Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Ministru kabineta 2003. gada 25. jūnija noteikumus Nr. 342 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 304-03 "Būvdarbu autoruzraudzības noteikumi"".

Latvijas Republikas Ministru kabinets

1997.gada 6.maijā Noteikumi nr. 167

Rīgā (prot. nr.24 3.¤)

Būvdarbu autoruzraudzības noteikumi (Latvijas būvnormatīvs LBN 304-97)

Izdoti saskaņā ar

Būvniecības likuma 26.pantu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi (Latvijas būvnormatīvs LBN 304-97) nosaka kārtību, kādā veicama būvdarbu autoruzraudzība (turpmāk - autoruzraudzība).

2. Autoruzraudzības mērķis ir nodrošināt būvprojekta autora tiesības īstenot būvprojekta autentisku realizāciju dabā, kā arī nepieļaut būvniecības dalībnieku patvaļīgas atkāpes no akceptētā būvprojekta (turpmāk (būvprojekts) un normatīvo aktu un attiecīgo standartu pārkāpumus būvdarbu gaitā.

3. Būvprojekta autors nodrošina autoruzraudzību Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumu nr.112 "Vispārīgie būvnoteikumi" (turpmāk - Vispārīgie būvnoteikumi) 161.punktā noteiktajos gadījumos.

4. Būvprojekta autors ir tiesīgs veikt autoruzraudzību, ja autoruzraudzība saskaņā ar Vispārīgajiem būvnoteikumiem nav nepieciešama.

5. Autoruzraudzība neatbrīvo pasūtītāju un būvuzņēmēju no atbildības par būvdarbu kvalitāti, atbilstību būvprojektam un Latvijas būvnormatīvu prasībām.

II. Autoruzraudzības veikšana

6. Autoruzraudzību saskaņā ar pasūtītāja un būvprojekta autora līgumu par autoruzraudzību veic visā būvdarbu veikšanas laikā.

7. Autoruzraudzības līgumā norāda autoruzraugu, kas var būt pats būvprojekta autors vai viņa pilnvarots pārstāvis - attiecīgi sertificēts speciālists (speciālistu grupa), kas ir piedalījies attiecīgā būvprojekta izstrādāšanā.

8. Autoruzraudzības līgumā ietver autoruzraudzības plānu un to atsevišķo būvdarbu (arī segto darbu) un būvkonstrukciju sarakstu, kuru apsekošanā un pieņemšanā jāpiedalās autoruzraugam.

9. Ja autoruzraudzības izdevumi nav noteikti līgumā par būvprojektēšanu vai būvprojekta maksas aprēķina sadaļā, minētos izdevumus un to samaksas kārtību nosaka autoruzraudzības līgumā.

10. Ja būvuzņēmējs neievēro autoruzrauga pamatotās prasības, būvprojekta autors ir tiesīgs pieprasīt pasūtītājam pārtraukt būvdarbus.

11. Ja pasūtītājs neievēro būvprojekta autora prasību pārtraukt būvdarbus, būvprojekta autors ir tiesīgs lauzt autoruzraudzības līgumu, par ko rakstiski paziņo pasūtītājam, un ierosināt būvvaldei vai būvinspekcijai pārtraukt būvdarbus.

12. Būvprojekta autors ir tiesīgs informēt pasūtītāju, būvvaldi un Valsts būvinspekciju par būvdarbu gaitā konstatētajiem trūkumiem, pieļautajām atkāpēm no būvprojekta vai Latvijas būvnormatīvu pārkāpumiem arī gadījumā, ja autoruzraudzības līgums nav noslēgts. Minētajā gadījumā autoruzraudzības izdevumus sedz būvprojekta autors.

III. Autoruzraudzības žurnāls

13. Autoruzraugs apseko būvobjektu atbilstoši autoruzraudzības plānam un apsekojuma rezultātus ieraksta noteikta parauga autoruzraudzības žurnālā (pielikums).

14. Autoruzraudzības žurnālu reģistrē tā būvvalde, kura izsniedz būvatļauju vai reģistrē citas institūcijas izsniegto būvatļauju (ja attiecīgās institūcijas pārziņā ir speciālās būves).

15. Autoruzraudzības žurnāla lapām jābūt numurētām un paškopējošām. Žurnālam jābūt cauršūtam un apzīmogotam ar attiecīgās būvvaldes vai pašvaldības zīmogu.

16. Autoruzraudzības žurnāls glabājas pie būvdarbu vadītāja, bet aizpildīto lapu kopijas glabājas pie autoruzrauga.

17. Pēc būvobjekta nodošanas ekspluatācijā autoruzraudzības žurnālu kopā ar būvdarbu izpildes dokumentāciju nodod pasūtītājam uzglabāšanai.

IV. Autoruzrauga pienākumi un tiesības

18. Autoruzraugam ir šādi pienākumi un tiesības:

18.1. pārbaudīt objekta būvē lietoto tehnoloģisko iekārtu, būvmateriālu un būvizstrādājumu (piemēram, konstrukciju, detaļu) atbilstību būvprojektam;

18.2. būvprojekta īstenošanas gaitā nepieļaut būvprojektam vai autora iecerei neatbilstošu tehnoloģisko iekārtu, materiālu un būvizstrādājumu (piemēram, konstrukciju, detaļu) lietošanu, ja tie nav pilnvērtīgi aizstājēji būvprojektā paredzētajiem;

18.3. piedalīties atsevišķu būvdarbu pieņemšanā;

18.4. nekavējoties izziņot strādājošo evakuāciju no būvlaukuma, ja ir konstatētas bīstamas konstrukciju deformācijas vai sabrukšanas pazīmes vai tieši ugunsgrēka izcelšanās vai eksplozijas (sprādziena) draudi, un izsaukt būvuzraugu, paziņot attiecīgajai būvvaldei un Valsts būvinspekcijai, kā arī, ja nepieciešams, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izsaukt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un citu speciālo dienestu pārstāvjus;

18.5. piedalīties komisijas darbā, kura pieņem būvobjektu ekspluatācijā;

18.6. iesniegt pasūtītājam, būvvaldei, Valsts būvinspekcijai vai Valsts darba inspekcijai motivētu rakstisku pieprasījumu pārtraukt būvdarbus, ja pieļautas patvaļīgas atkāpes no būvprojekta vai netiek ievērotas Latvijas būvnormatīvu vai darba drošības normatīvo aktu prasības;

18.7. ierosināt atbildīgā būvdarbu vadītāja būvprakses sertifikāta anulēšanu institūcijai, kura to izdevusi, ja autoruzrauga norādījumi par konstatēto atkāpju un pārkāpumu novēršanu netiek izpildīti norādītajos termiņos.

V. Atbildība par autoruzraudzību

19. Būvprojekta autors, ar kuru noslēgts autoruzraudzības līgums, ir atbildīgs par attiecīgā būvprojekta realizāciju atbilstoši šo noteikumu prasībām.

20. Autoruzraugs (autoruzraugu grupa - solidāri) ir atbildīgs par pasūtītājam vai būvuzņēmējam nodarītajiem zaudējumiem, kas radušies autoruzrauga (autoruzraugu grupas) vainas dēļ.

21. Būvprojekta autors nav atbildīgs par būvprojekta risinājumu kvalitāti, ja būvdarbu gaitā netiek novērstas autoruzraudzības žurnālā ierakstītās atkāpes no būvprojekta.

22. Pasūtītāja, būvprojekta autora un būvuzņēmēja savstarpējās domstarpības pēc minēto personu pieprasījuma izšķir būvprojektu valsts ekspertīzes institūcija. Ja ekspertīzes atzinums neapmierina pasūtītāju, būvprojekta autoru vai būvuzņēmēju, tam ir tiesības pārsūdzēt ekspertīzes atzinumu tiesā.

VI. Izmaiņas būvprojektā

23. Ja nav nepieciešama atkārtota būvprojekta saskaņošana, izmaiņas būvprojektā būvdarbu gaitā var izdarīt būvprojekta autors vai autoruzraugs pēc rakstiskas vienošanās ar pārējiem būvniecības dalībniekiem saskaņā ar Vispārīgo būvnoteikumu 107.punktā noteiktajām prasībām.

24. Ja būvniecību paredzēts veikt par valsts vai pašvaldības līdzekļiem un darbu izpildītāju izvēlas izsolē vai konkursa kārtībā, būvdarbu gaitā būvprojektā veiktās izmaiņas nedrīkst mainīt līgumcenas apmēru vairāk kā par 10% no iepriekš noteiktajām būvniecības izmaksām.

VII. Pārejas jautājumi

25. Noteikumi stājas spēkā ar 1997.gada 1.jūliju.

26. Ar šo noteikumu stāšanos spēkā netiek piemēroti noteikumi SNiP 1.06.05-85 "Nolikums par projektēšanas organizāciju autoruzraudzību celtniecībā".

Ministru prezidents A.Šķēle

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs,

Ministru prezidenta biedrs A.Gorbunovs


 
Tiesību akta pase
Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 167Pieņemts: 06.05.1997.Stājas spēkā: 01.07.1997.Zaudē spēku: 01.07.2003.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 114/115, 09.05.1997.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Izdoti saskaņā ar
  • Citi saistītie dokumenti
43361
01.07.1997
87
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva