Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Par privātajiem pensiju fondiem
I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1.pants. Terminu skaidrojums

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) darba devējs — fiziskā vai juridiskā persona, ar kuru fizisko personu saista darba vai dienesta attiecības;

2) individuālās dalības līgums — līgums, kas noslēgts starp fizisko personu un privāto pensiju fondu par šīs fiziskās personas dalību noteiktā pensiju plānā;

3) kolektīvās dalības līgums — līgums, kas noslēgts starp darba devēju un privāto pensiju fondu par šā darba devēja darbinieku dalību noteiktā pensiju plānā;

4) līdzekļu pārvaldītājs — uzņēmējsabiedrība, kas pārvalda privātā pensiju fonda līdzekļus;

5) līdzekļu turētājs — banka, kas ir privātā pensiju fonda līdzekļu turētāja;

6) pensiju fonda valde — privātā pensiju fonda pārvaldes institūcija, kas vada privātā pensiju fonda darbību atbilstoši likuma prasībām, privātā pensiju fonda statūtiem un licencētiem pensiju plāniem un ir atbildīga par šo darbību;

7) pensiju plāna komiteja — pensiju plānā iestājušos darbinieku un darba devēja kopīgi izveidota privātā pensiju plāna kontroles institūcija šajā likumā noteikto kontroles funkciju veikšanai;

8) pensiju plāna dalībnieki — fiziskās personas, kuras izdara pašas un par kurām to darba devējs izdara iemaksas privātajā pensiju fondā (fiziskās personas, kuras izdara pašas vai par kurām to darba devējs izdara iemaksas privātajā pensiju fondā) un kurām ir tiesības saņemt papildpensijas kapitālu atbilstoši pensiju plānam;

9) papildpensijas kapitāls — naudas līdzekļi, kas kādā noteiktā laika periodā saskaņā ar šo likumu ir uzkrāti pensiju plāna dalībnieka labā;

10) pensijas vecums — pensiju plāna dalībnieka vecums, kuru sasniedzot šim dalībniekam ir tiesības šajā likumā noteiktajā kārtībā saņemt pensiju fondā uzkrāto papildpensijas kapitālu;

11) saistīti uzņēmumi — divi vai vairāki uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), ja tie atbilst kaut vienai no likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" minētajām saistītu uzņēmumu pazīmēm.

2.pants. Likuma mērķis

Šis likums nosaka privāto pensiju fondu veidus, to darbības pamatus, pensiju plānu dalībnieku uzņemšanas kārtību, pensiju plānu dalībnieku tiesības un pienākumus, līdzekļu pārvaldīšanu, līdzekļu turētāja kompetenci, kā arī valsts uzraudzību pār šīm darbībām.

3.pants. Privātā pensiju fonda jēdziens

(1) Privātais pensiju fonds (turpmāk — pensiju fonds) ir Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrēta bezpeļņas finansu un kredīta akciju sabiedrība, kas saskaņā ar šo likumu un pensiju plāniem uzkrāj un iegulda pensiju plānu dalībnieku pašu izdarītās un viņu labā brīvprātīgi izdarītās naudas līdzekļu iemaksas, lai nodrošinātu šiem dalībniekiem vecuma papildpensijas kapitālu.

(2) Pensiju fonds nav publiska akciju sabiedrība.

(3) Pensiju fonds drīkst veikt tikai šajā likumā paredzēto uzņēmējdarbību.

(4) Pensiju fonda ienākumu pārsniegumu pār izdevumiem nevar izņemt vai izmaksāt akcionāriem dividendēs, un tas pilnībā ieskaitāms pensiju plānu dalībnieku individuālajos kontos atbilstoši šā likuma prasībām.

4.pants. Pensiju fondu veidi

(1) Pensiju fondi var būt slēgti vai atklāti.

(2) Slēgtam pensiju fondam var būt viens vai vairāki pensiju plāni. Slēgtā pensiju fonda pensiju plānu dalībnieki var būt tikai personas, kuras, uzsākot dalību pensiju plānā, ir pensiju fonda viena dibinātāja (akcionāra) vai vairāku dibinātāju (akcionāru) darbinieki.

(3) Atklāts pensiju fonds ir tāds pensiju fonds, kura dibinātāji (akcionāri) ir šā likuma 6.panta otrajā daļā minētās juridiskās personas.

(4) Atklātam pensiju fondam var būt viens vai vairāki pensiju plāni. Par dalībnieku šajos pensiju plānos uz līguma pamata var kļūt ikviena fiziskā persona tieši vai ar darba devēja starpniecību šajā likumā noteiktajā kārtībā.

5.pants. Pensiju fonda nosaukums

Fonda nosaukumā jābūt ietvertai vārdkopai "pensiju fonds" ar norādi, vai tas ir slēgts vai atklāts pensiju fonds. Tikai tiem pensiju fondiem, kas dibināti šajā likumā noteiktajā kārtībā, ir tiesības izmantot savā nosaukumā šo vārdkopu.

II nodaļa
Pensiju fonda dibināšana

6.pants. Pensiju fonda dibinātāji (akcionāri)

(1) Par pensiju fonda dibinātājiem (akcionāriem) var būt jebkuras fiziskās un juridiskās personas, kuras atbilst likuma "Par akciju sabiedrībām" prasībām.

(2) Par atklāta pensiju fonda dibinātājiem (akcionāriem) var būt tikai:

1) banka, ja tai Latvijas Bankas noteiktajā kārtībā ir atļauts pieņemt fizisko personu noguldījumus;

2) Latvijas Republikā reģistrēta dzīvības apdrošināšanas sabiedrība.

(3) Pēc pensiju fonda nodibināšanas tā akciju atsavināšana pieļaujama vienīgi ar Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas (turpmāk — Inspekcija) iepriekšēju rakstveida piekrišanu.

(4) Ja pēc atklāta pensiju fonda reģistrācijas un darbības uzsākšanas fonda akcionāriem — bankām tiek atņemtas tiesības pieņemt fizisko personu noguldījumus vai akcionāriem — dzīvības apdrošināšanas sabiedrībām tiek atņemtas tiesības veikt šāda veida apdrošināšanas darbību, to akcijas atsavināmas kārtībā, kādu paredz likums "Par akciju sabiedrībām" attiecībā uz slēgtās emisijas akciju pāriešanu citas personas īpašumā. Ja neviens no atklāta pensiju fonda akcionāriem vairs neatbilst šā panta otrajā daļā noteiktajām prasībām, Inspekcijai ir jāaptur šā atklātā pensiju fonda darbības licence un jānosaka termiņš, līdz kuram akcionāriem ir jāatsavina savas akcijas tādām juridiskajām personām, kuras atbilst šā panta otrajā daļā atklātu pensiju fondu akcionāriem noteiktajām prasībām, vai pensiju fondam ir jāveic reorganizācija, pārveidojoties par slēgtu pensiju fondu vai pievienojoties citam atklātam pensiju fondam, vai arī jānosaka citi pasākumi, kas veicami šā pensiju fonda darbības turpināšanai.

7.pants. Pensiju fonda statūti

(1) Pensiju fonda dibinātāji izstrādā un apstiprina (pieņem) fonda statūtus, kuros papildus likumos "Par akciju sabiedrībām" un "Par bezpeļņas organizāciju" minētajām ziņām ir jānorāda arī:

1) pensiju fonda veids;

2) vispārējā kārtība, kādā pensiju plānos var iestāties un no tiem izstāties pensiju plānu dalībnieki;

3) pensiju plānu komiteju izveidošanas un darbības kārtība;

4) pensiju plānu dalībnieku individuālo kontu uzskaites vispārējā kārtība;

5) pensiju fonda izdevumu segšanas un ienākumu izlietošanas kārtība;

6) citi noteikumi, kas nepieciešami pensiju fonda darbībai.

(2) Ja mainās pensiju fonda statūtos ietvertā informācija, statūtos izdarāmi attiecīgi grozījumi, kuri pēc saskaņošanas Inspekcijā reģistrējami Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā. Grozījumi ir spēkā no brīža, kad tie reģistrēti Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā, ja pirms tam šie grozījumi ir saskaņoti Inspekcijā. Arī jebkuras locekļu sastāva pārmaiņas, kas attiecas uz pensiju fonda padomi, ja tāda izveidota, un valdes locekļiem un locekļu kandidātiem, rīkotājdirektoriem, citām personām ar paraksta tiesībām, zvērinātiem revidentiem un revīzijas komisiju, ja tāda izveidota, ir spēkā, ja tās iepriekš ir saskaņotas Inspekcijā.

(3) Nekādi pensiju fonda statūtu grozījumi nedrīkst pasliktināt pensiju plānu dalībnieku vai trešo personu stāvokli ar atpakaļejošu datumu un nedrīkst ierobežot tās tiesības, kuras faktiski iegūtas līdz attiecīgo statūtu grozījumu pieņemšanai.

8.pants. Pensiju fonda reģistrācija un licencēšana

(1) Pensiju fonds reģistrējams likumos "Par akciju sabiedrībām" un "Par bezpeļņas organizāciju", kā arī šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Pensiju fonda darbības veikšanai ir nepieciešama speciāla atļauja (licence), kuru izsniedz Inspekcija. Pensiju fonds ir tiesīgs uzsākt darbību tikai pēc šādas speciālas atļaujas (licences) saņemšanas Inspekcijā un tās iesniegšanas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram. Speciālā atļauja (licence) pensiju fonda darbības veikšanai tiek izsniegta saskaņā ar šo likumu, likumu "Par Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekciju", Ministru kabineta noteikumiem un Inspekcijas apstiprinātu licencēšanas kārtību.

(3) Pieteikums speciālās atļaujas (licences) saņemšanai Inspekcijā jāiesniedz ne vēlāk kā 60 dienu laikā no dienas, kad pensiju fonds reģistrēts Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā. Lai pensiju fonds varētu saņemt speciālo atļauju (licenci), tam jāizpilda un jāievēro šādas prasības:

1) pensiju fondam jābūt dibinātam un reģistrētam atbilstoši šā likuma un likumu "Par akciju sabiedrībām" un "Par bezpeļņas organizāciju" prasībām;

2) pensiju fonda akcionāriem nedrīkst būt sociālā nodokļa un uzņēmumu ienākuma nodokļa parādu;

3) jābūt izstrādātam un iesniegtam Inspekcijā licencēšanai pensiju plānam (plāniem);

4) atbilstoši šā likuma prasībām jābūt noslēgtiem līgumiem ar līdzekļu pārvaldītāju un līdzekļu turētāju par pensiju fonda līdzekļu pārvaldīšanu un turēšanu;

5) pensiju fonda personālam jāatbilst šā likuma 14.panta otrās un trešās daļas prasībām.

(4) Inspekcija izskata pensiju fonda iesniegumu par speciālās atļaujas (licences) piešķiršanu un pieņem lēmumu ne vēlāk kā 90 dienu laikā no iesnieguma un nepieciešamo dokumentu iesniegšanas dienas.

(5) Inspekcija atsakās piešķirt pensiju fondam speciālo atļauju (licenci), bet, ja speciālā atļauja (licence) jau ir izsniegta, — aptur tās darbību gadījumos, kad pensiju fonds nav ievērojis un izpildījis šā likuma prasības un Inspekcijas noteiktos pensiju fonda darbības normatīvus. Apturot speciālās atļaujas (licences) darbību, Inspekcija uzdod pensiju fondam novērst pārkāpumus un nosaka to novēršanas termiņu.

(6) Par šā likuma 7.panta otrajā daļā un 23.pantā noteikto prasību neievērošanu Inspekcija pensiju fonda pārvaldes institūcijai izsaka brīdinājumu. Ja pēc brīdinājuma izteikšanas minētie pārkāpumi nav novērsti vai ja pensiju fonds darbības noteikumus pārkāpj sistemātiski, Inspekcijai ir tiesības pensiju fondam uzlikt soda naudu līdz divsimt minimālajām mēnešalgām vai anulēt speciālo atļauju (licenci).

III nodaļa
Pensiju plāns un dalība tajā

9.pants. Pensiju plāns

(1) Pensiju plāns ir sistematizētu noteikumu kopums, saskaņā ar kuru pensiju fondā notiek pensiju uzkrāšana, uzkrāto līdzekļu ieguldīšana un izmaksa. Pensiju plānu izstrādā attiecīgais pensiju fonds, bet to licencē Inspekcija. Pensiju plānu licencēšanas kārtību nosaka Inspekcija. Pēc licences saņemšanas jebkādus grozījumus attiecīgajā pensiju plānā drīkst izdarīt vienīgi ar Inspekcijas rakstveida piekrišanu.

(2) Jebkāda naudas līdzekļu iemaksa, uzkrāšana, ieguldīšana pensiju fondā vai izmaksa pensiju nodrošināšanai, kā arī pensiju fonda darbības un sniedzamo pakalpojumu publiska sludināšana (reklāma) jebkurā formā var notikt tikai atbilstoši Inspekcijas licencētam pensiju plānam (plāniem).

(3) Pensiju plānā jānorāda:

1) pensiju fonda veids, nosaukums un juridiskā adrese;

2) pensiju plāna nosaukums;

3) institūcijas un amatpersonas, kas ir atbildīgas par pensiju plāna vadību un izpildi, to kompetences un atbildības apjoms;

4) kritēriji un nosacījumi, kas attiecas uz dalībnieku iestāšanos pensiju plānā un izstāšanos no tā;

5) līdzekļu iemaksas kārtība un sekas šīs kārtības pārkāpšanas gadījumos;

6) pensiju plānu dalībnieku individuālo kontu, veikto iemaksu un uzkrātā papildpensijas kapitāla aprēķināšanas un uzskaites noteikumi;

7) pensijas vecuma noteikumi;

8) papildpensijas kapitāla izmaksāšanas kārtība, pensiju plāna dalībniekam sasniedzot pensijas vecumu;

9) citi gadījumi, kad veicama papildpensijas kapitāla izmaksa, un izmaksāšanas kārtība šādos gadījumos;

10) ieguldīšanas (investīciju) noteikumi, kas tiks ievēroti pensiju plānā;

11) ienākumu sadales kārtība;

12) pensiju fonda izdevumu segšanas kārtība un kārtība, kādā pensiju plānu dalībnieki informējami par šīm pensiju fonda izmaksām;

13) citas pensiju plānam nepieciešamās ziņas.

(4) Sociālā nodokļa administrācija šā nodokļa parāda gadījumā var pieprasīt, lai darba devējs līdz parāda nomaksai aptur iemaksas ieviestajā pensiju plānā, vienlaikus par to informējot Inspekciju un pensiju plāna komiteju.

10.pants. Dalība pensiju plānā

(1) Pensiju plāna dalībnieks var uzkrāt sev papildpensijas kapitālu, tikai piedaloties noteiktā pensiju plānā.

(2) Pensiju plāna dalībnieki var piedalīties pensiju plānā gan tieši, gan ar savu darba devēju starpniecību.

(3) Pensiju plāna dalībnieki piedalās pensiju plānā tieši, noslēdzot ar atklāto pensiju fondu individuālās dalības līgumu. Individuālās dalības līguma forma un noteikumi jāapstiprina Inspekcijā. Individuālās dalības līgumi ir jāreģistrē. Par līgumu reģistrāciju un uzskaiti ir atbildīga atklātā pensiju fonda valde. Individuālās dalības līgums ir derīgs tikai tad, ja uz tā ir reģistrācijas numurs. Līgumu reģistrācijas kārtība tiek noteikta pensiju plānā.

(4) Pensiju plāna dalībnieki piedalās pensiju plānā ar sava darba devēja starpniecību, ja darba devējs ir noslēdzis ar atklāto vai slēgto pensiju fondu kolektīvās dalības līgumu, turklāt kolektīvās dalības līgumu ar slēgto pensiju fondu drīkst slēgt vienīgi tajos gadījumos, kad attiecīgais darba devējs ir arī viens no šā paša slēgtā pensiju fonda dibinātājiem (akcionāriem). Darba devēja un darbinieku tiesiskās attiecības, kas rodas sakarā ar pensiju plāna ieviešanu un darbinieku dalību tajā, regulē darba līgums vai darba koplīgums.

11.pants. Pensiju plāna un dalības līguma obligātie nosacījumi

(1) Visos pensiju plānos, kā arī visos kolektīvās un individuālās dalības līgumos ir jāietver šajā likumā minētie nosacījumi. Nav spēkā kolektīvās vai individuālās dalības līgumi, kas pasliktina pensiju plānu dalībnieku stāvokli salīdzinājumā ar šajā likumā paredzēto.

(2) Ja darba devējs saviem darbiniekiem ievieš pensiju plānu, tiesības piedalīties šajā plānā ir visiem attiecīgā darba devēja darbiniekiem atbilstoši pensiju plānā noteiktajai profesijai, darba stāžam un ieņemamam amatam, kā arī citiem objektīviem kritērijiem.

(3) To personu dalības jautājumi, uz kuriem attiecas vieni un tie paši šā panta otrajā daļā minētie objektīvie kritēriji, tiek risināti vienādi, un nav pieļaujama nekāda diskriminācija atkarībā no izcelsmes, mantiskā stāvokļa, rases un nacionālās piederības, dzimuma vai attieksmes pret reliģiju.

(4) Kad pensiju plāna dalībnieks sasniedz pensijas vecumu, ar pensiju fondā uzkrāto papildpensijas kapitālu pēc viņa izvēles rīkojas vienā no šādiem veidiem:

1) uzkrātais papildpensijas kapitāls tiek pārskaitīts uz Valsts sociālās apdrošināšanas fondu, kur to ieskaita sociāli apdrošinātās personas personīgajā kontā, un kopā ar pensijas kapitālu (kura veidošanos nosaka likums "Par valsts pensijām") tas tiek ņemts vērā, nosakot pensijas apmēru saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām";

2) par uzkrāto papildpensijas kapitālu dzīvības apdrošināšanas sabiedrībā tiek iegādāta dzīvības apdrošināšanas polise;

3) viss uzkrātais papildpensijas kapitāls tiek izmaksāts dalībniekam naudā.

(5) Pensiju plānā norādītais pensijas vecums nevar būt mazāks par 55 gadiem, izņemot speciālus pensiju plānus noteiktām profesijām, kuru sarakstu apstiprinājis Ministru kabinets.

(6) Uzkrātā papildpensijas kapitāla pārskaitīšana vai izmaksa pirms pensijas vecuma sasniegšanas pieļaujama, ja:

1) pensiju plāna dalībnieks tiek atzīts par pirmās grupas invalīdu uz mūžu;

2) darba devējs, kas veicis iemaksas pensiju plāna dalībnieku labā, ir atzīts par maksātnespējīgu un tiek uzsākta bankrota procedūra.

(7) Pensiju plāna dalībnieka nāves gadījumā pirms pensiju plānā noteiktā pensijas vecuma sasniegšanas tiesības uz papildpensijas kapitālu, kas uzkrāts līdz dalībnieka nāves dienai, ir dalībnieka mantiniekiem Civillikumā noteiktajā kārtībā. Mantinieki pēc savas izvēles var mantoto papildpensijas kapitālu pārskaitīt uz citu pensiju plānu vai pensiju fondu vai arī saņemt mantoto papildpensijas kapitālu naudā.

(8) Pensiju plāna dalībniekam šajā likumā noteiktajā kārtībā ir tiesības izbeigt dalību vienā pensiju plānā un pārskaitīt pensijas kapitālu uz citu plānu.

12.pants. Garantijas pensiju plāna dalībniekiem

(1) Pensiju plāna dalībniekam bez jebkādiem papildu nosacījumiem ir tiesības uz visu viņa individuālajā kontā uzkrāto papildpensijas kapitālu.

(2) Tiklīdz pensiju plāna dalībnieks iemaksā naudas līdzekļus pensiju fondā vai darba devējs veic iemaksu darba devēja ieviestā pensiju plāna dalībnieka labā, naudas līdzekļi nekavējoties ieskaitāmi dalībnieka individuālajā kontā.

(3) Nekādā gadījumā individuālajā kontā uzkrātais papildpensijas kapitāls nevar kļūt par līdzekļu pārvaldītāja, līdzekļu turētāja vai darba devēja īpašumu.

13.pants. Dalības izbeigšana

(1) Ja darba devējs vēlas izbeigt kolektīvās dalības līgumu, lai pārskaitītu darbinieku pensiju kapitālu uz citu pensiju fondu, viņam jāiesniedz attiecīgs pieprasījums pensiju fonda valdei un Inspekcijai vismaz sešus mēnešus iepriekš.

(2) Ja pensiju plāna dalībnieks vēlas izbeigt dalību pensiju plānā, lai pārskaitītu papildpensijas kapitālu uz citu pensiju fondu vai pensiju plānu, viņam jāiesniedz attiecīgs rakstveida pieprasījums pensiju fonda valdei (vai arī attiecīgajai pensiju plāna komitejai, ja dalībnieks piedalās pensiju plānā uz kolektīvās dalības līguma pamata) vismaz vienu kalendāra mēnesi iepriekš.

(3) Vienmēr, kad pieprasījumu pārskaitīt uzkrātos līdzekļus iesniedz darba devējs, kurš šos līdzekļus pensiju fondā iemaksā savu darbinieku labā, šādu pārskaitījumu var veikt tikai ar Inspekcijas piekrišanu.

14.pants. Pensiju fonda pārvalde

(1) Pensiju fonda pārvaldi, pārvaldes institūciju izveidošanu un darbību regulē likums "Par akciju sabiedrībām", izņemot tā 48. panta trešo daļu par sabiedrības padomes izveidošanu, kas nav obligāta slēgtajiem pensiju fondiem.

(2) Par pensiju fonda amatpersonām, revidentiem un revīzijas komisijas locekļiem nedrīkst būt fiziskās personas, kuras pienākumu izpildes uzsākšanas brīdī ir pakļautas kriminālvajāšanai vai kuras ir sodītas par tīšu noziegumu.

(3) Par pensiju fonda amatpersonām, revidentiem un revīzijas komisijas locekļiem var būt personas, kurām:

1) ir pietiekama kompetence finansu vadības jautājumos;

2) ir atbilstoša izglītība un profesionālā pieredze;

3) ir nevainojama reputācija uzņēmējdarbībā;

4) nav atņemtas tiesības veikt uzņēmējdarbību.

V nodaļa
Pensiju plānu komitejas un to darbība

15.pants. Pensiju plāna komiteja

(1) Ja darba devējs ir ieviesis saviem darbiniekiem pensiju plānu, noslēdzot kolektīvās dalības līgumu ar atklātu vai slēgtu pensiju fondu, darba devējs un darbinieki, kas piedalās pensiju plānā, kopīgi izveido pensiju plāna komiteju.

(2) Pensiju plāna komiteja ir pensiju plāna kontroles institūcija, kas kontrolē attiecīgā pensiju plāna vadību un izpildi atbilstoši kolektīvās dalības līguma noteikumiem.

(3) Katra pensiju plāna komiteja kontrolē darba devēja ieviestā pensiju plāna izpildi viena kolektīvās dalības līguma apjomā; komiteju skaits tādējādi ir vienāds ar kolektīvās dalības līgumu skaitu attiecīgajā pensiju fondā.

16.pants. Pensiju plāna komitejas izveidošana un tās sastāvs

(1) Pensiju plāna komiteju kopīgi izveido darba devējs un darbinieki, kuri piedalās pensiju plānā uz kolektīvās dalības līguma pamata.

(2) Pensiju plāna komiteja pilnībā izveidojama ne vēlāk kā trīs dienas pirms tam, kad darba devējam atbilstoši kolektīvās dalības līguma noteikumiem ir jāveic pirmā iemaksa savu darbinieku — attiecīgā pensiju plāna dalībnieku — labā.

(3) Pensiju plāna komitejā ietilpst vienāds skaits personu no darba devēja administrācijas un no pensiju plāna dalībnieku izvirzītajiem pārstāvjiem. Tajā ir vismaz divi locekļi.

(4) Pensiju plāna dalībnieku sapulces lēmums par savu pārstāvju ievēlēšanu pensiju plāna komitejas sastāvā ir saistošs darba devējam un pensiju fondam.

(5) Darba devējs vai nu nosaka savus pārstāvjus, vai arī pats var būt pārstāvis.

(6) Pensiju plāna komitejas darba periods ir divi gadi. Šim periodam beidzoties, pensiju plāna komitejas locekļus var ievēlēt atkārtoti, tomēr ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Ja pensiju plāna komitejas loceklis —darbinieku pārstāvis — izbeidz darba attiecības ar iemaksas veicošo darba devēju, viņa dalība pensiju plāna komitejā izbeidzas. Ja viņam nav bijis vēlēta vietnieka, mēneša laikā ievēlams jauns pensiju plāna komitejas loceklis, kurš strādā līdz sava priekšgājēja darba perioda beigām.

17.pants. Darbinieku sapulce, tās sasaukšanas un darba kārtība

(1) Darbinieku — esošo un iespējamo pensiju plāna dalībnieku — sapulci sasauc darba devējs.

(2) Darbinieku sapulce:

1) ievēlē savus pārstāvjus darbam pensiju plāna komitejā;

2) apspriež ieviešamo pensiju plānu.

(3) Savus pārstāvjus darbam pensiju plāna komitejā sapulce ievēlē atkarībā no pašas lēmuma — atklāti vai aizklāti balsojot. Tiesības balsot ir tikai tiem darbiniekiem, kas piekrituši piedalīties attiecīgajā pensiju plānā. Lēmumi tiek pieņemti ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja izvirzīto pārstāvju skaits pārsniedz atbilstošo vietu skaitu, ievēlēti ir tie, kuri saņēmuši vairāk balsu. Ja ievēlētā persona atsakās no pārstāvja pienākumu pildīšanas, rīkojamas jaunas vēlēšanas.

(4) Citu kārtību attiecībā uz darbinieku pārstāvju ievēlēšanu var paredzēt darba koplīgums.

18.pants. Pensiju plāna komitejas darbība

(1) Pensiju plāna komitejas sēdes sasauc pēc vajadzības, bet ne retāk kā reizi gadā.

(2) Ikgadējā sēde rīkojama ne vēlāk kā četras nedēļas pēc kārtējās pensiju fonda akcionāru pilnsapulces par aizvadītā gada rezultātiem.

(3) Pensiju plāna komitejas sēdes sasauc pēc priekšsēdētāja vai komitejas locekļu vairākuma iniciatīvas, paziņojot par to vismaz 10 dienas iepriekš. Šo termiņu var arī neievērot, ja tam piekrīt visi komitejas locekļi.

(4) Pensiju plāna komiteja ir tiesīga pieņemt lēmumus, ja tās sēdē piedalās vairāk nekā puse komitejas locekļu.

(5) Komiteja pieņem lēmumus ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja balsis sadalās līdzīgi, lēmums netiek pieņemts.

(6) Komitejas sēdes vada priekšsēdētājs, bet viņa prombūtnē pēc pensiju plāna komitejas lēmuma — cits komitejas loceklis.

(7) Visas pensiju plāna komitejas sēdes tiek protokolētas. Pensiju plāna komitejas protokoli iesniedzami pensiju fonda valdei un attiecīgajam darba devējam.

(8) Pensiju plāna komiteja no savu locekļu vidus ievēlē priekšsēdētāju un, ja nepieciešams, arī citas amatpersonas ar paraksta tiesībām.

(9) Priekšsēdētājs un jebkura cita pensiju plāna komitejas amatpersona var būt gan darba devēja, gan darbinieku pārstāvis.

(10) Ziņas par pensiju plāna komitejas sastāvu, personām ar paraksta tiesībām un par jebkurām turpmākām pārmaiņām iesniedzamas pensiju fonda valdei un Inspekcijai.

(11) Pensiju plāna komitejas pienākums ir informēt pensiju fonda valdi par jebkurām darba devēja vai darbinieka neveiktajām iemaksām, ja šo iemaksu termiņš ir nokavēts vairāk par 10 dienām.

19.pants. Pensiju plāna komitejas kompetence

(1) Pensiju plāna komiteja veic šādas funkcijas:

1) sniedz pensiju fonda valdei pensiju plāna realizācijai nepieciešamo informāciju (izstāšanās, vārda vai uzvārda maiņa u.c.);

2) kontrolē, vai savlaicīgi un pareizi atbilstoši kolektīvās dalības līguma noteikumiem tiek izdarītas darba devēju un darbinieku iemaksas un vai tās nekavējoties tiek pārskaitītas pensiju fondam;

3) sagatavo priekšlikumus pensiju fonda valdei un darba devējam par pensiju plāna noteikumu grozījumiem;

4) sniedz pensiju plāna dalībniekiem un darba devējam savlaicīgu, adekvātu un pilnīgu informāciju par pensiju fonda gada pārskatiem un revidentu ziņojumiem, līdzekļu ieguldījumiem (investīcijām) un ieņēmumiem no šiem ieguldījumiem, administratīvajām izmaksām, kā arī citām izmaksām, kas radušās pensiju plānam un pensiju fondam;

5) regulāri sagatavo un sniedz pensiju plāna dalībniekiem informāciju par pensiju plāna realizāciju;

6) sniedz ieteikumus, lai nepieļautu iespējamus ieguldījumu zaudējumus.

(2) Pensiju plāna komitejai savas kompetences ietvaros ir tiesības pieprasīt un saņemt no darba devēja un pensiju fonda valdes dokumentus par attiecīgā pensiju plāna un kolektīvās dalības līguma izpildi.

(3) Pensiju plāna komitejai ir tiesības informēt Inspekciju par pārkāpumiem, ko komiteja savas kompetences ietvaros ir konstatējusi, bet Inspekcijai ir pienākums ne vēlāk kā 10 dienu laikā šo informāciju pārbaudīt un par pārbaudes rezultātiem ziņot pensiju plāna komitejai un pensiju fonda valdei.

VI nodaļa
Pensiju fonda līdzekļu pārvaldīšana un turēšana

20.pants. Pensiju fonda līdzekļu pārvaldītājs

(1) Pensiju fondā uzkrātā pensiju kapitāla naudas līdzekļu un citu aktīvu pārvaldīšanu, ieskaitot jaunos ieguldījumus un no tiem saņemtos ienākumus, drīkst veikt tikai uzņēmējsabiedrība — banka, kurai ir Latvijas Bankas izsniegta licence un Vērtspapīru tirgus komisijas izsniegta licence starpniekdarbībai vērtspapīru tirgū un kurai Latvijas Banka atļāvusi piesaistīt fizisko personu noguldījumus, kā arī apdrošināšanas akciju sabiedrība, kurai ir Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas izsniegta licence dzīvības apdrošināšanas operāciju veikšanai, vai arī brokeru vai ieguldījumu sabiedrība, kurai ir Vērtspapīru tirgus komisijas izsniegta licence starpniekdarbībai vērtspapīru tirgū. Katrs pensiju fonds brīvi izvēlas pensiju fonda līdzekļu pārvaldītāju saskaņā ar šā likuma noteikumiem.

(2) Naudas līdzekļu un citu aktīvu pārvaldīšanas noteikumi tiek paredzēti līgumā, ko pensiju fonda valde slēdz ar līdzekļu pārvaldītāju. Lēmumu par līguma noslēgšanu pieņem pensiju fonda valde. Līgums un jebkuri turpmākie grozījumi tajā reģistrējami Inspekcijas noteiktajā kārtībā.

(3) Pensiju fonda līdzekļu pārvaldītājs nodrošina pensiju plānā apstiprinātās ieguldījumu stratēģijas realizēšanu un noteikumu ievērošanu attiecībā uz pensiju fonda ieguldījumiem, veic norēķinus ar fondā iemaksātajiem naudas līdzekļiem, saņem un pārved vērtspapīrus un veic citus darījumus ar fonda aktīviem atbilstoši likuma prasībām un Inspekcijas licencētiem pensiju plāniem.

(4) Slēgtos pensiju fondos līdzekļu pārvaldītājs un pensiju fonda dibinātājs (akcionārs) nedrīkst būt saistīti uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības).

(5) Līdzekļu pārvaldītājam Inspekcijas noteiktajā kārtībā, kas saskaņota ar Latvijas Banku, ir jānogulda drošības nauda — ne mazāk kā 50 000 latu, kas pēc tiesas sprieduma izlietojama zaudējumu atlīdzināšanai pensiju fondam un pensiju plānu dalībniekiem, ja šie zaudējumi nodarīti līdzekļu pārvaldītāja vai tā darbinieku krāpšanas, zādzības vai nolaidības rezultātā.

(6) Līdzekļu pārvaldītājam Inspekcijas noteiktajā kārtībā vienmēr jātur pašu aktīvi, kas nepieder pensiju fondam, un ekvivalenti vismaz viena procenta apmērā no visu to pensiju fondu aktīvu vērtības, kurus pārvalda attiecīgais līdzekļu pārvaldītājs. Tā šo aktīvu daļa, kas pārsniedz šā panta piektajā daļā norādīto summu, pārvaldītājam jātur valsts vērtspapīros, kuri tiek kotēti Latvijā reģistrētu fondu biržu oficiālajos sarakstos, un tie kalpo kā papildu nodrošinājums pret iespējamiem zaudējumiem, ja šie zaudējumi nodarīti līdzekļu pārvaldītāja vai tā darbinieku krāpšanas, zādzības vai nolaidības rezultātā.

(7) Līdzekļu pārvaldītājs ir atbildīgs par to, lai darījumi ar pensiju fondā uzkrāto papildpensiju kapitālu atbilstu likuma prasībām un Inspekcijas licencētā pensiju plāna noteikumiem.

21.pants. Pensiju fonda līdzekļu turētājs

(1) Līdzekļu turētājs atbilstoši ar pensiju fonda valdi noslēgtā līguma noteikumiem pieņem iemaksas pensiju fonda kontos, saņem un tur vērtspapīrus un noguldījumu sertifikātus, kā arī citus dokumentu oriģinālus attiecībā uz naudas līdzekļiem un citu īpašumu, kas veido pensiju uzkrājumu aktīvus, maksājumu dokumentus par naudas kreditēšanu vai debetēšanu pensiju kapitāla naudas līdzekļu turēšanai izveidotajos banku kontos, izpilda rīkojumus, kas attiecas uz pensiju fonda līdzekļu un vērtspapīru pārvedumiem.

(2) Pensiju fonda līdzekļus var turēt vienīgi bankas — kredītiestādes, kuru darbību regulē Kredītiestāžu likums un kuras saņēmušas Latvijas Bankas atļauju piesaistīt fizisko personu noguldījumus.

(3) Pensiju fonda valde pieņem lēmumu par līguma slēgšanu ar pensiju fonda līdzekļu turētāju pensiju fonda naudas līdzekļu, vērtspapīru un cita īpašuma drošai glabāšanai. Līgums un jebkuri turpmākie grozījumi tajā reģistrējami Inspekcijas noteiktajā kārtībā.

(4) Slēgtos pensiju fondos līdzekļu turētājs un pensiju fonda dibinātājs (akcionārs) nedrīkst būt saistīti uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības).

(5) Līdzekļu turētājs veic norēķinus ar naudas līdzekļiem, saņem un pārved vērtspapīrus, kas attiecas uz līdzekļu pārvaldītāja veiktajiem darījumiem.

(6) Līdzekļu turētājs seko, vai līdzekļu pārvaldītājs ievēro šā likuma un citu normatīvo aktu prasības attiecībā uz pensiju fonda ieguldījumiem un Inspekcijas licencēto pensiju plānu, kā arī ieguldījumu (investīciju) noteikumus.

22.pants. Individuālie konti

(1) Pensiju fonda valde nodrošina katram pensiju plāna dalībniekam uzkrātā papildpensijas kapitāla aprēķināšanu un uzskaiti neatkarīgi no tā, vai šis dalībnieks piedalās pensiju plānā uz kolektīvās vai individuālās dalības līguma pamata. Šādas aprēķināšanas un uzskaites noteikumi jāparedz katrā konkrētajā pensiju plānā.

(2) Individuālajos kontos tiek reģistrētas visas iemaksas pensiju fondā, kuras izdarījusi attiecīgā persona vai kuras veiktas tās labā, kā arī visi no ieguldījumiem gūtie ienākumi, kas tiek aprēķināti pensiju plāna dalībniekiem no kopējiem pensiju fonda ienākumiem atbilstoši pensiju plānam.

(3) Ja pensiju plāna dalībnieks izbeidz dalību pensiju plānā, viņam uzkrātā summa izstāšanās dienā tiek aprēķināta, ņemot vērā sadalīto un nesadalīto pensiju fonda ienākumu pārsniegumu pār izdevumiem atbilstoši pensiju plāna noteikumiem, un pilnībā ieskaitīta personas individuālajā kontā.

(4) Pensiju fonda revidents ik gadu dod atzinumu par to, vai individuālie konti tiek kārtoti saskaņā ar šā likuma un citu normatīvo aktu prasībām, pensiju fonda statūtiem, pensiju plāna un dalības līguma noteikumiem.

(5) Uzkrātā papildpensijas kapitāla aprēķināšanas vispārējo kārtību nosaka Ministru kabinets.

23.pants. Pensiju kapitāla ieguldīšanas noteikumi

(1) Pensiju kapitāla līdzekļi ieguldāmi atbilstoši pensiju plānu noteikumiem, lai saglabātu un palielinātu līdzekļus pensiju plānu dalībnieku labā.

(2) Pensiju plānu ieguldījumiem piemērojami šādi obligātie ieguldījumu noteikumi:

1) ieguldījumi viena emitenta vērtspapīros nedrīkst pārsniegt 5 procentus no kopējā pensiju fonda aktīvu vērtības un 25 procentus no šo vērtspapīru emitenta kopējiem aktīviem, izņemot valsts vai pašvaldību vērtspapīrus, kuros ieguldījumi netiek ierobežoti. Ieguldījumi pieļaujami vienīgi publiskajā apgrozībā izlaistos un esošos vērtspapīros, kuri tiek kotēti Latvijā reģistrētu fondu biržu oficiālajos sarakstos;

2) ieguldījumi vienā nekustamajā īpašumā nedrīkst pārsniegt 5 procentus no pensiju fonda aktīvu vērtības, bet kopējie pensiju fonda ieguldījumi nekustamajā īpašumā nedrīkst pārsniegt 25 procentus no kopējās pensiju fonda aktīvu vērtības;

3) ieguldījumi ārvalstīs (vērtspapīros, nekustamajā īpašumā u.c.) nedrīkst pārsniegt 5 procentus no kopējās pensiju fonda aktīvu vērtības;

4) nav pieļaujama pensiju fonda līdzekļu piešķiršana aizdevumos (kredītos);

5) nav pieļaujama pensiju fonda līdzekļu ieguldīšana uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā), kas ir tā paša pensiju fonda dibinātājs (akcionārs), līdzekļu pārvaldītājs, līdzekļu turētājs vai ar tiem saistīts uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), izņemot ieguldījumu šo uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) vērtspapīros, kuri tiek kotēti Latvijā reģistrētu fondu biržu oficiālajos sarakstos.

(3) Inspekcija var noteikt arī citus ierobežojumus attiecībā uz pensiju plānu ieguldījumiem.

(4) Pensiju fonda valdes pienākums ir sagatavot rakstveida informāciju par pensiju plānu īstermiņa un ilgtermiņa ieguldījumu politiku. Šai informācijai ir jābūt brīvi pieejamai pensiju fondu akcionāriem un pensiju plānu dalībniekiem, tā jāiesniedz arī Inspekcijai.

24.pants. Atskaites pensiju plānu dalībniekiem

(1) Pensiju fonda valde vismaz reizi gadā rakstveidā informē katru pensiju plāna dalībnieku par viņa individuālā konta stāvokli.

(2) Šajā atskaitē parādāma kopējā uzkrātā naudas līdzekļu summa, darba devēja un darba ņēmēja iemaksas pārskata periodā, pensiju fonda izdevumi un ieņēmumi, sadalītais un nesadalītais pensiju fonda ieņēmumu pārsniegums pār izdevumiem.

(3) Pensiju fonda valdes pienākums ir paziņot pensiju plāna dalībniekiem par jebkurām pārmaiņām, kas attiecas uz revidenta, līdzekļu pārvaldītāja vai līdzekļu turētāja iecelšanu, kā arī sniegt citu būtisku informāciju par pensiju fonda darbību pēc iepriekšējā pārskata sniegšanas.

VII nodaļa
Citi noteikumi

25.pants. Grāmatvedība, uzskaite un pensiju fondu darbības pārbaude

(1) Pensiju fondi kārto grāmatvedību un uzskaiti saskaņā ar likuma prasībām, Finansu ministrijas un Inspekcijas norādījumiem un atbilstoši savai kompetencei.

(2) Pensiju fonda gada pārskata formu nosaka Ministru kabinets. Gada pārskatu pārbauda zvērināts revidents, un 10 dienas pirms tā apstiprināšanas pensiju fonda akcionāru pilnsapulcē, bet ne vēlāk kā pārskata gadam sekojošā gada 1.aprīlī šis gada pārskats jāiesniedz Inspekcijā. Pirms gada pārskata pārbaudes uzsākšanas zvērināta revidenta kandidatūra saskaņojama ar Inspekciju.

(3) Inspekcijai ir tiesības veikt pensiju fonda darbības pārbaudes un pieprasīt informāciju un dokumentus par tā darbību. Pensiju fonda pienākums ir sniegt Inspekcijai visu pieprasīto informāciju un uzrādīt visus dokumentus, un tas nedrīkst atteikties to darīt, aizbildinoties ar komercnoslēpumu.

(4) Inspekcija, pamatojoties uz iesniegtajiem pārskatiem un veiktajām pārbaudēm, novērtē pensiju fonda maksātspēju, finansiālā stāvokļa stabilitāti un, ja nepieciešams, dod norādījumus attiecībā uz stāvokļa uzlabošanu. Pensiju fondam šie norādījumi jāizpilda noteiktajā laikā.

(5) Zvērināta revidenta pienākums ir rakstveidā informēt pensiju fondu par pārbaudē konstatētajiem trūkumiem un sava ziņojuma norakstu nosūtīt Inspekcijai.

(6) Par sistemātisku grāmatvedības un uzskaites noteikumu neievērošanu Inspekcijai ir tiesības apturēt vai anulēt pensiju fonda licenci.

26.pants. Līdzekļu pārvaldītāja, līdzekļu turētāja vai darba devēja maksātnespēja

(1) Ja pensiju fonda līdzekļu pārvaldītājs vai līdzekļu turētājs ir atzīts par maksātnespējīgu un tiek uzsākta bankrota procedūra vai ja līdzekļu pārvaldītājam vai līdzekļu turētājam atņemta attiecīgā licence, ar pensiju fonda valdes lēmumu ieceļams jauns līdzekļu pārvaldītājs vai līdzekļu turētājs un fonda aktīvi pārvedami jaunajam līdzekļu pārvaldītājam vai līdzekļu turētājam.

(2) Ja darba devējs, kas izdara iemaksas, ir atzīts par maksātnespējīgu un tiek uzsākta bankrota procedūra, darbinieku pensiju plāns un attiecīgais kolektīvās dalības līgums tiek izbeigts, ja vien jaunais darba devējs nepārņem visas iepriekšējā darba devēja tiesības un saistības. Pensiju plāna dalībnieki var turpināt šo pensiju plānu ar jauno darba devēju.

(3) Ja darba devējs, kas izdara iemaksas, ir atzīts par maksātnespējīgu un tiek uzsākta bankrota procedūra, dalībnieks var izbeigt dalību pensiju plānā un pieprasīt uzkrāto līdzekļu pārskaitīšanu uz citu pensiju plānu vai arī pieprasīt izmaksāt uzkrāto papildpensijas kapitālu naudā. Pārskaitāmā vai izmaksājamā papildpensijas kapitāla vērtība šajā gadījumā aprēķināma saskaņā ar šā likuma 22.panta trešās daļas noteikumiem.

27.pants. Pensiju fonda reorganizācija vai likvidācija

(1) Pensiju fonda reorganizācija vai likvidācija notiek likumos "Par akciju sabiedrībām" un "Par bezpeļņas organizāciju" un šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Akcionāru pilnsapulce nedrīkst pieņemt lēmumu par pensiju fonda likvidācijas pabeigšanu, kamēr nav pilnībā izpildītas saistības pret pensiju plānu dalībniekiem.

(3) Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā lēmumu par pensiju fonda reorganizācijas vai likvidācijas uzsākšanu un likvidatoru iecelšanu nevar reģistrēt bez Inspekcijas atļaujas. Inspekcija nosaka, vai pensiju fondu drīkst reorganizēt vai likvidēt.

(4) Pensiju fonda likvidācijas gadījumā pensiju plānu dalībniekiem ir tiesības uz visiem uzkrātā papildpensijas kapitāla līdzekļiem viņu individuālajos kontos.

(5) Likvidējamā pensiju fondā uzkrātais pensiju kapitāls saskaņā ar Inspekcijas norādījumiem pārskaitāms citā pensiju fondā.

28.pants. Pensiju fondu darbības uzraudzība

(1) Pensiju fondus licencē, to darbību uzrauga un pensiju plānus licencē Inspekcija.

(2) Inspekcijas funkcijas un kompetenci nosaka šis likums un likums "Par Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekciju".

29.pants. Nodokļu politika attiecībā uz pensiju fondiem

(1) Valsts nosaka attiecībā uz pensiju fondiem, to darbību, kā arī investīciju ienākumiem un iemaksām pensiju fondos īpašu nodokļu maksāšanas kārtību un iedzīvotāju ienākuma nodokļa un uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumus.

(2) Nodokļu atvieglojumi un īpašā maksāšanas kārtība attiecināma vienīgi uz tiem licencētajiem pensiju fondiem, kuru pensiju plāni ir licencēti atbilstoši šā likuma prasībām, un uz tiem pensiju plāna dalībniekiem, kuri piedalās licencētajos pensiju plānos.

Pārejas noteikumi

1. Līdz 1998. gada 1.jūlijam pensiju fondu līdzekļu pārvaldīšanu var veikt tikai:

1) bankas, kurām ir Latvijas Bankas izsniegta licence un Vērtspapīru tirgus komisijas izsniegta licence starpniekdarbībai vērtspapīru tirgū un kurām Latvijas Banka atļāvusi piesaistīt fizisko personu noguldījumus;

2) dzīvības apdrošināšanas akciju sabiedrības, kurām ir Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas izsniegta licence dzīvības apdrošināšanas operāciju veikšanai.

2. Ieguldījumu sabiedrības var pārvaldīt pensiju fondu līdzekļus tikai pēc likuma par ieguldījumu sabiedrībām pieņemšanas un stāšanās spēkā.

Likums stājas spēkā vienlaikus ar likumu "Par ieguldījumu sabiedrībām".
(11.12.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 02.01.1998.)

Likums Saeimā pieņemts 1997.gada 5.jūnijā.
Valsts prezidenta vietā
Saeimas priekšsēdētājs A.Čepānis
Rīgā 1997.gada 20.jūnijā
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Saeima Veids: likums Pieņemts: 05.06.1997.Stājas spēkā: 01.07.1998.Tēma:  Sociālā aizsardzībaPublicēts: Latvijas Vēstnesis, 150/151 (865/866), 20.06.1997.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 14, 24.07.1997.
Dokumenta valoda:
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Uz tiesību akta pamata izdotie
  • Skaidrojumi
  • Citi saistītie dokumenti
44006
{"selected":{"value":"01.07.1998","content":"<font class='s-1'>01.07.1998.-24.09.1998.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"},"data":[{"value":"14.06.2017","iso_value":"2017\/06\/14","content":"<font class='s-1'>14.06.2017.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"01.04.2016","iso_value":"2016\/04\/01","content":"<font class='s-1'>01.04.2016.-13.06.2017.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"29.02.2016","iso_value":"2016\/02\/29","content":"<font class='s-1'>29.02.2016.-31.03.2016.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"06.11.2015","iso_value":"2015\/11\/06","content":"<font class='s-1'>06.11.2015.-28.02.2016.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"21.12.2014","iso_value":"2014\/12\/21","content":"<font class='s-1'>21.12.2014.-05.11.2015.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"03.07.2014","iso_value":"2014\/07\/03","content":"<font class='s-1'>03.07.2014.-20.12.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2014","iso_value":"2014\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2014.-02.07.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"07.08.2013","iso_value":"2013\/08\/07","content":"<font class='s-1'>07.08.2013.-31.12.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"25.04.2012","iso_value":"2012\/04\/25","content":"<font class='s-1'>25.04.2012.-06.08.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2010","iso_value":"2010\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2010.-24.04.2012.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2009","iso_value":"2009\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2009.-31.12.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2009","iso_value":"2009\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2009.-30.06.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2008","iso_value":"2008\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2008.-31.12.2008.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"09.12.2005","iso_value":"2005\/12\/09","content":"<font class='s-1'>09.12.2005.-30.06.2008.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"14.04.2005","iso_value":"2005\/04\/14","content":"<font class='s-1'>14.04.2005.-08.12.2005.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"14.01.2005","iso_value":"2005\/01\/14","content":"<font class='s-1'>14.01.2005.-13.04.2005.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.05.2004","iso_value":"2004\/05\/01","content":"<font class='s-1'>01.05.2004.-13.01.2005.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2004","iso_value":"2004\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2004.-30.04.2004.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"12.11.2002","iso_value":"2002\/11\/12","content":"<font class='s-1'>12.11.2002.-31.12.2003.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2001","iso_value":"2001\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2001.-11.11.2002.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"23.06.1999","iso_value":"1999\/06\/23","content":"<font class='s-1'>23.06.1999.-30.06.2001.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"06.01.1999","iso_value":"1999\/01\/06","content":"<font class='s-1'>06.01.1999.-22.06.1999.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"25.09.1998","iso_value":"1998\/09\/25","content":"<font class='s-1'>25.09.1998.-05.01.1999.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.1998","iso_value":"1998\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.1998.-24.09.1998.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
01.07.1998
84
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva