Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

 

Saeima ir pieņēmusi

un Valsts prezidents izsludina šādu likumu:

Par Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Satversmi

1.pants. 1996.gada 28.februārī Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Satversmes sapulces apstiprinātā Satversme ar šo likumu tiek pieņemta un apstiprināta.

2.pants. Likums stājas spēkā tā izsludināšanas dienā. Līdz ar likumu izsludināma Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Satversme.

Likums Saeimā pieņemts 1997.gada 10.aprīlī.

Valsts prezidenta vietā

Saeimas priekšsēdētājs A.Čepānis

Rīgā 1997.gada 17.aprīlī

Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Satversme

PREAMBULA

Daugavpils Pedagoģiskās universitātes pirmsākumi meklējami 1921.gada novembrī, kad neatkarīgās Latvijas apstākļos tika atvērta pedagoģiskā skola Daugavpilī un tika likti pamati sistemātiskai skolotāju sagatavošanai Latgalē. Pedagoģisko skolu vēlāk pārdēvēja par skolotāju semināru, bet no 1923.gada 1.augusta par Skolotāju institūtu.

1952.gadā Daugavpils Skolotāju institūtu reorganizēja par augstāko mācību iestādi - Daugavpils Pedagoģisko institūtu (DPI).

Ar Latvijas izglītības ministra 1993.gada 22.februāra pavēli Nr. 78 Daugavpils Pedagoģiskais institūts tika pārdēvēts par Daugavpils Pedagoģisko universitāti. Daugavpils Pedagoģiskās universitātes pirmo Satversmi pieņēma augstskolas Satversmes sapulce 1993.gada 15.martā. Satversme ar Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmumu apstiprināta 1993.gada 28.aprīlī.

1995.gada 17.novembrī Latvijas Valsts prezidents izsludināja Augstskolu likumu. Ievērojot šī likuma prasības, Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Satversmes sapulce 1996.gada 28.februārī apstiprināja izmaiņas Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Satversmē.

I. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. Daugavpils Pedagoģiskā universitāte ir Latvijas Republikas valsts akadēmiskās un profesionālās augstākās izglītības, zinātnes un kultūras iestāde, kas atrodas Latvijā un kalpo tās interesēm.

Daugavpils Pedagoģiskās universitātes saīsinātais nosaukums ir DPU.

Tās nosaukums citās valodās ir:

Universitas Paedagogica Daugavpiliensis (latīņu valodā);

Daugavpils Pedagogical University (angļu valodā);

Die Pädagogische Universität Daugavpils (vācu valodā);

Lfeufdgbkccrbq gtlfujubxtcrbq eybdthcbntn (krievu valodā);

Universite Pedagogique de Daugavpils (franču valodā);

Daugpilio Pedagoginis universitetas (lietuviešu valodā);

Daugavpilsi Pedagoogiline ūlikool (igauņu valodā).

Daugavpils Pedagoģiskās universitātes juridiskā adrese - Vienības iela 13, Daugavpils, Latvija.

2. Daugavpils Pedagoģiskā universitāte ir juridiska persona. Daugavpils Pedagoģisko universitāti ir dibinājusi valsts, un tā darbojas kā autonoma pašpārvaldes iestāde.

3. Daugavpils Pedagoģiskās universitātes pašpārvalde pamatojas uz visa pastāvīgā personāla tiesībām un iespējām piedalīties akadēmisko, administratīvo un saimniecisko lietu vadīšanā un pārvaldē.

Daugavpils Pedagoģiskā universitāte darbojas, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmi, Latvijas Republikas Izglītības likumu, likumu ''Par zinātnisko darbību'', Augstskolu likumu, citiem normatīviem aktiem, Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Satversmi un Universitāšu starptautiskajām darbības normām.

4. Daugavpils Pedagoģiskajai universitātei ir zīmogs ar Latvijas Republikas valsts mazo ģerboni un uzrakstu: Latvijas Republika, Daugavpils Pedagoģiskā universitāte.

5. Daugavpils Pedagoģiskajai universitātei ir karogs, ģerbonis un himna.

5.1. Daugavpils Pedagoģiskās universitātes karogs ir izgatavots no zīda auduma trīs krāsās. Karoga forma - taisnstūris. Karoga averss: uz ultramarīna krāsas pamata horizontāli novietota kompozīcija ar Latvijas ģerboni, kas novietots karoga optiskajā centrā un ir izpildīts zeltīto toņu gammā. Karoga reverss: uz gaiši brūna pamata karoga optiskajā centrā izvietots Daugavpils Pedagoģiskās universitātes ģerbonis, zem kura puslokā izvietots uzraksts DAUGAVPILS PEDAGOĢISKĀ UNIVERSITĀTE. Trīs karoga malas rotātas ar gaiši brūnām bārkstīm.

5.2. Daugavpils Pedagoģiskās universitātes ģerbonis ir ozolzaros ietverts vairogs, kura krāsas atbilst Latgales karoga krāsām (augšējā daļa ķiršu brūna, apakšējā - sudraba krāsā). Vairoga vidū atrodas mazāks vairogs Daugavpils pilsētas ģerboņa krāsā (gaiši zils), uz kura fona zelta krāsas burtiem attēlots Daugavpils Pedagoģiskās universitātes saīsinātais nosaukums - DPU.

5.3. Daugavpils Pedagoģiskajai universitātei ir himna (R.Igolnieka mūzika, I.Auziņa vārdi).

5.4. Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Satversmes pieņemšanas diena - 15. marts - ir universitātes svinamā diena.

II. PAMATVIRZIENI UN UZDEVUMI

6. Daugavpils Pedagoģiskās universitātes galvenais mērķis ir dot studentiem plašu vispārēju akadēmisko un profesionālo augstāko izglītību, veicināt zinātnes un kultūras attīstību Latvijas valsts interesēs.

7. Daugavpils Pedagoģiskās universitātes uzdevumi ir šādi:

- gatavot akadēmiski un profesionāli izglītotus speciālistus izglītībai, zinātnei, kultūrai un tautsaimniecībai, dodot priekšroku pedagogu gatavošanai;

- veikt teorētiskus un lietišķus zinātniskos pētījumus humanitārajās, sociālajās un eksaktajās zinātnēs;

- organizēt tālākizglītojošu programmu izstrādi un īstenošanu.

8. Daugavpils Pedagoģiskā universitāte nodrošina profesionālo programmu realizāciju, kā arī bakalaura un maģistra studiju programmas un grāda iegūšanu atbilstošajās zinātnēs, izsniedzot attiecīgus diplomus. Profesionālās studiju programmas tiek īstenotas paralēli akadēmiskās izglītības ieguvei.

Daugavpils Pedagoģiskā universitāte organizē savu darbu sabiedrības interesēs, informē sabiedrību par savu darbību, par studiju un zinātnisko pētījumu virzieniem un iespējām, piedāvā sabiedrībai iegūtās zinātniskās, mākslinieciskās un profesionālās atziņas, metodes un pētījumu rezultātus.

9. Daugavpils Pedagoģiskā universitāte paredz zinātniskās pētniecības darba veikšanu un zinātniskā grāda iegūšanu.

Daugavpils Pedagoģiskā universitāte rūpējas par jauno zinātnieku gatavošanu, paplašinot doktorantūru, izveidojot jaunas promociju un habilitācijas padomes, dod iespēju zinātniekiem iekļauties pasaules akadēmiskajos procesos.

III. DARBĪBAS PRINCIPI UN FORMAS

10. Daugavpils Pedagoģiskā universitāte saskaņā ar Augstskolu likumu, atbilstoši savam mērķim un uzdevumiem:

- patstāvīgi nosaka studiju virzienus, saturu un formu, studējošo uzņemšanas papildu noteikumus, imatrikulācijas kārtību, kā arī Daugavpils Pedagoģiskās universitātes zinātniskā darba pamatvirzienus;

- veic promociju un habilitāciju, piešķir kvalifikāciju, izsniedz attiecīgus Daugavpils Pedagoģiskās universitātes diplomus, kas atzīti Latvijas Republikā.

11. Daugavpils Pedagoģiskās universitātes darbība pamatojas uz šādiem principiem:

- izziņas, studiju un zinātniskā darba brīvība: studiju kursu, programmu un zinātniskā darba satura un metožu brīva izvēle, zinātniskā viedokļa un pētījumu rezultātu brīva paušana (publicēšana), ja šī brīvība nav pretrunā ar ētikas normām, citu personu tiesībām un Latvijas Republikas likumdošanu;

- studiju un zinātniskā darba vienotība;

- studiju un zinātniskā darba saskaņošana ar sabiedrības vajadzībām un prasībām.

12. Saistībā ar studijām un zinātnisko darbību Daugavpils Pedagoģiskajai universitātei ir tiesības:

- slēgt līgumus ar citām mācību un zinātniskām iestādēm Latvijā un ārvalstīs;

- darboties nacionālos un starptautiskos fondos un projektos;

- rīkot kongresus, konferences un citas sanāksmes;

- organizēt kursus un lekcijas;

- veikt uzņēmējdarbību un izdevējdarbību;

- dibināt fondus, biedrības, atvērt nodaļas un filiāles;

- izsludināt konkursus.

13. Daugavpils Pedagoģiskā universitāte patstāvīgi nosaka savu organizatorisko un pārvaldes struktūru, veido personālsastāvu.

14. Daugavpils Pedagoģiskā universitāte nosaka savu iekšējo kārtību.

15. Daugavpils Pedagoģiskā universitāte dod iespēju iegūt akadēmisko un profesionālo augstāko izglītību jebkuram Latvijas pastāvīgajam iedzīvotājam neatkarīgi no dzimuma, sociālā un mantiskā stāvokļa, rases un nacionālās piederības, politiskajiem uzskatiem un reliģiskās pārliecības, nodarbošanās un dzīves vietas. Uz tiesībām studēt Daugavpils Pedagoģiskajā universitātē var pretendēt arī ārvalstnieki.

IV. DAUGAVPILS PEDAGOĢISKĀS UNIVERSITĀTES PĀRSTĀVĪBAS, VADĪBAS UN LĒMĒJINSTITŪCIJAS

16. Daugavpils Pedagoģiskās universitātes pārstāvības, vadības un galvenās lēmējinstitūcijas ir:

- Satversmes sapulce;

- Senāts;

- rektors;

- Revīzijas komisija;

- Šķīrējtiesa.

17. Pārējās pārstāvības un vadības institūcijas, kas organizē Daugavpils Pedagoģiskās universitātes administratīvo vadību, ir:

- prorektori;

- izpilddirektors;

- direktors;

- Mācību padome;

- Zinātnes padome;

- Saimniecības padome.

18. Satversmes sapulce ir Daugavpils Pedagoģiskās universitātes pilnvarota augstākā koleģiālā pārstāvības vadības un lēmējinstitūcija, kuru uz trim gadiem ievēlē, aizklāti balsojot, no

- profesoriem un pārējā akadēmiskā personāla -140 pārstāvjus (70%),

- studējošajiem - 30 pārstāvjus (15%),

- citām darbinieku grupām - 30 pārstāvjus (15%).

Ja ievēlētie pārstāvji pārtrauc darba (studiju) attiecības ar Daugavpils Pedagoģisko universitāti, tad triju mēnešu laikā no attiecīgās personāla grupas Satversmes sapulcē ievēlē citus pārstāvjus.

18.1. Satversmes sapulce:

- pieņem un izdara grozījumus Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Satversmi;

- apstiprina Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Senātu, izdara un apstiprina grozījumus Senāta nolikumā;

- ievēlē un atsauc rektoru;

- noklausās rektora pārskatu;

- ievēlē Revīzijas komisiju;

- ievēlē Šķīrējtiesu;

- apstiprina Revīzijas komisijas un Šķīrējtiesas nolikumus;

- apstiprina izmaiņas Satversmes sapulcē.

Satversmes sapulce ir tiesīga pieņemt izskatīšanai un izlemšanai arī citus konceptuālus Daugavpils Pedagoģiskās universitātes darbības un attīstības jautājumus.

18.2. Satversmes sapulci sasauc rektors vai Senāts ne retāk kā reizi trijos gados. Satversmes ārkārtas sapulce jāsasauc agrāk, ja to pieprasa Senāts, rektors vai arī ne mazāk par vienu trešdaļu no Satversmes sapulces delegātu skaita.

18.3. Satversmes sapulces darbību nosaka Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Satversmes sapulces nolikums.

19. Senāts ir Daugavpils Pedagoģiskās universitātes personāla koleģiāla vadības un lēmējinstitūcija, kas apstiprina kārtību un noteikumus, kuri regulē visas augstskolas darbības sfēras.

19.1. Senātu apstiprina Satversmes sapulce uz trim gadiem: 17 no Daugavpils Pedagoģiskās universitātes akadēmiskā personāla, tajā skaitā 6 - 8 no dekāniem, katedru, nodaļu zinātnisko iestāžu vadītājiem; ne mazāk kā pusei no akadēmiskā personāla jābūt profesoriem un asociētiem profesoriem; 2 locekļus Senātā ievēlē no studentiem un 4 no pārvaldes personāla pēc vadības ieteikuma.

Akadēmiskā personāla, kā arī pārvaldes personāla pārstāvjus Senātā deleģē attiecīgās kategorijas personāla pārstāvju sapulces.

Studentu pārstāvjus Senātā deleģē studentu pašpārvalde.

19.2. Senāts saskaņā ar universitātes darbības galvenajiem virzieniem var veidot pastāvīgas komisijas, kas izstrādā priekšlikumus vai arī dod atzinumus par savai kompetencei atbilstošiem lēmumu projektiem.

Komisiju darbības kārtību reglamentē Senāta apstiprināti nolikumi.

19.3. Senāta sēdes vada Senāta priekšsēdētājs vai vietnieks.

Senāta darbību reglamentē nolikums, ko apstiprina Satversmes sapulce.

19.4. Senātā pieņemtos lēmumus var pārsūdzēt Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Šķīrējtiesā, vienas nedēļas laikā pēc Senāta sēdes iesniedzot iesniegumu ar motivētu lēmuma atcelšanas prasību. Kārtējā Senāta sēdē Šķīrējtiesa ziņo par iesnieguma izskatīšanas rezultātiem. Ja protestu Šķīrējtiesa atzīst par pamatotu, jautājumu Senātā izskata atkārtoti, ja atzīst par nepamatotu, Senāta lēmums paliek spēkā.

19.5. Senāta (kā arī Satversmes sapulces) darbu organizē un nodrošina Senāta vadība : priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks un sekretārs.

Rektors var apturēt Senāta lēmuma darbību tūlīt pēc tā pieņemšanas, ja lēmums ir pretrunā ar Latvijas Republikas likumdošanu vai Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Satversmi.

19.6. Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Senāts :

-ievēlē un atsauc Senāta priekšsēdētāju un vietnieku;

-apstiprina:

studiju programmas;

Senāta sekretāru pēc Senāta priekšsēdētāja priekšlikuma;

prorektorus un patstāvīgo iestāžu direktorus, nodaļas vadītājus - pēc rektora priekšlikuma;

dekānus un institūtu direktorus - pēc attiecīgo fakultāšu un institūtu domju priekšlikuma;

Daugavpils Pedagoģiskās universitātes struktūrvienību, padomju un tās pārziņā esošo biedrību un citu veidojumu statūtus un nolikumus;

Daugavpils Pedagoģiskajā universitātē dibināto biedrību un uzņēmumu statūtus;

nolikumu par akadēmiskajiem amatiem;

studentu pašpārvaldes nolikumu;

konceptuālus studiju procesu reglamentējošus dokumentus;

Daugavpils Pedagoģiskās universitātes budžetu;

padomnieku konventa nolikumu un sastāvu;

padomdevēju padomes nolikumu;

iekšējās darba kārtības noteikumus;

- lemj par universitātei nozīmīgiem akadēmiskās un zinātniskās darbības jautājumiem.

20. Rektors īsteno Daugavpils Pedagoģiskās universitātes administratīvo vadību un bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Daugavpils Pedagoģisko universitāti. Rektors pārzina un vada universitātes darbību, kā arī ir atbildīgs par to, īstenojot šīs Satversmes prasības, Satversmes sapulces un Senāta lēmumus.

Savas kompetences ietvaros rektors izdod rīkojuma dokumentus. Rektoru ievēlē Satversmes sapulce no profesoriem, asociētajiem profesoriem un docentiem uz termiņu, kas nepārsniedz 5 gadus, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas.

Rektoru apstiprina Latvijas Republikas Ministru kabinets.

Rektors ierosina prorektoru skaitlisko sastāvu un nosaka prorektoru kompetenci.

Universitātes darbības koordinēšanai rektors var veidot padomdevēju padomi, kuras nolikumu apstiprina Senāts.

21. Daugavpils Pedagoģiskās universitātes izpilddirektors un direktors savā darbībā pakļauti rektoram, viņu pienākumus nosaka atbilstoši nolikumi.

22. Mācību padome risina studiju organizācijas un koordinācijas jautājumus. Tā darbojas mācību prorektora vadībā, un tajā ietilpst fakultāšu dekāni, nodaļu vadītāji, kā arī citi ar studiju darba organizāciju saistītie speciālisti un studentu pārstāvji. Padomes sastāvu un nolikumu apstiprina Senāts.

23. Zinātnes padome risina pētnieciskā darba organizācijas un koordinācijas jautājumus. Tā darbojas prorektora vadībā, un tajā ietilpst zinātnisko tēmu un līgumdarbu vadītāji, kā arī citi zinātnes darba vadības un organizēšanas speciālisti.Padomes sastāvu un nolikumu apstiprina Senāts.

24. Saimniecības padome pārzina Daugavpils Pedagoģiskās universitātes saimniecisko darbību. Tā darbojas direktora vadībā, un tajā ietilpst prodekāni, galvenais grāmatvedis, saimniecības daļas vadītājs un citi saimnieciskā darba vadības un organizācijas speciālisti. Padomes sastāvu un nolikumu apstiprina Senāts.

25. Revīzijas komisiju piecu līdz septiņu cilvēku sastāvā no universitātes akadēmiskā un palīgpersonāla vidus ievēlē uz trim gadiem Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Satversmes sapulce. Revīzijas komisija ir tiesīga pārbaudīt visu Daugavpils Pedagoģiskās universitātes darbības sfēru atbilstību spēkā esošajiem likumdošanas aktiem, Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Satversmei un vadības institūciju lēmumiem, kā arī iepazīties ar visiem dokumentiem, kas attiecas uz Daugavpils Pedagoģiskās universitātes finansiālo un saimniecisko darbību. Par pārbaudes rezultātiem komisija ziņo Senātam. Revīziju veikšanai komisija var pieaicināt attiecīgus speciālistus.

26. Šķīrējtiesu piecu cilvēku sastāvā no akadēmiskā personāla vidus ievēlē Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Satversmes sapulce. Šķīrējtiesa izskata strīdus starp universitātes amatpersonām, kā arī struktūrvienību pārvaldes institūcijām, kas atrodas pakļautības attiecībās.

Šķīrējtiesas locekļi par savu darbu atbild Satversmes sapulcei, un pēc darba devēja iniciatīvas no darba viņus var atbrīvot tikai ar tās piekrišanu.

Šķīrējtiesas nolikumu apstiprina Satversmes sapulce.

V. DAUGAVPILS PEDAGOĢISKĀS UNIVERSITĀTES STRUKTŪRVIENĪBAS

27. Daugavpils Pedagoģiskās universitātes izglītības un zinātniskā darba struktūrvienības var būt: katedras, profesoru grupas, zinātniskās laboratorijas, institūti, fakultātes, nodaļas. Savu uzdevumu veikšanai Daugavpils Pedagoģiskajai universitātei ir tiesības veidot citas struktūrvienības.

28. Daugavpils Pedagoģiskās universitātes struktūrvienībām var būt arī juridiskās personas statuss.

29. Daugavpils Pedagoģiskās universitātes struktūrvienības var tikt izveidotas, reorganizētas vai likvidētas ar Senāta lēmumu, un to darbību reglamentē Senāta apstiprināts nolikums. Daugavpils Pedagoģiskās universitātes struktūrvienību darbību, kurām ir juridiskas personas statuss, reglamentē likumdošanas akti un nolikums, kuru pēc akceptēšanas Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Senātā un izvērtēšanas Augstākās izglītības padomē, apstiprina Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministrs.

30. Katedra ir Daugavpils Pedagoģiskās universitātes studiju un pētniecības darba vienība, kas veido, organizē un realizē studiju programmas un veic zinātniskos pētījumus kādā no zinātnes apakšnozarēm.

Katedras izveido, reorganizē un likvidē ar Senāta lēmumu pēc fakultātes domes vai mācību prorektora priekšlikuma.

Tās darbību nosaka un vada katedras akadēmiskā personāla sēde. Tā ir tiesīga patstāvīgi izlemt visus darbības jautājumus, kas nav nodoti fakultātes domes vai Senāta pārziņā. Akadēmiskā personāla sēde no profesoru un docentu vidus izvirza katedras vadītāju, kuru atklāta konkursa kārtībā ievēlē fakultātes dome uz sešiem gadiem un apstiprina Senāts. Vispārējo, kā arī nodaļu katedru vadītājus atklāta konkursa kārtībā ievēlē Senāts. Docentus un vadošos pētniekus atkārtoti šajos amatos neievēlē.

Katedras vadītājs ir oficiālais katedras pārstāvis visās tās lietās.

Katedra ir tiesīga patstāvīgi izlemt visus akadēmiskās un zinātniskās darbības jautājumus, kas saskaņā ar Satversmi nav nodoti fakultātes domes vai Senāta pārziņā.

Katedras var izveidot savas struktūrvienības.

Katedru nolikumus apstiprina fakultāšu domes, vispārējo katedru nolikumus - Senāts.

31. Profesoru grupu ar katedras tiesībām un pienākumiem var izveidot profesors vai asociētais profesors, ja finansējums viņa vadītajās studiju programmās un zinātniskajās tēmās ļauj pieņemt darbā ne mazāk kā trīs docētājus vai zinātniskos darbiniekus.

Profesoru grupu apstiprina ar Senāta lēmumu pēc konkrēta profesora vai asociētā profesora priekšlikuma. Tā beidz savu darbību bez īpaša Senāta lēmuma, profesoram (asociētam profesoram) beidzot darbu Daugavpils Pedagoģiskajā universitātē vai izbeidzoties finansējuma avotam.

Par profesoru grupas akadēmisko un zinātnisko darbību vienpersonīgi atbild tās vadītājs.

32. Zinātniskā laboratorija ir Daugavpils Pedagoģiskās universitātes pētnieciskā darba pamatvienība, kas realizē pētniecības darba programmas, veic pētījumus kādā no zinātnes apakšnozarēm un piedalās studiju programmu realizēšanā. Laboratoriju izveido, reorganizē un likvidē pēc fakultātes vai institūta domes priekšlikuma. Tās nolikumu apstiprina Senāts.

33. Institūts un tam pielīdzināta iestāde ir studiju un zinātniskā darba struktūrvienība, kas apvieno radniecīgas katedras vai zinātnisko pētījumu laboratorijas, piedalās atbilstošo fakultāšu studiju programmu īstenošanā, nosaka un realizē pētniecības programmas.

Lēmumu par institūta dibināšanu pieņem Senāts pēc katedras (laboratorijas) vai fakultātes ierosinājuma, ja tā sastāvs atbilst promocijas padomes veidošanas prasībām attiecīgajā zinātnes nozarē. Ņemot vērā uzdevumu nozīmīgumu un pētījumu apjomu, institūtus veido fakultātēs vai kā patstāvīgas Daugavpils Pedagoģiskās universitātes struktūrvienības.

Patstāvīga institūta darbību vada un pārzina dome un direktors. Institūta domi veido visi tā profesori un asociētie profesori, kā arī pārējā akadēmiskā personāla ievēlēti pārstāvji.

Institūta direktoru ievēlē no profesoru vai vadošo pētnieku (docentu) vidus uz pieciem gadiem, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas.

Institūta darbību nosaka nolikums, ko apstiprina Senāts.

Institūti ar juridiskas personas statusu patstāvīgi veido savu struktūru.

34. Fakultāte ir struktūrvienība, kas apvieno un organizē viena zinātnes, mākslas vai profesijas virziena vai vairāku virzienu studijas un zinātnisko darbību. Fakultāte izstrādā un koordinē profesionālās un akadēmiskās izglītības programmas, kā arī koordinē fakultātes pētniecības programmas, nodrošina nepieciešamos apstākļus katedru un citu struktūrvienību darbībai.

34.1. Fakultātes darbību vada un pārzina fakultātes dome un dekāns. Fakultātes dome no akadēmiskā personāla ievēlē domes priekšsēdētāju, sekretāru, dekānu, katedru vadītājus, docentus, vadošos pētniekus, lektorus, pētniekus un asistentus. Pēc katedru priekšlikuma tā apstiprina kandidātus zinātniskajai un pedagoģiskajai darbībai.

Dome izlemj mācību procesa, fakultātes saimnieciskās, finansiālās un citas darbības jautājumus vai arī to virzīšanu uz Senātu. Dome ir tiesīga ierosināt mācībspēku un zinātnieku atstādināšanu no amata.

Fakultātes domi veido atbilstoši fakultātes nolikumam.

34.2. Dekānu ievēlē fakultātes dome atklātā konkursā uz 5 gadiem ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Ievēlēšanas kārtību nosaka nolikums par fakultāti.

Dekāns ir oficiālais fakultātes pārstāvis. Viņš gādā par domes sēžu sagatavošanu, lēmumu izpildi, atbild par studiju un zinātniskā darba organizāciju, bakalaura un maģistra grādu piešķiršanu, fakultātes saimniecisko un finansiālo darbību.

Fakultātes lietvedību pārzina pārvaldes sekretārs (ņi).

Fakultātes darbību nosaka nolikums, ko apstiprina Senāts.

35. Daugavpils Pedagoģiskās universitātes struktūrvienība var būt arī nodaļa, kuras darbību nosaka Augstskolu likums un Senātā apstiprināts nolikums.

VI. PERSONĀLS

36. Daugavpils Pedagoģiskās universitātes personālu veido:

- akadēmiskais personāls, kuram Daugavpils Pedagoģiskā universitāte ir pamatdarba vieta;

- vispārējais personāls, kuram Daugavpils Pedagoģiskā universitāte ir pamatdarba vieta;

- pilna laika studējošie (studenti, maģistranti, doktorandi).

37. Daugavpils Pedagoģiskās universitātes personāla tiesības un pienākums ir sekmēt studiju un pētniecības darba brīvību, veicināt atklātumu Daugavpils Pedagoģiskās universitātes pārvaldē un tās lietu kārtošanā. Personālam darba pienākumi jāpilda tā, lai Daugavpils Pedagoģiskā universitāte spētu īstenot savus uzdevumus, lai netiktu pārkāptas nevienas citas personas tiesības un netiktu traucēta amata vai darba pienākumu izpilde.

Personālam ir tiesības saskaņā ar šo Satversmi noteiktā kārtībā piedalīties Daugavpils Pedagoģiskās universitātes vadības un pašpārvaldes lēmumu un Daugavpils Pedagoģiskās universitātes iekšējās kārtības noteikumu izstrādāšanā, piedalīties un tikt uzklausītam Daugavpils Pedagoģiskās universitātes koleģiālo vadības institūciju sēdēs un lēmumu pieņemšanā, kas skar personāla intereses.

Personālam ir tiesības piedalīties Daugavpils Pedagoģiskās universitātes pašpārvaldes institūciju vēlēšanās un tikt ievēlētam tajās.

38. Daugavpils Pedagoģiskās universitātes vadības pienākums ir rūpēties par personāla darba apstākļiem, kā arī nodrošināt tam iespēju celt kvalifikāciju un pārkvalificēties.

39. Personāls ir atbildīgs par savu pienākumu pildīšanu. Kārtību, kādā kvalificējami pārkāpumi un piemērojami sodi par pienākumu nepildīšanu, nosaka Senāts, ievērojot spēkā esošos likumdošanas aktus.

40. Personāla darba samaksas principus nosaka Senāts.

Darba samaksas likmes nedrīkst būt mazākas par Ministru kabineta noteiktajām.

VII. AKADĒMISKAIS PERSONĀLS

41. Daugavpils Pedagoģiskās universitātes akadēmisko personālu veido:

profesori, asociētie profesori;

- docenti, vadošie pētnieki;

- lektori, pētnieki;

- asistenti.

Akadēmiskais personāls veic zinātniskus pētījumus un izglīto studējošos.

Uzdevumu apjomu katrā no pamatdarbības veidiem nosaka Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Senāts.

42. Vēlētos profesora, asociētā profesora, docenta un administratīvos amatus (rektors, prorektors, dekāns) Daugavpils Pedagoģiskajā universitātē var ieņemt līdz 65 gadu vecumam. Ar pensionēto akadēmisko personālu rektors var slēgt individuālus līgumus.

43. Par īpašu ieguldījumu augstākajā izglītībā profesoriem un asociētajiem profesoriem, sasniedzot pensijas vecumu, var piešķirt goda nosaukumu - emeritus profesors.

44. Daugavpils Pedagoģiskās universitātes profesori un asociētie profesori

44.1. Profesors ir savā nozarē starptautiski atzīts speciālists, kas veic mūsdienu līmenim atbilstošu zinātniskās pētniecības vai mākslinieciskās jaunrades darbu un nodrošina augstas kvalitātes studijas attiecīgajā zinātnes vai mākslas apakšnozarē. Par Daugavpils Pedagoģiskās universitātes profesoru var ievēlēt personu ar habilitētā doktora grādu. Mākslas specialitātēs profesora amatā var ievēlēt personas, kuru mākslinieciskās jaunrades darba rezultāti atbilst Daugavpils Pedagoģiskās universitātes nolikumam par akadēmiskajiem amatiem.

Profesoru ievēlē uz sešiem gadiem attiecīgās zinātnes nozares paplašināta habilitācijas padome. Profesoru vietu skaitu Daugavpils Pedagoģiskajā universitātē nosaka Izglītības un zinātnes ministrija.

44.2. Profesoru galvenie uzdevumi ir:

- augsti kvalificētu lekciju lasīšana, studiju, nodarbību un pārbaudījumu pārraudzība savā studiju kursā;

- pētniecības darba vadīšana zinātnes apakšnozarē vai mākslinieciskās jaunrades vadīšana nozarē, kas atbilst profesora štata vietas nosaukumam;

- doktora līmeņa studiju un pētniecības darba vadīšana zinātnes apakšnozarē vai mākslinieciskās jaunrades vadīšana nozarē, kas atbilst profesora štata vietas nosaukumam;

- piedalīšanās studiju programmu, augstskolu un to struktūrvienību darba un kvalitātes vērtēšanā;

- jaunās zinātnieku, mākslinieku un docētāju paaudzes gatavošana.

44.3. Par Daugavpils Pedagoģiskās universitātes asociēto profesoru var ievēlēt personu ar habilitētā doktora vai - pirmo reizi - ar doktora grādu. Atkārtota ievēlēšana iespējama, ja asociētais profesors pirmā termiņa laikā ieguvis habilitētā doktora grādu. Mākslas specialitātēs asociētā profesora amatā var strādāt arī personas, kuru mākslinieciskās jaunrades darba rezultāti atbilst Daugavpils Pedagoģiskās universitātes nolikumam par akadēmiskajiem amatiem. Asociēto profesoru ievēlē uz sešiem gadiem attiecīgās nozares paplašināta habilitācijas padome. Asociēto profesoru vietu skaitu pēc rektora un Mācību padomes ieteikuma nosaka Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Senāts.

44.4. Asociētā profesora galvenie uzdevumi ir:

- aktīvs pētniecības darbs zinātnes apakšnozarē vai mākslinieciskās jaunrades nozarē, kas atbilst asociētā profesora štata vietas nosaukumam;

- pētniecības darba vadīšana doktora un maģistra grāda iegūšanai;

- izglītojošā darba, īpaši augstākā posma studiju nodarbību un pārbaudījumu vadīšana attiecīgajā kursā, lekciju lasīšana;

- jaunās zinātnieku, mākslinieku un docētāju paaudzes izglītošana un atbalstīšana.

45. Daugavpils Pedagoģiskās universitātes docenti un vadošie pētnieki

45.1. Par docentu var ievēlēt personu ar habilitētā doktora vai doktora grādu. Mākslas specialitātēs docenta amatā var ievēlēt personas, kuru mākslinieciskās jaunrades darba rezultāti atbilst Daugavpils Pedagoģiskās universitātes nolikumam par akadēmiskajiem amatiem. Docentu ievēlē uz sešiem gadiem fakultātes vai institūta dome, ja šo institūciju locekļu kvalifikācija atbilst promocijas padomes prasībām, vai Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Senāts.

45.2. Docentu galvenie uzdevumi ir:

- pētniecības darbs zinātnes apakšnozarē vai mākslinieciskā jaunrade, kas atbilst docenta štata vietas nosaukumam;

- lekciju lasīšana, nodarbību vadīšana, eksāmenu un pārbaudījumu organizēšana savā studiju programmā (kursā, nozarē), īpaši tās pamatkursos.

45.3. Par vadošo pētnieku var ievēlēt personu ar habilitētā doktora vai doktora grādu. Vadošo pētnieku ievēlē fakultātes vai institūta dome. Rektors slēdz ar viņu darba līgumu konkrēta zinātniskā projekta (granta, līgumdarba) veikšanai.

45.4. Vadošo pētnieku galvenie uzdevumi ir:

- patstāvīgi veikt zinātniskos pētījumus attiecīgajās zinātnes apakšnozarēs;

- vadīt citu zinātnieku pētniecības darbu.

46. Daugavpils Pedagoģiskās universitātes lektori un pētnieki

46.1. Lektora amatā var ievēlēt personas ar habilitētā doktora, doktora vai maģistra grādu. Lektorus ievēlē uz sešiem gadiem fakultātes vai institūta dome.

46.2. Lektoru galvenie uzdevumi ir:

- pētniecības darbs atbilstošajā zinātnes apakšnozarē;

- lekciju lasīšana, semināru, praktisko nodarbību un laboratorijas darbu vadīšana, pārbaudījumu organizēšana savā studiju programmā.

46.3. Pētnieka amatā var ievēlēt personas ar habilitētā doktora, doktora vai maģistra grādu. Pētnieku ievēlē fakultātes vai institūta dome. Rektors slēdz ar viņu darba līgumu konkrētam zinātniskā projekta (granta, līgumdarba) veikšanai.

46.4. Pētnieku galvenais uzdevums ir kvalificēti veikt zinātniskos pētījumus attiecīgajā zinātnes apakšnozarē.

47. Asistenti

47.1. Asistenta amatā var ievēlēt personas ar doktora vai maģistra grādu. Asistentus ievēlē uz sešiem gadiem fakultātes vai institūta dome un ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas, ja pretendentam nav doktora grāda.

47.2. Asistenta galvenie uzdevumi ir:

- pētniecības darbs atbilstošajā zinātnes apakšnozarē;

- semināru, praktisko darbu un laboratorijas darbu vadīšana;

- prakšu, kursadarbu un projektu vadīšana;

- kontroldarbu un patstāvīgo darbu pārbaude;

- pārbaudījumu organizēšana.

48. Profesionālo studiju akadēmiskais personāls

Profesionālo studiju profila programmu realizācijai:

- asociētā profesora amatu var ieņemt persona ar doktora grādu un piecu gadu praktiskā darba pieredzi savā nozarē;

- docenta, lektora un asistenta amatu var ieņemt persona ar augstāko izglītību bez zinātniskā grāda, bet ar pietiekamu praktiskā darba pieredzi.

49. Viesprofesori, viesdocenti un vieslektori

Ja Daugavpils Pedagoģiskajā universitātē ir brīva attiecīga štata vieta, Senāts pēc fakultātes domes ierosinājuma var nolemt neizsludināt konkursu, bet pieņemt darbā uz laiku līdz diviem gadiem viesprofesoru, viesdocentu vai vieslektoru. Viņu tiesības, pienākumi un atalgojums ir tāds pats kā profesoriem, docentiem un lektoriem, bet viņi nevar piedalīties vadības institūciju darbā.

50. Akadēmiskā personāla atvaļinājumi

Akadēmiskajam personālam ik gadu pienākas apmaksāts astoņu nedēļu atvaļinājums, bet ik pēc sešiem gadiem - apmaksāts sešu kalendāro mēnešu akadēmiskais atvaļinājums zinātniskiem pētījumiem vai zinātniskā darba veikšanai ārpus savas darba vietas.

Akadēmiskajam personālam ir tiesības vienu reizi saņemt apmaksātu trīs mēnešu studiju atvaļinājumu doktora disertācijas vai sešu mēnešu atvaļinājumu habilitācijas disertācijas sagatavošanai.

VIII. VISPĀRĒJAIS DAUGAVPILS PEDAGOĢISKĀS UNIVERSITĀTES PERSONĀLS

51. Darba līgumu slēgšanas kārtību ar mācību palīgpersonālu, administratīvo, tehnisko, saimniecisko un citu personālu Daugavpils Pedagoģiskā universitāte nosaka patstāvīgi, ievērojot spēkā esošos darba likumdošanas aktus.

IX. STUDIJAS

52. Daugavpils Pedagoģiskajā universitātē studējošie ir:

- bakalauru un maģistru studiju programmu studējošie;

- profesionālo studiju programmu studējošie;

- doktorandi.

53. Daugavpils Pedagoģiskajā universitātē studējošie ir tiesīgi:

- iegūt ar bakalaura vai maģistra diplomu (grādu) apstiprinātu akadēmisko izglītību;

- iegūt doktora zinātnisko grādu;

- iegūt augstāko profesionālo izglītību;

- saņemt informāciju, kas saistīta ar studiju procesu;

- izvēlēties studiju kursus;

- noteiktā kārtībā izmantot Daugavpils Pedagoģiskās universitātes telpas, bibliotēkas, iekārtas un aparatūru, kultūras, sporta un medicīnas objektus;

- noteiktā kārtībā pārtraukt un atsākt studijas;

- noteiktā kārtībā kā klausītājiem apmeklēt citu augstskolu (arī ārvalstu) mācību pasākumus un kārtot nepieciešamos pārbaudījumus;

- vēlēt un tikt ievēlētiem studējošo pašpārvaldē, līdzdarboties visu līmeņu Daugavpils Pedagoģiskās universitātes pašpārvaldes institūcijās;

- brīvi paust un aizstāvēt savas domas un uzskatus;

- dibināt biedrības, pulciņus un klubus.

54. Ārvalstniekiem studijas Daugavpils Pedagoģiskajā universitātē notiek saskaņā ar Augstskolu likuma 83.pantu.

55. Mācību maksu Daugavpils Pedagoģiskajā universitātē pilnīgi vai daļēji sedz valsts, kā arī juridiskas vai fiziskas personas saskaņā ar līgumiem, kurus Daugavpils Pedagoģiskā universitāte noslēgusi ar studējošajiem.

X. STUDĒJOŠO PAŠPĀRVALDE

56. Daugavpils Pedagoģiskās universitātes studentiem, maģistrantiem un doktorandiem ir sava pašpārvalde, kas darbojas saskaņā ar Senāta apstiprinātu nolikumu. Pašpārvaldei var būt juridiskas personas tiesības.

57. Daugavpils Pedagoģiskās universitātes studējošo pašpārvalde:

- aizstāv un pārstāv studējošo intereses akadēmiskās, materiālās un kultūras dzīves jautājumos Daugavpils Pedagoģiskajā universitātē un citās valsts institūcijās;

- reprezentē Daugavpils Pedagoģiskās universitātes studējošos Latvijā un ārvalstīs;

- nosaka studentu ievēlēšanas kārtību Daugavpils Pedagoģiskās universitātes koleģiālajās institūcijās.

58. Daugavpils Pedagoģiskās universitātes vadības institūciju pienākums ir atbalstīt un sekmēt studējošo pašpārvaldes darbību.

59. Daugavpils Pedagoģiskajā universitātē studējošo pašpārvaldes tiesības.

Studējošo pašpārvaldei ir tiesības pieprasīt un saņemt informāciju un paskaidrojumus no jebkuras Daugavpils Pedagoģiskās universitātes struktūrvienības pilnvarotajiem pārstāvjiem visos jautājumos, kas skar studējošo intereses.

Studējošajiem Senātā ir atliekošā veto tiesības. Studējošo pašpārvaldes pārstāvjiem ir tiesības līdzdarboties Daugavpils Pedagoģiskās universitātes lēmējinstitūcijās, kā arī tiesības piedalīties kā novērotājiem ieskaitēs un eksāmenos.

XI. ZINĀTNISKĀ PĒTNIECĪBA

60. Zinātniskā pētniecība ir Daugavpils Pedagoģiskās universitātes darba neatņemama sastāvdaļa, tajā piedalās viss akadēmiskais personāls.

Tās mērķis ir zinātnisku atziņu iegūšana, mācību un studiju zinātniska pamatošana un tālāka attīstīšana, praktiski svarīgu uzdevumu risināšana ar pētnieciskām metodēm.

61. Atbilstoši zinātniskās pētniecības darbam iedalītajiem līdzekļiem zinātnisko darbu vadītāji patstāvīgi nosaka savu pētījumu tēmas un apjomu, pētījumu kopējos plānus Daugavpils Pedagoģiskajā universitātē koordinē un tēmu finansēšanas jautājumus izlemj Zinātnes padome.

62. Daugavpils Pedagoģiskā universitāte ne retāk kā vienu reizi gadā publicē apkopojošus materiālus par veiktajiem pētījumiem un nosūta tos citām augstskolām, kā arī Latvijas Zinātnes padomei, Izglītības un zinātnes ministrijai un citām ieinteresētajām valsts institūcijām.

63. Daugavpils Pedagoģiskajā universitātē darbojas habilitācijas un promocijas padomes, kas attiecīgajās zinātņu nozarēs piešķir habilitētā doktora un doktora grādus. Padomju darbības nolikumus apstiprina Zinātnes padome.

XII. DAUGAVPILS PEDAGOĢISKĀS UNIVERSITĀTES ĪPAŠUMS, FINANSES UN SAIMNIECISKĀ DARBĪBA

64. Daugavpils Pedagoģiskajai universitātei var būt:

- kustamais īpašums;

- nekustamais īpašums, tai skaitā zeme;

- intelektuālais īpašums;

- naudas līdzekļi Latvijā un ārvalstīs.

65. Daugavpils Pedagoģiskās universitātes īpašumu veido:

- ar Ministru kabineta lēmumu Daugavpils Pedagoģiskajai universitātei nodotā nošķirtā valsts īpašuma daļa;

- zeme, kustamais un nekustamais īpašums, kuru dāvinājušas fiziskas un juridiskas personas vai arī kuru Daugavpils Pedagoģiskā universitāte iegādājusies par pašu nopelnītiem vai valsts iedalītiem budžeta līdzekļiem;

- Daugavpils Pedagoģiskās universitātes intelektuālais īpašums saskaņā ar likumu "Par autortiesībām un blakustiesībām".

66. Daugavpils Pedagoģiskajai universitātei ir tiesības rīkoties ar savu īpašumu Satversmē norādīto mērķu sasniegšanai.

67. Daugavpils Pedagoģiskās universitātes valdījumā vai lietošanā nodotā valsts īpašuma pārvaldīšanas kārtību nosaka un šā īpašuma izmantošanu kontrolē attiecīgās valsts institūcijas saskaņā ar izglītības un zinātnes ministra apstiprinātu nolikumu.

68. Daugavpils Pedagoģiskās universitātes budžeta veidošanu, tā struktūru un izmantošanu nosaka Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Senāts.

69. Daugavpils Pedagoģiskās universitātes budžetu veido:

- Daugavpils Pedagoģiskās universitātes pamatdarbībai paredzētā dotācija no valsts budžeta izglītībai;

- dotācija no valsts budžeta, kuru, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju, Latvijas Zinātnes padome iedala Daugavpils Pedagoģiskajai universitātei zinātnes finansēšanai;

- maksas pakalpojumi, maksas studijas un citi universitātes ieņēmumi.

70. Daugavpils Pedagoģiskajai universitātei ir tiesības:

- slēgt līgumus ar fiziskām un juridiskām personām, kā arī veikt citas juridiskas darbības saskaņā ar Augstskolu likumu un citiem normatīvajiem aktiem;

- izsludināt konkursus, pirkt un pārdot kustamo un nekustamo īpašumu, dažādu mantu un vērtspapīrus saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem un atbilstoši Daugavpils Pedagoģiskās universitātes darbības mērķim;

- veikt Daugavpils Pedagoģiskās universitātes profilam atbilstošu uzņēmējdarbību, kuras ienākumi ieskaitāmi universitātes budžetā tās attīstībai, kā arī ieguldīt iegūtos līdzekļus citos uzņēmumos atbilstoši Daugavpils Pedagoģiskās universitātes mērķim.

71. Daugavpils Pedagoģiskā universitāte ir atbrīvota no muitas nodokļa un nodevām, kā arī no nodokļiem par rekonstrukcijas materiālu un aprīkojuma importu.

Kā nodokļu maksātāja Daugavpils Pedagoģiskā universitāte ir pielīdzināma bezpeļņas organizācijām, un tai ir tiesības saņemt nodokļu atvieglojumus saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

XIII. STUDĒJOŠO KREDITĒŠANA

72. Studējošie var izmantot īpašu valsts kredītu no Ministru kabineta dibinātā Studiju fonda. Kredītu piešķiršanas un atmaksāšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi.

XIV. SATVERSMES PIEŅEMŠANAS UN GROZĪŠANAS KĀRTĪBA

73. Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Satversmi var pieņemt un grozīt tikai Daugavpils Pedagoģiskās universitātes personāla vairākuma atzīta un noteiktā kārtībā ievēlēta Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Satversmes sapulce.

74. Satversmes grozījumus var ierosināt:

- izglītības un zinātnes ministrs;

- Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Satversmes sapulce.

75. Satversmes sapulces ievēlēšanas kārtību un tās darba reglamentu nosaka Daugavpils Pedagoģiskās universitātes personāla referendumā atzīts Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Satversmes sapulces nolikums. Izmaiņas Satversmes sapulces nolikumā izdara ar Satversmes sapulces lēmumu.

76. Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Satversme un grozījumi tajā stājas spēkā pēc tam, kad tos apstiprinājusi Latvijas Republikas Saeima.


 
Tiesību akta pase
Izdevējs: SaeimaVeids: likumsPieņemts: 10.04.1997.Stājas spēkā: 17.04.1997.Zaudē spēku: 13.10.2001. Statuss:
zaudējis spēku
Tēma:  Izglītība, zinātne, sportsPublicēts: "Latvijas Vēstnesis", 98 (813), 17.04.1997., "Ziņotājs", 9, 08.05.1997.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
43030
17.04.1997
84
0
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)