Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Par privātajiem pensiju fondiem
I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1.pants. Terminu skaidrojums

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) darba devējs — fiziskā vai juridiskā persona, ar kuru fizisko personu saista darba vai dienesta attiecības;

2) individuālās dalības līgums — līgums, kas noslēgts starp fizisko personu un privāto pensiju fondu par šīs fiziskās personas dalību noteiktā pensiju plānā;

3) kolektīvās dalības līgums — līgums, kas noslēgts starp darba devēju un privāto pensiju fondu par šā darba devēja darbinieku dalību noteiktā pensiju plānā;

4) līdzekļu pārvaldītājs — komercsabiedrība, kas pārvalda privātā pensiju fonda līdzekļus;

5) līdzekļu turētājs — banka, kas ir privātā pensiju fonda līdzekļu turētāja;

6) pensiju fonda valde — privātā pensiju fonda pārvaldes institūcija, kas vada privātā pensiju fonda darbību atbilstoši likuma prasībām, privātā pensiju fonda statūtiem un licencētiem pensiju plāniem un ir atbildīga par šo darbību;

7) pensiju plāna komiteja — pensiju plānā iestājušos darbinieku un darba devēja kopīgi izveidota privātā pensiju plāna kontroles institūcija šajā likumā noteikto kontroles funkciju veikšanai;

8) pensiju plāna dalībnieks — fiziskā persona, kura pati vai par kuru darba devējs vai cita fiziskā persona izdara iemaksas privātajā pensiju fondā un kurai ir tiesības saņemt papildpensijas kapitālu atbilstoši šim likumam un pensiju plānam;

9) papildpensijas kapitāls — naudas līdzekļi, kas kādā noteiktā laika periodā saskaņā ar šo likumu ir uzkrāti pensiju plāna dalībnieka labā;

10) pensijas vecums — pensiju plāna dalībnieka vecums, kuru sasniedzot šim dalībniekam ir tiesības šajā likumā noteiktajā kārtībā saņemt pensiju fondā uzkrāto papildpensijas kapitālu;

11) saistītas personas — divas vai vairākas personas, ja tās atbilst kaut vienai no likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" minētajām saistītu uzņēmumu pazīmēm;

12) (izslēgts ar 20.11.2003. likumu.).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.10.2002. un 20.11.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2004.)

2.pants. Likuma mērķis

Šis likums nosaka privāto pensiju fondu veidus, to darbības pamatus, pensiju plānu dalībnieku uzņemšanas kārtību, pensiju plānu dalībnieku tiesības un pienākumus, līdzekļu pārvaldīšanu, līdzekļu turētāja kompetenci, kā arī valsts uzraudzību pār šīm darbībām.

3.pants. Privātā pensiju fonda jēdziens

(1) Privātais pensiju fonds (turpmāk — pensiju fonds) ir komercreģistrā reģistrēta finanšu un kredīta akciju sabiedrība, kas saskaņā ar šo likumu un pensiju plāniem uzkrāj un iegulda pensiju plānu dalībnieku pašu izdarītās un viņu labā brīvprātīgi izdarītās naudas līdzekļu iemaksas, lai nodrošinātu šiem dalībniekiem vecuma papildpensijas kapitālu.

(2) Pensiju fonds drīkst emitēt tikai vārda akcijas. Pensiju fonda akcijas nedrīkst laist publiskajā apgrozībā.

(3) Pensiju fonds drīkst veikt tikai šajā likumā paredzēto darbību.

(4) Pensiju fonda ienākumu pārsniegumu pār izdevumiem nevar izņemt vai izmaksāt akcionāriem dividendēs, un tas pilnībā ieskaitāms pensiju plānu dalībnieku individuālajos kontos atbilstoši šā likuma prasībām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.10.2002. un 20.11.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2004.)

4.pants. Pensiju fondu veidi

(1) Pensiju fondi var būt slēgti vai atklāti.

(2) Slēgtam pensiju fondam var būt viens vai vairāki pensiju plāni. Slēgtā pensiju fonda pensiju plānu dalībnieki var būt tikai personas, kuras, uzsākot dalību pensiju plānā, ir pensiju fonda viena dibinātāja (akcionāra) vai vairāku dibinātāju (akcionāru) darbinieki.

(3) Atklāts pensiju fonds ir tāds pensiju fonds, kura dibinātāji (akcionāri) ir šā likuma 6.panta otrajā daļā minētās juridiskās personas.

(4) Atklātam pensiju fondam var būt viens vai vairāki pensiju plāni. Par dalībnieku šajos pensiju plānos uz līguma pamata var kļūt ikviena fiziskā persona šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 12.11.2002.)

5.pants. Pensiju fonda nosaukums

Fonda nosaukumā jābūt ietvertai vārdkopai "pensiju fonds" ar norādi, vai tas ir slēgts vai atklāts pensiju fonds. Tikai tiem pensiju fondiem, kas dibināti šajā likumā noteiktajā kārtībā, ir tiesības izmantot savā nosaukumā šo vārdkopu.

II nodaļa
Pensiju fonda dibināšana

6.pants. Pensiju fonda dibinātāji (akcionāri)

(1) Par slēgta pensiju fonda dibinātājiem (akcionāriem) var būt tikai tādas personas (darba devēji), kuras noslēdz ar pensiju fondu kolektīvās dalības līgumu.

(2) Par atklāta pensiju fonda dibinātājiem (akcionāriem) var būt tikai:

1) banka, ja tai Latvijā ir atļauts piesaistīt fizisko personu noguldījumus;

2) Latvijā reģistrēta dzīvības apdrošināšanas sabiedrība.

(3) Pēc pensiju fonda nodibināšanas tā akciju atsavināšana pieļaujama vienīgi ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas iepriekšēju rakstveida piekrišanu.

(4) Ja pēc atklāta pensiju fonda darbības uzsākšanas pensiju fonda akcionārs vairs neatbilst šā panta otrajā daļā noteiktajām prasībām, tam piederošās akcijas atsavināmas Komerclikumā noteiktajā kārtībā. Ja neviens no atklāta pensiju fonda akcionāriem vairs neatbilst šā panta otrajā daļā noteiktajām prasībām, Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosaka termiņu, līdz kuram akcionāriem ir jāatsavina akcijas tādai personai, kura atbilst prasībām, kas šā panta otrajā daļā noteiktas atklāta pensiju fonda akcionāram, vai nosaka citus pasākumus, kas veicami šā pensiju fonda darbības turpināšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.08.1998., 01.06.2000., 10.10.2002., 20.11.2003. un 18.03.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

7.pants. Pensiju fonda statūti

(1) Pensiju fonda dibinātāji izstrādā un apstiprina (pieņem) fonda statūtus, kuros papildus Komerclikumā minētajām ziņām ir jānorāda arī:

1) pensiju fonda veids;

2) vispārējā kārtība, kādā pensiju plānos var iestāties un no tiem izstāties pensiju plānu dalībnieki;

3) pensiju plānu komiteju izveidošanas un darbības kārtība;

4) pensiju plānu dalībnieku individuālo kontu uzskaites vispārējā kārtība;

5) pensiju fonda izdevumu segšanas un ienākumu izlietošanas kārtība;

6) citi noteikumi, kas nepieciešami pensiju fonda darbībai.

(2) Ja mainās pensiju fonda statūtos ietvertā informācija, statūtos izdarāmi attiecīgi grozījumi, kuri pēc saskaņošanas Finanšu un kapitāla tirgus komisijā reģistrējami komercreģistrā. Grozījumi ir spēkā no brīža, kad tie reģistrēti komercreģistrā, ja pirms tam šie grozījumi ir saskaņoti Finanšu un kapitāla tirgus komisijā. Arī jebkuras locekļu sastāva pārmaiņas, kas attiecas uz pensiju fonda padomi, ja tāda izveidota, un valdes locekļiem un locekļu kandidātiem, rīkotājdirektoriem, citām personām ar paraksta tiesībām, zvērinātiem revidentiem un revīzijas komisiju, ja tāda izveidota, ir spēkā, ja tās iepriekš ir saskaņotas Finanšu un kapitāla tirgus komisijā.

(3) Nekādi pensiju fonda statūtu grozījumi nedrīkst pasliktināt pensiju plānu dalībnieku vai trešo personu stāvokli ar atpakaļejošu datumu un nedrīkst ierobežot tās tiesības, kuras faktiski iegūtas līdz attiecīgo statūtu grozījumu pieņemšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.08.1998., 01.06.2000., 10.10.2002. un 20.11.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2004.)

8.pants. Pensiju fonda reģistrācija un licencēšana

(1) Pensiju fonds reģistrējams Komerclikumā, kā arī šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Pensiju fonda darbības veikšanai ir nepieciešama speciāla atļauja (licence), kuru izsniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Pensiju fonds ir tiesīgs uzsākt darbību tikai pēc šādas speciālas atļaujas (licences) saņemšanas Finanšu un kapitāla tirgus komisijā un tās iesniegšanas komercreģistra iestādei. Kārtību, kādā izsniedzamas speciālās atļaujas (licences) pensiju fonda darbības veikšanai, reglamentē šis likums un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumi.

(3) Pieteikums speciālās atļaujas (licences) saņemšanai Finanšu un kapitāla tirgus komisijā jāiesniedz ne vēlāk kā 60 dienu laikā no dienas, kad pensiju fonds reģistrēts komercreģistrā. Lai pensiju fonds varētu saņemt speciālo atļauju (licenci), tam jāizpilda un jāievēro šādas prasības:

1) pensiju fondam jābūt dibinātam un reģistrētam atbilstoši šā likuma un Komerclikuma prasībām;

2) pensiju fonda akcionāriem nedrīkst būt sociālā nodokļa un uzņēmumu ienākuma nodokļa parādu;

3) jābūt izstrādātam un iesniegtam Finanšu un kapitāla tirgus komisijā licencēšanai pensiju plānam (plāniem);

4) atbilstoši šā likuma prasībām jābūt noslēgtiem līgumiem ar līdzekļu pārvaldītāju un līdzekļu turētāju par pensiju fonda līdzekļu pārvaldīšanu un turēšanu;

5) pensiju fonda personālam jāatbilst šā likuma 14.panta otrās un trešās daļas prasībām.

(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija izskata pensiju fonda iesniegumu par speciālās atļaujas (licences) piešķiršanu un pieņem lēmumu ne vēlāk kā 90 dienu laikā no iesnieguma un nepieciešamo dokumentu iesniegšanas dienas.

(5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija atsakās piešķirt pensiju fondam speciālo atļauju (licenci), bet, ja speciālā atļauja (licence) jau ir izsniegta, — aptur tās darbību gadījumos, kad pensiju fonds nav ievērojis un izpildījis šā likuma prasības un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteiktos pensiju fonda darbības normatīvus. Apturot speciālās atļaujas (licences) darbību, Finanšu un kapitāla tirgus komisija uzdod pensiju fondam novērst pārkāpumus un nosaka to novēršanas termiņu.

(6) Par šā likuma 7.panta otrajā daļā un 23.pantā noteikto prasību neievērošanu Finanšu un kapitāla tirgus komisija pensiju fonda pārvaldes institūcijai izsaka brīdinājumu. Ja pēc brīdinājuma izteikšanas minētie pārkāpumi nav novērsti vai ja pensiju fonds darbības noteikumus pārkāpj sistemātiski, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pensiju fondam uzlikt soda naudu līdz divsimt minimālajām mēnešalgām vai anulēt speciālo atļauju (licenci). Iekasētās soda naudas tiek ieskaitītas valsts budžetā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.08.1998., 01.06.2000., 10.10.2002. un 20.11.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2004.)

III nodaļa
Pensiju plāns un dalība tajā

9.pants. Pensiju plāns

(1) Pensiju plāns ir sistematizētu noteikumu kopums, saskaņā ar kuru pensiju fondā notiek pensiju uzkrāšana, uzkrāto līdzekļu ieguldīšana un izmaksa. Pensiju plānu izstrādā attiecīgais pensiju fonds, bet to licencē Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Pensiju plānu licencēšanas kārtību nosaka Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Pēc licences saņemšanas jebkādus grozījumus attiecīgajā pensiju plānā drīkst izdarīt vienīgi ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas rakstveida piekrišanu.

(2) Jebkāda naudas līdzekļu iemaksa, uzkrāšana, ieguldīšana pensiju fondā vai izmaksa pensiju nodrošināšanai, kā arī pensiju fonda darbības un sniedzamo pakalpojumu publiska sludināšana (reklāma) jebkurā formā var notikt tikai atbilstoši Finanšu un kapitāla tirgus komisijas licencētam pensiju plānam (plāniem).

(3) Pensiju plānā jānorāda:

1) pensiju fonda veids, nosaukums un juridiskā adrese;

2) pensiju plāna nosaukums;

3) institūcijas un amatpersonas, kas ir atbildīgas par pensiju plāna vadību un izpildi, to kompetences un atbildības apjoms;

4) kritēriji un nosacījumi, kas attiecas uz dalībnieku iestāšanos pensiju plānā un izstāšanos no tā;

5) līdzekļu iemaksas kārtība un sekas šīs kārtības pārkāpšanas gadījumos;

6) pensiju plānu dalībnieku individuālo kontu, veikto iemaksu un uzkrātā papildpensijas kapitāla aprēķināšanas un uzskaites noteikumi;

7) pensijas vecuma noteikumi;

8) papildpensijas kapitāla izmaksāšanas kārtība, pensiju plāna dalībniekam sasniedzot pensijas vecumu;

9) citi gadījumi, kad veicama papildpensijas kapitāla izmaksa, un izmaksāšanas kārtība šādos gadījumos;

10) ieguldīšanas noteikumi, kas tiks ievēroti pensiju plānā, un ar ieguldījumiem saistīto risku apraksts;

11) ienākumu sadales kārtība;

12) pensiju fonda izdevumu segšanas kārtība un kārtība, kādā pensiju plānu dalībnieki informējami par šīm pensiju fonda izmaksām;

13) citas pensiju plānam nepieciešamās ziņas.

(4) Sociālā nodokļa administrācija šā nodokļa parāda gadījumā var pieprasīt, lai darba devējs līdz parāda nomaksai aptur iemaksas ieviestajā pensiju plānā, vienlaikus par to informējot Finanšu un kapitāla tirgus komisiju un pensiju plāna komiteju.

(5) Pensiju plānā var paredzēt, ka pensiju plāna dalībnieks, sasniedzot pensiju plānā noteikto vecumu, var turpināt dalību pensiju plānā, papildus vienojoties ar pensiju fondu par papildpensijas kapitāla izmaksāšanas kārtību. Ja pensiju plānā ir paredzēta iespēja saņemt papildpensijas kapitālu pa daļām, pensiju fonds vienlaikus ar pensiju plānu iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai pensiju fonda valdes apstiprinātu papildpensijas izmaksāšanas metodiku.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.08.1998., 01.06.2000., 10.10.2002. un 20.11.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2004.)

10.pants. Dalība pensiju plānā

(1) Pensiju plāna dalībnieks var uzkrāt sev papildpensijas kapitālu, tikai piedaloties noteiktā pensiju plānā.

(2) Pensiju plāna dalībnieki var piedalīties pensiju plānā gan tieši, gan ar savu darba devēju starpniecību.

(3) Pensiju plāna dalībnieki piedalās pensiju plānā tieši, noslēdzot ar atklāto pensiju fondu individuālās dalības līgumu. Ja individuālās dalības gadījumā iemaksas pensiju plāna dalībnieka labā veic cita persona, individuālās dalības līgumā norāda arī iemaksas veicošās personas identifikācijas datus, kas tiek sniegti atbilstoši noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu regulējošo normatīvo aktu prasībām. Individuālās dalības līguma noteikumus pensiju fonda valde iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai. Pensiju fonds drīkst slēgt individuālās dalības līgumus atbilstoši Finanšu un kapitāla tirgus komisijai iesniegtajiem noteikumiem, ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija 10 dienu laikā no individuālās dalības līguma noteikumu saņemšanas dienas nav cēlusi motivētus iebildumus par to neatbilstību šā likuma prasībām.

(4) Pensiju plāna dalībnieki piedalās pensiju plānā ar sava darba devēja starpniecību, ja darba devējs ir noslēdzis ar atklāto vai slēgto pensiju fondu kolektīvās dalības līgumu, turklāt kolektīvās dalības līgumu ar slēgto pensiju fondu drīkst slēgt vienīgi tajos gadījumos, kad attiecīgais darba devējs ir arī viens no šā paša slēgtā pensiju fonda dibinātājiem (akcionāriem). Darba devēja un darbinieku tiesiskās attiecības, kas rodas sakarā ar pensiju plāna ieviešanu un darbinieku dalību tajā, regulē darba līgums vai darba koplīgums.

(5) Pensiju fonda valde apstiprina un iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai kārtību, kādā pensiju fonds reģistrē un uzskaita individuālās un kolektīvās dalības līgumus (turpmāk — dalības līgums). Dalības līgumu reģistrāciju un uzskaiti drīkst veikt tikai elektroniski, nodrošinot iespēju trešajām personām izsekot grozījumu izdarīšanai reģistra ierakstos. Par dalības līgumu tūlītēju reģistrāciju un uzskaiti atbilstoši apstiprinātajai kārtībai ir atbildīga pensiju fonda valde. Dalības līgums ir spēkā tikai pēc tā reģistrācijas un individuāla reģistrācijas numura piešķiršanas un norādīšanas katrā līguma eksemplārā. Dalības līguma noteikumi un nosacījumi nedrīkst būt pretrunā ar pensiju plāna noteikumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.08.1998., 01.06.2000., 10.10.2002. un 20.11.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2004.)

11.pants. Pensiju plāna un dalības līguma obligātie nosacījumi

(1) Visos pensiju plānos, kā arī visos kolektīvās un individuālās dalības līgumos ir jāietver šajā likumā minētie nosacījumi. Nav spēkā kolektīvās vai individuālās dalības līgumi, kas pasliktina pensiju plānu dalībnieku stāvokli salīdzinājumā ar šajā likumā paredzēto.

(2) Ja darba devējs saviem darbiniekiem ievieš pensiju plānu, tiesības piedalīties šajā plānā ir visiem attiecīgā darba devēja darbiniekiem atbilstoši pensiju plānā noteiktajai profesijai, darba stāžam un ieņemamam amatam, kā arī citiem objektīviem kritērijiem.

(3) To personu dalības jautājumi, uz kuriem attiecas vieni un tie paši šā panta otrajā daļā minētie objektīvie kritēriji, tiek risināti vienādi, un nav pieļaujama nekāda diskriminācija atkarībā no izcelsmes, mantiskā stāvokļa, rases un nacionālās piederības, dzimuma vai attieksmes pret reliģiju.

(4) Pensiju plāna dalībnieks, sasniedzot pensiju plānā noteikto pensijas vecumu, var rīkoties šādi:

1) izbeigt dalību pensiju plānā un izņemt visu uzkrāto papildpensijas kapitālu;

2) turpināt dalību pensiju plānā atbilstoši pensiju plāna noteikumiem un individuālās dalības līgumam.

(5) Pensiju plānā norādītais pensijas vecums nevar būt mazāks par 55 gadiem, izņemot speciālus pensiju plānus noteiktām profesijām, kuru sarakstu apstiprinājis Ministru kabinets.

(6) Uzkrātā papildpensijas kapitāla pārskaitīšana vai izmaksa pirms pensijas vecuma sasniegšanas pieļaujama, ja:

1) pensiju plāna dalībnieks tiek atzīts par pirmās grupas invalīdu uz mūžu;

2) darba devējs, kas veicis iemaksas pensiju plāna dalībnieku labā, ir atzīts par maksātnespējīgu un tiek uzsākta bankrota procedūra.

(7) Pensiju plāna dalībnieka nāves gadījumā pirms pensiju plānā noteiktā pensijas vecuma sasniegšanas tiesības uz papildpensijas kapitālu, kas uzkrāts līdz dalībnieka nāves dienai, ir dalībnieka mantiniekiem Civillikumā noteiktajā kārtībā. Mantinieki pēc savas izvēles var mantoto papildpensijas kapitālu pārskaitīt uz citu pensiju plānu vai pensiju fondu vai arī saņemt mantoto papildpensijas kapitālu naudā.

(8) Pensiju plāna dalībniekam šajā likumā noteiktajā kārtībā ir tiesības izbeigt dalību vienā pensiju plānā un pārskaitīt pensijas kapitālu uz citu plānu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 12.11.2002.)

12.pants. Garantijas pensiju plāna dalībniekiem

(1) Pensiju plāna dalībniekam bez jebkādiem papildu nosacījumiem ir tiesības uz visu viņa individuālajā kontā uzkrāto papildpensijas kapitālu.

(2) Pensiju plāna dalībnieka vai tā labā pensiju fondā iemaksātie naudas līdzekļi nekavējoties (ne vēlāk kā nākamajā darbdienā) ieskaitāmi pensiju plāna dalībnieka individuālajā kontā.

(3) Nekādā gadījumā individuālajā kontā uzkrātais papildpensijas kapitāls nevar kļūt par līdzekļu pārvaldītāja, līdzekļu turētāja vai darba devēja īpašumu.

(4) Pensiju plāna dalībniekam tiek nodrošināta iespēja turpināt dalību pensiju plānā, saņemt papildpensijas kapitālu un šajā likumā noteikto pensiju plāna dalībniekiem sniedzamo informāciju arī gadījumos, ja pensiju plāna dalībnieks pēc tam, kad uzsācis dalību pensiju plānā, pārceļas uz pastāvīgu dzīvi kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm vai Eiropas Ekonomikas zonas valstīm.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.10.2002. un 18.03.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

13.pants. Dalības izbeigšana

(1) Ja darba devējs vēlas izbeigt kolektīvās dalības līgumu, lai pārskaitītu darbinieku pensiju kapitālu uz citu pensiju fondu, viņam jāiesniedz attiecīgs pieprasījums pensiju fonda valdei un Finanšu un kapitāla tirgus komisijai vismaz sešus mēnešus iepriekš.

(2) Ja pensiju plāna dalībnieks vēlas izbeigt dalību pensiju plānā, lai pārskaitītu papildpensijas kapitālu uz citu pensiju fondu vai pensiju plānu, viņam jāiesniedz attiecīgs rakstveida pieprasījums pensiju fonda valdei (vai arī attiecīgajai pensiju plāna komitejai, ja dalībnieks piedalās pensiju plānā uz kolektīvās dalības līguma pamata) vismaz vienu kalendāra mēnesi iepriekš.

(3) Vienmēr, kad pieprasījumu pārskaitīt uzkrātos līdzekļus iesniedz darba devējs, kurš šos līdzekļus pensiju fondā iemaksā savu darbinieku labā, šādu pārskaitījumu var veikt tikai ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas piekrišanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.08.1998., 01.06.2000. un 20.11.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2004.)

14.pants. Pensiju fonda pārvalde

(1) Pensiju fonda pārvaldes institūciju izveidošanu un darbību regulē Komerclikums, ciktāl šis likums nenosaka citādi. Slēgtajam pensiju fondam padomes izveidošana nav obligāta.

(2) Par pensiju fonda amatpersonām, revidentiem un revīzijas komisijas locekļiem nedrīkst būt fiziskās personas, kuras pienākumu izpildes uzsākšanas brīdī ir pakļautas kriminālvajāšanai vai kuras ir sodītas par tīšu noziegumu.

(3) Par pensiju fonda amatpersonām, revidentiem un revīzijas komisijas locekļiem var būt personas, kurām:

1) ir pietiekama kompetence finanšu vadības jautājumos;

2) ir atbilstoša izglītība un profesionālā pieredze;

3) ir nevainojama reputācija komercdarbībā;

4) nav atņemtas tiesības veikt komercdarbību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.10.2002. un 20.11.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2004.)

V nodaļa
Pensiju plānu komitejas un to darbība

15.pants. Pensiju plāna komiteja

(1) Ja darba devējs ir ieviesis saviem darbiniekiem pensiju plānu, noslēdzot kolektīvās dalības līgumu ar atklātu vai slēgtu pensiju fondu, darba devējs un darbinieki, kas piedalās pensiju plānā, kopīgi izveido pensiju plāna komiteju.

(2) Pensiju plāna komiteja ir pensiju plāna kontroles institūcija, kas kontrolē attiecīgā pensiju plāna vadību un izpildi atbilstoši kolektīvās dalības līguma noteikumiem.

(3) Katra pensiju plāna komiteja kontrolē darba devēja ieviestā pensiju plāna izpildi viena kolektīvās dalības līguma apjomā; komiteju skaits tādējādi ir vienāds ar kolektīvās dalības līgumu skaitu attiecīgajā pensiju fondā.

16.pants. Pensiju plāna komitejas izveidošana un tās sastāvs

(1) Pensiju plāna komiteju kopīgi izveido darba devējs un darbinieki, kuri piedalās pensiju plānā uz kolektīvās dalības līguma pamata.

(2) Pensiju plāna komiteja pilnībā izveidojama ne vēlāk kā trīs dienas pirms tam, kad darba devējam atbilstoši kolektīvās dalības līguma noteikumiem ir jāveic pirmā iemaksa savu darbinieku — attiecīgā pensiju plāna dalībnieku — labā.

(3) Pensiju plāna komitejā ietilpst vienāds skaits personu no darba devēja administrācijas un no pensiju plāna dalībnieku izvirzītajiem pārstāvjiem. Tajā ir vismaz divi locekļi.

(4) Pensiju plāna dalībnieku sapulces lēmums par savu pārstāvju ievēlēšanu pensiju plāna komitejas sastāvā ir saistošs darba devējam un pensiju fondam.

(5) Darba devējs vai nu nosaka savus pārstāvjus, vai arī pats var būt pārstāvis.

(6) Pensiju plāna komitejas darba periods ir divi gadi. Šim periodam beidzoties, pensiju plāna komitejas locekļus var ievēlēt atkārtoti, tomēr ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Ja pensiju plāna komitejas loceklis —darbinieku pārstāvis — izbeidz darba attiecības ar iemaksas veicošo darba devēju, viņa dalība pensiju plāna komitejā izbeidzas. Ja viņam nav bijis vēlēta vietnieka, mēneša laikā ievēlams jauns pensiju plāna komitejas loceklis, kurš strādā līdz sava priekšgājēja darba perioda beigām.

17.pants. Darbinieku sapulce, tās sasaukšanas un darba kārtība

(1) Darbinieku — esošo un iespējamo pensiju plāna dalībnieku — sapulci sasauc darba devējs.

(2) Darbinieku sapulce:

1) ievēlē savus pārstāvjus darbam pensiju plāna komitejā;

2) apspriež ieviešamo pensiju plānu.

(3) Savus pārstāvjus darbam pensiju plāna komitejā sapulce ievēlē atkarībā no pašas lēmuma — atklāti vai aizklāti balsojot. Tiesības balsot ir tikai tiem darbiniekiem, kas piekrituši piedalīties attiecīgajā pensiju plānā. Lēmumi tiek pieņemti ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja izvirzīto pārstāvju skaits pārsniedz atbilstošo vietu skaitu, ievēlēti ir tie, kuri saņēmuši vairāk balsu. Ja ievēlētā persona atsakās no pārstāvja pienākumu pildīšanas, rīkojamas jaunas vēlēšanas.

(4) Citu kārtību attiecībā uz darbinieku pārstāvju ievēlēšanu var paredzēt darba koplīgums.

18.pants. Pensiju plāna komitejas darbība

(1) Pensiju plāna komitejas sēdes sasauc pēc vajadzības, bet ne retāk kā reizi gadā.

(2) Ikgadējā sēde rīkojama ne vēlāk kā četras nedēļas pēc kārtējās pensiju fonda akcionāru sapulces par aizvadītā gada rezultātiem.

(3) Pensiju plāna komitejas sēdes sasauc pēc priekšsēdētāja vai komitejas locekļu vairākuma iniciatīvas, paziņojot par to vismaz 10 dienas iepriekš. Šo termiņu var arī neievērot, ja tam piekrīt visi komitejas locekļi.

(4) Pensiju plāna komiteja ir tiesīga pieņemt lēmumus, ja tās sēdē piedalās vairāk nekā puse komitejas locekļu.

(5) Komiteja pieņem lēmumus ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja balsis sadalās līdzīgi, lēmums netiek pieņemts.

(6) Komitejas sēdes vada priekšsēdētājs, bet viņa prombūtnē pēc pensiju plāna komitejas lēmuma — cits komitejas loceklis.

(7) Visas pensiju plāna komitejas sēdes tiek protokolētas. Pensiju plāna komitejas protokoli iesniedzami pensiju fonda valdei un attiecīgajam darba devējam.

(8) Pensiju plāna komiteja no savu locekļu vidus ievēlē priekšsēdētāju un, ja nepieciešams, arī citas amatpersonas ar paraksta tiesībām.

(9) Priekšsēdētājs un jebkura cita pensiju plāna komitejas amatpersona var būt gan darba devēja, gan darbinieku pārstāvis.

(10) Ziņas par pensiju plāna komitejas sastāvu, personām ar paraksta tiesībām un par jebkurām turpmākām pārmaiņām iesniedzamas pensiju fonda valdei un Finanšu un kapitāla tirgus komisijai.

(11) Pensiju plāna komitejas pienākums ir informēt pensiju fonda valdi par jebkurām darba devēja vai darbinieka neveiktajām iemaksām, ja šo iemaksu termiņš ir nokavēts vairāk par 10 dienām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.08.1998., 01.06.2000., 10.10.2002. un 20.11.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2004.)

19.pants. Pensiju plāna komitejas kompetence

(1) Pensiju plāna komiteja veic šādas funkcijas:

1) sniedz pensiju fonda valdei pensiju plāna realizācijai nepieciešamo informāciju (izstāšanās, vārda vai uzvārda maiņa u.c.);

2) kontrolē, vai savlaicīgi un pareizi atbilstoši kolektīvās dalības līguma noteikumiem tiek izdarītas darba devēju un darbinieku iemaksas un vai tās nekavējoties tiek pārskaitītas pensiju fondam;

3) sagatavo priekšlikumus pensiju fonda valdei un darba devējam par pensiju plāna noteikumu grozījumiem;

4) sniedz pensiju plāna dalībniekiem un darba devējam savlaicīgu, adekvātu un pilnīgu informāciju par pensiju fonda gada pārskatiem un revidentu ziņojumiem, līdzekļu ieguldījumiem (investīcijām) un ieņēmumiem no šiem ieguldījumiem, administratīvajām izmaksām, kā arī citām izmaksām, kas radušās pensiju plānam un pensiju fondam;

5) regulāri sagatavo un sniedz pensiju plāna dalībniekiem informāciju par pensiju plāna realizāciju;

6) sniedz ieteikumus, lai nepieļautu iespējamus ieguldījumu zaudējumus.

(2) Pensiju plāna komitejai savas kompetences ietvaros ir tiesības pieprasīt un saņemt no darba devēja un pensiju fonda valdes dokumentus par attiecīgā pensiju plāna un kolektīvās dalības līguma izpildi.

(3) Pensiju plāna komitejai ir tiesības informēt Finanšu un kapitāla tirgus komisiju par pārkāpumiem, ko komiteja savas kompetences ietvaros ir konstatējusi, bet Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir pienākums ne vēlāk kā 10 dienu laikā šo informāciju pārbaudīt un par pārbaudes rezultātiem ziņot pensiju plāna komitejai un pensiju fonda valdei.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.08.1998., 01.06.2000. un 20.11.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2004.)

VI nodaļa
Pensiju fonda līdzekļu pārvaldīšana un turēšana

20.pants. Pensiju fonda līdzekļu pārvaldītājs

(1) Pensiju fondā uzkrātā pensiju kapitāla naudas līdzekļus un citus aktīvus drīkst pārvaldīt tikai šādas komercsabiedrības:

1) kredītiestāde:

a) kurai Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir izsniegusi licenci kredītiestādes darbībai,

b) kura likumā noteiktajā kārtībā ir uzsākusi ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu;

2) apdrošināšanas akciju sabiedrība, kurai Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir izsniegusi licenci dzīvības apdrošināšanas operāciju veikšanai;

3) ieguldījumu brokeru sabiedrība, kurai Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir izsniegusi licenci ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai;

4) ieguldījumu pārvaldes sabiedrība, kura ir tiesīga sniegt pārvaldes pakalpojumus Latvijā (arī individuāli pārvaldīt ieguldītāju finanšu instrumentus).

(2) Katrs pensiju fonds brīvi izvēlas pensiju fonda līdzekļu pārvaldītāju saskaņā ar šā likuma noteikumiem.

(3) Naudas līdzekļu un citu aktīvu pārvaldīšanas noteikumi tiek paredzēti līgumā, ko pensiju fonda valde slēdz ar līdzekļu pārvaldītāju. Lēmumu par līguma noslēgšanu pieņem pensiju fonda valde. Līgums un jebkuri turpmākie grozījumi tajā reģistrējami Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteiktajā kārtībā.

(4) Pensiju fonda līdzekļu pārvaldītājs nodrošina pensiju plānā apstiprinātās ieguldījumu stratēģijas realizēšanu un noteikumu ievērošanu attiecībā uz pensiju fonda ieguldījumiem, veic norēķinus ar fondā iemaksātajiem naudas līdzekļiem, saņem un pārved finanšu instrumentus un veic citus darījumus ar fonda aktīviem atbilstoši likuma prasībām un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas licencētajiem pensiju plāniem.

(5) Slēgtos pensiju fondos līdzekļu pārvaldītājs un pensiju fonda dibinātājs (akcionārs) nedrīkst būt saistītas personas.

(6) (Izslēgta ar 18.03.2004. likumu.)

(7) (Izslēgta ar 18.03.2004. likumu.)

(8) Līdzekļu pārvaldītājs ir atbildīgs par to, lai darījumi ar pensiju fondā uzkrāto papildpensiju kapitālu atbilstu likuma prasībām un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas licencētā pensiju plāna noteikumiem.

(01.06.2000. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.10.2002., 20.11.2003. un 18.03.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

21.pants. Pensiju fonda līdzekļu turētājs

(1) Līdzekļu turētājs atbilstoši ar pensiju fonda valdi noslēgtā līguma noteikumiem pieņem iemaksas pensiju fonda kontos, saņem un tur finanšu instrumentus, kā arī dokumentu oriģinālus attiecībā uz naudas līdzekļiem un citu īpašumu, kas veido pensiju uzkrājumu aktīvus, maksājumu dokumentus par naudas kreditēšanu vai debetēšanu pensiju kapitāla naudas līdzekļu turēšanai izveidotajos banku kontos, izpilda rīkojumus, kas attiecas uz pensiju fonda līdzekļu un finanšu instrumentu pārvedumiem.

(2) Pensiju fonda līdzekļus var turēt vienīgi kredītiestāde, kurai Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir izsniegusi licenci kredītiestādes darbībai un kura likumā noteiktajā kārtībā ir uzsākusi ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu.

(3) Pensiju fonda valde pieņem lēmumu par līguma slēgšanu ar pensiju fonda līdzekļu turētāju pensiju fonda naudas līdzekļu, finanšu instrumentu un cita īpašuma drošai glabāšanai. Līgums un jebkuri turpmākie grozījumi tajā reģistrējami Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteiktajā kārtībā.

(4) Slēgtos pensiju fondos līdzekļu turētājs un pensiju fonda dibinātājs (akcionārs) nedrīkst būt saistītas personas.

(5) Līdzekļu turētājs veic norēķinus ar naudas līdzekļiem, saņem un pārved finanšu instrumentus, kas attiecas uz līdzekļu pārvaldītāja veiktajiem darījumiem.

(6) Līdzekļu turētājs seko, vai līdzekļu pārvaldītājs ievēro šā likuma un citu normatīvo aktu prasības attiecībā uz pensiju fonda ieguldījumiem un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas licencēto pensiju plānu, kā arī ieguldījumu (investīciju) noteikumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.08.1998., 01.06.2000., 10.10.2002. un 20.11.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2004.)

22.pants. Individuālie konti

(1) Pensiju fonda valde nodrošina katram pensiju plāna dalībniekam uzkrātā papildpensijas kapitāla aprēķināšanu un uzskaiti neatkarīgi no tā, vai šis dalībnieks piedalās pensiju plānā uz kolektīvās vai individuālās dalības līguma pamata. Šādas aprēķināšanas un uzskaites noteikumi jāparedz katrā konkrētajā pensiju plānā.

(2) Individuālajos kontos tiek reģistrētas visas iemaksas pensiju fondā, kuras izdarījusi attiecīgā persona vai kuras veiktas tās labā, kā arī visi no ieguldījumiem gūtie ienākumi, kas tiek aprēķināti pensiju plāna dalībniekiem no kopējiem pensiju fonda ienākumiem atbilstoši pensiju plānam.

(3) Ja pensiju plāna dalībnieks izbeidz dalību pensiju plānā, viņam uzkrātā summa izstāšanās dienā tiek aprēķināta, ņemot vērā sadalīto un nesadalīto pensiju fonda ienākumu pārsniegumu pār izdevumiem atbilstoši pensiju plāna noteikumiem, un pilnībā ieskaitīta personas individuālajā kontā.

(4) Pensiju fonda revidents ik gadu dod atzinumu par to, vai individuālie konti tiek kārtoti saskaņā ar šā likuma un citu normatīvo aktu prasībām, pensiju fonda statūtiem, pensiju plāna un dalības līguma noteikumiem.

(5) Uzkrātā papildpensijas kapitāla aprēķināšanas vispārējo kārtību nosaka Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000. un 20.11.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2004.)

23.pants. Pensiju kapitāla ieguldīšanas principi un noteikumi

(1) Pensiju kapitāla naudas līdzekļi un citi aktīvi, kas tiek pārvaldīti saskaņā ar konkrētā pensiju plāna noteikumiem (turpmāk — pensiju plāna aktīvi), ieguldāmi atbilstoši attiecīgā pensiju plāna ieguldīšanas noteikumiem, īstenojot tādu ieguldījumu politiku, kas nodrošina pensiju plāna dalībnieku uzkrātā papildpensijas kapitāla pieaugumu ilgākā laikposmā. Ieguldot pensiju plāna aktīvus, jāievēro piesardzības principi, kas nodrošina riska samazināšanu, ieguldījumu drošību, kvalitāti un likviditāti atbilstoši pensiju plāna dalībnieku uzkrātā papildpensijas kapitāla izmaksu saistībām.

(2) Pensiju plāna aktīvus drīkst ieguldīt šajā likumā noteiktajos ieguldījumu objektos, ievērojot noteiktos ieguldījumu ierobežojumus.

(3) Pensiju plāna aktīvus drīkst ieguldīt:

1) Latvijas, citu Eiropas Savienības dalībvalstu vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu (turpmāk — dalībvalsts) valsts un pašvaldību emitētajos vai garantētajos vērtspapīros vai naudas tirgus instrumentos;

2) Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstu valsts emitētajos vai garantētajos vērtspapīros vai naudas tirgus instrumentos, ja attiecīgās valsts ilgtermiņa kredītreitings ārvalstu valūtā, pēc starptautisko reitinga aģentūru vērtējuma, ir investīciju kategorijā;

3) tādu starptautisku finanšu institūciju emitētajos vai garantētajos vērtspapīros vai naudas tirgus instrumentos, kuru locekles ir viena vai vairākas dalībvalstis;

4) akcijās un citos kapitāla vērtspapīros, ja tie ir iekļauti dalībvalstī reģistrētas fondu biržas (regulēta tirgus) oficiālajā vai tam pielīdzināmā sarakstā (turpmāk — oficiālais saraksts), kā arī šīs daļas 2.punktā minētajās valstīs reģistrētas fondu biržas — Starptautiskās fondu biržas pilntiesīgas biedres (locekles) — oficiālajā sarakstā;

5) komercsabiedrību parāda vērtspapīros, ja tie ir iekļauti šīs daļas 4.punktā minēto fondu biržu (regulētu tirgu) oficiālajos sarakstos;

6) komercsabiedrību kapitāla un parāda vērtspapīros, ja tie nav iekļauti fondu biržas (regulēta tirgus) oficiālajā sarakstā, bet attiecīgo vērtspapīru emisijas noteikumos ir paredzēts, ka vērtspapīri šīs daļas 4.punktā minēto fondu biržu (regulētu tirgu) oficiālajos sarakstos tiks iekļauti gada laikā no dienas, kad uzsākta parakstīšanās uz šiem vērtspapīriem;

7) termiņnoguldījumos kredītiestādē, kura saņēmusi licenci kredītiestādes darbībai dalībvalstī un kurai ir tiesības sniegt finanšu pakalpojumus minētajās valstīs;

8) ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopīgo ieguldījumu uzņēmumos (turpmāk — ieguldījumu fonds), ja ieguldījumu fonds ir reģistrēts šīs daļas 1. un 2.punktā minētajā valstī un tam ir pienākums atpirkt ieguldījumu fonda daļas pēc ieguldītāju pieprasījuma;

9) nekustamajā īpašumā, kas ir reģistrēts šīs daļas 1.punktā minētajās valstīs;

10) atvasinātajos finanšu instrumentos.

(4) Pensiju plāna aktīvi ieguldāmi, ievērojot šādus ieguldījumu ierobežojumus:

1) ieguldījumi vienas valsts, pašvaldības vai starptautiskas finanšu institūcijas emitētajos vai garantētajos vērtspapīros vai naudas tirgus instrumentos nedrīkst pārsniegt 35 procentus no pensiju plāna aktīviem. Minēto ierobežojumu drīkst pārsniegt attiecībā uz valsts emitētajiem vērtspapīriem vai naudas tirgus instrumentiem, ja pensiju plāna aktīvos ir vērtspapīri vai naudas tirgus instrumenti no sešām vai vairākām viena emitenta emisijām un katras emisijas vērtspapīru un naudas tirgus instrumentu vērtība atsevišķi nepārsniedz 20 procentus no pensiju plāna aktīviem;

2) ieguldījumi vienas komercsabiedrības emitētajos parāda vērtspapīros nedrīkst pārsniegt 10 procentus no pensiju plāna aktīviem;

3) ieguldījumi vienas komercsabiedrības emitētajos kapitāla vērtspapīros nedrīkst pārsniegt 10 procentus no pensiju plāna aktīviem un 10 procentus no attiecīgā emitenta pamatkapitāla un balsstiesīgo akciju skaita;

4) noguldījumi vienā kredītiestādē nedrīkst pārsniegt 20 procentus no pensiju plāna aktīviem, bet kopējās prasības pret vienu kredītiestādi nedrīkst pārsniegt 25 procentus no pensiju plāna aktīviem, izņemot prasības pēc pieprasījuma pret līdzekļu turētāju;

5) ieguldījumi vienā ieguldījumu fondā nedrīkst pārsniegt 10 procentus no pensiju plāna aktīviem un 10 procentus no attiecīgā ieguldījumu fonda neto aktīviem;

6) ieguldījumi vienā nedalītā nekustamajā īpašumā nedrīkst pārsniegt 10 procentus no pensiju plāna aktīviem, bet kopējie ieguldījumi nekustamajā īpašumā nedrīkst pārsniegt 15 procentus no pensiju plāna aktīviem;

7) ieguldījumi finanšu instrumentos, ko emitējušas ar pensiju fondu koncernā esošas komercsabiedrības, kā arī komercsabiedrības, kuras ar pensiju fondu ir noslēgušas kolektīvās dalības līgumu, nedrīkst pārsniegt 5 procentus no attiecīgā pensiju fonda izveidoto pensiju plānu kopējiem aktīviem;

8) ieguldījumi vienā koncernā esošu komercsabiedrību emitētajos finanšu instrumentos nedrīkst pārsniegt 25 procentus no pensiju plāna aktīviem.

(5) Šā panta ceturtās daļas 1. un 4.punktā minētos ierobežojumus drīkst pārsniegt 12 mēnešu laikā pēc tam, kad izdarīta pirmā pensiju plāna dalībnieka iemaksa, ja pensiju plāna aktīvu vērtība ir mazāka par 100 000 latiem.

(6) Pensiju plāna aktīvus nedrīkst izmantot aizņēmumam, un pensiju plāna naudas līdzekļus aizliegts piešķirt aizdevumos.

(7) Ja pensiju plāna aktīvus izmanto pārdošanas ar atpirkšanu vai pirkšanas ar atpakaļpārdošanu darījumos, saistības, kas izriet no šādiem darījumiem, nedrīkst pārsniegt 50 procentus no pensiju plāna aktīviem.

(8) Pensiju plāna aktīvus drīkst ieguldīt atvasinātos finanšu instrumentos, ja ir iespējama nepārtraukta, precīza un objektīva atvasināto finanšu instrumentu novērtēšana un attiecīgie ieguldījumi tiek veikti, lai nodrošinātos pret noteiktu pensiju plāna aktīvu vērtības svārstību risku, kas var rasties, mainoties attiecīgā aktīva cenai vai valūtas kursam, un ja atvasinātie finanšu instrumenti ir iekļauti šā panta trešās daļas 4.punktā minēto fondu biržu (regulētu tirgu) oficiālajā sarakstā vai ja finanšu instrumentā ietvertās saistības ir uzņēmusies kredītiestāde, kura saņēmusi attiecīgu licenci un kurai ir atļauts sniegt finanšu pakalpojumus dalībvalstīs.

(9) Pensiju plāna aktīvus drīkst ieguldīt tādā valūtā, kādā paredzēts izmaksāt uzkrāto papildpensijas kapitālu, ievērojot šādus papildu nosacījumus:

1) pensiju plāna aktīvus drīkst ieguldīt ar saistībām nesaskaņotās valūtās, ja šādu ieguldījumu kopējais apmērs nepārsniedz 30 procentus no pensiju plāna aktīviem;

2) pensiju plāna aktīvu ieguldījumi vienā ar saistībām nesaskaņotā valūtā nedrīkst pārsniegt 10 procentus no pensiju plāna aktīviem.

(10) Pensiju fonda valdes pienākums ir:

1) saskaņā ar attiecīgā pensiju plāna ieguldīšanas noteikumiem sagatavot un iesniegt Finanšu un kapitāla tirgus komisijai informāciju par attiecīgā pensiju plāna ieguldījumu politiku;

2) regulāri, ne retāk kā reizi trijos gados izvērtēt noteikto ieguldījumu politiku un iesniegt Finanšu un kapitāla tirgus komisijai turpmāk īstenojamās pensiju plāna ieguldījumu politikas detalizētu aprakstu;

3) nekavējoties (ne vēlāk kā triju dienu laikā) iesniegt Finanšu un kapitāla tirgus komisijai informāciju par pārmaiņām pensiju plāna ieguldījumu politikā.

(11) Pensiju fonda valde nodrošina pensiju plāna dalībniekiem un pensiju fonda akcionāriem brīvu pieeju informācijai par ieguldījumu politiku, kā arī ievieto minēto informāciju attiecīgā pensiju fonda mājas lapā internetā, ja tāda ir izveidota, vai kāda pensiju fonda akcionāra mājas lapā internetā, ja pensiju fondam nav savas mājas lapas internetā.

(10.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.11.2003. un 18.03.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

24.pants. Atskaites pensiju plānu dalībniekiem

(1) Pensiju fonda valde vismaz reizi gadā rakstveidā informē katru pensiju plāna dalībnieku par viņa individuālā konta stāvokli.

(2) Šajā atskaitē parādāma kopējā uzkrātā naudas līdzekļu summa, darba devēja un darba ņēmēja iemaksas pārskata periodā, pensiju fonda izdevumi un ieņēmumi, sadalītais un nesadalītais pensiju fonda ieņēmumu pārsniegums pār izdevumiem.

(3) Pensiju fonda valdes pienākums ir paziņot pensiju plāna dalībniekiem par jebkurām pārmaiņām, kas attiecas uz revidenta, līdzekļu pārvaldītāja vai līdzekļu turētāja iecelšanu, kā arī sniegt citu būtisku informāciju par pensiju fonda darbību pēc iepriekšējā pārskata sniegšanas.

VII nodaļa
Citi noteikumi

25.pants. Grāmatvedība, uzskaite un pensiju fondu darbības pārbaude

(1) Pensiju fondi kārto grāmatvedību un uzskaiti saskaņā ar likuma prasībām, Finanšu ministrijas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvajiem noteikumiem un atbilstoši savai kompetencei.

(2) Pensiju fonda gada pārskata normatīvos noteikumus izdod Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Desmit dienas pirms tā apstiprināšanas pensiju fonda akcionāru pilnsapulcē, bet ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām šis gada pārskats jāiesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai un Valsts ieņēmumu dienestam. Gada pārskatu pārbauda zvērināts revidents vai cita persona, kurai Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir piešķīrusi šīs tiesības.

(3) Pensiju fonds par zvērināta revidenta kandidatūru vai gadījumos, kad gada pārskatu pārbauda cita persona, par tās kandidatūru rakstveidā informē Finanšu un kapitāla tirgus komisiju.

(4) Zvērināts revidents vai cita persona, kura pārbauda gada pārskatu, par pārbaudes rezultātiem rakstveidā ziņo pensiju fondam. Atzinumu sagatavo atbilstoši likumam "Par zvērinātiem revidentiem". Atzinuma norakstu nosūta Finanšu un kapitāla tirgus komisijai.

(5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija pieprasa no pensiju fonda ceturkšņa pārskatus par tā finansiālo darbību un nosaka šo pārskatu formu, saturu un iesniegšanas termiņu.

(6) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir pienākums ne retāk kā reizi trijos gados veikt pensiju fonda darbības pilnu revīziju. Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pilnvarot šā uzdevuma veikšanai zvērinātu revidentu vai citu personu.

(7) Par sistemātisku grāmatvedības un uzskaites noteikumu neievērošanu Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības apturēt vai anulēt pensiju fonda licenci.

(27.08.1998. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000., 10.10.2002. un 20.11.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2004.)

26.pants. Līdzekļu pārvaldītāja, līdzekļu turētāja vai darba devēja maksātnespēja

(1) Ja pensiju fonda līdzekļu pārvaldītājs vai līdzekļu turētājs ir atzīts par maksātnespējīgu un tiek uzsākta bankrota procedūra vai ja līdzekļu pārvaldītājam vai līdzekļu turētājam atņemta attiecīgā licence, ar pensiju fonda valdes lēmumu ieceļams jauns līdzekļu pārvaldītājs vai līdzekļu turētājs un fonda aktīvi pārvedami jaunajam līdzekļu pārvaldītājam vai līdzekļu turētājam.

(2) Ja darba devējs, kas izdara iemaksas, ir atzīts par maksātnespējīgu un tiek uzsākta bankrota procedūra, darbinieku pensiju plāns un attiecīgais kolektīvās dalības līgums tiek izbeigts, ja vien jaunais darba devējs nepārņem visas iepriekšējā darba devēja tiesības un saistības. Pensiju plāna dalībnieki var turpināt šo pensiju plānu ar jauno darba devēju.

(3) Ja darba devējs, kas izdara iemaksas, ir atzīts par maksātnespējīgu un tiek uzsākta bankrota procedūra, dalībnieks var izbeigt dalību pensiju plānā un pieprasīt uzkrāto līdzekļu pārskaitīšanu uz citu pensiju plānu vai arī pieprasīt izmaksāt uzkrāto papildpensijas kapitālu naudā. Pārskaitāmā vai izmaksājamā papildpensijas kapitāla vērtība šajā gadījumā aprēķināma saskaņā ar šā likuma 22.panta trešās daļas noteikumiem.

27.pants. Pensiju fonda reorganizācija vai likvidācija

(1) Pensiju fonda reorganizācija vai likvidācija notiek Komerclikumā un šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Akcionāru sapulce nedrīkst pieņemt lēmumu par pensiju fonda likvidācijas pabeigšanu, kamēr nav pilnībā izpildītas saistības pret pensiju plānu dalībniekiem.

(3) Komercreģistrā lēmumu par pensiju fonda reorganizācijas vai likvidācijas uzsākšanu un likvidatoru iecelšanu nevar reģistrēt bez Finanšu un kapitāla tirgus komisijas atļaujas. Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosaka, vai pensiju fondu drīkst reorganizēt vai likvidēt.

(4) Pensiju fonda likvidācijas gadījumā pensiju plānu dalībniekiem ir tiesības uz visiem uzkrātā papildpensijas kapitāla līdzekļiem viņu individuālajos kontos.

(5) Likvidējamā pensiju fondā uzkrātais pensiju kapitāls saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas norādījumiem pārskaitāms citā pensiju fondā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.08.1998., 01.06.2000., 10.10.2002. un 20.11.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2004.)

28.pants. Privāto pensiju fondu darbības valsts uzraudzība

(1) Pensiju fonda valsts uzraudzību veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pienākums ir nodrošināt profesionālu pieeju un stabilitāti pensiju fondu darbā, kā arī licencēto pensiju plānu dalībnieku likumīgo interešu un tiesību aizsardzību.

(3) Pensiju fonds Finanšu un kapitāla tirgus komisijas finansēšanai veic Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteiktajā apmērā un kārtībā atskaitījumus no iemaksām, kuras pensiju fonda licencētos pensiju plānos izdarījuši pensiju plāna dalībnieki vai kuras izdarītas šo dalībnieku labā. Šos atskaitījumus ieskaita pensiju fonda izdevumos.

(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības veikt pensiju fonda darbības tematiskās pārbaudes un pieprasīt informāciju un dokumentus par tā darbību. Pensiju fonda pienākums ir sniegt Finanšu un kapitāla tirgus komisijai visu pieprasīto informāciju un uzrādīt visus dokumentus, un tas nedrīkst atteikties to darīt, aizbildinoties ar komercnoslēpumu.

(5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, pamatojoties uz iesniegtajiem pārskatiem un veiktajām pārbaudēm un revīzijām, novērtē pensiju fonda finansiālā stāvokļa stabilitāti un, ja nepieciešams, dod norādījumus attiecībā uz stāvokļa uzlabošanu. Pensiju fondam šie norādījumi jāizpilda noteiktajā laikā.

(6) Lai izpildītu šajā likumā, citos likumos vai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumos Finanšu un kapitāla tirgus komisijai paredzētos uzdevumus, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga izdot pensiju fondiem normatīvus noteikumus un rīkojumus. Pensiju fondiem normatīvie noteikumi un rīkojumi tiek publicēti laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(7) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārstāvis ir tiesīgs pārbaudīt pensiju fonda darbību un dokumentus tā galvenajā birojā un filiālēs un bez balsstiesībām piedalīties pensiju fonda pārvaldes institūciju sēdēs.

(8) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības ierosināt sasaukt pensiju fonda valdes un padomes sēdi vai akcionāru sapulci un noteikt izskatāmos jautājumus.

(9) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas lēmumu par atteikšanos izsniegt licenci, tās apturēšanu vai anulēšanu var pārsūdzēt tiesā mēneša laikā no lēmuma pieņemšanas dienas.

(27.08.1998. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.05.1999., 01.06.2000., 10.10.2002. un 20.11.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2004.)

29.pants. Nodokļu politika attiecībā uz pensiju fondiem

(1) Valsts nosaka attiecībā uz pensiju fondiem, to darbību, kā arī investīciju ienākumiem un iemaksām pensiju fondos īpašu nodokļu maksāšanas kārtību un iedzīvotāju ienākuma nodokļa un uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumus.

(2) Nodokļu atvieglojumi un īpašā maksāšanas kārtība attiecināma vienīgi uz tiem licencētajiem pensiju fondiem, kuru pensiju plāni ir licencēti atbilstoši šā likuma prasībām, un uz tiem pensiju plāna dalībniekiem, kuri piedalās licencētajos pensiju plānos.

Pārejas noteikumi

1. Līdz 1998. gada 1.jūlijam pensiju fondu līdzekļu pārvaldīšanu var veikt tikai:

1) bankas, kurām ir Latvijas Bankas izsniegta licence un Vērtspapīru tirgus komisijas izsniegta licence starpniekdarbībai vērtspapīru tirgū un kurām Latvijas Banka atļāvusi piesaistīt fizisko personu noguldījumus;

2) dzīvības apdrošināšanas akciju sabiedrības, kurām ir Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas izsniegta licence dzīvības apdrošināšanas operāciju veikšanai.

2. Ieguldījumu sabiedrības var pārvaldīt pensiju fondu līdzekļus tikai pēc likuma par ieguldījumu sabiedrībām pieņemšanas un stāšanās spēkā.

3. Pensiju fondi, kuru izveidotajos un licencētajos pensiju plānos paredzētie ieguldīšanas noteikumi neatbilst šim likumam, līdz 2002.gada 31.decembrim sagatavo un iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai reģistrēšanai attiecīgus pensiju plāna grozījumus.

(10.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.11.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2004.)

4. Līdz 2003.gada 30.jūnijam pensiju fondi, ievērojot pensiju plānu dalībnieku intereses, veic visas nepieciešamās darbības, lai saskaņotu pensiju plānu aktīvu izvietojumu ar šajā likumā paredzētajiem ieguldījumu ierobežojumiem un pensiju plāna ieguldīšanas noteikumiem.

(10.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.11.2002.)

5. Ieguldījumu sabiedrības, kuras līdz 2004.gada 30.aprīlim ir uzsākušas privāto pensiju fondu izveidoto pensiju plānu līdzekļu pārvaldi, līdz 2004.gada 31.decembrim veic nepieciešamos pasākumus, lai tās atbilstu šajā likumā noteiktajām prasībām.

(18.03.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

6. Finanšu un kapitāla tirgus komisija atļauj ieguldījumu sabiedrībai brīvi rīkoties ar drošības naudu un pašu aktīviem, kas tiek turēti kā nodrošinājums ieguldījumu sabiedrības darbinieku krāpšanas, zādzības vai nolaidības dēļ pensiju fondam un pensiju plānu dalībniekiem radušos zaudējumu segšanai, tikai pēc tam, kad ieguldījumu sabiedrība ir ievērojusi vienu no šādiem nosacījumiem:

1) izpildījusi šā likuma pārejas noteikumu 5.punktā noteiktās prasības, un pensiju fonds, kura līdzekļus ieguldījumu sabiedrība pārvalda, ir piekritis veikt attiecīgus grozījumus līdzekļu pārvaldīšanas līgumā;

2) ieguldījumu sabiedrība ir pārtraukusi privātā pensiju fonda līdzekļu pārvaldi normatīvajos aktos par privāto pensiju fondu darbību noteiktajā kārtībā.

(18.03.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

7. Finanšu un kapitāla tirgus komisija atļauj kredītiestādei, brokeru sabiedrībai vai apdrošināšanas akciju sabiedrībai brīvi rīkoties ar drošības naudu un pašu aktīviem, kas tiek turēti kā nodrošinājums minēto sabiedrību darbinieku krāpšanas, zādzības vai nolaidības dēļ pensiju fondam un pensiju plānu dalībniekiem radušos zaudējumu segšanai tikai pēc tam, kad pensiju fonds, kura līdzekļus minētās sabiedrības pārvalda, ir piekritis veikt attiecīgus grozījumus līdzekļu pārvaldīšanas līgumā.

(18.03.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

(18.03.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvām 98/49/EC un 2001/107/EC.

Likums stājas spēkā vienlaikus ar likumu "Par ieguldījumu sabiedrībām".
(11.12.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 02.01.1998.)

Likums Saeimā pieņemts 1997.gada 5.jūnijā.
Valsts prezidenta vietā
Saeimas priekšsēdētājs A.Čepānis
Rīgā 1997.gada 20.jūnijā
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Saeima Veids: likums Pieņemts: 05.06.1997.Stājas spēkā: 01.07.1998.Tēma:  Sociālā aizsardzībaPublicēts: Latvijas Vēstnesis, 150/151 (865/866), 20.06.1997.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 14, 24.07.1997.
Dokumenta valoda:
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Uz tiesību akta pamata izdotie
  • Skaidrojumi
  • Citi saistītie dokumenti
44006
{"selected":{"value":"01.05.2004","content":"<font class='s-1'>01.05.2004.-13.01.2005.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"14.06.2017","iso_value":"2017\/06\/14","content":"<font class='s-1'>14.06.2017.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"01.04.2016","iso_value":"2016\/04\/01","content":"<font class='s-1'>01.04.2016.-13.06.2017.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"29.02.2016","iso_value":"2016\/02\/29","content":"<font class='s-1'>29.02.2016.-31.03.2016.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"06.11.2015","iso_value":"2015\/11\/06","content":"<font class='s-1'>06.11.2015.-28.02.2016.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"21.12.2014","iso_value":"2014\/12\/21","content":"<font class='s-1'>21.12.2014.-05.11.2015.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"03.07.2014","iso_value":"2014\/07\/03","content":"<font class='s-1'>03.07.2014.-20.12.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2014","iso_value":"2014\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2014.-02.07.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"07.08.2013","iso_value":"2013\/08\/07","content":"<font class='s-1'>07.08.2013.-31.12.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"25.04.2012","iso_value":"2012\/04\/25","content":"<font class='s-1'>25.04.2012.-06.08.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2010","iso_value":"2010\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2010.-24.04.2012.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2009","iso_value":"2009\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2009.-31.12.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2009","iso_value":"2009\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2009.-30.06.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2008","iso_value":"2008\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2008.-31.12.2008.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"09.12.2005","iso_value":"2005\/12\/09","content":"<font class='s-1'>09.12.2005.-30.06.2008.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"14.04.2005","iso_value":"2005\/04\/14","content":"<font class='s-1'>14.04.2005.-08.12.2005.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"14.01.2005","iso_value":"2005\/01\/14","content":"<font class='s-1'>14.01.2005.-13.04.2005.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.05.2004","iso_value":"2004\/05\/01","content":"<font class='s-1'>01.05.2004.-13.01.2005.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2004","iso_value":"2004\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2004.-30.04.2004.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"12.11.2002","iso_value":"2002\/11\/12","content":"<font class='s-1'>12.11.2002.-31.12.2003.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2001","iso_value":"2001\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2001.-11.11.2002.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"23.06.1999","iso_value":"1999\/06\/23","content":"<font class='s-1'>23.06.1999.-30.06.2001.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"06.01.1999","iso_value":"1999\/01\/06","content":"<font class='s-1'>06.01.1999.-22.06.1999.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"25.09.1998","iso_value":"1998\/09\/25","content":"<font class='s-1'>25.09.1998.-05.01.1999.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.1998","iso_value":"1998\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.1998.-24.09.1998.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
01.05.2004
84
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva