Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Ministru kabineta 2005. gada 12. aprīļa noteikumus Nr. 251 "Transportlīdzekļu tehniskās ekspertīzes un tehnisko ekspertu sertificēšanas noteikumi".

Latvijas Republikas Ministru kabinets

1997.gada 15.jūlijā Noteikumi nr. 252

Rīgā (prot. nr.40 23.¤)

Noteikumi par autotransporta tehnisko ekspertīzi sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātajā apdrošināšanā

Izdoti saskaņā ar

Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās

atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 32.pantu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā veicama autotransporta tehniskā ekspertīze sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātajā apdrošināšanā.

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. autotransports - automobiļi (vieglie, kravas automobiļi un autobusi) un uz to bāzes būvētie transportlīdzekļi;

2.2. apskate - autotransporta iepriekšējo un ceļu satiksmes negadījumā radušos bojājumu noteikšana, remonta iespēju noteikšana, slēpto bojājumu noteikšana un autotransporta papildaprīkojuma konstatēšana;

2.3. autotransporta iepriekšējie bojājumi - bojājumi, kas autotransportam bijuši pirms ceļu satiksmes negadījuma;

2.4. slēptie bojājumi - bojājumi, kas nosakāmi tikai pēc nepieciešamajiem attiecīgā autotransporta izjaukšanas darbiem;

2.5. eksperts - persona, kas likumā noteiktajā kārtībā saņēmusi profesionālās kvalifikācijas sertifikātu Satiksmes birojā sauszemes transportlīdzekļu tehnisko ekspertīžu veikšanai;

2.6. tehniskā ekspertīze - apskate, transportlīdzekļa bojājumu un zaudējumu novērtēšana, remonta izdevumu un zaudējumu aprēķins, kā arī atbilstošo dokumentu noformēšana.

II. Tehniskās ekspertīzes dokumentācija

3. Veicot tehnisko ekspertīzi, eksperts sagatavo šādus dokumentus:

3.1. apskates protokolu;

3.2. autotransporta remonta izdevumu aprēķinu vai eksperta atzinumu;

3.3. tehniskās ekspertīzes aktu vai kontrollapu (atkarībā no izmantojamām datorprogrammām);

3.4. fotogrāfijas un to negatīvus.

III. Apskates veikšanas kārtība

4. Apskates rezultātus eksperts ieraksta apskates protokolā.

5. Apskates protokolā norādāmas šādas ziņas:

5.1. protokola numurs;

5.2. apskates datums un vieta;

5.3. iesnieguma uz tehnisko ekspertīzi numurs;

5.4. ziņas par ekspertu: vārds, uzvārds, sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas tehniskā eksperta sertifikāta numurs un derīguma termiņš;

5.5. autotransporta marka, modelis, tips, izlaiduma gads, valsts reģistrācijas numurs un citi autotransporta identifikācijai nepieciešamie dati;

5.6. autotransporta nobraukums (km);

5.7. autotransporta īpašnieks;

5.8. informācija par autotransporta komplektāciju un papildaprīkojumu;

5.9. konstatētie iepriekšējie bojājumi, kuri autotransportam bijuši pirms ceļu satiksmes negadījuma;

5.10. konstatēto ceļu satiksmes negadījuma rezultātā radušos bojājumu uzskaitījums un nepieciešamais remonta veids;

5.11. slēpto bojājumu iespējamība;

5.12. piezīmes.

6. Apskates protokolu paraksta:

6.1. eksperts;

6.2. ieinteresētās personas (personas, kas iesaistītas ceļu satiksmes negadījumā, ja tās piedalās apskatē).

7. Eksperts likumā paredzētajā kārtībā ir personiski atbildīgs par tehniskās ekspertīzes pareizumu, pamatotību un sniegto atzinumu.

8. Personas, kas paraksta protokolu, var protokolā izdarīt piezīmes (īpaši paredzētā vietā).

9. Apskates laikā eksperts nodrošina attiecīgā autotransporta fotografēšanu. Fotogrāfijām jāatbilst šādām prasībām:

9.1. fotogrāfijām jābūt krāsainām;

9.2. fotogrāfiju skaitam un kvalitātei jānodrošina apskates protokolā norādīto ceļu satiksmes negadījuma rezultātā radušos bojājumu nepārprotama konstatācija;

9.3. vismaz vienā no fotogrāfijām jābūt autotransporta kopskatam ar skaidri salasāmu valsts reģistrācijas numura zīmi un labi saskatāmiem galvenajiem bojājumiem.

IV. Zaudējumu novērtēšana

10. Zaudējumi aprēķināmi, ņemot vērā remonta iespējas autotransporta atjaunošanai tādā stāvoklī, kādā tas bija pirms ceļu satiksmes negadījuma.

11. Zaudējumu aprēķins veicams, izmantojot Satiksmes biroja padomē apstiprināto transportlīdzekļu tehnisko ekspertīžu metodiku un datorprogrammas. Ja autotransporta bojājumu novērtēšanai datorprogrammas nav izmantojamas, eksperts lieto nedatorizētās aprēķinu metodes un Satiksmes biroja padomē apstiprināto transportlīdzekļu tehnisko ekspertīžu metodiku.

12. Zaudējumu novērtēšanā izmantojamajiem autotransporta identifikācijas datiem jāatbilst apskates protokolā minētajiem datiem.

13. Iepriekšējo bojājumu remonts zaudējumu aprēķinā nav iekļaujams.

14. Lai zaudējumu aprēķinā noteiktu autotransporta vērtību pirms ceļu satiksmes negadījuma, izmanto vienu no šādām metodēm:

14.1. autotransporta vērtību nosaka pēc Satiksmes biroja padomē apstiprinātā autotransporta vērtību kataloga;

14.2. autotransporta vērtību nosaka ar Satiksmes biroja padomē apstiprināto tirgus pētījumu metodi vai citu autotransporta vērtības noteikšanas metodi (ja nav izmantojama šo noteikumu 14.1.apakšpunktā minētā metode).

15. Lietojot šo noteikumu 11.punktā minētās autotransporta bojājumu novērtēšanas nedatorizētās metodes, eksperts uzskaita autotransporta maināmās vai remontējamās detaļas, to remonta veidu un sastāda remonta izdevumu aprēķinu, ievērojot autotransporta izgatavotāja paredzēto remonta tehnoloģiju un citas šo noteikumu prasības.

16. Ja nav iespējams pietiekami precīzi noteikt autotransporta bojājumu apjomu, pēc nepieciešamajiem attiecīgā autotransporta izjaukšanas darbiem tiek veikta papildu apskate un sastādīts papildu remonta izdevumu aprēķins.

17. Ja remonta izdevumu aprēķinā autotransporta bojājumu remonta izdevumi vismaz par 10 % pārsniedz autotransporta vērtību pirms ceļu satiksmes negadījuma un eksperts sniedz atzinumu par remonta nepamatotību, turpmākais remonta izdevumu aprēķins nav nepieciešams.

18. Autotransporta īpašnieks var izvēlēties remontuzņēmumu, kas remontēs ceļu satiksmes negadījumā bojāto autotransportu.

19. Ja faktiskie remonta izdevumi pārsniedz eksperta aprēķinātos remonta izdevumus, tehniskās ekspertīzes pasūtītājam jāpārbauda veiktā remonta pamatotība.

20. Autotransporta bojāejas gadījumā apskatē nosakāma arī autotransporta atlieku tirgus vērtība pēc ceļu satiksmes negadījuma.

21. Remonta izdevumu aprēķina oriģinālu kopā ar tehniskās ekspertīzes aktu vai kontrollapu un fotogrāfijām eksperts nodod tehniskās ekspertīzes pasūtītājam.

Ministru prezidenta vietā -

vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs,

Ministru prezidenta biedrs A.Gorbunovs

Finansu ministra vietā -

zemkopības ministrs R.Dilba


 
Tiesību akta pase
Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 252Pieņemts: 15.07.1997.Stājas spēkā: 19.07.1997.Zaudē spēku: 23.04.2005.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 184/185 (899/900), 18.07.1997.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Grozījumi
  • Izdoti saskaņā ar
44410
19.07.1997
87
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva