1. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā veicama obligātā
veselības pārbaude un nodrošināma apmācība pirmās palīdzības
sniegšanā.
2. Obligātā veselības pārbaude (veselības pārbaude pirms darba
līguma noslēgšanas, iepriekšējā (pirmreizējā) veselības pārbaude
- mainot darba profilu, kā arī periodiskās veselības pārbaudes)
tiek izdarīta:
2.1. personām, kuru veselības stāvokli ietekmē vai var
ietekmēt veselībai kaitīgie darba vides faktori
(1.pielikums);
2.2. personām, kuras ir nodarbinātas vai tiks nodarbinātas
darbā īpašos apstākļos (2.pielikums);
2.3. personām, kuras ir nodarbinātas vai tiks nodarbinātas
darbā, kas saistīts ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai
(3.pielikums).
3. Darba devējs sastāda un apstiprina to personu sarakstu,
kuru darbs ir saistīts ar veselībai kaitīgo darba vides faktoru
iedarbību vai kuras ir nodarbinātas šo noteikumu 2. un
3.pielikumā noteiktajos darbos (turpmāk - darbinieki), kā arī
norāda attiecīgo darbinieku amatus un profesijas atbilstoši
Latvijas Republikas profesiju klasifikatoram.
4. Šo noteikumu 3.punktā minētais saraksts ir pārskatāms katru
gadu, un, ja nepieciešams, tajā izdarāmi attiecīgi grozījumi.
5. Darba devējs:
5.1. nosūta darbiniekus (arī personas pirms darba līguma
noslēgšanas) uz obligāto veselības pārbaudi ārstniecības
iestādē;
5.2. nodrošina apmācību pirmās palīdzības sniegšanā:
5.2.1. visiem darbiniekiem, kuru veselības stāvokli ietekmē
veselībai kaitīgie darba vides faktori vai kuri nodarbināti darbā
īpašos apstākļos;
5.2.2. 15 procentiem darbinieku, kuru darbs saistīts ar
iespējamu risku citu cilvēku veselībai.
6. Darba devējs apgādā darba vietas ar pirmās palīdzības
sniegšanai nepieciešamo medicīnisko materiālu minimumu
(4.pielikums).
7. Izmaksas, kas saistītas ar obligāto veselības pārbaudi
pirms darba līguma noslēgšanas, pēc savstarpējas vienošanās sedz
persona no saviem līdzekļiem vai darba devējs.
8. Izmaksas, kas saistītas ar darbinieku iepriekšējām
(pirmreizējām) un periodiskajām veselības pārbaudēm, sedz darba
devējs, izņemot šo noteikumu 10.punktā minētos gadījumus.
9. Izmaksas, kas saistītas ar darbinieku apmācību pirmās
palīdzības sniegšanā un attiecīgo medicīnisko materiālu iegādi,
sedz darba devējs.
10. Ja darbinieki veic darbu, kas ir saistīts ar iespējamu
risku citu cilvēku veselībai, bet nav saistīts ar veselībai
kaitīgo darba vides faktoru iedarbību vai netiek veikts īpašos
apstākļos, izmaksas par darbinieku iepriekšējām (pirmreizējām) un
periodiskajām veselības pārbaudēm pēc savstarpējas vienošanās
saskaņā ar darba līgumu sedz darbinieks vai darba devējs.
11. Līdz 1997.gada 1.aprīlim labklājības ministrs apstiprina
instrukcijas, kurās ir noteikti obligātās veselības pārbaudes
laikā veicamie izmeklējumi un speciālistu apskates, kā arī
medicīniski aizliegumi šo noteikumu 2.punktā minētajām personām
veikt attiecīgo darbu. Minētās instrukcijas publicējamas
laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".
1. pielikums
Ministru kabineta
1997.gada 4.marta noteikumiem nr.86
Nr.
p.k. |
Darba vides faktori |
Veicamo darbu vispārīgs
raksturojums |
Veselības pārbaužu
biežums |
|
1 |
2 |
3 |
4 |
| 1. |
Ķīmiskie
faktori |
|
|
| 1.1. |
Metāli un
metaloīdi |
|
|
| 1.1.1. |
Alumīnijs un tā
savienojumi |
Metālu sakausējumu
sausa slīpēšana, metālu pulveru iegūšana; alumīnija
savienojumu izmantošana |
| Reizi divos
gados |
| 1.1.2. |
Antimons un tā
savienojumi |
Iegūšana,
pārstrāde un izmantošana |
| Reizi divos
gados |
| 1.1.3. |
Arsēns un tā
savienojumi |
Organisko un
neorganisko arsēna savienojumu izmantošana; procesi, kas
saistīti ar arsēna izdalīšanos |
| Reizi gadā |
| 1.1.4. |
Bārijs un tā
savienojumi |
1. Šķīstošo bārija
savienojumu ražošana un izmantošana |
| Reizi gadā |
| |
|
2. Nešķīstošo
bārija savienojumu ražošana un izmantošana |
| Reizi divos
gados |
| 1.1.5. |
Berilijs un tā
savienojumi |
Metāliskā berilija
un tā savienojumu izmantošana; beriliju saturošu sakausējumu
ražošana un apstrāde; keramikas izstrādājumu ar berilija
oksīda piedevu mehāniska apstrāde |
| Reizi gadā |
| 1.1.6. |
Cinks un tā
savienojumi |
Izmantošana;
procesi, kas saistīti ar cinka un tā savienojumu
izdalīšanos |
| Reizi divos
gados |
| 1.1.7. |
Dzīvsudrabs un tā
savienojumi |
1. Dzīvsudraba
izmantošana ražošanas procesos; darbs ar aparatūru, kontakti
ar atklātu dzīvsudrabu; darbs ar dzīvsudraba taisngriežiem,
elektrības pārveidotājiem, sūkņiem; dzīvsudraba organisko
savienojumu izmantošana |
| Reizi gadā |
| |
2. Darbs ar
aparātiem, kuros izmantots dzīvsudrabs; darbs ar dzīvsudraba
amalgamu stomatoloģiskajos kabinetos; dzīvsudrabu saturošu
farmaceitisko un kosmētisko preparātu ražošana |
| Reizi divos
gados |
| 1.1.8. |
Fosfors un tā
savienojumi |
1. Dzeltenā
fosfora, tā savienojumu, fosfororganisko savienojumu, t.sk.
plastifikatoru, ražošana un izmantošana |
| Reizi gadā |
| 2. Sarkanā fosfora
izmantošana, fosfātu ieguve, ražošana un izmantošana |
| Reizi divos
gados |
| 1.1.9. |
Hroms un
hromskābe, to savienojumi un sakausējumi |
Izmantošana (t.sk.
vielas, kas satur hroma savienojumus blakuskomponentu
veidā) |
| Reizi gadā |
| 1.1.10. |
Kadmijs un tā
savienojumi |
Izmantošana |
Reizi gadā |
| 1.1.11. |
Kobalts un tā
savienojumi; analogi, arī cirkonija, molibdēna, titāna,
vanādija, volframa savienojumi |
Kobalta un tā
savienojumu izmantošana; kobaltavolframa, kobalta-titāna
sakausējumu iegūšana un izmantošana; titāna apstrāde;
ferrovanādija ražošana; vanādiju saturošu izdedžu
pārstrāde |
| Reizi gadā |
| 1.1.12. |
Litijs un tā
savienojumi |
Ražošana un
izmantošana |
Reizi gadā |
| 1.1.13. |
Mangāns un tā
savienojumi |
Ražošana un
izmantošana (t.sk. organiskie mangāna savienojumi);
metināšana; mangānu saturošu metālu kausēšana |
| Reizi divos
gados |
| 1.1.14. |
Niķelis un tā
savienojumi |
Izmantošana |
Reizi gadā |
| 1.1.15. |
Platīna grupas
metāli, sudrabs, zelts, to savienojumi un sakausējumi |
Izmantošana darba
procesā |
Reizi divos
gados |
| 1.1.16. |
Retzemju elementi:
lantāns, cēzijs |
Ražošana, kas
saistīta ar šo elementu un to savienojumu aerosolu
izdalīšanos |
| Reizi divos
gados |
| 1.1.17. |
Selēns, telūrs un
to savienojumi |
Ražošana un
izmantošana |
Reizi divos
gados |
| 1.1.18. |
Sērs un tā
savienojumi, t.sk. sērogleklis |
Procesi, kas
saistīti ar sēra dioksīda, sērskābes anhidrīda, sērūdeņraža,
kā arī sērorganisko savienojumu, sēroglekļa izdalīšanos |
| Reizi divos
gados |
| 1.1.19. |
Svins, tā
neorganiskie un organiskie savienojumi, t.sk.
tetraetilsvins |
1. Darbs, kas
saistīts ar svina un to saturošu neorganisku savienojumu
izmantošanu; krāsošana ar svinu saturošām krāsām; svina
izstrādājumu izgatavošana (izņemot otrajā piemērā minētos
darbus) |
| Reizi gadā |
| 2. Neliela
daudzuma svina kausēšana, lodēšana; poligrāfiskā
ražošana |
| Reizi divos
gados |
| 3. Tetraetilsvina
un etilēto šķīdumu ražošana, maisīšana un pievienošana
degvielai; etilētā benzīna lietošana |
| Reizi gadā |
| 1.1.20. |
Tallijs un tā
savienojumi |
Ražošana un
izmantošana; monokristālu audzēšana |
| Reizi gadā |
| 1.2. |
Halogēnu
neorganiskie savienojumi |
|
|
| 1.2.1. |
Broms un tā
savienojumi |
Ražošana un
izmantošana |
Reizi divos
gados |
| 1.2.2. |
Fluors un tā
savienojumi |
Ražošana un
izmantošana; alumīnija ražošana ar elektrolīzes metodi;
procesi, kuros izdalās fluors un tā savienojumi |
| Reizi gadā |
| 1.2.3. |
Hlors un tā
savienojumi, hloru saturošie maisījumi |
Ražošana un
izmantošana; procesi, kas saistīti ar hlora izdalīšanos |
Reizi divos
gados |
| 1.2.4. |
Jods un tā
savienojumi |
Procesi, kas
saistīti ar joda izdalīšanos |
| Reizi divos
gados |
| 1.3. |
Ciānsavienojumi |
|
|
| 1.3.1. |
Ciānūdeņradis,
cianīdi (metālu cianīdi un citi cianīdi), citi
ciānsavienojumi |
Ražošana un
izmantošana; procesi, kas saistīti ar ciānsavienojumu
izdalīšanos |
Reizi gadā |
| 1.3.2. |
Izocianāti |
Ražošana un
izmantošana |
Reizi gadā |
| 1.4. |
Neorganiskās
gāzes |
|
|
| 1.4.1. |
Slāpeklis un tā
neorganiskie savienojumi, t.sk. oksīdi, amonjaks |
Ražošanas un
izmantošanas procesi, kas saistīti ar slāpekļa
izdalīšanos |
| Reizi gadā |
| 1.4.2. |
Fosgēns
(COCl2) |
Ražošanas procesi,
kas saistīti ar fosgēna izdalīšanos |
| Reizi gadā |
| 1.4.3. |
Ozons |
Procesi, kas
saistīti ar ozona izdalīšanos |
| Reizi gadā |
| 1.4.4. |
Oglekļa
oksīds |
Procesi, kas
saistīti ar oglekļa oksīda izdalīšanos |
| Reizi gadā |
| 1.5. |
Citas elpceļus
kairinošas vielas |
|
|
| 1.5.1. |
Skābes, t.sk.
sālsskābe, fosforskābe, slāpekļskābe |
Procesi, kas
saistīti ar skābju lietošanu un izdalīšanos |
| Reizi gadā |
| 1.5.2. |
Hidroksīdi, t.sk.
kālija hidroksīds, nātrija hidroksīds |
Ražošana un
izmantošana; procesi, kas saistīti ar hidroksīdu
izdalīšanos |
| Reizi gadā |
| 1.5.3. |
Ūdeņraža
peroksīds |
Ražošana un
izmantošana |
Reizi gadā |
| 1.6. |
Ogļūdeņraži un
atvasinātie savienojumi |
|
|
| 1.6.1. |
Alifātiskie un
alicikliskie ogļūdeņraži: metāns, etāns, propāns, butāns,
pentāns, heksāns, heptāns, oktāns, nonāns, dekāns,
piesātinātie cikliskie ogļūdeņraži, terpēni |
1. Naftas urbumu
un iekārtu ekspluatācija un remonts; naftas un dabīgās gāzes
attīrīšanas un pārstrādes procesi un palīgprocesi; procesi,
kas saistīti ar preču parka apkalpošanu, laboratorisko
kontroli, analīzēm |
| Reizi gadā |
| 2. Benzīna
(šķīdinātāja), eļļu, bituma izmantošana un visi ar to
saistītie palīgprocesi, t.sk. laboratoriskā kontrole |
| Reizi gadā |
| 1.6.2. |
Aromātiskie
ogļūdeņraži, t.sk. svarīgākie: benzols, toluols, ksilols,
stirols |
Izmantošana un
ražošanas procesi, kuros izdalās aromātiskie ogļūdeņraži |
| Reizi gadā |
| 1.6.3. |
Furāni, to
atvasinājumi, furfurols, tetrahidrofurāns |
Ražošana un
izmantošana |
Reizi divos
gados |
| 1.6.4. |
Naftalīns un tā
atvasinājumi, Ražošana un izmantošana t.sk.
hlornaftalīni |
|
Reizi
gadā |
| 1.6.5. |
Halogēnogļūdeņraži, t.sk. svarīgākie: etilēnhlorīds,
hloroforms, metilēnhlorīds, metilbromīds, tetrahlorogleklis,
trihloretilēns, vinilhlorīds, fluoru saturošie ogļūdeņraži -
freoni, polihlorinētie bifenili |
Ražošana un
izmantošana, t.sk. laboratorijas darbi |
Reizi
gadā |
| 1.6.6. |
Nitrosavienojumi
un aminosavienojumi |
|
|
| 1.6.6.1. |
Alifātiskie
aminosavienojumi, t.sk. etilēnamīns, metilēndiamīns,
trietilēnamīns, trietanolamīns |
Ražošana un
izmantošana |
Reizi gadā |
| 1.6.6.2. |
Aromātiskie amīni,
t.sk. anilīns, toluidīns, benzidīns, naftilamīns |
1. Ražošana un
izmantošana, t.sk. laboratorijas darbi |
| Reizi gadā |
| 2. Uz aromātisko
amīnu pamata veidoto krāsvielu ražošana un izmantošana |
| Reizi gadā |
| 1.6.6.3. |
Aromātiskās rindas
nitrosavienojumi un nitrozosavienojumi, t.sk. dinitrobenzols,
dinitrofenols, trinitrotoluols |
Ražošana un
izmantošana |
Reizi gadā |
| 1.7. |
Hidrazīns un tā
atvasinājumi |
Ražošana un
izmantošana |
Reizi gadā |
| 1.8. |
Fenoli un to
atvasinājumi |
Fenolu un to
homologu, t.sk. krezolu, ksilenolu, hidrohinonu,
pirokatehīnu, ražošana un izmantošana |
| Reizi divos
gados |
| 1.8.1. |
b-naftols |
Ražošana un
izmantošana |
Reizi divos
gados |
| 1.9. |
Alkoholi,
glikoli |
|
|
| 1.9.1. |
Metanols |
Ražošana un
izmantošana; procesi, kas saistīti ar metanola
izdalīšanos |
| Reizi divos
gados |
| 1.9.2. |
Butanoli, etanols,
propanoli, pentanoli (amilalkohols) |
Ražošana un
izmantošana |
Reizi divos
gados |
| 1.9.3. |
Etilēnglikols |
Izmantošana, t.sk.
antifrīzu ražošana |
| Reizi divos
gados |
| 1.10. |
Ēteri, esteri,
epoksīdsavienojumi |
|
|
| 1.10.1. |
Dietilēteris |
Ražošana un
izmantošana |
Reizi gadā |
| 1.10.2. |
Esteri, t.sk.
etilacetāts, butilacetāts |
Ražošana un
izmantošana, t.sk. kompleksajos šķīdinātājos |
| Reizi gadā |
| 1.10.3. |
Epoksīdi, t.sk.
epihlorhidrīns |
Ražošana un
izmantošana; procesi, kas saistīti ar epoksīdsavienojumu
izdalīšanos |
| Reizi gadā |
| 1.11. |
Aldehīdi un
ketoni |
|
|
| 1.11.1. |
Formaldehīds un
citi alifātiskie aldehīdi |
Izmantošana;
procesi, kas saistīti ar formaldehīda un citu alifātisko
aldehīdu izdalīšanos |
| Reizi gadā |
| 1.11.2. |
Acetons,
metilizobutilketons, citi ketoni |
Izmantošana
rūpnieciskajos procesos un laboratorijās, kā arī procesi, kas
saistīti ar minēto vielu izdalīšanos |
| Reizi divos
gados |
| 1.12. |
Organiskās skābes,
to atvasinājumi (amīdi, skābju anhidrīdi) |
|
|
| 1.12.1. |
Skudrskābe,
etiķskābe, oksālskābe |
Ražošana un
izmantošana |
Reizi gadā |
| 1.12.2. |
Akrilskābes un
metakrilskābes, to esteri, nitrili |
Ražošana un
izmantošana |
Reizi gadā |
| 1.12.3. |
Etiķskābes un citu
organisko skābju anhidrīdi |
Ražošana un
izmantošana; procesi, kas saistīti ar skābju anhidrīdu
izdalīšanos |
| Reizi gadā |
| 1.12.4. |
Ftālskābe un
ftālskābes anhidrīds, to atvasinājumi |
Izmantošana un
procesi, kas saistīti ar minēto vielu izdalīšanos |
| Reizi divos
gados |
| 1.12.5. |
Skābju amīdi,
t.sk. dimetilformamīds, dimetilacetamīds |
Ražošana un
izmantošana |
Reizi gadā |
| 1.13. |
Dažādas ķīmiskās
vielas |
|
|
| 1.13.1. |
Augu aizsardzības
līdzekļi |
Hlororganisko,
fosfororganisko, karbamīnskābes atvasinājumu, metālorganisko
(t.sk. dzīvsudraba organisko) pesticīdu ražošana un
izmantošana tautsaimniecībā, t.sk. uzglabāšana noliktavā |
| Reizi gadā |
| 1.13.2. |
Ārstniecības
līdzekļi (izņemot antibiotikas, fermentu preparātus un
biostimulatorus) |
Analgētisko
preparātu, antikoagulantu, morfija un tā atvasinājumu,
neiroleptisko preparātu, pirazolona, pretvēža un hormonālo
preparātu, sulfanilamīdu, vitamīnu rūpnieciskā ražošana un
izgatavošana aptiekās; neiroleptisko preparātu izmantošana
psihiatrijā |
| Reizi gadā |
| 1.13.2.1. |
Antibiotikas |
Ražošana un
izmantošana medicīnas praksē un aptiekās |
| Reizi gadā |
| 1.13.2.2. |
Fermentu preparāti
un biostimulatori |
Ražošana un
izmantošana medicīnas praksē, aptiekās, lauksaimniecībā un
citās tautsaimniecības nozarēs |
| Reizi gadā |
| 1.13.3. |
Organiskās
krāsvielas: azokrāsviela, antrahinonkrāsviela, ftalociāna un
parafenilēndiamīnu (ursola) krāsvielas |
Ražošana un
izmantošana audumu, dziju, apģērbu, kažokādu krāsošanā |
| Reizi gadā |
| 1.13.4. |
Plastmasas,
sintētiskie sveķi |
|
|
| 1.13.4.1. |
Akrila
materiāli |
Polimēru un
kopolimēru ražošana un pārstrāde (metilmetaakrilāts -
organiskais stikls); uz akrilsveķu bāzes izgatavotu emulsiju,
krāsu, laku izmantošana |
| Reizi divos
gados |
| 1.13.4.2. |
Epoksīdmateriāli |
Epoksīdlaku,
epoksīdsveķu, plastmasu un citu komponentu ražošana uz to
bāzes un izmantošana |
| Reizi divos
gados |
| 1.13.4.3. |
Formaldehīda,
fenola-formaldehīda materiāli |
Sveķu, laku, līmju
ražošana, prespulveru un presmateriālu pārstrādāšana, līmju,
laku un saistvielu lietošana |
| Reizi divos
gados |
| 1.13.4.4. |
Fluoroplasti
(polimēri uz fluororganisko savienojumu bāzes) |
Fluoroplastu un
kopolimēru ražošana, termiska un mehāniska pārstrāde |
| Reizi gadā |
| 1.13.4.5. |
Poliamīdi
(polimēri uz aminoskābju un diamīnu bāzes) |
Ražošana un
izmantošana; līmju izmantošana |
| Reizi gadā |
| 1.13.4.6. |
Poliesteri
(dikarbonskābju ēteru atvasinājumi) |
Izstrādājumu, laku
ražošana, pārstrāde, izmantošana |
| Reizi gadā |
| 1.13.4.7. |
Polietilēns,
polipropilēns |
Polimēru un
kopolimēru ražošana un pārstrāde |
| Reizi gadā |
| 1.13.4.8. |
Polistiroli
(polimēri uz stirola un tā atvasinājumu bāzes) |
1. Polimēru,
kopolimēru, laku, līmju un stiklaplastu ražošana |
| Reizi gadā |
| 2. Sveķu un
plastmasu pārstrāde, laku, līmju lietošana |
| Reizi gadā |
| 1.13.4.9. |
Poliuretāni
(polimēri uz izocianātu bāzes) |
Poliuretāna
plastmasu, putu, laku un emalju, poliurīnvielas ražošana,
pārstrāde un izmantošana |
| Reizi gadā |
| 1.13.4.10. |
Polivinilhlorīds
(polimēri uz vinilhlorīda un vinilidēnhlorīda bāzes) |
Polimēru un
kopolimēru, laku, līmju, plēvju, mākslīgo ādu, taras
ražošana, pārstrāde; līmju, laku izmantošana |
| Reizi gadā |
| 1.13.4.11. |
Sintētiskais
kaučuks |
Sintētiskā kaučuka
ražošana un pārstrāde (gumijas maisījumu izgatavošana,
gumijas vulkanizācija) |
| Reizi gadā |
| 1.13.4.12. |
Silīcija
organiskie savienojumi un ieeļļotāji uz to bāzes |
Sveķu, laku,
šķidro silikonu ražošana; polimēru, sveķu, laku,
presmateriālu un smērvielu pārstrāde un izmantošana |
| Reizi gadā |
| 1.14. |
Sintētiskie
mazgāšanas līdzekļi |
Ražošana un
rūpnieciskā izmantošana |
| Reizi divos
gados |
| 2. |
Rūpnieciskie
aerosoli |
|
|
| 2.1. |
Abrazīvie putekļi
un abrazīvus saturošie putekļi |
Abrazīvu ražošana,
apstrāde un izmantošana |
| Reizi divos
gados |
| 2.2. |
Augu un dzīvnieku
izcelsmes putekļi |
Kaņepju,
kokvilnas, linu, graudu, vilnas, tabakas, koka, kūdras
pārstrāde; papīra, dabīgā zīda ražošana |
| Reizi divos
gados |
| 2.3. |
Metālu un to
sakausējumu putekļi |
Metālu mehāniska
apstrāde, darbs ar metāla pulveriem |
| Reizi divos
gados |
| 2.4. |
Metināšanas
aerosoli |
Metināšana |
Reizi gadā |
| 2.5. |
Kaļķa un krīta
putekļi |
Ražošana un
izmantošana |
Reizi divos
gados |
| 2.6. |
Oglekli un tā
neorganiskos savienojumus saturošie putekļi, t.sk. ogļu,
grafīta, kvēpu, dimanta putekļi |
1. Ogļu
izmantošana un transportēšana |
| Reizi divos
gados |
| 2. Melno sodrēju,
grafīta, koksa ražošana un izmantošana |
| Reizi divos
gados |
| 3. Dimanta
apstrāde |
Reizi divos
gados |
| 2.7. |
Silīcija dioksīdu
un silikātus saturošie putekļi |
|
|
| 2.7.1. |
Silīcija dioksīdu
saturošie putekļi |
1. Kvarca,
granīta, stikla, vara-silīcija sakausējumu ražošana un
pārstrāde |
Reizi divos
gados |
| 2. Ēku fasāžu
attīrīšana ar smilšu strūklu |
| Reizi gadā |
| 2.7.2. |
Silikātus
saturošie putekļi |
1. Azbesta
izmantošana |
Reizi gadā |
| 2. Stikla un citu
minerālšķiedru pārstrāde |
| Reizi gadā |
| 3. Cementa, māla,
šamota ražošana, pārstrāde un izmantošana |
| Reizi gadā |
| 3. |
Bioloģiskie
faktori |
|
|
| 3.1. |
Alergēni
ārstēšanai un diagnostikai, asins preparāti, imunobioloģiskie
preparāti |
Ražošana un
izmantošana |
Reizi gadā |
| 3.2. |
Inficēts
materiāls |
Kontakts ar
infekcijas slimniekiem, inficētu materiālu vai infekcijas
slimību nēsātājiem, ar slimiem dzīvniekiem, augu valsts
produktiem |
| Reizi gadā |
| 3.3. |
Sēnes - bioloģiski
aktīvo produktu ražotājas, olbaltumu-vitamīnu koncentrāti
(OVK), kombinētās lopbarības raugi |
Mikrobioloģiskās
sintēzes produktu ražošana un izmantošana |
| Reizi gadā |
| 4. |
Fizikālie
faktori |
|
|
| 4.1. |
Jonizējošais
starojums, radioaktīvās vielas un jonizējošā starojuma
avoti |
Darbs ar
radioaktīvajām vielām un jonizējošā starojuma avotiem |
| Reizi gadā |
| 4.2. |
Nejonizējošie
starojumi |
|
|
| 4.2.1. |
Elektromagnētiskie
lauki (radioviļņi un zemas frekvences viļņi), pastāvīgi
elektriskie un magnētiskie lauki, lāzera starojums |
1. Darbs ar
elektromagnētiskās enerģijas avotiem |
| Reizi gadā |
| 2. Darbs ar
pastāvīgu elektrisko un magnētisko lauku avotiem |
| Reizi divos
gados |
| 3. Darbs ar
lāzeriem |
Reizi gadā |
| 4.3. |
Paaugstināts
atmosfēras spiediens |
Darbs kesonos,
barokamerās, ūdenslīdēja darbs |
| Reizi gadā |
| 4.4. |
Pazemināta
temperatūra |
Darbs pastāvīgi
pazeminātā temperatūrā (zemākā par sanitārajās normās
apstiprinātu temperatūru darba vides gaisam) |
| Reizi divos
gados |
| 4.5. |
Paaugstināta
temperatūra un intensīvs siltuma izstarojums |
Darbs pastāvīgi
paaugstinātā temperatūrā (augstākā par sanitārajās normās
apstiprinātu temperatūru darba vides gaisam) un intensīvā
siltuma izstarojumā (virs 140 W/m2) |
| Reizi divos
gados |
| 4.6. |
Troksnis |
Darbs, kas
saistīts ar nozīmīgu dzirdes analizatora piepūli un intensīvu
ražošanas trokšņa iedarbību: |
|
| 1) no 81 līdz 99
decibeliem |
Reizi divos
gados |
| 2) 100 decibelu un
vairāk |
Reizi gadā |
| 4.7. |
Ultraskaņas
kontaktpārraide uz rokām |
Darbs ar
ultraskaņas defektoskopiem un medicīnisko aparatūru |
| Reizi gadā |
| 4.8. |
Vibrācija |
Darbs, kas
saistīts ar vibrācijas iedarbību: |
|
| 1) vietējā
vibrācija |
Reizi gadā |
| 2) vispārējā
vibrācija |
Reizi divos
gados |
| 4.9. |
Balss saišu
aparāta fiziska pārslodze |
Darbs, kas
saistīts ar balss saišu aparāta pārslodzi |
| Reizi gadā |
| 4.10. |
Fiziskas
pārslodzes |
1. Darbs, kas
saistīts ar smaguma pārvietošanu |
| Reizi divos
gados |
| 2. Darbs, kas
saistīts ar ilgstošu atrašanos piespiedu stāvoklī, t.sk.
stāvus |
| Reizi divos
gados |
| 3. Darbs, kas
saistīts ar lokālu muskuļu sasprindzinājumu |
| Reizi divos
gados |
| 4. Periodiska
smaguma noturēšana ar abām rokām (ar vienu roku): |
|
| 1) vīriešiem -
vairāk par 10 kg (5 kg) |
| Reizi divos
gados |
| 2) sievietēm -
vairāk par 7 kg (3 kg) |
| Reizi divos
gados |
| 5. Darbs, kas
saistīts ar periodisku noliekšanos; atrašanās piespiedu pozā
ilgāk nekā 50% no darba maiņas laika |
| Reizi divos
gados |
| 4.11. |
Paaugstināts
redzes sasprindzinājums |
Darbs, kas
saistīts ar paaugstinātu redzes sasprindzinājumu |
| Reizi gadā |
