datu konfidencialitāte un to izmantošana vienīgi savstarpēji saskaņotiem mērķiem;

2) tiek garantēta informācijas izmantošana tikai tādu noziedzīgu nodarījumu novēršanai un atklāšanai, kuri minēti šā likuma 4.pantā, izņemot izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas.

(2) Ārvalstu izmeklēšanas iestādēm un tiesām Kontroles dienesta rīcībā esošā informācija tiek sniegta kārtībā, kāda paredzēta starptautiskajos līgumos par savstarpējo tiesisko palīdzību krimināllietās, un izmantojot tajos norādīto Latvijas valsts institūciju starpniecību, turklāt tikai par tādiem šā likuma 4.pantā minētajiem nodarījumiem, izņemot izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas, kas ir krimināli sodāmi arī Latvijā, ja starptautiskajos līgumos par savstarpējo tiesisko palīdzību krimināllietās nav noteikts citādi.

(08.06.2000. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 19.07.2002.)

Pārejas noteikums

Ar kontiem, kas atvērti pirms 1997.gada 1.janvāra, neidentificējot klientu, pēc 1999.gada 1.janvāra, kamēr nav veikta konta turētāja identifikācija, nedrīkst veikt nekādas darbības, izņemot konta slēgšanu.

Likums stājas spēkā 1998.gada 1.jūnijā.

Likums Saeimā pieņemts 1997.gada 18.decembrī.
Valsts prezidents G.Ulmanis
Rīgā 1998.gada 6.janvārī
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Saeima Veids: likums Pieņemts: 18.12.1997.Stājas spēkā: 01.06.1998.Zaudē spēku: 13.08.2008.Tēma:  KrimināltiesībasPublicēts: Latvijas Vēstnesis, 3 (1064), 06.01.1998.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 3, 05.02.1998.
Tulkojums:
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Grozījumi
  • Uz tiesību akta pamata izdotie
  • Citi saistītie dokumenti
46537
{"selected":{"value":"19.07.2002","content":"<font class='s-1'>19.07.2002.-31.01.2004.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"13.06.2006","iso_value":"2006\/06\/13","content":"<font class='s-1'>13.06.2006.-12.08.2008.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"24.06.2005","iso_value":"2005\/06\/24","content":"<font class='s-1'>24.06.2005.-12.06.2006.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.02.2004","iso_value":"2004\/02\/01","content":"<font class='s-1'>01.02.2004.-23.06.2005.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"19.07.2002","iso_value":"2002\/07\/19","content":"<font class='s-1'>19.07.2002.-31.01.2004.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2001","iso_value":"2001\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2001.-18.07.2002.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"10.07.2000","iso_value":"2000\/07\/10","content":"<font class='s-1'>10.07.2000.-30.06.2001.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.06.1998","iso_value":"1998\/06\/01","content":"<font class='s-1'>01.06.1998.-09.07.2000.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
19.07.2002
84
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva