Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos

1.pants. (1) Šis likums nosaka kārtību, kādā pabeidzama zemes reforma lauku apvidos, kā arī līdz tās pabeigšanai sakārtojamas zemes lietošanas tiesības un īpašuma attiecības un izskatāmi strīdi ar zemes reformu saistītajos jautājumos.

(2) Šā likuma normas piemērojamas, ja Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā nav noteikts citādi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2005.)

2.pants. (1) Pagastu un pilsētu zemes komisijas attiecībā uz lauku zemi (turpmāk - pagasta zemes komisija) mēneša laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas pieņem lēmumus par iesniegumiem, kas iesniegti līdz 1997.gada 9.septembrim par zemes piešķiršanu pastāvīgā lietošanā. Pieprasījumi attiecībā uz zemes piešķiršanu pastāvīgā lietošanā, kuri iesniegti pēc šā termiņa, tiek izskatīti tikai šādos gadījumos:

1) fizisko personu pieprasījumi:

a) ja šīm personām zemes lietošanas tiesības pāriet no citām fiziskajām personām,

b) ja tiek pieprasīta brīvā, valstij piekrītošā zeme;

2) juridisko personu pieprasījumi, ja tiek pieprasīta brīvā, valstij piekrītošā zeme:

a) lauksaimniecības vajadzībām,

b) šīm juridiskajām personām piederošo ēku un būvju (izņemot privatizācijas rezultātā iegūtās ēkas un būves) uzturēšanai.

(2) Zemes pieprasījumi iesniedzami līdz 2006.gada 1.jūnijam pagasta, pilsētas ar lauku teritoriju, novada (turpmāk - pagasta) pašvaldībai, kas pieņem lēmumu par zemes piešķiršanu pastāvīgā lietošanā. Lēmumu par zemes piešķiršanu pastāvīgā lietošanā iesniedz Valsts zemes dienesta attiecīgajai reģionālajai nodaļai. Zemes piešķiršanas noformēšanai nepieciešamo dokumentāciju sagatavo Valsts zemes dienesta attiecīgā nodaļa. Pagasta pārskata plāns, kurā iezīmēti brīvie zemes gabali, ir brīvi pieejams jebkuram zemes pieprasītājam; zemes pieprasītāju saraksts izliekams redzamā vietā pašvaldības telpās. Pieprasījumi izskatāmi ne agrāk kā pēc mēneša no brīža, kad attiecībā uz konkrēto zemes gabalu saņemts pirmais pieprasījums. Ja attiecībā uz konkrēto zemes gabalu saņemti vairāki pieprasījumi, tie apmierināmi šādā secībā:

1) ēku un būvju īpašnieku pieprasījumi attiecībā uz platību, kas nepieciešama šo ēku un būvju uzturēšanai;

2) bijušo zemes īpašnieku vai viņu mantinieku pieprasījumi, ja viņi pieprasa līdzvērtīgu zemi tai zemei, uz kuru viņiem likumā paredzēto ierobežojumu dēļ netiek atjaunotas īpašuma tiesības;

3) to zemes gabalu īpašnieku (lietotāju) pieprasījumi, kuru zeme robežojas ar pieprasāmo zemes gabalu;

4) pieprasījumi attiecīgās pašvaldības teritorijā esošo zemnieku vai piemājas saimniecību paplašināšanai;

5) pieprasījumi jaunu zemnieku vai piemājas saimniecību izveidošanai, ja uz pieprasāmā zemes gabala atrodas zemes pieprasītāja dzīvojamā māja un ražošanas ēkas vai uzsākta to celtniecība;

6) pieprasījumi jaunu zemnieku vai piemājas saimniecību izveidošanai, ja uz pieprasāmā zemes gabala nav zemes pieprasītāja īpašumā esošas dzīvojamās mājas, priekšroku dodot tām personām, kuru iemaksātās iedzīvotāju ienākuma nodokļa summas tiek ieskaitītas attiecīgās pašvaldības budžetā;

7) pieprasījumi individuālo dzīvojamo māju celtniecībai;

8) juridisko personu pieprasījumi šā panta pirmās daļas 2.punkta "a" apakšpunktā minētajām vajadzībām;

9) pieprasījumi citām vajadzībām.

(3) Ja uz vienu un to pašu zemes gabalu pretendē vairāki vienas prioritātes zemes pieprasītāji, zemes gabala saņemšanas tiesības pagasta pašvaldības noteiktajā kārtībā izšķir lozējot.

(4) Ja pagasta zemes komisija ir pieņēmusi atzinumu par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu vai līdzvērtīgas zemes piešķiršanu īpašumā, bet nav veikta zemes gabalu robežu ierādīšana (uzmērīšana) dabā, bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem zeme, uz kuru tiek atjaunotas īpašuma tiesības, līdz 1997.gada 30.novembrim piešķirama pastāvīgā lietošanā. Lēmums par zemes piešķiršanu pastāvīgā lietošanā, kuram pievienota zemes lietojumu un zemes īpašumu pārskata plāna kopija ar tā zemes gabala robežām, uz kuru tiek atjaunotas īpašuma tiesības, paziņojams bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem. Minētais lēmums stājas spēkā, ja 10 dienu laikā pēc tā paziņošanas ieinteresētās personas to nav pārsūdzējušas. Spēkā stājies lēmums par zemes piešķiršanu pastāvīgā lietošanā un tam pievienotā zemes lietojumu un zemes īpašumu pārskata plāna kopija ir pamats zemes izmantošanas uzsākšanai un nekustamā īpašuma (zemes) nodokļa maksāšanas uzsākšanai likumā noteiktajā kārtībā.

(5) Ja vēl nav uzsākta tās zemes robežu ierādīšana (uzmērīšana), uz kuru tiek atjaunotas zemes īpašuma tiesības, bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem ir tiesības līdz 2006.gada 1.martam no šīs zemes atteikties un pieprasīt par to īpašuma kompensācijas sertifikātus.

(6) Ja pēc pagasta zemes komisijas darbības izbeigšanas konstatēti gadījumi, kad ne pagasta pašvaldība, ne pagasta zemes komisija likumā noteiktajā kārtībā nav pieņēmusi lēmumu par zemes piešķiršanu pastāvīgā lietošanā fiziskajai personai, kuras faktiskajā lietošanā atrodas zeme, Valsts zemes dienesta reģionālā nodaļa ir tiesīga pieņemt lēmumu par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu vai — pēc mantošanas tiesības apliecinošo dokumentu izvērtēšanas — par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu. Valsts zemes dienesta reģionālā nodaļa lēmumu pieņem, pamatojoties uz pagasta pašvaldības izsniegtu izziņu, kurā norādīts, ka fiziskā persona maksā nekustamā īpašuma nodokli par tās faktiskajā lietošanā esošo zemi un ka par šo zemi nepastāv strīds, kā arī uz vismaz vienu no šādiem dokumentiem:

1) pagasta zemes komisijas atzinumu;

2) pagasta pašvaldības lēmumu, ar kuru zemes reformas pirmajā kārtā apstiprināts pagasta zemes ierīcības projekts, vai pagasta pašvaldības (pagasta zemes komisijas) lēmumu par pagasta zemes lietojumu un zemes īpašumu pārskata plāna apstiprināšanu;

3) personas iesniegumu, kas iesniegts pagasta pašvaldībai līdz 1991.gada 20.jūnijam un reģistrēts pagasta zemes komisijas zemes pieprasījumu reģistrācijas žurnālā.

(7) Ja persona, kurai zeme piešķirta pastāvīgā lietošanā ar lietošanas tiesību pāreju citām personām, vēlas atteikties no zemes lietošanas tiesībām, tā līdz 2006.gada 1.martam var iesniegt attiecīgajai pašvaldībai iesniegumu, norādot personu, kurai par labu tā atsakās no zemes lietošanas tiesībām, — savu radinieku vai laulāto, bet gadījumos, kad tiek atsavinātas ēkas vai būves, — ēkas (būves) jauno īpašnieku. Piemērojot šo normu, par radinieku uzskatāms tēvs, māte, vecāmāte, vecaistēvs, bērns, mazbērns, adoptētais, adoptētājs, mazmazbērns, brālis, māsa, brāļa vai māsas bērns. Pārējos atteikšanās gadījumos pašvaldība zemi piešķir pastāvīgā lietošanā citai personai šajā likumā noteiktajā kārtībā kā brīvo, valstij piekrītošo zemi. Kadastra informāciju par brīvo, valstij piekrītošo zemi un zemi, no kuras zemes lietotāji ir atteikušies, apkopo un publisko Valsts zemes dienests.

(8) Ja līgums par zemes izpirkšanu ar Hipotēku un zemes banku nav noslēgts līdz 2009.gada 30.decembrim, lēmums par tiesībām izpirkt zemi zaudē spēku un turpmākā zemes izpirkšana notiek Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.04.1999. un 30.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2005.)

3.pants. Zemes reforma uzskatāma par pabeigtu, ja attiecīgās pašvaldības teritorijā zemes reformas pirmās un otrās kārtas ietvaros izpildīti šādi darbi:

1) pagasta zemes komisija ir izskatījusi saņemtos iesniegumus par zemes piešķiršanu pastāvīgā lietošanā vai īpašumā par samaksu un pieņēmusi attiecīgus lēmumus (atzinumus);

2) pagasta zemes komisija ir izskatījusi bijušo zemes īpašnieku vai viņu mantinieku iesniegumus un, pamatojoties uz īpašuma vai mantojuma tiesības apliecinošiem dokumentiem, kas iesniegti līdz 1996.gada 1.jūnijam, šā likuma 2.pantā noteiktajā termiņā pieņēmusi attiecīgus lēmumus (atzinumus) par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu vai līdzvērtīgas zemes piešķiršanu īpašumā, vai kompensācijas piešķiršanu;

3) pamatojoties uz šā panta 1. un 2.punktā minētajiem pagasta zemes komisijas lēmumiem (atzinumiem), izgatavots attiecīgās pašvaldības teritorijas zemes lietojumu un zemes īpašumu pārskata plāns ar ierādītām (uzmērītām) vai ieprojektētām zemes lietojumu un zemes īpašumu robežām;

4) ierādītas (uzmērītas) lietošanā un īpašumā piešķirto zemes gabalu robežas dabā, un visi zemes lietojumi un īpašumi reģistrēti Valsts zemes dienesta kadastra reģistrā.

4.pants. Mēneša laikā pēc šā likuma 3.pantā minēto zemes reformas pirmās un otrās kārtas darbu pabeigšanas attiecīgā pašvaldība sagatavo un iesniedz Valsts zemes dienestam pārskatu, kurā uzrādīts pašvaldības teritorijā esošo zemju sadalījums atbilstoši to izmantošanas galvenajam mērķim.

5.pants. Tieslietu ministrs noteiktā kārtībā iesniedz izskatīšanai Ministru kabinetam Valsts zemes dienesta sagatavotos rīkojumu projektus par zemes reformas pabeigšanu attiecīgo pašvaldību teritorijā.

6.pants. Ja tiek pieņemts Ministru kabineta lēmums par atsevišķu valstij piekrītošu zemes gabalu nodošanu kādai no pašvaldībām, īpašuma tiesības uz šiem zemes gabaliem nostiprināmas zemesgrāmatā uz attiecīgās pašvaldības vārda bez iepriekšējas īpašuma tiesību nostiprināšanas uz valsts vārda.

7.pants. (1) Uz valsts vārda valsts akciju sabiedrības "Latvijas Hipotēku un zemes banka" (turpmāk - Latvijas Hipotēku un zemes banka) personā zemesgrāmatā nostiprināmas īpašuma tiesības uz zemi, kura:

1) līdz 1997.gada 9.septembrim pieprasīta un līdz šā likuma 2.pantā noteiktajam termiņam, bet šā likuma 2.panta pirmās daļas 1.punktā minētajos gadījumos arī pēc šā termiņa pieprasīta un piešķirta pastāvīgā lietošanā fiziskajām personām, ja šīs personas saskaņā ar likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 15.pantu nav tiesīgas iegūt zemi īpašumā;

2) līdz 1997.gada 9.septembrim pieprasīta un līdz šā likuma 2.pantā noteiktajam termiņam, bet šā likuma 2.panta pirmās daļas 2.punktā minētajos gadījumos arī pēc šā termiņa pieprasīta un piešķirta pastāvīgā lietošanā juridiskajām personām, izņemot zemi, kura saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" 8.pantu ierakstāma uz valsts vārda citu institūciju personā;

3) (izslēgts ar 30.06.2005. likumu).

(2) Zemes īpašuma tiesības uz valsts vārda Latvijas Hipotēku un zemes bankas personā nostiprināmas zemesgrāmatā, pamatojoties uz uzziņu, kas sastādīta saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" 10.pantu. Šai uzziņai pievienojami:

1) pagasta zemes komisijas vai - pēc tās darbības izbeigšanās - Valsts zemes dienesta attiecīgās reģionālās nodaļas lēmums par pastāvīgā lietošanā piešķirtā zemes gabala platības precizēšanu, samaksas apmēra vai kadastrālā novērtējuma apstiprināšanu, kā arī servitūtu un apgrūtinājumu noteikšanu;

2) likumā noteiktās institūcijas lēmums par zemes piešķiršanu pastāvīgā lietošanā ar lietošanas tiesību pāreju citām personām (attiecībā uz fiziskajām personām) vai lēmums par zemes piešķiršanu pastāvīgā lietošanā (attiecībā uz juridiskajām personām);

3) zemes gabala robežu plāns ar kadastra numuru.

(3) Zemes pastāvīgas lietošanas tiesības fiziskajām un juridiskajām personām izbeidzas līdz ar zemes īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā uz valsts vārda Latvijas Hipotēku un zemes bankas personā, saglabājot fiziskajām un juridiskajām personām, kurām zeme bija piešķirta pastāvīgā lietošanā, zemes nomas tiesības, kas nostiprināmas zemesgrāmatā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.02.1999., 15.04.1999. un 30.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2005.)

8.pants. Latvijas pilsoņi, kuriem zeme laikā līdz 1996.gada 1.novembrim piešķirta pastāvīgā lietošanā, kā arī Latvijas pilsoņi, kas ieguvuši zemes lietošanas tiesības gadījumos, kad šīs tiesības viņiem pārgājušas no Latvijas pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kuriem zeme piešķirta pastāvīgā lietošanā laikā līdz 1996.gada 1.novembrim, ir tiesīgi izpirkt zemi saskaņā ar likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 18.pantā minētajiem samaksas noteikumiem un kārtību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2005.)

9.pants. (1) Latvijas pilsoņi, kuriem zeme piešķirta pastāvīgā lietošanā pēc 1996.gada 1.novembra, kā arī Latvijas pilsoņi, kas ieguvuši zemes lietošanas tiesības gadījumos, kad šīs tiesības viņiem pārgājušas no Latvijas pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kuriem zeme piešķirta pastāvīgā lietošanā laikā pēc 1996.gada 1.novembra, ir tiesīgi izpirkt zemi par īpašuma kompensācijas sertifikātiem un latiem. Maksāšanas līdzekļus izvēlas zemes izpircējs.

(2) Zemi, kas Latvijas pilsoņiem piešķirta pastāvīgā lietošanā lauksaimniecības vajadzībām, kā arī zemi, kas izmantojama lauksaimniecisko ražošanas objektu uzturēšanai un celtniecībai, šie pilsoņi var izpirkt par privatizācijas sertifikātiem vai latiem pēc pircēja izvēles.

(3) Zemes izpirkšanas maksu nosaka atbilstoši zemes kadastrālajai vērtībai, piemērojot normatīvajos aktos noteikto samaksas samazinājumu, bet maksu par mežaudzi - atbilstoši mežierīcības datiem un saskaņā ar Ministru kabineta noteikto mežaudzes novērtēšanas kārtību.

(15.04.1999. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2005.)

10.pants. (1) Šā likuma 7.panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minēto zemesgrāmatā ierakstīto zemi, noslēdzot zemes pirkuma līgumus, pārdod Latvijas Hipotēku un zemes banka šādā kārtībā:

1) fiziskajām personām - Latvijas Republikas pastāvīgajiem iedzīvotājiem (ja viņiem ir tiesības uz Latvijas Republikas izdotu nepilsoņa pasi), kuriem zeme piešķirta pastāvīgā lietošanā laikā līdz 1996.gada 1.novembrim dzīvojamo māju celtniecībai un uzturēšanai, dārzkopības vajadzībām un vasarnīcu, garāžu un citu ēku un būvju uzturēšanai, kā arī šajā punktā minētajām fiziskajām personām, kuras ieguvušas attiecīgās zemes lietošanas tiesības šo tiesību pārejas gadījumos, zemi pārdod, noslēdzot zemes pirkuma līgumus un ievērojot šā likuma 8.pantā noteikto samaksas kārtību un likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 29.pantā noteiktos ierobežojumus;

2) fiziskajām personām - Latvijas Republikas pastāvīgajiem iedzīvotājiem (ja viņiem ir tiesības uz Latvijas Republikas izdotu nepilsoņa pasi), kuriem zeme piešķirta pastāvīgā lietošanā laikā pēc 1996.gada 1.novembra līdz šā likuma 2.pantā noteiktajam termiņam, bet šā likuma 2.panta pirmās daļas 1.punktā minētajos gadījumos arī pēc šā termiņa dzīvojamo māju celtniecībai un uzturēšanai, dārzkopības vajadzībām un vasarnīcu, garāžu un citu ēku un būvju uzturēšanai, kā arī šajā punktā minētajām fiziskajām personām, kuras ieguvušas attiecīgās zemes lietošanas tiesības šo tiesību pārejas gadījumos, zemi pārdod, noslēdzot zemes pirkuma līgumus un ievērojot šā likuma 9.pantā noteikto samaksas kārtību un likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 29.pantā noteiktos ierobežojumus;

3) juridiskajām personām, kuras minētas likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 28.panta pirmās daļas 2., 3., 4. un 5.punktā un kurām zeme piešķirta pastāvīgā lietošanā līdz šā likuma 2.pantā noteiktajam termiņam, bet šā likuma 2.panta pirmās daļas 2.punktā minētajos gadījumos arī pēc šā termiņa, zemi pārdod par īpašuma kompensācijas sertifikātiem un latiem vai tikai par latiem, noslēdzot zemes pirkuma līgumus. Maksāšanas līdzekļu proporciju nosaka Ministru kabinets. Zemes pirkšanas maksu nosaka atbilstoši zemes kadastrālajai vērtībai, bet maksu par mežaudzi - atbilstoši mežierīcības datiem un saskaņā ar Ministru kabineta noteikto mežaudzes novērtējuma kārtību. Zemi, kas juridiskajām personām piešķirta pastāvīgā lietošanā lauksaimniecības vajadzībām, arī zemi, kas izmantojama lauksaimniecisko ražošanas objektu uzturēšanai un celtniecībai, šīs juridiskās personas var izpirkt par privatizācijas sertifikātiem vai latiem pēc pircēja izvēles, ja uz šo zemi saskaņā ar likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 6.pantu netiek atjaunotas bijušo zemes īpašnieku vai viņu mantinieku zemes īpašuma tiesības. Meža zemi un uz tās esošo mežaudzi, ja šī zeme līdz 1996.gada 1.novembrim piešķirta pastāvīgā lietošanā juridiskajām personām, kuru pamatnodarbošanās ir lauksaimniecības produkcijas ražošana un kuru ieņēmumi no pašražotās produkcijas realizācijas iepriekšējā pārskata periodā ir vismaz 60 procenti no kopējiem ieņēmumiem, attiecīgās juridiskās personas var izpirkt par privatizācijas sertifikātiem vai latiem. Pamatojums pašreizējā lauksaimniecības produkcijas ieņēmumu īpatsvara noteikšanai ir Lauku atbalsta dienesta izsniegta izziņa;

4) juridiskajām personām, kuras minētas likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 28.panta otrajā daļā un kurām zeme piešķirta pastāvīgā lietošanā līdz šā likuma 2.pantā noteiktajam termiņam, bet šā likuma 2.panta pirmās daļas 2.punktā minētajos gadījumos arī pēc šā termiņa ēku un būvju uzturēšanai, zemi pārdod par īpašuma kompensācijas sertifikātiem un latiem vai tikai par latiem, noslēdzot zemes pirkuma līgumus gada laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas un ievērojot likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 29.pantā noteiktos ierobežojumus. Maksāšanas līdzekļu proporciju nosaka Ministru kabinets. Pēc minētā termiņa zeme izpērkama par latiem. Zemes pirkšanas maksu nosaka atbilstoši zemes kadastrālajai vērtībai, bet maksu par mežaudzi - atbilstoši mežierīcības datiem un saskaņā ar Ministru kabineta noteikto mežaudzes novērtējuma kārtību.

(2) Fiziskās personas, kuras pērk uz valsts vārda Latvijas Hipotēku un zemes bankas personā zemesgrāmatā ierakstīto zemi, ir atbrīvotas no valsts nodevas maksāšanas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.1998., 15.04.1999. un 30.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2005.)

11.pants. Maksājumi, kas saistīti ar zemes īpašuma tiesību noformēšanu un nostiprināšanu uz valsts vārda zemesgrāmatā un zemes pirkuma līguma slēgšanu, kārtojami latos.

12.pants. Latvijas Hipotēku un zemes banka, kārtojot zemes pārdošanu šā likuma 10.pantā minētajām personām, piemēro likuma "Par pašvaldībām" 78.pantā noteiktās pirmpirkuma tiesības.

13.pants. Pagastu zemes komisijas izbeidz savu darbību divu mēnešu laikā pēc šā likuma 3.panta 1., 2. un 3.punktā minēto darbu izpildes dienas. Pagastu zemes komisijām šajā termiņā jānodod zemes komisiju protokoli un ar zemes reformu saistītā dokumentācija Valsts zemes dienesta attiecīgā rajona nodaļai. Dokumentācijai jābūt sakārtotai atbilstoši normatīvajiem aktiem par arhīviem.

14.pants. Pēc pagasta zemes komisijas darbības izbeigšanās likuma "Par zemes komisijām" 2.pantā un likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" noteiktās funkcijas pārņem Valsts zemes dienesta attiecīgā rajona nodaļa, izņemot tiesības piešķirt zemi pastāvīgā lietošanā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.04.1999. likumu, kas stājas spēkā 01.05.1999.)

15.pants. Pēc pagasta zemes komisijas darbības izbeigšanās līdz zemes reformas pabeigšanai zemes strīdi izskatāmi šādā kārtībā:

1) ar zemes lietojuma un īpašuma robežām saistītos strīdus izskata Valsts zemes dienesta attiecīgās reģionālās nodaļas izveidota komisija, kuras lēmumu mēneša laikā pēc tā paziņošanas var pārsūdzēt Centrālajā zemes komisijā vai tiesā;

2) lēmumus, kas saistīti ar zemes lietošanas un zemes īpašuma tiesībām, samaksu par zemi, par zemi paredzētās kompensācijas piešķiršanu, kompensācijas apmēriem, zemes īpašuma kompensācijas sertifikātu dzēšanu, kā arī zemes īpašuma tiesību aprobežojumiem, mēneša laikā pēc to paziņošanas var pārsūdzēt Centrālajā zemes komisijā vai tiesā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.1998. un 30.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2005.)

16.pants. Ja ir nokavēts termiņš, līdz kuram bija jāiesniedz zemes vai īpašuma kompensācijas pieprasījums un dokumenti, kas apliecina zemes īpašuma vai mantošanas tiesības, Centrālā zemes komisija uz ieinteresēto personu iesnieguma pamata var piešķirt īpašuma kompensācijas sertifikātus, ja kompensācija pieprasīta līdz 2006.gada 28.aprīlim, un līdz 2008.gada 1.septembrim atjaunot bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem zemes īpašuma tiesības uz viņiem pastāvīgā lietošanā piešķirto vai brīvo, valstij piekrītošo zemi. Centrālās zemes komisijas lēmumu mēneša laikā pēc tā paziņošanas var pārsūdzēt tiesā.

(30.06.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.2005.)

Pārejas noteikums

Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr. 271 "Noteikumi par zemes reformas pabeigšanas kārtību lauku apvidos" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 18.nr.).

Likums Saeimā pieņemts 1997.gada 30.oktobrī.
Valsts prezidents G.Ulmanis
Rīgā 1997.gada 13.novembrī
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Saeima Veids: likums Pieņemts: 30.10.1997.Stājas spēkā: 27.11.1997.Tēma:  Nekustamais īpašums, būvniecībaPublicēts: "Latvijas Vēstnesis", 296/297 (1011/1012), 13.11.1997., "Ziņotājs", 23, 11.12.1997.
Dokumenta valoda:
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Uz tiesību akta pamata izdotie
  • Satversmes tiesas nolēmumi
  • Skaidrojumi
  • Citi saistītie dokumenti
45729
{"selected":{"value":"01.09.2005","content":"<font class='s-1'>01.09.2005.-09.01.2007.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"01.01.2014","iso_value":"2014\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2014.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"11.12.2013","iso_value":"2013\/12\/11","content":"<font class='s-1'>11.12.2013.-31.12.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"14.12.2012","iso_value":"2012\/12\/14","content":"<font class='s-1'>14.12.2012.-10.12.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.06.2011","iso_value":"2011\/06\/01","content":"<font class='s-1'>01.06.2011.-13.12.2012.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2010","iso_value":"2010\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2010.-31.05.2011.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"15.10.2009","iso_value":"2009\/10\/15","content":"<font class='s-1'>15.10.2009.-30.06.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2009","iso_value":"2009\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2009.-14.10.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"13.08.2008","iso_value":"2008\/08\/13","content":"<font class='s-1'>13.08.2008.-30.06.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.08.2007","iso_value":"2007\/08\/01","content":"<font class='s-1'>01.08.2007.-12.08.2008.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"10.01.2007","iso_value":"2007\/01\/10","content":"<font class='s-1'>10.01.2007.-31.07.2007.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.09.2005","iso_value":"2005\/09\/01","content":"<font class='s-1'>01.09.2005.-09.01.2007.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.05.1999","iso_value":"1999\/05\/01","content":"<font class='s-1'>01.05.1999.-31.08.2005.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"04.03.1999","iso_value":"1999\/03\/04","content":"<font class='s-1'>04.03.1999.-30.04.1999.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"06.03.1998","iso_value":"1998\/03\/06","content":"<font class='s-1'>06.03.1998.-03.03.1999.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"27.11.1997","iso_value":"1997\/11\/27","content":"<font class='s-1'>27.11.1997.-05.03.1998.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
01.09.2005
84
1
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Vēstnesim 100 Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva