Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt 2007. gada 1. novembra likumu: Maksātnespējas likums.
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju
I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) administrators — tiesas iecelta persona, kura piedalās maksātnespējas procesā, realizē šajā likumā noteiktās pilnvaras un ir atbildīga šajā likumā noteiktajā kārtībā;

2) bankrots — maksātnespējas stāvokļa risinājums, kas izpaužas kā parādnieka likvidācija un kreditoru prasījumu apmierināšana no līdzekļiem, kuri iegūti likvidācijas procesā, atsavinot parādnieka mantu šajā likumā noteiktajā kārtībā;

3) faktiskā maksātnespēja — parādnieka stāvoklis, kurā tas nespēj nokārtot savas parādu saistības līdz maksātnespējas lietas ierosināšanai;

4) kapitāla daļu turētājs — šā likuma izpratnē: akcionārs, cita persona, arī valsts, pašvaldība vai līgumsabiedrības dalībnieks, kura ieguldījums ir uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības pamatkapitālā;

5) kompetentas valsts institūcijas — šā likuma izpratnē: prokuratūra, nodokļu administrācija, Privatizācijas aģentūra, pilsētas dome, rajona vai pagasta padome vai Zemkopības ministrija;

6) kreditors — šā likuma izpratnē: valsts, pašvaldība, juridiskā persona, fiziskā persona vai ar līgumu saistīta fizisko personu grupa, kurai ir prasījuma tiesības pret parādnieku;

7) kreditoru komiteja — kreditoru sapulces ievēlēta institūcija, kura pārstāv kreditoru sapulci šajā likumā noteiktajos gadījumos un atbilstoši noteiktajam pilnvaru apjomam;

8) kreditoru sapulce — saskaņā ar šā likuma noteikumiem organizēta kreditoru kopīgas darbības forma;

9) kriminālsodāms bankrots — ar tiesas nolēmumu konstatēts maksātnespējas stāvoklis, līdz kuram parādnieks ir novests apzināti (ļaunprātīgs bankrots) vai nolaidības dēļ;

10) maksātnespēja — ar tiesas spriedumu konstatēts parādnieka stāvoklis, kurā tas nespēj nokārtot savas parādu saistības;

11) maksātnespējas pieteikums — parādnieka, tā likvidatora (likvidācijas komisijas), kreditora (kreditoru grupas) vai kompetentu valsts institūciju pieteikums tiesā, uz kura pamata var ierosināt lietu par maksātnespēju;

12) maksātnespējas process — process, kas risinās uzņēmumā vai uzņēmējsabiedrībā no maksātnespējas pieteikuma iesniegšanas dienas līdz dienai, kad tiesa pieņem lēmumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu;

13) mierizlīgums — maksātnespējas stāvokļa risinājums, kas izpaužas kā vienošanās starp kreditoriem un parādnieku par parādnieka saistību izpildi šajā likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā;

14) nenodrošinātais kreditors — kreditors, kura prasījuma tiesība (prasījums) nav nodrošināta ar ķīlu;

15) nodrošinātais kreditors — kreditors, kura prasījuma tiesība (prasījums) ir nodrošināta ar rokas ķīlu, komercķīlu, zemesgrāmatā vai kuģu reģistrā ierakstītu hipotēku;

16) parādnieka pārstāvji — parādnieka kapitāla daļu turētāji, parādnieka pārvaldes institūciju locekļi un amatpersonas, kuras saskaņā ar parādnieka statūtiem vai līgumiem ir tiesīgas pieņemt lēmumus attiecībā uz parādnieku vai pārstāvēt parādnieku;

17) parādnieks — šā likuma izpratnē: uzņēmums vai uzņēmējsabiedrība, kas nespēj nokārtot savas parādu saistības;

18) sanācija — maksātnespējas stāvokļa risinājums, kas izpaužas kā plānveidīgu pasākumu veikšana nolūkā novērst parādnieka iespējamo bankrotu, atjaunot maksātspēju un apmierināt kreditoru prasījumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.12.1997. likumu, kas stājas spēkā 31.12.1997.)

2.pants. Likuma subjekti

(1) Šis likums attiecas uz visiem Uzņēmumu reģistrā reģistrētajiem uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām.

(2) Kredītiestāžu maksātnespējas procesā nav piemērojami šā likuma noteikumi.

(3) Apdrošināšanas sabiedrību maksātnespējas procesā piemērojami šā likuma noteikumi, ievērojot tos izņēmumus un papildu noteikumus, kas norādīti likumā "Par apdrošināšanu".

(4) Ja Saeimas apstiprinātajos starptautiskajos līgumos ir paredzēta citāda kārtība nekā šajā likumā, tiek piemērotas starptautisko līgumu normas.

3.pants. Maksātnespējas pazīmes

(1) Parādnieku var atzīt par maksātnespējīgu, ja tiesa konstatē vismaz vienu no šādām pazīmēm:

1) parādnieks nespēj vai sakarā ar pierādāmiem apstākļiem nespēs pienācīgi nokārtot savas parādu saistības;

2) parādnieks ir pārtraucis kārtot parādu saistības, kurām iestājies izpildes termiņš, un ir ievēroti šā likuma 39.panta 1.punkta noteikumi;

3) parādnieka parādu saistības pārsniedz tā aktīvus.

(2) Par apstākļiem, kuru dēļ parādnieks nespēs pienācīgi nokārtot savas parādu saistības, šā likuma izpratnē var atzīt vismaz vienu no šādiem apstākļiem:

1) to trešo personu maksātnespēju, kurām ir parādu saistības pret parādnieku;

2) faktu, ka ilgstoši nav saņemta samaksa par precēm vai pakalpojumiem;

3) neapdrošinātas mantas bojāeju;

4) zaudējumus, kas nodarīti trešo personu nelikumīgu darbību rezultātā.

(3) Minētie apstākļi pierādāmi ar rakstveida pierādījumiem. Par pierādījumu pietiekamību un ticamību lemj tiesa.

4.pants. Maksātnespējas procesā iesaistītās institūcijas un personas

(1) Maksātnespējas procesā ir iesaistīta parādnieka kreditoru sapulce un kreditoru komiteja, administrators, parādnieks un tā pārstāvji.

(2) Likumā noteiktajos gadījumos jautājumus, kas saistīti ar maksātnespējas procesu, izlemj tiesa.

II nodaļa
Tiesa kā maksātnespējas procesā iesaistīta institūcija

5.pants. Lietu piekritība un tiesvedība

(1) Lietu par parādnieka maksātnespēju izskata apgabaltiesa pēc parādnieka juridiskās adreses. Šī tiesa izskata arī citus ar uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības maksātnespēju saistītos jautājumus.

(2) Tiesvedību maksātnespējas lietās regulē šis likums un Latvijas Civilprocesa kodekss.

III nodaļa
Kreditoru sapulce un kreditoru komiteja

6.pants. Tiesības piedalīties kreditoru sapulcē

(1) Tiesības piedalīties kreditoru sapulcē ir kreditoriem neatkarīgi no prasījuma apmēra vai to likumiskajiem vai līgumiskajiem pārstāvjiem.

(2) Ja kreditoru skaits ir lielāks par trim simtiem, kreditoru sapulcē piedalās tie kreditori, kuri pārstāv ne mazāk par vienu procentu no visu prasījumu summas. Šajā gadījumā viena persona pārstāv vairākus kreditorus.

(3) Balsstiesības kreditoru sapulcē ir tikai nenodrošinātajiem kreditoriem, bet gadījumos, kad notiek balsojums par sanācijas plānu, arī nodrošinātajiem kreditoriem pilnā prasījumu apmērā. Ja sanācijas plāns tiek pieņemts, balsstiesības kreditoru sapulcē sanācijas laikā ir arī tiem nodrošinātajiem kreditoriem, kuru tiesības realizēt ķīlu ir ierobežotas.

(4) Nodrošinātajiem kreditoriem kreditoru sapulcē ir balsstiesības parāda nenodrošinātās daļas apjomā. Nodrošinātie kreditori var atteikties no nodrošinājuma vai tā daļas un pieteikt prasījumu, attiecīgi iegūstot balsstiesības visa parāda vai tā nenodrošinātās daļas apjomā.

(5) Uz kreditoru sapulcēm tiek uzaicināti tiesas noteiktie parādnieka pārstāvji (33.pants).

7.pants. Kreditoru sapulces pilnvaras

(1) Kreditoru sapulce:

1) ievēlē kreditoru komiteju;

2) izvēlas maksātnespējas stāvokļa risinājumu un nosaka tā pamatnoteikumus;

3) izskata un pieņem vai noraida iesniegtos maksātnespējas stāvokļa risinājuma plānus (mierizlīguma projektu, sanācijas plānu, lēmumu par bankrotu) un parādu dzēšanas kārtību šajā likumā noteikto prioritāšu secībā;

4) apstiprina šā likuma 106.pantā paredzētos līgumus;

5) pieprasa administratoram pārskatus par viņa darbu, noklausās un apstiprina tos;

6) ja uzskata par nepieciešamu, izsaka neuzticību administratoram;

7) nosaka atlīdzības apmēru administratoram;

8) nosaka un kontrolē administratora nodrošinājumu;

9) izskata citus jautājumus, kas saskaņā ar šo likumu ir tās kompetencē.

(2) Ja maksātnespējas procesā piedalās tikai viens kreditors, viņam ir visas šajā likumā paredzētās kreditoru sapulces pilnvaras.

8.pants. Kreditoru sapulces procedūra

(1) Kreditoru sapulci vada administrators, ja kreditoru sapulce nenolemj citādi.

(2) Kreditoru sapulce ir tiesīga pieņemt lēmumus neatkarīgi no tajā pārstāvēto parādu apmēra, ja par sapulces sasaukšanu šajā likumā paredzētajā termiņā ir izziņots visiem zināmajiem kreditoriem un ja uz to ir uzaicināti tiesas noteiktie parādnieka pārstāvji.

(3) Administratora vai tiesas noteikto parādnieka pārstāvju nepiedalīšanās nav šķērslis kreditoru sapulces norisei.

(4) Kreditoru sapulce pieņem lēmumus ar klātesošo balsstiesīgo kreditoru balsu vienkāršu vairākumu pēc prasījumu summas, ja šajā likumā nav noteikts citādi. Katra kreditora balsu skaits tiek noteikts proporcionāli viņa pieteikto, kā arī parādnieka dokumentos atspoguļoto parādu summai, ja kreditora prasījums nav pieteikts.

(5) Balsu skaits kreditoru sapulcē tiek noteikts, mazāko zināmo kreditora prasījumu (prasījumu summu) nosakot par vienu balsi; pārējo kreditoru balsu skaits tiek noteikts, dalot katra kreditora prasījumu (prasījumu summu) ar mazāko zināmo prasījumu (prasījumu summu). Katra kreditora balsu skaitu nosaka pirms katras kreditoru sapulces, ņemot vērā izmaiņas nenodrošināto kreditoru sastāvā un prasījumu summās.

(6) Kreditoru sapulces gaita tiek protokolēta, un protokolēšanu nodrošina kreditoru sapulces vadītājs.

(7) Kreditoru sapulci ar tās motivētu lēmumu var pārtraukt uz laiku līdz vienam mēnesim, ja par to nobalso vairāk nekā puse klātesošo kreditoru pēc prasījumu summas, norādot sapulces atsākšanas laiku, vietu un darba kārtību.

9.pants. Kreditoru komitejas izveidošana

(1) Kreditoru sapulce var ievēlēt kreditoru komiteju.

(2) Kreditoru sapulcei ir obligāti jāievēlē kreditoru komiteja, ja savus prasījumus maksātnespējas procesā ir pieteikuši vairāk nekā piecdesmit kreditori.

(3) Kreditoru komiteju ievēlē no kreditoru sapulces balsstiesīgo dalībnieku vidus ne mazāk kā piecu un ne vairāk kā deviņu locekļu sastāvā uz visu maksātnespējas procesa laiku. Kreditoru komitejā jābūt pārstāvētām visām attiecīgajā maksātnespējas procesā iesaistītajām kreditoru kārtām (107.pants).

(4) Ja kreditoru sapulce apstiprina sanācijas plānu, kreditoru komiteja tiek pārvēlēta un tās sastāvā tiek iekļauti nodrošināto un nenodrošināto kreditoru pārstāvji proporcionāli pārstāvētajai prasījumu summai. Gadījumos, kad parādnieka sanācija tiek pārtraukta saskaņā ar šo likumu, kreditoru komitejā darbību turpina tikai nenodrošināto kreditoru pārstāvji, ja nepieciešams, ievēlot papildu locekļus no nenodrošināto kreditoru vidus.

10.pants. Kreditoru komitejas darbība

(1) Kreditoru komitejai ir šajā likumā noteiktās kreditoru sapulces pilnvaras, izņemot šā likuma 7.panta pirmās daļas 1., 2., 3. un 6.punktā noteiktās pilnvaras. Kreditoru sapulce papildus var noteikt citus ierobežojumus, pieņemot īpašu lēmumu, kurā norādīti šie ierobežojumi.

(2) Šā likuma 7.panta pirmās daļas 2., 3. un 6.punktā noteiktās pilnvaras kreditoru komitejai ir piešķiramas tikai ar īpašu kreditoru sapulces lēmumu.

(3) Kreditoru sapulcei ir tiesības atcelt kreditoru komiteju, kā arī izlemt atsevišķus jautājumus tās vietā.

(4) Kreditoru komiteja pēc tās ievēlēšanas no sava vidus nekavējoties ievēlē kreditoru komitejas priekšsēdētāju. Ja kreditoru sapulce uzskata par nepieciešamu, tā var uzdot kreditoru komitejas priekšsēdētājam, vienam tās loceklim vai vairākiem locekļiem pastāvīgi kontrolēt kreditoru interešu ievērošanu maksātnespējas procesa gaitā. Šādā gadījumā kreditoru sapulce nosaka šo personu atalgojumu, kas tiek iekļauts administrācijas izmaksās.

(5) Kreditoru komitejas loceklis var atteikties no pienākumu pildīšanas, mēnesi iepriekš par to rakstveidā brīdinot administratoru. Ja kreditoru komitejas locekļu skaits kļūst mazāks par pieciem, administrators sasauc kreditoru sapulci, kas ievēlē jaunus kreditoru komitejas locekļus trūkstošo vietā.

11.pants. Kreditoru komitejas procedūra

(1) Kreditoru komitejas darbības forma ir sēdes.

(2) Kreditoru komitejas sēdes sasauc un vada kreditoru komitejas priekšsēdētājs. Administrators var pieprasīt, lai kreditoru komitejas priekšsēdētājs sasauc kreditoru komitejas sēdi nedēļas laikā no pieprasījuma iesniegšanas dienas.

(3) Kreditoru komiteja ir tiesīga pieņemt lēmumus, ja ir klāt vairāk nekā puse no kreditoru komitejā ievēlētajiem locekļiem. Lēmumus kreditoru komiteja pieņem ar klātesošo komitejas locekļu vienkāršu balsu vairākumu. Ja balsis sadalās vienādi, izšķirošā ir kreditoru komitejas priekšsēdētāja balss.

12.pants. Kreditoru pārstāvji

(1) Kreditors sevis pārstāvēšanai kreditoru sapulcē var pilnvarot ne vairāk kā vienu personu. Pilnvarotā persona pārstāv kreditoru pilnā kreditora prasījuma apmērā.

(2) Kreditoru grupa sevis pārstāvēšanai kreditoru sapulcē var pilnvarot ne vairāk kā vienu personu. Pilnvarotā persona pārstāv kreditoru grupu visas kreditoru grupas dalībnieku prasījumu summas apmērā.

IV nodaļa
Administrators

13.pants. Administratora kvalifikācija

(1) Par administratoru var būt:

1) zvērināti advokāti;

2) zvērināti revidenti;

3) uzņēmējsabiedrības, kuru pamatnodarbošanās veids ir audita pakalpojumi;

4) Tieslietu ministrijas licencēti juristi;

5) personas, kurām ir ne mazāk kā piecu gadu praktiskā darba pieredze uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību izpildinstitūcijās, ja to vadītie uzņēmumi vai uzņēmējsabiedrības nav tikuši pasludināti par maksātnespējīgiem.

(2) Šajā likumā noteiktos īpašos gadījumos tiesa uzliek par pienākumu veikt administratora funkcijas Uzņēmumu reģistram, nodokļu administrācijai vai Privatizācijas aģentūrai, Zemkopības ministrijas vai pašvaldības pārstāvim.

(3) Ja par administratoru tiek iecelta juridiskā persona, tā rakstveidā pilnvaro fizisko personu, kura pārstāvēs administratoru maksātnespējas procesā un būs atbildīga šajā likumā paredzētajā kārtībā.

14.pants. Administratoram noteiktie ierobežojumi

(1) Par administratoru nevar iecelt personu:

1) kura saskaņā ar šā likuma 35.pantu atzīstama par ieinteresētu attiecībā pret parādnieku;

2) pret kuru parādniekam ir prasījuma tiesības;

3) pret kuru kā pret parādnieku ir ierosināta cita maksātnespējas lieta vai kura ir uzskatāma par parādnieka pārstāvi citā maksātnespējas procesā un šis cits process nav izbeigts saskaņā ar šo likumu;

4) kura ir bijusi notiesāta par noziegumiem pret īpašumu, saimnieciskajiem noziegumiem, noziegumiem uzņēmējdarbībā, amatnoziegumiem, noziegumiem pret jurisdikciju vai noziegumiem pret pārvaldes kārtību neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas.

(2) Fiziskā persona nedrīkst vienlaikus pildīt administratora pienākumus vairāk nekā trijos maksātnespējas procesos.

(3) Šā panta otrajā daļā minētais nosacījums neattiecas uz administratora pārstāvi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.04.1997. likumu, kas stājas spēkā 08.05.1997.)

15.pants. Administratora nodrošinājums

(1) Administratoram ir jābūt šajā likumā paredzētajam nodrošinājumam tiem gadījumiem, ja viņš ar savu rīcību nodara zaudējumu kreditoriem vai citām ieinteresētajām personām.

(2) Par nodrošinājumu var būt:

1) administratora darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšana;

2) drošības nauda.

(3) Administratora darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas noteikumus un drošības naudas iemaksas noteikumus izdod Ministru kabinets.

(4) Administratora nodrošinājuma apjomu nosaka kreditoru sapulce, pamatojoties uz šā likuma 48.panta 2.punktā minēto administratora sastādīto pārskatu. Nodrošinājumu nosaka ne mazāku par desmit procentiem no summas, kuru veido parādnieka kasē un norēķinu kontos esošo līdzekļu un parādnieka pamatlīdzekļu un apgrozāmo līdzekļu tirgus vērtības summa. Nodrošinājuma apmēru kreditoru sapulce var samazināt, ja tam ir pamatoti iemesli.

(5) Nodrošinājuma veidu izvēlas administrators.

(6) Vairāku administratoru iecelšanas gadījumā kreditoru sapulces noteiktais nodrošinājuma kopējais apjoms nemainās un tiek sadalīts, administratoriem savstarpēji vienojoties. Ja administratori nevienojas par nodrošinājuma savstarpējo sadali, to izlemj kreditoru sapulce.

(7) Ja administrators piedalās vairāk nekā vienā maksātnespējas procesā, viņam ir jābūt atsevišķam nodrošinājumam katrā procesā kreditoru sapulces noteiktajā apmērā.

(8) Administrators iesniedz pirmajai kreditoru sapulcei dokumentu, kas apstiprina viņa nodrošinājumu desmit procentu apmērā no šā panta ceturtajā daļā minētās summas. Ja kreditoru sapulce noteikusi citu nodrošinājuma apmēru, nodrošinājumu apstiprinošus dokumentus administrators kreditoru sapulces noteiktā termiņā un kārtībā iesniedz papildus.

(9) Šā panta pirmās — astotās daļas noteikumi nav attiecināmi uz gadījumiem, kad tiesa uzliek par pienākumu veikt administratora funkcijas Uzņēmumu reģistram vai nodokļu administrācijai, Privatizācijas aģentūras, Zemkopības ministrijas vai pašvaldības pārstāvim.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.04.1997. likumu, kas stājas spēkā 08.05.1997.)

16.pants. Administratora iecelšana

(1) Administrators tiek iecelts tūlīt pēc maksātnespējas lietas ierosināšanas no to personu vidus, kuras ir pieteikušās maksātnespējas lietā.

(2) Uzaicinājums pieteikties par administratoru tiek izlikts visiem redzamā vietā tiesas telpās.

(3) Ja maksātnespējas lietā piecu dienu laikā par administratoru nav pieteicies neviens kandidāts, administratora funkciju veikšana tiek uzdota nodokļu administrācijai, ja tā ir iesniegusi maksātnespējas pieteikumu, vai Uzņēmumu reģistram.

17.pants. Vairāku administratoru iecelšana

(1) Ja tiesa uzskata par nepieciešamu, tā, ņemot vērā parādnieka mantas apjomu un raksturu, šajā likumā paredzētajā vispārējā kārtībā var iecelt vairākus administratorus.

(2) Vairāku administratoru iecelšanas gadījumā tiesa sadala viņu funkcijas un nosaka savstarpējo pakļautību.

18.pants. Administratora stāšanās pie pienākumu pildīšanas

(1) Tūlīt pēc iecelšanas administrators paraksta paziņojumu, kurā viņš apliecina savu piekrišanu stāties pie administratora pienākumu pildīšanas un uzņemas šajā likumā paredzēto atbildību.

(2) Administrators stājas pie pienākumu pildīšanas tūlīt pēc šā panta pirmajā daļā minētā paziņojuma parakstīšanas.

(3) Ja notiek administratoru maiņa, jaunais administrators stājas pie pienākumu pildīšanas pēc tam, kad parakstīts šā panta pirmajā daļā minētais paziņojums un šā likuma 30.pantā paredzētais lietu pieņemšanas un nodošanas akts.

19.pants. Administratora pienākumi

(1) Administratoram ir jānodrošina maksātnespējas procesa likumīga un efektīva gaita.

(2) Administrators pārņem parādnieka mantu, dokumentāciju un zīmogu līdz maksātnespējas procesa izbeigšanai vai mierizlīguma noslēgšanai.

(3) Administrators maksātnespējas procesa laikā pārvalda parādnieka mantu un nodrošina tās saglabāšanu līdz maksātnespējas procesa izbeigšanai, administrācijas izmaksu un parādu segšanai paredzētās naudas izmaksai vai mierizlīguma noslēgšanai.

(4) Administrators noskaidro faktiskās maksātnespējas cēloņus un sniedz par tiem atzinumu kreditoru sapulcei un tiesai.

(5) Administratoram ir pienākums sniegt informāciju par maksātnespējas procesa gaitu kreditoru sapulcei, kā arī nosūtīt tiesai apstiprināšanai kreditoru sapulces pieņemto mierizlīgumu, sanācijas plānu un grozījumus tajā, kā arī kreditoru sapulces lēmumus par bankrota procedūras uzsākšanu, izmaksām un parādu dzēšanas kārtību.

(6) Administratoram ir pienākums sniegt šajā likumā un likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" paredzēto informāciju Uzņēmumu reģistram.

(7) Citi administratora pienākumi atsevišķās maksātnespējas procesa stadijās noteikti citos šā likuma pantos.

20.pants. Administratora tiesības līdz lietas izskatīšanai tiesā

(1) Līdz maksātnespējas lietas izskatīšanai tiesā administratoram ir tiesības:

1) iepazīties ar parādnieka finansiālo stāvokli un visiem dokumentiem;

2) pieprasīt no parādnieka informāciju, kas nepieciešama maksātnespējas procesa gaitā, un saņemt to;

3) pieaicināt speciālistus.

(2) Administratoram līdz maksātnespējas lietas izskatīšanai tiesā ir arī šā likuma 21.panta otrās daļas 17.—19.punktā noteiktās administratora tiesības.

21.pants. Administratora tiesības un pilnvaras pēc parādnieka pasludināšanas par maksātnespējīgu

(1) Administrators var pieņemt lēmumu turpināt parādnieka darbību pilnā vai ierobežotā apjomā, ja administrators pats vai pieaicinātie speciālisti, balstoties uz parādnieka stāvokļa analīzi, konstatē, ka šīs darbības turpināšana ir ekonomiski pamatota un var palielināt parādnieka aktīvu pieaugumu kreditoru kopuma interesēs.

(2) Administratoram pēc parādnieka pasludināšanas par maksātnespējīgu ir visas likumos, parādnieka statūtos vai līgumos paredzētās pārvaldes institūciju tiesības un pilnvaras, taču jebkurā gadījumā administrators ir tiesīgs:

1) ņemt pārvaldījumā visu parādnieka mantu, kā arī trešajām personām piederošo mantu, kas atrodas parādnieka valdījumā vai turējumā;

2) atsavināt parādnieka mantu šajā likumā noteiktajā kārtībā;

3) atteikties no apgrūtinošas mantas uzturēšanas un vienpusēji atkāpties no apgrūtinošiem līgumiem, kuri noslēgti pirms parādnieka pasludināšanas par maksātnespējīgu;

4) likvidēt parādnieka filiāles vai pārstāvniecības;

5) nodot tiesai izskatīšanai jebkuru parādnieka prasījumu pret trešajām personām;

6) pārstāvēt parādnieku tiesā un administratīvajās institūcijās un uzstāties tā vārdā, izņemot šā likuma 85.pantā paredzētos gadījumus;

7) apdrošināt parādnieka darījumus un parādnieka īpašumā esošo mantu;

8) bez īpaša pilnvarojuma sastādīt un parakstīt parādnieka vārdā jebkuru dokumentu, izņemot šā likuma 82. un 85. pantā paredzētos gadījumus;

9) iecelt amatpersonas parādnieka pārvaldes darba veikšanai un noteikt to kompetenci, pieņemt darbā un atlaist darbiniekus, arī tos, kuri pieņemti darbā pirms maksātnespējas lietas ierosināšanas;

10) pieaicināt speciālistus un palīgus šā likuma 31.pantā noteiktajā kārtībā;

11) segt administrācijas izmaksas no parādnieka līdzekļiem;

12) iznomāt (izīrēt) jebkuru parādnieka mantu, kā arī nomāt (īrēt) jebkuru mantu, ja tas ir kreditoru kopuma interesēs;

13) ar kreditoru sapulces piekrišanu atteikties no jebkura prasījuma vai slēgt jebkuru mierizlīgumu parādnieka vārdā attiecībā uz parādnieka prasījumiem pret trešajām personām;

14) pieprasīt, lai parādnieka kapitāla daļu turētāji izpilda savas saistības attiecībā uz uzņēmējsabiedrības pamatkapitālu (statūtu fondu) vai citu mantu, vai iesniegt tiesā prasības par šādu saistību izpildi piespiedu kārtā;

15) iesniegt pieteikumu par jebkuras tās trešās personas pasludināšanu par maksātnespējīgu, kurai ir parādu saistības pret parādnieku, un pārstāvēt parādnieka prasījumus, ja uz šā pieteikuma pamata tiek ierosināta lieta;

16) mainīt parādnieka reģistrēto juridisko adresi;

17) pieprasīt no valsts iestādēm maksātnespējas procesa gaitā nepieciešamo informāciju par parādnieku un tā pārstāvjiem un saņemt to;

18) iesniegt tiesā ziņojumus un materiālus par maksātnespējas procesa gaitā atklātajiem faktiem, kuri var būt par pamatu krimināllietas ierosināšanai;

19) pārstāvēt parādnieku kriminālprocesā un lūgt noteikt attiecīgajiem parādnieka pārstāvjiem drošības līdzekli, ja konkrētā maksātnespējas procesa sakarā ir ierosināta krimināllieta;

20) apmierināt parādnieka darbinieku, izņemot parādnieka pārvaldes institūciju un kontroles institūciju locekļus, prasības par darba samaksu, par kurām līdz maksātnespējas pasludināšanai ir stājies spēkā tiesas spriedums, un šo darbinieku prasības par darbā nodarītā kaitējuma atlīdzību sakarā ar sakropļojumu vai arodslimību visā maksātnespējas procesa laikā.

(3) Tikai administratoram ir tiesības vienpusēji atkāpties no šā panta otrās daļas 3.punktā paredzētajiem apgrūtinošiem līgumiem ar trešajām personām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.04.1997. likumu, kas stājas spēkā 08.05.1997.)

22.pants. Administratora darbības garantijas

Valsts iestādēm ir pienākums sniegt administratoram to rīcībā esošo informāciju, kura, pēc administratora ieskatiem, ir būtiska maksātnespējas procesā.

23.pants. Administratora darbības kontrole

(1) Administratoram ir jāpilda kreditoru sapulces lēmumi un jāsniedz pārskats kreditoru sapulcei.

(2) Administratoram ir obligāti tiesas nolēmumi, un pēc tiesas pieprasījuma viņam jāsniedz pārskats par savu darbību.

24.pants. Administratora atlīdzība

(1) Par administratora pienākumu veikšanu administrators saņem atlīdzību. Par administratora atlīdzības apmēru administrators rakstveidā vienojas ar kreditoru sapulci. Ja vienošanās netiek panākta, administrators saņem atlīdzību pēc šajā pantā noteiktās takses.

(2) Administratora proporcionālā atlīdzības takse tiek noteikta šādā apmērā:

1) piecpadsmit procenti no faktiski atgūtās summas, kas nepārsniedz pirmos atgūtos trīs tūkstošus latu;

2) ja atgūtā summa pārsniedz trīs tūkstošus latu, — piecpadsmit procenti no faktiski atgūtās summas, kas nepārsniedz pirmos atgūtos trīs tūkstošus latu, un desmit procenti no faktiski atgūtās summas, kas pārsniedz trīs tūkstošus latu, bet nav lielāka par desmit tūkstošiem latu;

3) ja atgūtā summa pārsniedz desmit tūkstošus latu, — piecpadsmit procenti no faktiski atgūtās summas, kas nepārsniedz pirmos atgūtos trīs tūkstošus latu, un desmit procenti no faktiski atgūtās summas, kas pārsniedz trīs tūkstošus latu, bet nav lielāka par desmit tūkstošiem latu, plus pieci procenti no faktiski atgūtās summas, kas pārsniedz desmit tūkstošus latu, bet nav lielāka par simts tūkstošiem latu;

4) ja atgūtā summa pārsniedz simts tūkstošus latu, — piecpadsmit procenti no faktiski atgūtās summas, kas nepārsniedz pirmos atgūtos trīs tūkstošus latu, un desmit procenti no faktiski atgūtās summas, kas pārsniedz trīs tūkstošus latu, bet nav lielāka par desmit tūkstošiem latu, plus pieci procenti no faktiski atgūtās summas, kas pārsniedz desmit tūkstošus latu, bet nav lielāka par simts tūkstošiem latu, plus trīs procenti no faktiski atgūtās summas, kas pārsniedz simts tūkstošus latu, bet nav lielāka par vienu miljonu latu, plus viens procents no faktiski atgūtās summas, kas pārsniedz vienu miljonu latu.

(3) Administrators saņem atlīdzību pēc fiksētās takses šādos gadījumos un apmērā:

1) no administratora iecelšanas dienas līdz maksātnespējas lietas izskatīšanai — vienreizēju atlīdzību piecu minimālo mēnešalgu apmērā;

2) līdz bankrota procedūras pabeigšanai, ja parādnieka aktīvi nesedz administrācijas izmaksas, — vienreizēju atlīdzību piecu minimālo mēnešalgu apmērā;

3) pirmajā kreditoru sapulcē noslēgtā mierizlīguma gadījumā — vienreizēju atlīdzību trīsdesmit minimālo mēnešalgu apmērā;

4) sanācijas gadījumā — mēnešalgu piecpadsmit minimālo mēnešalgu apmērā.

(4) Aprēķinot administratora atlīdzību pēc proporcionālās takses, aprēķināto proporcionālo atlīdzību samazina par summu, kas aprēķināta pēc fiksētās takses.

(5) Vairāku administratoru iecelšanas gadījumā administratoru kopējā atlīdzības likme nedrīkst pārsniegt šajā pantā noteikto viena administratora atlīdzības likmi.

25.pants. Administratora atbildība

(1) Administrators ir pilnā apmērā atbildīgs par zaudējumiem, kas viņa vainas dēļ nodarīti kreditoriem.

(2) Vairāku administratoru iecelšanas gadījumā administratori ir atbildīgi tikai katrs par savu rīcību proporcionāli zaudējumiem, kas viņu vainas dēļ nodarīti kreditoriem. Katra administratora atbildības apmēru šādā gadījumā nosaka tiesa.

(3) Administrators nav atbildīgs par parādnieka un iepriekšējo administratoru rīcību un darījumiem, kuri slēgti pirms viņa stāšanās pie savu pienākumu pildīšanas.

26.pants. Prasības pret administratoru

(1) Prasības pret administratoru kreditori var celt tiesā vispārējā kārtībā.

(2) Prasības pret administratoru nevar celt vēlāk kā vienu gadu pēc maksātnespējas procesa izbeigšanas.

(3) Ja administrators ar savu rīcību ir nodarījis zaudējumu kreditoriem vai citām ieinteresētajām personām un šajās darbībās tiesa konstatējusi kriminālsodāma nodarījuma pazīmes, uz prasībām pret administratoru attiecināms vispārējais prasības noilguma termiņš.

(4) Šā panta noteikumi attiecas uz visiem administratoriem, kuri ir piedalījušies attiecīgajā maksātnespējas procesā neatkarīgi no piedalīšanās laika vai ilguma, un katrs administrators ir atbildīgs tikai par savu rīcību.

27.pants. Administratora pienākumu izbeigšanās

(1) Administratora pienākumi izbeidzas:

1) ja administrators tiek atcelts saskaņā ar šā likuma 28.pantu;

2) ja administrators atkāpjas saskaņā ar šā likuma 29.pantu;

3) ja tiek izbeigts maksātnespējas process saskaņā ar šā likuma 62.pantu;

4) administratora nāves gadījumā, bet gadījumos, kad par administratoru iecelta juridiskā persona,— tās likvidācijas gadījumā.

(2) Izbeidzoties administratora pilnvarām, tiesa pasludina šā likuma 32.pantā minēto administratora apliecību par nederīgu.

28.pants. Administratora atcelšana

(1) Administratoru var atcelt tiesa, pamatojoties uz kreditoru sapulces lēmumu par neuzticības izteikšanu administratoram, ja:

1) administrators neatbilst šā likuma 13.panta noteikumiem vai, to ieceļot, nav ievēroti šā likuma 14.pantā noteiktie ierobežojumi;

2) administrators nav kompetents savu pienākumu veikšanai;

3) administrators ļaunprātīgi izmanto savas pilnvaras.

(2) Kreditoru sapulce var izteikt administratoram neuzticību, ja jautājums par administratora atcelšanu ir bijis iepriekš iekļauts sapulces darba kārtībā. Ja šis jautājums iekļauts darba kārtībā kreditoru sapulces gaitā, tā izskatīšanai divu nedēļu laikā sasaucama cita kreditoru sapulce.

(3) Ja kreditoru sapulce izsaka neuzticību administratoram, tā lūdz tiesu atcelt šo administratoru un iecelt citu. Kreditoru sapulce var ieteikt tiesai savu administratora kandidātu. Atcelšanas gadījumā administrators saņem atlīdzību saskaņā ar šā likuma 24.pantu.

(4) Ja kreditoru sapulce izteikusi neuzticību administratoram, viņam ir pienākums piecpadsmit dienu laikā no kreditoru sapulces lēmuma pieņemšanas iesniegt tiesā pārskatu par savu darbību.

(5) Tiesa var izskatīt jautājumu par administratora atcelšanu pēc savas iniciatīvas, ja:

1) administrators nesasauc kreditoru sapulci, kuras darba kārtībā paredzēts jautājums par neuzticības izteikšanu viņam vai par kuras sasaukšanu ir lēmusi tiesa šā likuma 58.panta trešajā daļā paredzētajos gadījumos;

2) tiesas rīcībā ir pierādījumi, ka administrators, pildot savus pienākumus, pārkāpj likumus.

29.pants. Administratora atkāpšanās

(1) Administrators ir tiesīgs atkāpties no savu pienākumu pildīšanas, iesniedzot tiesā rakstveida iesniegumu par savu atkāpšanos un pārskatu par savu darbību. Iesniegumā jānorāda motīvi, kuru dēļ viņš nevar vai nevēlas turpmāk veikt administratora pienākumus.

(2) Administrators, kura atkāpšanos tiesa pieņēmusi, saņem atlīdzību saskaņā ar šā likuma 24. pantu.

30.pants. Administratoru maiņa

(1) Administratora atkāpšanās vai atcelšanas gadījumā nekavējoties tiek iecelts cits administrators.

(2) Nākamajam administratoram stājoties pie savu pienākumu pildīšanas, tiek sastādīts pieņemšanas un nodošanas akts, kuru paraksta iepriekšējais administrators un nākamais administrators. Aktam pievienojams iepriekšējā administratora darbības pārskats. Līdz šā akta parakstīšanai iepriekšējais administrators turpina realizēt savas pilnvaras un ir atbildīgs saskaņā ar šo likumu.

(3) Nākamajam administratoram stājoties pie savu pienākumu pildīšanas, iepriekšējā administratora nodrošinājumu apstiprinošs dokuments aizstājams ar nākamā administratora nodrošinājumu apstiprinošu dokumentu.

(4) Gadījumos, kad pieņemšanas un nodošanas akta un darbības pārskata sastādīšana objektīvi nav iespējama (iepriekšējā administratora nāves gadījumā u.c.), jaunais administrators stājas pie savu pienākumu pildīšanas tiesas noteiktajā kārtībā.

31.pants. Pieaicinātie speciālisti un administratora palīgi

(1) Administratoram ir tiesības ar kreditoru sapulces piekrišanu pieaicināt speciālistus (grāmatvežus, juristus, ekonomistus u.c.), ja tas nepieciešams maksātnespējas procesa efektivitātes nodrošināšanai.

(2) Administratoram ir tiesības ar kreditoru sapulces piekrišanu pieņemt darbā vienu vai vairākus administratora palīgus.

(3) Administrators var rakstveidā pilnvarot pieaicinātos speciālistus un palīgus veikt atsevišķas darbības, kuras saskaņā ar šo likumu ietilpst administratora pilnvarās. Par zaudējumiem, ko nodara administratora pieaicinātie speciālisti un palīgi, darbojoties uz šādas pilnvaras pamata, ir atbildīgs administrators.

32.pants. Administratora zīmogs un apliecība

(1) Administratoram ir zīmogs ar tekstu "Administrators parādnieka (nosaukums) maksātnespējas procesā" un viņa vārdu un uzvārdu, bet juridiskajai personai — ar tās nosaukumu.

(2) Administrators ir tiesīgs izgatavot jaunu zīmogu parādnieka zīmogu aizvietošanai, pasludinot līdzšinējos parādnieka zīmogus par nederīgiem. Jaunajam zīmogam ir būtiski jāatšķiras no parādnieka iepriekšējiem zīmogiem.

(3) Administratoram ir apliecība ar viņa fotoattēlu, vārdu, uzvārdu un šādu tekstu "Administrators parādnieka (nosaukums) maksātnespējas procesā". Apliecību apstiprina tiesas priekšsēdētājs ar savu parakstu un zīmogu pēc tam, kad administrators parakstījis paziņojumu (18.pants).

(4) Ja par administratoru tiek iecelta juridiskā persona, tās pilnvarotajai fiziskajai personai (13.pants) ir apliecība ar šīs pilnvarotās personas fotoattēlu, vārdu, uzvārdu un šādu tekstu: "Administratora (juridiskās personas nosaukums) pārstāvis parādnieka (nosaukums) maksātnespējas procesā".

V nodaļa
Parādnieka pārstāvji un ieinteresētās personas attiecībā pret parādnieku

33. pants. Parādnieka pārstāvju pienākumi

(1) Parādnieka pārstāvjus, kuru piedalīšanās maksātnespējas procesā ir obligāta, nosaka tiesa, vienlaikus brīdinot tos par atbildību saskaņā ar šo likumu un Latvijas Kriminālkodeksu.

(2) Tiesas noteikto parādnieka pārstāvju pienākums ir ierasties uz visām kreditoru sapulcēm un tiesas sēdēm, par kurām tiem ir paziņots, kā arī sniegt nepieciešamo informāciju.

(3) Ja tiesas noteiktais parādnieka pārstāvis maksātnespējas procesa laikā maina dzīvesvietu, tā pienākums ir triju dienu laikā paziņot administratoram un tiesai jaunās dzīvesvietas adresi.

(4) Parādnieka pārstāvjus, kuru piedalīšanās maksātnespējas procesā ir obligāta, var atvest uz tiesu piespiedu kārtā, ja tie izvairās no ierašanās tiesā.

34.pants. Parādnieka pārstāvju pienākums sniegt informāciju

(1) Parādnieka pārstāvjiem, kuru piedalīšanās maksātnespējas procesā ir obligāta, ir pienākums sniegt administratora un kreditoru sapulces pieprasīto informāciju piecpadsmit dienu laikā no pieprasījuma nosūtīšanas dienas.

(2) Parādnieka pārstāvji iesniedz pieprasīto informāciju rakstveidā, apliecinot to ar savu parakstu. Par nepatiesas informācijas sniegšanu parādnieka pārstāvji atbild saskaņā ar šo likumu un Latvijas Kriminālkodeksu.

35.pants. Ieinteresētās personas attiecībā pret parādnieku

(1) Par ieinteresētajām personām attiecībā pret parādnieku atzīstamas:

1) parādnieka kapitāla daļu turētāji, padomes, valdes un tām pielīdzināto pārvaldes institūciju locekļi un revīzijas institūciju locekļi;

2) personas, kurām ar parādnieku ir darba tiesiskās attiecības;

3) persona, kura sastāv laulībā, radniecībā līdz trešajai pakāpei vai svainībā līdz otrajai pakāpei ar parādnieka kapitāla daļu turētājiem, padomes vai valdes un tām pielīdzināto pārvaldes institūciju vai revīzijas institūciju locekļiem.

(2) Par ieinteresētajām personām attiecībā pret parādnieku atzīstamas arī personas, kuras ir bijušas ieinteresētās personas saskaņā ar šā panta pirmās daļas noteikumiem pēdējo sešu mēnešu laikā līdz maksātnespējas lietas ierosināšanai.

VI nodaļa
Maksātnespējas pieteikums, tā saturs un veidi

36.pants. Maksātnespējas pieteikums

Maksātnespējas pieteikumu tiesā šajā likumā paredzētajos gadījumos var iesniegt:

1) parādnieks vai parādnieka likvidatori (likvidācijas komisija);

2) kreditors vai kreditoru grupa;

3) administrators maksātnespējas lietā;

4) kompetentas valsts institūcijas.

37.pants. Ierobežojumi pieteikuma iesniegšanai

(1) Maksātnespējas pieteikumu nedrīkst iesniegt nodrošinātie kreditori. Līdz maksātnespējas lietas ierosināšanai nodrošināto kreditoru prasījumi pret parādnieku par parādu piedziņu tiek izskatīti vispārējā kārtībā. Pēc maksātnespējas lietas ierosināšanas nodrošinātie kreditori iesniedz savus prasījumus administratoram.

(2) Ja prasījums nav nodrošināts pilnībā, maksātnespējas pieteikumu var iesniegt tikai nenodrošinātās prasījuma daļas apjomā.

38.pants. Parādnieka brīvprātīgs maksātnespējas pieteikums

(1) Parādnieks var iesniegt tiesā maksātnespējas pieteikumu, ja tas nespēj vai sakarā ar pierādāmiem apstākļiem nespēs pienācīgi nokārtot savas parādu saistības.

(2) Parādnieka pārvaldes institūcijas pirms maksātnespējas pieteikuma iesniegšanas tiesā informē par to parādnieka kapitāla daļu turētājus.

39.pants. Kreditora pieteikums

Kreditors vai kreditoru grupa var iesniegt tiesā maksātnespējas pieteikumu, ja:

1) divu nedēļu laikā pēc pretenzijas iesniegšanas kreditora prasījums nav ne apmierināts, ne celti iebildumi un pēc šā termiņa izbeigšanās kreditors rakstveidā ir darījis parādniekam zināmu savu nodomu iesniegt maksātnespējas pieteikumu vismaz vienu nedēļu pirms tā iesniegšanas, turklāt parādnieks nav varējis parādu nokārtot arī šajā termiņā;

2) triju mēnešu laikā nav bijis iespējams pilnīgi vai daļēji izpildīt tiesas spriedumu par parāda piedziņu sakarā ar to, ka parādnieka aktīvi ir nepietiekami parāda segšanai;

3) parādnieks ir paziņojis kreditoram vai publiski par savu faktisko maksātnespēju.

40.pants. Administratora pieteikums

(1) Administrators maksātnespējas lietā var iesniegt tiesā maksātnespējas pieteikumu pret trešo personu, kurai ir parādu saistības pret šā administratora pārstāvāmo parādnieku.

(2) Šādā gadījumā uz administratora pieteikumu attiecas visi tie šā likuma noteikumi, kuri regulē kreditora pieteikumu.

41.pants. Kompetentu valsts institūciju pieteikums

Kompetentas valsts institūcijas var iesniegt tiesā maksātnespējas pieteikumu, ja:

1) to rīcībā ir pamatoti pierādījumi par parādnieka nespēju kārtot savas parādu saistības;

2) triju mēnešu laikā no sprieduma taisīšanas dienas nav bijis iespējams pilnīgi vai daļēji izpildīt tiesas spriedumu par parāda piedziņu sakarā ar parādnieka mantas nepietiekamību vai parādnieka izvairīšanos no piedziņas;

3) to rīcībā ir pamatoti pierādījumi tam, ka parādnieka parādu saistības pārsniedz tā aktīvus.

42.pants. Pienākums iesniegt pieteikumu

(1) Pienākums iesniegt tiesā maksātnespējas pieteikumu ir likvidatoriem (likvidācijas komisijai), kuri veic uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības brīvprātīgu likvidāciju, ja likvidācijas procesā nav iespējams pilnībā apmierināt visus pamatotos kreditoru prasījumus.

(2) Parādniekam ir pienākums iesniegt tiesā maksātnespējas pieteikumu, ja pastāv vismaz viens no šādiem apstākļiem:

1) parādnieks nespēj nokārtot parādu saistības triju nedēļu laikā no saistību izpildes termiņa iestāšanās dienas un nav panākta rakstveida vienošanās ar kreditoriem par šā parāda nokārtošanu;

2) parādnieka parādu saistības pārsniedz tā aktīvus.

(3) Pirms maksātnespējas pieteikuma iesniegšanas šajā pantā noteiktajā kārtībā iesniedzējs informē par to parādnieka kapitāla daļu turētājus. Ja nav iespējams paziņot par maksātnespējas pieteikuma iesniegšanu parādnieka kapitāla daļu turētājiem, pieteikums ir jāiesniedz nekavējoties bez viņu ziņas.

43.pants. Parādnieka maksātnespējas pieteikuma saturs

(1) Parādnieka maksātnespējas pieteikumā jānorāda:

1) tās tiesas nosaukums, kurai iesniegts pieteikums;

2) ziņas par iesniedzēju (nosaukums, reģistrācijas numurs, juridiskā adrese, visi norēķinu konti);

3) faktiskās maksātnespējas vai tās iestāšanās iespējas apstākļi un pierādījumi, kas šos apstākļus apstiprina;

4) maksātnespējas pieteikumam pievienoto dokumentu saraksts saskaņā ar šā panta otro daļu.

(2) Parādnieka maksātnespējas pieteikumam jāpievieno:

1) parādnieka kapitāla daļu turētāju, padomes un valdes un tām pielīdzināto pārvaldes institūciju un revīzijas institūciju locekļu un pārstāvju saraksts (vārds, uzvārds, personas kods, adrese un tālruņa numurs);

2) kreditoru saraksts, kurā ietvertas šādas ziņas: nosaukums (juridiskajām personām), vārds, uzvārds (fiziskajām personām), adrese, parāda summa un termiņš, parāda veids un rašanās pamats;

3) parādnieka ārkārtas bilance, kas sastādīta ne agrāk kā vienu mēnesi pirms maksātnespējas pieteikuma iesniegšanas dienas, un parādnieka pēdējā gada bilance, kas apstiprināta saskaņā ar likumu "Par uzņēmumu gada pārskatiem";

4) parādnieka valdījumā vai turējumā esošās trešajām personām piederošās mantas uzskaitījums.

(3) Pieteikumā var norādīt parādnieka pārvaldes institūciju ieteikto maksātnespējas stāvokļa risinājuma variantu (mierizlīgums, sanācija vai bankrots), pievienojot piedāvātā risinājuma lietderību apstiprinošus dokumentus.

(4) Šā panta pirmās un otrās daļas noteikumi attiecināmi arī uz likvidatora (likvidācijas komisijas) pieteikumu šā likuma 42.panta pirmajā daļā norādītajos gadījumos.

44.pants. Kreditoru un kompetentu valsts institūciju iesniegtā maksātnespējas pieteikuma saturs

(1) Maksātnespējas pieteikumā, ko tiesā iesniedz kreditors, kreditoru grupa vai kompetentas valsts institūcijas, jānorāda:

1) tiesas nosaukums, kurai iesniegts pieteikums;

2) ziņas par iesniedzēju (nosaukums — juridiskajām personām, vārds, uzvārds — fiziskajām personām, adrese, tālruņa numurs), kā arī ziņas par pārstāvi (vārds, uzvārds, amats, adrese, tālruņa numurs), ja pieteikumu iesniedz pārstāvis;

3) parādnieka nosaukums un juridiskā adrese;

4) apstākļi, ar kuriem iesniedzējs pamato savu prasījumu, un pierādījumi, kas šos apstākļus apstiprina;

5) šā panta otrajā un trešajā daļā minēto pievienoto dokumentu saraksts.

(2) Pieteikumam jāpievieno pierādījumi par parāda summu, veidu, termiņiem un pamatojumu, kā arī pierādījumi tam, ka parādnieks nav pienācīgi kārtojis savas saistības un ka uz viņu var attiecināt šā likuma 3.pantā norādītās maksātnespējas pazīmes vai pierādījumi par šā likuma 39.panta 3.punktā noteikto parādnieka paziņojumu.

(3) Ja maksātnespējas pieteikums tiek iesniegts, pamatojoties uz šā likuma 39.panta trešajā punktā un 41.panta 1. un 3.punktā paredzētajiem apstākļiem, pieteikumam jāpievieno pierādījumi, kas šos apstākļus apstiprina.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.04.1997. likumu, kas stājas spēkā 08.05.1997.)

45.pants. Maksātnespējas pieteikuma iesniegšana

Maksātnespējas pieteikumi tiesā iesniedzami personiski vai ar pilnvarota pārstāvja starpniecību.

46.pants. Aizliegums grozīt prasījuma priekšmetu un atsaukt maksātnespējas pieteikumu

(1) Maksātnespējas lietās nav pieļaujama prasījuma priekšmeta grozīšana.

(2) Maksātnespējas pieteikuma iesniedzējs nav tiesīgs atsaukt maksātnespējas pieteikumu.

VII nodaļa
Maksātnespējas process

47.pants. Kreditora individuālo darbību ierobežošana maksātnespējas procesā

(1) Līdz ar maksātnespējas lietas ierosināšanu kreditoram ir aizliegts veikt individuālas darbības, ar kurām tiek nodarīti zaudējumi kreditoru kopuma interesēm.

(2) Mantiskās tiesības, kuras radušās kreditoram vai trešajām personām šā panta pirmajā daļā minēto kreditora darbību rezultātā, uz administratora, parādnieka vai cita kreditora vai kreditoru grupas iesnieguma pamata atzīstamas par spēkā neesošām.

(3) Šā panta noteikumi neattiecas uz darbībām, kuras veiktas šā likuma 21.panta otrās daļas 20.punktā noteiktajos gadījumos, un uz šo darbību rezultātā iegūtajām tiesībām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.04.1997. likumu, kas stājas spēkā 08.05.1997.)

48.pants. Administratora darbības līdz lietas izskatīšanai

Pēc iecelšanas un līdz lietas izskatīšanai tiesā administrators veic šādas darbības:

1) noskaidro parādnieka pārstāvjus (1.panta 16.punkts) maksātnespējas lietā un iesniedz to sarakstu tiesā;

2) sastāda pārskatu par parādnieka norēķinu kontos un kasē esošo naudas līdzekļu apjomu un parādnieka pamatlīdzekļu un apgrozāmo līdzekļu bilances vērtību un iesniedz šo pārskatu tiesā līdz noteiktajam lietas izskatīšanas termiņam;

3) apzina parādnieka valdījumā vai turējumā esošo trešajām personām piederošo mantu;

4) sastāda kreditoru sarakstu pēc parādnieka grāmatvedībā esošajiem datiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.04.1997. likumu, kas stājas spēkā 08.05.1997.)

49.pants. Parādnieka pasludināšana par maksātnespējīgu

Parādnieku par maksātnespējīgu pasludina tiesa, un tās spriedums ir galīgs.

50. pants. Maksātnespējas pasludināšanas sekas attiecībā uz parādnieku un tā pārstāvjiem

(1) Pēc parādnieka pasludināšanas par maksātnespējīgu:

1) parādnieks zaudē tiesības rīkoties ar savu mantu, kā arī ar viņa valdījumā vai turējumā esošo trešo personu mantu un šīs tiesības iegūst administrators;

2) parādnieka pārvaldes institūciju darbība tiek apturēta, un parādnieka pārvaldīšanu veic administrators;

3) apstājas nokavējuma naudas un procentu pieaugums kreditoru prasījumiem, izņemot nodokļu parādus, kuriem pamatparāda palielinājuma naudas un nokavējuma naudas aprēķināšana tiek pārtraukta saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām".

(2) Tiesas spriedums, ar kuru parādnieks pasludināts par maksātnespējīgu, ir pamats tiesvedības apturēšanai civillietās, kas ierosinātas pret parādnieku, un spriedumu izpildīšanas lietvedības izbeigšanai lietās par piespriesto, bet no parādnieka nepiedzīto summu piedziņu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.12.1997. likumu, kas stājas spēkā no 31.12.1997.)

51.pants. Maksātnespējas iestāšanās diena

Ja parādnieks ar tiesas spriedumu pasludināts par maksātnespējīgu, tas uzskatāms par maksātnespējīgu no maksātnespējas pieteikuma iesniegšanas dienas, ja tiesa nav noteikusi agrāku maksātnespējas iestāšanās dienu.

52.pants. Administratora darbības pēc parādnieka pasludināšanas par maksātnespējīgu

Pēc parādnieka pasludināšanas par maksātnespējīgu administrators veic šādas darbības:

1) sniedz Uzņēmumu reģistram, bet gadījumos, kad parādniekam pieder nekustamais īpašums, — arī attiecīgajai Zemesgrāmatu nodaļai šā likuma 53.pantā noteikto informāciju par parādnieka pasludināšanu par maksātnespējīgu;

2) iesniedz publicēšanai presē paziņojumu par parādnieka maksātnespēju;

3) sasauc pirmo kreditoru sapulci;

4) veic parādnieka mantas un dokumentu pilnu revīziju;

5) sastāda tās parādnieka mantas sarakstu, uz kuru vēršami kreditoru prasījumi;

6) pieņem un reģistrē kreditoru prasījumus un pārbauda tos.

53.pants. Informācija Uzņēmumu reģistram un Zemesgrāmatu nodaļai

(1) Triju dienu laikā pēc parādnieka pasludināšanas par maksātnespējīgu administrators nosūta paziņojumu un tiesas sprieduma norakstu Uzņēmumu reģistram un Zemesgrāmatu nodaļai pēc nekustamā īpašuma atrašanās vietas, pavadrakstā norādot savu vārdu un uzvārdu (nosaukumu un pilnvarotā pārstāvja vārdu un uzvārdu, ja administrators ir juridiskā persona), darbības vietu un tālruņa numuru.

(2) Uzņēmumu reģistram ir pienākums fiksēt iesniegtās ziņas likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" noteiktajā kārtībā.

(3) Zemesgrāmatu nodaļai saskaņā ar Zemesgrāmatu likumu ir pienākums ierakstīt zemesgrāmatas attiecīgajā nodalījumā atzīmi par īpašnieka pasludināšanu par maksātnespējīgu.

54.pants. Paziņojuma publicēšana presē

(1) Triju dienu laikā pēc parādnieka pasludināšanas par maksātnespējīgu administrators iesniedz publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un vismaz divos citos laikrakstos paziņojumu par parādnieka pasludināšanu par maksātnespējīgu.

(2) Paziņojumā:

1) jānorāda tiesas nosaukums un sprieduma pasludināšanas diena;

2) jānorāda administratora vārds, uzvārds (nosaukums un pilnvarotā pārstāvja vārds un uzvārds, ja administrators ir juridiskā persona), darbības vieta un tālruņa numurs;

3) jāuzaicina kreditori pieteikt savus prasījumus, jānorāda kreditoru pieteikumu pieņemšanas vieta un termiņš un termiņa nokavēšanas sekas.

55.pants. Kreditoru prasījumu reģistrācija

(1) Kreditoru prasījumi pret parādnieku iesniedzami administratoram triju mēnešu laikā no dienas, kad laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" publicēts paziņojums par parādnieka pasludināšanu par maksātnespējīgu, ja tiesa nav noteikusi īsāku termiņu. Personas, kuras iegūst kreditora statusu pēc šā termiņa izbeigšanās, iesniedz savus prasījumus administratoram līdz parādnieka mantas izsoles sākumam.

(2) Administrators sastāda nodrošināto kreditoru prasījumu sarakstu, nenodrošināto kreditoru prasījumu sarakstu un trešo personu sarakstu, pret kurām parādniekam ir prasījuma tiesības, norādot katra prasījuma summu. Nenodrošināto kreditoru prasījumu sarakstā administrators norāda prasījumu summai atbilstošo katra nenodrošinātā kreditora balsu skaitu pirmajā kreditoru sapulcē.

(3) Administrators grupē kreditoru prasījumus šajā likumā noteiktajā parādu segšanas secībā, pārbauda to formāli juridisko atbilstību normatīvo aktu prasībām un, ja nepieciešams, pieprasa prasījuma iesniedzējam vai parādniekam papildu ziņas un dokumentus. Lēmumu par prasījumu atzīšanu vai noraidīšanu pieņem administrators. Administratoram nav tiesību noraidīt kreditoru prasījumus, par kuru apmierināšanu ir stājies spēkā tiesas nolēmums.

(4) Pēc nodrošināto kreditoru prasījumu pamatotības pārbaudes administrators šo prasījumu nodrošināšanai ieķīlāto mantu izslēdz no tās mantas saraksta, uz kuru vēršami kreditoru prasījumi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.04.1997. likumu, kas stājas spēkā 08.05.1997.)

56.pants. Pirmās kreditoru sapulces sasaukšanas kārtība

(1) Pirmo kreditoru sapulci sasauc tiesas ieceltais administrators ne vēlāk kā triju nedēļu laikā pēc kreditoru pieteikšanās termiņa beigām.

(2) Administrators pirmās kreditoru sapulces laiku, vietu un darba kārtību izziņo kreditoriem ne vēlāk kā divas nedēļas pirms noteiktā sapulces datuma. Paziņojums par pirmo kreditoru sapulci publicējams laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un vismaz divos citos laikrakstos.

(3) Ja kreditoru ir vairāk par 300, administrators, izziņojot kreditoru sapulci, uzaicina kreditorus, kuru prasījumi nepārsniedz vienu procentu no visu prasījumu summas, pilnvarot kopīgu pārstāvi.

57.pants. Kreditoru prasījumu izskatīšana

(1) Ar pieteiktajiem prasījumiem ir tiesīgi iepazīties visi kreditori.

(2) Kreditori ir tiesīgi iesniegt administratoram motivētus iebildumus par citu kreditoru prasījumu pamatotību, izņemot prasījumus, par kuriem ir stājies spēkā tiesas nolēmums.

(3) Administrators iesniedz apstiprināšanai pirmajā kreditoru sapulcē savu lēmumu par atzītajiem nenodrošināto kreditoru prasījumiem, kā arī savu lēmumu par noraidītajiem nenodrošināto kreditoru prasījumiem.

(4) Vispirms kreditoru sapulce balso par katru noraidīto prasījumu atsevišķi. Ja kreditoru sapulce atzīst kādu no administratora noraidītajiem prasījumiem, tas tiek iekļauts administratora sastādītā atzīto prasījumu saraksta attiecīgajā grupā.

(5) Kreditoru sapulce balso par administratora sastādīto atzīto nenodrošināto kreditoru prasījumu sarakstu kopumā. Ja kreditoru sapulce neapstiprina sarakstu kopumā, balsošana notiek pa kreditoru grupām (107. pants). Ja kreditoru sapulce neapstiprina kādas grupas prasījumus, tā balso par katru šīs grupas prasījumu atsevišķi. Kreditoru prasījumi, par kuriem ir stājies spēkā tiesas nolēmums, netiek balsoti.

(6) Kreditoru sapulce neizskata jautājumu par nodrošināto prasījumu atzīšanu.

(7) Katrs kreditors ir tiesīgs pārsūdzēt tiesā kreditoru sapulces lēmumu daļā par kāda kreditora prasījuma atzīšanu vai sava prasījuma noraidīšanu.

(8) Sūdzību var iesniegt divu nedēļu laikā no kreditoru sapulces dienas, bet, ja kreditors nav piedalījies sapulcē, no dienas, kad viņam paziņots kreditoru sapulces lēmums.

(9) Noraidīto prasījumu iesniedzējs saglabā savas balsstiesības kreditoru sapulcē līdz strīda galīgai izšķiršanai tiesā. Ja noraidīto prasījumu iesniedzējs neiesniedz tiesā sūdzību šā panta astotajā daļā noteiktajā termiņā, pēc šā termiņa izbeigšanās viņam zūd balsstiesības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.04.1997. likumu, kas stājas spēkā 08.05.1997.)

58.pants. Kārtējo kreditoru sapulču sasaukšanas kārtība

(1) Kārtējās kreditoru sapulces tiek sasauktas pēc nepieciešamības, lai izlemtu atsevišķus jautājumus, kas saskaņā ar šo likumu ir kreditoru sapulces kompetencē.

(2) Kārtējās kreditoru sapulces var sasaukt administrators pēc savas iniciatīvas, ne vēlāk kā divas nedēļas pirms sapulces izziņojot tās laiku, vietu un darba kārtību visiem zināmajiem kreditoriem.

(3) Administratoram ir jāsasauc kārtējā kreditoru sapulce divu mēnešu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas, ja to pieprasa kreditoru komiteja, kreditors vai kreditoru grupa, kas pārstāv ne mazāk kā vienu ceturtdaļu no parādnieka kopējās parādu summas. Pieprasījumā jāietver pieprasītāju saraksts, viņu prasījumu apjoms, sapulces sasaukšanas iemesli. Ja administrators sapulci nesasauc, kreditori var griezties tiesā, kura pārbauda pieteikuma pamatotību un pieņem lēmumu, ar kuru uzliek administratoram par pienākumu sapulci sasaukt, vai pieteikumu noraida.

59.pants. Noslēguma kreditoru sapulces sasaukšanas kārtība

(1) Noslēguma kreditoru sapulci administrators sasauc ne vēlāk kā divas nedēļas pirms kreditoru sapulces noteiktā maksātnespējas risinājuma termiņa beigām. Ne vēlāk kā trīs dienas pirms šā termiņa beigām administrators iesniedz tiesā kreditoru sapulces protokolu un lēmumus.

(2) Ja uz noslēguma kreditoru sapulci kreditori neierodas, administrators viena mēneša laikā sasauc atkārtotu noslēguma kreditoru sapulci. Ja uz atkārtoto noslēguma kreditoru sapulci kreditori neierodas, tiek uzskatīts, ka kreditoru sapulce piekrīt maksātnespējas procesa izbeigšanai.

60.pants. Sūdzību izskatīšanas piekritība

Sūdzības par to personu lēmumiem vai rīcību, kuras piedalās maksātnespējas procesā, izskata tā tiesa, kurā ir ierosināta maksātnespējas lieta.

61.pants. Sūdzību un strīdu izskatīšana maksātnespējas lietā

(1) Pēc parādnieka pasludināšanas par maksātnespējīgu sūdzības par administratora vai kreditoru komitejas lēmumiem un rīcību izskatāmas tiesā, ievērojot šādu vispārēju pirmstiesas izskatīšanas kārtību:

1) kreditoru sapulce var iesniegt tiesā sūdzību par administratora rīcību, ja pirms tam sūdzība iesniegta administratoram un viņš divu nedēļu laikā uz šo sūdzību nav devis atbildi vai ir to noraidījis;

2) katrs kreditors vai parādnieks var iesniegt tiesā sūdzību par administratora rīcību, ja pirms tam sūdzība iesniegta administratoram un viņš divu nedēļu laikā nav devis atbildi uz sūdzību vai ir to noraidījis un kreditoru sapulce atteikusies administratora rīcību pārsūdzēt tiesā;

3) administratora sūdzības par kreditoru komitejas lēmumiem un kreditoru komitejas sūdzības par administratora rīcību izskata tiesa, ja pirms tam sūdzība izskatīta kreditoru sapulcē.

(2) Administratora sūdzības par kreditoru sapulces lēmumiem un kreditoru sapulces sūdzības par administratora rīcību izskata tiesa.

(3) Kreditori var pārsūdzēt kreditoru sapulces lēmumu šajā likumā noteiktajos gadījumos.

(4) Ja sakarā ar administratora rīcību, kreditoru komitejas vai kreditoru sapulces lēmumu rodas strīds par tiesībām, kas izšķirams tiesā saskaņā ar vispārīgiem noteikumiem, prasība iesniedzama tiesā atbilstoši lietu piekritības noteikumiem.

62.pants. Maksātnespējas procesa izbeigšana

(1) Maksātnespējas procesu izbeidz tiesa.

(2) Administrators var iesniegt tiesā pieteikumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu, ja ir kāds no šādiem apstākļiem:

1) parādnieks nokārtojis visas savas saistības;

2) parādnieks nokārtojis visas savas saistības, kurām iestājies izpildes termiņš, un pēc šo saistību nokārtošanas tā aktīvi pārsniedz atlikušo parādu summu;

3) līdz izsludinātā termiņa beigām nav pieteicies neviens kreditors;

4) pabeigta bankrota procedūra.

(3) Parādnieks var iesniegt tiesā pieteikumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu šā panta otrās daļas 1. un 2. punktā paredzētajos gadījumos.

(4) Pieteikumam par maksātnespējas procesa izbeigšanu ir jāpievieno pierādījumi, kuri apliecina šā panta otrajā daļā paredzētos apstākļus. Administratora pieteikumam jāpievieno arī attiecīgs kreditoru sapulces lēmums vai pierādījumi, ka kreditoru sapulces sasaukšana bijusi nesekmīga.

(5) Maksātnespējas process arī izbeidzams, noraidot maksātnespējas pieteikumu vai izbeidzot tiesā maksātnespējas lietu.

(6) Ja maksātnespējas process tiek izbeigts sakarā ar to, ka nav konstatētas parādnieka maksātnespējas pazīmes vai tā faktiskā maksātspēja ir atjaunojusies, administrators nosūta tiesas nolēmumu Uzņēmumu reģistram un attiecīgajai Zemesgrāmatu nodaļai izdarīto atzīmju dzēšanai. Ja maksātnespējas process tiek izbeigts sakarā ar parādnieka bankrotu, administrators iznīcina parādnieka zīmogu un nosūta Uzņēmumu reģistram tiesas lēmumu par bankrota procedūras pabeigšanu parādnieka izslēgšanai no Uzņēmumu reģistra.

63.pants. Maksātnespējas procesa izbeigšanas sekas

(1) Ja maksātnespējas process tiek izbeigts sakarā ar parādnieka faktiskās maksātspējas atjaunošanos, administratora pilnvaras attiecīgajā maksātnespējas procesā izbeidzas un atjaunojas parādnieka tiesības pārvaldīt savu mantu, kā arī atjaunojas parādnieka pārvaldes institūciju darbība.

(2) Ja maksātnespējas process tiek izbeigts sakarā ar parādnieka bankrotu, administratora pilnvaras izbeidzas līdz ar tiesas lēmuma pieņemšanu par bankrota procedūras pabeigšanu.

(3) Izbeidzoties administratora pilnvarām, administratora apliecība un zīmogs nododami tiesā.

VIII nodaļa
Parādnieka manta un tās pārvalde

64.pants. Parādnieka mantas jēdziens

(1) Parādnieka manta šā likuma izpratnē ir:

1) parādnieka aktīvi maksātnespējas pieteikuma iesniegšanas brīdī;

2) saskaņā ar šā likuma 65.pantu atgūtā manta;

3) augļi, kas iegūti no parādnieka mantas maksātnespējas procesa laikā;

4) cita maksātnespējas procesa laikā likumīgā ceļā iegūta manta.

(2) Parādnieka manta šā likuma izpratnē ir arī individuālā (ģimenes) uzņēmuma, zemnieka vai zvejnieka saimniecības īpašniekam vai līgumsabiedrības komplementārajam dalībniekam piederošā manta, izņemot to mantu, uz kuru saskaņā ar Latvijas Civilprocesa kodeksu nevar vērst piedziņu.

65.pants. Atgūtā manta

Atgūtā manta šā likuma izpratnē ir finansu līdzekļi, arī cita manta, kuri:

1) iekļāvušies parādnieka mantā maksātnespējas procesa laikā, pamatojoties uz prasījuma tiesībām pret trešajām personām;

2) atgūti, atzīstot darījumus par spēkā neesošiem šā likuma 69.71.pantā paredzētajos gadījumos;

3) atgūti, atdodot parādus šā likuma 72.pantā paredzētajos gadījumos.

66.pants. Neieguldīto daļu piedzīšana

(1) Administratoram ir jāpiedzen:

1) pilnībā neieguldītās pamatkapitāla daļas no dalībniekiem, ja parādnieks ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību;

2) ieguldījumi pamatkapitālā pilnā apmērā no akcionāriem, kuri nav pilnībā samaksājuši par savām akcijām, ja parādnieks ir akciju sabiedrība;

3) pilnībā neiemaksātās, bet līgumā paredzētās līgumsabiedrībā ieguldāmās summas no līgumsabiedrības dalībniekiem, ja parādnieks ir līgumsabiedrība;

4) dalībnieku neieguldītā manta (paju iemaksas) pamatkapitālā, ja parādnieks ir paju sabiedrība.

(2) Ja kāda uzņēmējsabiedrības dalībnieka ieguldījumam pamatkapitālā uzrādītā vērtība ir augstāka par tā reālo vērtību, pēc administratora prasības starpība starp uzrādīto un reālo vērtību piedzenama no personas (dalībnieka, vērtētāja, eksperta), kuras vainas dēļ radusies šī neatbilstība.

67.pants. Trešajām personām piederošā manta

(1) Parādnieka mantas sarakstā, uz kuru vēršami kreditoru prasījumi, netiek iekļauta parādnieka valdījumā vai turējumā esošā trešajām personām piederošā manta, ja šīs personas ir pieteikušas savus prasījumus kreditoru pieteikšanās termiņā.

(2) Administrators nodrošina trešajām personām piederošās mantas uzturēšanu līdz tās nodošanai īpašniekam. Administrators ir tiesīgs piedzīt no trešajām personām izdevumus, kas radušies sakarā ar to mantas uzturēšanu.

(3) Ja trešajām personām piederošā manta ir atsavināta, pirms beidzies kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņš, un mantas īpašnieki minētajā termiņā ir pieteikuši savus prasījumus, šīs mantas vērtība tiek atlīdzināta pilnā apmērā pirms citu prasījumu apmierināšanas. Izmaksātā summa piedzenama no personas, kuras vainas dēļ trešās personas manta ir atsavināta.

(4) Ja parādnieka valdījumā vai turējumā esošo trešajām personām piederošo mantu īpašnieki nepārņem savā valdījumā līdz parādnieka mantas izsoles sākumam, tā tiek iekļauta parādnieka mantas sarakstā, uz kuru vēršami kreditoru prasījumi.

68.pants. Ieķīlātās mantas realizācija

(1) Nodrošinātais kreditors var uzsākt viņa prasījumam par nodrošinājumu kalpojošās (ieķīlātās) parādnieka mantas realizāciju pēc tam, kad pieņemts lēmums par maksātnespējas stāvokļa risinājumu (mierizlīgumu, sanāciju vai bankrotu), ja nav stājušies spēkā šā likuma 90. pantā noteiktie ierobežojumi.

(2) Ieķīlātās parādnieka mantas labprātīgas izsoles noteikumus un sākumcenu nodrošinātais kreditors saskaņo ar administratoru. Administrators izsolē pārstāv parādnieka intereses, un viņam ir tiesības pieprasīt no izsoles organizētāja izsoles aktu (izsoles protokolu).

(3) Pārdodot ieķīlāto parādnieka mantu par brīvu cenu, šis mantas atsavināšanas līgums slēdzams rakstveidā un saskaņojams ar administratoru.

(4) Ja nav ievēroti šā panta noteikumi, parādnieka ieķīlātās mantas atsavināšanas līgums nav spēkā.

(5) Ja par ieķīlāto mantu saņemta naudas summa, kas pārsniedz nodrošināto prasījumu un izsoles izdevumus, administrators gādā, lai pārpalikums tiktu ieskaitīts parādnieka norēķinu kontā.

69.pants. Pamats darījumu atzīšanai par spēkā neesošiem

(1) Tiesa pēc administratora prasības var atzīt par spēkā neesošiem parādnieka darījumus ar trešajām personām neatkarīgi no šo darījumu veida, ja:

1) tie noslēgti pēc maksātnespējas iestāšanās dienas un parādnieks ar tiem ir apzināti nodarījis zaudējumus kreditoriem, — neatkarīgi no tā, vai persona, ar kuru vai kurai par labu darījums noslēgts, ir vai nav zinājusi par zaudējumu nodarīšanu kreditoriem;

2) tie noslēgti piecu gadu laikā pirms maksātnespējas iestāšanās dienas, parādnieks ar tiem apzināti nodarījis zaudējumus kreditoriem un persona, ar kuru vai kurai par labu noslēgts darījums, ir zinājusi par šādu zaudējumu nodarīšanu;

3) tie noslēgti piecu gadu laikā pirms maksātnespējas iestāšanās dienas un tiesa ir konstatējusi, ka parādnieks novests līdz maksātnespējai ar kriminālsodāmu nodarījumu, un persona, ar kuru vai kurai par labu darījums ir ticis slēgts, ir zinājusi par šo nodarījumu.

(2) Ja darījumus, ar kuriem nodarīti zaudējumi kreditoriem, parādnieks noslēdzis ar ieinteresētajām personām attiecībā pret parādnieku vai šo personu labā, tad uzskatāms, ka šīs personas ir zinājušas par zaudējumu nodarīšanu vai kriminālsodāmu nodarījumu, ja tās nepierāda pretējo.

(3) Ja darījumi, ar kuriem nodarīti zaudējumi kreditoriem, noslēgti pēc maksātnespējas iestāšanās dienas vai mēneša laikā pirms maksātnespējas iestāšanās dienas, tad uzskatāms, ka parādnieks ir apzināti kaitējis kreditoru interesēm, ja tas nepierāda pretējo.

(4) Nodrošinātais kreditors var prasīt atzīt par spēkā neesošu administratora noslēgtu darījumu, ja darījums attiecas uz prasījuma nodrošināšanai ieķīlāto mantu un ir aizskartas nodrošinātā kreditora intereses.

70.pants. Dāvinājuma līgumu un uztura līgumu atzīšana par spēkā neesošiem

(1) Parādnieka mantas dāvinājuma līgumu var atzīt par spēkā neesošu atbilstoši Civillikuma 1927.panta noteikumiem.

(2) Tiesa var atzīt par spēkā neesošiem citus triju gadu laikā pirms maksātnespējas iestāšanās dienas vai pēc tās noslēgtos darījumus, kuros pušu savstarpējo saistību nevienlīdzīgums norāda, ka faktiski izdarīts dāvinājums.

(3) Nevar atzīt par spēkā neesošiem ziedojumus, kas izdarīti par labu Latvijā reģistrētajām sabiedriskajām organizācijām, kuru darbība ir vērsta uz kultūras, zinātnes, izglītības, sporta, veselības aizsardzības vai sociālās palīdzības veicināšanu. Ziedojumu šādai organizācijai var atzīt par spēkā neesošu un atprasīt, ja ir pierādījumi, ka šis ziedojums ir fiktīvs vai netiek izmantots paredzētajiem mērķiem.

(4) Administrators var prasīt, lai tiek atzīts par spēkā neesošu uztura līgums, saskaņā ar kuru parādnieks nodevis kādu savu mantu citai personai pret pienākumu dot uzturu, ja šāds līgums noslēgts pēc dienas, kad radušās parādu saistības.

71.pants. Ķīlas līgumu atzīšana par spēkā neesošiem

(1) Ķīlas līgums atzīstams par spēkā neesošu, ja:

1) ķīlas tiesība, izņemot kredīthipotēku, nodibināta, pirms radusies ar to nodrošinātā saistība, vai arī ķīlas tiesība nodibināta pēc maksātnespējas iestāšanās dienas vai pēdējo sešu mēnešu laikā pirms maksātnespējas iestāšanās dienas tādam prasījumam, kurš līdz tam nav bijis nodrošināts;

2) tas noslēgts pēc maksātnespējas iestāšanās dienas vai gada laikā pirms tās un ķīlas ņēmējs ir bijis ieinteresētā persona attiecībā pret parādnieku saskaņā ar šā likuma 35.pantu;

3) ķīla atsavināta nodrošinātā kreditora prasījuma apmierināšanai pēc maksātnespējas iestāšanās dienas vai sešu mēnešu laikā pirms tās un atsavināšana nav notikusi atklātā izsolē gadījumos, kad ķīla saskaņā ar likumu vai līgumu bija pārdodama šādā izsolē.

(2) Ja ķīlas līgums tiek atzīts par spēkā neesošu, attiecīgais nodrošinātais kreditors iegūst nenodrošinātā kreditora statusu.

72.pants. Parādu segšanai samaksāto summu atdošana

(1) Summas, ko parādnieks pēdējo sešu mēnešu laikā pirms maksātnespējas iestāšanās dienas samaksājis parādu segšanai, pēc tiesas sprieduma ir atmaksājamas, ja tiek konstatēts vismaz viens no šādiem apstākļiem:

1) maksājums izdarīts pirms saistību izpildes termiņa iestāšanās;

2) parāda samaksas rezultātā iestājusies parādnieka faktiskā maksātnespēja;

3) parāds samaksāts ieinteresētajām personām attiecībā pret parādnieku, kuras par tādām atzīstamas saskaņā ar šā likuma 35.pantu, ja parādnieks vai parāda saņēmējs nepierāda, ka parāda samaksas laikā parādnieks nav bijis faktiski maksātnespējīgs vai parāda samaksa nav bijusi par cēloni parādnieka faktiskajai maksātnespējai.

(2) Šā panta noteikumi attiecas arī uz tiesu izpildītāju piedzītiem parādiem, no kuriem atskaitīti sprieduma izpildīšanai nepieciešamie izdevumi.

(3) Ja parādu segšanai samaksātās summas tiek atdotas šā panta pirmajā daļā paredzētajos gadījumos, atjaunojas pušu saistības, kuras bija spēkā līdz parādu segšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.04.1997. likumu, kas stājas spēkā 08.05.1997.)

73.pants. Parādnieka mantas pārvaldīšana

(1) Pēc parādnieka pasludināšanas par maksātnespējīgu parādnieka mantas pārvaldīšanas tiesības iegūst administrators.

(2) Administrators pārvalda parādnieka mantu un rīkojas ar to šajā likumā noteikto pilnvaru apjomā.

74.pants. Darba līgumu laušana

(1) Pēc parādnieka pasludināšanas par maksātnespējīgu administratoram ir tiesības lauzt darba līgumus ar parādnieka darbiniekiem. Šādā gadījumā par darba līguma laušanas tiesisko pamatu uzskatāmi Latvijas Darba likumu kodeksa 33.panta pirmās daļas 1. un 1.2 punkta noteikumi, ja nav cita likumiska pamata darba līguma laušanai.

(2) Darba līguma laušanas gadījumā atlaistie darbinieki iegūst kreditoru statusu neizmaksātās darba algas un ar to saistīto nesaņemto maksājumu apjomā.

75.pants. Naudas līdzekļu pārvaldīšana

(1) Naudas līdzekļi, kurus saņem parādnieka mantas pārvaldīšanas gaitā, noguldāmi atsevišķā norēķinu kontā.

(2) Administrators var turēt skaidro naudu tādā apmērā, kāds nepieciešams kārtējo izdevumu segšanai.

76.pants. Administratora pienākums organizēt grāmatvedības uzskaiti

Administratoram ir pienākums organizēt grāmatvedības uzskaiti visa maksātnespējas procesa laikā atbilstoši likuma "Par grāmatvedību" un likuma "Par uzņēmumu gada pārskatiem" prasībām.

IX nodaļa
Mierizlīgums maksātnespējas procesā

77.pants. Mierizlīguma pieļaujamība

(1) Mierizlīgums pieļaujams visās maksātnespējas procesa stadijās līdz parādnieka mantas izsoles sākumam.

(2) Mierizlīguma iespēju obligāti izskata pirmajā kreditoru sapulcē, ja parādnieks vai kreditori piedāvā to noslēgt.

(3) Turpmākajās kreditoru sapulcēs jautājums par mierizlīgumu izskatāms, ja tas ir ietverts kreditoru sapulces darba kārtībā. Administratora pienākums ir iekļaut mierizlīguma jautājumu kreditoru sapulces darba kārtībā, ja parādnieka vai kreditoru piedāvātais mierizlīguma projekts ir nodots administratoram ne vēlāk kā trīs nedēļas pirms kreditoru sapulces.

78.pants. Mierizlīguma seku izskaidrošana

(1) Pirms balsojuma par mierizlīguma risinājuma piemērošanu administratora pienākums ir izskaidrot kreditoru sapulcei mierizlīguma noslēgšanas sekas.

(2) Mierizlīguma seku izskaidrošanu administrators pirms balsošanas veic arī tad, ja mierizlīguma projekts tiek piedāvāts citā maksātnespējas procesa stadijā.

79.pants. Balsojums par mierizlīguma iespēju

(1) Mierizlīguma risinājuma iespēja ir pieņemta, ja par to nobalso vairāk nekā puse no klātesošajiem kreditoriem pēc prasījumu summas.

(2) Ja kreditoru sapulce noraida mierizlīguma risinājuma iespēju, tai ir jālemj par sanācijas piemērošanu vai bankrota procedūras uzsākšanu.

80.pants. Mierizlīguma pamatprincipi

(1) Mierizlīgums var izpausties kā:

1) prasījumu summas samazināšana;

2) atteikšanās no līgumsoda vai procentiem, arī nokavējuma naudas, vai līgumsoda un procentiem vai arī kā to samazināšana;

3) saistību izpildes termiņa atlikšana.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētā mierizlīguma noteikumi nav pieļaujami attiecībā uz šā likuma 107.pantā noteikto prioritāro kreditoru prasījumiem bez viņu rakstveida piekrišanas.

(3) Mierizlīguma gadījumā nedrīkst aizskart nodrošināto kreditoru tiesības un ar likumu aizsargātās intereses bez viņu tiešas un nepārprotamas rakstveida piekrišanas.

(4) Mierizlīgums slēdzams rakstveidā.

81.pants. Mierizlīguma projekts

Mierizlīguma projektā iekļaujamos noteikumus nosaka kreditoru sapulce. Mierizlīguma noteikumos obligāti norādāms, kādā apmērā apmierināmi katras kreditoru grupas prasījumi. Mierizlīguma projektu, balstoties uz kreditoru sapulces noteiktajiem mierizlīguma noteikumiem, izstrādā administrators.

82.pants. Mierizlīguma noslēgšana

(1) Kreditoru sapulce izskata iesniegto mierizlīguma projektu un lemj par mierizlīguma noslēgšanu.

(2) Mierizlīgums ir noslēgts, ja par to nobalso vairāk nekā:

1) trīs ceturtdaļas kreditoru pēc parādu summas, ja projektā paredzēts nokārtot mazāk par pusi no prasījumu kopsummas;

2) divas trešdaļas kreditoru pēc parādu summas, ja projektā paredzēts nokārtot pusi vai vairāk par pusi no prasījumu kopsummas.

(3) Ja mierizlīgums netiek noslēgts, kreditoru sapulcei ir jālemj par sanācijas piemērošanu vai bankrota procedūras uzsākšanu.

(4) Noslēgto mierizlīgumu paraksta parādnieks un viens kreditoru sapulcē ievēlēts pārstāvis.

83.pants. Mierizlīguma apstiprināšana

(1) Noslēgto mierizlīgumu apstiprina tiesa.

(2) Ja tiesa mierizlīgumu neapstiprina, administrators šā likuma 58.panta otrajā daļā paredzētajā kārtībā sasauc kreditoru sapulci cita maksātnespējas stāvokļa risinājuma noteikšanai.

84.pants. Kreditoru tiesību ierobežojumi mierizlīguma gadījumā

(1) Kreditoru sapulce nevar lemt par sanācijas piemērošanu vai bankrota procedūras uzsākšanu, kamēr ir spēkā mierizlīgums.

(2) Mierizlīguma noteikumi ir obligāti, un tie ir jāievēro arī kreditoriem, kuri balsojuši pret mierizlīgumu vai nav piedalījušies balsošanā.

(3) Ja mierizlīguma noteikumi ir pieņemti un izpildīti šajā likumā paredzētajā kārtībā, kreditori nevar celt prasības par summām, kuru nokārtošana, slēdzot mierizlīgumu, nav paredzēta.

85.pants. Parādnieka pārvalde mierizlīguma noslēgšanas gadījumā

Pēc mierizlīguma apstiprināšanas tiesā par maksātnespējīgu pasludinātā parādnieka pārvaldi veic parādnieka pārvaldes institūcijas administratora uzraudzībā.

86. pants. Mierizlīguma atcelšana

(1) Administrators, kreditors, kreditoru grupa vai kreditoru sapulce var lūgt tiesu atcelt mierizlīgumu, ja:

1) mierizlīgumu noslēdzot, ir pārkāpti šā likuma noteikumi;

2) mierizlīguma noslēgšana panākta, lietojot viltu vai spaidus, vai notikusi maldība;

3) parādnieks nepilda mierizlīguma noteikumos paredzētās saistības.

(2) Lēmumu par mierizlīguma atcelšanu pieņem tiesa.

(3) Ja tiesa atceļ mierizlīgumu, administrators pārņem parādnieka mantas pārvaldīšanu un šā likuma 58.panta otrajā daļā paredzētajā kārtībā sasauc kreditoru sapulci cita maksātnespējas stāvokļa risinājuma noteikšanai.

X nodaļa
Sanācija

87.pants. Sanācijas pasākumi

(1) Par sanāciju atzīstami dažāda rakstura likumīgi pasākumi, kuri vērsti uz parādnieka maksātspējas atjaunošanu.

(2) Par sanāciju nav atzīstami pasākumi, kuri sastāv tikai no šā likuma 80.pantā norādītajām darbībām

88.pants. Administratora pilnvaras sanācijas procesā

(1) Parādnieka sanāciju vada administrators saskaņā ar kreditoru sapulces pieņemtu un tiesas apstiprinātu sanācijas plānu.

(2) Papildus šā likuma 21.pantā noteiktajām pilnvarām sanācijas gaitā administrators saskaņā ar sanācijas plānu ir tiesīgs:

1) iegūt vai aizņemties parādnieka vārdā naudas līdzekļus un ieķīlāt parādnieka mantu;

2) nodibināt parādnieka filiāles vai pārstāvniecības;

3) nodot parādnieka filiālēm vai pārstāvniecībām parādnieka mantu, uzdot tām pārņemt pilnībā vai daļēji parādnieka uzņēmējdarbību;

4) iznomāt jebkuru parādnieka mantu, kā arī nomāt jebkuru mantu, ja tas ir izdevīgi parādnieka darbībai.

(3) Ja mainījušies būtiski apstākļi, kuri ietekmē vai var ietekmēt sanācijas plāna izpildi, administrators ierosina kreditoru sapulcei izdarīt grozījumus sanācijas plānā

89.pants. Sanācijas iespējas izlemšana

Sanācijas iespēju izskata kreditoru sapulce, ja:

1) pirmajā kreditoru sapulcē nav piedāvāta mierizlīguma iespēja (77.pants);

2) ir noraidīta mierizlīguma iespēja (79.pants);

3) nav noslēgts mierizlīgums (82.pants);

4) mierizlīgums ir atcelts (86.pants).

90.pants. Lēmums par sanācijas piemērošanu

(1) Kreditoru sapulce lēmumu par sanācijas piemērošanu pieņem balsojot. Lēmums par sanācijas piemērošanu ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk nekā puse no klātesošajiem kreditoriem pēc prasījumu summas.

(2) Ja tiek pieņemts lēmums par sanācijas piemērošanu, nodrošinātie kreditori nedrīkst realizēt savas tiesības attiecībā uz parādnieka mantu, kura kalpo par nodrošinājumu viņu prasījumiem, līdz sanācijas plāna noraidīšanai, bet, ja sanācijas plāns tiek pieņemts un apstiprināts — līdz sanācijas beigām vai tās pārtraukšanai.

(3) Pēc sanācijas plāna apstiprināšanas nodrošinātie kreditori var realizēt savas tiesības attiecībā uz parādnieka ieķīlāto mantu, kura nav norādīta sanācijas plānā saskaņā ar šā likuma 92.panta trešās daļas 5.punktu.

(4) Ja kreditoru sapulce noraida sanācijas piemērošanas iespēju un nav piedāvāts mierizlīgums vai piedāvātā mierizlīguma iespēja vai tā projekts ir noraidīts, uzskatāms, ka kreditoru sapulce pieņēmusi lēmumu par bankrota procedūras uzsākšanu.

91.pants. Par sanācijas piemērošanu pieņemtā lēmuma atcelšana

Administrators, kreditors vai kreditoru grupa var lūgt tiesu atcelt kreditoru sapulces lēmumu par sanācijas piemērošanu, ja lēmuma pieņemšana panākta, lietojot viltu vai spaidus, vai notikusi maldība.

92.pants. Sanācijas plāna izstrādāšana

(1) Lēmumā par sanācijas piemērošanu norādāma persona vai personu grupa, kurai jāizstrādā sanācijas plāns.

(2) Sanācijas plānu var izstrādāt:

1) administrators;

2) kreditors vai kreditoru grupa;

3) trešās personas pēc administratora pasūtījuma.

(3) Sanācijas plānā norādāmi:

1) konkrētie pasākumi, kuri tiks veikti parādnieka maksātspējas atjaunošanai;

2) šo pasākumu veikšanas termiņi;

3) nepieciešamie līdzekļi un to iegūšanas avoti;

4) paredzētie parādnieka maksātspējas uzlabošanās termiņi un apjoms;

5) parādnieka ieķīlātās mantas saraksts, kura ir nepieciešama sanācijas realizēšanai un uz kuru attiecināmi šā likuma 90.panta otrajā daļā noteiktie ierobežojumi, kā arī atlīdzība nodrošinātajiem kreditoriem par viņu tiesību ierobežošanu sanācijas laikā un šīs atlīdzības izmaksas kārtību;

6) termiņi un kārtība, kādā paredzēts veikt maksājumus kreditoru prasījumu apmierināšanai.

93.pants. Sanācijas plāna izstrādāšanas termiņš

Sanācijas plāna izstrādāšanas termiņu nosaka kreditoru sapulce. Termiņš nedrīkst būt garāks par diviem mēnešiem no dienas, kad kreditoru sapulce pieņēmusi lēmumu par sanācijas piemērošanu.

94.pants. Sanācijas termiņš

(1) Plānā paredzētajiem sanācijas pasākumiem termiņš nedrīkst būt garāks par diviem gadiem.

(2) Pēc šā panta pirmajā daļā noteiktā termiņa beigām kreditoru sapulce var termiņu pagarināt vēl uz vienu gadu. Termiņa pagarinājumu apstiprina tiesa.

95.pants. Sanācijas plāna izskatīšana kreditoru sapulcē

(1) Administrators sasauc kreditoru sapulci sanācijas plāna izskatīšanai, kā arī paziņo tās vietu un laiku kreditoriem ne vēlāk kā nedēļu pēc tam, kad beidzies kreditoru sapulces noteiktais sanācijas plāna izstrādāšanas termiņš, un ne vēlāk kā divas nedēļas pirms sapulces.

(2) Balsošana par sanācijas plānu notiek atsevišķi šādās kreditoru grupās:

1) nodrošinātie kreditori prasījumu nodrošinātajā daļā;

2) prioritārie kreditori (107.pants), arī nodrošinātie kreditori prasījumu nenodrošinātajā daļā;

3) pārējie kreditori (107.pants), arī nodrošinātie kreditori prasījumu nenodrošinātajā daļā.

(3) Sanācijas plāns ir pieņemts kreditoru grupā, ja par to nobalso vairāk nekā puse kreditoru attiecīgajā grupā pēc prasījumu summas.

(4) Sanācijas plāns ir pieņemts kopumā, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

1) vismaz divas kreditoru grupas nobalsojušas par sanācijas plāna pieņemšanu;

2) vismaz viena no tām ir nelabvēlīgi ietekmētā grupa.

(5) Par nelabvēlīgi ietekmētu uzskatāma kreditoru grupa, kuras locekļu prasījumi, sanācijas vietā uzsākot bankrota procedūru, nevarētu tikt apmierināti pilnā apmērā.

(6) Ja kreditoru sapulce noraida sanācijas plānu, tā lemj par jauna sanācijas plāna izstrādāšanu vai par citu maksātnespējas stāvokļa risinājumu.

96.pants. Nodrošināto kreditoru interešu aizsardzība sanācijas laikā

(1) Nodrošinātajam kreditoram ir tiesības pēc sanācijas plāna apstiprināšanas prasīt un saņemt atlīdzību par tā tiesību ierobežojumu, kas radies šā likuma 90.panta otrajā daļā norādītajos gadījumos.

(2) Atlīdzības apmērs tiek noteikts procentos gadā no attiecīgā nodrošinātā prasījuma vai tā nodrošinātās daļas, un tas nedrīkst būt mazāks par Latvijas Bankas noteikto refinansēšanas likmi sanācijas plāna apstiprināšanas dienā.

(3) Ja ieķīlātā manta sanācijas procesa laikā iet bojā vai samazinās tās vērtība, nodrošinātā kreditora prasījums ieķīlātās mantas vērtībā vai tās samazinājuma apmērā tiek segts no maksātnespējas procesa administrācijas izmaksām. Šeit norādītais ieķīlātās mantas vērtības samazinājums nav attiecināms uz mantas dabisko nolietojumu.

97.pants. Sanācijas plāna apstiprināšana

1) Kreditoru sapulces pieņemto sanācijas plānu un turpmākos kreditoru sapulces lēmumus par grozījumiem šajā plānā apstiprina tiesa.

(2) Ja tiesa neapstiprina sanācijas plānu, administrators šā likuma 58.panta otrajā daļā paredzētajā kārtībā sasauc kreditoru sapulci cita maksātnespējas stāvokļa risinājuma noteikšanai.

(3) Ja tiesa neapstiprina kreditoru sapulces lēmumu par grozījumiem sanācijas plānā, sanācija turpināma pēc kreditoru sapulces pieņemtā un tiesas apstiprinātā plāna.

98.pants. Kreditoru sapulce par sanācijas noslēgumu

(1) Administrators sasauc kreditoru sapulci par sanācijas noslēgumu ne vēlāk kā mēnesi pēc tam, kad beidzies sanācijas plānā paredzētais termiņš. Administrators sniedz kreditoru sapulcei pārskatu par sanācijas gaitu un rezultātiem. Kreditoru sapulce balso par pārskata apstiprināšanu un par parādnieka saistību pilnīgas izpildes atzīšanu. Ja kreditoru sapulce neapstiprina pārskatu, tā lemj par mierizlīguma slēgšanu vai bankrota procedūras uzsākšanu.

(2) Kreditoru sapulces lēmumu administrators nosūta tiesai apstiprināšanai.

99.pants. Sanācijas pārtraukšana

(1) Kreditoru sapulce var lūgt tiesu pārtraukt sanāciju, ja:

1) sanācijas pasākumi nenotiek saskaņā ar sanācijas plānu;

2) sanācijas plānā paredzētajā termiņā nav sasniegta parādnieka maksātspējas uzlabošanās paredzētajā apjomā;

3) tiek konstatēts, ka sanācijas plāns nav izpildāms.

(2) Sanācijas pārtraukšanu var lūgt nodrošinātais kreditors, kura tiesības sanācijas laikā ir ierobežotas, ja viņam netiek laikus izmaksāta sanācijas plānā noteiktā atlīdzība.

(3) Sanācijas pārtraukšanas gadījumā kreditoru sapulce, pieņemot lēmumu par sanācijas pārtraukšanu, vienlaikus lemj par cita maksātnespējas stāvokļa risinājuma noteikšanu.

XI nodaļa
Bankrots

100.pants. Lēmums par bankrota procedūras uzsākšanu

(1) Lēmumu par bankrota procedūras uzsākšanu pieņem kreditoru sapulce balsojot. Lēmums par bankrota procedūras uzsākšanu ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk nekā puse no klātesošajiem kreditoriem pēc prasījumu summas. Administrators nosūta lēmumu tiesai apstiprināšanai.

(2) Lēmums par bankrota procedūras uzsākšanu uzskatāms par pieņemtu, ja nav piedāvāta mierizlīguma vai sanācijas iespēja vai ja piedāvātā mierizlīguma vai sanācijas iespēja, mierizlīguma projekts vai sanācijas plāns ir noraidīts kreditoru sapulcē vai arī sanācija ir pārtraukta, nepieņemot citu maksātnespējas stāvokļa risinājumu.

(3) Pieņemot lēmumu par bankrota procedūras uzsākšanu, kreditoru sapulce nosaka parādnieka mantas izsoles uzsākšanas dienu. Ja kreditoru sapulce nenobalso par bankrota procedūras uzsākšanu un nenosaka izsoles dienu, to nosaka administrators.

(4) Administrators triju dienu laikā pēc lēmuma apstiprināšanas iesniedz paziņojumu par bankrota procedūras uzsākšanu un noteikto izsoles uzsākšanas dienu publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un vismaz divos citos laikrakstos.

(5) Ja noteiktajā termiņā nav iespējams uzsākt izsoli, administrators sasauc kreditoru sapulci, kas lemj par izsoles sākuma pārcelšanu.

101.pants. Parādnieka statuss bankrota gadījumā

Pēc tam, kad tiesa apstiprinājusi kreditoru sapulces lēmumu par bankrota procedūras uzsākšanu, administrators nodrošina vārda "likvidējamaisī vai "likvidējamā" lietošanu visos parādnieka rekvizītos.

102.pants. Bankrota procedūras pamatprincipi

(1) Bankrota procedūras pamatmērķis ir, gūstot maksimālu ienākumu no parādnieka mantas izpārdošanas, pēc iespējas pilnīgāk apmierināt kreditoru prasījumus.

(2) Parādnieka aktīvu izpārdošana notiek atklātās izsolēs, kuras organizē administrators, ja attiecībā uz konkrēto mantu likums nenosaka citu atsavināšanas kārtību.

(3) Ar kreditoru sapulces piekrišanu administrators atsevišķos gadījumos var izmantot citas parādnieka mantas atsavināšanas formas.

103.pants. Izsolē iekļaujamā manta

Izsolē tiek iekļauta šā likuma 64.pantā norādītā parādnieka manta, izņemot naudas līdzekļus, kā arī mantu, kura saskaņā ar parādnieka slēgtajiem spēkā esošajiem līgumiem kalpo par ķīlu nodrošinātajiem kreditoriem.

104.pants. Izsoles organizēšana

Parādnieka mantas (103.pants) izsoli organizē un izsoles noteikumus izstrādā administrators.

105.pants. Izsoles procedūra

1) Parādnieka mantas izsole notiek saskaņā ar Civillikumu un Latvijas Civilprocesa kodeksa noteikumiem, ievērojot šajā pantā noteiktos izņēmumus.

(2) Civilprocesa kodeksā paredzētās tiesu izpildītāja darbības veic administrators.

(3) Pirmajā izsolē izsolīšana notiek ar augšupejošu soli. Ja manta izsolē netiek pārdota, turpmākajās izsolēs izsolīšana notiek ar lejupejošu soli.

(4) Pēc tam, kad vairāksolītājs par nekustamo īpašumu ir samaksājis noteikto cenu, administrators sastāda un paraksta pirkuma līgumu, pamatojoties uz kuru izdarāms ieraksts zemesgrāmatā.

(5) Pārdodot parādnieka mantu izsolē, minimālais izsoles izsludināšanas termiņš ir viens mēnesis.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.04.1997. likumu, kas stājas spēkā 08.05.1997.)

106.pants. Prasījumu cedēšana un ieskaita nepieļaujamība

(1) Administrators var cedēt parādnieka prasījumus pret trešajām personām, ja bankrota procedūras laikā nav iestājies parāda samaksas termiņš vai parāda piedziņa nav iespējama. Cesijas līgumi slēdzami pēc šo līgumu noteikumu apstiprināšanas kreditoru sapulcē.

(2) Nav pieļaujama parādnieka saistību (prasījumu un parādu) pilnīga vai daļēja dzēšana ar ieskaitu.

107.pants. Maksājumu secība

(1) Administrācijas izmaksas un parādu segšanas kārtību nosaka administrators un tās izskatīšanai sasauc kreditoru sapulci. Nauda kreditoriem izmaksājama pēc tam, kad kreditoru sapulces lēmumu par administrācijas izmaksām un parādu segšanas kārtību apstiprinājusi tiesa.

(2) No parādnieka naudas līdzekļiem, arī līdzekļiem, kas iegūti parādnieka mantas atsavināšanas rezultātā, vispirms pilnībā tiek segtas maksātnespējas procesa administrācijas izmaksas.

(3) Pēc administrācijas izmaksu segšanas atlikušie līdzekļi pirmajā kārtā tiek sadalīti prioritāro kreditoru prasījumu (tikai parādu pamatsummas bez procentiem) apmierināšanai šādās grupās:

1) darbinieku prasījumi par darba samaksu par pirmajiem trim mēnešiem, rēķinot no dienas, kad pārtrauktas algu izmaksas, par atvaļinājuma naudu un sociālajiem pabalstiem viena gada laikā pirms maksātnespējas lietas ierosināšanas, par darbā nodarītā kaitējuma atlīdzību sakarā ar sakropļojumu vai arodslimību par visu nesamaksāto periodu un sociālā nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi, kas saistīti ar šajā punktā minētajām izmaksām, kā arī sociālā nodokļa maksājumi, kas nodrošina bezdarbnieka pabalsta saņemšanu;

2) maksājumi zemnieku saimniecībām, individuālajiem ražotājiem un statūtsabiedrībām par pārstrādes uzņēmumiem piegādāto lauksaimniecības produkciju;

3) prasījumi par sociālā nodokļa parādu nomaksu par vienu gadu līdz maksātnespējas lietas ierosināšanai;

4) valsts prasījumi par valsts garantēto kredītu atmaksu;

5) prasījumi par citu nodokļu un nodevu parādu atmaksu, ieskaitot atlikušos sociālā nodokļa parādus, izņemot atliktos maksājumus.

(4) Pēc pirmajā kārtā paredzēto prioritāro kreditoru prasījumu pilnīgas apmierināšanas atlikušie līdzekļi otrajā kārtā tiek sadalīti pārējo kreditoru prasījumu apmierināšanai šādās grupās:

1) pārējo kreditoru prasījumi (tikai parādu pamatsummas bez procentiem), arī to kreditoru prasījumi, kuri kreditora statusu ieguvuši pēc maksātnespējas lietas ierosināšanas un uz kuriem līdz ar to neattiecas vispārējais kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņš. Atliktie nodokļu maksājumi, pēc maksājumu veikšanas prioritārajiem kreditoriem atlikušie darba algu parādi un citi no darba tiesiskajām attiecībām izrietoši maksājumi tiek pielīdzināti pārējo kreditoru kategorijai;

2) prasījumi par procentu maksājumiem gan prioritārajiem, gan pārējiem kreditoriem;

3) to kreditoru prasījumi, kuri savus prasījumus pieteikuši pēc noteiktā termiņa.

(5) Katras nākamās kreditoru grupas prasījumi tiek apmierināti tikai pēc iepriekšējās kreditoru grupas prasījumu pilnīgas apmierināšanas. Ja parādnieka naudas līdzekļu nepietiek, lai pilnīgi apmierinātu visus vienas grupas kreditoru prasījumus, šie prasījumi apmierināmi proporcionāli summai, kas pienākas katram kreditoram šīs grupas ietvaros.

(6) Līdzekļi, kuri paliek pāri pēc šajā pantā norādīto izmaksu un parādu segšanas, tiek sadalīti parādnieka kapitāla daļu turētājiem proporcionāli katra ieguldījuma lielumam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.04.1997. likumu, kas stājas spēkā 08.05.1997.)

XII nodaļa
Maksātnespējas procesa finansēšana

108.pants. Maksātnespējas procesa finansēšanas avoti

(1) Maksātnespējas process tiek finansēts no parādnieka līdzekļiem.

(2) Administrācijas izmaksas, izņemot 109. panta 6. un 7. punktā paredzētos līdzekļus, tiesa var solidāri piedzīt no parādnieka kapitāla daļu turētājiem un pārvaldes institūciju locekļiem kriminālsodāma bankrota gadījumā un citos likumā paredzētajos gadījumos.

(3) Kreditoru sapulce var lemt par maksātnespējas procesa finansēšanu no kreditoru līdzekļiem.

(4) To līgumu izpildes turpināšana, kuri nav izbeigti šā likuma 21.panta otrās daļas 3.punktā paredzētajos gadījumos, kā arī to līgumu izpilde, kurus maksātnespējas procesa gaitā administrators noslēdzis parādnieka vārdā ar trešajām personām, tiek finansēta pilnā apjomā no parādnieka līdzekļiem. No parādnieka līdzekļiem pilnā apjomā tiek maksāti ar šo līgumu izpildi saistītie nodokļu maksājumi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.04.1997. likumu, kas stājas spēkā 08.05.1997.)

109.pants. Maksātnespējas procesa administrācijas izmaksas

Maksātnespējas procesa administrācijas izmaksās tiek iekļauti šādi maksājumi:

1) administratora atlīdzība;

2) faktiski izmaksātā atlīdzība pieaicinātajiem speciālistiem atbilstoši viņu sniegto pakalpojumu būtībai, apjomam un vērtībai pakalpojumu sniegšanas laikā, bet ne lielāka kā atlīdzība par analoģiskiem pakalpojumiem līdzīgās sfērās;

3) faktiski izmaksātā atlīdzība kreditoru komitejas locekļiem šā likuma 10.panta ceturtajā daļā paredzētajos gadījumos;

4) atlīdzība par faktiskajiem un nepieciešamajiem izdevumiem parādnieka mantas uzturēšanai maksātnespējas procesa laikā;

5) maksājumi par sludinājumu ievietošanu, izsoļu organizēšanu un citas izmaksas, kas saistītas ar šajā likumā noteikto maksātnespējas procesa nodrošināšanu un realizāciju. Komandējuma izdevumi tiek aprēķināti saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par izdevumiem, kas saistīti ar komandējumiem un darba braucieniem, ja kreditoru sapulce nav noteikusi citus šo izdevumu apmērus;

6) līdzekļi, kuri saskaņā ar kreditoru sapulces apstiprināto sanācijas plānu piesaistīti parādnieka sanācijas procesā;

7) līdzekļi, kuri izlietoti šā likuma 108.panta ceturtajā daļā paredzētajos gadījumos;

8) izdevumi, kas saistīti ar parādnieka likvidāciju, ieskaitot videi bīstamo atkritumu izvešanu, pārstrādi un apglabāšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.04.1997. likumu, kas stājas spēkā 08.05.1997.)

110.pants. Administrācijas izmaksas mierizlīguma gadījumā

Mierizlīguma gadījumā administrācijas izmaksas tiek iekļautas mierizlīguma plānā un apmaksātas pirmām kārtām pilnā apmērā pirms kreditoru prasījumu segšanas.

XIII nodaļa
Atbildība

111.pants. Kriminālsodāms bankrots

Personas, kas ar apzinātām darbībām (ļaunprātīgs bankrots) vai nolaidības dēļ novedušas parādnieku līdz maksātnespējai, ir saucamas pie kriminālatbildības saskaņā ar Latvijas Kriminālkodeksu.

112.pants. Maksātnespējas pieteikuma neiesniegšana

Ja parādnieks vai likvidatori (likvidācijas komisija) šā likuma 42.pantā paredzētajos gadījumos nav iesnieguši maksātnespējas pieteikumu, vainīgās personas saucamas pie kriminālatbildības saskaņā ar Latvijas Kriminālkodeksu.

113.pants. Nepamatots maksātnespējas pieteikums

(1) Par nepamatotu maksātnespējas pieteikumu atzīstams tāds pieteikums, kura izskatīšanas gaitā nav konstatētas šā likuma 3.pantā paredzētās maksātnespējas pazīmes.

(2) Par nepamatotu atzīstams arī pieteikums, kura sekas bija parādnieka atzīšana par maksātnespējīgu, ja pēc tam atklājas, ka parādnieks maksātnespējas pieteikuma iesniegšanas dienā nav bijis maksātnespējīgs. Par nepamatotu maksātnespējas pieteikumu nav atzīstams kreditora pieteikums, ja parādnieks, būdams faktiski maksātspējīgs, nav pildījis saistības.

(3) Ja maksātnespējas pieteikums atzīts par nepamatotu, tā iesniedzējs sedz tiesas izdevumus un maksātnespējas procesa administrācijas izmaksas.

114.pants. Apzināti nepatiess maksātnespējas pieteikums

1) Par apzināti nepatiesu maksātnespējas pieteikumu atzīstams tāds pieteikums, kura izskatīšanas gaitā ir konstatēta apzināti nepatiesu ziņu sniegšana, dokumentu viltošana vai patiesas informācijas slēpšana, kā rezultātā parādnieks varēja tikt vai tika nepamatoti atzīts par maksātnespējīgu.

(2) Ja maksātnespējas pieteikums atzīts par apzināti nepatiesu, tā iesniedzējs sedz tiesas izdevumus un maksātnespējas procesa administrācijas izmaksas.

115.pants. Parādnieka atbildība par apzināti nepatiesa maksātnespējas pieteikuma iesniegšanu

(1) Ja parādnieks iesniedzis apzināti nepatiesu maksātnespējas pieteikumu, tiek atjaunota tiesvedība un piedziņa pret parādnieku. Procenti un nokavējuma nauda, ja to aprēķināšana pārtraukta, tiek aprēķināti arī par nepamatoto pārtraukumu. Parādnieks kreditoriem atlīdzina zaudējumus, kuri radušies apzināti nepatiesa maksātnespējas pieteikuma rezultātā.

(2) Par apzināti nepatiesa maksātnespējas pieteikuma iesniegšanu nolūkā apturēt piedziņu, nokavējuma naudas vai procentu aprēķinu vai citādi izvairīties no savu saistību izpildes vainīgā persona saucama pie kriminālatbildības saskaņā ar Latvijas Kriminālkodeksu.

116.pants. Kreditora atbildība par apzināti nepatiesa vai nepamatota maksātnespējas pieteikuma iesniegšanu

(1) Ja kreditors iesniedzis nepamatotu vai apzināti nepatiesu maksātnespējas pieteikumu, viņš ir atbildīgs par nepamatotā vai apzināti nepatiesā pieteikuma iesniegšanas rezultātā parādniekam nodarīto materiālo un morālo kaitējumu.

(2) Par apzināti nepatiesa maksātnespējas pieteikuma iesniegšanu vainīgā persona saucama pie atbildības saskaņā ar Latvijas Kriminālkodeksu.

117.pants. Kompetentas valsts institūcijas atbildība par nepamatota vai apzināti nepatiesa maksātnespējas pieteikuma iesniegšanu

(1) Ja kompetenta valsts institūcija iesniegusi nepamatotu vai apzināti nepatiesu maksātnespējas pieteikumu, parādniekam nodarītie zaudējumi tiek atlīdzināti attiecīgi no valsts vai pašvaldības budžeta.

(2) Ja kompetenta valsts institūcija iesniegusi apzināti nepatiesu maksātnespējas pieteikumu, vainīgā amatpersona saucama pie kriminālatbildības saskaņā ar Latvijas Kriminālkodeksu.

118.pants. Parādnieka pārstāvju atbildība par maksātnespējas procesa kavēšanu

Parādnieka pārstāvjus var saukt pie kriminālatbildības saskaņā ar Latvijas Kriminālkodeksu par maksātnespējas procesa kavēšanu, kas izpaužas kā tiesas, administratora un kreditoru sapulces pieprasītās likumā paredzētās informācijas nesniegšana vai slēpšana, izvairīšanās no piedalīšanās lietas izskatīšanā, pretlikumīga mantas atsavināšana maksātnespējas procesa laikā, mantas un darījumu slēpšana, dokumentu slēpšana, iznīcināšana vai viltošana un citas darbības, kuras kavē maksātnespējas procesa gaitu.

119.pants. Maksātnespējas procesa noteikumu pārkāpumi

(1) Administratoru var saukt pie kriminālatbildības saskaņā ar Latvijas Kriminālkodeksu par apzinātu informācijas slēpšanu no tiesas vai kreditoru sapulces, to maldināšanu, par šajā likumā neparedzētu darījumu slēgšanu par labu vienam kreditoram vai kreditoru grupai uz citu kreditoru rēķina.

(2) Kreditorus un citas maksātnespējas procesā ieinteresētās personas var saukt pie kriminālatbildības saskaņā ar Latvijas Kriminālkodeksu par pārkāpumiem, ko tās izdarījušas maksātnespējas procesa gaitā.

XIV nodaļa
Valsts un pašvaldību uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību
maksātnespējas procesa īpatnības pārejas posmā

120.pants. Vispārīgie noteikumi

(1) Šīs nodaļas noteikumi tiek piemēroti valsts vai pašvaldību uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespējas procesā.

(2) Citi šā likuma noteikumi tiek piemēroti valsts vai pašvaldību uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespējas procesā, ciktāl tie nav pretrunā ar šīs nodaļas noteikumiem.

121.pants. Regulējamā priekšmeta norobežošana

(1) Darbībām, kuras maksātnespējas procesā tiek veiktas ar valsts vai pašvaldību uzņēmumiem vai uzņēmējsabiedrībām, to īpašuma objektiem un kuras pēc spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem atzīstamas par privatizāciju, piemērojami attiecīgie normatīvie akti par privatizāciju, ja šajā likumā nav noteikta īpaša kārtība.

(2) Šā likuma normas nav pamats tam, lai grozītu spēkā esošajos normatīvajos aktos par privatizāciju noteiktās kārtības piemērošanu maksātnespējīgu uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību privatizācijas procesā.

(3) Normatīvie akti par privatizāciju maksātnespējas procesā nav piemērojami tām tiesiskajām attiecībām, kuras neregulē attiecīgais normatīvais akts par privatizāciju.

(4) Ja strīds par piemērojamo normatīvo aktu izvēli starp šo likumu un spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem par privatizāciju nav izlemjams, vadoties pēc šā panta pirmās, otrās un trešās daļas noteikumiem, piemērojami attiecīgie normatīvie akti par privatizāciju.

(5) Šīs nodaļas noteikumi nav pamats apstiprināto valsts vai pašvaldības īpašuma objekta privatizācijas noteikumu (privatizācijas projekta) grozīšanai un privatizācijas procesa apturēšanai.

122.pants. Maksātnespējas pieteikuma iesniegšana

Maksātnespējas pieteikumu par privatizācijai nodotu valsts vai pašvaldības uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību ir tiesīgi iesniegt attiecīgi tikai Privatizācijas aģentūra, pilsētas dome, rajona vai pagasta padome vai Zemkopības ministrija.

123.pants. Privatizācijai nenodota valsts vai pašvaldības uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības maksātnespējas pasludināšanas sekas

Privatizācijai nenodota valsts vai pašvaldības uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības maksātnespējas pasludināšana rada visas tās tiesiskās sekas, kuras šim uzņēmumam vai uzņēmējsabiedrībai rada attiecīgās institūcijas (Ministru kabineta, pilsētas domes, rajona vai pagasta padomes vai Zemkopības ministrijas) lēmums par šā uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības nodošanu privatizācijai saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem par privatizāciju.

124.pants. Administrators valsts vai pašvaldības uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības maksātnespējas lietā

(1) Tiem valsts uzņēmumiem vai uzņēmējsabiedrībām, attiecībā uz kurām piemērojams likums "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju", šajā likumā paredzētās administratora funkcijas maksātnespējas procesā var veikt tikai Privatizācijas aģentūra.

(2) Tiem pašvaldību uzņēmumiem vai uzņēmējsabiedrībām, attiecībā uz kurām piemērojams likums "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju", šajā likumā paredzētās administratora funkcijas maksātnespējas procesā var veikt tikai persona, kuru tiesa iecēlusi pēc pilsētas domes, rajona vai pagasta padomes ieteikuma.

(3) Tiem valsts uzņēmumiem vai uzņēmējsabiedrībām, attiecībā uz kurām piemērojams likums "Par īpašuma privatizāciju agroservisa uzņēmumos", šajā likumā paredzētās administratora funkcijas maksātnespējas procesā var veikt tikai persona, kuru tiesa iecēlusi pēc Zemkopības ministrijas ieteikuma.

125.pants. Atsevišķu likuma pantu piemērošanas īpatnības

Valsts un pašvaldību uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību maksātnespējas procesā nav piemērojamas šā likuma normas, kuras paredz un regulē kreditoru sapulces sasaukšanu un darbību, kā arī kreditoru komitejas izveidošanu. Kreditoru sapulces funkcijas šajā gadījumā pilda Privatizācijas aģentūra vai pašvaldība.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.04.1997. likumu, kas stājas spēkā 08.05.1997.)

Pārejas noteikumi

1. Līdz ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju un bankrotu" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 2./3.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 3.nr.; 1995, 20.nr.).

2. Ministru kabinets izstrādā un līdz 1996.gada 31.decembrim izdod šā likuma 15.pantā minētos noteikumus par administratora nodrošinājuma kārtību.

3. Šā likuma normas, kas regulē administratora nodrošinājumu, nav piemērojamas, kamēr spēkā nav stājušies Ministru kabineta noteikumi par administratora nodrošinājumu.

4. Maksātnespējas procesi, kas uzsākti pirms šā likuma spēkā stāšanās, risināmi šajā likumā noteiktajā kārtībā, izņemot gadījumus, kas noteikti turpmākajos punktos.

5. Atalgojums, kas administratoram noteikts uzsāktos maksātnespējas procesos, saglabājams līdzšinējā apmērā, ja kreditoru sapulce nenolemj citādi.

6. Noslēgtie mierizlīgumi nav atceļami, pamatojoties uz šā likuma 86.panta pirmās daļas 1.punktu.

7. Ja konkursa masa ir realizēta un tās vērtības sadalīšana uzsākta, maksātnespējas un bankrota process turpināms un izbeidzams saskaņā ar likumu "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju un bankrotu".

8. Ja konkursa masā bija iekļauta manta, kas kalpoja par nodrošinājumu kāda kreditora prasījumam, un konkursa masas vērtības sadalīšana nav uzsākta, vispirms apmierināms nodrošinātā kreditora prasījums tādā apmērā, kāds iegūts par pārdoto ķīlu.

9. Kreditoru administrācija vai konkursa valde, ja tāda ir izveidota, iegūst kreditoru komitejas tiesības un pilnvaras saskaņā ar šo likumu.

10. Šā likuma XIV nodaļas noteikumi ir spēkā līdz 1997.gada 31.decembrim. Pēc 1997.gada 31.decembra uzsāktie valsts un pašvaldību uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību maksātnespējas procesi risināmi šajā likumā noteiktajā vispārējā kārtībā.

11. Valsts un pašvaldību uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību maksātnespējas un likvidācijas jautājumus, kas nav reglamentēti šajā likumā, pārejas periodā līdz 1997.gada 31.decembrim regulē Ministru kabineta noteikumi.

12. Šā likuma 107.panta trešās daļas 1.punktā minētie prasījumi, kuri radušies pirms šā likuma spēkā stāšanās, tiek apmierināti pilnā to pamatsummas apmērā par visu nesamaksāto periodu.

(17.04.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 08.05.1997.)

13. Lauksaimniecības statūtsabiedrībām, kuras ir likvidētas un līdz 1996.gada 1.janvārim izslēgtas no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra, bet kurām ir nodokļu parādi, un lauksaimniecības statūtsabiedrībām, kuras pieņēmušas lēmumu par likvidāciju un uzsākušas likvidāciju līdz 1996.gada 1.janvārim, bet kuru likvidācija līdz 1997.gada 1.janvārim nav pabeigta sakarā ar nerealizētajiem pamatlīdzekļiem, maksātnespējīgu debitoru saistībām un nodokļu maksājumu parādiem, kā arī parādiem par saņemto elektroenerģiju, siltumenerģiju un gāzi, likvidāciju pabeidz un to nodokļu parādus un ar tiem saistītās pamatparāda palielinājuma naudas, nokavējuma naudas un soda naudas dzēš Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajam lauksaimniecības statūtsabiedrību sarakstam.

(04.12.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.12.1997.)

Likums stājas spēkā vienlaikus ar atbilstošiem grozījumiem Latvijas Civilprocesa kodeksā.

Likums Saeimā pieņemts 1996.gada 12.septembrī.
Valsts prezidents G.Ulmanis
Rīgā 1996.gada 2.oktobrī
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Saeima Veids: likums Pieņemts: 12.09.1996.Stājas spēkā: 12.10.1996.Zaudē spēku: 01.01.2008.Tēma:  MaksātnespējaPublicēts: Latvijas Vēstnesis, 165, 02.10.1996.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 20, 24.10.1996.
Tulkojums:
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Uz tiesību akta pamata izdotie
  • Satversmes tiesas nolēmumi
  • Augstākās tiesas atziņas
  • Citi saistītie dokumenti
40681
{"selected":{"value":"31.12.1997","content":"<font class='s-1'>31.12.1997.-12.03.1998.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"01.01.2007","iso_value":"2007\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2007.-31.12.2007.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2006","iso_value":"2006\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2006.-31.12.2006.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"28.06.2006","iso_value":"2006\/06\/28","content":"<font class='s-1'>28.06.2006.-30.06.2006.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2006","iso_value":"2006\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2006.-27.06.2006.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"15.06.2005","iso_value":"2005\/06\/15","content":"<font class='s-1'>15.06.2005.-31.12.2005.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.06.2005","iso_value":"2005\/06\/01","content":"<font class='s-1'>01.06.2005.-14.06.2005.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"13.04.2005","iso_value":"2005\/04\/13","content":"<font class='s-1'>13.04.2005.-31.05.2005.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.05.2004","iso_value":"2004\/05\/01","content":"<font class='s-1'>01.05.2004.-12.04.2005.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2004","iso_value":"2004\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2004.-30.04.2004.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"02.07.2003","iso_value":"2003\/07\/02","content":"<font class='s-1'>02.07.2003.-31.12.2003.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2003","iso_value":"2003\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2003.-01.07.2003.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2002","iso_value":"2002\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2002.-31.12.2002.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"05.06.2001","iso_value":"2001\/06\/05","content":"<font class='s-1'>05.06.2001.-30.06.2002.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"03.01.2001","iso_value":"2001\/01\/03","content":"<font class='s-1'>03.01.2001.-04.06.2001.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"02.09.2000","iso_value":"2000\/09\/02","content":"<font class='s-1'>02.09.2000.-02.01.2001.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2000","iso_value":"2000\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2000.-01.09.2000.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"18.12.1998","iso_value":"1998\/12\/18","content":"<font class='s-1'>18.12.1998.-30.06.2000.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"13.03.1998","iso_value":"1998\/03\/13","content":"<font class='s-1'>13.03.1998.-17.12.1998.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"31.12.1997","iso_value":"1997\/12\/31","content":"<font class='s-1'>31.12.1997.-12.03.1998.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"08.05.1997","iso_value":"1997\/05\/08","content":"<font class='s-1'>08.05.1997.-30.12.1997.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"12.10.1996","iso_value":"1996\/10\/12","content":"<font class='s-1'>12.10.1996.-07.05.1997.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
31.12.1997
84
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva