Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Ministru kabineta noteikumi Nr. 239

Rīgā 1997.gada 8.jūlijā (prot. nr. 39 3.§)

Zemes dzīļu izmantošanas noteikumi

Izdoti saskaņā ar likuma "Par zemes dzīlēm" 4.panta trešo daļu,
10.panta pirmo, ceturto un desmito daļu un 23.panta ceturto daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumos lietotie termini:

1.1. akceptēti derīgā izrakteņa krājumi - derīgā izrakteņa krājumi, kuru ģeoloģiskās izpētes un aprēķinu detalitāte novērtēta Valsts ģeoloģijas dienestā un kuri reģistrēti derīgo izrakteņu atradņu kadastrā;

1.2. bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauja - pagastu un pilsētu pašvaldību izsniegts dokuments, kas apliecina atļaujas īpašnieka tiesības iegūt bieži sastopamos derīgos izrakteņus gada kvotu un limitu ietvaros atradnēs ar akceptētiem derīgā izrakteņa krājumiem;

1.3. darba programma - paredzēto darbu apraksts hronoloģiskā secībā, lai izpildītu zemes dzīļu izmantošanas licences vai bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujas nosacījumus;

1.4. derīgo izrakteņu atradnes pase - Valsts ģeoloģijas dienesta izsniegts dokuments, kurā sniegta ģeoloģiskās izpētes rezultātā iegūtā pamatinformācija par derīgo izrakteņu atradni, akceptētajiem krājumiem, derīgo izrakteņu kvalitāti un izmantošanas iespējām. Atsevišķiem ūdensapgādes urbumiem derīgo izrakteņu atradnes pasi aizstāj ūdensapgādes urbuma pase;

1.5. derīgā izrakteņa ieguves kvota - maksimālais atļautais derīgā izrakteņa ieguves daudzums licences laukumā noteiktā laikposmā;

1.6. derīgā izrakteņa ieguves limits - reģionālajā vides pārvaldē saskaņots maksimālais derīgā izrakteņa ieguves daudzums licences laukumā gadā;

1.7. derīgo izrakteņu krājumi - ģeoloģiskās izpētes darbu rezultātā aprēķināts un saskaņā ar derīgo izrakteņu krājumu klasifikāciju masas vai tilpuma mērvienībās izteikts derīgo izrakteņu daudzums;

1.8. ģeoloģiskais pārskats - visu veidu zemes dzīļu izmantošanas, arī zemes dzīļu izpētes, inženierģeoloģiskās un ģeoekoloģiskās izpētes, tematisko pētījumu, monitoringa programmu un citu darbu rezultātā iegūtās informācijas apkopojums, analīze un secinājumi, kas izteikti teksta veidā un grafiski - karšu, grafiku un tabulu veidā;

1.9. ģeoloģiskās informācijas pakete - Valsts ģeoloģijas dienestā sagatavots datu apkopojums par zemes dzīļu uzbūvi, derīgo izrakteņu īpašībām un krājumiem licences laukumā vai objektā, uz kuru izsludināts konkurss (izsole);

1.10. ģeoloģiskās izpētes detalitāte - ģeoloģiskās izpētes darbu apjoms, kas ļauj aprēķināt, novērtēt vai prognozēt derīgo izrakteņu krājumus atbilstoši derīgo izrakteņu krājumu klasifikācijai;

1.11. licences laukums - konkrētam zemes dzīļu izmantošanas mērķim paredzēts zemes dzīļu iecirknis (bloks), vairāku iecirkņu (bloku) vai to sastāvdaļu sakopojums, kura robežas noteiktas zemes dzīļu izmantošanas licencē vai bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujā;

1.12. licenciāts - zemes dzīļu izmantošanas licences vai bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujas turētājs atbilstoši likuma "Par zemes dzīlēm" 8.pantā noteiktajam;

1.13. ūdensapgādes urbuma pase - Valsts ģeoloģijas dienesta akceptēts dokuments, kuru urbuma īpašniekam izsniedz uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kas ierīkojis urbumu.

2. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā tiek izsniegtas zemes dzīļu izmantošanas licences (arī valsts nozīmes derīgo izrakteņu un atradņu, kā arī valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalu izmantošanai, ciktāl to nenosaka Ministru kabineta noteikumi par valsts nozīmes derīgo izrakteņu un atradņu, kā arī valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalu izmantošanas kārtību) (turpmāk - licence) un bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujas (turpmāk - atļauja), kā arī nosaka licenču un atļauju izsniegšanas konkursu (izsoļu) vispārējo kārtību, ģeoloģiskās informācijas izmantošanas kārtību, maksas apmērus un maksāšanas kārtību par licenci, atļauju un zemes dzīļu izmantošanu.

3. Licences izsniedz Valsts ģeoloģijas dienesta Licencēšanas nodaļa.

4. Atļaujas attiecīgajās administratīvajās teritorijās izsniedz pagastu un pilsētu pašvaldības Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas noteikto derīgā izrakteņa ieguves kvotu ietvaros.

5. Licences un atļaujas var izsniegt:

5.1. uz pieprasījuma pamata;

5.2. konkursa kārtībā;

5.3. izsoles kārtībā.

6. Derīgo izrakteņu krājumu izpētei, ieguvei un uzskaitei (derīgo izrakteņu atradņu kadastrā un derīgo izrakteņu krājumu bilancē) tiek piemērota derīgo izrakteņu krājumu klasifikācija, kas nosaka vienotas prasības to iedalīšanai kategorijās atbilstoši ģeoloģiskās izpētes detalitātei (1.pielikums).

7. Derīgo izrakteņu krājumu klasifikācija ir saistoša visām fiziskajām un juridiskajām personām, kas Latvijas Republikas teritorijā un tās jurisdikcijai pakļautajā kontinentālajā šelfā veic derīgo izrakteņu meklēšanu, izpēti un ieguvi, tematiskus vai zinātniskās pētniecības darbus, kuru mērķis ir derīgo izrakteņu krājumu prognozēšana, novērtēšana un daudzuma aplēse, kā arī valsts institūcijām, kas regulē zemes dzīļu izmantošanu un veic derīgo izrakteņu krājumu uzskaiti.

8. Derīgo izrakteņu krājumu kategorijas:

8.1. A kategorija - izpētītie derīgo izrakteņu krājumi - derīgo izrakteņu atradnes ģeoloģiskās izpētes detalitāte ir pietiekama, lai izveidotu derīgo izrakteņu atradnes izstrādes projektu, un derīgā izrakteņa īpašības ir izzinātas tādā mērā, ka iespējams izveidot derīgā izrakteņa pārstrādes tehnoloģisko shēmu;

8.2. N kategorija - novērtētie derīgo izrakteņu krājumi - derīgo izrakteņu atradnes robežas, derīgo izrakteņu īpašības un derīgo izrakteņu krājumu apjoms ir noteikts aptuveni. Lai izveidotu derīgo izrakteņu ieguves projektu, nepieciešama papildu ģeoloģiskā izpēte un derīgo izrakteņu īpašību izpēte. Šīs kategorijas derīgo izrakteņu krājumus var ņemt vērā, veicot reģiona teritoriālplānošanu un plānojot saimnieciskās darbības attīstību reģionā;

8.3. P kategorija - prognozētie derīgo izrakteņu krājumi - derīgo izrakteņu krājumu aplēses pamatojas uz teorētiskiem pieņēmumiem, vispārējām ģeoloģiskajām un hidroģeoloģiskajām likumsakarībām attiecīgajā teritorijā un uz izpētes rezultātiem atsevišķos objektos. Minētie dati izmantojami kā izejmateriāls valsts institūcijām turpmāko ģeoloģiskās izpētes darbu stratēģijas izstrādāšanai, kā arī zemes īpašniekiem to īpašumā esošo zemes dzīļu izmantošanas potenciālo iespēju apzināšanai.

9. Licences un atļaujas izsniedz, ja atradnes ir ģeoloģiski izpētītas un derīgo izrakteņu atradnes pasē (2. un 3.pielikums) noteikti Valsts ģeoloģijas dienestā akceptēti A un N kategorijas derīgo izrakteņu krājumi.

10. Licences, kurās paredzēta ar derīgo izrakteņu ieguvi nesaistītu pazemes objektu ierīkošana un zemes dzīļu kolektorīpašību izmantošana, izsniedz, ja attiecīgais zemes dzīļu nogabals ir ģeoloģiski izpētīts un izpētes dati ir novērtēti un akceptēti Valsts ģeoloģijas dienestā.

11. Derīgo izrakteņu atradņu un krājumu uzskaiti veic atbilstoši vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra apstiprinātajai instrukcijai "Par derīgo izrakteņu atradņu un krājumu uzskaiti".

II. Licences izsniegšana uz pieprasījuma pamata

12. Licence tiek izsniegta uz pieprasījuma pamata šo noteikumu 13.punktā minētajos gadījumos, ja saņemts licences pretendenta (fiziskās vai juridiskās personas) pieteikums licences saņemšanai (4.pielikums) un attiecīgie dokumenti. Licences izsniegšanai uz pieprasījuma pamata konkursu (izsoli) nerīko.

13. Valsts ģeoloģijas dienesta Licencēšanas nodaļa izsniedz licences uz pieprasījuma pamata šādos gadījumos:

13.1. ģeoloģiskajai izpētei (izņemot valsts nozīmes derīgo izrakteņu un atradņu, kā arī valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalu izpētei), zinātniskās pētniecības darbiem, mineraloģisko, paleontoloģisko un citu ģeoloģisko kolekciju izveidei;

13.2. likuma "Par zemes dzīlēm" 8.pantā noteiktajiem zemes dzīļu izmantotājiem (izņemot valsti un pašvaldības) derīgo izrakteņu ieguvei (izņemot valsts nozīmes derīgo izrakteņu un atradņu, kā arī valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalu izmantošanai un bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguvei);

13.3. pagastu un pilsētu pašvaldībām derīgo izrakteņu ieguvei to īpašumā esošajās zemes platībās izvietotajās atradnēs likuma "Par zemes dzīlēm" 10.panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā;

13.4. ja ir iesniegts licences pretendenta pieteikums uz laukumu, kas ticis piedāvāts konkursam (izsolei), bet licence nav izsniegta pieprasījuma trūkuma dēļ;

13.5. atsevišķo ūdensapgādes urbumu (dziļāku nekā 20 m) ierīkošanai (izpētei) un pazemes ūdeņu ieguvei individuāliem lietotājiem personiskajām vajadzībām. Reģionālās vides pārvaldes izsniedz ūdens lietošanas atļauju, pamatojoties uz ūdensapgādes urbuma pasi (5.pielikums);

13.6. zemes dzīļu monitoringa tīkla novērošanas punktu, kā arī pazemes ūdeņu novērošanas aku (urbumu) izvietošanai un novērojumu veikšanai;

13.7. profesionālajai apmācībai, atpūtas, tūrisma un ārstnieciska rakstura pasākumiem, kā arī īpaši aizsargājamu dabas objektu izveidei.

14. Licences pretendenti, kas ir tiesīgi saņemt licenci uz pieprasījuma pamata, valsts valodā aizpilda pieteikumu licences saņemšanai un iesniedz Valsts ģeoloģijas dienesta Licencēšanas nodaļā.

15. Valsts ģeoloģijas dienesta Licencēšanas nodaļa ir tiesīga papildus pieprasīt citu ar zemes dzīļu izmantošanu saistītu un licences pretendenta vai atsevišķu darbu veicēja kvalifikāciju apstiprinošu informāciju. Ja licences pretendents to nesniedz vai atklājas, ka ir sniegta nepareiza vai neprecīza informācija, licenci neizsniedz.

16. Valsts ģeoloģijas dienesta Licencēšanas nodaļā 30 dienu laikā no pieteikuma licences saņemšanai iesniegšanas dienas izvērtē iesniegtos dokumentus un pieņem lēmumu par licences piešķiršanu vai atteikumu piešķirt licenci (ir jāmin atteikuma iemesls). Ja attiecīgā pieteikuma izvērtēšanai nepieciešama papildu informācija vai ekspertīze, Licencēšanas nodaļas vadītājs var pieņemt lēmumu par licences pieteikuma izskatīšanas termiņa pagarināšanu līdz 60 dienām, par ko informē licences pretendentu.

17. Valsts ģeoloģijas dienests informē Ekonomikas ministriju, ja saņemts pieteikums kurināmās kūdras atradnes, lielākas par 100 ha, izmantošanai.

18. Licenci (6.pielikums) izsniedz un reģistrē šo noteikumu V nodaļā noteiktajā kārtībā.

19. Ja licenciāta nosaukums ir mainījies, Valsts ģeoloģijas dienesta Licencēšanas nodaļa izsniedz jaunu licenci pēc tam, kad ir saņemts licenciāta pieteikums un šādi dokumenti:

19.1. uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) reģistrācijas apliecības kopija;

19.2. izraksts no uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) statūtiem, kas apliecina grozījumus uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) nosaukumā.

20. Licenci (neatkarīgi no tās iegūšanas veida) var papildināt, ja licenciāts licences darbības laikā pieprasa savam licences laukumam blakus esošo papildlaukumu, kurā turpinās derīgā izrakteņa iegula, un minētais papildlaukums nav licencēts.

21. Šo noteikumu 19.punktā minētajā gadījumā licenciāts iesniedz Valsts ģeoloģijas dienesta Licencēšanas nodaļā pamatotu pieteikumu un šādus dokumentus:

21.1. zemes dzīļu izmantošanas programmu pieprasītajā papildlaukumā;

21.2. īpašuma tiesības uz zemi apstiprinoša dokumenta vai līguma ar zemes īpašnieku par zemes dzīļu izmantošanu kopiju.

III. Atļaujas izsniegšana un reģistrācija

22. Pagastu un pilsētu pašvaldības uz pieprasījuma pamata derīgā izrakteņa ieguves kvotu ietvaros izsniedz atļaujas derīgo izrakteņu ieguvei atradnēs ar Valsts ģeoloģijas dienesta akceptētiem derīgo izrakteņu krājumiem, ja minētās atradnes ir izvietotas attiecīgās pašvaldības administratīvās teritorijas robežās (izņemot valsts nozīmes atradnes). Ja pašvaldība uzskata par nepieciešamu, tā var izsludināt konkursu (izsoli) atļauju saņemšanai šo noteikumu IV nodaļā noteiktajā kārtībā.

23. Atļaujas uz pieprasījuma pamata izsniedz šādā kārtībā:

23.1. pagasta vai pilsētas pašvaldība vietējos preses izdevumos vai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" informē par atļauju saņemšanas iespējām attiecīgajā administratīvajā teritorijā;

23.2. fiziskās un juridiskās personas, kas vēlas saņemt atļauju (turpmāk - atļaujas pretendenti), iesniedz attiecīgajā pašvaldībā pieteikumu atļaujas saņemšanai (7.pielikums);

23.3. pagasta vai pilsētas pašvaldība ir tiesīga papildus pieprasīt citu ar zemes dzīļu izmantošanu saistītu un atļaujas pretendenta vai atsevišķu darbu veicēja kvalifikāciju apstiprinošu informāciju. Ja atļaujas pretendents to nesniedz vai atklājas, ka ir sniegta nepareiza vai neprecīza informācija, atļauju neizsniedz;

23.4. pilsētas vai pagasta pašvaldība 30 dienu laikā no atļaujas pieteikuma iesniegšanas dienas izvērtē iesniegtos dokumentus un pieņem lēmumu par atļaujas (8.pielikums) piešķiršanu vai atteikumu piešķirt atļauju (ir jāmin atteikuma iemesls).

24. Pēc atļaujas reģistrācijas attiecīgajā pašvaldībā viens atļaujas eksemplārs tiek izsniegts licenciātam, otrs glabājas pašvaldībā.

25. Maksu par atļauju nosaka atbilstoši šo noteikumu 9.pielikumam. Pašvaldība ir tiesīga maksas apmēru samazināt saskaņā ar Ministru kabineta 1995.gada 31.marta noteikumiem nr.77 "Noteikumi par valsts nodevu par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu atsevišķiem uzņēmējdarbības veidiem".

26. Maksu par atļauju ieskaita pašvaldības budžetā.

27. Pagastu un pilsētu pašvaldības reizi mēnesī informē attiecīgo reģionālo vides pārvaldi par izsniegtajām atļaujām un reizi pusgadā publicē attiecīgo informāciju vietējos preses izdevumos.

28. Reģionālā vides pārvalde nosaka derīgā izrakteņa ieguves limitus attiecīgajā atradnē.

IV. Licences izsniegšana konkursa (izsoles) kārtībā

29. Licence tiek izsniegta konkursa kārtībā šādos gadījumos:

29.1. zemes dzīļu izmantošanai valsts vai pašvaldību īpašumā esošajās zemes platībās un Latvijas Republikas kontinentālajā šelfā (izņemot šo noteikumu II nodaļā noteiktos gadījumus);

29.2. valsts nozīmes derīgo izrakteņu, atradņu, kā arī valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalu izmantošanai (izņemot šo noteikumu 13.3.punktā noteiktos gadījumus).

30. Licences izsoles kārtībā izsniedz šādos gadījumos:

30.1. ja paredzamo darbu tehniskais izpildījums nav sarežģīts un ir aprobēts Latvijas Republikas teritorijā;

30.2. ja konkursā ir atlasīti vairāki vienlīdzīgi pretendenti.

31. Izsole var būt atklāta vai ar pretendentu atlasi konkursa kārtībā.

32. Izsoles nolikumā nosaka, ka pretendenti novērtējami, ņemot vērā to piedāvātās darbu izmaksas.

33. Pēc saskaņošanas ar Valsts ģeoloģijas dienestu un attiecīgo pašvaldību zemes īpašnieks (izņemot valsti) var rīkot konkursu (izsoli) licences iegūšanai viņa zemes īpašumā atbilstoši šiem noteikumiem.

34. Valsts nozīmes derīgo izrakteņu un atradņu, kā arī valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalu konkursu (izsoļu) kārtība licences saņemšanai ir noteikta Ministru kabineta noteikumos par valsts nozīmes derīgo izrakteņu un atradņu, kā arī zemes dzīļu nogabalu izmantošanas kārtību.

35. Valsts ģeoloģijas dienests, pašvaldība vai zemes īpašnieks rīko konkursu (izsoli) šādā kārtībā:

35.1. konkursa (izsoles) nolikuma projektu izstrādā un konkursa (izsoles) komisijas sastāvu nosaka konkursa (izsoles) rīkotājs un apstiprina Valsts ģeoloģijas dienests vai, ja konkursu (izsoli) organizē Valsts ģeoloģijas die-nests, - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Konkursa (izsoles) komisijas sastāvā var iekļaut ieinteresēto ministriju pārstāvjus;

35.2. konkursa (izsoles) nolikumā nosaka konkursa (izsoles) objektus, nosacījumus un norises gaitu;

35.3. konkursa (izsoles) rīkotājs ne vēlāk kā 90 dienas pirms licences pieteikumu iesniegšanas termiņa beigām publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" konkursa (izsoles) uzaicinājumu, kurā norāda:

35.3.1. konkursa (izsoles) rīkotāju;

35.3.2. konkursa (izsoles) nolikuma saņemšanas vietu un kārtību;

35.3.3. zemes dzīļu izmantošanas mērķi un objektu;

35.3.4. maksu par piedalīšanos konkursā (izsolē);

35.3.5. pretendentu kvalifikācijas pārbaudes kritērijus (kvalifikācijas pārbaudē nosaka, vai licences pretendentam ir nepieciešamie tehniskie un finansiālie resursi, kā arī attiecīgā pieredze un personāls, lai veiktu licencē noteikto darbību);

35.3.6. licences pieteikumu iesniegšanas vietu un laiku;

35.3.7. maksu par ģeoloģiskās informācijas paketi;

35.3.8. ziņas par papildinformācijas saņemšanas vietu un laiku;

35.3.9. citu informāciju, ja konkursa rīkotājs to uzskata par nepieciešamu.

36. Pēc konkursa (izsoles) uzaicinājuma publicēšanas fiziskās un juridiskās personas, kas vēlas saņemt licenci (turpmāk - licences pretendenti), konkursa (izsoles) uzaicinājumā noteiktajā vietā un kārtībā var iepazīties ar konkursa (izsoles) nolikumu, kā arī par uzaicinājumā noteikto maksu iegādāties ģeoloģiskās informācijas paketes Valsts ģeoloģijas dienestā.

37. Licences pretendenti konkursa (izsoles) uzaicinājumā noteiktajā laikā iesniedz Valsts ģeoloģijas dienesta Licencēšanas nodaļā šādus dokumentus:

37.1. pieteikumu licences saņemšanai;

37.2. citus konkursa (izsoles) uzaicinājumā un nolikumā noteiktos dokumentus. Iesniegtos pieteikumus reģistrē attiecīgajā reģistrācijas žurnālā, kā arī izsniedz iesniedzējam izziņu par saņemtajiem dokumentiem.

38. Konkursam (izsolei) iesniegtos dokumentus izvērtē konkursa (izsoles) komisija.

39. Konkursa (izsoles) komisija ir tiesīga pieprasīt licences pretendenta vai atsevišķu darbu veicēja kvalifikāciju apstiprinošu informāciju. Ja pretendents to nesniedz vai atklājas, ka ir sniegta nepareiza vai neprecīza informācija, licences pretendentu svītro no konkursa (izsoles) dalībnieku saraksta.

40. Konkursa (izsoles) komisijas lēmumā jāuzrāda iemesli, kādēļ konkrētais dalībnieks ir atzīts par uzvarētāju vai kādēļ uzvarētāju noteikt nav iespējams.

41. Ja konkursā (izsolē) piedalās tikai viens dalībnieks un viņa iesniegtie dokumenti atbilst konkursa (izsoles) nosacījumiem, šo dalībnieku var atzīt par konkursa (izsoles) uzvarētāju.

42. Konkursa (izsoles) uzvarētājs iegūst tiesības saņemt licenci zemes dzīļu izmantošanai noteiktiem mērķiem, uz noteiktu laiku un noteiktās laukuma robežās.

43. Konkursa (izsoles) rezultātu publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", kā arī citos preses izdevumos, ja tas ir nepieciešams.

44. Konkurss (izsole) uzskatāms par nenotikušu, ja neviens no pretendentiem neatbilst konkursa (izsoles) nosacījumiem.

V. Licences izsniegšana un reģistrācija

45. Zemes dzīles izmantošanai tiek nodotas licenču laukumu veidā, kuru robežas iezīmētas kartē (plānā), vai atsevišķu objektu ierīkošanai, vienlaikus nosakot arī zemes dzīļu izmantošanas dziļumu. Zemes dzīļu izmantošanas nosacījumi (teksta vai grafiskā pielikuma veidā) un zemes dzīļu izmantošanas darbu programma ir neatņemama licences sastāvdaļa.

46. Licencē noteiktajā licences laukumā var iekļaut vienu derīgā izrakteņa iegulu vai vairākas blakus esošas derīgā izrakteņa iegulas.

47. Ja licencē ir noteikta derīgā izrakteņa ģeoloģiskā izpēte un tai sekojoša derīgā izrakteņa ieguve, licenciāts var sākt derīgā izrakteņa ieguvi tikai pēc tam, kad Valsts ģeoloģijas dienestā iesniegts ģeoloģiskais pārskats un iesniegums par atradnes izmantošanas uzsākšanu, kā arī saņemts derīgo izrakteņu atradnes krājumu un derīgo izrakteņu atradnes izstrādes projekta un programmas akcepts.

48. Vairākiem licenciātiem (līdzīpašniekiem) var izsniegt kopīgu licenci.

49. Ja licences turētāji ir vairākas personas, pēc to savstarpējās vienošanās nosaka operatoru (vienu no licences turētājiem, kas ir atbildīgs par licencē noteikto darbību veikšanu).

50. Licencē noteikto operatoru var nomainīt, ja saņemta licences izsniedzēja atļauja. Atsevišķos gadījumos licences izsniedzējs var pieprasīt operatora nomaiņu.

51. Šo noteikumu 49.punktā minētajiem licences turētājiem 90 dienu laikā no licences spēkā stāšanās dienas jānoslēdz savstarpējs sadarbības līgums licencē noteikto darbību veikšanai. Ja attiecīgais līgums netiek noslēgts, licences izsniedzējs ir tiesīgs apturēt licences darbību.

52. Ja derīgā izrakteņa iegula (atradne) vai izmantojamais zemes dzīļu nogabals atrodas diviem vai vairākiem licenciātiem izsniegto atsevišķo licenču laukumu robežās, minētajiem licenciātiem 90 dienu laikā jānoslēdz savstarpējs sadarbības (koordinācijas) līgums zemes dzīļu izmantošanas jomā un jāiesniedz licences izsniedzējam apstiprināšanai.

53. Ja šo noteikumu 51.punktā minētais līgums nav noslēgts, licences izsniedzējs var noteikt līguma noslēgšanas noteikumus un termiņu. Ja arī minētajā gadījumā līgums netiek noslēgts, licences izsniedzējs ir tiesīgs anulēt licences.

54. Ja derīgā izrakteņa iegula (atradne) turpinās citas valsts teritorijā un pastāv starptautisks sadarbības līgums derīgā izrakteņa ieguvei, Valsts ģeoloģijas dienests ir tiesīgs pieprasīt licenciātam piedalīties attiecīgo jautājumu risināšanā saskaņā ar starptautisko līgumu.

55. Lēmumu par licences piešķiršanu pieņem Valsts ģeoloģijas dienesta Licencēšanas nodaļa un trīs dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas rakstiski paziņo licences pretendentam par pieņemto lēmumu, kā arī licences saņemšanas vietu un termiņu.

56. Licences reģistrē Valsts ģeoloģijas dienestā šādā kārtībā:

56.1. piešķirtās licences reģistrē licenču reģistrācijas grāmatā;

56.2. pēc samaksu par licenci apstiprinoša dokumenta uzrādīšanas licences pretendents var saņemt licenci;

56.3. vienu licences eksemplāru izsniedz licenciātam, otrs glabājas Valsts ģeoloģijas dienestā.

57. Licence tiek anulēta, ja licences pretendents bez attaisnojoša iemesla to nav izņēmis 10 dienu laikā no paziņojuma par licences piešķiršanu saņemšanas dienas.

58. Valsts ģeoloģijas dienests:

58.1. reizi mēnesī informē reģionālās vides pārvaldes par izsniegtajām licencēm;

58.2. reizi pusgadā publicē informāciju par izsniegtajām licencēm laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", kā arī citos preses izdevumos, ja tas ir nepieciešams;

58.3. reizi gadā, pamatojoties uz licenciātu pārskatiem par derīgo izrakteņu ieguvi (10.pielikums), iesniedz Valsts statistikas pārvaldē pārskatu par derīgo izrakteņu ieguvi.

VI. Ģeoloģiskās informācijas nodošanas un izmantošanas kārtība

59. Visām fiziskajām un juridiskajām personām zemes dzīļu izmantošanas rezultātā iegūtā ģeoloģiskā informācija atbilstoši licences nosacījumiem jānorāda ģeoloģiskajā pārskatā vai urbuma uzskaites kartītē (11.pielikums) un jānodod Valsts ģeoloģijas dienestam, kā arī jānoslēdz līgums par ģeoloģiskās informācijas izmantošanu (12.pielikums). Ar informācijas nodošanu saistītos izdevumus (kopēšanas un iesiešanas darbi, iežu iesaiņošana un transportēšana), ja tādi ir, sedz licenciāts.

60. Reģionālās vides pārvaldes saskaņā ar licenciātu iesniegtajiem pārskatiem par derīgo izrakteņu ieguvi nodod Valsts ģeoloģijas dienestā ģeoloģisko informāciju par derīgā izrakteņa atradnē iegūto derīgā izrakteņa daudzumu.

61. Ģeoloģiskās informācijas uzkrāšanas, glabāšanas un izmantošanas prasību ievērošanu saskaņā ar likumu "Par zemes dzīlēm" un šiem noteikumiem nodrošina Valsts ģeoloģijas dienesta nodaļa - Valsts ģeoloģijas fonds (turpmāk - Fonds).

62. Fondā ir šādi ģeoloģiskās informācijas uzkrāšanas un glabāšanas veidi:

62.1. datu bāzes, to skaitā:

62.1.1. derīgo izrakteņu atradņu kadastrs, kurā tiek apkopoti dati par derīgo izrakteņu kvalitāti un akceptētiem derīgo izrakteņu krājumiem;

62.1.2. derīgo izrakteņu krājumu bilance, kurā tiek apkopoti dati par derīgo izrakteņu krājumu izmaiņām to izmantošanas rezultātā noteiktā laikposmā;

62.2. ģeoloģiskās izpētes darbu ģeoloģiskie pārskati par zemes dzīļu izpētes darbu rezultātiem vai atsevišķām to stadijām, par tematiskajiem pētījumiem, monitoringa programmām, inženierģeoloģisko un ģeoekoloģisko izpēti un citiem darbiem;

62.3. visu veidu ģeoloģiskās izpētes darbu pirmmateriāli: lauku darbu dokumentācija, kā arī iežu, naftas un urbumu seržu paraugi.

63. Ģeoloģiskās informācijas izmantošanas kārtību nosaka tās īpašnieks:

63.1. valsts, ja šī informācija iegūta par valsts budžeta līdzekļiem vai Latvijas Republikas valsts institūciju un ārvalstu sadarbības projektu realizācijas rezultātā;

63.2. juridiskā vai fiziskā persona, ja informācija iegūta par šīs personas līdzekļiem.

64. Valsts ģeoloģijas dienests no fiziskajām un juridiskajām personām saņemto ģeoloģisko informāciju izmanto valsts pasūtījuma izpildei, kā arī izsniedz saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem.

65. Ģeoloģiskā informācija var būt vispārpieejama vai ierobežotas izmantošanas informācija. Ierobežotas izmantošanas informācija ir ziņas, kuru izpaušana vai nozaudēšana nodara vai var nodarīt ekonomisko kaitējumu īpašnieka likumiskajām interesēm.

66. Izmantošanas ierobežojumi ir šādai ģeoloģiskajai informācijai:

66.1. starpvalstu sarunu, kā arī Latvijas valsts institūciju un uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) un to ārvalstu partneru sarunu par valsts nozīmes derīgo izrakteņu, atradņu un zemes dzīļu nogabalu izmantošanu saturs un rezultāti;

66.2. ģeoloģiski ekonomiskie pamatojumi un koncepcijas, kas nosaka valsts nozīmes derīgo izrakteņu, atradņu un zemes dzīļu nogabalu izmantošanas stratēģijas galvenos virzienus;

66.3. valsts nozīmes derīgo izrakteņu, atradņu un zemes dzīļu nogabalu ģeoloģiskās un ģeofizikālās izpētes pirmmateriāli un ģeoloģiskie pārskati;

66.4. informācija par jaunām ģeoloģisko darbu metodēm un tehniskajiem līdzekļiem, kas atrodas izstrādē un aprobācijā un nav aizsargāti ar patentu vai autortiesībām;

66.5. fiziskajai vai juridiskajai personai piederoša informācija, kuras izmantošanu ierobežo līguma par ģeoloģiskās informācijas izmantošanu nosacījumi.

67. Fondā nodotās ģeoloģiskās informācijas izmantošanu var ierobežot uz laiku, ne ilgāku par pieciem gadiem pēc licences darbības termiņa beigām.

68. Lēmumu par Fondā nodotās ģeoloģiskās informācijas izmantošanas ierobežošanu pieņem:

68.1. Valsts ģeoloģijas dienesta vadītājs - par informāciju, kas ir valsts īpašums;

68.2. juridiskā vai fiziskā persona - par tai piederošo informāciju.

69. Valstij piederošā ģeoloģiskā informācija, ja tai nav izmantošanas ierobežojumu, ir pieejama visām fiziskajām un juridiskajām personām.

70. Valstij piederošo ģeoloģisko informāciju, kurai noteikti izmantošanas ierobežojumi, fiziskās un juridiskās personas var izmantot, ja ir saņemta Valsts ģeoloģijas dienesta atļauja.

71. Valstij piederošo ģeoloģisko informāciju bez maksas (sedzot izdevumus par pakalpojumiem) izmanto:

71.1. valsts institūcijas, ja attiecīgā informācija nepieciešama valsts pasūtījuma nodrošināšanai, valsts uzdevuma veikšanai vai izglītības jomā;

71.2. juridiskās un fiziskās personas, kas veic zinātniskās pētniecības darbus un ģeoloģisko izpēti par valsts budžeta līdzekļiem,- attiecīgā uzdevuma izpildei nepieciešamajos ietvaros;

71.3. citas fiziskās un juridiskās personas, ja attiecīgā informācija nav paredzēta peļņas iegūšanai.

72. Ja ģeoloģisko informāciju paredzēts izmantot peļņas iegūšanai, fiziskajām un juridiskajām personām attiecīgo informāciju izsniedz par maksu. Maksas apmērs ir atkarīgs no informācijas iegūšanas faktiskajām izmaksām, informācijas aktualitātes, pieprasījuma, kvalitātes, pietiekamības, apstrādes līmeņa un citiem zemes dzīļu izmantošanas efektivitāti ietekmējošiem faktoriem.

73. Izsniedzot ģeoloģisko informāciju, Fonds iekasē maksu par pakalpojumiem, ko nosaka saskaņā ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra apstiprinātu cenrādi.

74. Maksu par valstij piederošo ģeoloģisko informāciju, kā arī par pakalpojumiem ieskaita Valsts ģeoloģijas dienesta ieņēmumos, un tā izlietojama ģeoloģiskās informācijas uzkrāšanai, uzturēšanai, papildināšanai un apkopošanai.

75. Maksas apmērus un maksāšanas kārtību par fiziskajai vai juridiskajai personai piederošo informāciju nosaka līgumā par informācijas izmantošanu.

76. Par valstij piederošās ģeoloģiskās informācijas nelikumīgu iegūšanu, par atteikumu sniegt šajos noteikumos noteikto informāciju vai par informācijas slēpšanu vai nodošanu citām personām fiziskās un juridiskās personas ir atbildīgas likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

VII. Maksas apmēru noteikšana par licenci un atļauju un maksājumu kārtība

77. Licences un atļaujas tiek izsniegtas par maksu, izņemot likuma "Par zemes dzīlēm" 10.panta piektajā daļā noteiktos gadījumus.

78. Maksā par licenci vai atļauju ieskaita ar licences vai atļaujas pieteikuma reģistrāciju un izvērtēšanu saistītos izdevumus. Maksas apmēri ir diferencēti atkarībā no zemes dzīļu izmantošanas mērķa.

79. Ja licenci vai atļauju izsniedz konkursa (izsoles) kārtībā, konkursa (izsoles) rīkošanas izdevumu segšanai tiek noteikta maksa par piedalīšanos konkursā (izsolē).

80. Maksas apmērus par piedalīšanos konkursā (izsolē) apstiprina vienlaikus ar konkursa (izsoles) nolikumu un norāda konkursa (izsoles) uzaicinājumā.

81. Ja konkursa (izsoles) komisija vai licences vai atļaujas pretendents pieprasa iesniegto materiālu neatkarīgu papildu ekspertīzi, ar to saistītos izdevumus sedz licences vai atļaujas pretendents.

82. Ar zemes dzīļu, jūras akvatorijas vai jūras dibena izmantošanu saistītos papildu maksājumus pēc saskaņošanas ar ieinteresētajām institūcijām var noteikt katrā licencē atsevišķi.

83. Maksu par licenci ieskaita valsts pamatbudžetā.

84. Maksu par pakalpojumiem (atradnes pases un apkopojuma par vispārējiem ģeoloģiskajiem apstākļiem sagatavošana), maksu par piedalīšanos konkursā (izsolē), ja to organizē Valsts ģeoloģijas dienests, un maksu par zemes dzīļu izmantošanu, ja netiek piemērots dabas resursu nodoklis, ieskaita Valsts ģeoloģijas dienesta ieņēmumos, un to izmanto zemes dzīļu izpētei, iegūtās informācijas apkopošanai, uzglabāšanai un papildināšanai, kā arī konkursa (izsoles) rīkošanas izdevumu segšanai.

VIII. Licenciāta pienākumi, tiesības un atbildība

85. Licenciātam ir šādi pienākumi:

85.1. zemes dzīļu izmantošanas darbos ievērot likuma "Par zemes dzīlēm", šo noteikumu un citu normatīvo aktu, kā arī standartu un normu prasības;

85.2. veikt licencē vai atļaujā un darba programmā paredzētos darbus, kā arī iesniegt akceptam Valsts ģeoloģijas dienestā darba programmas katrai licencē paredzētai darbībai zemes dzīļu izmantošanas jomā;

85.3. saskaņot ikgadējos derīgā izrakteņa ieguves limitus reģionālajā vides pārvaldē un sniegt tai pārskatu par derīgā izrakteņa ieguves daudzumu, saskaņā ar kuru tiek aprēķināts dabas resursu nodoklis par zemes dzīļu izmantošanu;

85.4. iesniegt izskatīšanai Valsts ģeoloģijas dienestā materiālus, kuri pamato nepieciešamību:

85.4.1. norakstīt daļu no izmantojamās atradnes derīgo izrakteņu krājumiem, ja informācija par tiem nav apstiprinājusies;

85.4.2. pārvērtēt vai norakstīt derīgo izrakteņu krājumus, ja tie zaudējuši vērtību sakarā ar būtiskām prasību izmaiņām pret derīgo izrakteni, vai ar derīgā izrakteņa ieguves (izmantošanas) apstākļu vai tā kvalitātes ievērojamu pasliktināšanos;

85.5. sniegt Valsts ģeoloģijas dienestam ziņas par licencē vai atļaujā neminētiem derīgajiem izrakteņiem, mineralizācijas pazīmēm, bīstamo vielu sakopojumiem vai arheoloģiskiem atradumiem, kas atklājušies licencē vai atļaujā noteikto darbu gaitā;

85.6. sniegt nepieciešamo informāciju, datus un paraugus, kā arī palīdzību tām valsts institūcijām, kurām ir tiesības pārraudzīt un kontrolēt darbību zemes dzīļu izmantošanā;

85.7. saskaņot ar citām juridiskajām un fiziskajām personām saimniecisko vai zinātnisko darbību licenciātam nodotajā licences laukumā, ja tas ir nepieciešams;

85.8. pēc licences vai atļaujas darbības termiņa beigām, licenciāta brīvprātīgas atteikšanās no licences vai atļaujas vai tās darbības pārtraukšanas segt izdevumus, kas saistīti ar attiecīgo būvju, iekārtu un aprīkojuma likvidāciju saskaņā ar licences vai atļaujas nosacījumiem.

86. Licenciātam ir šādas tiesības:

86.1. izmantot licences laukumu saskaņā ar likumu "Par zemes dzīlēm", citiem normatīvajiem aktiem un šiem noteikumu, kā arī licences vai atļaujas nosacījumiem;

86.2. atteikties no licences vai atļaujas (no visa licences laukuma, ja licencē vai atļaujā nav noteikts citādi). Paziņojums par to jāiesniedz licences vai atļaujas izsniedzējam sešus mēnešus pirms darbības pārtraukšanas. Atteikšanās no licences vai atļaujas neatbrīvo licenciātu no pārskata iesniegšanas par veiktajiem darbiem, kā arī no licencē vai atļaujā noteiktajām saistībām.

87. Derīgie izrakteņi, kurus saskaņā ar licenci vai atļauju ieguvis, izvadījis zemes virspusē un realizē licenciāts, pieder licenciātam.

88. Ja licenciāts ir izpildījis visas licencē vai atļaujā noteiktās saistības, licences laukums, pamatojoties uz licenciāta pieprasījumu, kā arī saskaņā ar licenciāta iesniegto pārskatu var tikt samazināts, bet ne vairāk kā par 50% no licencē vai atļaujā noteiktās platības.

89. Ja vairākiem līdzīpašniekiem ir izsniegta kopīga licence vai atļauja, pamatojoties uz viena vai vairāku līdzīpašnieku pieprasījumu, kā arī pārējo līdzīpašnieku piekrišanu, izsniedzējs var atļaut attiecīgajam līdzīpašniekam (līdzīpašniekiem) atteikties no tā daļas kopīgajā licencē vai atļaujā.

90. Ja licenciāts vai tā uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā) strādājoša fiziskā vai juridiskā persona, vai licenciāta apakšuzņēmējs ir nodarījis kaitējumu (zaudējumu) videi, kurš pārsniedz licencē vai atļaujā pieļauto, licenciātam ir jāatjauno attiecīgais dabas objekts vai, ja tas nav iespējams, jāatlīdzina nodarītais kaitējums (zaudējums).

91. Zemes dzīļu izmantošanu var ierobežot, apturēt vai pārtraukt likuma "Par zemes dzīlēm" 16.pantā noteiktajā kārtībā.

IX. Pārejas jautājumi

92. Fiziskajām un juridiskajām personām, kas izmanto zemes dzīles līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, līdz 1998.gada 1.maijam jāiesniedz Valsts ģeoloģijas dienestā pieteikums licences saņemšanai, kam jāpievieno šādi dokumenti:

92.1. agrāk iegūto zemes dzīļu izmantošanas tiesību apliecinoša dokumenta kopija;

92.2. agrāk noteiktie zemes dzīļu izmantošanas noteikumi;

92.3. saskaņojums ar pagasta vai pilsētas pašvaldību;

92.4. ziņas par derīgo izrakteņu atradnē iegūtajiem un zemes dzīlēs atstātajiem derīgo izrakteņu krājumiem, ja ir notikusi vai notiek derīgo izrakteņu ieguve.

93. Valsts ģeoloģijas dienests sešu mēnešu laikā no pieteikuma licences saņemšanai iesniegšanas dienas izskata iesniegtos pieteikumus licences saņemšanai un pieņem attiecīgu lēmumu. Ja ir iesniegts pieteikums valsts nozīmes derīgo izrakteņu, atradnes vai zemes dzīļu nogabala izmantošanai, to izskata Ministra kabineta noteikumos par valsts nozīmes derīgo izrakteņu, atradņu un zemes dzīļu nogabalu izmantošanu noteiktajā kārtībā.

94. Ja pieteikuma iesniedzējs nespēj izpildīt noteikumus licences saņemšanai, tam var dot iespēju ar Valsts ģeoloģijas dienestu saskaņotā laikposmā pārkārtot sava uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) darbību atbilstoši attiecīgajām prasībām.

95. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai izsniegtās atsevišķo ūdensapgādes urbumu pases uzskatāmas par dokumentu pazemes ūdeņu ieguvei individuālajiem lietotājiem personiskajām vajadzībām.

96. Šo noteikumu 8.punktā noteiktajām derīgo izrakteņu krājumu kategorijām pielīdzināmas šādas agrāk noteiktās derīgo izrakteņu (arī pazemes ūdeņu) krājumu kategorijas:

96.1. A kategorijai - A, B un C1 kategorija;

96.2. N kategorijai - C2 kategorija;

96.3. P kategorijai - P, P1, P2 un P3 kategorija.

97. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram mēneša laikā no šo noteikumu spēkā stāšanās dienas sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumus par grozījumiem:

97.1. Ministru kabineta 1995.gada 30.maija noteikumos nr.142 "Valsts ģeoloģijas dienesta nolikums";

97.2. Ministru kabineta 1996.gada 19.novembra noteikumos nr.434 "Noteikumi par atsevišķu uzņēmējdarbības veidu licencēšanu".

98. Atzīt par spēku zaudējušiem:

98.1. Ministru kabineta 1994.gada 1.marta noteikumus nr.64 "Par ģeoloģiskās informācijas izmantošanu" (Latvijas Vēstnesis, 1994, 42.nr.);

98.2. Ministru kabineta 1996.gada 19.novembra noteikumu nr.434 "Noteikumi par atsevišķu uzņēmējdarbības veidu licencēšanu" (Latvijas Vēstnesis, 1996, 199./200.nr.) 12.1. un 12.2.apakšpunktu.

Ministru prezidenta vietā -
Ministru prezidenta biedrs J.Kaksītis

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs,
Ministru prezidenta biedrs A.Gorbunovs

1.pielikums
Ministru kabineta
1997.gada 8.jūlija noteikumiem nr.239

Prasības ģeoloģiskās izpētes detalitātei derīgo izrakteņu krājumu iedalīšanai kategorijās

1. A kategorijas jeb izpētītajiem derīgo izrakteņu krājumiem (izņemot pazemes ūdeņus) jāatbilst šādām prasībām:

1.1. derīgo izrakteņu krājumu robežas ir noteiktas, pamatojoties uz regulārā izpētes tīklā izvietotās izstrādnēs iegūtajiem datiem par derīgās slāņkopas un segkārtas biezumu, sastāvu un kvalitāti vai uz datiem, kas iegūti, lietojot citas ģeoloģiskās izpētes metodes, ja tie sniedz minētajai informācijai pielīdzināmu informāciju. A kategorijas derīgo izrakteņu krājumu kontūrā var iekļaut laukumus (joslas), pamatojoties uz attiecīgajās izstrādnēs iegūto datu ekstrapolāciju;

1.2. ir noteikta derīgā izrakteņa slāņkopas morfoloģija un uzbūve, kā arī slāņkopas morfoloģijas un uzbūves izmaiņu likumsakarības;

1.3. derīgo izrakteņu sastāvs, īpašības un kvalitāte ir izpētīta tādā mērā, ka ir iespējams izveidot derīgo izrakteņu pārstrādes tehnoloģisko shēmu;

1.4. derīgo izrakteņu atradnes hidroģeoloģiskie un inženierģeoloģiskie apstākļi izzināti tādā mērā, ka ir iespējams izveidot tās izmantošanas projektu.

2. A kategorijas jeb izpētītajiem pazemes ūdeņu krājumiem jāatbilst šādām prasībām

2.1. pazemes ūdens horizontu ieguluma raksturs, uzbūve, produktīvais biezums, litoloģiskais sastāvs, filtrācijas īpašības un ūdens līmeņu režīms, tā izmaiņas un savstarpējā mijiedarbība ģeoloģiskajā griezumā un vērsumā izpētīta tādā mērā, ka ļauj pamatoti novērtēt izmantojamo pazemes ūdens horizontu saistību ar virsūdeņiem, kā arī to barošanās avotus un aprēķinos pieņemtos hidroģeoloģiskos robežapstākļus;

2.2. pazemes ūdeņu krājumus raksturojošie parametri ir noteikti, pamatojoties uz pazemes ūdeņu atradnes ekspluatācijas vai pietiekami ilgstošas izmēģinājuma atsūknēšanas datiem. Jābūt novērtētām attiecīgo parametru izmaiņām atradnes laukumā un griezumā;

2.3. ir pierādīta pazemes ūdeņu kvalitātes atbilstība ūdens izmantošanas mērķa prasībām, kā arī ir pamatota ūdens kvalitātes stabilitāte un pieļaujamās atsevišķu komponentu koncentrācijas izmaiņas atradnes ekspluatācijas laikā;

2.4. rūpniecisko un termālo ūdeņu krājumi un kvalitāte ir izpētīta tādā mērā, ka iespējams izveidot attiecīgo komponentu ieguves tehnoloģisko shēmu;

2.5. pazemes ūdeņu atradnes ekspluatācijas īpatnības ir izpētītas tādā mērā, ka iespējams izveidot tās izmantošanas projektu;

2.6. pazemes ūdeņu krājumus aprēķina pēc faktiskā un aprēķinātā ekspluatācijas urbumu debita. Vienkāršos hidroģeoloģiskajos apstākļos krājumus papildus var aprēķināt pēc projektējamo ekspluatācijas urbumu debita, iegūtos datus ekstrapolējot tādā atradnes laukuma platībā, ko pieļauj to pamatojums. Aprēķinot krājumus, jāņem vērā paredzamo ūdensgūtņu izvietojuma shēma un ekspluatācijas urbumu konstrukcijas. Urbuma konstrukcijai jānodrošina nepieciešamā ūdens daudzuma ieguve. Bez tam jānosaka, kāda var būt ūdensgūtnes pieļaujamā ietekme uz apkārtējo vidi tās ekspluatācijas gaitā.

3. N kategorijas jeb novērtētajiem derīgo izrakteņu krājumiem (izņemot pazemes ūdeņus) jāatbilst šādām prasībām:

3.1. derīgo izrakteņu krājumu robežas noteiktas, pamatojoties uz datiem, kas iegūti atsevišķās izstrādnēs, kā arī izmantojot citus ģeoloģiskos un ģeofizikālos datus;

3.2. derīgā izrakteņa iegulas izmēri, forma un uzbūve novērtēti, pamatojoties uz ģeoloģiskajiem un ģeofizikālajiem datiem, un derīgais izraktenis ir konstatēts atsevišķās izstrādnēs;

3.3. derīgo izrakteņu kvalitāte un īpašības noteiktas, pamatojoties uz atsevišķu paraugu analīžu rezultātiem vai novērtētas pēc analoģijas ar citām izpētītām atradnēm;

3.4. hidroģeoloģiskie, inženierģeoloģiskie un iegulas dabiskā saguluma apstākļi novērtēti pēc analoģijas ar tuvākajām izpētītajām to pašu derīgo izrakteņu atradnēm.

4. N kategorijas jeb novērtētajiem pazemes ūdeņu krājumiem jāatbilst šādām prasībām

4.1. ir vispārējs ūdens horizontu, to litoloģiskā sastāva, produktīvā slāņa biezuma, filtrācijas īpašību un hidroģeoloģisko parametru raksturojums, kas iegūts, pamatojoties uz atsevišķu urbumu izpētes datiem vai pēc analoģijas ar tuvumā esošām detālāk izpētītajām vai izmantojamām atradnēm;

4.2. pazemes ūdeņu kvalitāte un atbilstība izmantošanas mērķim ir noteikta, pamatojoties uz dažos urbumos noņemto paraugu analīzēm;

4.3. pazemes ūdeņu krājumi aprēķināti, pamatojoties uz atsevišķu izpētes urbumu datiem vai ekstrapolējot analogos hidroģeoloģiskos apstākļos tuvumā esošās detāli izpētītās atradnēs ar A kategorijas pazemes ūdeņu krājumiem iegūtos datus.

5. P kategorijas jeb prognozētajiem derīgo izrakteņu krājumiem (izņemot pazemes ūdeņus) jāatbilst šādām prasībām:

5.1. derīgo izrakteņu iegulas iespējamie izmēri, forma, krājumu daudzums un kvalitāte novērtēti, pamatojoties uz ģeoloģiskās kartēšanas, derīgo izrakteņu meklēšanas un citu ģeoloģisko pētījumu rezultātiem, kā arī ekstrapolējot izpētīto atradņu parametrus vai ņemot vērā apzinātos attiecīgā derīgā izrakteņa ģenēzei labvēlīgus ģeoloģiskos priekšnoteikumus;

5.2. derīgo izrakteņu krājumi novērtēti pēc analoģijas ar citām tās pašas ģenēzes izpētītām atradnēm vai labāk apzinātām teritorijām.

6. P kategorijas jeb prognozētajiem pazemes ūdeņu krājumiem jāatbilst šādām prasībām

6.1. ūdens horizonta raksturojums sniegts, pamatojoties uz teritorijas vispārējām hidroģeoloģiskajām likumsakarībām un teorētiskiem pieņēmumiem, kā arī uz atsevišķu attiecīgās teritorijas robežās veiktu hidroģeoloģiskās, ģeofizikālās un hidroķīmiskās izpētes darbu rezultātiem;

6.2. pazemes ūdeņu krājumi novērtēti, izmantojot analogu ūdens horizontu ekspluatācijas pieredzi apgūtās atradnēs.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs,
Ministru prezidenta biedrs A.Gorbunovs

 

9.pielikums
Ministru kabineta
1997.gada 8.jūlija noteikumiem Nr.239

Maksas apmēri par zemes dzīļu izmantošanas licenci un bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju

1. Ģeoloģiskajai izpētei, arī inženierģeoloģiskās un ģeoekoloģiskās izpētes darbiem - 50 latu

2. Zinātniskās pētniecības darbiem - 25 lati

3. Mineraloģisko, paleontoloģisko un citu ģeoloģisko kolekciju izveidei - 50 latu

4. Zemes dzīļu monitoringa sistēmas izveidošanai un novērojumu realizācijai - 50 latu

5. Profesionālajai apmācībai - 25 lati

6. Atpūtas, tūrisma un ārstnieciska rakstura pasākumiem, kā arī īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un objektu izveidei - 50 latu

7. Ar derīgo izrakteņu ieguvi nesaistītu pazemes objektu ierīkošanai, kā arī zemes dzīļu kolektorīpašību izmantošanai - 100 latu

8. Derīgo izrakteņu, arī visu veidu pazemes ūdeņu ieguvei - 100 latu

9. Bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguvei - 100 latu

10. Ģeoloģiskajai izpētei un derīgo izrakteņu ieguvei - 125 lati

11. Atsevišķo ūdensapgādes urbumu (dziļāku par 20 m) ierīkošanai (izpētei) un pazemes ūdeņu ieguvei individuālam izmantotājam personiskām vajadzībām - 20 latu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs,
Ministru prezidenta biedrs A.Gorbunovs

 

 

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 239Pieņemts: 08.07.1997.Stājas spēkā: 12.07.1997.Zaudē spēku: 01.07.2005.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 180/181, 11.07.1997.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Grozījumi
  • Grozītais
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Citi saistītie dokumenti
44358
12.07.1997
87
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva