Precizēts 22.05.1996., Latvijas Vēstnesis Nr.88 (573)

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Saeimas kārtības rullī

Izdarīt Saeimas kārtības rullī (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 17., 24.nr.; 1995, 10., 24.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 4.pantu šādā redakcijā:

"4. (1) Deputātam ir Saeimas locekļa tiesības līdz pilnvaru izbeigšanās brīdim.

(2) Deputāta pilnvaras izbeidzas ar brīdi, kad:

1) sanākusi jaunievēlētā Saeima;

2) viņš paziņojis par mandāta nolikšanu un viņa vietā pilnvaras apstiprinātas citam deputātam (5. un 6.p.);

3) viņš izslēgts no Saeimas sastāva (18.p.);

4) viņš miris."

2. 5.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Saeimas loceklim uz Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra vai valsts ministra amata pildīšanas laiku ir tiesības nolikt deputāta mandātu. Saņēmis iesniegumu par mandāta nolikšanu, Saeimas Prezidijs (turpmāk - Prezidijs) uzaicina šā deputāta vietā iestāties Saeimas sastāvā nākamo kandidātu un paziņo par to Mandātu un iesniegumu komisijai. Mandātu un iesniegumu komisija pārbauda vēlēšanu materiālus un par pārbaudes rezultātiem ziņo Saeimai, kas pēc tam lemj par minētā kandidāta deputāta pilnvaru apstiprināšanu.";

aizstāt otrajā un trešajā daļā vārdu "ministrs" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedrs, ministrs vai valsts ministrs" (attiecīgā locījumā);

papildināt pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

"(4) Ja kandidāts jau ir iestājies Saeimas sastāvā šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā, viņš netiek aicināts iestāties Saeimas sastāvā cita Saeimas locekļa vietā, kurš noliek mandātu uz Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra vai valsts ministra amata pildīšanas laiku.

(5) Ja šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā mandātus nolikuši vairāki deputāti, kas ievēlēti no viena nosaukuma saraksta vienā vēlēšanu apgabalā, tad, atjaunojot mandātu vienam no viņiem, pilnvaras izbeidzas tam deputātam, kurš no attiecīgā saraksta attiecīgajā vēlēšanu apgabalā šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā Saeimas sastāvā iestājies pēdējais."

3. 6.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"6. (1) Ja deputāts miris, iesniedzis iesniegumu par izstāšanos no Saeimas sastāva, izslēgts no tā vai viņa pilnvaras nav apstiprinātas, Prezidijs saskaņā ar Saeimas vēlēšanu likumu uzaicina viņa vietā iestāties Saeimas sastāvā nākamo kandidātu un paziņo par to Mandātu un iesniegumu komisijai. Mandātu un iesniegumu komisija pārbauda vēlēšanu materiālus un par pārbaudes rezultātiem ziņo Saeimai, kas pēc tam lemj par minētā kandidāta deputāta pilnvaru apstiprināšanu.";

aizstāt trešajā daļā vārdu ģministrsī (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedrs, ministrs vai valsts ministrs" (attiecīgā locījumā).

4. Izteikt 8.pantu šādā redakcijā:

"8.(1) Deputāts drīkst nepiedalīties Saeimas darbā ne ilgāk kā vienu nedēļu, iepriekš par to paziņojot Prezidijam un izprasot atvaļinājumu. Šīs tiesības viņš var izmantot vienu reizi sesijas laikā. Atvaļinājums ir neapmaksāts un piešķirams uz noteiktu laiku.

(2) Deputāta iesniegumu par atvaļinājuma piešķiršanu Prezidijs līdz ar savu atzinumu iesniedz Saeimai izlemšanai (54.p.). Steidzamos gadījumos par atvaļinājumu lemj Prezidijs un ziņo par to Saeimai nākamajā kārtējā Saeimas sēdē.

(3) Tādā pašā kārtībā izlemjams (54.p.) iesniegums par atvaļinājuma pagarināšanu."

5. Izteikt 10.pantu šādā redakcijā:

"10. Saeimas deputātu uzņēmējdarbības, ienākumu gūšanas, amatu savienošanas, darbu pildīšanas ierobežojumus, kā arī ar tiem saistītos citus ierobežojumus un pienākumus nosaka Korupcijas novēršanas likums."

6. Izslēgt 11.pantā atsauci uz 10.pantu.

7. 13.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Deputāts, kura mandāts izbeidzas līdz ar Saeimas pilnvaru izbeigšanos, ja viņš nav ievēlēts nākamajā Saeimā, saņem viņam paredzēto algu (12.p. pirmā daļa) vēl mēnesi pēc Saeimas pilnvaru izbeigšanās.";

aizstāt trešajā daļā vārdu "ministra" ar vārdiem "Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra vai valsts ministra" un vārdus "trīs mēnešus" - ar vārdu "mēnesi".

8. 15.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Lai konstatētu deputātu klātbūtni, Prezidijs rīko reģistrāciju trīs reizes sēdes laikā. Deputāts uzskatāms par klātesošu, ja viņš reģistrējies visas trīs reizes. Saeimas sēdēs, kuras noteiktas atbildēm uz jautājumiem, reģistrācija izdarāma sēdes sākumā un beigās. Deputāts uzskatāms par klātesošu, ja viņš reģistrējies abas reizes. Deputāta klātbūtni nenotikušā sēdē (46.p.) konstatē pēc pēdējās reģistrācijas kvorumam.";

papildināt pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ja sēde slēgta tāpēc, ka nav kvoruma (48.p.), pēc pēdējās balsošanas deputātu klātbūtnes noskaidrošanai rīkojama atsevišķa reģistrācija.";

uzskatīt līdzšinējo trešo un ceturto daļu attiecīgi par ceturto un piekto daļu.

9. Izteikt 17.pantu šādā redakcijā:

"17. (1) Par piekrišanu kriminālvajāšanas uzsākšanai pret Saeimas locekli, viņa apcietināšanai, kratīšanas izdarīšanai pie viņa vai citādai personas brīvības ierobežošanai Saeima lemj pēc Mandātu un iesniegumu komisijas ziņojuma.

(2) Ja Saeima piekrīt kriminālvajāšanas uzsākšanai pret Saeimas locekli vai citādai viņa personas brīvības ierobežošanai sakarā ar krimināllietu, tā lemj, vai līdz dienai, kad tiesas spriedums stājas likumīgā spēkā, Saeimas loceklim ir tiesības piedalīties Saeimas un tās komisiju sēdēs, kā arī citu to institūciju sēdēs, kurās Saeima viņu ir ievēlējusi vai apstiprinājusi.

(3) Ja deputāts apcietināts, viņš zaudē tiesības piedalīties Saeimas un tās komisiju sēdēs, kā arī citu to institūciju sēdēs, kurās Saeima viņu ievēlējusi vai apstiprinājusi.

(4) Par piekrišanu Saeimas locekļa saukšanai pie administratīvās atbildības, viņa piespiedu atvešanai, personas vai mantu apskatei, kā arī dokumentu izņemšanai pie Saeimas locekļa Saeima lemj pēc Mandātu un iesniegumu komisijas ziņojuma."

10. 18.panta otrajā daļā:

izteikt 3.punktu šādā redakcijā:

"3) ieņem ar deputāta mandātu nesavienojamu amatu;";

papildināt daļu ar 5. un 6.punktu šādā redakcijā:

"5) izdarījis noziegumu nepieskaitāmības stāvoklī vai arī pēc nozieguma izdarīšanas saslimis ar gara slimību, kas atņēmusi viņam iespēju apzināties savu darbību vai to vadīt;

6) likumā noteiktajā kārtībā atzīts par rīcības nespējīgu."

11. Izteikt 21.panta otrās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

"Šis noteikums attiecas arī uz 30.pantā un 83.panta otrajā, sestajā un devītajā daļā paredzētajiem gadījumiem."

12. Izteikt III sadaļu šādā redakcijā:

"III. Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana

25. Kandidatūras Prezidija locekļu, Valsts prezidenta un valsts kontroliera amatiem deputāti iesniedz Prezidijam rakstveidā. Kandidatūras iesniedzēja paraksts nozīmē, ka izvirzītais kandidāts piekritis savas kandidatūras izvirzīšanai.

26. (1) Par katram 25.pantā minētajam amatam izvirzītajiem kandidātiem balso vienlaikus aizklātā balsošanā ar vēlēšanu zīmēm.

(2) Par ievēlētu uzskatāms kandidāts, kas ieguvis visvairāk balsu, turklāt balsu skaits nedrīkst būt mazāks par klātesošo deputātu absolūto balsu vairākumu.

(3) Valsts prezidents uzskatāms par ievēlētu ar ne mazāk kā 51 balss vairākumu (Satversmes 36.p.).

(4) Ja pirmajā vēlēšanu kārtā neviens nav ieguvis ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, tad šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā par visiem kandidātiem balso otrreiz. Ja arī tad neviens netiek ievēlēts, vēlēšanas turpina, izslēdzot ikvienā turpmākajā vēlēšanu kārtā to kandidātu, kas iepriekšējā kārtā ieguvis vismazāk balsu. Vēlēšanas turpina, līdz viens no kandidātiem iegūst ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu.

(5) Ja vēlēšanu pēdējā kārtā neviens nav ieguvis ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, rīko jaunas vēlēšanas 25.pantā un šā panta pirmajā - ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā. Katrās jaunās vēlēšanās var izvirzīt arī iepriekšējās vēlēšanās neievēlētos kandidātus.

27. (1) Par Ministru kabineta sastādīšanu Valsts prezidenta aicinātais Ministru prezidenta amata kandidāts ziņo Saeimas priekšsēdētājam, pievienojot deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību un attiecīgu Saeimas lēmuma projektu.

(2) Minēto dokumentu kopijas nekavējoties izsniedzamas deputātiem.

(3) Ja nav priekšlikuma vai prasības par Saeimas ārkārtas sesijas vai ārkārtas sēdes sasaukšanu, Prezidijs minēto ziņojumu un Saeimas lēmuma projektu iekļauj Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā kā pirmo jautājumu.

28. Saeimas lēmuma projektu par uzticības izteikšanu Ministru prezidenta biedram, ministram vai valsts ministram, ko Ministru prezidents aicina vai ieceļ vēlāk, Ministru prezidents iesniedz Saeimas priekšsēdētājam.

29. (1) Saeimas lēmuma projektu par neuzticības izteikšanu Ministru kabinetam, Ministru prezidentam, Ministru prezidenta biedram, ministram vai valsts ministram var iesniegt 130.panta kārtībā vai arī kā atsevišķu Saeimas lēmuma projektu.

(2) Šādu Saeimas lēmuma projektu var iesniegt Saeimas komisija vai ne mazāk kā desmit deputāti, un tas nav uzskatāms par patstāvīgo priekšlikumu. Lēmuma projekta kopijas nekavējoties izsniedzamas deputātiem.

(3) Šāds Saeimas lēmuma projekts iekļaujams Saeimas sēdes darba kārtībā ne agrāk kā piecas dienas, bet ne vēlāk kā desmit dienas pēc tā izsniegšanas deputātiem, bet gadījumos, kad šāds lēmuma projekts iesniegts sesiju starplaikā, - ne vēlāk kā desmit dienas pēc kārtējās sesijas sākuma un izskatāms vienā lasījumā.

(4) Par šādu Saeimas lēmuma projektu Saeimas sēdē referē:

1) ja lēmuma projektu iesniedz Saeimas komisija - Saeimas komisijas ievēlētais referents;

2) ja lēmuma projektu iesniedz ne mazāk kā desmit deputāti - pirmais no tā parakstītājiem, ja iesniedzēji nav vienojušies citādi.

30. Ja Saeima, balsojot par gadskārtējo valsts budžeta projektu pirmajā vai otrajā lasījumā, to noraida, uzskatāms, ka izteikta neuzticība Ministru kabinetam.

31. (1) Tiesnešu, ģenerālprokurora, Satversmes aizsardzības biroja direktora un citu 25. un 32.pantā neminēto amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata tiek ierosināta likumos noteiktajā kārtībā. Saņēmis šādu iesniegumu, Prezidijs to nekavējoties nodod attiecīgajai Saeimas komisijai, kas piecpadsmit dienu laikā izskata šo iesniegumu un sagatavo Saeimas lēmuma projektu.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētais Saeimas lēmuma projekts nav uzskatāms par patstāvīgo priekšlikumu, un tam nav piemērojami 117. un 118.panta noteikumi. Ja komisijas sagatavotais Saeimas lēmuma projekts bijis pieejams deputātiem vismaz piecas dienas pirms attiecīgās sēdes, Prezidijs iekļauj to Saeimas sēdes darba kārtībā. Pēc Saeimas komisijas priekšlikuma Saeima var iekļaut (54. p.) darba kārtībā lēmuma projektu, kas nav bijis pieejams deputātiem minēto laiku.

(3) Par šādu Saeimas lēmuma projektu Saeimas sēdē ziņo komisijas ievēlētais referents.

(4) Šā panta pirmajā daļā minētās amatpersonas ievēlē, apstiprina, ieceļ, atbrīvo vai atlaiž no amata, aizklāti balsojot par katru atsevišķi.

(5) Satversmes aizsardzības biroja direktoru ieceļ, aizklāti balsojot ar vēlēšanu zīmēm.

(6) Ja likums paredz, ka kādu 25.un 32.pantā neminētu amatpersonu ievēlē, ieceļ vai apstiprina Saeima, taču nenosaka, kas ir tiesīgs iesniegt attiecīgās kandidatūras, tās iesniedzamas ar vismaz desmit deputātu parakstiem. Ievēlēšana, apstiprināšana vai iecelšana notiek šajā pantā paredzētajā kārtībā.

(7) Ja likums paredz, ka kādu 25.un 32.pantā neminētu amatpersonu ievēlē, ieceļ vai apstiprina Saeima, taču nenosaka šīs amatpersonas atbrīvošanas vai atlaišanas kārtību, par atbrīvošanu vai atlaišanu lemj Saeima šajā pantā noteiktajā kārtībā pēc minētās amatpersonas rakstveida iesnieguma vai ne mazāk kā desmit deputātu priekšlikuma.

32. Saeimas komisiju locekļu, balsu skaitītāju un Centrālās vēlēšanu komisijas locekļu kandidatūras deputāti iesniedz Prezidijam 25.pantā noteiktajā kārtībā. Kārtību, kādā ievēlējamas šajā pantā minētās amatpersonas, nosaka Saeima.

33. (1) Prezidija locekli vai balsu skaitītāju var atsaukt ar Saeimas lēmumu pēc:

1) šā Prezidija locekļa vai balsu skaitītāja rakstveida iesnieguma;

2) ne mazāk kā desmit deputātu priekšlikuma.

(2) Saeimas komisijas locekli var atsaukt ar Saeimas lēmumu pēc:

1) šā komisijas locekļa rakstveida iesnieguma;

2) ne mazāk kā desmit deputātu priekšlikuma;

3) attiecīgās komisijas priekšlikuma 165.pantā paredzētajā gadījumā.

(3) Saeimas ievēlētos Centrālās vēlēšanu komisijas locekļus atsauc likumā "Par Centrālo vēlēšanu komisiju" noteiktajā kārtībā.

(4) Balsošana par atsaukšanu ir aizklāta.

34. 31., 32. un 33.pantā minēto lēmumu pieņemšanai nepieciešams klātesošo deputātu absolūtais balsu vairākums.

35. (1) Par Saeimas pārstāvjiem starpparlamentārajās organizācijās Saeima lemj 117. un 118.pantā noteiktajā kārtībā.

(2) Balsošana par Saeimas pārstāvju atsaukšanu ir aizklāta."

13. Izteikt 38.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Pēc šādas prasības saņemšanas Prezidijs sasauc Saeimas ārkārtas sesiju vai ārkārtas sēdi prasībā norādītajā dienā, bet, ja prasībā tā nav norādīta, ārkārtas sesiju - ne vēlāk kā 48 stundu laikā, bet ārkārtas sēdi kārtējās sesijas laikā - ne vēlāk kā 24 stundu laikā."

14. Papildināt 39.pantu ar vārdiem "izņemot 123.pantā paredzētos gadījumus".

15. Izteikt 40.pantu šādā redakcijā:

"40. Sēžu dienas un stundas nosaka Prezidijs, izņemot gadījumus, kad par to lēmusi pati Saeima (54.p.) vai kad sēdes diena norādīta prasībā par ārkārtas sēdes sasaukšanu."

16. Papildināt 42.panta otro daļu pēc vārda "Prezidijs" ar vārdiem "izņemot 27.panta trešajā daļā paredzēto gadījumu".

17. Aizstāt 43.pantā vārdu "jāpaziņo" ar vārdu "paziņo".

18. Izteikt 51.pantu šādā redakcijā:

"51. (1) Pēc sēdes atklāšanas sēdes vadītājs paziņo Saeimai pieņemšanai izsludināto darba kārtību, kurā Saeima pēc Valsts prezidenta, Ministru prezidenta, Saeimas komisijas, frakcijas vai ne mazāk kā piecu deputātu priekšlikuma var izdarīt grozījumus. Lietas izskata noteiktā secībā, bet Saeima pēc Valsts prezidenta, Ministru prezidenta, Saeimas komisijas, frakcijas vai ne mazāk kā piecu deputātu priekšlikuma var grozīt to arī sēdes laikā (54.p.).

(2) Ja iepriekšējā sēdē kādas lietas izskatīšana ir iesākta, bet nav pabeigta, darba kārtību paziņo pēc šīs lietas izskatīšanas. Šis noteikums neattiecas uz atsevišķo kārtējo sēdi, kas noteikta atbildēm uz jautājumiem (120.p.)."

19. 54.panta pirmajā daļā:

papildināt daļu pēc skaitļa "8." ar vārdiem un skaitli "pantā, 31.panta otrajā daļā", pēc skaitļa "77." - ar skaitļiem un vārdiem "82.pantā, 83.panta ceturtajā daļā" un pēc skaitļa "93." ar skaitli "98.";

izslēgt skaitli "123.";

aizstāt vārdus "atvēli runāt" ar vārdu "vārdu".

20. Aizstāt 55.pantā vārdus "viņam sēdes vadība jānodod" ar vārdiem "viņš sēdes vadību nodod".

21. Izteikt 56.pantu šādā redakcijā:

"56. (1) Vārdu Saeimas sēdē dod sēdes vadītājs pēc rakstveida pieteikuma saņemšanas.

(2) Rakstveidā pieļaujams nepieteikties:

1) referentam;

2) runātājiem 66.pantā paredzētajos gadījumos;

3) runātājiem debatēs likumprojekta otrajā un trešajā lasījumā;

4) runātājiem, kas sniedz atbildi uz jautājumu, papildjautājumu vai pieprasījumu;

5) deputātam, kas uzdod papildjautājumu.

(3) Deputāts, kurš ir Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedrs, ministrs vai valsts ministrs, pieteikumā norāda, vai viņš runās kā deputāts vai kā Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedrs, ministrs vai valsts ministrs. Ja pieteikumā tas nav norādīts, viņam vārdu dod kā deputātam."

22. Izslēgt 57.pantu.

23. Izteikt 58.pantu šādā redakcijā:

"58. Referentam, Ministru prezidentam un Ministru kabineta pārstāvim apspriežamajā lietā vārdu debatēs dod ārpus kārtas."

24. Izteikt 59.pantu šādā redakcijā:

"59. (1) Gadījumos, kad pieteikušies vairāki runātāji, vārdu dod pieteikšanās secībā. Ja pieteikšanās secība nav konstatējama, runātāju secību nosaka sēdes vadītājs.

(2) Ja pirms debašu uzsākšanas frakcijas norādījušas runātājus, kas izteiks frakcijas viedokli, tad vārdu pieteikšanās secībā dod vispirms šiem runātājiem (pa vienam no katras frakcijas).

(3) Izskatot likumprojektu otrajā vai trešajā lasījumā, vārdu vispirms dod tiem, kas pieteikušies rakstveidā.

25. Izteikt 60.pantu šādā redakcijā:

ģ60. Runātāji, kas pieteikušies debatēs, var savstarpēji samainīties, par to laikus paziņojot sēdes vadītājam."

26. Izteikt 61.pantu šādā redakcijā:

"61. Ja runātājs, kas pieteicies debatēs, neatrodas zālē, kad viņa kārta pienākusi, viņš savu kārtu zaudē. Vārdu viņam dod tikai pēc tam, kad pārējie sarakstā iekļautie runātāji izteikušies."

27. Aizstāt 62.pantā vārdu "deputāts" ar vārdu "runātājs".

28. Aizstāt 63.pantā vārdus "sarakstā iekļautie" ar vārdiem "debatēs pieteikušies".

29. Izteikt 64.pantu šādā redakcijā:

"64. Runas laiks referentam, Ministru prezidentam un Ministru kabineta pārstāvim apspriežamajā lietā nedrīkst pārsniegt vienu stundu pirmajā reizē, piecpadsmit minūtes otrajā reizē un piecas minūtes katrā no turpmākajām reizēm. Pārējiem runātājiem runas laiks nedrīkst pārsniegt piecpadsmit minūtes, bet, runājot otro reizi, - piecas minūtes. Pēc runātāja lūguma Saeima bez debatēm lemj par runas laika pagarināšanu."

30. Izteikt 65.pantu šādā redakcijā:

"65. (1) Pēc ne mazāk kā desmit deputātu priekšlikuma Saeima var nolemt (54.p.):

1) saīsināt runas laiku;

2) slēgt runātāju sarakstu.

(2) Gadījumos, kad Saeima, saīsinot runas laiku, noteikusi to īsāku par piecām minūtēm, runātājam, kurš runā otro reizi, runas laiks nedrīkst pārsniegt vienu minūti, ja Saeima nav nolēmusi citādi.

(3) Ja runātāju saraksts slēgts, tajā iekļautie runātāji var runāt tikai vienu reizi, izņemot gadījumus, kad runātājs pieteicies runāt atkārtoti jau pirms runātāju saraksta slēgšanas. Papildus runātāju sarakstā iekļautajiem runātājiem vārdu var dot tikai referentam, Ministru prezidentam un Ministru kabineta pārstāvim apspriežamajā lietā.

(4) Pēc ne mazāk kā divdesmit deputātu priekšlikuma Saeima var nolemt (54.p.) izbeigt debates. Pēc tam vārdu dod vienīgi:

1) runātājiem, kas pieteikušies 59.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā;

2) referentam, Ministru prezidentam un Ministru kabineta pārstāvim apspriežamajā lietā."

31. Izteikt 67.pantu šādā redakcijā:

"67. (1) Runātājs, kas ārpus darba kārtības vēlas sniegt steidzamu paziņojumu, rakstveida pieteikumā norāda, par ko paziņojums tiks sniegts. Par to, vai dot vārdu steidzamam paziņojumam, lemj sēdes vadītājs.

(2) Ja steidzamu paziņojumu pieteikušies sniegt vairāki runātāji, viņu secību nosaka sēdes vadītājs.

(3) Runas laiks steidzamam paziņojumam nedrīkst pārsniegt trīs minūtes."

32. Aizstāt 68.pantā vārdu "ziņojumiem" ar vārdu "paziņojumiem".

33. Izslēgt 74.panta otro teikumu.

34. Papildināt 75.pantu ar otro un trešo daļu šādā redakcijā:

"(2) Balsošana par izslēgšanu ir aizklāta.

(3) Izslēgtais nedrīkst atrasties sēžu zālē."

35. Papildināt 77.pantu pēc vārdiem "Ministru prezidenta" ar vārdiem "Ministru prezidenta biedra".

36. 82.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārda "lemj" ar atsauci "(54.p.)";

papildināt pantu ar jaunu otro un trešo daļu šādā redakcijā:

"(2) Pirms balsošanas par Prezidija atzinumā ietverto Saeimas lēmuma projektu Saeima lemj (54.p.) par priekšlikumiem izdarīt tajā šādus grozījumus:

1) nodot likumprojektu arī atzinumā neminētai komisijai;

2) nenodot likumprojektu kādai atzinumā minētai komisijai;

3) noteikt citu atbildīgo komisiju.

(3) Šā panta otrajā daļā minētos priekšlikumus var iesniegt Saeimas komisija rakstveidā vai mutvārdos. Rakstveidā iesniegtie priekšlikumi izlemjami pirms mutvārdos izteiktajiem. Komisijas pārstāvjiem, kas lūdz vārdu, lai izteiktu minētos priekšlikumus, vārdu dod pieteikšanās secībā, taču pirms citiem runātājiem par šo likumprojektu.";

uzskatīt līdzšinējo otro daļu par ceturto daļu un izslēgt tajā vārdus "un Prezidija atzinumu";

uzskatīt līdzšinējo trešo daļu par piekto daļu.

37. Izteikt 83.pantu šādā redakcijā:

"83. (1) Ja Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi iesniegti Saeimā ne vēlāk kā trīs dienas pēc Saeimas nākamās sesijas atklāšanas, Prezidijs:

1) dod atzinumu par šo noteikumu tālākvirzīšanu;

2) iekļauj ziņojumu par minētajiem noteikumiem Saeimas sēdes darba kārtībā, ja šie noteikumi ir bijuši pieejami deputātiem vismaz septiņas dienas pēc iesniegšanas Saeimā.

(2) Ja Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi iesniegti Saeimā vēlāk nekā trīs dienas pēc Saeimas nākamās sesijas atklāšanas, Prezidijs atdod šos noteikumus Ministru kabinetam atpakaļ.

(3) Pēc Prezidija ziņojuma atklājamas debates, kurās vārdu vispirms dod Ministru kabineta pārstāvim.

(4) Pirms balsošanas par Prezidija atzinumā ietverto Saeimas lēmuma projektu Saeima lemj (54.p.) par priekšlikumiem izdarīt tajā šādus grozījumus:

1) nodot noteikumus arī atzinumā neminētai komisijai;

2) nenodot noteikumus kādai atzinumā minētai komisijai;

3) noteikt citu atbildīgo komisiju.

(5) Šā panta ceturtajā daļā minētos priekšlikumus var iesniegt Saeimas komisija rakstveidā vai mutvārdos.

(6) Ja Saeima nepieņem lēmumu par Satversmes 81.panta kārtībā izdoto Ministru kabineta noteikumu nodošanu komisijām, noteikumi uzskatāmi par noraidītiem. Tie zaudē spēku ar noraidīšanas dienu, ja Saeima pēc komisijas vai ne mazāk kā desmit deputātu priekšlikuma nav nolēmusi citādi.

(7) Ja Saeima pieņem lēmumu par Satversmes 81.panta kārtībā izdoto Ministru kabineta noteikumu nodošanu komisijām, turpmāk šie noteikumi izskatāmi kā likumprojekti likumdošanas kārtībā, uzskatot, ka ar brīdi, kad pieņemts lēmums par nodošanu komisijām, attiecīgais likumprojekts pieņemts pirmajā lasījumā.

(8) Uz Satversmes 81.panta kārtībā izdotajiem Ministru kabineta noteikumiem, kas nodoti komisijām, attiecināmi arī Saeimas kārtības ruļļa 85.panta otrās un ceturtās daļas noteikumi.

(9) Ja sešu mēnešu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par Satversmes 81.panta kārtībā izdoto Ministru kabineta noteikumu nodošanu komisijām, šie noteikumi netiek pieņemti likumdošanas kārtībā, tie zaudē spēku. Tāpat Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi zaudē spēku, ja šie noteikumi netiek pieņemti likumdošanas kārtībā tās Saeimas pilnvaru laikā, kura tos nodevusi komisijām."

38. Papildināt 85.pantu ar otro, trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

"(2) Ja komisijai nodots likumprojekts par grozījumiem likumā, kurā grozījumus paredz izdarīt kāds šai komisijai kā atbildīgajai komisijai jau iepriekš nodots likumprojekts, komisija var:

1) apvienot šos likumprojektus, iesniedzot izskatīšanai pirmajā lasījumā alternatīvu likumprojektu;

2) iekļaut vēlāk nodoto likumprojektu iepriekš nodotajā likumprojektā kā priekšlikumus otrajam vai trešajam lasījumam;

3) virzīt katru minēto likumprojektu izskatīšanai kā atsevišķu likumprojektu.

(3) Šā panta otrās daļas 1. un 2.punkts nav attiecināms uz likumprojektiem, kas paredz grozījumus Latvijas Republikas Satversmē.

(4) Ja atbildīgā komisija nolemj šā panta otrās daļas 2.punktā noteiktajā kārtībā iekļaut kādu vēlāk nodotu likumprojektu iepriekš nodotajā likumprojektā, priekšlikuma statuss ir arī tiem iekļaujamā likumprojekta pantiem (daļām), kurus atbildīgā komisija ir noraidījusi vai ierosinājusi grozīt."

39. Izteikt 86.pantu šādā redakcijā:

"86. (1) Nevienu likumprojektu nedrīkst iekļaut darba kārtībā un izskatīt Saeimas sēdē, pirms tas nav izskatīts atbildīgajā komisijā. Atzinumu par likumprojektu atbildīgā komisija iesniedz Prezidijam. Atzinums nekavējoties izsniedzams deputātiem.

(2) Likumprojektu, ko atbildīgā komisija atbalstījusi, Prezidijs, ievērojot 87.panta 1.punkta prasības, iekļauj Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā, ja nav iesniegti priekšlikumi par šā likumprojekta iekļaušanu Saeimas citas sēdes darba kārtībā.

(3) Ja likumprojektu ir izstrādājusi un 79.pantā noteiktajā kārtībā iesniegusi komisija, kuru Saeima noteikusi par atbildīgo, likumprojekts virzāms izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā, ja tas nav nodots arī citām komisijām.

(4) Saeimas sēdē izskatāmi arī tie likumprojekti, kurus atbildīgā komisija noraidījusi, ja:

1) likumprojektu iesniedzis Ministru kabinets;

2) likumprojekts iesniegts Satversmes 78.panta kārtībā;

3) izskatīšanu pieprasa likumprojekta iesniedzējs.

(5) Atbildīgajā komisijā noraidītu likumprojektu, kuru iesniedzis Ministru kabinets vai kurš iesniegts Satversmes 78.panta kārtībā, Prezidijs, ievērojot Kārtības ruļļa 87.panta 1.punkta prasības, iekļauj Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā, ja nav iesniegti priekšlikumi par šā likumprojekta iekļaušanu Saeimas citas sēdes darba kārtībā.

(6) Atbildīgajā komisijā noraidīts likumprojekts, kuru nav iesniedzis Ministru kabinets un kurš nav iesniegts Satversmes 78.panta kārtībā, uzskatāms par noraidītu, ja desmit dienu laikā no dienas, kad atbildīgās komisijas atzinums ir bijis pieejams deputātiem un nosūtīts Valsts prezidentam, iesniedzējs rakstveidā neprasa Prezidijam šā likumprojekta izskatīšanu Saeimas sēdē. Noraidīto likumprojektu var atkārtoti iesniegt izskatīšanai šajā sesijā tikai tad, ja likumprojektu parakstījis vismaz 51 deputāts vai arī tajā izdarīti grozījumi. Ja noraidītajam likumprojektam komisija izstrādājusi alternatīvu likumprojektu, alternatīvo likumprojektu izskata pirmajā lasījumā bez iesniegšanas 79.pantā noteiktajā kārtībā.

(7) Valsts prezidenta, Saeimas komisijas vai ne mazāk kā piecu deputātu iesniegtu likumprojektu līdz balsošanas sākumam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā var atsaukt, paziņojot par to rakstveidā Prezidijam vai atbildīgajai komisijai vai mutvārdos - atbildīgās komisijas sēdē vai Saeimas sēdē. Par šādu mutvārdu paziņojumu izdarāma atzīme attiecīgās sēdes protokolā.

(8) Ja par likumprojekta atsaukšanu paziņots atbildīgajai komisijai, atbildīgā komisija to dara zināmu Saeimas Kancelejai attiecīgas atzīmes izdarīšanai Likumprojektu reģistrā.

(9) Ne mazāk kā piecu deputātu iesniegts likumprojekts uzskatāms par atsauktu, ja to atsaukuši tik daudzi iesniedzēji, ka nav saglabājies vismaz piecu deputātu atbalsts likumprojektam.

(10) Par likumprojekta atsaukšanu, kas nav izdarīta Saeimas sēdē, rakstveidā paziņo deputātiem.

(11) Ja atsaukts likumprojekts, kuram komisija izstrādājusi alternatīvu likumprojektu, alternatīvo likumprojektu izskata pirmajā lasījumā bez iesniegšanas 79.pantā noteiktajā kārtībā.

(12) Ministru kabineta iesniegtie likumprojekti nav atsaucami bez atbildīgās komisijas atzinuma un Saeimas piekrišanas.

(13) Ja atbildīgā komisija atzīst, ka Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts pārstrādājams, pēc šīs komisijas priekšlikuma Saeima var to atdot Ministru kabinetam atpakaļ, nosakot termiņu, kādā pārstrādātais likumprojekts iesniedzams Saeimai."

40. Aizstāt 87.pantā vārdus "to saņemt" ar vārdiem "saņemt šo likumprojektu un atbildīgās komisijas atzinumu par to".

41. Aizstāt 89.pantā vārdus "līdz debašu beigām" ar vārdiem "līdz balsošanas sākumam".

42. Izteikt 90.pantu šādā redakcijā:

"90. (1) Ja likumprojekts pieņemts pirmajā lasījumā, Saeima lemj (54.p.) par termiņu, kādā iesniedzami priekšlikumi.

(2) Šo termiņu nedrīkst noteikt īsāku par piecām dienām, izņemot gadījumus, kad likumprojekts atzīts par steidzamu.

(3) Ja Saeima nodevusi komisijām Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus, priekšlikumu iesniegšanas termiņu nedrīkst noteikt garāku par piecpadsmit dienām.

(4) Pēc Saeimas komisijas vai ne mazāk kā desmit deputātu priekšlikuma Saeima lemj (54.p.) par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu."

43. 91.pantā:

papildināt pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Ja Saeima pieņēmusi 85.panta otrās daļas 1.punktā noteiktajā kārtībā atbildīgās komisijas izstrādāto alternatīvo likumprojektu, tajā apvienotie likumprojekti nav uzskatāmi par noraidītiem.";

izslēgt līdzšinējo otro daļu.

44. 92.pantā:

izteikt pirmās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

"Lēmumu par steidzamību pieņem (54.p.):

1) pirms debatēm par likumprojektu pirmajā lasījumā;

2) pēc lēmuma par Satversmes 81.panta kārtībā izdoto Ministru kabineta noteikumu nodošanu komisijām.";

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Ja likumprojekts, kas atzīts par steidzamu, pieņemts pirmajā lasījumā, Saeima lemj (54.p.), kad tas tiks izskatīts otrajā lasījumā. Ja neviens no klātesošajiem, kas saskaņā ar 95.pantu ir tiesīgi iesniegt priekšlikumus, neiebilst, priekšlikumu iesniegšanas termiņu var nenoteikt un par steidzamu atzīto likumprojektu izskatīt otrajā lasījumā tūdaļ pēc tā pieņemšanas pirmajā lasījumā."

45. Izteikt 95.pantu šādā redakcijā:

"95. (1) Priekšlikumus par grozījumiem likumprojektā vai Saeimas lēmuma projektā var iesniegt:

1) Valsts prezidents;

2) Saeimas komisija;

3) frakcija, politiskais bloks;

4) deputāts;

5) Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedrs, ministrs, valsts ministrs;

6) ministra pilnvarota atbildīga valsts amatpersona;

7) Saeimas juridiskais dienests, ja šie priekšlikumi attiecas uz likumdošanas tehniku un kodifikāciju.

(2) Priekšlikumi iesniedzami rakstveidā atbildīgajai komisijai vai Saeimas Kancelejai, kas tos nekavējoties nodod atbildīgajai komisijai.

(3) Iesniegt priekšlikumu ministrs pilnvaro valsts amatpersonu rakstveidā, izņemot gadījumus, kad priekšlikumu iesniedz attiecīgās ministrijas valsts sekretārs, valsts sekretāra vietnieks vai parlamentārais sekretārs."

46. Papildināt Saeimas kārtības rulli ar jaunu 95.1pantu šādā redakcijā:

"95.1 (1) Priekšlikumu, kas iesniegts 95.pantā noteiktajā kārtībā, tā iesniedzējs var atsaukt līdz balsošanai par to Saeimas sēdē. Priekšlikumu, ko iesniegusi ministra pilnvarota valsts amatpersona, var atsaukt gan šī persona, gan attiecīgais ministrs.

(2) Priekšlikumu, kas atbalstīts atbildīgajā komisijā, var atsaukt tikai ar atbildīgās komisijas piekrišanu.

(3) Priekšlikumu atsauc, paziņojot par to rakstveidā Prezidijam vai atbildīgajai komisijai vai mutvārdos atbildīgās komisijas sēdē vai Saeimas sēdē. Ja par priekšlikuma atsaukšanu paziņots mutvārdos atbildīgās komisijas sēdē, par to izdarāma atzīme attiecīgās sēdes protokolā."

47. Papildināt 96.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ja atbildīgā komisija 85.panta otrās daļas 2.punktā noteiktajā kārtībā iekļāvusi kādu vēlāk nodotu likumprojektu iepriekš nodotajā likumprojektā kā priekšlikumus otrajam lasījumam, Saeimas sēdes darba kārtībā iekļauj likumprojektu otrajā lasījumā, norādot, kuri likumprojekti tajā iekļauti kā priekšlikumi."

48. Papildināt 98.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Likumprojekta pielikums izskatāms kā atsevišķs pants. Saeima pēc atbildīgās komisijas vai ne mazāk kā piecu deputātu priekšlikuma lemj (54.p.), vai pielikums izskatāms pirms vai pēc likumprojekta attiecīgā panta vai pēc visu likumprojekta pantu izskatīšanas.'

49. Izteikt 99.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Ja par pantu nav iesniegti priekšlikumi, par to atsevišķi nebalso."

50. Papildināt 100.pantu pēc vārdiem "balsojami tikai" ar vārdiem "atbildīgās komisijas priekšlikumi, kā arī".

51. Papildināt 108.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ja atbildīgā komisija 85.panta otrās daļas 2.punktā noteiktajā kārtībā iekļāvusi kādu vēlāk nodotu likumprojektu iepriekš nodotajā likumprojektā kā priekšlikumus trešajam lasījumam, Saeimas sēdes darba kārtībā iekļauj likumprojektu trešajā lasījumā, norādot, kuri likumprojekti tajā iekļauti kā priekšlikumi."

52. Izteikt 114.pantu šādā redakcijā:

"114. (1) Likumprojekts uzskatāms par pieņemtu un līdz ar to kļūst par likumu, ja tas apspriests trijos lasījumos, bet šā panta otrajā daļā paredzētajos gadījumos - divos lasījumos un, balsojot par to kopumā, ieguvis klātesošo deputātu absolūto balsu vairākumu.

(2) Divos lasījumos pieņem:

1) likumprojektus, kas atzīti par steidzamiem;

2) valsts budžeta projektu un grozījumus valsts budžetā;

3) likumprojektus, kas paredz starptautisko līgumu apstiprināšanu."

53. Izteikt 117. un 118.pantu šādā redakcijā:

"117. (1) Patstāvīgs priekšlikums iesniedzams Saeimas lēmuma projekta veidā. To var iesniegt:

1) ne mazāk kā desmit deputāti;

2) Saeimas komisija.

(2) Patstāvīgs priekšlikums iesniedzams rakstveidā Saeimas Kancelejai, kas tā kopijas nekavējoties izsniedz deputātiem.

(3) Izņemot likumā paredzētos gadījumus, nav pieļaujams iekļaut patstāvīgajā priekšlikumā normatīva rakstura punktus.

(4) Ja iesniegtie patstāvīgie priekšlikumi bijuši pieejami deputātiem vismaz 72 stundas pirms attiecīgās sēdes, Prezidijs ziņo par tiem Saeimai uzreiz pēc ziņojumiem par saņemtajiem likumprojektiem. Pēc vismaz piecu deputātu priekšlikuma Saeima var nolemt (54. p.), ka Prezidijs ziņo arī par tiem iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem, kas nav bijuši pieejami deputātiem vismaz 72 stundas pirms attiecīgās sēdes.

(5) Ziņojot par patstāvīgo priekšlikumu, tiek norādīts, kas to iesniedzis un kāds ir attiecīgā Saeimas lēmuma projekta nosaukums. Pēc tam, izņemot šā panta divpadsmitajā daļā paredzētos gadījumus, sēdes vadītājs noskaidro, vai ir iebildumi pret šā patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šīs sēdes darba kārtībā.

(6) Ja iebildumi netiek celti, patstāvīgais priekšlikums uzskatāms par iekļautu šīs sēdes darba kārtības beigās.

(7) Ja Ministru prezidents vai kaut viens deputāts iebilst, Saeima lemj (54.p.) par šā patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā.

(8) Ja Saeima patstāvīgo priekšlikumu neiekļauj Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā un nav iesniegts neviens priekšlikums par tā nodošanu Saeimas komisijai, patstāvīgais priekšlikums uzskatāms par noraidītu.

(9) Par iesniegtajiem priekšlikumiem nodot patstāvīgo priekšlikumu komisijai Saeima lemj (54.p.) to iesniegšanas secībā. Ja Saeima nodevusi patstāvīgo priekšlikumu vairākām komisijām, tā nosaka atbildīgo komisiju.

(10) Ja Saeima nepieņem lēmumu par patstāvīgā priekšlikuma nodošanu komisijai, patstāvīgais priekšlikums uzskatāms par noraidītu.

(11) Gadījumos, kad patstāvīgais priekšlikums nodots izskatīšanai komisijā, priekšlikumi par grozījumiem tajā iesniedzami piecu dienu laikā, ja Saeima nav lēmusi (54.p.) citādi.

(12) Ja patstāvīgo priekšlikumu par uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā neiesniedz Pilsonības likuma izpildes komisija, pēc Prezidija ziņojuma tas uzskatāms par nodotu Pilsonības likuma izpildes komisijai.

118. (1) Ja patstāvīgais priekšlikums nav nodots komisijai, Saeimas sēdē par to referē pirmais no priekšlikuma iesniedzējiem, ja viņi nav vienojušies citādi. Šajā gadījumā patstāvīgais priekšlikums izskatāms vienā lasījumā, bet priekšlikumi par grozījumiem tajā nav izskatāmi.

(2) Ja patstāvīgais priekšlikums nodots komisijai, tā sniedz atzinumu par patstāvīgo priekšlikumu, bet gadījumos, kad iesniegti priekšlikumi par grozījumiem patstāvīgajā priekšlikumā, - arī atzinumus par šiem priekšlikumiem un, ja nepieciešams, pievieno savus priekšlikumus.

(3) Komisija, kurai nodots patstāvīgais priekšlikums, var iesniegt alternatīvu patstāvīgo priekšlikumu. Šajā gadījumā nav piemērojami 117.panta ceturtās - vienpadsmitās daļas noteikumi.

(4) Nevienu patstāvīgo priekšlikumu, kurš nodots izskatīšanai komisijā, nevar izskatīt Saeimas sēdē, ja deputātiem nav pieejami:

1) komisijas atzinums par patstāvīgo priekšlikumu;

2) visi noteiktā termiņā un kārtībā iesniegtie priekšlikumi par grozījumiem patstāvīgajā priekšlikumā un komisijas atzinumi par tiem;

3) finansu ministra atsauksme, ja patstāvīgais priekšlikums paredz budžetā neparedzētus izdevumus.

(5) Par patstāvīgo priekšlikumu, kurš nodots iepriekšējai izskatīšanai komisijā, Saeimas sēdē ziņo attiecīgās komisijas ievēlētais referents.

(6) Ja nav priekšlikumu par grozījumiem patstāvīgajā priekšlikumā, tas izskatāms vienā lasījumā.

(7) Ja komisija, kurai nodots patstāvīgais priekšlikums, iesniegusi alternatīvu patstāvīgo priekšlikumu, Saeima pēc debatēm par abiem patstāvīgajiem priekšlikumiem balso, kuru no tiem pieņems.

(8) Ja iesniegti priekšlikumi par grozījumiem patstāvīgajā priekšlikumā, tas izskatāms divos lasījumos. Pirmajā lasījumā referents ziņo un notiek debates par patstāvīgā priekšlikuma vispārīgajiem principiem, kā arī Saeima lemj par iesniegtā Saeimas lēmuma projekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Ja Saeima patstāvīgo priekšlikumu pirmajā lasījumā nepieņem, tas uzskatāms par noraidītu.

(9) Patstāvīgā priekšlikuma otrais lasījums, ja Saeima nav lēmusi citādi, seko tūdaļ pēc pirmā lasījuma. Tam piemērojami noteikumi par likumprojektu izskatīšanu otrajā lasījumā.

(10) Runas laiks referentam par patstāvīgo priekšlikumu nedrīkst pārsniegt piecpadsmit minūtes.

(11) Saeimas komisija, kas iesniegusi patstāvīgo priekšlikumu, vai katrs no deputātiem, kas parakstījis patstāvīgo priekšlikumu, var atsaukt savu atbalstu tam. Atsaukšana pieļaujama līdz balsošanai par patstāvīgā priekšlikuma pieņemšanu pirmajā lasījumā.

(12) Atsauktu priekšlikumu var uzturēt komisija, kurai tas nodots.

(13) Ja atsaukts patstāvīgais priekšlikums, kuram komisija izstrādājusi alternatīvu patstāvīgo priekšlikumu, alternatīvais patstāvīgais priekšlikums izskatāms, ievērojot šā panta trešās daļas noteikumu."

54. Izteikt 119. - 123.pantu šādā redakcijā:

"119. (1) Ne mazāk kā pieci deputāti var rakstveidā iesniegt jautājumu Ministru prezidentam, Ministru prezidenta biedram, ministram, valsts ministram un Latvijas Bankas prezidentam par šo amatpersonu kompetencē esošajām lietām.

(2) Jautājums formulējams tā, lai uz to būtu iespējams atbildēt īsi un konkrēti. Nav pieļaujams ietvert jautājumā vērtējumu.

(3) Ja deputāti uzskata, ka jautājums ir steidzams, tas iesniedzams ar atzīmi ģsteidzams jautājumsī un motivējot steidzamību.

(4) Jautājums iesniedzams Saeimas Kancelejai, kas to Prezidija noteiktajā kārtībā fiksē Jautājumu reģistrā un paziņo amatpersonai, kurai jautājums adresēts.

(5) Par iesniegtajiem jautājumiem, uz kuriem nav atzīmes "steidzams", Prezidija noteiktajā kārtībā izliekams paziņojums Saeimas telpās. Steidzamu jautājumu kopijas nekavējoties izsniedzamas deputātiem.

120. (1) Kārtējās sesijas laikā atbildēm uz jautājumiem ne biežāk kā reizi nedēļā nosakāma atsevišķa Saeimas kārtējā sēde. Šādas sēdes ilgums nedrīkst pārsniegt vienu stundu un trīsdesmit minūtes.

(2) Šādas sēdes darba kārtībā Jautājumu reģistrā fiksētajā secībā iekļaujamas atbildes uz tiem jautājumiem, kuri iesniegti ne vēlāk kā vismaz sešas dienas pirms sēdes.

(3) Saeimas sēdes darba kārtībā norādāms jautājuma pilns teksts, Jautājumu reģistra numurs, deputāti, kas jautājumu iesnieguši, kā arī amatpersona, kurai tas adresēts.

121. (1) Atbildi uz jautājumu sniedz amatpersona, kurai tas adresēts, izņemot šādus gadījumus:

1) atbildi uz jautājumu, kas adresēts Ministru prezidentam, viņa pilnvarojumā var sniegt Ministru prezidenta biedrs, ministrs vai valsts ministrs;

2) atbildi uz jautājumu, kas adresēts Ministru prezidenta biedram, viņa pilnvarojumā var sniegt ministrs vai valsts ministrs;

3) atbildi uz jautājumu, kas adresēts ministram, viņa pilnvarojumā var sniegt valsts ministrs;

4) atbildi uz jautājumu, kas adresēts Latvijas Bankas prezidentam, viņa pilnvarojumā var sniegt Latvijas Bankas prezidenta vietnieks.

(2) Atbildi uz jautājumu, kas nav steidzams, iesniedz rakstveidā ne vēlāk kā iepriekšējā dienā pirms Saeimas sēdes, kuras darba kārtībā atbilde uz šo jautājumu iekļauta, vai sniedz mutvārdos minētajā Saeimas sēdē.

(3) Rakstveida atbilde pievienojama Saeimas sēdes protokolam, bet tās kopijas izsniedzamas deputātiem.

(4) Atbildi uz steidzamu jautājumu sniedz Saeimas sēdē, kas noteikta atbildēm uz jautājumiem, ja šis jautājums iesniegts ne vēlāk kā 48 stundas pirms šīs sēdes.

122. (1) Saeimas sēdē, kas noteikta atbildēm uz jautājumiem, cita veida lietas netiek izskatītas.

(2) Pēc tās atklāšanas Prezidija izsludinātajā darba kārtībā var izdarīt (51.p.) tikai šādus grozījumus:

1) mainīt izskatāmo lietu (atbilžu) secību;

2) papildināt darba kārtību ar atbildēm uz steidzamiem jautājumiem;

3) pārcelt atbildi uz nākamo sēdi sakarā ar tās amatpersonas attaisnotu prombūtni, kurai jautājums uzdots;

4) izslēgt no darba kārtības atbildi uz jautājumu, kurš neatbilst 119.panta pirmās un otrās daļas prasībām.

(3) Ja Saeima nav iekļāvusi sēdes darba kārtībā atbildi uz jautājumu, kurš iesniegts kā steidzams, šī atbilde tiek iekļauta nākamajā Saeimas sēdē, kas noteikta atbildēm uz jautājumiem.

(4) Pirms atbildes uz jautājumu, ja Prezidijs saņēmis rakstveida pieteikumu (56.p.), jautājuma motivēšanai vārdu dod pirmajam jautājuma parakstītājam, ja iesniedzēji nav vienojušies citādi. Runas laiks šajā gadījumā nedrīkst pārsniegt trīs minūtes.

(5) Mutvārdu atbilde sniedzama tikai tad, ja ir klāt vismaz viens no jautājuma iesniedzējiem. Runas laiks atbildei uz jautājumu nedrīkst pārsniegt piecas minūtes, bet, ja sniegta rakstveida atbilde, - divas minūtes.

(6) Pēc atbildes jautājuma iesniedzēji, ja vēlas, var uzdot divus ar iesniegto jautājumu saistītus papildjautājumus. Vārdu dod pirmajam jautājuma parakstītājam, ja iesniedzēji nav vienojušies citādi. Runas laiks viena papildjautājuma uzdošanai nedrīkst pārsniegt vienu minūti.

(7) Ja sēdes vadītājs uzskata, ka papildjautājums nav saistīts ar jautājumu, Saeima bez debatēm balso par šā papildjautājuma atraidīšanu. Atraidīta papildjautājuma vietā cita papildjautājuma uzdošana nav pieļaujama.

(8) Runas laiks atbildei uz katru papildjautājumu nedrīkst pārsniegt divas minūtes.

123. Tās atbildes, kuras laika trūkuma dēļ vai tādēļ, ka neviena no jautājuma iesniedzējiem nav klāt, netiek sniegtas attiecīgajā Saeimas sēdē, sniedzamas rakstveidā (121.p. trešā daļa) ne vēlāk kā 48 stundu laikā pēc šīs Saeimas sēdes un nav iekļaujamas atbildēm uz jautājumiem noteiktās Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā."

55. Papildināt 125.panta otro daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

"Runas laiks šajā gadījumā nedrīkst pārsniegt piecas minūtes."

56. Izteikt 126.pantu šādā redakcijā:

"126. (1) Pieprasījumi, kurus iesniedzēji nav atzinuši par steidzamiem, nododami Pieprasījumu komisijai (149.p.).

(2) Pieprasījumu komisija divu nedēļu laikā izskata pieprasījumu un iesniedz Prezidijam atzinumu par to.

(3) Pieprasījumu komisija var atzīt, ka pieprasījums ir:

1) pieņemams;

2) daļēji pieņemams;

3) noraidāms.

(4) Ja Pieprasījumu komisija atzinusi pieprasījumu par daļēji pieņemamu, tā attiecīgi formulē to pieprasījuma daļu, kuru atzinusi par pieņemamu.

(5) Ja Pieprasījumu komisija atzinusi pieprasījumu par noraidāmu, tā var ierosināt pieprasījumu pārveidot par jautājumu.

(6) Par pieprasījuma pieņemšanu vai noraidīšanu lemj Saeima.

(7) Ja Pieprasījumu komisija atzinusi pieprasījumu par daļēji pieņemamu, Saeima vispirms balso par deputātu iesniegto pieprasījumu, bet, ja tas noraidīts, - par Pieprasījumu komisijas formulēto pieprasījumu.

(8) Ja Pieprasījumu komisija atzinusi pieprasījumu par noraidāmu un ierosinājusi to pārveidot par jautājumu, bet iesniedzēji tam nav piekrituši, Saeima balso par deputātu iesniegto pieprasījumu."

57. Aizstāt 130.pantā vārdus "atsevišķam ministram vai valsts ministram" ar vārdiem "Ministru prezidenta biedram, ministram vai valsts ministram".

58. Izslēgt 131.pantu.

59. Izteikt 135.pantu šādā redakcijā:

"135. (1) Priekšlikumu par to, ka attiecīgā lieta pēc būtības nav apspriežama Saeimā, var iesniegt Saeimas komisija vai deputāts. Priekšlikums iesniedzams rakstveidā Prezidijam.

(2) Ja šāds priekšlikums iesniegts pirms izsludinātās darba kārtības apspriešanas vai izsludinātās darba kārtības apspriešanas laikā, tas izlemjams (54.p.) vispārējā secībā, taču pirms 51.panta kārtībā iesniegtajiem priekšlikumiem par attiecīgo lietu.

(3) Ja šāds priekšlikums iesniegts, pirms tiek uzsākta attiecīgās lietas izskatīšana, tas izlemjams (54.p.) tūdaļ pēc kārtējās lietas izskatīšanas pabeigšanas.

(4) Ja šāds priekšlikums iesniegts, kad attiecīgās lietas izskatīšana uzsākta, tas izlemjams (54.p.) nekavējoties, ļaujot vienīgi izteikties runātājam, kuram vārds jau ir dots."

60. Izteikt 136.pantu šādā redakcijā:

"136. (1) Priekšlikumu par lietas atlikšanu, nodošanu atpakaļ komisijai, papildu ziņu ievākšanu un tamlīdzīgi var iesniegt Valsts prezidents, Saeimas komisija, deputāts, Ministru prezidents vai Ministru kabineta pārstāvis apspriežamajā lietā. Priekšlikums iesniedzams rakstveidā Prezidijam.

(2) Šāds priekšlikums izlemjams (54.p.) pirms balsošanas par lietu pēc būtības."

61. Izteikt 137.pantu šādā redakcijā:

"137. Balsojot par termiņiem, tālākie termiņi balsojami pirms tuvākajiem. Šis noteikums neattiecas uz priekšlikumiem, kuri tiek balsoti 101.pantā noteiktajā kārtībā."

62. Izteikt 140.pantu šādā redakcijā:

"140. (1) Ne mazāk kā desmit deputāti var ierosināt, lai balsošana būtu aizklāta - ar elektroniskās balsošanas iekārtas palīdzību vai ar vēlēšanu zīmēm (54.p.). Balsošana, kas saistīta ar uzticības vai neuzticības izteikšanu Ministru kabinetam, Ministru prezidentam, Ministru prezidenta biedram, ministram vai valsts ministram, izdarāma atklāti.

(2) Ne mazāk kā desmit deputāti var ierosināt, lai pēc balsošanas nolasa katra deputāta balsojumu (54.p.)."

63. Izteikt 144.pantu šādā redakcijā:

"144. (1) Katram deputātam, kā arī Saeimas frakcijas vai politiskā bloka pārstāvim ir tiesības iesniegt ziņojumu par balsošanas motīviem. Šāds ziņojums iesniedzams rakstveidā ne vēlāk kā 24 stundu laikā pēc attiecīgās Saeimas sēdes beigām.

(2) Ja ziņojums iesniegts pirms balsojuma un tajā norādīts, ka iesniedzējs vēlas to nolasīt, iesniedzējam tiek dots vārds uzreiz pēc balsojuma rezultātu paziņošanas. Runas laiks šajā gadījumā nedrīkst pārsniegt piecas minūtes.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētajā termiņā iesniegtie ziņojumi par balsošanas motīviem, kuri nav tikuši nolasīti Saeimas sēdē, pievienojami Saeimas sēdes stenogrammai."

64. Papildināt 146.pantu ar 4. un 5.punktu šādā redakcijā:

"4) rakstveida atbildes uz deputātu jautājumiem;

5) ziņojumus par balsošanas motīviem, kuri nav nolasīti Saeimas sēdē."

65. 147.pantā:

papildināt pantu ar jaunu pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Atklāto sēžu stenogrammas un tām pievienotās rakstveida atbildes uz deputātu jautājumiem, kā arī ziņojumi par balsošanas motīviem publicējami laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".";

uzskatīt līdzšinējo pirmo un otro daļu attiecīgi par otro un trešo daļu.

66. Papildināt 155.pantu ar otro teikumu šādā redakcijā:

"Apakškomisijas sastāvā var iekļaut arī deputātus, kas nav attiecīgās komisijas locekļi, ja viņi tam piekrīt."

67. Izslēgt 156.pantā atsauci uz 154.pantu.

68. 163.pantā:

papildināt pirmo daļu ar jaunu trešo teikumu šādā redakcijā:

"Ja sēdi vada sekretārs vai ja sekretārs sēdē nepiedalās, tad protokolu paraksta sēdes vadītājs un - pēc sēdes vadītāja norādījuma - kāds no komisijas locekļiem.";

uzskatīt pirmās daļas līdzšinējo trešo teikumu par ceturto teikumu;

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Komisijas sēdes protokolā fiksē:

1) sēdes sākuma un beigu laiku;

2) komisijas locekļus, kas piedalās komisijas sēdē;

3) citas personas, kas piedalās komisijas sēdē;

4) komisijas sēdes vadītāju;

5) personu, kas protokolē sēdi;

6) komisijas sēdes veidu (atklāta vai slēgta);

7) izskatīto darba kārtību;

8) pieņemtos lēmumus un balsošanas rezultātus."

69. Izteikt 171.pantu šādā redakcijā:

"171. Komisiju sēdēs var piedalīties ar padomdevēja tiesībām arī Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedrs, ministrs, valsts ministrs, kā arī viņu pilnvarotas valsts amatpersonas."

70. Izteikt 179.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"179. (1) Mandātu un iesniegumu komisija reizi mēnesī sniedz pārskatu par iesniegumiem, kas saņemti no iedzīvotājiem, iestādēm, uzņēmumiem un organizācijām. Pārskatā tiek norādīta šo iesniegumu tematika, svarīgākie priekšlikumi un ziņas par iesniegumu izskatīšanas termiņu ievērošanu. Pārskats izsniedzams visiem deputātiem. Saeimas sēdē pārskats apspriežams tikai pēc komisijas vai vismaz desmit deputātu priekšlikuma 117.pantā noteiktajā kārtībā."

71. Izteikt 180.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Vienas kalendārās dienas laikā var notikt ne vairāk kā divas vienas un tās pašas komisijas sēdes, ja viena no tām ilgst ne mazāk kā trīs stundas, bet otra - ne mazāk kā stundu un trīsdesmit minūtes un viena no tām notiek pirms pārtraukuma atpūtai un ēšanai, bet otra - pēc tā. Komisijas locekļi saņem atalgojumu par piedalīšanos katrā no šīm sēdēm.'

72. Aizstāt 186.pantā vārdu 'četri' ar vārdu "pieci".

73. Izteikt 188.pantu šādā redakcijā:

"188. Atsevišķas frakcijas var apvienoties politiskajos blokos. Šādos blokos var iestāties arī pie frakcijām nepiederoši deputāti."

74. Papildināt Saeimas kārtības rulli ar VIII.1 sadaļu šādā redakcijā:

"VIII.¹ Deputātu grupas

194.¹ Ne mazāk kā trīs deputāti var izveidot deputātu grupu sadarbības veicināšanai ar citu valstu parlamentiem vai citu ar deputāta darbību saistītu interešu apmierināšanai.

194.² Par deputātu grupas izveidošanu, kā arī grozījumiem tās sastāvā deputātu grupas locekļi paziņo rakstveidā Prezidijam.

194.³ Deputātu grupas vadītāju no sava vidus ievēlē tās locekļi.

194.⁴ Deputātu grupām atsevišķs finansējums netiek piešķirts."

Pārejas noteikumi

1. Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi, kas nodoti komisijām un nav pieņemti pirmajā lasījumā līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, nav uzskatāmi par pieņemtiem pirmajā lasījumā Saeimas kārtības ruļļa 83.panta septītajā daļā noteiktajā kārtībā. Tiem piemērojami noteikumi par likumprojektu izskatīšanu pirmajā lasījumā.

2. Ja pirmajā lasījumā tiek noraidīts likumprojekts, kas iesniegts kā Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi un nodots komisijām līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, šie noteikumi uzskatāmi par atceltiem no šā brīža, ja Saeima nav nolēmusi citādi. Par šādu Saeimas lēmumu Saeimas priekšsēdētājs paziņo Saeimas Kārtības ruļļa 21.panta otrajā daļā paredzētajā kārtībā.

3. Uz Satversmes 81.panta kārtībā izdotajiem Ministru kabineta noteikumiem, kas nodoti komisijām līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, neattiecas Saeimas kārtības ruļļa 83.panta devītā daļa.

4. Grozījumi Saeimas kārtības ruļļa 5.pantā attiecināmi arī uz tiem deputātiem, kas iestājušies Saeimas sastāvā kopš 1995. gada 7.novembra.

5. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē:

1) likums "Par Latvijas Republikas tautas deputāta statusu" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1990, 25. nr.; 1991, 21./22., 37./38.nr.; 1992, 32./33./34.nr.);

2) likums "Par Saeimas deputātu palīgu statusu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1993, 31.nr.);

3) Augstākās padomes lēmums "Par nolikuma "Par Latvijas Republikas tautas deputāta palīgu - sekretāru" apstiprināšanu" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1990, 31. nr.).

Likums stājas spēkā ar 1996.gada 1.jūniju.

Likums Saeimā pieņemts 1996.gada 6.maijā.

Valsts prezidents G.Ulmanis

Rīgā 1996. gada 21. maijā