Itālijas Republikas valdības un Latvijas Republikas valdības konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un nodokļu nemaksāšanas novēršanu

Latvijas Republikas valdība un Itālijas Republikas valdība, apliecinādamas vēlēšanos noslēgt Konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, vienojas:

I. nodaļa

Konvencijas darbības sfēra

1. pants

Personas, uz kurām attiecas Konvencija

Šī Konvencija attiecas uz personām, kas ir vienas Līgumslēdzējas Valsts vai abu Līgumslēdzēju Valstu rezidenti.

2. pants

Nodokļi, uz kuriem attiecas Konvencija

1. Šī Konvencija attiecas uz ienākuma un kapitāla nodokļiem, ko iekasē Līgumslēdzējas Valsts vai tās politisko, vai administratīvo vienību, vai pašvaldību labā neatkarīgi no to iekasēšanas veida.

2. Par ienākuma un kapitāla nodokļiem uzskatāmi visi nodokļi, ar kuriem apliek kopējo ienākumu, visu kapitālu vai ienākuma vai kapitāla daļu, arī nodoklis, ar kuru apliek kustamā vai nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā gūto ienākumu, kā arī nodoklis par kapitāla vērtības pieaugumu.

3. Pastāvošie nodokļi, uz kuriem attiecas šī Konvencija, konkrēti ir:

a) Latvijā:

(I) uzņēmumu ienākuma nodoklis;

(ii) iedzīvotāju ienākuma nodoklis;

(iii) īpašuma nodoklis;

neatkarīgi no tā, vai tie tiek vai netiek iekasēti, ieturot tos ienākuma izmaksas brīdī;

(turpmāk - Latvijas nodokļi);

b) Itālijā:

(I) iedzīvotāju ienākuma nodoklis (l'imposta sul reddito delle persone fisiche);

(ii) uzņēmumu ienākuma nodoklis (l'imposta sul reddito delle persone giuridiche);

(iii) uzņēmumu īpašuma nodoklis (l'imposta sul patrimonio netto delle imprese);

neatkarīgi no tā, vai tie tiek vai netiek iekasēti, ieturot tos ienākuma izmaksas brīdī;

(turpmāk - Itālijas nodokļi).

4. Šī Konvencija tiks piemērota arī jebkuriem identiskiem vai pēc būtības līdzīgiem nodokļiem, kuri tiks ieviesti pēc šīs Konvencijas parakstīšanas datuma, papildinot vai aizstājot pastāvošos nodokļus. Abu Līgumslēdzēju Valstu kompetentajām iestādēm ir savstarpēji jāinformē vienai otra par visiem nozīmīgiem grozījumiem šo valstu attiecīgajos nodokļu likumdošanas aktos.

II. nodaļa

Definīcijas

3.pants

Vispārīgās definīcijas

1.Ja no konteksta neizriet citādi, šajā Konvencijā:

a) jēdziens "Latvija" nozīmē Latvijas Republiku, un, lietots ģeogrāfiskā nozīmē, tas apzīmē Latvijas Republikas teritoriju un jebkuru citu Latvijas Republikas teritoriālajiem ūdeņiem piegulošu teritoriju, kurā saskaņā ar Latvijas likumdošanas aktiem un starptautiskajām tiesībām var tikt īstenotas Latvijas tiesības uz jūras un zemes dzīlēm un tur esošajiem dabas resursiem;

b) jēdziens "Itālija" nozīmē Itālijas Republiku un ietver arī jebkuru teritoriju ārpus Itālijas teritoriālajiem ūdeņiem, kura saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un Itālijas likumdošanas aktiem, kas attiecas uz dabas resursu pētīšanu un izmantošanu, var tikt uzskatīta par apgabalu, kurā Itālija var īstenot savas tiesības attiecībā uz jūras un zemes dzīlēm un dabas resursiem;

c) jēdzieni "Līgumslēdzēja Valsts" un "otra Līgumslēdzēja Valsts" atkarībā no konteksta nozīmē Latviju vai Itāliju;

d) jēdziens "persona" nozīmē fizisko personu, sabiedrību un jebkuru citu personu kopumu;

e) jēdziens "sabiedrība" nozīmē jebkuru apvienotu veidojumu vai jebkuru vienību, kas nodokļu aplikšanas nolūkos tiek uzskatīta par apvienotu veidojumu;

f) jēdzieni "Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums" un "otras Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums" attiecīgi nozīmē uzņēmumu, ko vada Līgumslēdzējas Valsts rezidents, un uzņēmumu, ko vada otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents;

g) jēdziens "starptautiskā satiksme" nozīmē jebkurus pārvadājumus ar jūras vai gaisa transportu, ko veic Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums, izņemot tos gadījumus, kad jūras vai gaisa transporta līdzekļi veic pārvadājumus vienīgi otras Līgumslēdzējas Valsts iekšienē;

h) jēdziens "pilsonis" nozīmē:

(I) jebkuru fizisko personu, kurai ir Līgumslēdzējas Valsts pilsonība;

(ii) jebkuru juridisko personu, līgumsabiedrību vai asociāciju, kuras statuss izriet no Līgumslēdzējā Valstī spēkā esošajiem likumdošanas aktiem;

i) jēdziens "kompetentās iestādes" nozīmē:

(i) Latvijā - finansu ministru vai viņa pilnvarotu pārstāvi,

(ii) Itālijā - finansu ministriju.

2. Piemērojot šo Konvenciju, Līgumslēdzēja Valsts jebkuru jēdzienu, kas šeit nav definēts lietos, tikai tādā nozīmē, ja vien no konteksta neizriet citādi, kādā tas lietots šīs Līgumslēdzējas Valsts likumdošanas aktos attiecībā uz nodokļiem, uz kuriem attiecas šī Konvencija.

4.pants

Rezidents

1. Šajā Konvencijā jēdziens "Līgumslēdzējas Valsts rezidents" nozīmē jebkuru personu, kas saskaņā ar šīs valsts likumdošanas aktiem ir pakļauta aplikšanai ar nodokļiem, pamatojoties uz tās pastāvīgo dzīvesvietu, rezidenci, vadības atrašanās vietu, inkorporācijas (reģistrācijas) vietu vai uz jebkādu citu līdzīga rakstura kritēriju. Taču šis jēdziens neietver jebkuras personas, kurām tiek uzlikti nodokļi šajā valstī tikai attiecībā uz to ienākumiem no šajā valstī esošajiem avotiem vai par šajā valstī izvietoto kapitālu.

2. Ja saskaņā ar 1.punkta noteikumiem fiziskā persona ir abu Līgumslēdzēju Valstu rezidents, tās statuss tiks noteikts šādā veidā:

a) šī persona tiks uzskatīta par rezidentu tajā Līgumslēdzējā Valstī, kurā atrodas tās pastāvīgā dzīvesvieta; ja tās pastāvīgā dzīvesvieta ir abās Līgumslēdzējās Valstīs, šī persona tiks uzskatīta par tās valsts rezidentu, ar kuru tai ir ciešākas personiskās un ekonomiskās attiecības (vitālo interešu centrs);

b) a nav iespējams noteikt Līgumslēdzēju Valsti, kurā šai personai ir vitālo interešu centrs, vai arī ja tai nav pastāvīgas dzīvesvietas nevienā no abām Līgumslēdzējām Valstīm, šī persona tiks uzskatīta par tās valsts rezidentu, kura tai ir ierastā mītnes zeme;

c) ja šai personai ierastā mītnes zeme ir abas Līgumslēdzējas Valstis vai nav neviena no tām, tā tiks uzskatīta par tās Līgumslēdzējas Valsts rezidentu, kuras pilsonis ir šī persona;

d) ja šī persona ir abu Līgumslēdzēju Valstu pilsonis vai nav nevienas šīs valsts pilsonis, Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes izšķir šo jautājumu, savstarpēji vienojoties.

3. Ja saskaņā ar 1.punkta noteikumiem persona, kas nav fiziskā persona, ir abu Līgumslēdzēju Valstu rezidents, Līgumslēdzēju Valstu kompetento iestāžu pienākums ir, savstarpēji vienojoties, censties atrisināt šo jautājumu, pamatojoties it īpaši uz attiecīgās personas faktiskās vadības atrašanās vietu, inkorporācijas (reģistrācijas) vietu vai vietu, kurā tā ir izveidota kādā citā veidā, kā arī jebkuru citu svarīgu faktoru, un noteikt šīs Konvencijas piemērošanas veidu šādai personai. Ja šāda vienošanās netiks panākta, šī persona netiks uzskatīta par vienas vai otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentu 6. līdz 24. panta (ieskaitot), un 26. panta piemērošanas nolūkiem.

5.pants

Pastāvīgā pārstāvniecība

1. Šajā Konvencijā jēdziens "pastāvīgā pārstāvniecība" nozīmē noteiktu vietu, kur uzņēmums pilnīgi vai daļēji veic uzņēmējdarbību.

2. Jēdziens "pastāvīgā pārstāvniecība" ietver:

a) uzņēmuma vadības atrašanās vietu;

b) filiāli;

c) kantori;

d) fabriku;

e) darbnīcu;

f) šahtu, naftas vai gāzes ieguves vietu, akmeņlauztuves vai jebkuru citu dabas resursu ieguves vietu, un

g) būvlaukumu, celtniecības, montāžas vai instalācijas projektu vai ar to saistīto pārraudzības darbību, ja šie būvdarbi, projekts vai darbība notiek ilgāk nekā deviņus mēnešus.

3. Neatkarīgi no šī panta iepriekšējo punktu noteikumiem jēdziens "pastāvīgā pārstāvniecība" neietver:

a) ēku un iekārtu izmantošanu tikai un vienīgi uzņēmumam piederošo preču vai izstrādājumu uzglabāšanai, demonstrēšanai vai piegādēm;

b) uzņēmumam piederošos preču vai izstrādājumu krājumus, kas paredzēti tikai un vienīgi uzglabāšanai, demonstrēšanai vai piegādēm;

c) uzņēmumam piederošos preču vai izstrādājumu krājumus, kas paredzēti tikai un vienīgi pārstrādei citā uzņēmumā;

d) pastāvīgu darbības vietu, kas paredzēta tikai un vienīgi preču vai izstrādājumu iepirkšanai vai informācijas vākšanai, uzņēmuma vajadzībām;

e) pastāvīgu darbības vietu, kas paredzēta tikai un vienīgi tam, lai veiktu uzņēmuma labā jebkādus citus priekšdarbus vai palīgdarbību.

4. Neatkarīgi no šī panta 1. un 2. punkta noteikumiem, persona, kura Līgumslēdzējā Valstī darbojas otras Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma labā un kura nav 5.punktā minētais neatkarīgā statusa aģents, tiks uzskatīta par šī uzņēmuma pastāvīgo pārstāvniecību pirmajā minētajā valstī, ja šai personai ir piešķirtas un tā šajā otrā valstī parasti izmanto pilnvaras noslēgt līgumus šī uzņēmuma vārdā, ja vien šīs personas darbības neaprobežojas vienīgi ar šī panta 3. punktā minētajām darbībām.

5. Tiks uzskatīts, ka Līgumslēdzējas Valsts uzņēmumam nav pastāvīgās pārstāvniecības otrā Līgumslēdzējā Valstī, ja uzņēmums veic uzņēmējdarbību šajā otrajā Valstī, vienīgi izmantojot starpnieku, tirdzniecības aģentu vai jebkuru citu neatkarīgu aģentu, ja šīs personas veic savu parasto uzņēmējdarbību. Tomēr, ja šāda aģenta darbība pilnīgi vai gandrīz pilnīgi tiek veikta uzņēmuma labā un ja attiecības starp aģentu un uzņēmumu atšķiras no tādām attiecībām, kādas būtu nodibinātas starp neatkarīgām personām, šādu aģentu nevar uzskatīt par neatkarīgu aģentu šajā punktā minētajā nozīmē.

6. Fakts, ka sabiedrība - Līgumslēdzējas Valsts rezidents kontrolē sabiedrību, kura ir otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents vai kura veic uzņēmējdarbību šajā otrā valstī (izmantojot pastāvīgo pārstāvniecību vai kādā citā veidā), vai ir pakļauta šādas sabiedrības kontrolei, pats par sevi nepārvērš vienu no šīm sabiedrībām par otras sabiedrības pastāvīgo pārstāvniecību.

III. nodaļa

Ienākuma aplikšana ar nodokļiem

6.pants

Ienākums no nekustamā īpašuma

1. Ienākumus, ko gūst Līgumslēdzējas Valsts rezidents no nekustamā īpašuma (arī ienākumus no lauksaimniecības un mežkopības), kas atrodas otrā Līgumslēdzējā Valstī, var aplikt ar nodokļiem šajā otrā valstī.

2. Jēdzienam "nekustamais īpašums" būs tāda nozīme, kāda tam ir saskaņā ar tās Līgumslēdzējas Valsts likumdošanas aktiem, kurā atrodas minētais īpašums. Jebkurā gadījumā šis jēdziens tiks lietots, lai apzīmētu nekustamajam īpašumam piederīgu īpašumu, mājlopus un iekārtas, ko izmanto lauksaimniecībā un mežkopībā, tiesības, uz kurām attiecas vispārējās likumdošanas noteikumi par zemei piesaistīto nekustamo īpašumu. Jebkādas tiesības izmantot tiesības attiecībā uz nekustamo īpašumu vai līdzīgas tiesības iegūt nekustamo īpašumu, nekustamā īpašuma uzufrukts un tiesības uz mainīga lieluma vai pastāvīgiem maksājumiem par tiesībām izmantot derīgos izrakteņus, avotus un citus dabas resursus vai par to izmantošanu arī tiks uzskatītas par "nekustamo īpašumu". Par nekustamo īpašumu netiks uzskatīti kuģi, liellaivas un gaisa transporta līdzekļi.

3. Šī panta 1.punkta noteikumi tiks piemēroti attiecībā uz ienākumu no nekustamā īpašuma tiešas izmantošanas, izīrēšanas vai izmantošanas citā veidā.

4. Ja sabiedrības akcijas vai citas korporatīvās tiesības dod to īpašniekam tiesības uz sabiedrības nekustamā īpašuma izmantošanu, ienākumu no šo tiesību tiešas izmantošanas, iznomāšanas vai lietošanas jebkādā citā veidā var aplikt ar nodokļiem tajā Līgumslēdzējā Valstī, kurā atrodas šis nekustamais īpašums.

5. Šī panta 1., 3. un 4.punkta noteikumi tiks piemēroti arī attiecībā uz ienākumu no uzņēmuma nekustamā īpašuma, kā arī attiecībā uz ienākumu no nekustamā īpašuma, kas tiek izmantots neatkarīgu individuālu pakalpojumu sniegšanai.

7.pants

Uzņēmējdarbības peļņa

1. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma peļņa tiks aplikta ar nodokļiem tikai šajā valstī, izņemot gadījumus, kad uzņēmums veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību. Ja uzņēmums veic uzņēmējdarbību minētajā veidā, uzņēmuma peļņu var aplikt ar nodokļiem otrā valstī, bet tikai to peļņas daļu, ko var attiecināt uz šo pastāvīgo pārstāvniecību.

2. Saskaņā ar 3.punkta noteikumiem, ja Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību, katrā Līgumslēdzējā Valstī uz šo pastāvīgo pārstāvniecību attiecināms tāds peļņas daudzums, kādu tā varētu gūt, ja nepārprotami būtu atsevišķs uzņēmums, kas veic vienādu vai līdzīgu uzņēmējdarbību vienādos vai līdzīgos apstākļos un darbojas pilnīgi neatkarīgi no šī uzņēmuma.

3. Nosakot pastāvīgās pārstāvniecības peļņu, tiks pieļauta pastāvīgās pārstāvniecības izdevumu atskaitīšana no summas, kuru apliek ar nodokļiem. Šie izdevumi var būt pārstāvniecības operatīvie un vispārējie administratīvie izdevumi, kas radušies vai nu valstī, kur atrodas pastāvīgā pārstāvniecība, vai citur.

4. Ja Līgumslēdzējā Valstī peļņu, kas attiecināma uz pastāvīgo pārstāvniecību, nosaka, uzņēmuma kopīgo peļņu proporcionāli sadalot starp struktūrvienībām, 2. punkts neaizliedz Līgumslēdzējai Valstij kā parasti noteikt apliekamās peļņas daļu pēc šī principa, tomēr šī sadales metode jālieto tā, lai rezultāts atbilstu šajā pantā ietvertajiem principiem.

5. Uz pastāvīgo pārstāvniecību netiks attiecināta peļņa tikai tāpēc vien, ka tā ir iegādājusies sava uzņēmuma vajadzībām preces vai izstrādājumus.

6. Iepriekšējo punktu piemērošanas nolūkā peļņa, ko attiecina uz pastāvīgo pārstāvniecību, katru gadu ir jānosaka ar vienu un to pašu metodi, izņemot gadījumus, kad ir pietiekams pamats rīkoties citādi.

7. Ja peļņā ir ietverti citos šīs Konvencijas pantos atsevišķi aplūkotie ienākuma veidi, šī panta noteikumi neietekmēs šo citu pantu noteikumus.

8.pants

Jūras un gaisa transports

1. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma peļņa no jūras vai gaisa transporta līdzekļu izmantošanas starptautiskajā satiksmē tiks aplikta ar nodokļiem tikai šajā valstī.

2. Šī panta 1.punkta noteikumi attiecas arī uz peļņu, kas gūta no piedalīšanās pulā, kopējā uzņēmējdarbībā vai starptautiskās satiksmes transporta uzņēmumā.

9.pants

Saistītie uzņēmumi

Gadījumos, kad:

a) Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums tieši vai netieši piedalās otras Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma vadībā vai kontrolē vai tam pieder daļa no šī uzņēmuma kapitāla; vai

b) vienas un tās pašas personas tieši vai netieši piedalās Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma vadībā vai kontrolē vai tām pieder daļa kapitāla šajā uzņēmumā un vienlaikus tās tieši vai netieši piedalās otras Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma vadībā vai kontrolē vai tām pieder daļa no otras valsts uzņēmuma kapitāla,

un jebkurā gadījumā šo divu uzņēmumu komerciālās un finansu attiecības tiek veidotas vai nodibinātas pēc noteikumiem, kas atšķiras no tiem noteikumiem, kuri būtu spēkā starp diviem neatkarīgiem (savstarpēji nesaistītiem) uzņēmumiem, tad jebkura peļņa, kura veidotos vienam no uzņēmumiem, bet iepriekšminēto izveidoto noteikumu ietekmē nav izveidojusies, var tikt iekļauta šī uzņēmuma peļņā un atbilstoši aplikta ar nodokļiem.

10. pants

Dividendes

1. Dividendes, ko sabiedrība - Līgumslēdzējas Valsts rezidents izmaksā otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, var aplikt ar nodokļiem šajā otrā valstī.

2. Tomēr šīs dividendes var arī aplikt ar nodokļiem atbilstoši attiecīgās valsts likumdošanas aktiem tajā Līgumslēdzējā Valstī, kuras rezidents ir sabiedrība, kas izmaksā dividendes; ja dividenžu saņēmējs ir šo dividenžu īstenais īpašnieks, nodoklis nedrīkst pārsniegt:

a) 5 procentus no dividenžu kopapjoma, ja dividenžu īstenais īpašnieks ir sabiedrība, kas nav līgumsabiedrība, un kas tieši pārvalda vismaz 10 procentus no kapitāla sabiedrībā, kura izmaksā dividendes;

b) 15 procentus no dividenžu kopapjoma visos pārējos gadījumos.

Šis punkts neietekmēs sabiedrības aplikšanu ar nodokļiem attiecībā uz peļņu, no kuras tiek izmaksātas dividendes.

3. Jēdziens "dividendes" šajā pantā nozīmē ienākumu no akcijām, "jouissance" akcijām (dod tiesības uz sabiedrības īpašuma daļu tās likvidācijas gadījumā) vai "jouissance" tiesībām (tiesības piedalīties sabiedrības peļņas sadalē, neatbildot par sabiedrības saistībām), raktuvju akcijām, dibinātāju akcijām vai citām tiesībām, kuras nav parāda prasības, piedalīties peļņas sadalē, kā arī ienākumu no citām korporatīvajām tiesībām, kurš ir pakļauts tādai pašai aplikšanas procedūrai kā ienākums no akcijām saskaņā ar tās valsts nodokļu likumdošanas aktiem, kuras rezidents ir sabiedrība, kas veic šo sadali.

4. Šī panta 1. un 2. punkta noteikumi netiks piemēroti, ja dividenžu īstenais īpašnieks, būdams Līgumslēdzējas Valsts rezidents, veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību, vai arī sniedz otrā valstī neatkarīgus individuālos pakalpojumus, izmantojot tur izvietoto pastāvīgo bāzi, ja sabiedrība, kura izmaksā dividendes, ir šīs otras valsts rezidents, un ja līdzdalība, par kuru tiek izmaksātas dividendes, ir faktiski saistīta ar šo pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi. Šajā gadījumā dividendes tiek apliktas ar nodokļiem otrā Līgumslēdzējā Valstī saskaņā ar tās likumdošanas aktiem.

5. Ja sabiedrība - Līgumslēdzējas Valsts rezidents gūst peļņu vai ienākumus no otras Līgumslēdzējas Valsts, šī otra valsts nedrīkst nedz aplikt ar jebkādu nodokli šīs sabiedrības izmaksātās dividendes, izņemot gadījumus, kad dividendes tiek izmaksātas otras valsts rezidentam vai kad līdzdalība, par kuru tiek izmaksātas dividendes, ir faktiski saistīta ar pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi, kas atrodas otrā valstī; nedz arī aplikt ar nesadalītās peļņas nodokli sabiedrības nesadalīto peļņu pat tādā gadījumā, ja izmaksātās dividendes vai nesadalītā peļņa pilnīgi vai daļēji sastāv no otrā valstī gūtās peļņas vai ienākuma.

11.pants

Procenti

1. Procentus, kas rodas Līgumslēdzējā Valstī un tiek izmaksāti otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, var aplikt ar nodokļiem šajā otrā valstī.

2. Tomēr šos procentus var arī aplikt ar nodokļiem atbilstoši attiecīgās valsts likumdošanas aktiem tajā Līgumslēdzējā Valstī, kurā tie rodas; ja procentu saņēmējs ir šo procentu īstenais īpašnieks, nodoklis nedrīkst pārsniegt 10 procentus no šo procentu kopapjoma.

3. Neatkarīgi no 2.punkta noteikumiem, procenti, kas rodas Līgumslēdzējā Valstī, un kurus gūst un kuru īstenā īpašniece ir otras Līgumslēdzējas Valsts valdība, ieskaitot tās politiskās vai administratīvās vienības un vietējās pašvaldības, Centrālo Banku vai jebkuru šai valdībai pilnībā piederošu finansu institūciju, vai procenti, kas tiek gūti par aizdevumu, kuru garantējusi šī valdība, tiks atbrīvoti no nodokļiem pirmajā minētajā valstī.

4. Šajā pantā jēdziens "procenti" nozīmē ienākumu no valdības vērtspapīriem, obligācijām vai parādzīmēm, neatkarīgi no to nodrošinājuma ar galvojumu un ienākumu no jebkāda veida parāda prasībām, kā arī citāda veida ienākumu, kas ir attiecināms uz ienākumu no naudas aizdevumiem saskaņā ar tās valsts nodokļu likumdošanas aktiem, kurā rodas šis ienākums.

5. Šī panta 1., 2. un 3.punkta noteikumi netiks piemēroti, ja procentu īstenais īpašnieks, būdams Līgumslēdzējas Valsts rezidents, veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, kurā šie procenti rodas, izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību, vai arī sniedz šajā otrā valstī neatkarīgus individuālos pakalpojumus, izmantojot tur izvietoto pastāvīgo bāzi, un parāda prasības, uz kuru pamata tiek maksāti procenti, ir faktiski saistītas ar šo pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi. Šajā gadījumā procenti tiek aplikti ar nodokļiem šajā otrā Līgumslēdzējā Valstī saskaņā ar tās likumdošanas aktiem.

6. Ja procentu maksātājs ir Līgumslēdzēja Valsts, politiskā vai administratīvā vienība, pašvaldība vai šīs valsts rezidents, tiks uzskatīts, ka procenti rodas šajā valstī. Tomēr, ja persona, kas izmaksā procentus, neatkarīgi no tā, vai šī persona ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents vai nav, izmanto Līgumslēdzējā Valstī esošo pastāvīgo pārstāvniecību vai tur izvietoto pastāvīgo bāzi, sakarā ar kuru radušās parādsaistības, par kurām tiek maksāti procenti, un šos procentus izmaksā pastāvīgā pārstāvniecība vai pastāvīgā bāze, tiks uzskatīts, ka šie procenti rodas tajā valstī, kurā atrodas pastāvīgā pārstāvniecība vai pastāvīgā bāze.

7. Ja sakarā ar īpašām attiecībām starp procentu maksātāju un procentu īsteno īpašnieku vai starp viņiem abiem un kādu citu personu procentu summa, kas attiecas uz parāda prasībām, uz kuru pamata tā tiek izmaksāta, pārsniedz summu, par kādu būtu varējuši vienoties procentu maksātājs un procentu īstenais īpašnieks, ja starp viņiem nebūtu minēto īpašo attiecību, tad šī panta noteikumi tiks piemēroti tikai attiecībā uz pēdējo minēto summu. Šajā gadījumā atlikusī maksājumu daļa tiek aplikta ar nodokļiem atbilstoši katras Līgumslēdzējas Valsts likumdošanas aktiem ar nosacījumu, ka tiek ievēroti pārējie šīs Konvencijas noteikumi.

12.pants

Autoratlīdzības

1. Autoratlīdzību, kas rodas Līgumslēdzējā Valstī un tiek izmaksāta otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, var aplikt ar nodokļiem šajā otrā valstī.

2. Tomēr autoratlīdzību var aplikt ar nodokļiem atbilstoši attiecīgās valsts likumdošanas aktiem tajā Līgumslēdzējā Valstī, kurā tā rodas. Ja autoratlīdzības saņēmējs ir šīs autoratlīdzības īstenais īpašnieks, nodoklis nedrīkst pārsniegt

a) 5 procentus no autoratlīdzības kopapjoma par ražošanas, tirdzniecības vai zinātnisko iekārtu izmantošanu;

b) 10 procentus no autoratlīdzības kopapjoma visos pārējos gadījumos.

3. Jēdziens "autoratlīdzība" šajā pantā nozīmē jebkāda veida maksājumus, ko saņem kā kompensāciju par jebkuru autortiesību izmantošanu vai par tiesībām izmantot jebkuras autortiesības uz literāru, zinātnisku vai mākslas darbu, arī kinofilmām, televīzijas filmām, ierakstiem radio vai televīzijas pārraidēm, uz jebkuru patentu, firmas zīmi, dizainu vai modeli, plānu, slepenu formulu vai procesu, vai par ražošanas, tirdzniecības vai zinātnisko iekārtu izmantošanu vai par tiesībām tās izmantot, vai par informāciju attiecībā uz ražošanas, tirdzniecības vai zinātnisku pieredzi.

4. Šī panta 1. un 2.punkta nosacījumi netiks piemēroti, ja autoratlīdzības īstenais īpašnieks, būdams Līgumslēdzējas Valsts rezidents, veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, kurā rodas autoratlīdzība, izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību, vai šajā otrā valstī sniedz neatkarīgus individuālos pakalpojumus, izmantojot tur izvietoto pastāvīgo bāzi, un ja tiesības vai īpašums, attiecībā uz kuriem tiek maksāta autoratlīdzība, ir faktiski saistīti ar šo pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi. Šajā gadījumā autoratlīdzības tiek apliktas ar nodokļiem šajā otrā Līgumslēdzējā Valstī saskaņā ar tās likumdošanas aktiem.

5. Ja autoratlīdzības maksātājs ir Līgumslēdzēja Valsts, politiskā vai administratīvā vienība, pašvaldība vai Līgumslēdzējas Valsts rezidents, tiks uzskatīts, ka autoratlīdzība rodas šajā valstī. Tomēr, ja persona, kas izmaksā autoratlīdzību, neatkarīgi no tā, vai šī persona ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents vai nav, izmanto Līgumslēdzējā Valstī esošo pastāvīgo pārstāvniecību vai tur izvietoto pastāvīgo bāzi, sakarā ar kuru radušās saistības izmaksāt autoratlīdzību, un šo autoratlīdzību izmaksā pastāvīgā pārstāvniecība vai pastāvīgā bāze, tiks uzskatīts, ka autoratlīdzība rodas tajā valstī, kurā atrodas pastāvīgā pārstāvniecība vai pastāvīgā bāze.

6. Ja sakarā ar īpašām attiecībām starp autoratlīdzības maksātāju un autoratlīdzības īsteno īpašnieku vai starp viņiem abiem un kādu citu personu autoratlīdzības summa, kas attiecas uz tiesībām, izmantošanu vai informāciju, par ko tā tiek maksāta, pārsniedz autoratlīdzības summu, par kādu būtu varējuši vienoties maksātājs un īstenais īpašnieks, ja starp viņiem nebūtu minēto īpašo attiecību, tad šī panta noteikumi tiks piemēroti tikai attiecībā uz pēdējo minēto summu. Šajā gadījumā maksājumu daļa, kas pārsniedz šo summu, tiks aplikta ar nodokļiem atbilstoši katras Līgumslēdzējas Valsts likumdošanas aktiem ar nosacījumu, ka tiks ievēroti pārējie šīs Konvencijas noteikumi.

13.pants

Kapitāla pieaugums

1. Kapitāla pieaugumu, ko gūst Līgumslēdzējas Valsts rezidents, atsavinot 6.panta 2. punktā definēto otrā Līgumslēdzējā Valstī esošo nekustamo īpašumu vai tādas sabiedrības akcijas, kuras aktīvi sastāv galvenokārt no šāda īpašuma, var aplikt ar nodokļiem šajā otrā valstī.

2. Kapitāla pieaugumu, kas gūts, atsavinot kustamo īpašumu, kurš ir pastāvīgās pārstāvniecības, ko vienas Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums izmanto otrā Līgumslēdzējā Valstī, komercīpašuma daļa, vai arī kapitāla pieaugumu, kas gūts, atsavinot kustamo īpašumu, kas piederīgs Līgumslēdzējas Valsts rezidenta neatkarīgo individuālo pakalpojumu sniegšanai otrā Līgumslēdzējā Valstī izveidotai pastāvīgai bāzei; arī kapitāla pieaugumu, kas gūts, atsavinot šādu pastāvīgo pārstāvniecību (atsevišķi vai kopā ar visu uzņēmumu) vai šādu pastāvīgo bāzi, var aplikt ar nodokļiem otrā valstī.

3. Kapitāla pieaugumu, ko gūst Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums, atsavinot šī uzņēmuma starptautiskajā satiksmē izmantotos jūras vai gaisa transporta līdzekļus vai atsavinot kustamo īpašumu, kas piederīgs šo jūras vai gaisa transporta līdzekļu izmantošanai, apliek ar nodokļiem tikai šajā valstī.

4. Kapitāla pieaugumu, kas gūts, atsavinot jebkādu īpašumu, kurš atšķiras no 1., 2. un 3.punktā minētā īpašuma, apliek ar nodokļiem tikai tajā Līgumslēdzējā Valstī, kuras rezidents ir šī īpašuma atsavinātājs.

14.pants

Neatkarīgie individuālie pakalpojumi

1. Līgumslēdzējas Valsts rezidenta ienākumi, kas gūti, sniedzot profesionālus pakalpojumus vai veicot cita veida neatkarīga rakstura darbību, tiks aplikti ar nodokļiem tikai šajā valstī, izņemot gadījumus, kad šī persona savas darbības vajadzībām izmanto regulāri pieejamu pastāvīgo bāzi otrā Līgumslēdzējā Valstī. Ja tiek izmantota šāda pastāvīgā bāze, ienākumus var aplikt ar nodokļiem arī otrā Līgumslēdzējā Valstī, bet tikai tik lielā mērā, kādā tie ir attiecināmi uz šo pastāvīgo bāzi. Šajā sakarā tiks uzskatīts, ka fiziskā persona izmanto regulāri pieejamu pastāvīgo bāzi otrā Līgumslēdzējā Valstī, ja šī persona - Līgumslēdzējas Valsts rezidents uzturas otrā Līgumslēdzējā Valstī laika posmu vai laika posmus, kuri kopumā pārsniedz 183 dienas jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas attiecīgajā finansu gadā, un ienākums, kas gūts par otrā valstī veiktajām iepriekš minētajām darbībām, tiks attiecināts uz šo pastāvīgo bāzi.

2. Jēdziens "profesionālie pakalpojumi" ietver neatkarīgu zinātnisko, literāro, māksliniecisko, izglītojošo vai pedagoģisko darbību, kā arī ārsta, jurista, inženiera, arhitekta, zobārsta un grāmatveža neatkarīgu darbību.

15.pants

Atkarīgie individuālie pakalpojumi

1. Saskaņā ar 16., 18., 19. un 20.panta noteikumiem darba alga, izpeļņa un cita līdzīga veida atlīdzība, ko saņem Līgumslēdzējas Valsts rezidents par savu darbu, tiks aplikta ar nodokļiem tikai šajā valstī, ja vien algotais darbs netiek veikts otrā Līgumslēdzējā Valstī. Ja algots darbs tiek veikts otrā Līgumslēdzējā Valstī, par to saņemto atlīdzību var aplikt ar nodokļiem šajā otrā valstī.

2. Neatkarīgi no 1.punkta noteikumiem atlīdzība, kuru Līgumslēdzējas Valsts rezidents saņem par algotu darbu, kas tiek veikts otrā Līgumslēdzējā Valstī, tiks aplikta ar nodokļiem tikai pirmajā minētajā valstī, ja:

a) atlīdzības saņēmējs ir atradies otrā valstī laika posmu vai laika posmus, kas kopumā nepārsniedz 183 dienas jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas attiecīgajā finansu gadā; un

b) atlīdzību maksā darba devējs, kas nav otras valsts rezidents, vai cita persona tāda darba devēja vārdā; un

c) atlīdzību neizmaksā (nesedz) pastāvīgā pārstāvniecība vai pastāvīgā bāze, ko darba devējs izmanto otrā valstī.

3. Neatkarīgi no šī panta iepriekš minētajiem noteikumiem atlīdzību, ko saņem par darbu, kas tiek veikts, strādājot uz Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma starptautiskajā satiksmē izmantota jūras vai gaisa transporta līdzekļa, var aplikt ar nodokļiem šajā valstī.

16.pants

Direktoru atalgojums

Direktoru atalgojumu un citu līdzīgu atlīdzību, kuru saņem Līgumslēdzējas Valsts rezidents kā direktoru padomes loceklis sabiedrībā, kas ir otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents, var aplikt ar nodokļiem šajā otrā valstī.

17.pants

Mākslinieki un sportisti

1. Neatkarīgi no 14. un 15.panta noteikumiem ienākumus, ko gūst Līgumslēdzējas Valsts rezidents kā izpildītājmākslinieks, piemēram, kā teātra, kino, radio vai televīzijas aktieris, kā mūziķis vai arī kā sportists par savu individuālo darbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, var aplikt ar nodokļiem šajā otrā valstī.

2. Ja mākslinieka vai sportista ienākumi par viņa individuālo darbību attiecīgajā jomā tiek maksāti nevis pašam māksliniekam vai sportistam, bet citai personai, šos ienākumus neatkarīgi no 7., 14. un 15. panta noteikumiem var aplikt ar nodokļiem tajā Līgumslēdzējā Valstī, kurā tiek veikta izpildītājmākslinieka vai sportista darbība.

3. Šī panta 1. un 2. punkta noteikumi neattiecas uz ienākumiem, kas gūti no darbības, ko Līgumslēdzējā Valstī veic mākslinieks vai sportists, ja viņa vizītei šajā valstī pilnīgi vai galvenokārt tiek sniegts atbalsts no otras Līgumslēdzējas Valsts, tās politiskās vai administratīvās vienības vai pašvaldības sabiedriskajiem fondiem. Šajā gadījumā ienākums apliekams ar nodokļiem tikai tajā Līgumslēdzējā Valstī, kuras rezidents ir mākslinieks vai sportists.

18. pants

Pensijas

Saskaņā ar 19.panta 2. punkta noteikumiem pensija un cita līdzīga atlīdzība, ko saņem Līgumslēdzējas Valsts rezidents par iepriekš veikto algoto darbu, tiks aplikta ar nodokļiem tikai tajā valstī, kuras rezidents ir pensijas vai atlīdzības saņēmējs.

19.pants

Valsts dienests

1. a) Darba algu, izpeļņu un citu līdzīga veida atlīdzību, kura nav pensija un kuru fiziskajai personai izmaksā Līgumslēdzēja Valsts vai politiskā vai administratīvā vienība, vai pašvaldība par šai valstij vai administratīvajai vienībai, vai pašvaldībai sniegtajiem pakalpojumiem, tiks aplikta ar nodokļiem tikai šajā valstī.

b) Tomēr šī darba alga, izpeļņa un cita līdzīga veida atlīdzība tiks aplikta ar nodokļiem tikai otrā Līgumslēdzējā Valstī, ja pakalpojumi ir sniegti šajā otrā valstī un šī fiziskā persona ir tāds šīs valsts rezidents, kas:

(i) ir šīs valsts pilsonis, bet nav pirmās minētās valsts pilsonis; vai

(ii) nav kļuvis par šīs valsts rezidentu tikai un vienīgi ar mērķi sniegt pakalpojumus.

2. a) Jebkuru pensiju, ko fiziskajai personai izmaksā Līgumslēdzēja Valsts, politiskā vai administratīvā vienība vai pašvaldība, vai, kas tiek izmaksāta no to izveidotajiem fondiem par pakalpojumiem, ko šī persona sniegusi šai valstij, vienībai vai pašvaldībai, tiks aplikta ar nodokļiem tikai šajā valstī.

b) Tomēr šī pensija tiks aplikta ar nodokļiem tikai otrā Līgumslēdzējā Valstī, ja šī fiziskā persona ir šīs otras valsts rezidents un pilsonis.

3. Šīs Konvencijas 15., 16. un 18. panta noteikumi ir jāpiemēro darba algai, izpeļņai, cita veida līdzīgai atlīdzībai un pensijai, kuru izmaksā par pakalpojumiem, kas sniegti sakarā ar Līgumslēdzējas Valsts, politiskās vai administratīvās vienības vai pašvaldības veikto uzņēmējdarbību.

20.pants

Profesori un zinātnieki

1. Ienākumi, kurus par veikto mācību vai pētniecības darbu saņem fiziskā persona, kas ierodas Līgumslēdzējā Valstī ar nolūku mācīt vai nodarboties ar pētniecības darbu universitātē, koledžā vai citā šīs Līgumslēdzējas Valsts atzītā izglītības iestādē un kas ir, vai tieši pirms ierašanās Līgumslēdzējā Valstī bija otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents, netiks aplikta ar nodokļiem pirmajā minētajā valstī divu gadu laikā no dienas, kad šī persona pirmoreiz ieradās Līgumslēdzējā Valstī minētajā nolūkā.

2. Šī panta 1.punkta noteikumi netiks piemēroti ienākumiem, kas gūti par izpētes darbiem, ja šie izpētes darbi ir veikti nevis sabiedriskajās interesēs, bet galvenokārt kādas personas vai personu privātajās interesēs.

21. pants

Studenti

Maksājumi, kurus uzturēšanās, studiju vai stažēšanās vajadzībām saņem students, māceklis vai stažieris, kas ir, vai tieši pirms ierašanās Līgumslēdzējā Valstī bija, otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents un kurš atrodas pirmajā minētajā valstī vienīgi ar nolūku studēt vai stažēties, netiks aplikti ar nodokļiem šajā valstī, ar nosacījumu, ka šie maksājumi rodas ārpus šīs valsts.

22. pants

Darbība šelfa zonā

1. Šī panta noteikumi tiks piemēroti, neņemot vērā šīs Konvencijas 4. līdz 21. panta noteikumus.

2. Personas - Līgumslēdzējas Valsts rezidenta darbība, kas saistīta ar otras Līgumslēdzējas Valsts jūras un zemes dzīļu un tur esošo dabas resursu pētīšanu un izmantošanu otras Līgumslēdzējas Valsts šelfa zonā, saskaņā ar šī panta 3. un 4. punkta noteikumiem tiks uzskatīta par tādu uzņēmējdarbību, kas veikta otrā Līgumslēdzējā Valstī, izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību.

3. Šī panta otrā punkta noteikumi netiks piemēroti, ja minētā darbība notiek laika posmu vai laika posmus, kas kopumā nepārsniedz 30 dienas jebkurā 12 mēnešu periodā. Tomēr šī punkta vajadzībām:

a) darbība, ko veic persona, kura ir saistīta ar citu personu, tiks uzskatīta par šīs citas personas veiktu darbību, ja šī darbība pēc būtības ir tāda pati kā tā, ko veic pirmā minētā persona, izņemot tiktāl ciktāl šīs darbības tiek veiktas vienlaicīgi kā šīs personas pašas veiktās darbības;

b) persona tiks uzskatīta par saistītu ar citu personu, ja viena no tām tieši vai netieši kontrolē otru, vai arī kāda trešā persona vai trešās personas tieši vai netieši kontrolē abas iepriekš minētās personas.

4. Peļņa, ko saņem Līgumslēdzējas Valsts rezidents par piegāžu vai personāla pārvadāšanu uz vai starp vietām otrā Līgumslēdzējā Valstī, kur notiek ar jūras un zemes dzīļu un tur esošo dabas resursu pētīšanu un izmantošanu saistītā darbība, vai arī par velkoņu un citu kuģu pakalpojumiem, kas notiek papildus iepriekšminētajai darbībai, tiks aplikta ar nodokļiem tikai pirmajā minētajā valstī.

5. a) saskaņā ar šī punkta b) apakšpunkta noteikumiem darba alga, izpeļņa un cita veida līdzīga atlīdzība, ko saņem Līgumslēdzējas Valsts rezidents par darbu, kas saistīts ar otras Līgumslēdzējas Valsts jūras un zemes dzīļu un tur esošo dabas resursu izpēti un izmantošanu, var tikt aplikta ar nodokļiem šajā otrā valstī tik lielā mērā, cik šis darbs ir ticis veikts šīs otras valsts šelfa zonā. Tomēr, šāda atlīdzība tiks aplikta ar nodokļiem tikai pirmajā minētajā valstī, ja darbs šelfa zonā notiek laika posmu vai laika posmus, kas kopumā nepārsniedz 30 dienas jebkurā 12 mēnešu ilgā periodā, un ja darbs ir veikts tāda darba devēja labā, kas nav otras valsts rezidents.

b) darba algas, izpeļņas un cita veida līdzīgas atlīdzības, ko saņem Līgumslēdzējas Valsts rezidents par darbu, kas veikts uz jūras vai gaisa transporta līdzekļa, kas veic piegādes vai personāla pārvadājumus uz vai starp vietām otrā Līgumslēdzējā Valstī, kur notiek ar jūras un zemes dzīļu un tur esošo dabas resursu pētīšanu un izmantošanu saistītā darbība, vai arī par darbu uz velkoņiem vai citiem kuģiem, kas sniedz pakalpojumus papildus iepriekšminētajai darbībai, var tikt apliktas ar nodokļiem tajā Līgumslēdzējā Valstī, kuras rezidents ir darba devējs.

6. Ienākumu, ko Līgumslēdzējas Valsts rezidents gūst atsavinot:

a) pētīšanas vai izmantošanas tiesības; vai

b) īpašumu, kas izvietots otrā Līgumslēdzējā Valstī un tiek izmantots saistībā ar otras valsts jūras un zemes dzīļu un tur esošo dabas resursu pētīšanu un izmantošanu; vai

c) akcijas, kuras savu vērtību vai vērtības lielāko daļu tieši vai netieši iegūst no iepriekš minētajām tiesībām vai īpašuma, vai no šīm tiesībām un īpašuma kopā

var aplikt ar nodokļiem šajā otrā valstī.

Šajā pantā jēdziens "pētīšanas un izmantošanas tiesības" nozīmē tiesības uz īpašumu, kas var tikt radīts, veicot otras Līgumslēdzējas Valsts jūras un zemes dzīļu un tur esošo dabas resursu pētīšanu un izmantošanu, ieskaitot tiesības uz līdzdalību īpašumā vai peļņā, kuru var gūt šis īpašums.

23.pants

Citi ienākumi

1. Citi šīs Konvencijas iepriekšējos pantos neaplūkotie Līgumslēdzējas Valsts rezidenta ienākumi tiks aplikti ar nodokļiem tikai šajā valstī. Tomēr šādi ienākuma veidi, kas rodas otrā Līgumslēdzējā Valstī, var arī tikt aplikti ar nodokļiem šajā otrā valstī.

2. Šī panta 1. punkta noteikumi netiks piemēroti ienākumam, kas nav ienākums no 6. panta 2. punktā definētā nekustamā īpašuma, ja šī ienākuma saņēmējs, būdams Līgumslēdzējas Valsts rezidents, veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību, vai sniedz šajā otrā valstī neatkarīgus individuālos pakalpojumus, izmantojot tur izvietoto pastāvīgo bāzi, un ja tiesības vai īpašums, par ko tiek saņemts šis ienākums, ir faktiski saistīts ar šo pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi. Šajā gadījumā šie ienākumi tiks aplikti ar nodokļiem šajā otrā Līgumslēdzējā Valstī saskaņā ar tās likumdošanas aktiem.

IV. nodaļa

Kapitāla aplikšana ar nodokļiem

24.pants

Kapitāls

1. Kapitālu, ko pārstāv 6. pantā minētais Līgumslēdzējas Valsts rezidenta nekustamais īpašums, kas atrodas otrā Līgumslēdzējā Valstī, var aplikt ar nodokļiem šajā otrā valstī.

2. Kapitālu, ko pārstāv kustamais īpašums, kas veido daļu no otrā Līgumslēdzējā Valstī esošās Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma pastāvīgās pārstāvniecības īpašuma, vai kapitālu, ko pārstāv kustamais īpašums, kas ir piederīgs Līgumslēdzējas Valsts rezidenta pastāvīgajai bāzei otrā Līgumslēdzējā Valstī, kura tiek izmantota neatkarīgu individuālo pakalpojumu sniegšanai, var aplikt ar nodokļiem šajā otrā valstī.

3. Kapitāls, ko pārstāv jūras un gaisa transporta līdzekļi, kurus Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums izmanto starptautiskajā satiksmē, kā arī kustamais īpašums, kas piederīgs šo jūras un gaisa transporta līdzekļu izmantošanai, tiks aplikts ar nodokļiem tikai šajā valstī.

4. Visi pārējie Līgumslēdzējas Valsts rezidenta kapitāla elementi tiks aplikti ar nodokļiem tikai šajā valstī.

V. nodaļa

Nodokļu dubultās uzlikšanas novēršana

25. pants

Nodokļu dubultās uzlikšanas novēršana

1. Ir nolemts, ka nodokļu dubultā uzlikšana tiks novērsta saskaņā ar turpmāk minētajiem šī panta punktiem.

2. Attiecībā uz Latvijas rezidentiem nodokļu dubultā uzlikšana tiks novērsta šādā veidā:

a) Gadījumā, kad Latvijas rezidents gūst ienākumus vai viņam pieder kapitāls, kuru saskaņā ar šīs Konvencijas noteikumiem var aplikt ar nodokļiem Itālijā, ja vien Latvijas iekšzemes likumdošanas akti nenodrošina labvēlīgākus noteikumus, Latvijai jāatļauj:

(i) samazināt šī rezidenta ienākuma nodokli par nodokļa daļu, kas ir vienāda ar Itālijā samaksāto ienākuma nodokli;

(ii) samazināt šī rezidenta kapitāla nodokli par nodokļa daļu, kas ir vienāda ar Itālijā samaksāto kapitāla nodokli.

Šie samazinājumi tomēr nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt tādu Latvijas ienākuma nodokļa vai kapitāla nodokļa daļu, kas ir aprēķināta pirms šā samazinājuma piemērošanas, kura atkarībā no apstākļiem ir attiecināma uz ienākumu vai kapitālu, kuru var aplikt ar nodokļiem Itālijā.

b) Lai piemērotu a) apakšpunktu, ja sabiedrība - Latvijas rezidents saņem dividendes no sabiedrības - Itālijas rezidenta un šajā sabiedrībā Latvijas rezidentam pieder vismaz 10 procenti akciju ar pilnām balsstiesībām, Itālijā samaksātajā nodoklī tiks ietverts ne tikai nodoklis, ar kuru apliek dividendes, bet arī nodoklis, ar kuru apliek sabiedrības peļņu, no kuras tiek izmaksātas dividendes.

3. Attiecībā uz Itāliju:

a) Ja Itālijas rezidents gūst ienākumus, kas ir apliekami ar nodokļiem Latvijā, Itālija, nosakot tās Konvencijas 2.pantā minētos ienākuma nodokļus, šos ienākumus var iekļaut kopējos ienākumos, kuri tiek aplikti ar šiem nodokļiem, ja vien Konvencijas īpaši noteikumi nenosaka, ka ir jārīkojas citādi. Šajā gadījumā Itālija no šādi aprēķinātiem nodokļiem atskaitīs Latvijā samaksāto ienākuma nodokli, bet tikai tādā apmērā, kas nepārsniedz tādu Itālijas nodokļa daļu, kura ir proporcionāla Latvijā gūtā ienākuma attiecībai pret Itālijas rezidenta kopējo ienākumu. Tomēr šāds atskaitījums netiks atļauts, ja pēc ienākuma saņēmēja lūguma šis ienākums tiks pakļauts nodokļa ieturēšanai ienākuma izmaksas brīdī saskaņā ar Itālijas likumdošanas aktiem.

b) Ja Itālijas rezidentam pieder kapitāla daļas, kuras saskaņā ar šo Konvenciju var aplikt ar nodokļiem Latvijā, Itālijas kapitāla nodokli tiks atļauts samazināt par Latvijā samaksāto kapitāla nodokli attiecībā uz to pašu kapitāla daļu. Tomēr šis samazinājums nedrīkst pārsniegt tādu Itālijas nodokļa daļu, kas ir proporcionāla kapitāla daļas, kas Itālijas rezidentam pieder Latvijā, attiecībai pret šī rezidenta kopējo kapitālu.

VI. nodaļa

Īpaši noteikumi

26.pants

Diskriminācijas nepieļaušana

1. Līgumslēdzējas Valsts pilsoņi otrā Līgumslēdzējā Valstī netiks pakļauti jebkurai aplikšanai ar nodokļiem vai jebkurām ar tiem saistītajām prasībām, kas atšķiras no aplikšanas ar nodokļiem vai ar tiem saistītajām prasībām, kurām tiek vai var tikt pakļauti otras valsts pilsoņi tādos pašos apstākļos, vai kas ir apgrūtinošākas. Šis noteikums neatkarīgi no 1.panta noteikumiem attiecas arī uz personām, kas nav vienas Līgumslēdzējas Valsts vai abu Līgumslēdzēju Valstu rezidenti.

2. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma pastāvīgo pārstāvniecību, kuru tas izmanto otrā Līgumslēdzējā Valstī, nevar aplikt ar nodokļiem šajā otrā valstī mazāk labvēlīgi, nekā tiktu aplikti ar nodokļiem otras valsts uzņēmumi, kas veic tāda paša veida darbību. Šo noteikumu nedrīkst iztulkot tādējādi, ka tas uzliktu Līgumslēdzējai Valstij pienākumu piešķirt otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentiem jebkādas privātas atlaides, atvieglojumus vai samazinājumus attiecībā uz aplikšanu ar nodokļiem, kādus šī valsts piešķir saviem rezidentiem, ņemot vērā viņu civilstāvokli vai ģimenes saistības.

3. Izņemot gadījumus, kad piemērojami 9.panta, 11.panta 7.punkta vai 12. panta 6. punkta noteikumi, procenti, autoratlīdzība un citi maksājumi, ko Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums izmaksā otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, nosakot šī uzņēmuma apliekamo peļņu, ir jāatskaita no šīs peļņas pēc tādiem pašiem noteikumiem kā tad, ja tie tiktu izmaksāti pirmās minētās valsts rezidentam. Tāpat arī Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma parādi otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, nosakot šāda uzņēmuma apliekamā kapitāla vērtību, ir jāatskaita pēc tādiem pašiem noteikumiem kā tad, ja tie attiektos uz pirmās minētās valsts rezidentu.

4. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmumus, kuru kapitāls pilnīgi vai daļēji pieder vienam vai vairākiem otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentiem vai kurus viņi tieši vai netieši kontrolē, pirmajā minētajā valstī nevar pakļaut jebkādai aplikšanai ar nodokļiem vai jebkurām ar tiem saistītajām prasībām, kas atšķiras no aplikšanas ar nodokļiem un ar tiem saistītajām prasībām, kurām tiek vai var tikt pakļauti līdzīgi pirmās minētās valsts uzņēmumi, vai kas ir apgrūtinošākas.

5. Šī panta noteikumi neatkarīgi no 2.panta noteikumiem attiecas uz visu veidu nodokļiem.

27. pants

Savstarpējās saskaņošanas procedūra

1. Ja persona uzskata, ka vienas Līgumslēdzējas Valsts vai abu Līgumslēdzēju Valstu rīcība izraisa vai var izraisīt tādu šīs personas aplikšanu ar nodokļiem, kas neatbilst šīs Konvencijas noteikumiem, šī persona var neatkarīgi no šo valstu iekšējās likumdošanas noteikumiem, kas paredz novērst šādu aplikšanu ar nodokļiem, iesniegt savu jautājumu izskatīšanai tās Līgumslēdzējas Valsts kompetentajām iestādēm, kuras rezidents ir šī persona, vai arī, ja jautājums attiecas uz 26. panta 1.punktu, tās Līgumslēdzējas Valsts kompetentajām iestādēm, kuras pilsonis ir šī persona. Jautājums jāiesniedz izskatīšanai triju gadu laikā no pirmā paziņojuma par rīcību, kas novedusi pie aplikšanas ar nodokļiem neatbilstoši šīs Konvencijas noteikumiem.

2. Kompetentās iestādes pienākums ir censties atrisināt šo jautājumu, ja tā uzskata, ka sūdzība ir pamatota, un, ja šī iestāde pati nespēj panākt apmierinošu risinājumu, tai jāmēģina atrisināt jautājumu, savstarpēji vienojoties ar otras Līgumslēdzējas Valsts kompetentajām iestādēm, lai novērstu šai Konvencijai neatbilstošu aplikšanu ar nodokļiem.

3. Līgumslēdzēju Valstu kompetentajām iestādēm ir jācenšas savstarpējas saskaņošanas gaitā atrisināt jebkurus sarežģījumus vai šaubas, kas var rasties, skaidrojot vai piemērojot šo Konvenciju.

4. Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes var tieši sazināties viena ar otru, lai panāktu vienošanos iepriekšējos punktos minētajos jautājumos. Kad vienošanās panākšanai ir nepieciešama mutiska viedokļu apmaiņa, šāda viedokļu apmaiņa var notikt ar Komisijas starpniecību, kas sastāv no Līgumslēdzēju Valstu kompetento iestāžu pārstāvjiem.

28.pants

Informācijas apmaiņa

1. Līgumslēdzēju Valstu kompetentajām iestādēm ir jāapmainās ar informāciju, kas nepieciešama šīs Konvencijas noteikumu izpildīšanai vai Līgumslēdzēju Valstu iekšzemes likumdošanas aktu attiecībā uz nodokļiem, uz kuriem attiecas šī Konvencija, prasību izpildei tiktāl, ciktāl šie likumdošanas akti nav pretrunā ar šo Konvenciju, kā arī lai novērstu nodokļu nemaksāšanu. Konvencijas 1.pants neierobežo informācijas apmaiņu. Jebkura informācija, ko saņem Līgumslēdzēja Valsts, ir jāuzskata par slepenu, tāpat kā informācija, kas tiek iegūta saskaņā ar šīs valsts likumdošanas aktiem un tā var tikt izpausta tikai tām personām vai varas iestādēm (ieskaitot arī tiesas un administratīvās iestādes), kuras ir iesaistītas nodokļu, uz kuriem attiecas šī Konvencija, aprēķināšanā, iekasēšanā, piespiedu līdzekļu lietošanā, lietu iztiesāšanā vai apelāciju izskatīšanā. Šīm personām vai varas iestādēm šī informācija jālieto vienīgi iepriekšminētajos nolūkos. Tās drīkst izpaust šo informāciju atklātās tiesas sēdēs vai tiesas nolēmumos.

2. Nekādā gadījumā 1. punkta noteikumus nedrīkst iztulkot tādējādi, ka tie uzliktu Līgumslēdzējai Valstij pienākumu:

a) veikt administratīvus pasākumus, kas neatbilst vienas vai otras Līgumslēdzējas Valsts likumdošanas aktiem un dministratīvajai praksei;

b) sniegt informāciju, kas nav pieejama saskaņā ar vienas vai otras Līgumslēdzējas Valsts likumdošanas aktiem un parasti piemērojamo administratīvo praksi;

c) sniegt informāciju, kas var atklāt jebkuru tirdzniecības, uzņēmējdarbības, ražošanas vai profesionālo noslēpumu vai tirdzniecības procesu, vai arī sniegt informāciju, kuras izpaušana būtu pretrunā ar sabiedrības interesēm (ordre public).

29.pants

Diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību personāls

Nekas šajā Konvencijā nedrīkst ietekmēt diplomātisko misiju vai konsulāro pārstāvniecību personāla fiskālās privilēģijas, kuras tiem piemērojamas saskaņā ar starptautiskajām tiesībām vai īpašiem nolīgumiem.

30. pants

Priekšrocību ierobežošana

1. Neatkarīgi no jebkuriem citiem šīs Konvencijas noteikumiem Līgumslēdzējas Valsts rezidents nesaņems nekādus nodokļu atvieglojumus vai atbrīvojumus no nodokļiem, kādus tam saskaņā ar šo Konvenciju var piešķirt otra Līgumslēdzēja Valsts, ja šī rezidenta, vai ar šo rezidentu saistītas personas izveidošanas vai darbības galvenais nolūks ir bijis izmantot šīs Konvencijas priekšrocības, kuras tam citādi nebūtu piemērojamas.

2. Nekas šajā Konvencijā nedrīkst ietekmēt iekšzemes likumdošanas noteikumu piemērošanu, lai novērstu nodokļu nemaksāšanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, kuri attiecas uz izdevumu un jebkādu atskaitījumu, kas radušies sakarā ar darījumiem starp Līgumslēdzējas Valsts uzņēmumiem un uzņēmumiem, kas atrodas otrā Līgumslēdzējā Valstī, ierobežošanu, ja galvenais nolūks vai viens no galvenajiem nolūkiem šādu uzņēmumu izveidošanai vai darījumu veikšanai starp tiem ir bijis izmantot šīs Konvencijas priekšrocības, kas citādi nebūtu piemērojamas.

31. pants

Nodokļu atmaksa

1. Nodokļi, kuri ir ieturēti ienākuma izmaksas brīdī Līgumslēdzējā Valstī, tks atmaksāti pēc nodokļu maksātāja vai valsts, kuras rezidents ir šis nodokļu maksātājs, pieprasījuma, ja šīs Konvencijas noteikumi ierobežo tiesības ieturēt šos nodokļus.

2. Pieprasījumam atmaksāt nodokļus, kurš jāiesniedz laika posmā, kāds noteikts tās Līgumslēdzējas Valsts likumdošanas aktos, kuras pienākums ir veikt nodokļu atmaksu, jāpievieno Līgumslēdzējas Valsts, kuras rezidents ir nodokļu maksātājs, izdota oficiāla apliecība, kas apliecina noteikumu, kas nepieciešami, lai varētu tikt piemēroti šajā Konvencijā noteiktie nodokļu atvieglojumi, pastāvēšanu.

3. Līgumslēdzēju Valstu kompetentajām iestādēm savstarpējās vienošanās ceļā saskaņā ar šīs Konvencijas 27. pantu ir jānosaka šī panta piemērošanas kārtība.

VII nodaļa

Noslēguma noteikumi

32. pants

Stāšanās spēkā

1. Šī Konvencija ir jāratificē un ratifikācijas notu apmaiņa ir jāveic ....... visdrīzākajā laikā.

2. Konvencija stājas spēkā ratifikācijas notu apmaiņas dienā, un tās noteikumi tiks piemēroti:

a) attiecībā uz nodokļiem, ko ietur izmaksas brīdī, uz ienākuma summām, ko izmaksā janvāra pirmajā dienā vai pēc tās tajā kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā šī Konvencija stājas spēkā;

b) attiecībā uz pārējiem ienākuma nodokļiem un kapitāla nodokļiem, sākot ar nodokļiem, kas maksājami jebkurā finansu gadā, kurš sākas janvāra pirmajā dienā vai pēc tās tajā kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā šī Konvencija stājas spēkā.

33. pants

Darbības izbeigšana

Šī Konvencija ir spēkā tik ilgi, kamēr viena Līgumslēdzēja Valsts tās darbību izbeidz. Katra Līgumslēdzēja Valsts var izbeigt šīs Konvencijas darbību, diplomātiskā ceļā iesniedzot rakstveida notu par izbeigšanu vismaz sešus mēnešus pirms jebkura kalendārā gada beigām. Šajā gadījumā Konvencijas darbība tiks izbeigta:

a) attiecībā uz nodokļiem, ko ietur izmaksas brīdī, sākot ar ienākuma summām, ko izmaksā janvāra pirmajā dienā vai pēc tās tajā kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā ir iesniegta attiecīgā nota.

b) attiecībā uz pārējiem ienākuma nodokļiem un kapitāla nodokļiem, sākot ar nodokļiem, kas maksājami jebkurā finansu gadā, kurš sākas janvāra pirmajā dienā vai pēc tās tajā kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā ir iesniegta attiecīgā nota.

To apliecinot, apakšā parakstījušies būdami pienācīgi pilnvaroti, šo Konvenciju ir parakstījuši,

Konvencija sastādīta Rīgā divos eksemplāros, itāļu, latviešu un angļu valodā, visi trīs teksti ir vienlīdz autentiski, parakstīta 1997.gada 21.maijā. Atšķirīgas interpretācijas gadījumā izšķirošais ir teksts angļu valodā.

Itālijas Republikas Latvijas Republikas

valdības vārdā valdības vārdā

Patrizia Troia Valdis Birkavs

Papildu protokols

Itālijas Republikas valdības un Latvijas Republikas valdības Konvencijai par nodokļu dubultās uzlikšanas attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un nodokļu nemaksāšanas novēršanu.

Parakstot šodien noslēgto Itālijas Republikas valdības un Latvijas Republikas valdības Konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, puses ir sastādījušas šo papildu protokolu, kas ir šīs Konvencijas neatņemama sastāvdaļa.

Tiks saprasts, ka:

a) attiecībā uz 4.panta 1.punktu šīs Konvencijas nolūkiem Līgumslēdzēja Valsts, tās politiskās vai administratīvās vienības vai vietējās pašvaldības tiks uzskatītas par šīs valsts rezidentiem;

b) attiecībā uz 5.panta 2.punkta g) apakšpunktu gadījumā, ja Latvija konvencijā par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu ir vienojusies ar citu valsti, kura 1996. gada 1.janvārī ir Ekonomiskās Sadarbības un Attīstības Organizācijas (OECD) locekle, par laika posmu, kas ir garāks par deviņiem mēnešiem, vai par iepriekš minēto noteikumu definīciju, kas sašaurina norādi uz pastāvīgās pārstāvniecības esamību, ar tādu pašu šajā 5. pantā noteikto laika posmu, tad abas Līgumslēdzējas Valstis pēc datuma, sākot ar kuru tiek uzsākta noteikumu, kas paredz ilgāku laika posmu par deviņiem mēnešiem vai sašaurinātu definīciju, piemērošana, uzsāks sarunas, lai atbilstoši grozītu šīs Konvencijas attiecīgos noteikumus;

c) attiecībā uz 5.panta 4.punktu, persona tiks uzskatīta par uzņēmuma pastāvīgo pārstāvniecību attiecībā uz jebkādām darbībām, kuras šī persona veic uzņēmuma labā, ja vien šīs darbības neaprobežojas ar tādām, kas minētas 5.panta 3.punktā;

d) attiecībā uz 6.panta 3.punktu viss ienākums un kapitāla pieaugums no 6.pantā minētā un Līgumslēdzējā Valstī esošā nekustamā īpašuma atsavināšanas var tikt aplikts ar nodokļiem saskaņā ar 13.panta noteikumiem.

e) attiecībā uz 7. panta 3.punktu jēdziens "pastāvīgās pārstāvniecības izdevumi" nozīmē tādus atskaitāmos izdevumus, kas tieši attiecas uz pastāvīgās pārstāvniecības veikto uzņēmējdarbību;

f) attiecībā uz 8.pantu Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums, kas gūst peļņu no jūras vai gaisa transporta līdzekļu izmantošanas starptautiskajā satiksmē, netiks pakļauts aplikšanai ar jebkādu vietējo ienākuma nodokli, kuru uzliek otra Līgumslēdzēja Valsts;

g) attiecībā uz 9.pantu gadījumā, ja viena Līgumslēdzēja Valsts ir koriģējusi personas apliekamo ienākumu, otra Līgumslēdzēja Valsts izdarīs atbilstošas korekcijas attiecībā uz personām, kas ir saistītas ar šādu personu un ir pakļautas otras valsts nodokļu aplikšanas jurisdikcijai, tik lielā mērā, kādā tā piekrīt, ka šādu korekciju izdarīšana atbilst tādai kārtībai un noteikumiem, kādi pastāvētu starp neatkarīgām personām. Jebkāds šāds grozījums tiks izdarīts vienīgi saskaņā ar 27.pantā un šī Papildu protokola k) punktā noteikto savstarpējās saskaņošanas procedūru;

h) attiecībā uz 10.panta 4.punktu, 11.panta 5.punktu, 12.panta 4.punktu un 23. panta 2. punktu to pēdējais teikums nedrīkst tikt iztulkots pretēji šīs Konvencijas 7. un 14.pantā ietvertajiem principiem;

i) attiecībā uz 11.panta 4.punktu ienākums no valdības vērtspapīriem, obligācijām un parādzīmēm ietver arī prēmijas un godalgas, kas ir saistītas ar šādiem vērtspapīriem, obligācijām un parādsaistībām.

j) attiecībā uz 12.pantu gadījumā, ja jebkurā Konvencijā par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, kuru Latvija ir noslēgusi ar trešo valsti, kas šīs Konvencijas parakstīšanas dienā ir Ekonomiskās Sadarbības un Attīstības Organizācijas (OECD) locekle, Latvija pēc šī datuma piekrīt izslēgt jebkāda veida tiesības vai īpašumu no šī panta 3. punktā ietvertās definīcijas vai piekrīt atbrīvot no Latvijas autoratlīdzību nodokļa autoratlīdzības, kas rodas Latvijā, vai piekrīt samazināt 2. punktā noteiktās nodokļu likmes, šāda definīcija, atbrīvojums vai samazinātā likme tiks automātiski piemērota tā, it kā tā būtu attiecīgi noteikta 3. vai 2. apakšpunktā.

k) attiecībā uz 27.panta 1.punktu, vārdkopa "neatkarīgi no šo valstu iekšējās likumdošanas noteikumiem" nozīmē to, ka savstarpējās saskaņošanas procedūra nav alternatīva strīdu izskatīšanas kārtībai, kāda noteikta saskaņā ar iekšējās likumdošanas aktiem, kura jebkurā gadījumā ir jāuzsāk iepriekš, ja prasība attiecas uz nodokļu iekasēšanu, kas neatbilst Konvencijas noteikumiem.

l) 31.panta 3.punkta noteikumi neaizliegs Līgumslēdzēju Valstu kompetentajām iestādēm savstarpējas saskaņošanas gaitā realizēt citādu procedūru Konvencijā noteikto nodokļu samazinājumu piemērošanai.

Protokols sastādīts Rīgā divos eksemplāros itāļu, latviešu un angļu valodā, visi trīs teksti ir vienlīdz autentiski, parakstīts 1997.gada 21.maijā. Atšķirīgas interpretācijas gadījumā izšķirošais ir teksts angļu valodā.

Itālijas Republikas valdības vārdā Patrizia Troia

Latvijas Republikas valdības vārdā Valdis Birkavs