Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Ministru kabineta noteikumi nr. 140

(prot. nr.21, 19.§) Rīgā 1996.gada 10.aprīlī

Noteikumi par nekustamo īpašumu ierakstīšanu zemesgrāmatās

Izdoti Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā zemesgrāmatās ierakstāmas fizisko un juridisko personu atgūtās un privatizētās zemes, valsts un pašvaldību zemes, kā arī dzīvokļi un ēkas (būves), kas atrodas uz šīs zemes vai zemē.

2. Ar nekustamo īpašumu saistītās tiesības zemesgrāmatā nostiprināmas atbilstoši Zemesgrāmatu likumā (Likumu un noteikumu krājums, 1937, 38.nr.; Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 14./15.nr.) noteiktajām prasībām, ievērojot šos noteikumus.

3. Nekustamais īpašums zemesgrāmatā ierakstāms, pamatojoties uz dokumentu, kas apliecina nekustamā īpašuma tiesisku iegūšanu.

4. Nostiprinājuma lūgumam pievienojams arī dokuments par kancelejas nodevas samaksu, izņemot gadījumus, kad iesniedzējs saskaņā ar likumu atbrīvots no tās samaksas. Attiecībā uz zemi nostiprinājuma lūgumam pievienojams zemes robežu plāns, attiecībā uz ēkām (būvēm) uzrādāma inventarizācijas lieta, kurā norādīts pašreizējais ēku (būvju) novērtējums un reģistrēti atsavināšanas aizliegumi un citi apgrūtinājumi vai izdarīta atzīme par aizliegumu un apgrūtinājumu neesamību. Citi dokumenti nostiprinājuma lūgumam papildus pievienojami šajos noteikumos noteiktajos gadījumos.

5. Nostiprinājuma lūgumam pievienotie dokumenti glabājami nekustamā īpašuma lietā, bet īpašniekam pēc viņa lūguma izsniedzams Zemesgrāmatu likuma 91.pantā noteiktajā kārtībā sagatavots zemesgrāmatas akts. Ja īpašnieks vēlas, zemesgrāmatu nodaļa izsniedz viņam arī norakstus no nostiprinājuma lūgumam pievienotajiem dokumentiem.

6. Inventarizācijas lietā iekļautās ziņas, kurās dots ēku (būvju) raksturojums un novērtējums, noraksta veidā pievienojamas nekustamā īpašuma lietai, bet pati inventarizācijas lieta atdodama īpašniekam.

 

II. Zemes ierakstīšana zemesgrāmatās

7. Fiziskās vai juridiskās personas atgūtā zeme ierakstāma zemesgrāmatā uz šīs personas vārda, pamatojoties uz lēmumu par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu, kas pieņemts saskaņā ar likumu "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 32./33./34.nr.; 1993, 8./9.nr.; Latvijas Vēstnesis, 1993, 130.nr.; 1994, 148.nr.; 1995, 162.nr.; 1996, 5.nr.), likumu "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" (oficiāls izdevums AP MP, 1991, 14.nr.; Latvijas Vēstnesis, 1994, 47., 145.nr.; 1995, 169.nr.; 1996, 5.nr.), likumu "Par zemes komisijām" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1990, 31.nr.; 1991, 27./28.nr.; 1992, 2./3., 6./7.nr.; 1993, 18./19.nr; Latvijas Vēstnesis, 1993, 62., 108.nr.; 1994, 90.nr.; 1995, 156.nr.) un likumu "Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 22.nr.; Latvijas Vēstnesis, 1994, 7., 130.nr.), vai uz tiesas spriedumu.

8. Valsts un pašvaldību zeme ierakstāma zemesgrāmatā uz valsts vai pašvaldības vārda, pamatojoties uz dokumentiem, kas norādīti likumā "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" (Latvijas Vēstnesis, 1995, 56.nr.).

9. Fiziskās vai juridiskās personas privatizētā zeme ierakstāma zemesgrāmatā, pamatojoties uz pirkuma līgumu un likumos noteiktās institūcijas pieņemto lēmumu.

10. Ja zeme privatizēta kopā ar valsts vai pašvaldības uzņēmumu un pirms tam nav bijusi ierakstīta zemesgrāmatā, nostiprinājuma lūgumam pievienojama uzziņa, kas sastādīta likumā "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" noteiktajā kārtībā.

11. Ierakstot zemesgrāmatā zemi, zemesgrāmatu nodaļas priekšnieks vai viņa vietnieks atbilstoši Zemesgrāmatu likuma 77.pantam izskata nostiprinājuma lūgumu un šo noteikumu 7., 8., 9. vai 10.punktā minētos attiecīgos dokumentus, kā arī pārliecinās, vai lūgumam ir pievienoti šo noteikumu 4.punktā minētie dokumenti.

12. Vienlaikus ar zemes ierakstīšanu zemesgrāmatā ierakstāmi servitūti, kuri norādīti lēmumā par īpašuma tiesību atjaunošanu vai zemes nodošanu īpašumā par atlīdzību.

13. Ja lēmumā par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu vai zemes nodošanu īpašumā par atlīdzību norādīti īpašuma tiesību aprobežojumi vai apgrūtinājumi, vienlaikus ar zemes ierakstīšanu zemesgrāmatā ierakstāms šāda satura teksts: "Ir apgrūtinājumi saskaņā ar ......... lēmumu" vai "Ir īpašuma aprobežojumi saskaņā ar ......... lēmumu".

 

III. Fizisko personu ēku (būvju) ierakstīšana zemesgrāmatās

14. Ēkas (būves) ierakstāmas zemesgrāmatā pēc zemes ierakstīšanas zemesgrāmatā vai vienlaikus ar to, izņemot šo noteikumu 16.punktā minētos gadījumus.

15. Ja zemesgrāmatā tiek ierakstītas ēkas (būves), kas atrodas uz svešas zemes, zemesgrāmatas nodalījumam pievienojams papildu nodalījums ar apzīmējumu (literu) "A" un nodalījuma pirmās daļas pirmajā iedaļā par to izdarāma atzīme "Atklāts papildu nodalījums". Ja zemi īpašumā iegūst ēku (būvju) īpašnieks vai ēkas (būves) īpašumā iegūst zemes īpašnieks, zemesgrāmatas papildu nodalījums slēdzams un tā pirmās daļas pirmajā iedaļā izdarītā atzīme dzēšama.

16. Zemes reformas laikā pieļaujama ēku (būvju) ierakstīšana zemesgrāmatā pirms zemes ierakstīšanas zemesgrāmatā šādos gadījumos:

16.1. ēkas (būves) uzceltas uz likumīgi piešķirtās zemes vai iegūtas uz cita tiesiska pamata, bet zemes īpašuma tiesības atjaunotas vai atjaunojamas bijušajam īpašniekam vai viņa mantiniekiem;

16.2. ēkas (būves) atrodas uz zemes, kura saskaņā ar likumu ierakstāma zemesgrāmatā uz valsts vai pašvaldības vārda;

16.3. ēkas (būves) iegūtas saskaņā ar likumiem, kas regulē valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju.

17. Ja nostiprinājuma lūgums par ēku (būvju) ierakstīšanu zemesgrāmatā tiek iesniegts pirms zemes ierakstīšanas zemesgrāmatā, tam pievienojams robežu plāns ar kadastra numuru un likumos noteiktās institūcijas lēmums par zemes gabala platību un robežu plāna apstiprināšanu.

18. Ja ēkas (būves) tiek ierakstītas zemesgrāmatā pirms attiecīgās zemes ierakstīšanas zemesgrāmatā, atklājams zemesgrāmatas nodalījums un papildu nodalījums. Zemesgrāmatas nodalījuma pirmajā daļā norādāma adrese un kadastra numurs, bet ieraksti un atzīmes par ēkām (būvēm) izdarāmi papildu nodalījumā. Nostiprinājuma ierakstā izdarāma atzīme, ka zemes īpašuma tiesības nav noskaidrotas.

19. Ēkas (būves) ierakstāmas zemesgrāmatā, pamatojoties uz vienu no šādiem dokumentiem:

19.1. valsts arhīva izziņu par ēku (būvju) vai zemes piederību 1940.gada 21.jūlijā, ja ēkas (būves) celtas līdz 1940.gada 21.jūlijam;

19.2. likumā noteikto institūciju izsniegto dokumentu par īpašuma tiesību atjaunošanu uz prettiesiski atsavinātām ēkām (būvēm);

19.3. noteiktā kārtībā apstiprinātu aktu par ēkas (būves) pieņemšanu ekspluatācijā;

19.4. rakstisku darījuma aktu par ēku (būvju) iegūšanu.

 

Piezīme. Ja darījums ir noslēgts līdz 1993.gada 28.februārim, kā arī citos likumā noteiktajos gadījumos tam jābūt notariāli apliecinātam;

19.5. apliecību par tiesībām uz mantojumu (līdz 1993.gada 31.decembrim);

19.6. tiesas spriedumu vai lēmumu, izņemot tiesas spriedumus, kas minēti likuma "Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 46.nr.; Latvijas Vēstnesis, 1994, 42.nr.) 7. un 8.pantā;

19.7. aktu par ēku (būvju) iegūšanu izsolē tiesas ceļā (līdz 1995.gada 14.oktobrim);

19.8. izrakstu no saimniecības grāmatas vai saimniecību uzskaites kartītes, ko izsniedzis valsts arhīvs vai pašvaldība un kas apliecina ēku (būvju) iegūšanu sakarā ar likumā noteiktajām mantiskajām attiecībām kolhoznieku sētā;

19.9. līgumu par ēku (būvju) iegūšanu valsts vai pašvaldības īpašuma privatizācijas rezultātā;

19.10. citu dokumentu, kas apliecina ēku (būvju) tiesisku iegūšanu.

20. Ja fiziskajai personai nav saglabājies īpašuma tiesības apliecinošs dokuments (līgums, apliecība par tiesībām uz mantojumu, akts par ēkas nodošanu ekspluatācijā un tamlīdzīgi dokumenti), ēkas (būves) ierakstāmas zemesgrāmatā uz šīs personas vārda, pamatojoties uz pašvaldības vai Valsts zemes dienesta izziņu, kurā norādīts, uz kāda tiesiska pamata šī persona ieguvusi ēkas (būves).

21. Ēkas (būves), attiecībā uz kurām inventarizācijas lietā ir atzīme par nelikumīgu celtniecību, nav ierakstāmas zemesgrāmatā.

22. Ja zemesgrāmatā tiek ierakstītas ēkas (būves), kurām likumā noteiktajā kārtībā uzlikts un Valsts zemes dienestā vai pašvaldībā reģistrēts atsavināšanas aizliegums vai servitūti, zemesgrāmatā atsavināšanas aizliegums vai servitūti ierakstāmi atzīmju veidā un atzīmes dzēšamas tikai pēc ieinteresēto personu lūguma.

23. Ja fiziskā persona ēkas (būves) ieguvusi pēc 1993.gada 4.aprīļa darījuma rezultātā vai mantošanas ceļā, tās zemesgrāmatā ierakstāmas uz šīs personas vārda ar nosacījumu, ka nostiprinājuma lūdzējs iesniedz pierādījumus par to, ka atsavinātājs bijis šo ēku (būvju) īpašnieks. Ja arī minētais atsavinātājs ēkas (būves) ieguvis pēc 1993.gada 4.aprīļa, iesniedzami pierādījumi par iepriekšējā atsavinātāja vai mantojuma atstājēja īpašuma tiesībām un darījuma likumību (tiesībspēja, rīcībspēja, trešās personas piekrišana, kad saskaņā ar likumu šāda piekrišana nepieciešama, valsts nodevas samaksa), līdz ir pierādītas atsavinātāja vai mantojuma atstājēja īpašuma tiesības (būvniecība, reģistrācija Valsts zemes dienestā vai pašvaldībā).

24. Ja nostiprinājuma lūdzējs nevar iesniegt šo noteikumu 23.punktā minētos dokumentus, zemesgrāmatu nodaļa par nostiprinājuma lūdzēja līdzekļiem oficiālajā preses izdevumā "Latvijas Vēstnesis" ievieto sludinājumu, kurā personas, kuras apstrīd īpašuma tiesību pāriešanu nostiprinājuma lūdzējam, tiek uzaicinātas triju mēnešu laikā no sludinājuma publicēšanas dienas iesniegt prasību tiesā un par to paziņot zemesgrāmatu nodaļai. Ja sludinājumā norādītajā termiņā šāds paziņojums nav saņemts vai arī tiesa prasību noraidījusi, īpašuma tiesības nostiprināmas personai, kura iesniegusi nostiprinājuma lūgumu, un visi turpmākie strīdi par darījumu noraidāmi.

25. Šo noteikumu 23.punktā minētie nosacījumi nav piemērojami un ēkas (būves) ierakstāmas zemesgrāmatā vispārējā kārtībā, ja tās iegūtas, pamatojoties uz likumiem, kas regulē īpašuma tiesību atjaunošanu vai valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju vai atsavināšanu.

26. Dārzkopības, garāžu, vasarnīcu vai citas kooperatīvās (kopdarbības) sabiedrības biedra ēkas (būves) vispārējā kārtībā ierakstāmas zemesgrāmatā uz viņa vārda. Nostiprinājuma lūgumam pievienojama attiecīgā kooperatīva, tā tiesību pārņēmēja vai arhīva izziņa par to, ka šī persona ir (ir bijusi) kooperatīva biedrs laikā, kad ēka (būve) nodota ekspluatācijā. Izziņa nav nepieciešama, ja attiecīgais kooperatīva biedrs piedalījies akta sastādīšanā par ēkas (būves) nodošanu ekspluatācijā.

27. Jaunbūves (iesākta būvniecība līdz nodošanai ekspluatācijā) ierakstāmas zemesgrāmatā, pamatojoties uz būvinspekcijas izdotu izziņu, kurā norādīts būvniecības tiesiskais pamats un jaunbūves raksturojums.

 

IV. Juridisko personu ēku (būvju) ierakstīšana zemesgrāmatās

28. Juridisko personu ēkas (būves) ierakstāmas zemesgrāmatās, ievērojot šo noteikumu 14.-18. un 27.punktā minētās prasības.

29. Ēku (būvju) atrašanās juridiskās personas bilancē pati par sevi nerada īpašuma tiesības, izņemot likuma "Par dzīvokļa īpašumu" (Latvijas Vēstnesis, 1995, 157.nr.) 25.pantā paredzētos gadījumus.

30. Ēkas (būves) ierakstāmas zemesgrāmatā, pamatojoties uz vienu no šādiem dokumentiem:

30.1. likumā noteikto institūciju izsniegto dokumentu par īpašuma tiesību atjaunošanu;

30.2. noteiktā kārtībā apstiprinātu aktu par ēkas (būves) pieņemšanu ekspluatācijā:

30.3. darījuma aktu par ēku (būvju) iegūšanu;

30.4. tiesas spriedumu vai lēmumu, izņemot spriedumus, kas minēti likuma "Par namīpašuma atdošanu likumīgajiem īpašniekiem" 7. un 8. pantā;

30.5. aktu par ēku (būvju) iegūšanu izsolē tiesas ceļā (līdz 1995. gada 14. oktobrim);

30.6. administratīvā kārtībā pieņemtu valdības vai pašvaldības aktu par ēku (būvju) nodošanu citam tiesību subjektam, arī par to iekļaušanu uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) pamatlīdzekļu sastāvā;

30.7. uzņēmējsabiedrības dibināšanas līgumu, kas apliecina ēku (būvju) nodošanu uzņēmējsabiedrības īpašumā;

30.8. pamatlīdzekļu novērtēšanas aktu, kas apliecina ēku (būvju) iekļaušanu uzņēmējsabiedrības pamatlīdzekļu sastāvā, pārveidojot valsts vai pašvaldības uzņēmumu par uzņēmējsabiedrību;

30.9. zvērināta revidenta apliecinātu pašvaldības, valsts iestādes vai valsts uzņēmuma izziņu, kas apliecina, ka dzīvojamā māja ir šīs iestādes bilancē vai uzņēmuma pamatlīdzekļu sastāvā;

30.10. citu dokumentu, kas apliecina ēku (būvju) tiesisku iegūšanu.

31. Juridiskajām personām nostiprinājuma lūgumam jāpievieno dokumenti, kas apliecina viņu tiesībspēju un rīcībspēju (statūti, nolikums u.tml.).

32. Ja zemesgrāmatā tiek ierakstītas ēkas (būves), ko juridiskā persona ir uzcēlusi pēc 1940.gada 21.jūlija, nostiprinājuma lūgumam pievienojams valdības vai tās noteiktas valsts institūcijas apliecinājums tam, ka šajos objektos nav valsts ieguldījuma, vai arī tam, ka valsts nepretendē uz šo īpašumu vai tā daļu.

33. Ja juridiskā persona ēkas (būves) ieguvusi darījuma rezultātā, tās šo noteikumu 23.-25.punktā noteiktajā kārtībā ierakstāmas zemesgrāmatā uz juridiskās personas vārda, pārbaudot atsavinātāja īpašuma tiesības, līdz tās ir nepārprotami pierādītas (būvniecība, pašvaldības vai valsts īpašums, reģistrācija pašvaldībā vai Valsts zemes dienestā u.tml.).

34. Šo noteikumu 33.punktā minētie nosacījumi nav piemērojami un ēkas (būves) ierakstāmas zemesgrāmatā vispārējā kārtībā, ja ēkas (būves) iegūtas, pamatojoties uz likumiem, kas reglamentē valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju vai atsavināšanu vai valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu par uzņēmējsabiedrībām.

35. Ēkas (būves), kas juridiskajai personai, izņemot reliģiskās organizācijas, ir piederējušas 1940.gada 21.jūlijā, ierakstāmas zemesgrāmatā uz šīs juridiskās personas vārda tikai tad, ja tai ir atjaunotas īpašuma tiesības uz zemi un ēkas (būves) nav pārgājušas valsts īpašumā, ko apliecina attiecīgās valsts institūcijas izsniegta izziņa.

36. Reliģisko organizāciju ēkas (būves) ierakstāmas zemesgrāmatā, pamatojoties uz pilsētas domes vai rajona padomes lēmumu par īpašuma tiesību atjaunošanu vai vienošanos par īpašuma atdošanu.

 

V. Valsts un pašvaldības ēku (būvju) ierakstīšana zemesgrāmatās

37. Valsts un pašvaldības ēkas (būves) ierakstāmas zemesgrāmatās, ievērojot šo noteikumu 14.-18. un 27.punktā minētās prasības.

38. Ēkas (būves) zemesgrāmatās ierakstāmas uz valsts vai pašvaldības vārda, pamatojoties uz vienu no šādiem dokumentiem:

38.1. valsts arhīva izziņu par ēku (būvju) piederību valstij vai pašvaldībai, likvidētai valsts vai pašvaldības iestādei, uzņēmumam vai uzņēmējsabiedrībai ar valsts vai pašvaldības kapitālu 1940.gada 21.jūlijā;

38.2. aktu par ēkas (būves) pieņemšanu ekspluatācijā;

38.3. darījuma aktu par ēku (būvju) iegūšanu;

38.4. tiesas spriedumu vai lēmumu, izņemot spriedumus, kas minēti likuma "Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem" 7. un 8.pantā;

38.5. administratīvā kārtībā pieņemtu aktu par ēku (būvju) nodošanu valsts vai pašvaldības īpašumā;

38.6. zvērināta revidenta apliecinātu pašvaldības, valsts iestādes vai valsts uzņēmuma izziņu, ka dzīvojamā māja ir pašvaldības vai valsts iestādes bilancē vai uzņēmuma pamatlīdzekļu sastāvā;

38.7. citu dokumentu, kas apliecina ēku (būvju) tiesisku iegūšanu.

39. Uz valsts vārda zemesgrāmatās ierakstāmas ēkas (būves), ko laikā no 1940.gada 21.jūlija ir uzcēluši PSRS pakļautības uzņēmumi, iestādes un organizācijas, arī PSRS sabiedrisko organizāciju Latvijas nodaļas, PSRS Aizsardzības ministrija, Iekšlietu ministrija un tās iekšējais karaspēks un robežapsardzības karaspēks, izņemot gadījumus, kad šīs ēkas (būves) atsavinātas likumā noteiktajā kārtībā.

40. Uz pašvaldības vārda zemesgrāmatā ierakstāmas ēkas, ko pašvaldība ir nodevusi ekspluatācijā ar 1991.gadu.

41. Ēkas (būves), kas tiek izmantotas kā izglītības, veselības aizsardzības un kultūras objekti, kurus finansē no pašvaldības budžeta, ierakstāmas zemesgrāmatā uz pašvaldības vārda, pamatojoties uz zvērināta revidenta apliecinātu pašvaldības izziņu, ka šo ēku (būvju) uzturēšana tiek finansēta no pašvaldības budžeta.

42. Ēkas (būves), kuras izmanto pašvaldības komunālās saimniecības, sadzīves pakalpojumu vai tirdzniecības uzņēmumi, ierakstāmas zemesgrāmatā, pamatojoties uz zvērināta revidenta apliecinātu izziņu, ka ēkas (būves) ir šo uzņēmumu pamatlīdzekļu sastāvā.

43. Valsts ēkas (būves), kas atrodas uz zemes, kura saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" piekrīt vai pieder valstij, ierakstāmas uz valsts vārda, ievērojot minētā likuma 8.pantā noteiktās prasības.

44. Dzīvojamās mājas ierakstāmas zemesgrāmatā uz valsts vai pašvaldības vārda, pamatojoties uz zvērināta revidenta apliecinātu pašvaldības, valsts iestādes vai valsts uzņēmuma izziņu, ka tās ir pašvaldības vai valsts iestādes bilancē vai valsts uzņēmuma pamatlīdzekļu sastāvā.

45. Ja zemes reformas laikā zemesgrāmatā uz valsts vai pašvaldības vārda tiek reģistrēta valsts vai pašvaldību īpašumā esoša dzīvojamā māja, kas uzcelta uz fiziskās vai juridiskās personas (izņemot valsti un pašvaldības) īpašumā esošās zemes, nav nepieciešama zemes īpašnieka piekrišana. Iesniedzot nostiprinājuma lūgumu par ēku ierakstīšanu zemesgrāmatā, pievienojams robežu plāns ar kadastra numuru un likumā noteiktās institūcijas lēmums par zemes gabala platību un robežu plāna apstiprināšanu.

46. Ēkas (būves), ko valstij bez atlīdzības zemes reformas laikā nodevusi pašvaldība, un ēkas (būves), ko pašvaldībai zemes reformas laikā nodevusi valsts vai cita pašvaldība, var ierakstīt zemesgrāmatā arī gadījumos, ja šīs ēkas (būves) pirms to nodošanas nav bijušas ierakstītas zemesgrāmatā. Čpašuma tiesības nostiprināmas, pamatojoties uz attiecīgās pilsētas domes, pagasta vai rajona padomes lēmumu vai Ministru kabineta rīkojumu.

 

VI. Dzīvokļa īpašuma ierakstīšana zemesgrāmatās

47. Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas privatizētos dzīvokļus var ierakstīt zemesgrāmatā tikai tad, ja atbilstoši šiem noteikumiem zemesgrāmatā ierakstīta dzīvojamā māja.

48. Valsts un pašvaldību daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas privatizētā dzīvokļa īpašums ierakstāms zemesgrāmatā uz ieguvēja vārda likumā "Par dzīvokļa īpašumu" noteiktajā kārtībā, pamatojoties uz pirkuma līgumu.

49. Šo noteikumu 48.punktā minētajā kārtībā, pamatojoties uz dokumentu, ko iesniegusi attiecīgā dzīvokļu privatizācijas komisija, zemesgrāmatā ierakstāms uz ieguvēja vārda dzīvoklis, kas privatizēts atbilstoši likumam "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 31./32.nr.; 1992, 39./40./41.nr.; 1993, 5./6.nr.; Latvijas Vēstnesis, 1995, 90.nr.) vai likumam "Par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 51.nr.; Latvijas Vēstnesis, 1995, 135.nr.).

50. Līdz kooperatīva, lauksaimniecības uzņēmuma vai zvejnieku kolhoza privatizētā dzīvokļa pārveidošanai dzīvokļa īpašumā dzīvojamo māju var ierakstīt zemesgrāmatā kā kopīpašumu, pamatojoties uz Valsts zemes dienesta vai bijušā tehniskās inventarizācijas dienesta apliecību vai vienošanos par dzīvokļa nošķiršanu par pajām, norādot, kurš no dzīvokļiem ir attiecīgā nostiprinājuma lūdzēja īpašumā.

51. Ja dzīvoklis iegūts darījuma rezultātā vai mantošanas ceļā pēc 1993.gada 5.aprīļa, tas ierakstāms zemesgrāmatā un īpašuma tiesības nostiprināmas kārtībā, kāda noteikta šo noteikumu 23. - 25. vai 33. un 34.punktā.

52. Čpašuma tiesības uz dzīvokļiem, kas iegūti fiziskajām un juridiskajām personām piederošajā dzīvojamajā mājā, nostiprināmas atbilstoši likuma "Par dzīvokļa īpašumu" noteikumiem, ja dzīvojamā māja ir ierakstīta zemesgrāmatā un nostiprinājuma lūgumam ir pievienots Valsts zemes dienesta apliecinājums par namīpašuma sadalīšanu dzīvokļa īpašumos.

 

VII. Vairākos patstāvīgos īpašumos sadalītu

nekustamo īpašumu ierakstīšana zemesgrāmatās

53. Nekustamo īpašumu, arī ēkas, kuru kopīpašnieki sadalījuši reālās daļās, ja nepieciešams, uzliekot aprobežojumus vai nosakot servitūtus, var ierakstīt zemesgrāmatā atsevišķos nodalījumos kā patstāvīgu īpašuma objektu šādos gadījumos:

53.1. katram īpašniekam ir atsevišķs zemes gabals, uz kura atrodas viņa ēkas vai ēkas daļa, un zemes gabalam piešķirts kadastra numurs;

53.2. katram atdalītam nekustamajam īpašumam pašvaldība noteikusi adresi;

53.3. katrai dzīvojamās mājas daļai un saimniecības ēkām kā patstāvīgam īpašumam iekārtota inventarizācijas lieta.

54. Čpašuma tiesības šo noteikumu 53.punktā minētajā gadījumā nostiprināmas, pamatojoties uz kopīpašnieku vienošanos par kopīpašuma izbeigšanu. Nostiprinājuma lūgumam pievienojams dokuments, kas apliecina nekustamā īpašuma (zemes, ēku) tiesisku iegūšanu, un pašvaldības lēmums par nekustamā īpašuma adresi.

 

VIII. Noslēguma jautājumi

55. Noteikumi stājas spēkā ar 1996.gada 1.maiju.

Ministru prezidents A.Šķēle

Tieslietu ministrs Dz.Rasnačs

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 140Pieņemts: 10.04.1996.Stājas spēkā: 01.05.1996.Zaudē spēku: 06.03.1997.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 65 (550), 16.04.1996.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Izdoti saskaņā ar
39785
01.05.1996
87
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva