Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Ministru kabineta noteikumi Nr. 164

Rīgā 1996. gada 7.maijā (prot. nr.25 10. §)

 

Valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamā īpašuma aģentūra" statūti

Izdoti saskaņā ar likuma "Par 1925. gada 1. aprīļa likuma
"Ministru kabineta iekārta" atjaunošanu
" 14. panta 3.punktu

 

I. Vispārīgie jautājumi

1. Valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamā īpašuma aģentūra" (turpmāk tekstā - "Aģentūra") ir neprivatizējama valsts akciju sabiedrība, kurā visas balsis pieder valstij.

2. Aģentūras pilnais nosaukums - valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamā īpašuma aģentūra", saīsinātais nosaukums - "Valsts nekustamā īpašuma aģentūra". Aģentūras pilnais nosaukums angļu valodā - State Joint Stock Company "State Agency Of Real Estate".

3. Aģentūras dibinātājs ir valsts.

4. Valsts kapitāla daļu turētājs Aģentūrā ir Finansu ministrija.

5. Aģentūra ir juridiska persona, tai ir patstāvīga bilance un savi norēķinu konti.

6. Aģentūrai ir atsevišķa manta. Aģentūra var savā vārdā iegūt mantiskas un personiskas nemantiskas tiesības un uzņemties pienākumus, kā arī var būt prasītāja un atbildētāja tiesā vai šķīrējtiesā un var slēgt darījumus Latvijas Republikas teritorijā un ārvalstīs saskaņā ar tās darbības mērķi un funkcijām.

7. Aģentūra ir atbildīga par savām saistībām ar visu tai piederošo mantu, uz kuru var vērst piedziņu saskaņā ar likumiem.

8. Aģentūra nav atbildīga par valsts saistībām.

9. Valsts ir atbildīga par Aģentūras saistībām ar savu ieguldījumu pamatkapitālā, bet nav atbildīga ar savu pārējo mantu.

10. Aģentūra pārvalda un savas kompetences ietvaros rīkojas ar valsts īpašuma objektiem.

11. Aģentūra veic civiltiesiskos darījumus ar valsts nekustamo īpašumu Ministru kabineta un Finansu ministrijas uzdevumā un noteiktajā kārtībā.

12. Veicot savas funkcijas, Aģentūrai ir tiesības pieprasīt un saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām, valsts pilnvarniekiem uzņēmējsabiedrībās, Valsts statistikas komitejas, Privatizācijas aģentūras, Uzņēmumu reģistra un valsts uzņēmumiem un statūtsabiedrībām tai nepieciešamo ar valsts nekustamo īpašumu saistīto informāciju.

13. Aģentūra īsteno savu darbību atbilstoši likumiem, Ministru kabineta noteikumiem, citiem tiesību aktiem un šajos statūtos noteiktajam mērķim un darbības virzieniem.

14. Aģentūra izpilda tiesību aktos noteiktās prasības darba aizsardzībā, veselības aizsardzībā, dabas aizsardzībā, cilvēku drošībā avāriju un dabas katastrofu gadījumos un citās jomās, kas paredzētas likumā "Par uzņēmējdarbību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1990, 42.nr.; 1991, 27./28.nr.; 1992, 22./23.nr.; 1993, 3./4., 12./13., 18./19., 20./21., 22./23.nr.; Latvijas Vēstnesis, 1994, 29., 77.nr.; 1995, 59., 177.nr.; 1996, 64.nr.).

15. Aģentūrai ir zīmogi un spiedogi ar tās simboliku un nosaukumu.

16. Aģentūrai ir tiesības atvērt pārstāvniecības un filiāles gan Latvijas teritorijā, gan ārvalstīs, dibināt uzņēmumus, piedalīties citu uzņēmējsabiedrību dibināšanā un darbībā.

17. Par Aģentūras rīcībā esošas konfidenciālās informācijas izpaušanu tās darbinieki ir atbildīgi likumos un citos tiesību aktos noteiktajā kārtībā.

18. Aģentūra ir nodibināta uz nenoteiktu laiku.

19. Aģentūras juridiskā adrese: Smilšu iela 1, Rīga, LV-1980.

II. Darbības mērķis un virzieni

20. Aģentūras darbības mērķis ir realizēt valsts intereses valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanā un efektīvā apsaimniekošanā.

21. Aģentūras darbības virzieni ir:

21.1. valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšana un apsaimniekošana;

21.2. valsts nekustamā īpašuma apzināšana, novērtēšana un uzskaite;

21.3. valsts nekustamā īpašuma reģistrācijas nodrošināšana zemesgrāmatās;

21.4. tirgus ekonomisko metožu ieviešana valsts nekustamo īpašumu apsaimniekošanā un pārvaldīšanā;

21.5. valsts nekustamā īpašuma nodošana lietošanā valsts institūcijām, valsts uzņēmumiem un valsts statūtsabiedrībām, kā arī ārvalstu vēstniecībām un pārstāvniecībām, citām juridiskajām un fiziskajām personām, noslēdzot attiecīgus līgumus;

21.6. valstij piekrītošā nekustamā īpašuma apzināšana un izprasīšana no sveša valdījuma un attiecīgā īpašuma pārņemšana;

21.7. valsts nekustamā īpašuma izmantošanas efektivitātes kontrole un tādu pasākumu īstenošana, kuri paaugstina valsts nekustamā īpašuma izmantošanas efektivitāti;

21.8. tiesību aktos noteikto valsts pirmpirkuma tiesību uz nekustamajiem īpašumiem realizēšana, priekšlikumu sagatavošana un to iesniegšana Finansu ministrijā;

21.9. valsts nekustamā īpašuma atjaunošanas kapitāla un pārvaldīšanas kapitāla veidošana un pārzināšana;

21.10. bezīpašnieka un bezmantinieka mantas pārņemšana Aģentūras valdījumā;

21.11. līdzekļu investēšana valsts nekustamā īpašuma objektos, izmantojot valsts nekustamā īpašuma atjaunošanas kapitālu, pašu līdzekļus, dotācijas, kredītus, arī ārvalstu un citus resursus;

21.12. valsts interešu pārstāvniecība nekustamā īpašuma un vērtspapīru tirgū;

21.13. konsultatīvā darbība, kursu, semināru un citu pasākumu rīkošana nekustamo īpašumu apsaimniekošanas, pārvaldīšanas un atsavināšanas jautājumos;

21.14. nekustamā īpašuma objektu (ēku, būvju) celtniecība, restaurācija, remonts un apdrošināšana;

21.15. izdevējdarbība;

21.16. juridiskie pakalpojumi;

21.17. civiltiesiskie darījumi ar nekustamo īpašumu;

21.18. valsts interešu pārstāvēšana denacionalizācijas procesā;

21.19. cita veida uzņēmējdarbība, lai īstenotu šajos statūtos noteikto mērķi un darbības virzienus.

III. Aģentūras kapitāli un rezerves

22. Aģentūras dibināšanas pamatkapitāls ir 500000 latu, kas ir sadalīts parastajās akcijās. Katras akcijas nominālvērtība ir 100 latu.

23. Aģentūras reģistrētais pamatkapitāls ir 7000000 latu. Reģistrētais pamatkapitāls Aģentūrai jāizveido piecu gadu laikā no Aģentūras reģistrācijas dienas Uzņēmumu reģistrā.

24. Aģentūras pamatkapitālu palielina līdz reģistrētā pamatkapitāla lielumam, iekļaujot tajā likvidētā Valsts īpašuma fonda mantu un Valsts īpašuma fonda valdījumā esošos valsts īpašumus, kā arī zemesgrāmatā uz valsts vārda Finansu ministrijas personā reģistrētos nekustamos īpašumus pēc to bilances vērtības pārņemšanas brīdī. Pamatkapitālā iekļauto valsts nekustamo īpašumu objektu sarakstu un to vērtību apstiprina Ministru kabinets.

25. Aģentūras pamatkapitālu var palielināt vai samazināt tikai ar Ministru kabineta rīkojumu.

26. Pamatkapitāla palielināšanas vai samazināšanas noteikumus apstiprina Aģentūras pilnsapulce (turpmāk tekstā - "pilnsapulce").

27. Palielinot vai samazinot pamatkapitālu, jāizdara attiecīgas izmaiņas šajos statūtos. Par minētajām izmaiņām Aģentūras valde paziņo Uzņēmumu reģistram.

28. Samazinot pamatkapitālu, Aģentūrai jāievēro šo statūtu X nodaļas noteikumi par Aģentūras kreditoru interešu aizsardzību Aģentūras likvidācijas gadījumā.

29. Ienākumi no Aģentūras saimnieciskās darbības tiek novirzīti atbilstoši Aģentūras darbības mērķiem valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas, atjaunošanas un citos kapitālos, kuru izveidošanas un izmantošanas kārtību nosaka pilnsapulce.

30. Aģentūra var izlaist obligācijas saskaņā ar Ministru kabineta katrreizēju rīkojumu.

31. Obligāciju pirmo laidienu Aģentūra drīkst īstenot tikai pēc tam, kad apstiprināti divu Aģentūras darbības gadu pārskati.

32. Obligāciju kopējā vērtība nedrīkst pārsniegt 20 procentus no Aģentūras pamatkapitāla obligāciju izlaišanas brīdī.

IV. Aģentūras pārvalde

33. Aģentūras pārvaldes institūcijas ir pilnsapulce, Aģentūras padome (turpmāk tekstā - "padome") un Aģentūras valde (turpmāk tekstā - "valde").

34. Aģentūras pārvaldes augstākā institūcija ir pilnsapulce.

35. Aģentūras pārvaldes augstākā izpildinstitūcija ir valde.

V. Pilnvarnieki (pilnsapulce)

36. Pilnsapulces funkcijas veic trīs pilnvarnieki, kurus ieceļ finansu ministrs un noslēdz ar viņiem pilnvarojuma līgumu.

37. Pilnvarnieks neiejaucas Aģentūras saimnieciskajā un finansiālajā darbībā, kā arī tās operatīvajā vadīšanā un neslēdz Aģentūras vārdā nekādus darījumus.

38. Pilnvarnieks nevar būt padomes vai valdes loceklis.

39. Pilnvarnieks nevar uzticēt savu pienākumu pildīšanu citai personai.

40. Par visām izmaiņām pilnvarnieku sastāvā Finansu ministrija rakstiski paziņo Uzņēmumu reģistram. Minētās izmaiņas ir spēkā ar to reģistrācijas dienu Uzņēmumu reģistrā.

41. Pilnsapulces sēdes ir tiesīgs sasaukt viens no pilnvarniekiem, kā arī padome un valde, ja saņemts motivēts pieprasījums.

42. Pieprasījumu sasaukt pilnsapulces sēdi sēdes sasaukšanas ierosinātājs iesniedz valdes priekšsēdētājam.

43. Valdes priekšsēdētājs uzaicina pilnvarniekus uz pilnsapulci, nosūtot ierakstītā vēstulē uzaicinājumu un paziņojumu par darba kārtību, nododot uzaicinājumu pret parakstu vai ar telefonsakaru palīdzību.

44. Ja valdes priekšsēdētājs divu nedēļu laikā neizpilda pilnvarnieka, padomes vai valdes pieprasījumu sasaukt pilnsapulces sēdi, sēdes sasaukšanas ierosinātājam ir tiesības pašam sasaukt pilnsapulces sēdi.

45. Gada pārskata pilnsapulci sasauc valde.

46. Pilnsapulce ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vismaz divi pilnvarnieki.

47. Katram pilnvarniekam ir viena balss.

48. Pilnvarnieki no sava vidus ievēlē pilnsapulces vadītāju.

49. Pilnsapulce pieņem savus lēmumus ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja balsu skaits sadalās līdzīgi, izšķirošā ir pilnsapulces vadītāja balss.

50. Pilnsapulce pieņemtos lēmumus noformē rakstiski. Pilnsapulces sēdes protokolu paraksta visi sēdē klātesošie pilnvarnieki.

51. Ja pilnvarnieks nepiekrīt pilnsapulces lēmumam un balso pret to, viņš par pieņemto lēmumu nav atbildīgs. Minētā pilnvarnieka atsevišķās domas jāieraksta pilnsapulces sēdes protokolā.

52. Padomes un valdes locekļiem ir tiesības piedalīties pilnsapulcē ar padomdevēja tiesībām.

53. Pilnsapulce tiesību aktos noteiktajā kārtībā iesniedz priekšlikumus Ministru kabinetam par:

53.1. statūtu grozīšanu;

53.2. pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu;

53.3. Aģentūras vērtspapīru emisiju un konversiju;

53.4. Aģentūras likvidāciju;

53.5. padomes locekļu iecelšanu amatā un atbrīvošanu no amata.

54. Ja to pieprasa finansu ministrs, pilnsapulcei ir jāizskata arī šajos statūtos neparedzēti saimnieciskās darbības un pārvaldes jautājumi.

55. Vienīgi pilnsapulcei ir tiesības:

55.1. izskatīt padomes un valdes ziņojumus;

55.2. apstiprināt Aģentūras darbības gada pārskatu;

55.3. atbrīvot valdes locekļus no atbildības par iepriekšējo darbības gadu;

55.4. apstiprināt Aģentūras kārtējā gada darbības plānu, budžetu un tās kapitālos izdarāmo atskaitījumu apmērus;

55.5. jebkurā laikā pieprasīt valdei pārskatu par Aģentūras darbību.

55.6. iecelt komisiju mantas vērtības pieauguma vai samazinājuma konstatēšanai, kā arī apstiprināt komisijas doto novērtējumu;

55.7. ieķīlāt pamatlīdzekļus, piešķirt kredītus, izsniegt aizdevumus un galvojumus un dot garantijas, kā arī radīt citus civiltiesiskus apgrūtinājumus pēc tam, kad saņemta finansu ministra rakstiska atļauja;

55.8. apstiprināt padomes locekļu darba līgumus;

55.9. iecelt amatā un atcelt no amata valdes locekļus (izņemot ģenerāldirektoru);

55.10. katru gadu iecelt zvērinātus revidentus.

56. Pilnsapulces uzdevumi ir:

56.1. izstrādāt un iesniegt finansu ministram apstiprināšanai priekšlikumus par Aģentūras darbības un attīstības stratēģiskajiem virzieniem;

56.2. pastāvīgi kontrolēt padomes un valdes darbību un nodrošināt, lai Aģentūras lietas tiktu kārtotas saskaņā ar likumiem, Ministru kabineta noteikumiem un šiem statūtiem;

56.3. iepriekš izskatīt visus ar Aģentūras darbību saistītos jautājumus, kuri saskaņā ar šiem statūtiem ietilpst Ministru kabineta un Finansu ministrijas kompetencē.

57. Pilnsapulce var pārbaudīt Aģentūras reģistrus un dokumentus, kā arī kasi, vērtspapīrus un citu mantu.

58. Pilnsapulce var minēto pārbaudi uzticēt vienam no pilnvarniekiem, kā arī var ar rakstisku pilnvarojumu uzdot pieaicinātam lietpratējam noskaidrot atsevišķus jautājumus.

59. Pilnsapulcei ir tiesības pieprasīt valdei sniegt pārskatu par valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas un apsaimniekošanas gaitu.

VI. Padome

60. Padomi sešu cilvēku sastāvā ievēlē pilnsapulce. Dibinot Aģentūru, padomes sastāvu apstiprina Ministru kabinets, ņemot vērā finansu ministra ieteikumu.

61. Padomes locekļi ievēlē no padomes locekļu vidus padomes priekšsēdētāju un viņa vietnieku.

62. Padomes locekļa darba tiesiskās attiecības, atalgojums, pienākumi un tiesības tiek noteiktas darba līgumā, kuru apstiprina pilnsapulce un kuru tās vārdā paraksta pilnsapulces vadītājs.

63. Padomes loceklis nevar uzticēt savu pienākumu pildīšanu citai personai.

64. Vismaz trešajai daļai no padomes sastāva jābūt Latvijas Republikas pilsoņiem vai pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kas Latvijā nodzīvojuši ne mazāk kā 21 gadu.

65. Par izmaiņām padomes locekļu sastāvā valde rakstiski paziņo Uzņēmumu reģistram. Minētās izmaiņas ir spēkā ar to reģistrācijas dienu.

66. Padomei ir šādi uzdevumi:

66.1. kontrolēt valdes darbību un nodrošināt, lai Aģentūras lietas tiktu kārtotas saskaņā ar pilnsapulces lēmumiem;

66.2. pārbaudīt valdes iesniegto izdevumu budžetu un kopā ar savu atzinumu iesniegt to pilnsapulcei apstiprināšanai;

66.3. pārstāvēt Aģentūru tiesā visās Aģentūras celtajās prasībās pret valdes locekļiem, kā arī valdes locekļu celtajās prasībās pret Aģentūru;

66.4. iepriekš izskatīt visus pilnsapulces kompetencē esošos jautājumus, kas pēc valdes vai padomes locekļu ierosinājuma ir ieteikti apspriešanai pilnsapulcē, un sniegt atzinumus par tiem;

66.5. katrus sešus mēnešus iesniegt pilnsapulcei ziņojumu, kurā novērtēta Aģentūras darbība un izteikti priekšlikumi par Aģentūras darbības uzlabošanu;

66.6. pildīt savus pienākumus saskaņā ar šiem statūtiem un atbilstoši pilnsapulces lēmumiem.

67. Padomes sēdes sasauc padomes priekšsēdētājs pēc vajadzības, bet ne retāk kā vienu reizi mēnesī, parasti valdes atrašanās vietā.

68. Padome ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vismaz puse no padomes locekļiem.

69. Katram padomes loceklim padomē ir viena balss.

70. Padome pieņem savus lēmumus ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja balsu skaits sadalās līdzīgi, izšķirošā ir padomes priekšsēdētāja balss.

71. Ja padomes loceklis nepiekrīt padomes lēmumam un balso pret to, viņš par pieņemto lēmumu nav atbildīgs.

72. Padomes locekļa atsevišķās domas par pieņemamo padomes lēmumu, ja viņš to pieprasa, jāieraksta padomes sēdes protokolā.

73. Padomes sēdes protokolu paraksta visi tie padomes locekļi, kuri piedalījušies sēdē.

VII. Aģentūras valde un ģenerāldirektors

74. Valde pārzina un vada visas Aģentūras lietas. Tā ir atbildīga par visu Aģentūras saimniecisko un finansiālo darbību, kā arī par likumam atbilstošu grāmatvedības darbu.

75. Valde pārvalda Aģentūras mantu un rīkojas ar Aģentūras līdzekļiem saskaņā ar likumiem, Ministru kabineta noteikumiem, šiem statūtiem un pilnsapulces lēmumiem.

76. Valde apstiprina Aģentūras iekšējās darba kārtības noteikumus, kas nosaka Aģentūras darba organizāciju.

77. Valde izlemj visus ar Aģentūras darbību saistītos jautājumus, izņemot pilnsapulces vai padomes kompetencē esošos jautājumus.

78. Valdes sastāvā ir pieci valdes locekļi. Valdes locekļus ievēlē amatā un atceļ no amata pilnsapulce.

79. Valdes priekšsēdētājs vienlaikus ir arī Aģentūras ģenerāldirektors (turpmāk tekstā - "ģenerāldirektors"). Ģenerāldirektoru no valdes locekļu vidus ieceļ amatā un atceļ no amata pilnsapulce. Dibinot Aģentūru, ģenerāldirektoru ieceļ amatā Ministru kabinets, ņemot vērā finansu ministra ieteikumu.

80. Ņemot vērā ģenerāldirektora priekšlikumu, pilnsapulce ievēlē amatā pārējos četrus valdes locekļus.

81. Ģenerāldirektora vietnieku ievēlē valde no valdes locekļu vidus, ņemot vērā ģenerāldirektora ieteikumu.

82. Tikai ar pilnsapulces iepriekšēju piekrišanu valde var izlemt šādus jautājumus:

82.1. līdzdalības iegūšana, palielināšana vai samazināšana citās uzņēmējsabiedrībās;

82.2. priekšlikumu sagatavošana citu uzņēmumu dibināšanas, pārdošanas, iznomāšanas, to darbības apturēšanas vai likvidēšanas jautājumos;

82.3. filiāļu un pārstāvniecību atvēršana vai slēgšana;

82.4. Aģentūras uzņēmumu, filiāļu un pārstāvniecību statūtu vai nolikumu apstiprināšana vai grozīšana;

82.5. priekšlikumu sagatavošana par nekustamās mantas pirkšanu, pārdošanu vai apgrūtināšanu ar parādiem;

82.6. kredītu izsniegšana, ja tā nav saistīta ar Aģentūras kārtējo darbību, likumos un citos tiesību aktos noteiktajā kārtībā;

82.7. jaunu darbības virzienu uzsākšana un esošo darbības virzienu pārtraukšana;

82.8. Aģentūras vispārīgo darbības principu noteikšana.

83. Valde organizē valsts īpašuma objektu apzināšanu, reģistrāciju un apsaimniekošanu, kā arī veic citas šajos statūtos un pilnsapulces lēmumos noteiktās darbības.

84. Valdes darbību vada valdes priekšsēdētājs - Aģentūras ģenerāldirektors.

85. Ģenerāldirektoram ir saistoši visi uz valdes locekļiem attiecinātie ierobežojumi un noteikumi par valdes locekļu atbildību.

86. Aģentūras operatīvai vadīšanai valde var ievēlēt vienu vai vairākus direktorus rīkotājus.

87. Vismaz pusei no valdes locekļiem jābūt Latvijas Republikas pilsoņiem vai tās pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kas nodzīvojuši Latvijā ne mazāk kā 21 gadu.

88. Valdes loceklis tiek ievēlēts amatā uz laiku, ne ilgāku par trim gadiem. Valdes locekli var ievēlēt amatā atkārtoti uz jaunu termiņu. Valdes locekļu atalgojumu nosaka pilnsapulce.

89. Pilnvaras, līgumus un citus dokumentus paraksta ģenerāldirektors vai valdes pilnvarota persona.

90. Bankas un kases dokumentus saskaņā ar likumiem paraksta valdes pilnvarotas personas.

91. Par visām izmaiņām valdes sastāvā, kā arī par izmaiņām valdes locekļu paraksta tiesībās jāpaziņo Uzņēmumu reģistram. Attiecīgās izmaiņas stājas spēkā ar to reģistrācijas dienu Uzņēmumu reģistrā.

92. Valde veic norēķinus Aģentūras budžeta ietvaros, kuru katru gadu apstiprina pilnsapulce.

93. Ja Aģentūras intereses saskaras ar kāda valdes locekļa, viņa laulātā vai radinieka interesēm, skaitot radniecību līdz trešajai pakāpei un svainību līdz otrajai pakāpei, konkrētā jautājuma izlemšanā ieinteresētais valdes loceklis nedrīkst piedalīties. Par to izdara atzīmi valdes sēdes protokolā. Valdes locekļi, kas pārkāpuši minētos noteikumus, ir atbildīgi par Aģentūrai nodarītajiem zaudējumiem.

94. Valdes sēdes sasauc ģenerāldirektors pēc vajadzības, bet ne retāk kā reizi mēnesī.

95. Valde ir lemttiesīga, ja valdes sēdē piedalās vismaz puse no valdes locekļiem.

96. Katram valdes loceklim valdes sēdē ir viena balss.

97. Valde pieņem lēmumus ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja balsu skaits sadalās līdzīgi, izšķirošā ir ģenerāldirektora balss.

98. Valdes sēdes protokolā ir jāatzīmē, kā par attiecīgo jautājumu ir balsojis katrs klātesošais valdes loceklis. Valdes sēdes protokolu paraksta tie Valdes locekļi, kuri ir piedalījušies attiecīgajā sēdē.

99. Pilnsapulce var valdes locekli atstādināt no viņam uzticēto pienākumu pildīšanas vai atcelt no valdes locekļa amata jebkurā laikā.

100. Valdes loceklis var prasīt no Aģentūras atlīdzību par zaudējumu, kas viņam nodarīts sakarā ar atstādināšanu no attiecīgo pienākumu pildīšanas vai atcelšanu no amata, ja tā bijusi nepamatota.

101. Valdes loceklis var jebkurā laikā iesniegt lūgumu atbrīvot viņu no uzticēto pienākumu pildīšanas.

102. Aģentūras darbinieku darba samaksas un materiālās stimulēšanas noteikumus nosaka valde.

103. Reizi ceturksnī valde sniedz pilnsapulcei ziņojumu par valdes darbību.

104. Ģenerāldirektoram jāinformē pilnsapulce par nozīmīgākajiem Aģentūras darbības aspektiem.

105. Valdes locekļi pilda savus pienākumus saskaņā ar likumiem un šiem statūtiem. Ja valdes locekļi rīkojas pretlikumīgi, pārkāpj savas pilnvaras, šos statūtus vai pilnsapulces lēmumus vai darbojas nolaidīgi vai apzināti ļaunprātīgi, viņi ir solidāri atbildīgi pilnā apmērā ar visu savu īpašumu par Aģentūrai un kreditoriem nodarītajiem zaudējumiem.

106. Ģenerāldirektors un valdes locekļi divu nedēļu laikā no viņu iecelšanas dienas rakstiski paziņo pilnsapulcei, kādi uzņēmumi vai uzņēmējsabiedrības viņiem pieder, kādās uzņēmējsabiedrībās viņiem pieder kapitāla daļas, kādās uzņēmējsabiedrībās viņi ir padomes vai valdes locekļi, kā arī valsts vai pašvaldības pilnvarnieki. Minētās ziņas valdes locekļi sniedz arī par viņu laulātajiem un radiniekiem, skaitot radniecību līdz trešajai pakāpei un svainību līdz otrajai pakāpei.

107. Aģentūras operatīvo vadību veic ģenerāldirektors.

108. Ģenerāldirektors atbilstoši likumiem un Ministru kabineta noteikumiem šajos statūtos paredzētajā kārtībā Aģentūras vārdā:

108.1. pārstāv Aģentūras intereses valsts un pašvaldību institūcijās;

108.2. veic citas ar Aģentūrai noteiktajiem uzdevumiem un funkcijām saistītas darbības;

108.3. rīkojas ar Aģentūras mantu un naudas līdzekļiem;

108.4. slēdz saimnieciskos, darba un citus līgumus;

108.5. izsniedz pilnvaras;

108.6. atver bankās norēķinu kontus un citus kontus;

108.7. apstiprina Aģentūras darbinieku skaitu un štatu sarakstu;

108.8. nosaka darba samaksu Aģentūras darbiniekiem;

108.9. savas kompetences ietvaros izdod rīkojumus un dod norādījumus. Ģenerāldirektora rīkojumi un norādījumi ir obligāti visiem Aģentūras darbiniekiem.

109. Ģenerāldirektors pieņem darbā un atlaiž no darba Aģentūras darbiniekus Latvijas darba likumu kodeksā noteiktajā kārtībā.

VIII. Aģentūras gada pārskats

110. Valde organizē grāmatvedības un statistisko uzskaiti, kā arī sastāda un iesniedz gada pārskatu saskaņā ar likumu "Par grāmatvedību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 44./45.nr.; Latvijas Vēstnesis, 1994, 149.nr.; 1995, 23.nr.) un likumu "Par uzņēmumu gada pārskatiem" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 44./45.nr.; Latvijas Vēstnesis, 1995, 34.nr.).

111. Aģentūras saimnieciskās darbības gads ilgst 12 mēnešus, un tas sakrīt ar kalendāro gadu.

112. Par katru saimnieciskās darbības gadu Aģentūra sastāda vienotu gada pārskatu, kas sastāv no bilances, peļņas un zaudējumu aprēķina, pielikuma un ziņojuma.

113. Ne vēlāk kā mēnesi pēc tam, kad apstiprināts gada pārskats, un ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc tam, kad beidzies pārskata gads, Aģentūrai jānosūta Valsts ieņēmumu dienesta attiecīgajai nodaļai, Valsts statistikas komitejas attiecīgajai iestādei, Uzņēmumu reģistram un Finansu ministrijai pārbaudīta pārskata noraksts, ziņojums un zvērināta revidenta atzinums, kurā arī norādīts, kad gada pārskats apstiprināts.

114. Aģentūras bilance un peļņas un zaudējumu aprēķins jāpublicē oficiālajā preses izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

IX. Aģentūras darbības uzraudzība un revīzija

115. Aģentūras darbību kontrolē zvērināti revidenti, pilnsapulces izveidotas pastāvīgas vai pagaidu komisijas atsevišķos jautājumos, kā arī tam pilnvarotas valsts institūcijas.

116. Zvērināti revidenti pārbauda Aģentūras darbību kārtējā gada laikā un darbojas līdz kārtējā darbības gada pārskata apstiprināšanai.

117. Par zvērinātiem revidentiem var iecelt tikai tādas personas, kurām ar Aģentūru nav nekādu saimniecisku sakaru un kuras nestrādā Aģentūrā. Par Aģentūras zvērinātiem revidentiem nedrīkst būt personas, kurām ar valdes locekli vai galveno grāmatvedi ir radniecība līdz trešajai pakāpei vai svainība līdz otrajai pakāpei.

118. Tūlīt pēc Aģentūras gada pārskata sastādīšanas valde paziņo zvērinātiem revidentiem, ka Aģentūras gada pārskats sagatavots, reģistri noslēgti un dokumenti pieejami viņu pārbaudei.

119. Zvērinātiem revidentiem ir tiesības apskatīt un revidēt visu Aģentūras mantu un pārbaudīt visu Aģentūras finansiālo un saimniecisko darbību.

120. Zvērinātiem revidentiem ir tiesības jebkurā laikā veikt tūlītējus kontroles un pārbaudes pasākumus.

121. Zvērinātiem revidentiem jāziņo pilnsapulcei par nepilnībām un pārkāpumiem, kas konstatēti valdes un tai pakļauto struktūrvienību darbā.

122. Par izdarīto revīziju zvērināti revidenti saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu gada pārskatiem" prasībām sastāda ziņojumu, kuru valde kopā ar savu atzinumu un gada pārskatu iesniedz pilnsapulcei.

123. Zvērināti revidenti veic savu darbību atbilstoši likumiem. Zvērināti revidenti ir atbildīgi Aģentūrai un trešajām personām par zaudējumiem, ko izraisījušas viņu kļūdas. Viņi nav atbildīgi par valdes un tai pakļauto struktūrvienību pārkāpumiem, izņemot gadījumus, ja viņi par attiecīgajiem pārkāpumiem ir zinājuši, bet nav informējuši pilnsapulci.

X. Aģentūras darbības izbeigšana

124. Aģentūra var izbeigt savu darbību vienlaikus ar tās likvidāciju šādos gadījumos:

124.1. saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumu;

124.2. saskaņā ar likumu par uzņēmējsabiedrību maksātnespēju un bankrotu;

124.3. saskaņā ar tiesas nolēmumu;

124.4. citos likumos un tiesību aktos noteiktajos gadījumos.

125. Aģentūras likvidāciju veic Privatizācijas aģentūra saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" (Latvijas Vēstnesis, 1994, 27., 77.nr.; 1996, 5., 66.nr.).

126. Aģentūras likvidācijas laikā pilnsapulces funkcijas veic Privatizācijas aģentūra, kura ieceļ likvidatorus.

127. Privatizācijas aģentūra piesaka Uzņēmumu reģistram lēmumu par Aģentūras likvidāciju.

128. Aģentūras likvidatori, kuri apzināti vai nolaidības dēļ nav izpildījuši viņiem saskaņā ar likumu, šiem statūtiem vai pilnsapulces lēmumiem uzliktos pienākumus, ir solidāri atbildīgi likvidējamajai Aģentūrai, valstij un kreditoriem par zaudējumiem, kurus viņi nodarījuši.

129. Aģentūra izbeidz savu darbību ar dienu, kad tā tiek izslēgta no Uzņēmumu reģistra.

Ministru prezidents A.Šķēle

Finansu ministrs A.G.Kreituss

 

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 164Pieņemts: 07.05.1996.Stājas spēkā: 11.05.1996.Zaudē spēku: 22.09.2004.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 82, 10.05.1996.
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Izdoti saskaņā ar
  • Citi saistītie dokumenti
40106
11.05.1996
87
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva