Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Par zemes dzīlēm
I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) augsne — virsējais irdenais zemes garozas slānis, kas veidojies atmosfēras un bioloģisko faktoru ietekmē un kam piemīt dabiska auglība;

2) bieži sastopamie derīgie izrakteņi — Latvijas teritorijā izplatīti un pietiekamā daudzumā esoši derīgie izrakteņi;

3) derīgie izrakteņi — neorganiskas vai organiskas izcelsmes veidojumi (arī pazemes ūdeņi), kuru izmantošana ir praktiski iespējama un ekonomiski izdevīga;

4) derīgo izrakteņu atradne — dabisks derīgo izrakteņu sakopojums, kuru daudzums, kvalitāte un ieguves apstākļi ir izvērtēti un kuru praktiska izmantošana ir iespējama;

5) derīgo izrakteņu atradņu reģistrs — datu sakopojums par derīgo izrakteņu krājumiem atradnēs un to kvalitāti;

6) derīgo izrakteņu ieguve — darbu komplekss derīgo izrakteņu iegūšanai atradnē;

7) derīgo izrakteņu izpēte — licences laukumā veicami ģeoloģiski, ģeofizikāli, ģeoķīmiski un tehniski darbi, kuru mērķis ir noteikt derīgo izrakteņu kvalitāti un krājumus atradnē, kā arī novērtēt derīgo izrakteņu atradnes komerciālo nozīmi;

8) derīgo izrakteņu krājumu bilance — datu sakopojums attiecībā uz noteiktu laika periodu par derīgo izrakteņu ieguves apjomiem, krājumu zudumiem un atlikušajiem derīgo izrakteņu krājumiem;

9) derīgo izrakteņu meklēšana — mērķorientēti ģeoloģiskie pētījumi nolūkā atrast turpmākai izpētei perspektīvas derīgo izrakteņu iegulas;

10) grodu aka — ar grodiem nostiprināta ūdens ņemšanas ietaise pazemes ūdeņu uztveršanai;

11) ģeoloģiskā informācija — dati par zemes dzīļu uzbūvi, īpašībām un resursiem;

12) ģeoloģiskie pētījumi — visu veidu ģeoloģiskie darbi, kuru mērķis ir noskaidrot zemes dzīļu uzbūvi, sastāvu, īpašības, stāvokli, kā arī derīgo izrakteņu un zemes dzīļu noderīgo īpašību izplatības un izvietojuma likumsakarības;

13) iedzītā vai urbtā aka — ar caurulēm nostiprināta ūdens ņemšanas ietaise pazemes ūdeņu uztveršanai;

14) licences laukums — konkrētam zemes dzīļu izmantošanas mērķim paredzēts zemes dzīļu iecirknis (bloks) vai arī vairāku iecirkņu (bloku) vai to daļu sakopojums, kura robežas ir noteiktas zemes dzīļu izmantošanas atļaujā (licencē) vai bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujā;

15) ogļūdeņraži — neapstrādāta nafta (jēlnafta), dabas gāze un gāzes kondensāti;

151) pazemes būves — tuneļi, mākslīgās alas, šahtas, patvertnes, kā arī ogļūdeņražu un ogļskābās gāzes glabātavas ģeoloģiskajās struktūrās;

152) zemes dzīļu derīgās īpašības — iežu fizikālās īpašības (porainība, caurlaidība, blīvums, izolētspēja, termālā enerģija u.c.), kā arī ģeoloģiskās struktūras, kuras var izmantot tautsaimniecībā;

16) (izslēgts ar 16.12.2004. likumu);

17) valsts nozīmes derīgie izrakteņi — ogļūdeņraži [neapstrādāta nafta (jēlnafta), dabas gāze] un pazemes ūdeņi (saldūdeņi, minerālūdeņi, termālie ūdeņi un rūpniecībā izmantojamie ūdeņi);

18) valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradne — Ministru kabineta noteikta atradne, kura atrodas Latvijas teritorijā vai ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā un kuras krājumi nodrošina valsts vai vairāku tās reģionu vajadzības pēc attiecīgā derīgā izrakteņa;

19) valsts nozīmes zemes dzīļu nogabals — Ministru kabineta noteikti zemes garozas iecirkņi Latvijas teritorijā vai ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, kuros ir noteiktas zemes dzīļu īpašības un kuru lietošanai var būt sevišķi svarīga nozīme valsts ekonomikas, aizsardzības un citās jomās;

20) zemes dzīles — zemes garozas daļa, kas atrodas zem augsnes un virszemes ūdeņiem līdz dziļumam, kurā ekonomiski un tehniski ir iespējami ģeoloģiskie pētījumi, derīgo izrakteņu ieguve vai arī tās izmantošana;

21) zemes dzīļu izmantošana — ģeoloģiskie pētījumi, derīgo izrakteņu ieguve un zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošana;

22) zemes dzīļu izmantošanas atļauja (licence) — dokuments, kas apliecina tās īpašnieka tiesības izmantot zemes dzīles noteiktās robežās, noteiktiem mērķiem, noteiktā veidā un noteiktu laiku, ievērojot norādītās prasības un noteikumus;

23) zemes garoza — zemes ārējā cietā daļa, kuras biezums Latvijā ir 40—64 km;

24) zemes dzīļu fonds — visas izmantojamās un neizmantojamās zemes dzīles Latvijas teritorijā un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā neatkarīgi no to piederības (īpašnieka);

25) zemes dzīļu monitorings — zemes dzīļu stāvokļa novērošanas, kontroles, analīzes un prognozēšanas sistēma;

26) zemes dzīļu fonda valsts ģeoloģiskā pārraudzība — normatīvajos aktos noteikta pasākumu sistēma, kuras uzdevums ir raudzīties, kā tiek ievērota tiesību aktos, normatīvajos dokumentos un atļaujās (licencēs) noteiktā zemes dzīļu izmantošanas kārtība (derīgo izrakteņu ģeoloģisko pētījumu atbilstības programma un sasniegto rezultātu izvērtēšana, derīgo izrakteņu krājumu akcepts un uzskaite).

(11.02.1999. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.2004. likumu, kas stājas spēkā 11.01.2005.)

2.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir nodrošināt zemes dzīļu kompleksu, racionālu, vidi saudzējošu un ilgtspējīgu izmantošanu, kā arī noteikt zemes dzīļu aizsardzības prasības.

(16.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.01.2005.)

3.pants. Īpašuma tiesības

(1) Zemes dzīles un visi derīgie izrakteņi, kas tajās atrodas, pieder zemes īpašniekam.

(2) Zemes īpašnieks var rīkoties ar zemes dzīlēm, ciktāl šis likums un citi normatīvie akti neierobežo viņa tiesības.

II nodaļa
Zemes dzīļu fonda izmantošanas pārraudzība

4.pants. Zemes dzīļu fonda izmantošanas pārraudzības iestādes

(1) Zemes dzīļu fonda izmantošanas pārraudzību neatkarīgi no tā piederības (īpašnieka) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā valsts vārdā veic:

1) Vides ministrija un tās padotībā esošās iestādes;

2) Ekonomikas ministrija;

3) vietējās pašvaldības.

(2) Minēto institūciju kompetenci nosaka šis likums un citi likumi, kā arī Ministru kabineta apstiprināti attiecīgo ministriju un iestāžu (institūciju) nolikumi un citi normatīvie akti.

(3) Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra nodrošina zemes dzīļu fonda ģeoloģisko pārraudzību un zemes dzīļu racionālu izmantošanu.

(4) Ekonomikas ministrija Ministru kabineta noteiktajos licenču laukumos Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izsniedz ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves atļaujas (licences), kā arī veic ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves administratīvo pārraudzību.

(5) Vietējās pašvaldības savās administratīvajās teritorijās:

1) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un ievērojot Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras noteiktos ieguves limitus, izsniedz atļaujas bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguvei, izņemot šā likuma 10.panta pirmās daļas 3.punkta "a" un "b" apakšpunktā noteiktos gadījumus;

2) kontrolē derīgo izrakteņu ieguves vietu rekultivāciju.

(6) Pašvaldībām nodoto funkciju izpildei nepieciešamos izdevumus sedz no maksas, kas saņemta par bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujām.

(7) (Izslēgta ar 16.12.2004. likumu.)

(11.02.1999. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.2004. likumu, kas stājas spēkā 11.01.2005.)

5.pants. Zemes dzīļu izmantošanas pārraudzības formas

(1) Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā:

1) akceptē un uzskaita derīgo izrakteņu krājumus;

2) sastāda derīgo izrakteņu atradņu reģistru un derīgo izrakteņu krājumu bilanci;

3) nosaka derīgo izrakteņu (izņemot ogļūdeņražus) ieguves limitus;

4) iegūst, apkopo un uzglabā ģeoloģisko informāciju;

5) veic valsts teritorijas ģeoloģisko kartēšanu.

(2) Ministru kabinets ir tiesīgs juridiskajām un fiziskajām personām piederošo zemi un tās dzīles likumos noteiktajos gadījumos apgrūtināt ar valstij nepieciešamajiem īpašuma tiesību aprobežojumiem.

(3) Nacionālās drošības, vides un zemes dzīļu aizsardzības vajadzībām, valsts nozīmes derīgo izrakteņu un atradņu, kā arī valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalu izmantošanai, valstiski nozīmīgu būvju ierīkošanai un ekspluatācijai īpašniekiem var atsavināt zemi saskaņā ar likumu "Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts un sabiedriskajām vajadzībām".

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.02.1999. un 16.12.2004. likumu, kas stājas spēkā 11.01.2005.)

III nodaļa
Zemes dzīļu izmantošana

6.pants. Zemes dzīļu izmantošanas pamatprincipi

(1) Zemes dzīles ir neatjaunojama vērtība, kas izmantojama vienlaikus zemes īpašnieku, valsts un sabiedrības labā.

(2) Zemes dzīļu vērtība netiek ietverta īpašuma kadastrālajā vērtībā, un par zemes dzīlēm nav jāmaksā īpašuma nodoklis. Zemes dzīļu izmantotāji personisko vajadzību apmierināšanai zemes dzīles to īpašumā vai pastāvīgā lietošanā esošajā zemē izmanto bez maksas. Zemes dzīļu izmantošana peļņas nolūkos ir pieļaujama, ja saņemta attiecīga atļauja (licence) šā likuma 10.pantā noteiktajā kārtībā.

(3) Zemes dzīļu izmantošanā jāievēro īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un objektu aizsardzības un izmantošanas noteikumi, kultūras pieminekļu aizsardzības noteikumi, kā arī citi zemes dzīļu izmantošanu ierobežojoši noteikumi.

(4) Nodrošinot zemes dzīļu racionālu izmantošanu un aizsardzību, valsts un pašvaldības šajā likumā un citos normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos un noteiktajā kārtībā var ierobežot, apturēt vai pārtraukt jebkuru juridisko un fizisko personu darbību zemes dzīļu izmantošanā.

7.pants. Zemes dzīļu izmantošanas veidi

Zemes dzīļu izmantošanas veidi ir šādi:

1) ģeoloģiskā, hidroģeoloģiskā, inženierģeoloģiskā, ģeoekoloģiskā un ģeofizikālā izpēte, zinātniskās pētniecības darbi, profesionālā apmācība, zemes dzīļu monitoringa izveide un veikšana;

2) derīgo izrakteņu ieguve vai zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošana;

3) tādu pazemes būvju celtniecība un ekspluatācija, kuras nav saistītas ar derīgo izrakteņu ieguvi;

4) atpūtas un tūrisma pasākumu veikšana;

5) materiālu ieguve mineraloģisko, paleontoloģisko un citu ģeoloģisko kolekciju veidošanai;

6) urbumu izveide, izmantošana, konservācija un likvidācija.

(16.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.01.2005.)

8.pants. Zemes dzīļu izmantotāji

Zemes dzīles izmanto:

1) zemes īpašnieks;

2) persona, kam zeme piešķirta pastāvīgā lietošanā;

3) juridiskā vai fiziskā persona, kas ar zemes īpašnieku noslēgusi līgumu, kurā norādīts zemes dzīļu izmantošanas veids. Šis līgums ir obligāts priekšnoteikums zemes dzīļu izmantošanas atļaujas (licences) saņemšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.2004. likumu, kas stājas spēkā 11.01.2005.)

9.pants. Zemes dzīļu izmantošanas termiņi

Zemes dzīles izmantošanā var nodot uz šādiem termiņiem:

1) ģeoloģiskajai, hidroģeoloģiskajai, inženierģeoloģiskajai, ģeoekoloģiskajai un ģeofizikālajai izpētei, zinātniskās pētniecības darbiem, profesionālajai apmācībai, zemes dzīļu monitoringa izveidei un veikšanai, atpūtas un tūrisma pasākumu veikšanai — uz laiku līdz 5 gadiem;

2) derīgo izrakteņu ieguvei, zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošanai, tādu pazemes būvju celtniecībai un ekspluatācijai, kuras nav saistītas ar derīgo izrakteņu ieguvi, — uz laiku līdz 25 gadiem;

3) ģeoloģiskajai izpētei un tai sekojošai derīgo izrakteņu ieguvei vai zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošanai — uz laiku līdz 30 gadiem;

4) mineraloģisko, paleontoloģisko un citu ģeoloģisko kolekciju veidošanai — uz laiku līdz 2 gadiem.

(16.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.01.2005.)

10.pants. Zemes dzīļu izmantošanas kārtība

(1) Uzsākt zemes dzīļu izmantošanu drīkst tikai tad, ja saņemta zemes dzīļu izmantošanas atļauja (licence) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā (izņemot 11.pantā minētos gadījumus). Šādu atļauju (licenci) izsniedz:

1) vietējās pašvaldības — šā likuma 4.panta piektajā daļā noteiktajos gadījumos;

2) Ekonomikas ministrija — šā likuma 4.panta ceturtajā daļā noteiktajos gadījumos;

3) Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra:

a) ja bieži sastopamo derīgo izrakteņu atradne ietilpst vairāku pašvaldību administratīvajā teritorijā,

b) ja derīgo izrakteņu atradnē papildus bieži sastopamajiem derīgajiem izrakteņiem ir akceptēti citu derīgo izrakteņu krājumi,

c) visos pārējos gadījumos.

(2) Ministru kabineta noteiktajos gadījumos attiecībā uz valsts un pašvaldību īpašumā esošajām zemes platībām zemes dzīļu izmantošanas atļaujas (licences) izsniedz konkursa vai izsoles kārtībā.

(3) Derīgo izrakteņu ieguvei valsts nozīmes atradnēs, kā arī valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalu izmantošanai zemes dzīļu izmantošanas atļaujas (licences) izsniedz konkursa vai izsoles kārtībā.

(4) Zemes dzīļu izmantošanas atļaujas (licences) un atradņu pases izsniedz par maksu. Maksas apmēru un maksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(5) Ja zemes dzīļu izmantošanas rezultātā iegūtos derīgos izrakteņus paredzēts izlietot pašvaldību ceļu uzturēšanai, teritorijas labiekārtošanai vai to īpašumā esošo ēku uzturēšanai, tad, pamatojoties uz pašvaldību pieprasījumu un nosakot šiem darbiem nepieciešamos ieguves limitus, zemes dzīļu izmantošanas atļaujas (licences) pašvaldībām attiecībā uz to īpašumā esošajām vai tām pastāvīgā lietošanā nodotajām valsts un pašvaldību zemes platībām izsniedz bez maksas.

(6) Zemes dzīļu izmantošanas atļaujas (licences) aizliegts pārdot, dāvināt, ieķīlāt, mainīt vai citādi atsavināt. Zemes dzīļu izmantotāja maiņas gadījumā agrāk izsniegtā atļauja (licence) zaudē spēku, bet jaunais zemes dzīļu izmantotājs, uzņemoties iepriekš izsniegtajā atļaujā (licencē) noteiktos pienākumus, var saņemt jaunu atļauju (licenci) bez konkursa (izsoles). Ogļūdeņražu izpētei un ieguvei izsniegtās atļaujas (licences) izmantotāja maiņu apstiprina ar Ministru kabineta rīkojumu.

(7) Valsts nozīmes derīgo izrakteņu, valsts nozīmes atradņu izmantošanas kārtību un ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves kārtību, kā arī noteikumus par vides aizsardzību ogļūdeņražu izpētes un ieguves darbos jūrā reglamentē Ministru kabinets. Ministru kabineta noteikumi reglamentē arī valsts nozīmes derīgo izrakteņu izmantošanas kārtību gadījumos, kad zemes gabala un valsts nozīmes derīgo izrakteņu ieguves ietaišu īpašnieks nav viena un tā pati persona.

(8) Zemes dzīļu valsts nozīmes nogabalu izmantošanas noteikumus katram nogabalam atsevišķi nosaka Ministru kabinets.

(9) Pazemes ūdeņus drīkst izmantot tad, ja saņemta ūdens resursu lietošanas atļauja, A vai B kategorijas piesārņojošās darbības atļauja vai C kategorijas piesārņojošās darbības apliecinājums saskaņā ar vides aizsardzības normatīvajiem aktiem.

(10) Zemes dzīļu izmantošanas atļauju (licenču) izsniegšanas konkursa vai izsoles vispārējo kārtību, kā arī ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves darbu licencēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(11) Lai saņemtu zemes dzīļu izmantošanas atļauju (licenci) jebkura derīgā izrakteņa (izņemot ogļūdeņražus) ieguvei, ir jāsaņem Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras sagatavota atradnes pase, kuras saturu nosaka Ministru kabinets.

(16.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.01.2005.)

11.pants. Zemes dzīļu izmantošana bez zemes dzīļu izmantošanas atļaujas (licences)

(1) Zemes īpašnieki un pastāvīgie lietotāji, ievērojot šā likuma 6.panta trešajā daļā minētās prasības, drīkst izmantot zemes dzīles sava zemes īpašuma robežās bez zemes dzīļu izmantošanas atļaujas (licences) šādos gadījumos:

1) šā likuma pielikumā noteikto bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguvei, izņemot gadījumus, kad šīm darbībām ir komercdarbības raksturs;

2) personiskām vajadzībām ierīkojot un izmantojot grodu, iedzītās un urbtās akas — dziļumā līdz 20 metriem, dažādas būves (pagrabus, tvertnes u.c.) — dziļumā līdz 5 metriem no sākotnējās zemes virsmas to dziļākajā vietā, kā arī ūdens notekas meliorācijas vajadzībām virszemes ūdeņu aizvadīšanai.

(2) Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra šā likuma 7.panta 1.punktā noteiktajos zemes dzīļu izmantošanas veidos drīkst tās izmantot bez zemes dzīļu izmantošanas atļaujas (licences), iepriekš paziņojot par to zemes īpašniekam.

(16.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.01.2005.)

11.1 pants. Zemes dzīļu izmantošana, iegūstot derīgos izrakteņus pazemes un virszemes būvju būvniecības rezultātā

(1) Ja pazemes un virszemes būvju būvniecības, tajā skaitā dīķu un citu ūdenstilpju ierīkošanas, virszemes ūdensobjektu gultnes tīrīšanas vai padziļināšanas rezultātā tiek iegūti derīgie izrakteņi un tos paredzēts realizēt, tad nepieciešama reģionālās vides pārvaldes izsniegta dabas resursu lietošanas atļauja.

(2) Veicot pazemes un virszemes būvju būvniecību, virszemes ūdensobjektu gultnes tīrīšanas vai padziļināšanas darbus, kuru rezultātā iegūti derīgie izrakteņi mazāk nekā 1000 kubikmetru apjomā, šā panta pirmajā daļā noteiktā atļauja nav nepieciešama.

(16.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.01.2005.)

12.pants. Servitūta tiesības zemes dzīļu izmantošanā

(Izslēgts ar 16.12.2004. likumu, kas stājas spēkā 11.01.2005.)

12.1 pants. Zemes dzīļu īpašuma tiesību aprobežojums valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalos

(1) Zemes dzīļu īpašuma tiesību aprobežojumu var noteikt valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalos, ja sabiedrības un valsts interesēs nepieciešams izmantot zemes dzīļu derīgās īpašības vai iegūt pazemes ūdeņus. Par katru zemes dzīļu īpašuma tiesību aprobežojumu un zemes dzīļu vai to īpašību izmantošanas gadījumu Ministru kabinets lemj atsevišķi.

(2) Kārtību, kādā zemes īpašniekam aprēķināma un izmaksājama atlīdzība par īpašuma tiesību aprobežojumu, kas noteikts saskaņā ar šā panta pirmo daļu, nosaka Ministru kabinets. Par atlīdzības apmēru, kas maksājams par īpašuma tiesību aprobežojumu, noslēdzama rakstveida vienošanās.

(16.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.01.2005.)

13.pants. Zemes dzīļu izmantotāju tiesības

Zemes dzīļu izmantotājiem ir šādas tiesības:

1) izmantot zemes dzīles saimnieciskajai darbībai (arī uzņēmējdarbībai), kas norādīta zemes dzīļu izmantošanas atļaujā (licencē);

2) izlietot zemes dzīļu izmantošanas rezultātā iegūto saskaņā ar saņemto atļauju (licenci) un spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem;

3) izlietot derīgo izrakteņu ieguves un pārstrādes gaitā iegūtos blakusproduktus, ja atļaujā (licencē) nav noteikti ierobežojumi;

4) ierosināt atļaujas (licences) izsniedzējam pārskatīt atļaujā (licencē) norādītos nosacījumus, ja zemes dzīļu izmantošanas gaitā atklājas apstākļi, kas būtiski atšķiras no atļaujā (licencē) norādītajiem;

5) saņemt atļaujas (licences) termiņa pagarinājumu vai jaunu atļauju (licenci), ja ir pienācīgi pildīti iepriekšējās atļaujas (licences) nosacījumi un ja to pieļauj ar zemes īpašnieku noslēgtais zemes dzīļu izmantošanas līgums.

14.pants. Zemes dzīļu izmantotāju pienākumi

Zemes dzīļu izmantotāju pienākums ir:

1) ievērot normatīvo aktu prasības, standartus, normas, atļaujas (licences) nosacījumus un citus noteikumus darbos, kas saistīti ar zemes dzīļu izmantošanu;

2) ievērot Ministru kabineta apstiprināto derīgo izrakteņu ieguves kārtību;

3) zemes dzīļu ģeoloģiskās izpētes gaitā nodrošināt ģeoloģiskās dokumentācijas sagatavošanu un gādāt par tās saglabāšanu;

4) iesniegt Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūrai atļaujā (licencē) noteiktajā kārtībā un termiņos ģeoloģisko informāciju, kā arī iegūtos datus par derīgo izrakteņu krājumiem un to komponentiem;

5) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniegt nepieciešamos pārskatus par zemes dzīļu izmantošanu;

6) ievērot standartus, normas un noteikumus, kas reglamentē vides aizsardzību, kultūras pieminekļu aizsardzību, zemes transformāciju, kā arī būvju un citu objektu aizsardzību, un nepieļaut, ka zemes dzīļu izmantošana atstātu kaitīgu ietekmi uz tiem; zemes dzīļu izmantotājiem nav jāuzņemas atbildība par iepriekšējo izmantotāju pieļautajām atkāpēm no attiecīgajiem standartiem, normām un noteikumiem;

7) noņemt un saglabāt auglīgo augsnes daļu rekultivācijai;

8) uz sava rēķina rekultivēt zemes dzīļu izmantošanas rezultātā radušos zemes gabala bojājumus atļaujā (licencē) norādītajā termiņā;

9) atlīdzināt visus zaudējumus, kas nodarīti viņu veiktās zemes dzīļu izmantošanas rezultātā zemes dzīļu īpašniekiem, izmantotājiem, videi, kultūras pieminekļiem;

10) apturēt zemes dzīļu izmantošanu, ja atklājas zinātnei, kultūrai un vides aizsardzībai nozīmīgi ģeoloģiskie veidojumi, meteorīti, arheoloģiskie vai citi objekti, kā arī nekavējoties ziņot par atklājumu atļaujas (licences) izsniedzējam, Vides valsts dienestam vai Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai, kā arī Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūrai. Ja turpmāka zemes dzīļu izmantošana apdraud vai bojā šos objektus, zemes dzīļu izmantošana jāpārtrauc. Zemes dzīļu izmantošanas pārtraukšanas rezultātā zemes dzīļu izmantotājam nodarītais kaitējums atlīdzināms likumā "Par zemes lietošanu un zemes ierīcību" noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.2004. likumu, kas stājas spēkā 11.01.2005.)

IV nodaļa
Zemes dzīļu aizsardzība

15.pants. Galvenās prasības zemes dzīļu aizsardzībā

Galvenās prasības zemes dzīļu aizsardzībā ir šādas:

1) zemes dzīļu pilnīga un kompleksa izpēte;

2) racionāla derīgo izrakteņu ieguve, kā arī atradnēs sastopamo blakusproduktu izmantošana;

3) zemes dzīļu izmantošana, nepieļaujot kaitīgu ietekmi uz derīgo izrakteņu krājumiem un zemes dzīļu īpašībām;

4) zemes dzīļu izmantošana, nepieļaujot piesārņošanu ar pazemes un virszemes būvēs un krātuvēs glabājamām ekoloģiski bīstamām vielām, kā arī notekūdeņiem;

5) zemes dzīļu izmantošanas regulēšana un kontrole.

16.pants. Zemes dzīļu izmantošanas ierobežošana, apturēšana vai atļaujas (licences) anulēšana

(1) Zemes dzīļu izmantošana atļaujas (licences) turētājam var tikt ierobežota, ja atklājušies jauni apstākļi, kas izslēdz iespēju pilnā apjomā turpmāk izmantot atļaujā (licencē) norādītās tiesības.

(2) Zemes dzīļu izmantošanu var apturēt, ja:

1) zemes dzīļu izmantošanā tiek pārkāptas atļaujā (licencē) vai zemes dzīļu izmantošanu regulējošos normatīvos aktos noteiktās prasības;

2) zemes dzīļu izmantošanas rezultātā rodas draudi cilvēku veselībai, dzīvībai, videi un īpašumam;

3) zemes dzīļu izmantošanas rezultātā vai to izmantošanas vietā rodas ārkārtējas situācijas (plūdi, ugunsgrēki utt.);

4) mainās zemes dzīļu izmantotājs (apturēšana ir spēkā līdz jaunas zemes dzīļu izmantošanas atļaujas (licences) saņemšanai);

5) zemes dzīļu izmantošanas rezultātā tiek apdraudēti kultūras pieminekļi.

(3) Zemes dzīļu izmantošana tiek pārtraukta, ja:

1) beidzas atļaujā (licencē) norādītais termiņš;

2) zemes dzīļu izmantotājs labprātīgi atsakās no zemes dzīļu tālākas izmantošanas vai pārtrauc savu uzņēmējdarbību;

3) gada laikā no atļaujas (licences) saņemšanas nav uzsākta zemes dzīļu izmantošana;

4) zemes dzīles tiek izmantotas mērķiem, kas nav norādīti atļaujā (licencē), vai tiek pārkāptas šā likuma 11.panta prasības;

5) zeme tiek atsavināta valsts vai sabiedriskajām vajadzībām;

6) sistemātiski tiek pārkāpti zemes dzīļu izmantošanas un to aizsardzības noteikumi.

(4) Zemes dzīļu izmantošana (izņemot ogļūdeņražu meklēšanu, izpēti un ieguvi) tiek:

1) ierobežota šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras vai Valsts vides dienesta lēmumu;

2) apturēta šā panta otrās daļas 1., 2., 3. un 4.punktā minētajos gadījumos ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras vai Valsts vides dienesta lēmumu; šā panta otrās daļas 5.punktā minētajā gadījumā — ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vai Valsts vides dienesta lēmumu; šā panta otrās daļas 1., 3. un 4.punktā minētajos gadījumos — ar pašvaldības lēmumu;

3) pārtraukta šā panta trešajā daļā minētajos gadījumos ar pašvaldības vai Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras lēmumu; šā panta trešās daļas 1., 2., 3., 4. un 6.punktā minētajos gadījumos — ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras vai Valsts vides dienesta lēmumu.

(5) Ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves atļaujas (licences) darbība tiek ierobežota, apturēta vai anulēta šajā pantā minētajos gadījumos ar atļaujas (licences) izsniedzēja lēmumu pēc atbildīgo valsts iestāžu ierosinājuma normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(6) Zemes dzīļu izmantošanas atļauju (licenci) tās izsniedzējs anulē, ja:

1) zemes dzīļu izmantošana tiek pārtraukta saskaņā ar šā panta noteikumiem;

2) triju gadu laikā no atļaujas (licences) saņemšanas dienas nav uzsākta derīgo izrakteņu ieguve vai tā pārtraukta un nav atsākta viena gada laikā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.02.1999. un 16.12.2004. likumu, kas stājas spēkā 11.01.2005.)

17.pants. Derīgo izrakteņu izplatības laukumu apbūves nosacījumi

(1) Izskatot apdzīvoto vietu, rūpniecības vai atpūtas kompleksu, kā arī citu objektu būvniecības projektus, vides aizsardzības iestādes izvērtē, vai apbūvējamās teritorijas zemes dzīlēs nav valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradnes.

(2) Valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradņu vai valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalu izplatības laukumu apbūve, kā arī pazemes būvju projektēšana un celtniecība pieļaujama tikai pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras atļaujas saņemšanas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.2004. likumu, kas stājas spēkā 11.01.2005.)

18.pants. Zemes dzīļu izmantošanas un aizsardzības kontrole

(1) Zemes dzīļu izmantošanas un aizsardzības kontroli šajā likumā un citos zemes dzīļu izmantošanu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veic zemes dzīļu izmantošanas atļaujas (licences) izsniedzējs vai Valsts vides dienests.

(2) Pašvaldība pēc saskaņošanas ar Valsts vides dienestu var veikt vietējas nozīmes pasākumus zemes dzīļu aizsardzībai un to izmantošanas kontrolei šā likuma ietvaros.

(16.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.01.2005.)

V nodaļa
Atbildība par pārkāpumiem zemes dzīļu izmantošanā
un zaudējumu atlīdzināšana

19.pants. Atbildība par pārkāpumiem zemes dzīļu izmantošanā

Personas, kas, izmantojot zemes dzīles, ir pārkāpušas šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās prasības, kā arī amatpersonas, kuras pretēji šā likuma un citu normatīvo aktu prasībām izsniegušas zemes dzīļu izmantošanas atļaujas (licences), saucamas pie likumos noteiktās atbildības.

(11.02.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.03.1999.)

20.pants. Zaudējumu atlīdzināšana

(1) Neatkarīgi no saukšanas pie administratīvās vai kriminālās atbildības zemes dzīļu izmantotājs atlīdzina zemes dzīlēm nodarīto zaudējumu.

(2) Zemes dzīlēm nodarītā zaudējuma atlīdzināšanas metodiku un taksi (likmi) nosaka Ministru kabinets.

(3) Neatkarīgi no zemes dzīļu izmantotāja saukšanas pie atbildības tam jāveic pasākumi, lai samazinātu vai novērstu zemes dzīlēm nodarīto kaitējumu.

(11.02.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.03.1999.)

21.pants. Atbildība par iepriekšējo zemes īpašnieku un zemes dzīļu izmantotāju radīto kaitējumu

(1) Zemes īpašnieks, kuram atjaunotas īpašuma tiesības uz zemi vai zeme no jauna nodota īpašumā saskaņā ar likumiem "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" un "Par zemes privatizāciju lauku apvidos", neatbild par iepriekšējo zemes īpašnieku vai zemes dzīļu izmantotāju nodarīto kaitējumu zemei un zemes dzīlēm.

(2) Zemes dzīļu īpašnieks vai zemes dzīļu izmantotājs var novērst kaitējumu, ko zemei un zemes dzīlēm nodarījušas citas personas pirms zemes īpašuma tiesību iegūšanas, par saviem līdzekļiem, veicot rekultivāciju un attīrīšanu. Šādā gadījumā tas tiek norādīts zemes dzīļu izmantošanas atļaujā (licencē) un atbilstoši tiek samazināta maksa par šīs atļaujas (licences) saņemšanu.

(3) Zemes reformas laikā zemes īpašnieki atbrīvojami no tiesas izdevumu samaksas, ja viņi ceļ prasību tiesā par nodarīto zaudējumu atlīdzību pret iestādi, kas devusi nepamatotu atļauju zemes dzīļu izmantošanai, vai pret personām, kas patvarīgi izmantojušas zemes īpašniekiem piederošās zemes dzīles.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.2004. likumu, kas stājas spēkā 11.01.2005.)

22.pants. Zemes dzīļu izmantošanas un aizsardzības informatīvā bāze

(1) Zemes dzīļu izmantošanas un aizsardzības informatīvā bāze veidojas, pamatojoties uz ģeoloģiskās izpētes, zinātniskās pētniecības darbu, zemes dzīļu monitoringa rezultātiem, kā arī uz derīgo izrakteņu ieguves un cita veida zemes dzīļu izmantošanas rezultātā iegūtajiem datiem.

(2) Ģeoloģiskā izpēte, zinātniskie pētniecības darbi un zemes dzīļu monitorings tiek veikti pēc valsts, pašvaldības, zemes dzīļu izmantotāju vai īpašnieku pasūtījuma.

(3) Valsts un pašvaldību īpašumā esošajās zemēs ģeoloģiskā izpēte un zinātniskie pētījumi tiek veikti saskaņā ar ģeoloģisko un zinātnisko pētījumu programmām vai saņemto valsts un pašvaldību pasūtījumu. Juridisko un fizisko personu īpašumā esošajās zemēs šie darbi tiek veikti saskaņā ar zinātnisko pētījumu programmām vai saņemto valsts, pašvaldību, zemes dzīļu izmantotāju vai zemes īpašnieku pasūtījumu un ar zemes īpašnieku vai zemes dzīļu izmantotāju saskaņotos laikos (termiņos).

(4) Personām, kas veic zemes dzīļu ģeoloģisko izpēti, zinātniskos pētījumus, kā arī zemes dzīļu monitoringu, jānodrošina saudzīga un taupīga attieksme pret vidi un zemes īpašnieku un zemes dzīļu izmantotāju mantu.

(5) Ģeoloģiskās izpētes, zinātnisko pētījumu, kā arī zemes dzīļu monitoringa rezultātā nodarītais kaitējums atlīdzināms likumā "Par zemes lietošanu un zemes ierīcību" noteiktajā kārtībā.

23.pants. Ģeoloģiskās informācijas izmantošanas pamatnoteikumi

(1) Ģeoloģiskās izpētes un zinātnisko pētījumu, kā arī zemes dzīļu monitoringa rezultātā vai cita veida zemes dzīļu izmantošanas rezultātā iegūtā informācija pieder valstij, ja šie darbi veikti par valsts budžeta vai pašvaldību līdzekļiem. Ja šāda informācija iegūta pēc juridisko vai fizisko personu pasūtījuma un par to līdzekļiem, tā pieder attiecīgajai juridiskajai vai fiziskajai personai.

(2) Pašvaldībai, ikvienai juridiskajai vai fiziskajai personai neatkarīgi no darbu finansēšanas veidiem zemes dzīļu izmantošanas rezultātā iegūtā ģeoloģiskā informācija jānodod valstij Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras personā, noslēdzot līgumu par tās izmantošanu. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra informāciju, kas iegūta ogļūdeņražu ģeoloģisko pētījumu rezultātā, kā arī ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves darbos, iesniedz arī Ekonomikas ministrijai.

(3) Ģeoloģiskās informācijas īpašnieks nedrīkst aizliegt izmantot informāciju, ja tās neizmantošanas rezultātā var rasties potenciāli ekoloģiski bīstamas situācijas, ekoloģiski bīstamas situācijas vai ekoloģisko nelaimju situācijas.

(4) Ģeoloģiskās informācijas izmantošanas vispārējos noteikumus nosaka Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.02.1999. un 16.12.2004. likumu, kas stājas spēkā 11.01.2005.)

VI nodaļa
Nobeiguma noteikums

24.pants. Strīdu izskatīšanas kārtība

Strīdi, kas rodas zemes dzīļu izmantošanas gaitā, tiek izskatīti saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par Latvijas Zemes dzīļu kodeksa apstiprināšanu", Latvijas Zemes dzīļu kodekss (Latvijas PSR Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1976, 23. nr.; 1980, 9. nr.; 1982, 52. nr.; 1985, 1. nr.; 1988, 1. nr.).

2. Ministru kabinets sešu mēnešu laikā pēc šā likuma stāšanās spēkā apstiprina valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradņu sarakstu.

3. Līdz valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradņu saraksta apstiprināšanai par valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradnēm uzskatāmas Ministru padomes 1991.gada 13.novembra lēmumā nr. 316 "Par rūpnieciskās nozīmes derīgo izrakteņu un kūdras atradņu saraksta apstiprināšanu" minētās rūpnieciskās nozīmes derīgo izrakteņu atradnes.

4. Ministru kabinets sešu mēnešu laikā pēc šā likuma stāšanās spēkā izstrādā noteikumus par valsts nozīmes derīgo izrakteņu un atradņu, kā arī valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalu izmantošanas kārtību; noteikumus par ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves licencēšanas kārtību, kā arī ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves noteikumus.

(16.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.01.2005.)

5. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2005.gada 1.jūlijam ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 1997.gada 8.jūlija noteikumi Nr.239 "Zemes dzīļu izmantošanas noteikumi";

2) Ministru kabineta 2000.gada 5.septembra noteikumi Nr.307 "Valsts nozīmes derīgo izrakteņu un atradņu, kā arī valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalu izmantošanas kārtība";

3) Ministru kabineta 2000.gada 28.novembra noteikumi Nr.412 "Noteikumi par vides aizsardzību ogļūdeņražu izpētes un ieguves darbos jūrā";

4) Ministru kabineta 2000.gada 8.februāra noteikumi Nr.51 "Ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves noteikumi";

5) Ministru kabineta 2000.gada 8.februāra noteikumi Nr.52 "Ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves darbu licencēšanas konkursa kārtība".

(16.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.01.2005.)

6. Ministru kabinets līdz 2005.gada 1.septembrim izdod:

1) šā likuma 12.1 panta otrajā daļā minētos noteikumus;

2) šā likuma 14.panta 2.punktā minētos noteikumus.

(16.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.01.2005.)

7. Ja zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošana uzsākta pirms 2004.gada 16.decembrī pieņemto šā likuma grozījumu spēkā stāšanās dienas, zemes dzīļu izmantotājam nav jāsaņem zemes dzīļu izmantošanas atļauja (licence) līdz noslēgtā līguma par zemes dzīļu izmantošanu termiņa beigām. Šiem zemes dzīļu izmantotājiem līdz atļaujas (licences) saņemšanai jāievēro zemes dzīļu izmantošanu regulējošo normatīvo aktu prasības, kā arī jāsniedz attiecīgajai vides aizsardzības iestādei visa ar zemes dzīļu izmantošanu saistītā ģeoloģiskā informācija.

(16.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.01.2005.)

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

(16.12.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.10.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2006.)

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 1994.gada 30.maija direktīvas 94/22/EK par atļauju piešķiršanas un izmantošanas noteikumiem ogļūdeņražu meklēšanai, izpētei un ieguvei.

Likums Saeimā pieņemts 1996.gada 2.maijā.
Valsts prezidents G.Ulmanis
Rīgā 1996.gada 21.maijā
Likuma "Par zemes dzīlēm"
pielikums
Bieži sastopamo derīgo izrakteņu saraksts

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.2004. likumu, kas stājas spēkā 11.01.2005.)

1. Māls.

2. Smilts, smilts-grants.

3. Irdenie saldūdens kaļķieži.

4. Kūdras iegulas līdz 5 hektāru platībā vienam īpašniekam piederoša īpašuma robežās.

5. Smilšmāls, mālsmilts, aleirīts.

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Saeima Veids: likums Pieņemts: 02.05.1996.Stājas spēkā: 04.06.1996.Tēma:  Vides tiesības; EnerģētikaPublicēts: Latvijas Vēstnesis, 87, 21.05.1996.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 13, 11.07.1996.
Dokumenta valoda:
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Uz tiesību akta pamata izdotie
  • Skaidrojumi
  • Citi saistītie dokumenti
40249
{"selected":{"value":"11.01.2005","content":"<font class='s-1'>11.01.2005.-31.10.2006.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"18.01.2018","iso_value":"2018\/01\/18","content":"<font class='s-1'>18.01.2018.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"18.06.2013","iso_value":"2013\/06\/18","content":"<font class='s-1'>18.06.2013.-17.01.2018.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2011","iso_value":"2011\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2011.-17.06.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"18.11.2010","iso_value":"2010\/11\/18","content":"<font class='s-1'>18.11.2010.-31.12.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"11.11.2010","iso_value":"2010\/11\/11","content":"<font class='s-1'>11.11.2010.-17.11.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"21.07.2010","iso_value":"2010\/07\/21","content":"<font class='s-1'>21.07.2010.-10.11.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.08.2009","iso_value":"2009\/08\/01","content":"<font class='s-1'>01.08.2009.-20.07.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2009","iso_value":"2009\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2009.-31.07.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.11.2006","iso_value":"2006\/11\/01","content":"<font class='s-1'>01.11.2006.-30.06.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"11.01.2005","iso_value":"2005\/01\/11","content":"<font class='s-1'>11.01.2005.-31.10.2006.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"28.09.2000","iso_value":"2000\/09\/28","content":"<font class='s-1'>28.09.2000.-10.01.2005.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"10.03.1999","iso_value":"1999\/03\/10","content":"<font class='s-1'>10.03.1999.-27.09.2000.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"04.06.1996","iso_value":"1996\/06\/04","content":"<font class='s-1'>04.06.1996.-09.03.1999.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
11.01.2005
84
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva