Ministru kabineta noteikumi Nr. 309

Rīgā 1997.gada 2.septembrī (prot. nr.49 4.§)

Būvniecības publiskās apspriešanas noteikumi

Izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma 12.pantu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā iedzīvotājiem ir iespēja piedalīties iecerētās būvniecības publiskajā apspriešanā un vides veidošanas lēmumu pieņemšanā savas dzīvesvietas administratīvajā teritorijā.

2. Būvniecības publiskā apspriešana ir būvprojektēšanas procesa sagatavošanas neatņemama sastāvdaļa, un tās mērķis ir nodrošināt informācijas atklātumu par vides veidošanu, kā arī valsts un pašvaldību institūciju darbību un budžeta līdzekļu izlietojumu būvniecībā.

3. Būvniecības publisko apspriešanu Būvniecības likumā noteiktajos gadījumos organizē attiecīgās pašvaldības būvvalde (turpmāk - būvvalde) vai attiecīgā ministrija, ja būvniecība, tai skaitā specializētā būvniecība, paredzēta par valsts līdzekļiem.

4. Būvniecības publiskā apspriešana saskaņā ar Vispārīgajos būvnoteikumos noteikto būvniecības procesa kārtību notiek būvprojektēšanas sagatavošanas posmā, kad iecerētā būve un ar to saistītā saimnieciskā vai cita veida darbība ir izteikta priekšlikuma veidā (turpmāk - būvniecības iecere).

II. Būvniecības publiskās apspriešanas kārtība

5. Būvvaldes atbildīgā amatpersona Vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā kārtībā vai attiecīgās ministrijas atbildīgā amatpersona dara zināmu būvniecības ieceres iesniedzējam (turpmāk - būvniecības ierosinātājam) būvvaldes lēmumu par būvniecības publiskās apspriešanas nepieciešamību.

6. Būvniecības ierosinātājs par saviem līdzekļiem sagatavo būvniecības publiskajai apspriešanai nepieciešamos apskates materiālus un informāciju, kurā norāda:

6.1. būvniecības ierosinātāju (fiziskās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu un adresi vai juridiskās personas nosaukumu, Uzņēmumu reģistra numuru un juridisko adresi);

6.2. būves nosaukumu un adresi;

6.3. finansiāli ekonomisko un tehnisko pamatojumu (ja tādus pieprasa būvvalde);

6.4. būves aprakstu, metu un skiču projektu vai citus būvvaldes pieprasītos materiālus, kas uzskatāmi ilustrē būvniecības ieceri;

6.5. iecerētās būves iespējamo ietekmi uz attiecīgās administratīvās teritorijas vai reģiona vidi, tautsaimniecību, infrastruktūru, iedzīvotāju labklājību un dzīves apstākļiem.

7. Ja attiecīgie apskates materiāli un informācija par būvniecības ieceri nav pilnīga vai neatbilst šiem noteikumiem, būvvalde vai attiecīgā ministrija var atlikt publiskās apspriešanas organizēšanu līdz brīdim, kad būs novērsta minētā neatbilstība.

8. Būvvalde vai attiecīgā valsts institūcija, ja būvniecība paredzēta no valsts līdzekļiem, organizē publiskajai apspriešanai nepieciešamo ar apspriežamo būvi saistīto papildu apskates materiālu un šādas papildu informācijas sagatavošanu:

8.1. pašvaldības budžeta pārskatu, ja būvniecība paredzēta no pašvaldības līdzekļiem, vai valsts finansējuma pārskatu;

8.2. vietējos saistošos apbūves noteikumus;

8.3. detālplānojumu vai, ja tāda nav, - ģenerālplānu;

8.4. zonējuma shēmu un citus materiālus, kurus saskaņā ar Vispārīgajiem būvnoteikumiem nosaka būvvalde.

9. Ja apspriežamā būvniecības iecere skar vairākas valsts administratīvās teritorijas, būvniecības publisko apspriešanu organizē katrā administratīvajā teritorijā, bet apspriešanu koordinē un attiecīgu lēmumu pieņem tās pašvaldības dome (padome), kuras teritorijā iecerēta būvniecība. Ja būvniecība paredzēta no valsts līdzekļiem, apspriešanu koordinē un vada attiecīgā ministrija.

10. Būvvalde vai attiecīgā ministrija būvniecības publiskās apspriešanas vadīšanai no savu darbinieku vidus norīko atbildīgo sekretāru, kurš organizē nepieciešamās informācijas sniegšanu iedzīvotājiem, apkopo būvniecības publiskās apspriešanas rezultātus un sagatavo attiecīgu ziņojumu.

11. Paziņojums par būvniecības publisko apspriešanu izvietojams attiecīgās pilsētas vai pagasta pašvaldības ēkā un citās sabiedriskajās vietās (piemēram, skolā, bibliotēkā, pastā), izziņojams vietējā radio un televīzijas programmā, kā arī publicējams vietējā laikrakstā, norādot šādas ziņas:

11.1. vietu, kur un cik ilgi informatīvie materiāli par būvniecības ieceri būs pieejami apskatei;

11.2. termiņu, līdz kuram var iesniegt atsauksmes;

11.3. būvniecības publiskās apspriešanas un lēmuma pieņemšanas sēdes vietu un laiku.

12. Būvniecības publiskā apspriešana uzskatāma par uzsāktu no šo noteikumu 11.punktā minētā paziņojuma publicēšanas (izziņošanas) dienas.

13. Būvvalde vai attiecīgā ministrija nodod būvniecības ieceri publiskajai apspriešanai (sabiedrības viedokļa noskaidrošanai) uz laiku, ne mazāku par četrām nedēļām.

14. Būvvalde vai attiecīgā ministrija var izsūtīt konkrētās administratīvās teritorijas iedzīvotājiem aptaujas lapas par būvniecības ieceri, norādot atbildes termiņu un adresi, kur var nodot vai nosūtīt atbildes.

15. Būvniecības ieceres īstenošanā ieinteresētās personas būvniecības ieceres izvērtēšanai ir tiesīgas pieaicināt neatkarīgus ekspertus vai citu ieinteresēto institūciju pārstāvjus.

16. Ikvienam attiecīgās pašvaldības teritorijā dzīvojošam iedzīvotājam un personām, kurām pašvaldības administratīvajā teritorijā pieder nekustamais īpašums, kā arī pieaicinātajiem ekspertiem vai citu ieinteresēto institūciju pārstāvjiem būvniecības publiskās apspriešanas laikā ir šādas tiesības:

16.1. iepazīties ar būvniecības publiskajai apspriešanai nodoto informāciju;

16.2. līdz noteiktajam termiņam rakstiski iesniegt būvvaldē savas atsauksmes vai aizpildītās aptaujas lapas;

16.3. apstrīdēt būvniecības ieceri, izteikt priekšlikumus vai ierosināt veikt izmaiņas būvniecības ieceres pilnveidošanai.

17. Atsauksmes, kas iesniegtas pēc noteiktā būvniecības publiskās apspriešanas termiņa beigām, netiek ņemtas vērā.

III. Lēmuma pieņemšana

18. Atbildīgais sekretārs līdz attiecīgās pašvaldības domes (padomes) sēdei, kurā paredzēts apspriest konkrēto būvniecības ieceri, apkopo iedzīvotāju atsauksmes, priekšlikumus un aptaujas lapas, kā arī ekspertu vai citu institūciju pārstāvju atzinumus un sagatavo ziņojumu par būvniecības publiskās apspriešanas rezultātiem.

19. Lēmumu par būvniecības ieceri pieņem atklātā pašvaldības domes (padomes) sēdē, kurā ziņojumus sniedz būvniecības ierosinātājs un par būvniecības publiskās apspriešanas rezultātu apkopojumu atbildīgais sekretārs. Sēdes laikā interesentiem ir brīvi pieejami visi ar izskatāmo būvniecības ieceri saistītie materiāli.

20. Šo noteikumu 19.punktā minētajā pašvaldības domes (padomes) sēdē var piedalīties un debatēs izteikt savu viedokli attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāji un personas, kurām minētajā teritorijā pieder nekustamais īpašums (vai iedzīvotāju un nekustamā īpašuma īpašnieku izvirzīti pārstāvji), kā arī pieaicinātie eksperti un būvniecības ierosinātājs.

21. Ja par būvniecības ieceri rodas dažādi viedokļi, sēdes vadītājs var ierosināt izvirzīt un apspriest papildu nosacījumus ieceres īstenošanai, par objektīviem kritērijiem izmantojot:

21.1. neatkarīgu ekspertu atzinumus un ekoloģiskās ekspertīzes atzinumu (ja tāds ir nepieciešams atbilstoši likumam "Par ekoloģisko ekspertīzi");

21.2. vides kultūrvēsturisko raksturojumu;

21.3. būves iespējamo ietekmi uz iedzīvotāju drošību un veselību;

21.4. iedzīvotāju vairākuma viedokli.

22. Kompromisa panākšanai izšķirošie argumenti ir izvirzīto kritēriju atbilstība likumu un normatīvo aktu prasībām.

23. Lēmumu par būvniecības ieceres pieņemšanu, noraidīšanu, grozījumiem tajā vai jaunas būvniecības ieceres izstrādāšanu pieņem ar klātesošo pašvaldības domes (padomes) locekļu balsu vairākumu.

24. Ja būvniecības ieceri noraida vai tajā izdara grozījumus, atbildīgais sekretārs būvniecības ierosinātājam rakstiski izsniedz motivētu noraidījuma (grozījumu) pamatojumu.

25. Pašvaldības domes (padomes) pieņemtais lēmums un attiecīgās sēdes protokola izraksts likuma "Par pašvaldībām" 45.pantā noteiktajā kārtībā izvietojams attiecīgās pilsētas vai pagasta pašvaldības ēkā un citās sabiedriskajās vietās (piemēram, skolā, bibliotēkā, pastā), izziņojams vietējā radio un televīzijas programmā, kā arī publicējams vietējā laikrakstā.

26. Papildinājumus un grozījumus pieņemtajā lēmumā var izdarīt tikai pēc būvniecības ieceres attiecīgo grozījumu publiskās apspriešanas.

27. Ja būvniecības iecere pēc būvniecības publiskās apspriešanas ir pieņemta (akceptēta) domes (padomes) atklātajā sēdē, tad būvvalde Vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā kārtībā izsniedz būvniecības ierosinātājam atzinumu vai plānošanas un arhitektūras uzdevumu, kurā norādītas pašvaldības lēmumā izvirzītās prasības būvprojektēšanai.

IV. Atbildība par būvniecības publiskās apspriešanas norisi

28. Pašvaldība ir atbildīga par būvniecības un tai paredzēto budžeta līdzekļu izlietojuma atklātumu, ja saskaņā ar Būvniecības likumu nepieciešama būvniecības publiskā apspriešana, kā arī par lēmumu pieņemšanu atbilstoši iedzīvotāju interesēm.

29. Atbildīgais sekretārs ir atbildīgs par būvniecības publiskās apspriešanas organizēšanu un norisi atbilstoši šiem noteikumiem, kā arī par iedzīvotāju iesniegto materiālu, atzinumu, priekšlikumu un iebildumu savlaicīgu apkopošanu un ziņojuma sagatavošanu.

30. Par šo noteikumu neievērošanu attiecīgās pašvaldības un ministrijas amatpersonas ir atbildīgas likumā noteiktajā kārtībā.

31. Pašvaldības domes (padomes) lēmumu var pārsūdzēt tiesā likumā noteiktajā kārtībā.

Ministru prezidents G.Krasts

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra vietā -
aizsardzības ministrs T.Jundzis